Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.48.0-wmf.1 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1707 4541632 4470065 2026-10-30T12:35:29Z Egilus 27634 4541632 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Jamhuri ya Kenya'' | pilnais_valsts_nosaukums = Kenijas Republika | valsts_nosaukums = Kenya | karoga_attēls = Flag of Kenya.svg | karoga_nosaukums = Kenijas karogs | ģerboņa_attēls = Alternate Coat of arms of Kenya.svg | ģerboņa_nosaukums = Kenijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = "[[Harambee]]"{{nbsp|2}}<small>([[svahili]])<br />"Pulcēsimies"</small> | valsts_himna = [[Ee Mungu Nguvu Yetu]]<small><br />"Ak Dievs, visa Radītāj'!"</small><br /><center>[[File:National anthem of Kenya, performed by the United States Navy Band.wav]]</center> | kartes_attēls = Location_Kenya_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Nairobi]] |latd=1 |latm=16 |latNS=S |longd=36 |longm=48 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[angļu valoda]]<br />[[svahili]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Prezidentālisms|prezidentāla]] [[konstitucionāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kenijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Viljams Ruto]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kenijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Kiture Kindiki]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_notikums = Datums | neatkarības_datums = {{dat|1963|12|12}} | neatkarības_notikums2 = Deklarēta republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1964|12|12}} | platība_km2 = 580,367 | platība_rangs = 48. | procenti_ūdens = 2,3 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2026 | iedzīvotāju_skaits = 54 227 015 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 26. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 82 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 124 | IKP_PPP = $436,13 miljardi | IKP_PPP_gads = 2026 | IKP_PPP_rangs = 59. | IKP_PPP_per_capita = $8 040 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 142. | HDI = {{palielinājās}} 0.628 | HDI_gads = 2023 | HDI_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | HDI_rangs = 143. | Gini = 38,5 | Gini_gads = 2022 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Kenijas šiliņš]] | valūtas_kods = KES | laika_zona = [[Austrumāfikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = ''neievēro'' | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.ke]] | tālsarunu_kods = 254 | iso_kods_num = 404 | iso_kods_alfa2 = KE | iso_kods_alfa3 = KEN }} '''Kenija''', oficiāli '''Kenijas Republika''', ir valsts [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Valsts atrodas [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] piekrastē un caur to ir novilkts [[ekvators]]. Tā robežojas ar [[Etiopija|Etiopiju]], [[Somālija|Somāliju]], [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Uganda|Ugandu]] un [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]]. Valsts galvaspilsēta ir [[Nairobi]]. Iedzīvotāju skaits valstī ir strauji pieaudzis pēdējo gadu desmitu laikā un 2026. gadā bija apmēram 57 miljoni iedzīvotāju. Tulkojumā no [[masaju valoda]]s Kenija nozīmē ''Baltais kalns''. [[Kenijas kalns]], kas atrodas valsts vidienē, ir aprimis vulkāns, un tā virsotni klāj sniegs. == Vēsture == Kenijas teritorija bija apdzīvota jau aizvēsturē, un tā ir nozīmīga [[cilvēka evolūcija]]s pētniecībā. [[Austrumāfrika]]s Rifta ielejā atrastas vairākas senas cilvēku un agrīno hominīdu fosilijas, kas liecina par reģiona lielo nozīmi cilvēces pirmsākumu izpētē. Vēlāk Kenijas teritorijā apmetās dažādas tautas. No rietumiem un dienvidiem ienāca [[Balti|bantu tautas]], no ziemeļiem — [[Kušīti|kušītu tautas]], bet vēlāk arī [[Niloti|nilotu tautas]]. Šo migrāciju rezultātā izveidojās daudzveidīga etniskā un valodu vide. Kenijas piekraste jau viduslaikos kļuva par daļu no Indijas okeāna tirdzniecības tīkla. Pilsētas piekrastē uzturēja sakarus ar [[Arābijas pussala|Arābiju]], [[Persija|Persiju]], [[Indija|Indiju]] un citām zemēm. Šajā vidē izveidojās svahili kultūra un nostiprinājās [[islāms]]. 15. gadsimta beigās Kenijas piekrasti sasniedza [[Portugāle|portugāļu]] jūrasbraucēji. Portugāļi centās kontrolēt tirdzniecības ceļus [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], tomēr viņu vara piekrastē bija ierobežota un vēlāk vājinājās. No 18. gadsimta piekrastē pieauga [[Omāna]]s un [[Zanzibāra]]s ietekme. 19. gadsimta beigās Kenija nonāca [[Lielbritānija]]s ietekmes sfērā. 1895. gadā tika izveidots [[Austrumāfrikas protektorāts]], bet 1920. gadā Kenija jau ar šo nosaukumu kļuva par [[Britu impērija]]s koloniju. Koloniālajā periodā tika izbūvēts [[Ugandas dzelzceļš]], kas savienoja piekrasti ar iekšzemi un veicināja eiropiešu apmetņu izveidi auglīgajos augstienes rajonos. Britu koloniālā pārvalde izraisīja zemes atsavināšanu, sociālu nevienlīdzību un vietējo iedzīvotāju politisko ierobežošanu. Īpaši smagi tika skartas kikuju tautas zemes. Šie apstākļi veicināja nacionālās kustības un pretestības attīstību. 20. gadsimta vidū nozīmīgākais antikoloniālās cīņas posms bija [[Mau Mau sacelšanās]], kas sākās 1952. gadā. Britu vara ieviesa ārkārtas stāvokli un īstenoja plašas represijas, tomēr sacelšanās paātrināja politisko reformu procesu. Kenija ieguva neatkarību no Lielbritānijas 1963. gada 12. decembrī. Par pirmo premjerministru kļuva [[Džomo Kenjata]], kurš 1964. gadā kļuva par pirmo Kenijas prezidentu. Viņa valdīšanas laikā tika nostiprināta centrālā valsts vara un veidota nacionālā identitāte. Pēc Džomo Kenjatas nāves 1978. gadā pie varas nāca [[Daniels araps Moi]]. Viņa valdīšanas laikā Kenija kļuva par vienpartijas valsti, un politisko dzīvi raksturoja autoritārisms, opozīcijas ierobežošana un korupcija. 1990. gados starptautiskā un iekšējā spiediena rezultātā tika atjaunota daudzpartiju sistēma. 2002. gada vēlēšanās opozīcijas kandidāts [[Mvai Kibaki]] uzvarēja un izbeidza ilgstošo Moi valdīšanas periodu. 2007.—2008. gadā pēc strīdīgām vēlēšanām valstī izcēlās plaša politiska un etniska vardarbība. Pēc krīzes tika izveidota koalīcijas valdība un sākās konstitucionālās reformas. 2010. gadā Kenijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas nostiprināja varas decentralizāciju, izveidojot apgabalus ar plašākām pašpārvaldes tiesībām. == Ģeogrāfija == Fizioģeogrāfiski valsts atrodas Austrumāfrikas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, kur absolūtais augstums virs jūras līmeņa ir 500—1500 m. 50—200 km no Indijas okeāna piekrastes aizņem zemienes. Tur atrodas tūristu iecienītas koraļļu pludmales. Kenija atrodas tektoniski aktīvā lūzumzonā. Valsts teritoriju aizņem savannas. Tās augstākā virsotne ir Kenijas kalns (5199 m vjl) un tā virsotni, neskatoties uz ekvatora tuvumu klāj ledājs.<ref>Igaune S., Šusters, E. 2004. Ģeogrāfija pamatskolai. 1. daļa. Izdevniecība Raka.</ref> Kenijas [[Naivašas ezers]] atrodas [[Austrumāfrikas lūzumzona|Lielā rifta ielejā]]. Garākā upe valstī ir [[Tana (upe)|Tanas upe]]. == Ekonomika == Lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojas ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Lauksaimniecība veido 26% no valsts [[IKP]] un ar to nodarbojas vairāk nekā 40% no valsts iedzīvotājiem, tai skaitā 70% no lauku iedzīvotājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Kenya at a glance|url=http://www.fao.org/kenya/fao-in-kenya/kenya-at-a-glance/en/|publisher=Food and Agriculture Organization of the United Nations|accessdate={{dat|2018|8|5||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180807131334/http://www.fao.org/kenya/fao-in-kenya/kenya-at-a-glance/en}}</ref> Valsts eksportē [[Tēja|tēju]] un [[Kafija|kafiju]] un 2010. gados sāka eksportēt svaigus [[zieds|ziedus]] uz [[Eiropa|Eiropu]].<ref name=BBC>{{tīmekļa atsauce|title=Why Kenya is the flower garden of Europe|url=https://www.myassamtea.com/tea-plantation/top-tea-exporters/|3=|publisher=[[BBC]]|year=2015|accessdate=2017. gada 24. jūnijs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180116134927/https://www.myassamtea.com/tea-plantation/top-tea-exporters/|archivedate={{dat|2018|01|16||bez}}}}</ref> Kenija ir trešā lielākā tējas ražotāja pasaulē, kā arī vislielākā [[Melnā tēja|melnās tējas]] eksportētāja pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tea Exporters and Tea Growing Countries in World|url=https://www.myassamtea.com/tea-plantation/top-tea-exporters/|website=myassamtea.com|accessdate={{dat|2018|8|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180808023703/https://www.myassamtea.com/tea-plantation/top-tea-exporters/|archivedate={{dat|2018|08|08||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Kenya earns a record Sh125b from tea exports|url=https://www.standardmedia.co.ke/business/article/2000192045/kenya-earns-a-record-sh125b-from-tea-exports|website=standardmedia.co.ke|accessdate={{dat|2018|8|5||bez}}}}</ref> [[Pakalpojumu nozare]] arī ir nozīmīgs ekonomikas virzītājspēks. Piekrastē un nacionālajos parkos attīstīts tūrisms no Eiropas. Mūsdienās Kenija ir vadošā Austrumāfrikas valsts ar lielāko ekonomiku,<ref>[https://web.archive.org/web/20240228125720/https://www.treasury.go.ke/kenya-economy/ The Kenyan Economy]</ref> kura saglabā stabilitāti globālo krīžu laikā, bet tā joprojām saskaras ar korupciju, politisko spriedzi, sociālo nevienlīdzību un drošības problēmām. Kenijas finanšu sektors ir centrs visam reģionam, tomēr vairums iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa (65 [[ASV dolārs|dolāri]] mēnesī) vai tuvu tam.<ref>[https://hdr.undp.org/sites/default/files/Country-Profiles/MPI2024/KEN.pdf 2024 Global Multidimensional Poverty Index (MPI): Poverty amid conflict (PDF) (Report). New York: UNDP (United Nations Development Programme). 17 October 2024. Briefing note for countries on the 2024 Multidimensional Poverty Index]</ref> == Ārējās attiecības == Kenija pieder pie pastāvīgi prorietumnieciskām valstīm, uzturot labas attiecības ar [[Eiropas Savienība|ES]], ASV un bijušo metropoli [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. [[Britu armija]] Kenijā veic savas apmācības darbībām tuksnesī. Vienlaikus Kenija uztur labvēlīgas attiecības arī ar [[BRICS]] bloku. Vēsturiski saspīlētas attiecības ir ar Somāliju, lai gan ar to kopīgi veiktas akcijas pret islāmistiem. Tradicionāli mierīgas attiecības ir ar [[Svahili|svahili valodā]] runājošajām zemēm Austrumu un Centrālajā Āfrikā. Diplomātiskās attiecības ar [[Latvija|Latviju]] nodibinātas 1996. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/dates-establishment-and-renewal-diplomatic-relations|title=Dates of Establishment and Renewal of Diplomatic Relations {{!}} Ārlietu ministrija|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2026-10-30|language=en}}</ref> Latvijas vēstnieks Kenijā rezidē [[Kaira|Kairā]], bet Kenijas Latvijā — [[Stokholma|Stokholmā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/article/ambassador-latvia-andris-razans-submits-credentials-president-republic-kenya|title=Ambassador of Latvia, Andris Razāns, submits credentials to the President of the Republic of Kenya {{!}} Ārlietu ministrija|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2026-10-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131102104414/http://www.beforethey.com/journey/kenya---tanzania Before They Pass Away: Kenya + Tanzania] {{en ikona}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kenija| ]] 0fkxvos8bkbjokotyuq7idd9rwm734b 0 2570 4541796 4189096 2026-10-30T17:31:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541796 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = nemetāls | kārtas skaitlis = 1 | 1. čaula = 1 | simbols = H | atommasa = 1,00794 | valences elektroni = 1s¹ | tabulas attēls = [[Attēls:H-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Dihydrogen-2D-dimensions.png|180px]] [[Attēls:Dihydrogen-3D-vdW.png|150px]]<br />Ūdeņraža divatomu molekulas uzbūve<br /> [[Attēls:Wasserstoff amp.jpg|100px]] [[Attēls:Hydrogenglow.jpg|200px]]<br />Ampula ar 3 [[mililitrs|ml]] ūdeņraža un sevišķi tīra jonizēta ūdeņraža spīdēšana | oksidēšanas pakāpes = +1, -1 | elektronegativitāte = 2,20 | blīvums = 0,0899 | kušanas temperatūra = 14,025 K (-259,14&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 20,268 K (-252,87&nbsp;°C) }} '''Ūdeņradis''' ({{val|la|hydrogenium}}) ir [[Elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] pirmais [[ķīmiskais elements|elements]]. Šo elementu apzīmē ar '''H''' un tā [[atomskaitlis]] ir 1. [[Normāli apstākļi|Normālos apstākļos]] ūdeņradis ir viegli uzliesmojoša un bezkrāsaina divatomu [[gāze]] bez [[smarža]]s. Tās ķīmiskā formula ir H₂. Ūdeņraža [[atommasa]] ir 1,00794 [[grams|g]]/[[mols|mol]]. Tā ir mazākā atommasa no visiem [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]], un tas nozīmē to, ka ūdeņradis ir vieglākais no visiem elementiem. Ūdeņradis vienmēr ir vienvērtīgs. Savienojumos ūdeņradim parasti ir oksidēšanas pakāpe +1, taču dažos savienojumos tā var būt arī -1 (metālu [[hidrīdi|hidrīdos]]). Ūdeņradis ir visizplatītākais elements [[Visums|Visumā]]. Tas sastāda aptuveni 75% no visa Visuma [[masa]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Palmer | first = David | url = http://imagine.gsfc.nasa.gov/docs/ask_astro/answers/971113i.html | title = Hydrogen in the Universe | publisher = NASA | date = 1997. gada 13. novembrī | accessdate = {{dat|2008|2|4}} | language = angliski | archive-date = 2014. gada 29. Oktobris | archive-url = https://web.archive.org/web/20141029152908/http://imagine.gsfc.nasa.gov/docs/ask_astro/answers/971113i.html}}</ref> [[Galvenās secības zvaigzne]]s lielākoties sastāv tieši no ūdeņraža. == Vēsture == Jau [[16. gadsimts|16.]] un [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] tika novērota degošas gāzes izdalīšanās, [[skābes|skābēm]] reaģējot ar [[metāli]]em. [[1766]]. gadā slavenais angļu ķīmiķis un fiziķis [[Henrijs Kevendišs]] pētīja šo gāzi un nosauca to par "degošo gaisu". Sadedzinot no "degošā gaisa" radās [[ūdens]], taču Kevendišs no tā neizdarīja pareizos secinājumus, jo bija [[flogistons|flogistona]] teorijas piekritējs. Franču ķīmiķis [[Antuāns Lavuazjē]] kopā ar inženieri [[Žans Menjē|Žanu Menjē]] [[1783]]. gadā, izmantojot speciālus [[gazometrs|gazometrus]], veica ūdens sintēzi. Sadalot ūdens tvaiku ar nokaitētu [[dzelzs|dzelzi]], viņš atkal ieguva ūdeņradi un secināja, ka tas ietilpst ūdens sastāvā. Lavuazjē devis ūdeņradim nosaukumu ''hydrogène'' ({{val|el2|hydōr}} — ūdens un ''genos'' — izcelsme). Vairāk vai mazāk analoģisks nosaukums ūdeņradim ir visās valodās. == Atrašanās dabā == [[Attēls:Nursery_of_New_Stars_-_GPN-2000-000972.jpg|thumb|left|200px|Jonizēta ūdeņraža [[miglājs]] [[NGC 604]] [[Trijstūra galaktika|Trijstūra galaktikā]] ]] Ūdeņradis ir pats izplatītākais elements Visumā, jo tas sastāda aptuveni trīs ceturtdaļas kosmiskās vielas. Zemes garozā ūdeņraža ir daudz mazāk (0,15% pēc masas jeb 3% pēc atomu skaita). Dabā, jūras līmenī ūdeņradis parasti ir sastopams savienojumu veidā, lai arī augstākajos atmosfēras slāņos ir diezgan daudz brīva ūdeņraža, kur tas veidojas, ūdens molekulām sadaloties [[UV stari|UV starojuma]] iedarbībā. Retumis ūdeņradis sastopams vulkāniskajās gāzēs un dabas gāzē. === Izotopi === Ūdeņradim ir trīs [[izotops|izotopi]], no kuriem visizplatītākais un stabilākais ir izotops ¹H ar [[atommasa|atommasu]] 1 jeb [[protijs]]. Sastopams arī izotops ²H ar masas skaitli 2, kura [[atoma kodols|kodolā]] ir viens [[protons]] un viens [[neitrons]] — [[deitērijs]] ('''D'''). Dabiskajos ūdeņraža savienojumos deitērija un protija attiecība ir 1 : 6800 (pēc atomu skaita). Ir pazīstams arī izotops ³H ar diviem neitroniem kodolā. To sauc par [[tritijs|tritiju]] un apzīmē ar simbolu '''T'''. Tritijs ir [[bēta sabrukšana|β radioaktīvs]] un tā [[pussabrukšanas periods]] ir 12,32 [[gads|gadi]]. [[Attēls:Hydrogen Deuterium Tritium Nuclei Schematic.svg|thumb|300px|Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve]] Ir iegūti ārkārtīgi nestabili ūdeņraža izotopi ar trim, četriem, pieciem un pat sešiem neitroniem kodolā. To vidējais dzīves laiks ir apmēram 10^-22—10^-23 [[sekunde]]s. === Bioloģiskā nozīme === Ūdeņradis pieder pie [[biogēnie elementi|biogēnajiem elementiem]], jo ietilpst praktiski visu [[organiskās vielas|organisko vielu]] sastāvā. [[Ūdeņraža saite]]s nosaka dabasvielu sarežģīto molekulu struktūru un mijiedarbību. Ūdeņradis ir ūdens sastāvdaļa, bet bez ūdens nav iespējama dzīvība. [[Ūdeņraža peroksīds|Ūdeņraža peroksīda]] šķīdumu (perhidrolu) izmanto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli. Ūdeņraža peroksīds uzskatāms par toksisku vielu, kas gan ātri sadalās par [[skābeklis|skābekli]] un ūdeni. Deitērija oksīds jeb [[smagais ūdens]] var būt kaitīgs, uzņemot to lielos daudzumos. Kā noskaidrots eksperimentos ar dzīvniekiem ([[peles|pelēm]] un [[žurkas|žurkām]]), tās iet bojā, ja 30 līdz 35% ķermeņa ūdens aizstāj ar smago ūdeni. Lai kaitētu cilvēka veselībai, cilvēkam vajadzētu izdzert vismaz 5 l smagā ūdens (respektīvi, dzert to vismaz 4 dienas pēc kārtas). Tādēļ tiek uzskatīts, ka smagais ūdens parastos apstākļos nerada veselības traucējumus.<ref>Вредные химические вещества. Неорганические соединения элементов I-IV групп. Справочник. Л., "Химия", 1988 {{ru ikona}}</ref> Brīvs gāzveida ūdeņradis nav toksisks. To retumis izmanto kā iesaiņošanas gāzi pārtikas iepakojumu piepildīšanai (pārtikas piedeva '''E949''').<ref>Bils Stetems. Zini, ko tu pērc! Rīga, Zvaigzne ABC, 2007 {{ISBN|978-9984-40-470-7}}</ref> Jāņem vērā, ka ūdeņradis, kas iegūts, netīram cinkam reaģējot ar skābēm, var saturēt ārkārtīgi indīgo [[arsēnūdeņradis|arsēnūdeņradi]]. == Iegūšana == === Rūpnieciskās ūdeņraža iegūšanas metodes === * ūdens tvaika katalītiskā konversija ar dažādiem [[ogļūdeņraži]]em (galvenokārt [[metāns|metānu]]); : CH₄ + H₂O ⇄ CO + 3H₂ (800&nbsp;°C) * ūdens tvaika katalītiskā konversija ar [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]]; : CO + H₂O ⇄ CO₂ + H₂ (600&nbsp;°C) * ogļūdeņražu nepilnīga katalītiska oksidēšana; : 2CH₄ + O₂ → 2CO + 4H₂ * [[elektrolīze|elektrolizējot]] ūdeni vai [[sāļi|sāļu]] šķīdumus; : 2NaCl + 2H₂O → H₂↑ + 2NaOH + Cl₂ * reaģējot ūdens tvaikiem ar [[ogleklis|oglekli]] ([[kokss|koksu]]) 1000&nbsp;°C temperatūrā. : H₂O + C → H₂ + CO No gāzu maisījumiem ūdeņradi iegūst, atdzesējot tos līdz pietiekami zemai temperatūrai. === Ūdeņraža iegūšanas metodes laboratorijā === * iedarbojoties uz [[metāli]]em ar atšķaidītām [[skābes|skābēm]] (parasti ņem [[cinks|cinku]] un [[sālsskābe|sālsskābi]], sk. arī [[Kipa aparāts]]); : Zn + 2HCl → ZnCl₂ + H₂↑ ::Parasti nevar lietot [[slāpekļskābe|slāpekļskābi]], jo, tai reaģējot ar metāliem, ūdeņradis neizdalās. * [[kalcijs|kalcijam]] reaģējot ar ūdeni; : Ca + 2H₂O → Ca(OH)₂ + H₂↑ * [[hidrolīze|hidrolizējot]] [[hidrīdi|hidrīdus]]; : NaH + H₂O → NaOH + H₂↑ * iedarbojoties ar [[sārmi]]em uz cinku vai [[alumīnijs|alumīniju]]; : 2Al + 2NaOH + 6H₂O → 2Na[Al(OH)₄] + 3H₂↑ : Zn + 2KOH + 2H₂O → K₂[Zn(OH)₄] + H₂↑ * elektrolizējot sārmu vai skābju ūdens šķīdumus, pie [[katods|katoda]] izdalās ūdeņradis. : 2H₃O⁺ + 2e^- → H₂↑ + 2H₂O {{Sprādzienbīstams|Jāatceras, ka nekad nedrīkst pārbaudīt iegūtā ūdeņraža tīrību, aizdedzinot to tieši iegūšanas iekārtas izejā — tas var izraisīt bīstamu [[sprādziens|sprādzienu]]! Ar ūdeņradi vispirms jāpiepilda [[mēģene]], turot tās vaļējo galu uz leju, jāaiznes tālāk no iekārtas un jāaizdedzina. Tīrs ūdeņradis sadeg mierīgi, ar klusu troksni, bet netīrs, sajaukts ar gaisu — ar svilpienu vai pat nelielu sprādzienu.<ref>G. Rudzītis, F. Feldmanis. Neorganiskā ķīmija. R., "Zvaigzne", 1981</ref>}} == Fizikālās īpašības == Ūdeņraža divatomu molekulas ir ar ļoti niecīgiem izmēriem un masu, tādēļ tās ir ļoti kustīgas un ūdeņraža kušanas un viršanas temperatūras ir stipri zemas (vēl zemākas ir tikai cēlgāzei [[hēlijs|hēlijam]], kas vispār neveido molekulas). H₂ molekulas ir visai stabilas (sadalīties atomos sāk tikai temperatūrā, kas augstāka par 2000&nbsp;°C) un maz polarizējamas. Ūdeņradis tikpat kā nešķīst ūdenī un organiskos šķīdinātājos. Cietam ūdeņradim ir [[heksagonālā singonija|heksagonāls kristālrežģis]]. Ārkārtīgi liela spiediena (miljonos [[atmosfēra (mērvienība)|atmosfēru]]) iedarbībā ūdeņradis veido kristālrežģi no [[protons|protoniem]], bet [[elektrons|elektroni]] kļūst kopīgi (sk. [[metāliskais ūdeņradis]]). == Ķīmiskās īpašības == Ūdeņraža atoms ir pats vienkāršākais atoms, taču ūdeņraža ķīmija nav vienkārša un stipri atšķiras no citu elementu ķīmijas. Galvenā ūdeņraža īpatnība ir tā, ka tam nav elektronu čaulas starp kodolu un [[vērtības elektroni]]em — ūdeņraža vienīgais valences elektrons atrodas tieši kodola (šajā gadījumā protona — ūdeņraža pozitīvais [[jons]] H⁺ ir protons) iedarbības sfērā. Tāda īpatnība ir vēl vienīgi hēlijam, taču tas neveido savienojumus. Šī specifika ir pamatā sevišķam [[ķīmiskā saite|ķīmiskās saites]] veidam, kas sastopams tikai ūdeņraža savienojumos — [[ūdeņraža saite]]i. <br /> Brīvā veidā protons jeb H⁺ jons parastajās ķīmiskajās reakcijās neeksistē (ja arī vienkāršības labad, piemēram, ūdens vidē norisošu reakciju vienādojumos raksta H⁺, īstenībā tas ir [[Hidroksonijs|hidroksonija jons]] H₃O⁺). Ar oksidēšanas pakāpi +1 ūdeņradis veido tikai kovalentos savienojumus (pat ar tādu spēcīgu oksidētāju kā [[fluors]]). Tas var būt kompleksa veidotājs anjonu kompleksos. Savukārt oksidēšanas pakāpē -1 ūdeņradim iespējami jonu savienojumi ([[hidrīdi]]). Tātad ūdeņradis var būt gan [[oksidētājs]], gan [[reducētājs]]. === Ūdeņradis kā reducētājs === ==== Reakcijas ar nemetāliem ==== [[Attēls:19. Експлозија на смеса од водород и воздух.webm|thumb|left|280px|Ūdeņraža un gaisa maisījuma eksplozija. Koniskais trauks ir pildīts ar tīru ūdeņradi; augšā ir atvere liesmai, bet apakšā var brīvi ieplūst gaiss. Ūdeņradim izdegot, tas sajaucas ar gaisu; pamazām degšana kļūst nestabila, par ko liecina mainīgā skaņa, bet pašās beigās, maisījuma sastāvam sasniedzot kritisko robežu, notiek eksplozija]] Parastajos apstākļos ūdeņradis tieši reaģē tikai ar [[fluors|fluoru]], jo saite starp ūdeņraža atomiem tā molekulā ir visai stabila. Karsējot, apgaismojot (ar [[hlors|hloru]]) vai [[katalizators|katalizatoru]] klātienē tas reaģē kā reducētājs ar daudziem nemetāliem — [[slāpeklis|slāpekli]], [[skābeklis|skābekli]], [[broms|bromu]]. [[Attēls:Hindenburg burning.jpg|thumb|300px|Ar ūdeņradi pildītā vācu [[LZ 129 Hindenburg|dirižabļa "Hindenburgs"]] eksplozija [[1937]]. gadā]] Ar skābekli ūdeņradis reaģē aizdedzinot vai arī [[platīns|platīna]] katalizatora klātienē: : O₂ + 2H₂ → 2[[ūdens|H₂O]] (reakcija norit sprādzienveidīgi) Divu tilpumu ūdeņraža maisījumu ar vienu tilpumu skābekļa sauc par [[sprāgstošā gāze|sprāgstošo gāzi]]. Karsējot kopā ar [[sērs|sēru]], ūdeņradis apgriezeniski veido [[sērūdeņradis|sērūdeņradi]]: : S + H₂ ⇄ [[sērūdeņradis|H₂S]] Ar slāpekli ūdeņradis iedarbojas smagos apstākļos - karsējot, lielā spiedienā un [[dzelzs]] katalizatora klātienē: : N₂ + 3H₂ → 2[[amonjaks|NH₃]] Ar [[halogēni]]em veido [[halogēnūdeņraži|halogēnūdeņražus]]: : F₂ + H₂ → 2[[fluorūdeņradis|HF]] (reakcija noris sprādzienveidīgi pat tumsā un jebkurā temperatūrā) : Cl₂ + H₂ → 2[[hlorūdeņradis|HCl]] (apgaismojot reakcija noris sprādzienveidīgi) Stipri karsējot, reaģē ar oglekli (kvēpiem): : C + 2H₂ → [[metāns|CH₄]] ==== Reakcijas ar metālu oksīdiem ==== Ūdeņradis spēj reducēt metālu (parasti ''d'' elementu) oksīdus līdz brīviem metāliem: : [[vara(II) oksīds|CuO]] + H₂ → [[varš|Cu]] + H₂O : [[dzelzs(III) oksīds|Fe₂O₃]] + 3H₂ → 2[[dzelzs|Fe]] + 3H₂O : [[volframa(VI) oksīds|WO₃]] + 3H₂ → [[volframs|W]] + 3H₂O Šīs reakcijas var būt arī apgriezeniskas, piemēram, augstā temperatūrā ar karstu dzelzi no ūdens var izdalīt ūdeņradi. ==== Organisku savienojumu hidrēšana ==== Iedarbojoties uz nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem [[niķelis|niķeļa]] katalizatora klātienē paaugstinātā temperatūrā, notiek ūdeņraža pievienošana dubultsaitēm ([[hidrogenēšana]] jeb hidrēšana): [[etilēns|CH₂=CH₂]] + H₂ → [[etāns|CH₃−CH₃]] Ūdeņradis reducē [[aldehīdi|aldehīdus]] līdz [[spirti]]em: [[acetaldehīds|CH₃CHO]] + H₂ → [[etanols|C₂H₅OH]]. === Ūdeņradis kā oksidētājs === Kā oksidētājs ūdeņradis spēj reaģēt ar aktīviem metāliem ([[sārmu metāli]]em un [[sārmzemju metāli]]em), veidojot [[hidrīdi|hidrīdus]]: : 2Na + H₂ → 2[[nātrija hidrīds|NaH]] : Ca + H₂ → [[kalcija hidrīds|CaH₂]] Hidrīdi ir cietas, sāļiem līdzīgas vielas, kas viegli hidrolizējas: : CaH₂ + 2H₂O → [[kalcija hidroksīds|Ca(OH)₂]] + 2H₂ ↑ == Ūdeņraža savienojumi == Ūdeņraža [[binārie savienojumi]] ir iedalāmi atkarībā no elementa, ar kuru saistījies ūdeņradis, dabas ([[elektronegativitāte]]s). Ja šis elements ir maz elektronegatīvs (piemēram, sārmu metāls), veidojas hidrīdi ar jonu saiti (piemēram, [[LiH]], [[kalcija hidrīds|CaH₂]]). Ja elements ir vairāk elektronegatīvs (tomēr ar zemāku elektronegativitāti nekā ūdeņradim), attiecīgie hidrīdi ir ar kovalento saiti (piemēram, [[borūdeņradis|B₂H₆]]). Hidrīdos ūdeņraža oksidēšanas pakāpe ir -1. Ja ūdeņraža un otra elementa elektronegativitātes ir līdzīgas, veidojas tā saucamie starpsavienojumi ar kovalento saiti, kuros ūdeņradis veido maz polāras saites (piemēram, [[metāns]] CH₄ vai [[arsēnūdeņradis]] AsH₃). Tādas pašas saites ūdeņradis mēdz veidot organiskajos savienojumos, ja ir savienojies ar oglekli, bet citos gadījumos saite var būt daudz polārāka, piemēram, [[karboksilgrupa|karboksilgrupā]] esošajam ūdeņradim. Savienojoties ar elementiem, kas jūtami elektronegatīvāki par ūdeņradi, tā atoms polarizējas pozitīvi (oksidēšanas pakāpe +1). Pazīstamākais no šādiem kovalentajiem savienojumiem ir ūdeņraža oksīds H₂O jeb [[ūdens]]. Binārajiem savienojumiem ar fluoru, skābekli un slāpekli (fluorūdeņradim, ūdenim un amonjakam) ir sevišķi raksturīga starpmolekulāro ūdeņraža saišu veidošanās, tādēļ to kušanas un viršanas temperatūras ir anomāli augstas. Ūdeņradim oksidēšanas pakāpe +1 ir arī visās "klasiskajās" skābēs (kā [[slāpekļskābe|HNO₃]] vai [[sērskābe|H₂SO₄]]) un to tā saucamajos [[skābie sāļi|skābajos sāļos]]. Ūdeņradis var veidot anjonu kompleksus, ko sauc par [[hidrogenāti]]em.<ref>N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978</ref> Piemēram, [[kālija fluorīds]] ar fluorūdeņražskābi veido kālija hidrogēnfluorīdu jeb kālija difluorohidrogenātu: :KF + HF → K[HF₂] Analoģiski veidojas kālija dinitratohidrogenāts: :KNO₃ + HNO₃ → K[H(NO₃)₂] Hidrogenāti var eksistēt vai nu cietā veidā, vai arī neūdens šķīdumos (dažreiz arī piesātinātos ūdens šķīdumos). Šie kompleksi rodas, veidojoties starpatomārai ūdeņraža saitei (piemēram, [F···H···F]⁻), kas ir trīsreiz stabilāka, nekā starpmolekulārā ūdeņraža saite. Ar ''d'' un ''f'' elementiem (pārejas metāliem) ūdeņradis veido hidrīdus ar metāliskām īpašībām (lielu [[elektrovadītspēja|elektrovadītspēju]] un [[siltumvadītspēja|siltumvadītspēju]]). Lielākoties šādiem hidrīdiem ir nestehiometrisks sastāvs. == Izmantošana == [[Attēls:Liquid hydrogen bubblechamber.jpg|thumb|200px|Daļiņu treki ūdeņraža pūslīšu kamerā]] Ūdeņradi plaši lieto ķīmiskajā rūpniecībā&nbsp;— [[hlorūdeņradis|hlorūdeņraža]], [[amonjaks|amonjaka]], [[metanols|metanola]] sintēzēm, kā arī dažādu degvielu un [[tauki|tauku]] [[hidrogenēšana]]i. Maisījumā ar CO (šādu maisījumu sauc par [[ūdens gāze|ūdens gāzi]]) to lieto kā kurināmo. Pēdējā laikā tīru ūdeņradi sāk lietot kā [[alternatīva degviela|alternatīvo degvielu]] autotransportā un kā degvielas piedevu transporta līdzekļos ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinējiem]] ar mērķi samazināt fosilo degvielu patēriņu. Ūdeņradim ir liela siltumietilpība un tas sadegot nerada kaitīgus izmešus, tādēļ [[ūdeņraža enerģētika]]i ir labas nākotnes izredzes. Šķidrs ūdeņradis ir laba [[raķešdegviela]]. Ūdeņradis, degot [[skābeklis|skābeklī]], dod ļoti karstu liesmu (līdz 2600&nbsp;°C), ar kuras palīdzību var griezt un metināt grūti kūstošus metālus, kā arī [[kvarcs|kvarcu]] un citus materiālus. Ūdeņradi lieto arī gāzu [[hromatogrāfija|hromatogrāfijā]] [[katarometrs|katarometrisko]] un liesmas jonizācijas detektoru darbināšanai. Šķidru ūdeņradi izmanto [[pūslīšu kamera|pūslīšu kamerās]] [[elementārdaļiņas|elementārdaļiņu]] reģistrēšanai. Agrāk ūdeņradi lietoja [[gaisa balons|gaisa balonu]] un [[dirižablis|dirižabļu]] uzpildīšanā, bet mūsdienās to aizstāj ar ugunsdrošo [[hēlijs|hēliju]]. Deitērijam un tritijam ir liela nozīme [[kodolreakcija|kodolreakciju]] realizēšanā [[atomenerģētika|atomenerģētikā]] un [[kodolieroči|kodolieročos]]&nbsp;— [[litija hidrīds|litija deiterīds]] ir [[ūdeņraža bumba]]s enerģijas avots. == Skatīt arī == {{commons|hydrogen|Ūdeņradis}} * [[Protijs]] * [[Deitērijs]] * [[Tritijs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Ūdeņradis]] [[Kategorija:Aukstumnesēji]] [[Kategorija:Reducētāji]] 1oknuhkmawzgf8il8tzcjxrhsnrjfhe 10 2753 4541753 4541529 2026-10-30T16:09:18Z Edgars2007 9590 4541753 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2026. gada 28. oktobrī|28. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] <!-- ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} --> <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|color=#FF0090}} --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] 4815rm9q62rzhef1wwbn7j1g825fphp 4541807 4541753 2026-10-30T17:46:51Z Biafra 13794 rosinu slēpt arī šos divus super senos objektus. 4541807 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2026. gada 28. oktobrī|28. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] <!-- ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} --> <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|color=#FF0090}} --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| <!-- * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] --> }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] lsjzkrvoycgmwu2wmjalj8gk43je6gm 0 3256 4541721 4475044 2026-10-30T15:28:48Z Pirags 3757 /* 5. Saeima (1993—1995) */ 4541721 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Saeima | legislature = [[14. Saeima]] | coa_pic = Coat of Arms of Latvia.svg | coa-pic = | session_room = Saeimas sēžu zāle.jpg | house_type = Vienpalātas parlaments | leader1_type = [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] | leader1 = [[Daiga Mieriņa]] | party1 = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] | election1 = {{dat|2023|9|20|ģ|bez}} | members = 100 | structure1 = 14saeima12.24.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * '''[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]''' (61) ** {{legend|#99CC33|[[Jaunā Vienotība|JV]] (24)}} ***<small>{{legend|#99CC33|[[Vienotība|V]] (21)}}</small> ***<small>{{legend|#00008B|[[Latgales partija|LP]] ([[Alīna Gendele|1]])}}</small> ***<small>{{legend|#033a7c|[[Valmierai un Vidzemei|VuV]] ([[Jānis Skrastiņš (politiķis)|1]])}}</small> ***<small>{{legend|lightgray|bez partijas ([[Anna Rancāne|1]])}}</small> ** {{legend|#258B4C|[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (16)}} ***<small>{{legend|#019734|[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (11)}}</small> ***<small>{{legend|#009E9D|[[Latvijai un Ventspilij|LuV]] (3)}}</small> ***<small>{{legend|#8D0000|[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] (2)}}</small> ** {{legend|#ffa800|[[Apvienotais saraksts|AS]] (13)}} ***<small>{{legend|#1f355e|[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (7)}}</small> ***<small>{{legend|#3f6443|[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (3)}}</small> ***<small>{{legend|#59a236|[[Liepājas partija|LP]] (2)}}</small> ***<small>{{legend|lightgray|Bez partijas ([[Andris Kulbergs|1]])}}</small> ** {{legend|#EFC800|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (12)}} '''Atbalsta''' (5) * {{legend|lightgray|Pie frakcijām nepiederoši deputāti (5)}} **<small>{{legend|#99CC33|[[Jaunā Vienotība|JV]] ([[Andrejs Ceļapīters|1]])}}</small> **<small>{{legend|#004898|[[Gods kalpot Rīgai|GKR]] ([[Oļegs Burovs|1]])}}</small> **<small>{{legend|#3f6443|[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ([[Didzis Šmits|1]])</small> **<small>{{legend|lightgray|Bez partijas (2)}}</small> * '''Opozīcija''' (31) ** {{legend|#E64632|[[Progresīvie|PRO]] (9)}} ** {{legend|#A8343C|[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (8)}} ** {{legend|#99CC33|[[Jaunā Vienotība|JV]] (2)}} ** Bez frakcijas (12) ***<small>{{legend|#002e5d|[[Tauta. Zeme. Valsts.|TZV]] ([[Aleksandrs Kiršteins|1]])}}</small> ***<small>{{legend|#A8343C|[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ([[Viktorija Pleškāne|1]])}}</small> *** <small>{{legend|#f57d00|[[Stabilitātei!|ST!]] (10)}}</small> }} | voting_system1 = | last_election1 = [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada 1. oktobris]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Vidzemes bruņniecības nams}} | website = {{URL|http://www.saeima.lv}} }} {{Latvijas politika}} [[Attēls:Lacplesis Saeima Riga.JPG|thumb|200 px|right|Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā]] '''Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[parlaments]]. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 5. pantu "Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem" jeb [[deputāts|deputātiem]].<ref name="Satversme">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 Latvijas Republikas Satversme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028032553/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 |date={{dat|2008|10|28||bez}} }}, publikācija "Latvijas Vēstneša" vortālā likumi.lv ({{dat|1993|07|01|SK}})</ref> Saeimas darbību regulē Satversme un Saeimas kārtības rullis.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57517 Saeimas Kārtības rullis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190326120734/https://likumi.lv/doc.php?id=57517 |date={{dat|2019|03|26||bez}} }}, publikācija "Latvijas Vēstneša" vortālā likumi.lv ({{dat|1994|08|18|SK}})</ref> Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, Saeimas sēdē dodot šādu svinīgu solījumu: {{quote|"''Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.''"<ref name="Satversme"/>}} Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, ko savu pilnvaru laika sākumā ievēlē Saeima. Prezidijs sastāv no pieciem deputātiem — Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. Šobrīd darbojas [[14. Saeima]], un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] ir [[Daiga Mieriņa]]. Tāpat Saeima ievēlē komisijas. Ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti. Lai noskaidrotu un saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī izlemtu lietas, ko neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ietilpst Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un katra deputātu bloka. Savukārt ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbībai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai. Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju. Saeimas kārtējās sēdes parasti notiek reizi nedēļā — ceturtdienās. Saeimas sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem tiešraidē pārraida Latvijas Radio, un tās var vērot arī Saeimas interneta mājaslapā. Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu balsu vairākumu Saeima var nolemt noturēt arī aizklātu Saeimas sēdi, bet tas līdz šim vēl nekad nav noticis. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Saeimā kopumā ir aptuveni 400 darbinieku. Saeimas Kancelejas struktūrvienības, Juridiskais birojs, Sabiedrisko attiecību birojs un Starpparlamentu attiecību birojs nodrošina deputātu darbību, rūpējas par Saeimas sēžu dokumentāro un tehnisko nodrošinājumu, kā arī veic citus ar Saeimas funkcijām saistītus darbus. Iegūt uzziņas un konsultācijas par Saeimas darbu un iespēju apmeklēt Saeimas namu ekskursijā, kā arī iesniegt iesniegumus var Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā. == Saeimas funkcijas == === Likumdošana === Saeimai ir vairākas funkcijas, bet tās galvenais uzdevums ir pieņemt likumus. Saeimai likumu projektus var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti un ne mazāk kā 1/10 vēlētāju. Saeimai ir tiesības arī grozīt Satversmi. Aktīvākās un plašākās diskusijas par likumiem notiek tieši Saeimas komisijās, kas sagatavo izskatīšanai lietas, kuras tiek apspriestas Saeimas sēdēs. === Valsts budžeta pieņemšana === Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts izdevumu un ienākumu budžetu. Budžeta projektu Saeimai iesniedz valdība, un balsojums par valsts budžetu ir faktiski arī balsojums par uzticību valdībai, jo, noraidot valdības iesniegto budžeta projektu, tai tiek izteikta neuzticība. Par valsts budžetu un ar to saistītajiem jautājumiem parasti Saeimas sēdēs ir visgarākās debates. === Kontroles funkcija === Saeima veic valdības ikdienas darba parlamentāro kontroli, un valdība kopumā un katrs ministrs atsevišķi ir politiski atbildīgi Saeimas priekšā. Ministru prezidents reizi gadā Saeimas sēdē ziņo par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Tāpat arī tiesībsargs reizi gadā ziņo Saeimas sēdē par Tiesībsarga biroja darbu. Saeimā tiek rīkotas arī atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītas sēdes, kurās parasti Saeimas opozīcijas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Ja Saeimas deputāti nav apmierināti ar kādas nozares darbu, valdībai var tikt iesniegts pieprasījums. Saeimai atbalstot šo pieprasījumu, var tikt pieņemts arī lēmums par neuzticības izteikšanu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim vai valdībai kopumā. Arī Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt savam darbam vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un viņiem padotām iestādēm, kā arī no pašvaldības iestādēm un attiecīgās amatpersonas uzaicināt uz komisijas sēdēm paskaidrojumu sniegšanai. Savukārt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijām, pieaicinot lietpratējus, ir tiesības izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja šīs privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā. Tāpat parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratināt arī privātpersonas. === Amatpersonu apstiprināšana === Saeima ievēlē ļoti daudzas mūsu valsts amatpersonas. Atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas deputāta balsu vairākumu Saeima ievēlē [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. Lai valdība stātos pie savu pienākumu pildīšanas, tai nepieciešama Saeimas uzticība. Valdības vadītāja kandidātu izvēlas Valsts prezidents. Saeima balso par uzticību sastādītajai valdībai pēc tam, kad topošais [[Ministru prezidents]] ziņo Saeimai par savas valdības iecerēto darbību. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam Ministru kabinetam, bet, ja neuzticība tiek izteikta atsevišķam ministram, tad jāatkāpjas ir tikai šim ministram. Saeima ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata arī citas valsts amatpersonas, piemēram, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, Latvijas Bankas prezidentu, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Satversmes aizsardzības biroja direktoru, tiesnešus, tiesībsargu, valsts kontrolieri un citas amatpersonas. === Starptautisku līgumu apstiprināšana === Saskaņā ar Satversmes 68. pantu visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri regulē likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. === Starptautiskā sadarbība === Līdztekus darbam Saeimas sēdēs, komisijās un frakcijās deputāti tiekas arī ar citu valstu amatpersonām un delegācijām. Saeima ir starptautisko parlamentāro organizāciju dalībniece, kā arī aktīvi sadarbojas ar citu valstu parlamentiem. == Saeimas Prezidijs == Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, kuru Saeima ievēlē savu pilnvaru laika sākumā. Saeimas Prezidija sastāvā ir pieci deputāti — Saeimas priekšsēdētājs, divi viņa biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs. Prezidiju parasti ievēlē pirmajā jaunievēlētās Saeimas sēdē. Kandidatūras Prezidija locekļu amatiem deputāti iesniedz rakstveidā, un par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem Saeima balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Kandidāts par ievēlētu uzskatāms tad, ja tas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās. Saeimas Prezidijs nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimā, dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos, sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par komandējumiem. Tāpat Prezidijs pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus un veic citas organizatoriskās funkcijas. Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā — pirmdienās un ceturtdienās, un tās sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā — viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr Prezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā. Lai saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību Saeimā un izlemtu lietas, kuras neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ir Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir tikai ieteikuma raksturs. === Saeimas priekšsēdētājs === Saeimas Prezidiju vada Saeimas priekšsēdētājs. Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas Prezidija sēdes un atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītās sēdes, kurās parasti Saeimas opozīcijas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Saeimas sēdes parasti notiek reizi nedēļā — ceturtdienās Saeimas namā. Savukārt divas reizes gadā notiek Saeimas svinīgās sēdes, kurās Saeimas priekšsēdētājs saka svinīgu uzrunu: [[4. maijs|4. maijā]] — Saeimas svinīgā sēde, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienai un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadienai]], bet [[18. novembris|18. novembrī]] — Saeimas svinīgā sēde par godu [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena|Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai]]. Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu. Pēc amata Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā. Saeimas priekšsēdētājs vienlaikus pēc amata ir arī 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs. 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par tā gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus. Saeimas priekšsēdētājs, pildot sava amata pienākumus, daudz laika velta diplomātisko attiecību veidošanai, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan arī apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Tostarp reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar Saeimas deputātiem aicina diplomātiskā korpusa pārstāvjus — Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus un goda konsulus, bet Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējā sanāksmē Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem — mūsu valsts vēstniekiem. Nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm. Saeimas priekšsēdētāja darbību nodrošina Saeimas priekšsēdētāja birojs. Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā. Saeimas priekšsēdētāja darba telpās, uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs, parasti ir balts karogs ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros, kam augšējā labajā laukumā ir valsts lielais ģerbonis. Saeimā ir vairākas tradīcijas, kuras iedibinājuši tieši Saeimas priekšsēdētāji. Viena no tradīcijām ir Saeimas pavasara koku stādīšanas talka, kas ir simboliska dāvana Latvijai un saistīta ar mūsu valstij nozīmīgu datumu — 4. maiju, kad tiek svinēta [[Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena]]. Ik gadu janvārī Saeimas priekšsēdētājs aicina Saeimas deputātus, barikāžu dalībniekus, žurnālistus un iedzīvotājus Saeimas nama pagalmā aizdegt ugunskuru par piemiņu 1991. gada barikādēm. Tāpat pirms Ziemassvētkiem Saeimas namā Saeimas priekšsēdētājs kopā ar bērniem rīko Ziemassvētku ieskaņas pasākumus. Ir iedibināts arī Saeimas Prezidija Atzinības raksts, ar ko apbalvo personas par sasniegumiem parlamenta noteikto valsts attīstības virzienu īstenošanā. === Saeimas priekšsēdētāja biedrs === Saeimas priekšsēdētāja biedrs Saeimas priekšsēdētāja prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, tostarp Saeimas sēžu, Prezidija sēžu un atbildēm uz deputātu jautājumiem veltīto sēžu vadīšanu, kā arī tikšanos ar citu valstu amatpersonām. === Saeimas sekretārs un sekretāra biedrs === Saeimas sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu; ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Kancelejas darbu. == Saeimas vēsture == [[Attēls:16-08-31-Saeima-RR2 4027.jpg|thumb|300 px|right|LR Saeimas nama fasāde]] [[Attēls:The first session of the 1st Saeima of the Republic of Latvia on November 7, 1922.jpg|thumb|300px|Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.<ref>[https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas]</ref>]] === Pirmais parlaments — Satversmes sapulce (1920—1922) === {{pamatraksts|Latvijas Republikas Satversmes sapulce}} Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17.-18. aprīlī, kurās piedalījās 84,9% no reģistrētajiem vēlētājiem. Bija izvirzīti 57 kandidātu saraksti, deputātu vietas ieguva 16 partiju un grupu pārstāvji. Satversmes sapulce pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Satversmi]] un Saeimas vēlēšanu likumu, saskaņā ar kuriem tika rīkotas 1. Saeimas vēlēšanas. Satversmes sapulces prezidents bija [[Jānis Čakste]]. === 1. Saeima (1922—1925) === {{pamatraksts|1. Saeima}} [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] iesākto darbu turpināja Saeima. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], Saeimu ievēlēja vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trīs gadiem. Esošās Saeimas mandāts beidzas, kad nākamā Saeima sanāk uz savu pirmo sēdi. [[1. Saeimas vēlēšanas]] norisinājās [[1922]]. gada [[7. oktobris|7.]] un [[8. oktobris|8.]] oktobrī. Tajās piedalījās 82,2% (800 840) balsstiesīgo. Pieteikti tika 88 kandidātu saraksti, no kuriem ievēlēja 46. 1. Saeima noturēja 214 plenārsēdes, kurās izskatīja 343 likumprojektus. Pirmais [[Saeimas priekšsēdētājs]] bija [[Frīdrihs Vesmanis]], ko [[1925]]. gada [[20. marts|20. martā]] nomainīja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]]. === 2. Saeima (1925—1928) === {{pamatraksts|2. Saeima}} 2. Saeimas vēlēšanas notika 1925. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 74,9% (838 800) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegts 141 kandidātu saraksts, no kuriem 48 ieguva mandātus. No simts ievēlētājiem deputātiem 84 bija latvieši, 55 deputātiem bija augstākā izglītība, 30 — vidējā un 15 — zemāka izglītība. 2. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.<ref>[http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html Likumdevēju vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html |date={{dat|2008|06|18||bez}} }} Saeimas mājaslapā</ref> === 3. Saeima (1928—1931) === {{pamatraksts|3. Saeima}} 3. Saeimas vēlēšanas notika 1928. gada 6. un 7. oktobrī. Tajās piedalījās 79,3% (937 968) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus. Sākot ar šīm vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. No simts ievēlētajiem deputātiem 80 bija latvieši, 54 deputātiem bija augstākā, 28 — vidējā, 4 — augstākā vai vidējā militārā izglītība un 14 — zemāka izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 28 frakcijas. 3. Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 223 sēdes, kurās apsprieda 344 likumprojektus. 3. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš. === 4. Saeima (1931—1934) === {{pamatraksts|4. Saeima}} 4. Saeimas vēlēšanas notika 1931. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 80,0% (974 822) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 103 kandidātu saraksti, no kuriem 57 ieguva mandātus. No simts ievēlētajiem deputātiem 1 bija sieviete, 83 latvieši, 43 deputātiem bija augstākā, 39 — vidējā, 12 — tautskolas, 3 — militārā, 1 deputātam — lauksaimniecības skolas, 1 — arodskolas izglītība un 1 — pašizglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 25 frakcijas. 4. Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus. 4. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš. Pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija valsts apvērsuma]] 4. Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets. === Tautas Saeima (1940) === {{Pamatraksts|Tautas Saeima}} Pēc padomju okupācijas 1940. gada 14. un 15. jūlijā tika rīkotas t.s. Tautas Saeimas vēlēšanas, kurās iedzīvotājiem bija jābalso tikai par vienu sarakstu — Darba tautas bloku. Uz pirmo sēdi šī Saeima sanāca 1940. gada 21. jūlijā. Tad tika pasludināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika un izteikta prasība iesniegt lūgumu uzņemt PSRS. No valsts tiesību viedokļa Tautas Saeimas 21. jūlija lēmumam nebija juridiska spēka no tās pieņemšanas brīža, jo tika pārkāpta Latvijas Satversme. Saskaņā ar 1940. gada 25. augustā pieņemto Latvijas PSR Konstitūciju, tās augstākais valsts varas orgāns bija Latvijas PSR Augstākā Padome. === Latvijas Republikas Augstākā padome (1990—1993) === {{pamatraksts|Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā}} 1990. gada 18. martā notika Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas, kurās pirmo reizi okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību kandidātu balotēšanās. Šajās vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika ievēlēts 201 deputāts. No tiem 10 bija sievietes, 139 latvieši, 185 deputātiem bija augstākā, 5 — nepabeigta augstākā un 11 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. Augstākajā padomē bija 16 pastāvīgās komisijas. Notika 389 sēdes, kurās pieņēma 404 likumus, to skaitā — Konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, atjaunoja 1937. gada Civillikumu, izstrādāja likumus, kas aizsāka privatizācijas procesu. Augstākā padome noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Augstākās padomes priekšsēdētājs bija [[Anatolijs Gorbunovs]]. === 5. Saeima (1993—1995) === [[Attēls:Latvian parliamentary elections from 1993 graph.svg|thumb|300px|Partijas un to apvienības, kas pārstāvētas vairākos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada]] {{pamatraksts|5. Saeima|5. Saeimas vēlēšanas}} 5. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. To juridiskais pamats — 1992. gada 20. oktobrī pieņemtais likums “Par 5. Saeimas vēlēšanām”, kas būtībā ir nedaudz grozīts un papildināts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 18 413 pilsoņi. Tika pieņemti 23 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 8, jo pārējie nepārsniedza noteikto 4% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. No simts ievēlētajiem deputātiem 15 bija sievietes, 88 latvieši, 91 deputātam bija augstākā, 4 — nepabeigta augstākā un 5 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 5. Saeimā darbojās 15 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas bija 8 frakcijas, 1994. gada pavasarī, sašķeļoties frakcijai “[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]”, izveidojās vēl viena frakcija. Notika 137 sēdes, kurās izskatīja 839 likumprojektus. Šī Saeima atjaunoja Satversmi, 1925. gada likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", pieņēma Pilsonības likumu, Korupcijas novēršanas likumu, veica pašvaldību reformu, noslēdza līgumu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu. 5. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Anatolijs Gorbunovs]]. === 6. Saeima (1995—1998) === {{pamatraksts|6. Saeima|6. Saeimas vēlēšanas}} 6. Saeimas vēlēšanas notika 1995. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 955 392 vēlētāji jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 12 501 pilsonis. Tika pieņemti 19 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 9, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. No simts ievēlētajiem deputātiem 8 bija sievietes, 90 deputātiem bija augstākā, 1 deputātam — nepabeigta augstākā —, 6 deputātiem — vidējā speciālā un 3 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 6. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas izveidojās 9 frakcijas, taču darbības laikā, deputātiem izstājoties un pievienojoties citām frakcijām, to skaits nemitīgi mainījās. 1995. gada decembrī beidza pastāvēt deputātu bloks “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”, bet 1996. gada novembrī tas atkal izveidoja frakciju, kas darbojās līdz 1997. gada maijam. 1996. gada jūlijā beidza pastāvēt Tautas saskaņas partijas frakcija, taču 1997. gada septembrī tā atkal atjaunoja darbu. Latvijas Vienības partijas frakcija pastāvēja no ievēlēšanas brīža līdz 1997. gada februārim. 1996. gada jūlijā deputāti, kuri atstāja frakciju “Latvijai”, izveidoja jaunu frakciju “Tautai un taisnībai”, kas darbojās līdz 1997. gada februārim. 1997. gada jūnijā, apvienojoties partijām “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, tika izveidota frakcija ar tādu pašu nosaukumu. Pirms tam LNNK veidoja kopīgu frakciju ar Latvijas Zaļo partiju. Pēc LNNK aiziešanas 1997. gada jūnijā tika izveidota Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija pastāvēja līdz 1997. gada novembrim, pēc tam izveidojās LZS, KDS frakcija. No 1997. gada septembra līdz 1998. gada janvārim pastāvēja tautas kopas "Brīvība" frakcija, 1998. gada 28. jūlijā izveidoja Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakciju, kas pastāvēja līdz 6. Saeimas darbības beigām. Saeimas darbības laikā pieauga deputātu skaits Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijā, samazinājās — frakcijās “Latvijas ceļš” un “Latvijai”, izveidojās liels pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits, brīžiem pārsniedzot divdesmit. Notika 197 sēdes, kurās izskatīja 1335 likumprojektus. 6. Saeima izdarīja būtiskus grozījumus Satversmē: vēlēšanām iepriekšējo divu dienu vietā noteica tikai vienu dienu; Saeimas darbības laiks, sākot no 7. Saeimas, pagarināja līdz četriem gadiem; Satversmei pievienoja nodaļu par cilvēka pamattiesībām; pieņēma Civilprocesa likumu. Sākumā 6. Saeimas priekšsēdētāja bija dr. [[Ilga Kreituse]], bet no 1996. gada 26. septembra par priekšsēdētāju kļuva [[Alfreds Čepānis]]. === 7. Saeima (1998—2002) === {{pamatraksts|7. Saeima|7. Saeimas vēlēšanas}} 7. Saeimas vēlēšanas, saskaņā ar grozījumiem Satversmē, pirmoreiz Latvijas valsts vēsturē notika vienā dienā — 1998. gada 3. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 944 667 vēlētāji jeb 71,9% visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 10 080 pilsoņu. Tika pieņemts 21 kandidātu saraksts, no kuriem mandātus ieguva 6, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru tam atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. No simts ievēlētajiem deputātiem 17 bija sievietes, 94 bija latvieši, 94 deputātiem bija augstākā, 4 — vidējā speciālā un 2 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 7. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, 14 apakškomisijas un 5 izmeklēšanas komisijas. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidojās 6 frakcijas. 2001. gada janvārī 5 no Jaunās partijas izstājušies deputāti Jaunās partijas frakcijas vietā izveidoja Jauno frakciju, un tā pastāvēja līdz 2002. gada martam. Latvijas Sociāldemokrātu apvienības (LSA) frakcija 1999. gada maijā tika nosaukta par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakciju. Savukārt 2002. gada janvārī no LSDSP frakcijas izstājušies deputāti izveidoja Sociāldemokrātu savienības frakciju. 2002. gada janvārī tika izveidota arī politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. 7. Saeimā salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu, bija maz pie frakcijām nepiederošo deputātu: sākumā — 1, 2002. gada janvārī — 3, 2002. gada martā — 7, bet Saeimas darba beigās — 8 deputāti. 7. Saeimas laikā izskatīti 1442 likumprojekti, pieņemti 917 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir grozījumi Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Elektronisko dokumentu likums, Komerclikums, grozījumi Administratīvā procesa likumā un grozījumi Kriminālprocesa kodeksā. 7. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Jānis Straume]]. === 8. Saeima (2002—2006) === {{pamatraksts|8. Saeima|8. Saeimas vēlēšanas}} 8. Saeimas vēlēšanas notika 2002. gada 5. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 997 754 (71,51%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7490 vēlētāju. Tika pieteikti 20 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības. No simts ievēlētajiem deputātiem 18 bija sievietes, 79 — latvieši, 14 — krievi, 1 polis, 1 ebrejs, 1 karēlis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 93 deputātiem ir augstākā, 4 — vidējā speciālā, 3 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 8. Saeimā bija 17 pastāvīgās komisijas, 13 apakškomisijas un 1 izmeklēšanas komisija. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidoja 6 frakcijas. 8. Saeimas laikā nemainījās deputātu skaits Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijās. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu skaits palielinājās, bet frakcijas “Jaunais laiks” deputātu skaits nedaudz samazinājās. 2003. gada 19. februārī 17 deputāti, kas bija izstājušies no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”, izveidoja Tautas saskaņas partijas frakciju. Tās locekļu skaits pakāpeniski samazinājās, un kopš 2005. gada 27. oktobra to sauca par Saskaņas Centra frakciju. 2003. gada 13. jūnijā darbību izbeidza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija, bet 29. augustā tā mainītā sastāvā savu darbību atjaunoja. 2003. gada 12. jūnijā 5 deputāti izveidoja Latvijas sociālistiskās partijas frakciju. 8. Saeimā, tāpat kā 7. Saeimā, bija maz pie frakcijām nepiederošo deputātu. To skaits svārstījās no sešiem līdz vienam deputātam, īsu brīdi — no 2003. gada 1. septembra līdz 2004. gada 9. februārim — nebija neviena pie frakcijām nepiederoša deputāta. 8. Saeimas laikā iesniegti 1934 likumprojekti, pieņemti 1272 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir Biedrību un nodibinājumu likums, Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, Kriminālprocesa likums. Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā notika likumu un atsevišķu likumu normu saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. 8. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ingrīda Ūdre]]. === 9. Saeima (2006—2010) === {{pamatraksts|9. Saeima|9. Saeimas vēlēšanas}} 9. Saeimas vēlēšanas notika 2006. gada 7. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 908 979 (60,98%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7580 vēlētāju. Tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības. No simts ievēlētajiem deputātiem 19 bija sievietes, 78 — latvieši, 15 — krievi, 1 ebrejs, 1 karēlis, 1 vācietis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 95 deputātiem bija augstākā izglītība un 5 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 9. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas un 8 frakcijas. Sākumā 9. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Indulis Emsis]], bet no 2007. gada 24. septembra par priekšsēdētāju kļuva [[Gundars Daudze]]. === 10. Saeima (2010—2011) === {{pamatraksts|10. Saeima|10. Saeimas vēlēšanas}} [[10. Saeimas vēlēšanas]] notika 2010. gada 2. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 967 162 vēlētāju. Vēlētāju līdzdalība bija 63,12 procenti. Vēlēšanās ārvalstīs piedalījās 30,46 procenti no ārvalstīs reģistrēto pilsoņu skaita. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 5 partijas un partiju apvienības. 10. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Solvita Āboltiņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Gundars Daudze]] un [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretārs bija [[Kārlis Šadurskis]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Dzintars Rasnačs]]. 10. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas un 10 apakškomisijas. 10. Saeimā bija 5 frakcijas — politisko partiju apvienības „[[Vienotība]]” frakcija — 33 deputāti, politisko partiju apvienības „[[Saskaņas Centrs]]” frakcija — 29 deputāti, [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcija — 22 deputāti, nacionālās apvienības „[[Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|Visu Latvijai! — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]” frakcija — 8 deputāti, partiju apvienības „[[Par Labu Latviju]]” frakcija — 8 deputāti. 2011. gada 28. maijā [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[referendums par 10. Saeimas atlaišanu|tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu]]. Tautas nobalsošana notika 2011. gada 23. jūlijā un pēc tās rezultātiem 10. Saeima tika atlaista. === 11. Saeima (2011—2014) === {{pamatraksts|11. Saeima|11. Saeimas vēlēšanas}} [[11. Saeimas vēlēšanas]] notika 2011. gada 17. septembrī. Vēlēšanās piedalījās 902 569 vēlētāju, kas sastādīja 60,55% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 5 partijas un partiju apvienības. 11. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Solvita Āboltiņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Inese Lībiņa-Egnere]] un [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretārs bija [[Dzintars Rasnačs]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Jānis Vucāns]]. 11. Saeimā bija 5 frakcijas: "[[Saskaņas Centrs]]" (30 deputāti), "[[Vienotība]]" (20 deputāti), "[[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]]" (14 deputāti), "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]" (13 deputāti), "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" (13 deputāti). === 12. Saeima (2014—2018) === {{pamatraksts|12. Saeima|12. Saeimas vēlēšanas}} [[12. Saeimas vēlēšanas]] notika 2014. gada 4. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 913 211 vēlētāju. Par derīgām atzina 890 407 vēlētāju zīmes. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības. 12. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ināra Mūrniece]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Gundars Daudze]] un [[Inese Lībiņa-Egnere]], Saeimas sekretārs bija [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Gunārs Kūtris]]. 12. Saeimā bija 6 frakcijas: [[Saskaņa|"SASKAŅA"]] (24 deputāti), "[[VIENOTĪBA]]" (23 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (21 deputāts), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (17 deputāti), [[Latvijas Reģionu apvienība]] (8 deputāti) un "[[No sirds Latvijai]]" (7 deputāti). === 13. Saeima (2018—2022) === {{pamatraksts|13. Saeima|13. Saeimas vēlēšanas}} [[13. Saeimas vēlēšanas]] notika 2018. gada 6. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 845 196 vēlētāju, kas bija 54,6% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 16 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības. 13. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ināra Mūrniece]], Saeimas priekšsēdētājas biedres — [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]] un [[Inese Lībiņa-Egnere]], Saeimas sekretārs bija [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretāra biedre bija [[Marija Golubeva]]. 13. Saeimai uzsākot darbu, izveidojās 7 frakcijas: [[Saskaņa|"SASKAŅA"]] (22 deputāti), [[Jaunā konservatīvā partija]] (16 deputāti), [[KPV LV]] (15 deputāti) "[[Attīstībai/Par!]]" (13 deputāti), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (13 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (11 deputāti), "[[VIENOTĪBA]]" (8 deputāti). === 14. Saeima (2022 — ''pašlaik'') === {{pamatraksts|14. Saeima|14. Saeimas vēlēšanas}} [[14. Saeimas vēlēšanas]] notika 2022. gada 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāju, kas bija 59,43% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības. Līdz 2023. gada 20. septembrim, 14. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Edvards Smiltēns]], Saeimas priekšsēdētāja biedri — [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] un [[Jānis Grasbergs]], Saeimas sekretārs bija [[Armands Krauze]], Saeimas sekretāra biedre bija [[Antoņina Ņenaševa]]. No 2023. gada 20. septembra, 14. Saeimas priekšsēdētāja ir [[Daiga Mieriņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri — Zanda Kalniņa-Lukaševica un Antoņina Ņenaševa, Saeimas sekretārs ir Edvards Smiltēns, Saeimas sekretāra biedrs ir Jānis Grasbergs. 14. Saeimai uzsākot darbu, izveidojās 7 frakcijas: [[Jaunā Vienotība]] (26 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16 deputāti), [[Apvienotais saraksts]] (15 deputāti), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (13 deputāti), [[Stabilitātei!]] (11 deputāti), [[Progresīvie]] (10 deputāti), [[Latvija pirmajā vietā]] (9 deputāti). == Nosaukums == [[Attēls:LR Saeimas plāksne.jpg|thumb|300 px|LR Saeimas plāksne]] Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta nosaukums kopš 1922. gada. Latviešu valodas etimoloģijas vārdnīcā teikts, ka vārds „Saeima” nozīmē „sapulce” un ir atvasināts no darbības vārda „iet”. [[juris Alunāns|Jura Alunāna]] darinātais jaunvārds „saims” sākotnēji nozīmējis „valsts padome, zemes padome”, bet vēlāk tas ticis lietots formā „saeima” ar nozīmes paplašinājumu „sanāksme, sapulce, apspriede”. == Saeimas nams == {{pamatraksts|Latvijas Republikas Saeimas nams}} Latvijas Republikas parlamenta galvenā ēka atrodas Rīgā, [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielā]] 11, un tiek saukta par [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas namu]]. Tajā notiek Saeimas sēdes. Iepretim Saeimas namam — Jēkaba ielā 10/12, Jēkaba ielā 16 un [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielā]] 3/5 — atrodas vēl trīs ēkas, kas tiek izmantotas Saeimas komisiju un frakciju darbam. Neviena no šīm ēkām nav speciāli būvēta parlamenta vajadzībām, bet tikai laika gaitā tās piemērotas Saeimas darbībai. == Interesanti fakti == Latvijas tauta 1920. gada 17. un 18. aprīlī ievēlēja Satversmes sapulci, kura izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu — pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus likumus. Latvijas parlamenta vēsturē ilggadējākais Saeimas priekšsēdētājs ir Pauls Kalniņš, kas šo amatu ieņēma 1. Saeimā (nepilnu laiku), 2. Saeimā, 3. Saeimā un 4. Saeimā, kopumā deviņus gadus — no 1925. gada 20. marta līdz 1934. gada 15. maijam. Saeimas garākā sēde — 2008. gada 11. decembra sēde — ilga 19 stundas un 36 minūtes — līdz nākamās dienas rītam pulksten 4.36. Tad sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 2008. gada 18. decembrim, un pēc nedēļas sēde turpinājās vēl 8 stundas un 40 minūtes. Tātad minētās sēdes kopējais garums bija 28 stundas un 16 minūtes. Saeimas sēdes laikā ar āmura piesitienu Saeimas sēdes vadītājs norāda, ka visas debates par sēdē izskatāmo jautājumu ir izbeigtas. Prezidijs Saeimas sēdēs var dot iespēju runāt arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām. Piemēram, deputātus uzrunājis Itālijas prezidents [[Karlo Adzeljo Čampi]], NATO ģenerālsekretārs [[Jāps de Hops Shefers]], Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Bakradze un ASV kongresmenis Džons Šimkus. Publikai Saeimas sēdes laikā ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt sēdes kārtību. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no Sēžu zāles atsevišķas personas vai pat visu publiku. == Skatīt arī == * [[Jauniešu Saeima]] * [[Likumdošanas vara Latvijā]] * [[Tautas padome]] * [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulce]] * [[Vidzemes bruņniecības nams]] * [[Saeimas vēlētas amatpersonas]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.saeima.lv Saeimas oficiālā mājaslapa] * [http://www.flickr.com/photos/saeima Saeimas ''Flickr'' konts] * [https://web.archive.org/web/20070207014848/http://web.cvk.lv/pub/public/27427.html Saeimas vēlēšanu rezultāti kopš 1993. gada] * [http://www.saeima.lv/lv/likumdosana/kartibas-rullis Saeimas kārtības rullis] {{14. Saeima}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Saeima| ]] [[Kategorija:Konstitucionālās tiesības]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] ht7fk6qihykbyldzx4njkpz3ya5267n 0 4667 4541711 4528584 2026-10-30T15:12:25Z Pirags 3757 /* Rezultāti */ 4541711 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 5. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | previous_election = | previous_year = [[4. Saeimas vēlēšanas|1931]]<br />''[[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990]]'' | next_election = 6. Saeimas vēlēšanas | next_year = 1995 | election_date = {{dat|1993|06|05}} un {{dat||06|06}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātu vietas<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 1 118 316 | party_name = no | leader_title = Rīgas saraksta līderis <!-- LC --> | image1 = [[Attēls:Piemiņas_koku_stādīšana_(6066415844).jpg|150x150px]] | colour1 = 82D8D8 | leader1 = [[Anatolijs Gorbunovs]] | party1 = [[Latvijas Ceļš]] | last_election1 = — | seats_before1 = — | seats_after1 = 36 | seat_change1 = — | popular_vote1 = 362 473 | percentage1 = 32,4% | swing1 = — <!-- LNNK --> | image2 = {{CSS image crop |Image = EduardsBerklavs_Atmoda.jpg |bSize = 351 |cWidth = 110 |cHeight = 150 |oTop = 50 |oLeft = 100 }} | colour2 = 5A0505 | leader2 = [[Eduards Berklavs]] | party2 = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] | last_election2 = — | seats_before2 = — | seats_after2 = 15 | seat_change2 = — | popular_vote2 = 149 347 | percentage2 = 13,4 | swing2 = — <!-- TKL --> | image3 = [[Attēls:Vladimir_Putin_21_September_2002-Jānis_Jurkāns_cropped.jpg|150x150px]] | colour3 = 8A2A30 | leader3 = [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] | party3 = [[Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai]] | last_election3 = — | seats_before3 = — | seats_after3 = 13 | seat_change3 = — | popular_vote3 = 134 289 | percentage3 = 12,0 | swing3 = — <!-- Pārējais --> | map_image = Vēlētāju Karte (1993).svg | map_caption = Vēlēšanu uzvarētāji rajonos un pilsētās | before_election = [[Ivars Godmanis]] | before_party = [[Latvijas Tautas Fronte]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = [[Valdis Birkavs]] | after_party = [[Latvijas Ceļš]] | posttitle = Ministru prezidents }} '''[[5. Saeima]]s vēlēšanas''' bija [[parlaments|parlamenta]] [[vēlēšanas]] [[Latvija|Latvijā]], kas notika [[1993]]. gada [[5. jūnijs|5.]]-[[6. jūnijs|6. jūnijā]] saskaņā ar {{dat|1992|10|20|Ģ}} Augstākās Padomes likumu "Par 5. Saeimas vēlēšanām",<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=66524 Par 5. Saeimas vēlēšanām], likuma teksts portālā likumi.lv, informācija iegūta {{dat|2008|10|08|SK}}</ref> kura pamatā bija {{dat|1922|06|09|Ģ}} likums par Saeimas vēlēšanām. Tās bija pirmās [[Saeima]]s vēlēšanas 62 gadu laikā un pirmās kopš Latvijas [[neatkarība]]s atjaunošanas [[1991]]. gadā. Vēlēšanās piedalījās 23 [[politiskā partija|politiskās partijas]]. Nobalsoja 1 118 316 vēlētāju, kas sastādīja 89,9% no 1 243 956 balsstiesīgo.<ref name="likumdeveju_vesture">[http://www.saeima.lv/Informacija/5sa_vel.html Likumdevēju vēsture. 5. Saeimas vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090301032855/http://www.saeima.lv/Informacija/5sa_vel.html |date={{dat|2009|03|01||bez}} }} Saeimas mājaslapā, informācija iegūta {{dat|2008|10|08|SK}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Attēls:5._Saeimas_vēlēšanu_biļeteni.jpg|thumb|5. Saeimas vēlēšanu biļeteni]] [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Rezultāti == No 23 partijām, kas piedalījās vēlēšanās, 8 pārvarēja 4% barjeru un iekļuva Saeimā. {| class="wikitable sortable" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Partija''' ! '''Balsis'''<ref name="likumdeveju_vesture"/> ! '''%''' ! '''Vietas''' |- | [[Latvijas Ceļš]] | 362 473 | 32,41 | 36 |- | [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (LNNK) | 149 347 | 13,35 | 15 |- | [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] | 134 289 | 12,01 | 13 |- | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | 119 116 | 10,65 | 12 |- | [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] | 64 444 | 5,76 | 7 |- | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] | 59 855 | 5,35 | 6 |- | [[Latvijas Kristīgo Demokrātu Savienība]] | 56 057 | 5,01 | 6 |- | [[Demokrātiskā Centra Partija]] | 53 303 | 4,77 | 5 |- | [[Pretkomunistu apvienība]] | 5954 | 0,53 | |- | [[Zaļais saraksts]] | 13 362 | 1,20 | |- | [[Latvijas Demokrātiskā Darba partija]] (LDDP) | 10 509 | 0,94 | |- | [[Latvijas Tautas fronte]] | 29 396 | 2,63 | |- | [[Republikas Platforma]] | 5075 | 0,45 | |- | [[Konservatīvie un Zemnieki]] | 2797 | 0,25 | |- | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | 7416 | 0,66 | |- | [[Neatkarīgo savienība]] | 1968 | 0,18 | |- | [[Latvijas Liberālā partija]] | 1520 | 0,14 | |- | [[Krievu Nacionālais Demokrātiskais saraksts]]<br />([[Krievu partija|Demokrātiskās iniciatīvas centrs]] -<br />Baltijas konstitucionālā partija) | 13 006 | 1,16 | |- | [[Saimnieciskās Rosības līga]] | 8333 | 0,75 | |- | Pilsoņu kopa [[Mūsu zeme]] | 8687 | 0,78 | |- | Vēlēšanu apvienība [[Latvijas laime]] | 9814 | 0,88 | |- | [[Liberālā alianse]] | 525 | 0,05 | |- | [[Latvijas Vienības partija]] | 1070 | 0,10 | |} [[Latvijas Tautas fronte]] (LTF), kas bija vadošā partija pirms vēlēšanām, ieguva 2,6% balsu un Saeimā neiekļuva. Atšķirībā no pirmskara Saeimas vēlēšanām, tika pazemināts vēlētāju minimālais vecums (no 21 līdz 18 gadiem) un ieviesta 4% barjera. == Skatīt arī == * [[5. Saeima]] * [[Latvijas politika]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090825163617/http://web.cvk.lv/pub/public/27483.html 5. Saeimas vēlēšanu rezultāti] [[CVK]] mājaslapā * [https://www.vestnesis.lv/url/2441?arhive=1 Deputātu kandidātu sarakstu numuri (PDF)]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]] (04.05.1993., Nr. 20) * [https://www.vestnesis.lv/url/2448?arhive=1 LR 5.Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidātu oficiālie saraksti (PDF)]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]] (20.05.1993., Nr. 27) * [https://www.vestnesis.lv/url/2449?arhive=1 LR 5.Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidātu oficiālie saraksti (PDF)]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]] (22.05.1993., Nr. 28) * [https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 LR 5.Saeimas deputāti, vēlēšanu rezultāti (PDF)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210709183256/https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 |date={{dat|2021|07|09||bez}} }} [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]] (19.06.1993., Nr. 40) {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:5. Saeima|Veleszanas]] [[Kategorija:1993. gads Latvijā|Saeimas veleszanas]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas|05]] 1kqe0achbuwj7mpqi6eu03q9w9d93z1 4541728 4541711 2026-10-30T15:34:44Z Pirags 3757 4541728 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 5. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | previous_election = | previous_year = [[4. Saeimas vēlēšanas|1931]]<br />''[[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990]]'' | next_election = 6. Saeimas vēlēšanas | next_year = 1995 | election_date = {{dat|1993|06|05}} un {{dat||06|06}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātu vietas<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 1 118 316 | party_name = no | leader_title = Rīgas saraksta līderis <!-- LC --> | image1 = [[Attēls:Piemiņas_koku_stādīšana_(6066415844).jpg|150x150px]] | colour1 = 82D8D8 | leader1 = [[Anatolijs Gorbunovs]] | party1 = [[Latvijas Ceļš]] | last_election1 = — | seats_before1 = — | seats_after1 = 36 | seat_change1 = — | popular_vote1 = 362 473 | percentage1 = 32,4% | swing1 = — <!-- LNNK --> | image2 = {{CSS image crop |Image = EduardsBerklavs_Atmoda.jpg |bSize = 351 |cWidth = 110 |cHeight = 150 |oTop = 50 |oLeft = 100 }} | colour2 = 5A0505 | leader2 = [[Eduards Berklavs]] | party2 = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] | last_election2 = — | seats_before2 = — | seats_after2 = 15 | seat_change2 = — | popular_vote2 = 149 347 | percentage2 = 13,4 | swing2 = — <!-- TKL --> | image3 = [[Attēls:Vladimir_Putin_21_September_2002-Jānis_Jurkāns_cropped.jpg|150x150px]] | colour3 = 8A2A30 | leader3 = [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] | party3 = [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] | last_election3 = — | seats_before3 = — | seats_after3 = 13 | seat_change3 = — | popular_vote3 = 134 289 | percentage3 = 12,0 | swing3 = — <!-- Pārējais --> | map_image = Vēlētāju Karte (1993).svg | map_caption = Vēlēšanu uzvarētāji rajonos un pilsētās | before_election = [[Ivars Godmanis]] | before_party = [[Latvijas Tautas Fronte]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = [[Valdis Birkavs]] | after_party = [[Latvijas Ceļš]] | posttitle = Ministru prezidents }} '''[[5. Saeima]]s vēlēšanas''' bija [[parlaments|parlamenta]] [[vēlēšanas]] [[Latvija|Latvijā]], kas notika [[1993]]. gada [[5. jūnijs|5.]]-[[6. jūnijs|6. jūnijā]] saskaņā ar {{dat|1992|10|20|Ģ}} Augstākās Padomes likumu "Par 5. Saeimas vēlēšanām",<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=66524 Par 5. Saeimas vēlēšanām], likuma teksts portālā likumi.lv, informācija iegūta {{dat|2008|10|08|SK}}</ref> kura pamatā bija {{dat|1922|06|09|Ģ}} likums par Saeimas vēlēšanām. Tās bija pirmās [[Saeima]]s vēlēšanas 62 gadu laikā un pirmās kopš Latvijas [[neatkarība]]s atjaunošanas [[1991]]. gadā. Vēlēšanās piedalījās 23 [[politiskā partija|politiskās partijas]]. Nobalsoja 1 118 316 vēlētāju, kas sastādīja 89,9% no 1 243 956 balsstiesīgo.<ref name="likumdeveju_vesture">[http://www.saeima.lv/Informacija/5sa_vel.html Likumdevēju vēsture. 5. Saeimas vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090301032855/http://www.saeima.lv/Informacija/5sa_vel.html |date={{dat|2009|03|01||bez}} }} Saeimas mājaslapā, informācija iegūta {{dat|2008|10|08|SK}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Attēls:5._Saeimas_vēlēšanu_biļeteni.jpg|thumb|5. Saeimas vēlēšanu biļeteni]] [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Rezultāti == No 23 partijām, kas piedalījās vēlēšanās, 8 pārvarēja 4% barjeru un iekļuva Saeimā. {| class="wikitable sortable" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Partija''' ! '''Balsis'''<ref name="likumdeveju_vesture"/> ! '''%''' ! '''Vietas''' |- | [[Latvijas Ceļš]] | 362 473 | 32,41 | 36 |- | [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (LNNK) | 149 347 | 13,35 | 15 |- | [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] | 134 289 | 12,01 | 13 |- | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | 119 116 | 10,65 | 12 |- | [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] | 64 444 | 5,76 | 7 |- | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] | 59 855 | 5,35 | 6 |- | [[Latvijas Kristīgo Demokrātu Savienība]] | 56 057 | 5,01 | 6 |- | [[Demokrātiskā Centra Partija]] | 53 303 | 4,77 | 5 |- | [[Pretkomunistu apvienība]] | 5954 | 0,53 | |- | [[Zaļais saraksts]] | 13 362 | 1,20 | |- | [[Latvijas Demokrātiskā Darba partija]] (LDDP) | 10 509 | 0,94 | |- | [[Latvijas Tautas fronte]] | 29 396 | 2,63 | |- | [[Republikas Platforma]] | 5075 | 0,45 | |- | [[Konservatīvie un Zemnieki]] | 2797 | 0,25 | |- | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | 7416 | 0,66 | |- | [[Neatkarīgo savienība]] | 1968 | 0,18 | |- | [[Latvijas Liberālā partija]] | 1520 | 0,14 | |- | [[Krievu Nacionālais Demokrātiskais saraksts]]<br />([[Krievu partija|Demokrātiskās iniciatīvas centrs]] -<br />Baltijas konstitucionālā partija) | 13 006 | 1,16 | |- | [[Saimnieciskās Rosības līga]] | 8333 | 0,75 | |- | Pilsoņu kopa [[Mūsu zeme]] | 8687 | 0,78 | |- | Vēlēšanu apvienība [[Latvijas laime]] | 9814 | 0,88 | |- | [[Liberālā alianse]] | 525 | 0,05 | |- | [[Latvijas Vienības partija]] | 1070 | 0,10 | |} [[Latvijas Tautas fronte]] (LTF), kas bija vadošā partija pirms vēlēšanām, ieguva 2,6% balsu un Saeimā neiekļuva. Atšķirībā no pirmskara Saeimas vēlēšanām, tika pazemināts vēlētāju minimālais vecums (no 21 līdz 18 gadiem) un ieviesta 4% barjera. == Skatīt arī == * [[5. Saeima]] * [[Latvijas politika]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090825163617/http://web.cvk.lv/pub/public/27483.html 5. Saeimas vēlēšanu rezultāti] [[CVK]] mājaslapā * [https://www.vestnesis.lv/url/2441?arhive=1 Deputātu kandidātu sarakstu numuri (PDF)]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]] (04.05.1993., Nr. 20) * [https://www.vestnesis.lv/url/2448?arhive=1 LR 5.Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidātu oficiālie saraksti (PDF)]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]] (20.05.1993., Nr. 27) * [https://www.vestnesis.lv/url/2449?arhive=1 LR 5.Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidātu oficiālie saraksti (PDF)]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]] (22.05.1993., Nr. 28) * [https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 LR 5.Saeimas deputāti, vēlēšanu rezultāti (PDF)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210709183256/https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 |date={{dat|2021|07|09||bez}} }} [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]] (19.06.1993., Nr. 40) {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:5. Saeima|Veleszanas]] [[Kategorija:1993. gads Latvijā|Saeimas veleszanas]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas|05]] ps58l82m7c1ny34vsqr26e6z0un8hh5 0 4669 4541729 4528576 2026-10-30T15:36:13Z Pirags 3757 /* Rezultāti */ 4541729 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 6. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | previous_election = 5. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 1993 | next_election = 7. Saeimas vēlēšanas | next_year = 1998 | election_date = {{dat|1995|09|30}} un {{dat||10|01}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātu vietas<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 965 339 | party_name = no <!-- DPS --> | image1 = [[Attēls:Ziedonis Čevers.jpg|150x150px]] | colour1 = 7F0000 | leader1 = [[Ziedonis Čevers]] | party1 = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] | last_election1 = 5 vietas, 4,8% | seats_before1 = 4 | seats_after1 = 18 | seat_change1 = {{palielinājās}} 14 | popular_vote1 = 144 758 | percentage1 = 15 | swing1 = {{palielinājās}} 171,6% <!-- LC --> | image2 = [[Attēls:Māris_Gailis_2011-08-20.jpg|150x150px]] | colour2 = 82D8D8 | leader2 = [[Māris Gailis]] | party2 = [[Latvijas Ceļš]] | last_election2 = 36 vietas, 32,4% | seats_before2 = 34 | seats_after2 = 17 | seat_change2 = {{samazinājās}} 17 | popular_vote2 = 139 929 | percentage2 = 14,5 | swing2 = {{samazinājās}} 61,4% <!-- TKL --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFD800 | leader3 = [[Joahims Zīgerists]] | party3 = [[Tautas kustība "Latvijai"]] | last_election3 = ''jauna partija'' | seats_before3 = ''jauna partija'' | seats_after3 = 17 | seat_change3 = {{palielinājās}} 17 | popular_vote3 = 142 324 | percentage3 = 14,74 | swing3 = ''jauna partija'' <!-- Pārējais --> | map_image = Vēlētāju Karte (1995).svg | map_caption = Vēlēšanu uzvarētāji rajonos un pilsētās | map_alt = | before_election = [[Māris Gailis]] | before_party = [[Latvijas Ceļš]] | title = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | after_election = [[Andris Šķēle]] | after_party = bez partijas | posttitle = Ministru prezidents }} '''[[6. Saeima]]s vēlēšanas''' notika {{dat|1995|09|30}} un {{dat||10|01}}. Vēlēšanām tika pieteikti 19 kandidātu saraksti. Vēlēšanās piedalījās 965 339 vēlētāju, kas sastādīja 72,65% no 1 328 779 balsstiesīgajiem. == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Rezultāti == No 19 partijām 9 pārvarēja 5% barjeru un iekļuva Saeimā. {| class="prettytable" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Partija''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Vietas''' ! '''Izmaiņas''' ! '''Piezīmes''' |- | [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] | 144 758 | 15,2 | 18 | +13 | Izveidojās, apvienojoties partijai "Saimnieks" un [[Demokrātiskā Centra partija|Demokrātiskajai partijai]] |- | [[Latvijas Ceļš]] | 139 929 | 14,6 | 17 | -19 | |- | [[Tautas kustība "Latvijai"]] (Zīgerista partija) | 142 324 | 14,9 | 16 | | Jauna partija |- | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] | 114 050 | 11,9 | 14 | +7 | |- | [[Latvijas Vienības partija]] | 68 305 | 7,1 | 8 | | 5. Saeimā neiekļuva |- | [[Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] | 60 498 | 6,3 | 8 | -10 | |- | [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (LNNK) un [[Latvijas Zaļā partija]] | 60 352 | 6,3 | 8 | -7 | |- | [[Tautas saskaņas partija]] | 53 041 | 5,6 | 6 | | Daļa no 5. Saeimā pārstāvētās [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] |- | [[Latvijas Sociālistiskā partija]] | 53 325 | 5,6 | 5 | -2 | 5. Saeimā pārstāvētās [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesības]] pēctece |- | Citas <small>([[Latvijas Liberālā partija]], [[Maznodrošināto politiskā apvienība]] un [[Latviešu neatkarības partija]], koalīcija "[[Darbs un Taisnīgums]]", [[Latviešu zemnieku savienība (1993)|Latviešu Zemnieku Savienība]], [[Latvijas Krievu pilsoņu partija]], [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija]], [[Mūsu zeme]] un [[Pretkomunistu apvienība]], [[Latvijas Tautas fronte]], [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskā apvienība "Tautsaimnieks"]], [[Demokrātu partija]])</small> | 128 757 | 13,3 | 0 | | |- | '''Kopā''' | '''965 339''' | 100 | 100 | | |} == Skatīt arī == * [[Latvijas politika]] == Ārējās saites == * [https://www.vestnesis.lv/ta/id/37396 6. Saeimas vēlēšanu rezultāti] [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstneša]] mājaslapā * [https://www.vestnesis.lv/ta/id/37429 Par deputātu kandidātiem nodoto balsu skaits] [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstneša]] mājaslapā {{6. Saeima}} {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:6. Saeima|Veleszanas]] [[Kategorija:1995. gads Latvijā|Saeimas veleszanas]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas|06]] gy9q5uslm9ykcoy65ecrpi8vd9iu2r2 0 5113 4541679 3734977 2026-10-30T14:37:02Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4541679 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Tautas saskaņas partija | logo = Tautas saskaņas partija.png | founded = 1994 | ideology = [[sociāldemokrātija]] | dissolved = 2010 }} '''Tautas saskaņas partija''' bija [[Latvija]]s [[politika|politiskā]] partija, kas tika izveidota [[1994]]. gadā. Partija bija viena no apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" izveides iniciatorēm un dalībniecēm. Partijas ideoloģijas pamatā bija kreisi centriskas un [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskas]] vērtības, kā arī mazākumtautību interešu aizstāvība un ciešāka Latvijas sadarbība ar [[Krievija|Krieviju]].{{fact}} Kopš [[2010. gads|2010]]. gada pastāv partija "[[Saskaņa]]", kas tika izveidota uz TSP un divu citu "Saskaņas Centrā" ietilpstošu partiju bāzes. == Vēsture == Tautas saskaņas partija (TSP) tika izveidota 1994. gadā, sadaloties [[5. Saeima]]s frakcijai "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]". No [[1998]]. līdz [[2003. gads|2003]]. gadam TSP bija apvienības "[[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]]" locekle. [[2005. gads|2005]]. gadā TSP bija politiskās apvienības "[[Saskaņas centrs]]" izveides iniciatore. [[2010. gads|2010]]. gadā apvienojās ar divām citām SC loceklēm ([[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|SDP]] un [[Jaunais centrs|JC]]), izveidojot partiju "[[Saskaņa]]", kuras līderi bija agrākais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] un "Saskaņas" priekšsēdētājs [[Jānis Urbanovičs]]. == Rezultāti vēlēšanās == {{Saskaņa un PCTVL}} {| class="wikitable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti Latvijā ('''%'''; ''balsis'') ! Deputāti Latvijā ! Rezultāti Rīgā ('''%'''; ''balsis'') ! Deputāti Rīgā ! Saraksta sākumā (Rīgā) |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | '''5,55'''; ''53 041'' | 6 (no 100) | .; ''22 903'' | 3 (no 28) | [[Jānis Jurkāns (politiķis)|J. Jurkāns]], [[Vladlens Dozorcevs|V. Dozorcevs]], [[Andris Ameriks|A. Ameriks]] |- | 1997. | [[1997. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | . | . | .; ''4566'' | 2 (no 60) | [[Boriss Cilevičs|B. Cilevičs]], [[Sergejs Dolgopolovs|S. Dolgopolovs]], [[Aivars Dātavs|A. Dātavs]] |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|6. Eiroparlamenta vēlēšanas]] | '''4,77'''; ''27 506'' | 0 (no 9) | '''6,66'''; ''10 917'' | . | B. Cilevičs, [[Aleksandrs Bartaševičs|A. Bartaševičs]], [[Igors Pimenovs|I. Pimenovs]] |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | . | . | '''4,33'''; ''8771'' | 0 (no 60) | J. Jurkāns, V. Dozorcevs, [[Nikolajs Zaharovs|N. Zaharovs]] |- |} == Vadība == No partijas izveides līdz [[2005. gads|2005]]. gadam tās priekšsēdētājs bija [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]. Līdz brīdim, kad tika izveidota partija "Saskaņa", tās vadītājs bija [[Jānis Urbanovičs]]. Partijas valdes priekšsēdētājs no 2006. gada bija [[Ivans Ribakovs]] (agrāk — [[Aivars Dātavs]]). == Literatūra == * ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 373.—378. lpp. {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{6. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]] 7e4azbm7n5zyl2q64itbrkno5lsb5iu 0 9550 4541710 4308591 2026-10-30T15:11:11Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4541710 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jakovs Pliners | vārds_orģ =''Яков Плинер'' | attēls =Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jakovs Pliners.jpg | mazs_att = | apraksts =Jakovs Pliners 2004. gadā | amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2007|11|7|N}} | term_beigas2 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Valdis Zatlers]] | premjers2 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = | amats3 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas3 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas4 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents4 = | vicepremjers 4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers4 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[Rīgas Dome]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|1997|3|9|N}} | term_beigas5 = {{dat|1998|11|3|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]], * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati ={{dzimšanas datums un vecums|1946|12|27|}} | dzim_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[ebreji|ebrejs]] | partija = * [[Tautas saskaņas partija]] (1995—2003) * [[PCTVL]] (2003—2014) * [[Latvijas Krievu savienība]] (2014—2022) * [[Stabilitātei!]] (kopš 2024) | dzīvesb = | profesija =[[pedagogs]] | alma_mater =[[Daugavpils Pedagoģiskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jakovs Pliners''' ({{val|ru|Яков Гдальевич Плинер}}; dzimis {{dat|1946|12|27}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=81373837119 Centrālā vēlēšanu komisija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315200332/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=81373837119 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }} Informācija par 9. Saeimas deputāta kandidātu</ref> [[pedagoģija|pedagogs]], pedagoģijas zinātņu doktors un [[politika|politiķis]]. Bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, kā arī [[Rīgas dome]]s deputāts vairākos tās sasaukumos. Bijis politiskās apvienības [[PCTVL]], vēlāk [[Latvijas Krievu savienība]]s līdzpriekšsēdētājs (2003—2015). Šobrīd pārstāv partiju "[[Stabilitātei!]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Rēzeknē. Studēja [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts|Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā]] (1965—1970). 1970. gadā sāka strādāt par [[ķīmija]]s un [[bioloģija]]s skolotāju [[Talsu rajons|Talsu rajona]] [[Virbi|Virbu]] pamatskolā, vēlāk kļuva par skolas direktora vietnieku un direktoru. 1975. gadā kļuva par Talsu rajona izpildkomitejas Izglītības nodaļas vadītāju. 1983. gadā sāka strādāt [[Latvijas Izglītības ministrija|Izglītības ministrijā]]. Bija Skolu valdes priekšsēdētāja vietnieks, Vidējās izglītības galvenās pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks, Inspektoru galvenās pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks un ministrijas nacionālo skolu pārvaldes vadītājs. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija privātskolas "Evrika" direktors (1993—1999) un atklātā sabiedriskā fonda "Vecāki — bērniem" prezidents. 1997. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva zinātņu doktora grādu pedagoģijā. === Politiskā darbība === 1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" sarakstā. 1995. gadā iestājas [[Tautas Saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]] (TSP) un kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] tās sarakstā. 1997. gadā [[1997. gada pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] par [[Rīgas dome]]s deputātu no TSP saraksta. 1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[7. Saeima]]s deputātu no [[PCTVL]] saraksta. Vēlētāju uzticību guva arī [[8. Saeima]]s vēlēšanās 2002. gadā un [[9. Saeima]]s vēlēšanās 2006. gadā. [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] bija PCTVL līderis visos vēlēšanu apgabalos un [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts. 2003. gadā J. Pliners izstājās no TSP, kad tā pameta apvienību PCTVL un uzņēmās jaundibināmās partijas "Brīva izvēle tautu Eiropā" valdes priekšsēdētāja amatu. J. Pliners kļuva par PCTVL līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju. Vēl pirms izstāšanās no TSP viņš kļuva arī par vienu no [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] līderiem. 2010. gada [[10. Saeimas vēlēšanas]] PCTVL saraksts neguva vēlētāju atbalstu un J. Pliners zaudēja Saeimas deputāta mandātu. Tāpat netika ievēlēts ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] nākamajā gadā. 2014. gadā, PCTVL pārveidojot par [[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienību]], J. Pliners saglabāja līdzpriekšsēdētāja amatu. Tai pašā gadā nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču Latvijas Krievu savienība atkal netika ievēlēta Saeimā. J. Pliners kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no LKS saraksta, taču netika ievēlēts. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts Rīgas domē. 2022. gadā pametis [[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienību]], jo viņa ieskatā, partija vairs neesot tā partija, kāda tā bijusi iepriekš. Viņš esot mēģinājis partijā izrunāt problēmjautājumus, taču uzlabojumu neesot: "Vērsos pie līdzpriekšsēdētāja [[Miroslavs Mitrofanovs|Miroslava Mitrofanova]], ka jūtos savējo vidū svešs. Nekādas reakcijas." Aiziešanu no LKS un tās Rīgas domes frakcijas J. Pliners skaidro ar vairākiem iemesliem. Pirmais no tiem — neapmierinātība ar partijas vadību divu pēdējo gadu laikā, turklāt organizācijas vadību esot pārņēmuši partijas funkcionāri, kuri politiskajā spēkā esot vien neilgu laiku. Partijas vadība tikai sēžot sanāksmēs, bet reālas darbības izpaliekot. Pliners jutis arī diskrimināciju vecuma dēļ. Netaisnīga un neskaidra viņam likusies arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanu]] sarakstu veidošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54555122|title=Neapmierināts ar partijas vadību, Pliners pamet Latvijas Krievu savienību|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|date=2022-07-18|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā iestājies partijā "[[Stabilitātei!]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pliners-un-kabanovs-iestajusies-partija-stabilitatei-ta-iegust-vietu-rigas-dome.a563377/|title=Pliners un Kabanovs iestājušies partijā «Stabilitātei!» - tā iegūst vietu Rīgas domē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-31|language=lv}}</ref> un [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no tās saraksta ievēlēts pašvaldībā. == Darbi == * ''Эврика. Демократические начала и сотрудничество в школе'' (1996) * ''Воспитание личности в коллективе'' (1997, kopā ar [[Valērijs Buhvalovs|V. Buhvalovu]]) * ''Созвездие проблем образования'' (1998, {{ISBN|9984-16-017-3}}) * ''Латвийская школа евроэтнокультурного развития'' (1999, kopā ar V. Buhvalovu)<ref>Латвийская школа евроэтнокультурного развития//[http://www.zapchel.lv/i/doc/Buhvalov_sbornik21.pdf Латвийская русская школа XXI века Р.: 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120303094512/http://zapchel.lv/i/doc/Buhvalov_sbornik21.pdf |date={{dat|2012|03|03||bez}} }} — cтр. 7-40</ref> {{ISBN|9984-16-027-0}} * ''Проблемы и перспективы интеграции учащихся школ национальных меньшинств в латвийское общество'' (2000, kopā ar V. Buhvalovu) {{ISBN|9984-16-041-6}} * ''Педагогическая экспертиза школы: Пособие для методистов, завучей и директоров школ'' (2001, kopā ar V. Buhvalovu, vēlāk izdota arī latviski) * Skolas izglītojošā vide (2002, kopā ar V. Buhvalovu) * ''Grūti audzināmu skolēnu uzvedības korekcija'' (2002) * ''Образование: простые — сложные истины…'' (2002) {{ISBN|9984-712-18-4}} * ''Антипедагогика реформы русских школ в Латвии'' (2004, kopā ar V. Buhvalovu) * ''Политическая псевдореформа русских школ — плачевные перспективы'' (2005, kopā ar V. Buhvalovu) * ''Качество образования в условиях реформы русских школ Латвии'' (2006, kopā ar V. Buhvalovu) * ''Культурные аспекты повышения качества школьного образования'' (2007, kopā ar V. Buhvalovu) * ''Реформа школ нацменьшинств в Латвии: анализ, оценка, перспективы'' (2008, kopā ar V. Buhvalovu) * ''Педагогические идеи на этнократических руинах'' (2010, kopā ar V. Buhvalovu) * ''Педагогические и поэтические строки...'' (2013) == Apbalvojumi == * [[Valērija Seile|Valērijas Seiles]] balva [[pedagoģija|pedagoģijā]] (1997, 2001). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rusojuz.lv/lv/jakovs-pliners-valdes-loceklis/ CV]{{Novecojusi saite}} LKS mājaslapā * Raksts [https://web.archive.org/web/20180207183255/http://www.rusojuz.lv/lv/wethink/24256-/ "Skaista" ir dzīve Latvijā] * [http://rus.delfi.lv/news/press/vesti/article.php?id=13158065 Intervija avīzei "Вести сегодня", krieviski] * Runas PCTVL [https://web.archive.org/web/20190220124210/http://www.rusojuz.lv/lv/party/Partijas-kongress/24007-/ I] (2004. g.) un [https://web.archive.org/web/20190220124236/http://www.rusojuz.lv/lv/party/Partijas-kongress/24546-/ III] (2006. g.) kongresā {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 1997}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pliners, Jakovs}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] d24zyhc2cxrc70hc86nibhbb3nkdfrj 0 12406 4541649 4130051 2026-10-30T13:30:04Z Tāāārpiņš 114786 4541649 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Alyssum montanum ssp montanum1 eF.jpg | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Alyssum montanum}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Brassicales | dzimta =Brassicaceae | dzimta_lv =Krustziežu dzimta | ģints =Alyssum | ģints_lv =Alises | ģints_r = | sinonīmi = }} '''Alises''' (''Alyssum'') ir [[krustziežu dzimta]]s [[augs]]. [[Stumbrs]] zaro no pamata, zari bieži vien ir pacili, ar zvaigžņmatiņiem. [[Lapas]] veselas, gareni otrādi olveidīgas, lancetiskas vai lineāras, sēdošas ar zvaigžņmatiņiem, mala gluda. Kauslapas stāvas, garums 0,1 — 0,3. [[Zieds|Ziedi]] dzelteni, balti (kā kurai šķirnei). Pākstenītis atstāv no augļkopas ass, tas ir apaļš vai ovāls, divcirkņu, garums 0,3 — 0,5, galā ar jomu irbuļa pieliku ; vērsnas nedaudz velvētas. Katrā cirksnī 2 sēklas ar šauru spārnu. == Klasifikācija == Ir sastopamas daudzas (apmēram 100) sugas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:60433920-2|title=Alyssum L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2023-07-15|language=en}}</ref> no kurām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas šādas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/cruciferae/|title=Krustziežu dzimta - Cruciferae, syn. Brassicaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2023-07-15}}</ref> * [[kauslapu alise]] (''Alyssum alyssoides'') <small>(L.) L.</small>, * [[Gmelina alise]] (''Alyssum gmelinii'') <small>Jord.</small> — [[Nektāraugi|nektāraugs]], bieži sastopams gar jūrmalu, * {{TaksoSaite|Alyssum desertorum|tuksneša alise}}. * [[jūrmalas alise]] (''Alyssum maritimum'') — nav sastopama savvaļā, audzē dārzos kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugu]].<ref name="LME">{{LME|1|51}}</ref> Citas sugas (nepilns saraksts):<ref name=":0" /> * ''Alyssum artwinense,'' * ''Alyssum dagestanicum,'' * ''Alyssum djurdjurae,'' * ''Alyssum gallaecicum,'' * ''Alyssum minutum,'' * ''Alyssum montanum,'' * ''Alyssum propinquum,'' * ''Alyssum pseudomouradicum,'' * ''Alyssum pulvinare,'' * ''Alyssum wulfenianum.'' == Ārējās saites == {{Commons category|Alyssum|alises}} * [[:wikispecies:Alyssum]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} 550lx28uvy01pm2scre91i2lktb06nq 10 15425 4541844 4541432 2026-10-30T19:16:43Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4541844 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais '''[[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]]''' pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 5a65rdfi3jqb6f8ree8d10jq1z1r90r 4541917 4541844 2026-10-31T02:10:29Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4541917 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais '''[[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]]''' pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? kndlgwld5d4raogh00m3nyuffmb3dln 4541937 4541917 2026-10-31T06:44:15Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4541937 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] šo '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un to nosauca par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 507bse7ok8qtk6wra21k2w12m14d3gk 4541939 4541937 2026-10-31T06:46:02Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4541939 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? pocrzlejqqmjrp8ikbc92uz8p0k87g1 0 18129 4541644 4404563 2026-10-30T13:16:33Z Meistars Joda 781 4541644 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Mārtiņš Freimanis | Attēls = Martins Freimanis 2009.jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Mārtiņš Freimanis Jēkabpils pilsētas svētkos 2009.&nbsp;gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1977|2|7}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2011|01|27|1977|2|7}} | Vieta_mr = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]], [[rokmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātājs, komponists, dzejnieks, aktieris, raidījumu vadītājs | Instrumenti = Vokāls, [[ģitāra]] | Gadi = 1994—2011 |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]]<br />[[F.L.Y.]] | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Mārtiņš Freimanis''' (dzimis {{dat|1977|2|7}} [[Liepāja|Liepājā]], miris {{dat|2011|1|27}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] mūziķis, [[Tumsa (grupa)|grupas "Tumsa"]] vokālists, arī komponists, aktieris, dzejnieks un televīzijas raidījumu vadītājs. Sadarbojies ar vairākiem Latvijā pazīstamiem māksliniekiem, tai skaitā [[Lauris Reiniks|Lauri Reiniku]], "[[Putnu balle]]", [[PeR (grupa)|PeR]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/izklaide/muzika/16644-un-vel-viens-eiroveterans.htm|title= ...un vēl viens eiroveterāns|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|18|N|bez}}|publisher= [[NRA]].lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100619060154/http://zinas.nra.lv/izklaide/muzika/16644-un-vel-viens-eiroveterans.htm|archivedate= {{dat|2010|06|19||bez}}}}</ref> [[Kristīna Zaharova|Kristīnu Zaharovu]].<ref name="Atvadīšanās no Freimaņa">{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/latvija/40279-atvadisanas-no-martina-freimana-notiks-3-februari-rigas-krematorija.htm|title= Atvadīšanās no Mārtiņa Freimaņa notiks 3. februārī Rīgas krematorijā|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|publisher= [[NRA]].lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110130054749/http://zinas.nra.lv/latvija/40279-atvadisanas-no-martina-freimana-notiks-3-februari-rigas-krematorija.htm|archivedate= {{dat|2011|01|30||bez}}}}</ref> Viņa dziesmas vairākkārt ir kvalificējušās [[Eirodziesma|Eirovīzijas nacionālajai atlasei]]. == Bērnība un jaunība == Bērnību pavadījis [[Aizpute|Aizputē]], kur beidzis [[Aizputes vidusskola|vidusskolu]]. Pēc tam studēja angļu filoloģiju [[Liepājas Pedagoģijas akadēmija|Liepājas Pedagoģijas akadēmijā]], tomēr to nepabeidza.<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/miris-martins-freimanis-1104.d?id=36488423|title= Miris Mārtiņš Freimanis (11:04)|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]]|archive-date= {{dat|2011|01|29||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110129003127/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/miris-martins-freimanis-1104.d?id=36488423}}</ref> == Darbība grupā "Tumsa" == 1994. gada nogalē Mārtiņš Freimanis kļuva par grupas "[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]" solistu, aizvietojot [[Fēlikss Ķiģelis|Fēliksu Ķiģeli]]. Kopā ar grupu ir iznākuši 6 albumi.<ref name="delfi" /> [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā, kad grupa jau bija nostabilizējusies [[Latvija]]s mūzikā, Mārtiņš Freimanis sāka komponēt dziesmas un rakstīt dziesmu tekstus arī citiem izpildītājiem. 2002. gadā viņš uzsāka sadarbību ar [[Lauris Reiniks|Lauri Reiniku]], rakstot tekstus Reinika komponētajām un izpildītajām dziesmām latviešu valodā. == Dalība Eirovīzijas dziesmu konkursā == 2003. gadā Mārtiņš Freimanis kopā ar Lauri Reiniku un [[Yana Kay|Yanu Kay]] izveidoja grupu [[F.L.Y.]], kas ar dziesmu ''Hello From Mars'' uzvarēja [[2003. gada Eirodziesma|Latvijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē]]. [[2003. gada Eirovīzija|Lielajā finālkoncertā]], kas norisinājās [[Rīga|Rīgā]], grupa ieguva 24. vietu. 2004. gadā viņš iesāka sadarbību ar grupu "[[Putnu Balle]]", komponējot viņu dziesmas. [[2005. gada Eirovīzija|2005. gada Eirovīzijā]] ar Mārtiņa Freimaņa dziesmu ''The War Is Not Over'' piedalījās "Putnu Balles" dalībnieki [[Valters & Kaža]], kas konkursā ieguva 5. vietu.<ref name="delfi" /> Šo dziesmu [[Dānija]]s grupa "[[Michael Learns to Rock]]" iekļāva septītajā studijas albumā ''Eternity''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.micrec.lv/news/news/article.php?id=2925279|title= Dāņu supergrupas albumā iekļauta Mārtiņa Freimaņa dziesma!|accessdate= {{dat|2008|10|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|publisher= Mikrofona Ieraksti}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Aktiera karjera == Kā aktieris M. Freimanis uzmanību izpelnījās titullomā [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrādē "[[Kaupēn, mans mīļais]]".<ref name="delfi" /> 2005. gadā M. Freimanis piedalījās [[Arvīds Krievs|Arvīda Krieva]] kinofilmā "[[Man patīk, ka meitene skumst]]". {{dat|2007|11|15||bez}} debitēja [[LTV|Latvijas Televīzijas]] seriālā "[[Neprāta cena]]", piedalījies arī seriāla turpinājumā [[TV3 Latvija|TV3]] "[[UgunsGrēks]]". Piedalījies 2011. gadā iznākušajā dokumentālajā filmā "[[Kaupēns (filma)|Kaupēns]]".<ref name="delfi" /> M. Freimaņa nozīmīgāko kinolomu skatītāji ieraudzīja jau pēc viņa nāves 2011. gada iznākušajā A. Krieva filmā "[[Dancis pa trim]]", kur M. Freimanis spēlēja divas galvenās lomas&nbsp;— [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu virsnieku Ginteru Hartvigu un mūsdienu jaunieti Ati. == Citi sasniegumi == 2004. gadā klajā nāca Mārtiņa Freimaņa dzejas krājums "Zālīte truša dvēselei", kurā līdzās dzejoļiem atradās arī viņa dziesmu teksti. 2007. gadā kopā ar ierakstu kompānijas "[[Mikrofona Ieraksti]]" vadītāju [[Elita Mīlgrāve|Elitu Mīlgrāvi]] piedalījās šovā "[[Dziedi ar zvaigzni]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://news.frut.lv/lv/ppl/celebrities/11745|title= Šovu „Dziedi ar zvaigzni” pamet Freimanis un Mīlgrāve|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= |publisher= frut.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304132322/http://news.frut.lv/lv/ppl/celebrities/11745|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> 2010. gada rudenī bija TV3 šova "Dziedi ar zvaigzni. Milžu cīņas" žūrijas loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/217082|title= Andris Bērziņš aizlīmē Mārtiņam Freimanim muti|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|10|11|N|bez}}|publisher= Apollo|archiveurl= https://web.archive.org/web/20101015045249/http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/217082|archivedate= {{dat|2010|10|15||bez}}}}</ref> == Nāve == {{Quote box2 |quote = Laikam jau tā jānotiek — kad cilvēka vairs nav, visi ierauga, cik vērtīgs un svarīgs viņš bijis.<ref name="Lielais bērns">{{Laikraksta atsauce|last=Anda Burve-Burvīte|date={{dat|2011|2|3||bez}}|title=Lielais bērns|journal=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|volume=5|issue=44|pages=46.—49. lpp|issn=9771691616009}}</ref> |source = Aleksandra Kurusova |quoted = true |bgcolor = #F1F3B4 |salign = right |align = right |width = 21.5% |border = 1px |fontsize = 96% }} {{dat|2011|1|18||bez}} Freimanis smagas elpceļu saslimšanas dēļ tika ievietots [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/363628-negaiditi_miris_muzikis_martins_freimanis|title= Negaidīti miris mūziķis Mārtiņš Freimanis|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|publisher= TvNet|archive-date= {{dat|2011|01|30||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110130062252/http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/363628-negaiditi_miris_muzikis_martins_freimanis}}</ref> kur {{dat|2011|1|27}} plkst. 1.20 mira. Kā sākotnējie nāves iemesli tika minēta elpceļu saslimšana, bet vēlāk atklājās, ka Freimanis miris no vispārējas organisma intoksikācijas, kuras galvenais cēlonis bija akūts [[toksiskais hepatīts]]. Kā papildu cēloņi minēti arī [[taukainā hepatoze]] trešajā stadijā un vāja sirdsdarbība, kas izraisījusi nieru mazspēju, kā arī [[pleirīts|slapjais pleirīts]] pēc kārtīgi neārstētas saaukstēšanās.<ref name="delfi" /><ref>{{Ziņu atsauce | title = Atklāj Mārtiņa Freimaņa nāves cēloņus | publisher = Diena | date = 2011. gada 7. februārī | accessdate = 2011. gada 7. februārī | url = http://diena.lv/lat/izklaide/muzika/atklaj-martina-freimana-naves-celonus | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110208153736/http://diena.lv/lat/izklaide/muzika/atklaj-martina-freimana-naves-celonus | archivedate = 2011. gada 8. Februāris }}</ref> Nedēļā pēc viņa nāves notika vairāki viņa piemiņai veltīti pasākumi.<ref name="Pieminot Freimani">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/363681-pieminot_freimani_liepaja_noliek_ziedus_un_sveces|title= Pieminot Freimani, Liepājā noliek ziedus un sveces|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|publisher= TvNet|archive-date= {{dat|2011|01|30||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110130044216/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/363681-pieminot_freimani_liepaja_noliek_ziedus_un_sveces}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/227856?ref=fun-top-ad-16|title= Aicina uz klusuma brīdi sociālajos tīklos|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|publisher= Apollo}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/muziki/racs-atklajis-freimana-naves-apstaklus.m?id=36498415|title= Račs atklājis Freimaņa nāves apstākļus|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|publisher= Mango|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110129175756/http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/muziki/racs-atklajis-freimana-naves-apstaklus.m?id=36498415|archivedate= {{dat|2011|01|29||bez}}}}</ref> Atvadīšanās no Mārtiņa Freimaņa notika {{dat||2|3||bez}} Rīgas krematorijā, pēc tam viņa pelni tika nogādāti Liepājā, kur notika vēl viens atvadu pasākums.<ref name="Atvadīšanās no Freimaņa" /> == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 2001 | "[[Kaupēn, mans mīļais]]" | Kaupēns | rokopera |- |2004 |"[[Man patīk, ka meitene skumst]]" |Gints | |- | rowspan="2" |2007–2008 | rowspan="2" | "[[Neprāta cena]]" |Edgars | rowspan="3" | TV seriāls |- |Oto |- |2009–2011 | "[[UgunsGrēks]]" | Oto |- | 2011 | "[[Dancis pa trim]]" | Ginters Hartvigs, Atis | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Intervija: {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/54904-martins_freimanis_varbut_kad_nomirsu_man_plaksniti_pie_majas_pieliks|title= Mārtiņš Freimanis: Varbūt, kad nomiršu, man plāksnīti pie mājas pieliks|accessdate= {{dat|2011|1|27|N|bez}}|author= Zane Ernštreite|date= {{dat|2005|12|13|N|bez}}|publisher= TvNet|archive-date= {{dat|2011|01|28||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110128193214/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/54904-martins_freimanis_varbut_kad_nomirsu_man_plaksniti_pie_majas_pieliks}} * Intervija: {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/38833/martina-freimana-dzives-tragedija|title= Mārtiņa Freimaņa dzīves traģēdija|accessdate= |author= Juris Vaidakovs|date= |publisher= Kasjauns.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110131172023/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/38833/martina-freimana-dzives-tragedija|archivedate= {{dat|2011|01|31||bez}}}} {{Tumsa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Freimanis, Martinzsz}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] dmqm7mccu1fqdb288oes3tmx4e967hc 0 19042 4541681 4160554 2026-10-30T14:43:49Z Pirags 3757 /* Vēlēšanas */ 4541681 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 5. |attēls = 5Saeima2.png |att_izm = |paraksts = Frakcijas 1993. gadā |sākums = {{dat|1993|7|6}} |beigas = {{dat|1995|11|6}} |priekšsēdētājs = [[Anatolijs Gorbunovs]] |pr biedri = [[Aivars Berķis]]<br />[[Andrejs Krastiņš]] |frakcijas = [[Latvijas Ceļš]] (36)<br />[[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (15)<br />[[Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai]] (13)<br />[[Latvijas Zemnieku savienība]] (12)<br />[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] (7)<br />[[Tēvzemei un Brīvībai]] (6)<br />[[Kristīgo demokrātu savienība]] (6)<br />[[Demokrātiskā centra partija]] (5) |pirms = [[Latvijas Republikas Augstākā padome|LR Augstākā padome]] |pēc = [[6. Saeima]] }} '''5. [[Saeima]]''' bija [[Latvijas Republika]]s [[parlaments]] laika posmā no 1993. gada 6. jūlija līdz 1995. gada 6. novembrim. Tā bija pirmā [[Latvija]]s [[Saeima]] kopš 1934. gada, kad darbību beidza [[4. Saeima]]. Līdz 5. Saeimai valsti pārvaldīja [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]. == Vēlēšanas == {{pamatraksts|5. Saeimas vēlēšanas}} [[5. Saeimas vēlēšanas]] notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. Vēlēšanās piedalījās 23 politiskās partijas. Nobalsoja 1 118 316 vēlētāju, kas sastādīja 89,9% no 1 243 956 balsstiesīgo. Šādas 8 partijas pārvarēja 4% barjeru un iekļuva Saeimā: * [[Latvijas Ceļš]] - 36 vietas * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] - 15 vietas * [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] - 13 vietas * [[Latvijas Zemnieku savienība]] - 12 vietas * [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] - 7 vietas * [[Tēvzemei un Brīvībai]] - 6 vietas * [[Kristīgo demokrātu savienība]] - 6 vietas * [[Demokrātiskā Centra partija]] - 5 vietas == Deputāti un frakcijas == {{pamatraksts|5. Saeimas deputāti|5. Saeimas frakcijas}} 5. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti. Mainoties Saeimas deputātu sastāvam, kopā 5. Saeimā laika gaitā bija 114 deputāti. 5. Saeimā tika ievēlētas 8 frakcijas, bet 1994 gada pavasarī, sašķeļoties frakcijai "[[Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai]]", izveidojās 2 jaunas frakcijas - [[Tautas Saskaņas partija]] un [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]. 1995. gada 3. maijā izjuka arī [[Demokrātiskā Centra Partija|Demokrātiskās Centra partijas]] Saeimas frakcija un tās vietā izveidojās [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]. == 5. Saeimas darbība == 5. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Anatolijs Gorbunovs]] ([[Latvijas Ceļš]]). Saeimā darbojās 15 komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. 5. Saeimā notika 137 sēdes, kurās izskatīja 839 likumprojektus, tika atjaunota [[Latvijas Republikas Satversme|Satversme]], 1925. gada likums "Par Ministru kabineta iekārtu", pieņemts Pilsonības likums, Korupcijas novēršanas likums, tika veikta pašvaldību reforma, noslēgts līgums par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu.<ref>[http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html Likumdevēju vēsture - 5. Saeima] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html |date={{dat|2008|06|18||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|3|9}}</ref> 5. Saeimas laikā darbojās [[Birkava Ministru kabinets]] un [[Gaiļa Ministru kabinets]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Saeima] {{5. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:5. Saeima]] 1eilfwximi6g81g3e1n415gxfvzxq8x 4541682 4541681 2026-10-30T14:44:23Z Pirags 3757 /* Deputāti un frakcijas */ 4541682 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 5. |attēls = 5Saeima2.png |att_izm = |paraksts = Frakcijas 1993. gadā |sākums = {{dat|1993|7|6}} |beigas = {{dat|1995|11|6}} |priekšsēdētājs = [[Anatolijs Gorbunovs]] |pr biedri = [[Aivars Berķis]]<br />[[Andrejs Krastiņš]] |frakcijas = [[Latvijas Ceļš]] (36)<br />[[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (15)<br />[[Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai]] (13)<br />[[Latvijas Zemnieku savienība]] (12)<br />[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] (7)<br />[[Tēvzemei un Brīvībai]] (6)<br />[[Kristīgo demokrātu savienība]] (6)<br />[[Demokrātiskā centra partija]] (5) |pirms = [[Latvijas Republikas Augstākā padome|LR Augstākā padome]] |pēc = [[6. Saeima]] }} '''5. [[Saeima]]''' bija [[Latvijas Republika]]s [[parlaments]] laika posmā no 1993. gada 6. jūlija līdz 1995. gada 6. novembrim. Tā bija pirmā [[Latvija]]s [[Saeima]] kopš 1934. gada, kad darbību beidza [[4. Saeima]]. Līdz 5. Saeimai valsti pārvaldīja [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]. == Vēlēšanas == {{pamatraksts|5. Saeimas vēlēšanas}} [[5. Saeimas vēlēšanas]] notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. Vēlēšanās piedalījās 23 politiskās partijas. Nobalsoja 1 118 316 vēlētāju, kas sastādīja 89,9% no 1 243 956 balsstiesīgo. Šādas 8 partijas pārvarēja 4% barjeru un iekļuva Saeimā: * [[Latvijas Ceļš]] - 36 vietas * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] - 15 vietas * [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] - 13 vietas * [[Latvijas Zemnieku savienība]] - 12 vietas * [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] - 7 vietas * [[Tēvzemei un Brīvībai]] - 6 vietas * [[Kristīgo demokrātu savienība]] - 6 vietas * [[Demokrātiskā Centra partija]] - 5 vietas == Deputāti un frakcijas == {{pamatraksts|5. Saeimas deputāti|5. Saeimas frakcijas}} 5. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti. Mainoties Saeimas deputātu sastāvam, kopā 5. Saeimā laika gaitā bija 114 deputāti. 5. Saeimā tika ievēlētas 8 frakcijas, bet 1994 gada pavasarī, sašķeļoties frakcijai "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]", izveidojās 2 jaunas frakcijas - [[Tautas Saskaņas partija]] un [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]. 1995. gada 3. maijā izjuka arī [[Demokrātiskā Centra Partija|Demokrātiskās Centra partijas]] Saeimas frakcija un tās vietā izveidojās [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]. == 5. Saeimas darbība == 5. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Anatolijs Gorbunovs]] ([[Latvijas Ceļš]]). Saeimā darbojās 15 komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. 5. Saeimā notika 137 sēdes, kurās izskatīja 839 likumprojektus, tika atjaunota [[Latvijas Republikas Satversme|Satversme]], 1925. gada likums "Par Ministru kabineta iekārtu", pieņemts Pilsonības likums, Korupcijas novēršanas likums, tika veikta pašvaldību reforma, noslēgts līgums par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu.<ref>[http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html Likumdevēju vēsture - 5. Saeima] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html |date={{dat|2008|06|18||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|3|9}}</ref> 5. Saeimas laikā darbojās [[Birkava Ministru kabinets]] un [[Gaiļa Ministru kabinets]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Saeima] {{5. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:5. Saeima]] jfjn16zielp459gfljr92cbegbbr070 0 20911 4542077 4507685 2026-10-31T11:35:48Z Teatrālis 82063 4542077 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Mikola Gogolis | vārds_orig = ''Микола Васильович Гоголь'' | attēls = N.Gogol by F.Moller (1840, Tretyakov gallery).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1809 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Poltavas guberņa|Soročinci|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1852 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Maskava}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Ukraiņi|ukrainis]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Nikolai Gogol Signature.svg | pseidonīms = V. Alovs, P. Gleiks, N.G., G. Janovs, Rudijs Paņko, Pasečniks Rudijs Paņko (''Пасичник Рудый Панько'') | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = krievu | periods = | žanri = [[proza]], [[dramaturģija]] | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Nikolajs Gogolis''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Го́голь}}, dzimis {{Dat VS|{{dat|1809|4|1}}|{{dat||3|20}}}}, miris {{Dat VS|{{dat|1852|3|4}}|{{dat||2|21}}}}) jeb '''Mikola Hohoļs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Maskavas un Kijivas kinematogrāfistu cīņa par pasakaini mistisko Gogoli. Kultūrvēstures analīze |author=Olehs Kudrins |date=2026. gada 24. maijs |website=[[Lsm.lv]] |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/24.05.2026-maskavas-un-kijivas-kinematografistu-cina-par-pasakaini-mistisko-gogoli-kulturvestures-analize.a648215/ |accessdate=2026. gada 4. jūlijs |quote=Ukrainis pēc izcelsmes [rakstnieka vārds atveidojumā no ukraiņu valodas ir Mikola Hohoļs – red.]}}</ref> ({{val|uk|Микола Васильович Гоголь}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] tautības [[Krievijas Impērija]]s rakstnieks. Kaut arī savus darbus rakstīja krievu valodā, lielā mērā lietoja ukraiņu vārdus, aprakstīja ukraiņu tautas sadzīvi un daudz iespaidojās no tās folkloras, tāpēc tiek uzskatīts arī par ukraiņu rakstnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Russia and Ukraine renew rivalry over Nikolai Gogol |author=Tom Parfitt |date=2009. gada 31. marts |newspaper=[[The Guardian]] |url=https://www.theguardian.com/world/2009/mar/31/nikolai-gogol-russia-ukraine |accessdate=2022. gada 23. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Ukrainian Mystery of Nikolai Gogol |author1=Giorgi Lomsadze |author2=Nikoloz Bezhanishvili |date=2017. gada 6. janvāris |website=EurasiaNet |url=https://eurasianet.org/ukrainian-mystery-nikolai-gogol |accessdate=2022. gada 23. decembrī}}</ref> Gogoļa nozīmīgākie darbi ir romāns "[[Mirušās dvēseles]]", luga "[[Revidents (luga)|Revidents]]" un stāsts "[[Šinelis (stāsts)|Šinelis]]", kuros satīriskā un ironiskā skatījumā aplūkota dzīve [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1809. gadā kā Mikola Janovskis [[Poltavas apgabals|Poltavas guberņas]] Soročincu ciemā senā ukraiņu [[kazaki|kazaku]] Hohoļu-Janovsku ģimenē. Viņa tēvs Vasils Hohoļs-Janovskis (1777—1825) arī rakstīja lugas, kuras pats iestudēja dzimtļaužu teātrī, māte Marija, dzimusi Kosjarovska. 1818. gadā Nikolajs sāka mācīties Poltavas apriņķa skolā, 1821. gadā pieņēma tēva uzvārdu Hohoļs-Janovskis. No 1821. līdz 1828. gadam mācījās [[Ņižina]]s ģimnāzijā, 1825. gadā nomira viņa tēvs. 1828. gadā ieradās [[Pēterburga|Pēterburgā]], lai mēģinātu iestāties universitātē, taču nobijās no iestājpārbaudījumiem un devās ceļojumā uz [[Vācija|Vāciju]]. Atgriezies viņš no 1829. līdz 1831. gadam strādāja civildienestā, tad no 1831. līdz 1834. gadam mācīja vēsturi Pēterburgas Patriotiskajā institūtā. Šajā laikā viņš iepazinās ar dzejnieku [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]] un uzsāka aktīvāku literāro darbību, gūstot visnotaļ lielus panākumus ar stāstu krājumu "[[Vakari ciematā Dikaņkas tuvumā]]" (''Вечера на хуторе близ Диканьки'', 1830), kurā vērojama liela ukraiņu [[folklora]]s ietekme ar dažādiem fantastiskiem elementiem. Literāros panākumus Gogolis nostiprināja ar nākamo stāstu krājumu "[[Mirgoroda (stāstu krājums)|Mirgoroda]]" (''Миргород'', 1835). 1834. gadā Gogolis lasīja vēstures lekcijas [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]], tad no 1836. līdz 1848. gadam apceļoja Vāciju, [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Itālija|Itāliju]], visvairāk uzturēdamies [[Roma|Romā]]. Šajā laikā viņš sarakstīja savus slavenākos darbus — "Revidentu" (''Ревизор'', 1836), "Spēlmaņi" (''Игроки'', 1840), "Šineli" (''Шинель'', 1840), "[[Precības (luga)|Precības]]" (''Женитьба'', 1841), "Mirušās dvēseles" (''Мертвые души'', 1842). Šajā laikā Gogolis pamazām iegrima [[misticisms|misticismā]] un pārdzīvoja garīgu lūzumu, 1846. gadā publicētajā "Saraksē ar draugiem" viņš viņš noliedza savu līdzšinējo māksliniecisko darbību un nodevās reliģiskiem meklējumiem, 1848. gadā dodoties svētceļojumā uz [[Palestīna|Palestīnu]]. Miris 1852. gada 4. martā 42 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Nikolajs-Gogolis |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221129040223/https://timenote.info/lv/Nikolajs-Gogolis }}</ref> <gallery> Attēls:Великі Сорочинці. Пам'ятник-бюст М.В.Гоголю.jpg|Gogoļa muzejs Soročincu ciemā Attēls:Памятник молодому Гоголю на Андреевском спуске в Киеве.jpg|Mikolas Gogoļa piemineklis Kijivā </gallery> == Darbu tulkojumi latviešu valodā == Gandrīz visi Gogoļa nozīmīgākie darbi ir tulkoti latviešu valodā, pirmo lugas “Revidents” latvisko tulkojumu iespieda 1871. gadā Jelgavā. [[Fricis Brīvzemnieks]] tulkoja stāstu "Tarass Buļba", [[Ermanis Pīpiņš–Vizulis]] "Mirušās dvēseles", [[Andrejs Upīts]] lugu "Revidents".<ref>{{LKV|V.|10 205}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://host-a.net/gramataselektroniski/revidents.zip Nikolajs Gogolis "Revidents"]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gogolis, Nikolajs}} [[Kategorija:Krievu dramaturgi]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas ukraiņi]] qitjlzaki99ftshblzn7mmbnhxnb2mo 0 21446 4541749 4366579 2026-10-30T15:58:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541749 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Ņosa ezers |attēls=Lake Nyos 1986 001.jpg |paraksts=Ņosa ezers ar izvirduma saduļķoto ūdeni |map = Kamerūna | plat_d=6 | plat_m=26 | plat_s=17 | plat_NS=N | gar_d=10 | gar_m=17 | gar_s=56 | gar_EW=E |vieta={{CMR}} |platība=1,58 |garums=2 |platums=1,2 |Vid_dziļums= |Max_dziļums=208 |tilpums=0,15 |augstums_vjl=1091 |izteka= |baseins= |valstis= |salas= |pilsētas= }} <mapframe text="Ņosa ezers" width=300 height=300 zoom=14 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q332628" } </mapframe> '''Ņosa ezers''' (arī '''Ņoss'''; {{val|en|Lake Nyos}}, {{val|fr|Lac Nyos}}; '''Lvi ezers''' — ''lac Lwi'') ir [[ezers]] [[Kamerūna|Kamerūnā]], [[Ziemeļrietumu reģions (Kamerūna)|Ziemeļrietumu reģionā]]. Dziļš ezers neaktīva [[vulkāns|vulkāna]] nogāzē. == Ezera izveidošanās == Ezers atrodas [[Mberes rifta ieleja|Mberes rifta ielejā]]. Vulkāniskās aktivitātes reģionā norisinās jau miljoniem gadu — kopš sadalījās tagadējā [[Dienvidamerika]] un [[Āfrika]], Rietumāfrikā turpinās aktīva [[lūzums (ģeoloģija)|lūzumu]] zonu veidošanās. Ezera atrašanās zonā lūzuma veidošanās rezultātā zemes virsmai tuvu pienākusi magma. Ņosa ezers aizpilda ieapaļas formas [[mārs|māru]] — eksplozijas krāteri, kas radies, [[lava]]s plūsmai mijiedarbojoties ar gruntsūdeni. Uzskata, ka šis mārs radies aptuveni pirms 400 gadiem. Ezera ūdeni notur dabiska vulkānisku iežu siena, kas šaurākajā vietā ir {{nobr|40 m}} augsta un {{nobr|45 m}} plata. == Ņosa ezera izvirdums == [[Attēls:Cow killed by Lake Nyos gasses.jpg|thumb|left|200px|Ogļskābās gāzes nosmacēta govs]] Zem ezera atrodas [[magma]]s kabata, kas turpina izdalīt [[ogļskābā gāze|ogļskābo gāzi]] (CO₂) ezera ūdenī. Ņosa ezers ir viens no trim pasaulē zināmajiem ezeriem, kuros notiek šāds process — pārējie ir [[Kivu ezers]] [[Ruanda|Ruandā]] un [[Monūnas ezers]] ap 100 km dienvidaustrumos no Ņosa ezera, Kamerūnā. Ezerā izveidojušies dažādas temperatūras ūdens slāņi — silts, mazāk blīvs ūdens atrodas virspusē, savukārt dziļāk atrodas vēsāks, blīvāks ūdens. Ilgākā laika periodā aukstajā ūdenī pie ezera gultnes izšķīst liels daudzums no apakšas nākošās ogļskābās gāzes. Ezers ir šķietami stabils un nekas neparasts nenotiek līdz brīdim, kad apakšējais ūdens slānis ir pārsātināts ar gāzi. Ja šādā situācijā notiek [[zemestrīce]] vai vulkāna izvirdums, no ezera pēkšņi izdalās liels daudzums ogļskābās gāzes. Kaut gan netālajā Monūnas ezerā līdzīga nelaime notika [[1984]]. gadā, neviens negaidīja, ka šādas briesmas var radīt arī Ņosa ezers. Tomēr [[1986]]. gada [[21. augusts|21. augustā]] notika Ņosa ezera izvirdums — no ezera ūdens pēkšņi izdalījās 1,6 miljoni tonnu ogļskābās gāzes. Gāze plūda lejup pa divām ielejām, aizvietojot vieglāko gaisu. Tuvāko {{nobr|20 km}} rādiusā noslāpa ap 1800 cilvēki un 3500 liellopi. Ap 4000 cilvēku paspēja izbēgt no nāves, taču daudzi cieta no elpošanas slimībām un paralīzes. Nav zināms, kas katastrofu izraisīja. Vairums speciālistu uzskata, ka ezera gultnē noticis neliels nobrukums vai neliels vulkāna izvirdums. Pastāv arī iespēja, ka vienā ezera pusē ir nolijis [[lietus]], tādējādi izjaucot ūdens līdzsvaru. Neatkarīgi no cēloņa notika pēkšņa ezera ūdens slāņu sajaukšanās un ogļskābās gāzes izdalīšanās. Par gaisu smagākā ogļskābā gāze vairāku desmitu metru biezā slānī strauji plūda lejup pa divām ielejām. Tūlīt pēc izvirduma ierasti zilais ezera ūdens uz īsu laiku kļuva tumši sarkans, jo augšup pacēlās ar [[dzelzs|dzelzi]] bagātināts ūdens, kas gaisā strauji oksidējās. No gāzes atbrīvotais ezera līmenis kritās aptuveni par vienu metru. Iespējams, ka tiešā ezera tuvumā gāzes izplūde bija pat sprādzienveida, jo ezera krastā viļņi vai gāze notrieca kokus. == Ezera nākotne == Neparastā katastrofa izraisīja lielu zinātnieku interesi un tika publicēti daudzi pētījumi par līdzīgu nelaimju novēršanu nākotnē. Tuvāka analīze parādīja, ka līdzīgas nelaimes var atkārtoties ik pēc 10—30 gadiem. Lai novērstu līdzīgas katastrofas, zinātnieki piedāvāja šādu risinājumu — iegremdēt ezera dziļākajās vietās piecas ogļskābo gāzi novadošas caurules, kas novērstu gāzes uzkrāšanos ezera nogulumos. Diemžēl pašlaik ezerā ievietota tikai viena šāda gāzes novadīšanas caurule, kuras augšējais gals atrodas uz plosta. Caurule uzstādīta [[2001. gads|2001]]. gadā. Tika pētīti arī citi Āfrikas ezeri un noskaidrojās, ka 2000 reizes lielākajā [[Kivu ezers|Kivu ezerā]] ūdens arī ir pārsātināts ar ogļskābo gāzi. Bez tam tika atklāts, ka aptuveni reizi tūkstoš gados Kivu ezerā notiek ogļskābās gāzes izvirdumi. Saskaņā ar [[Jaundes universitāte]]s speciālistu pētījumiem pašlaik ezers rada citus draudus — to norobežojošā iežu siena draud sabrukt. [[Erozija]]s procesos iežu sienā veidojas plaisas un caurumi, un pa dambja apakšējo malu jau noplūst ūdens. Iespējams, ka jau pirmā nelielā zemestrīce var novest pie tā, ka 50 miljoni kubikmetru ūdens traucas lejup pa ieleju, iznīcinot ciematus Kamerūnā un Nigērijā, ietekmējot teritoriju, kur dzīvo ap {{nobr|10 000}} cilvēku. Apvienoto Nāciju speciālistu grupa uzskata, ka ezera dambis sabruks tuvāko 10—20 gadu laikā. Šajā gadījumā tiek piedāvāts pakāpeniski samazināt ezera līmeni par aptuveni 20 metriem, tādējādi samazinot ūdens masas spiedienu uz dambi. Ar ezera problēmas izpēti nodarbojušies arī Latvijas zinātnieki. == Atsauces == {{atsauces}} == Informācijas avoti == * [https://web.archive.org/web/20060118143046/http://za.today.reuters.com/news/NewsArticle.aspx?type=topNews "Cameroon scientist denies dam about to collapse"] (2005. gada augusts). Reuters. * Cotel A (1999), ''A trigger mechanism for the Lake Nyos disaster'', American Physical Society, Division of Fluid Dynamics Meeting, November 21-23, 1999 * Decker, R. and Decker, B. (1997) ''Volcanoes'', 3rd edition, WH Freeman, New York. * Musa, Tansa (2005. gada 28. septembris). [https://web.archive.org/web/20051122170535/http://www.alertnet.org/thenews/newsdesk/L28726343.htm "Cameroon dam could collapse in 10 years-UN experts".] Reuters. * Musa, Tansa (18 August 2005). [https://web.archive.org/web/20060118143046/http://za.today.reuters.com/news/NewsArticle.aspx?type=topNews"Cameroon dam nears collapse, 10,000 lives at risk".] Reuters. * Sano Y., Kusakabe M., Hirabayashi J. ''et al'' (1990), ''Helium and carbon fluxes in Lake Nyos, Cameroon: constraint on next gas burst'', Earth and Planetary Science Letters, v. 99, p. 303-314 * Sano Y., Wakita H., Ohsumi T., Kusakabe M. (1987), ''Helium isotope evidence for magmatic gases in Lake Nyos, Cameroon'', Geophysical Research Letters, v. 14, p. 1039-1041 * [https://web.archive.org/web/20070115075524/http://www.eawag.ch/research_e/apec/ Scripts/W%FCest_Schmid_DD_Nyos_FM9_12626.pdf Niosas ezera izpētes rezultāti (angliski)] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nyos.lv/ru/nyos-30606/mehanika-vkljuchenija-spuskovogo-mehanizma-31859 МЕХАНИКА ВКЛЮЧЕНИЯ СПУСКОВОГО МЕХАНИЗМА ЛИМНОЛОГИЧЕСКИХ КАТАСТРОФ, произошедших в КАМЕРУНЕ на озере «MONOUN» в 1984г. и на озере «NYOS» в 1986 г., ВОЗДЕЙСТВИЕМ АТМОСФЕРНЫХ ОСАДКОВ в 1983 г, Наталья Анатольевна Солодовник Анатолий Борисович Солодовник (krieviski un angliski)] * [https://web.archive.org/web/20060424195401/http://perso.wanadoo.fr/mhalb/nyos/ Niosas ezera notikums (angliski)] * [https://web.archive.org/web/20060210053007/http://www.biology.lsa.umich.edu/%7Egwk/research/nyos.html Niosas ezera izpētes rezultāti (angliski)] * [https://web.archive.org/web/20080509122156/http://volcano.und.nodak.edu/vwdocs/volc_images/africa/nyos.html ''Volcano World'' informācija (angliski)] * [http://vulcan.wr.usgs.gov/Glossary/Lakes/description_volcanic_lakes_gas_release.html ASV Ģeoloģiskā dienesta informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224084014/http://vulcan.wr.usgs.gov/Glossary/Lakes/description_volcanic_lakes_gas_release.html |date={{dat|2013|12|24||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050414030227/http://www.smithsonianmag.si.edu/smithsonian/issues03/sep03/pdf/killer_lakes.pdf Killer Lakes], ''[[Smithsonian]]'' žurnāls * [http://svs.gsfc.nasa.gov/search/Series/ExplodingLakes.html NASA Eksplozīvie ezeri (angliski)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kamerūnas ezeri]] 8ileyqux7s264ed764qeg2jto0ddag9 0 24808 4541691 4441354 2026-10-30T14:55:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541691 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|novada pilsētu|Ķekava (nozīmju atdalīšana)|Ķekava}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķekava | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = Ķekavas baznīca.jpg | photo2a = Doles tautas nams un Ķekavas pagasta bibliotēka.jpg | photo2b = Кекавская птицефабрика - panoramio.jpg | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | image_caption = | image_flag = KekavasPilsetasKarogs2.jpg | flag_link = Ķekavas karogs | image_shield = Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg | shield_link = Ķekavas ģerbonis | shield_size = 75 | pushpin_map = Latvija#Ķekavas novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ķekavas novads]] | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1435}} | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[2022. gads|2022. gada]] | area_total_km2 = 7.4 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2022 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2825 LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5446 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 49 | lats = 56 | latNS = N | longd = 24 | longm = 13 | longs = 36 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 9 | website = [http://www.kekava.lv/pub/ www.kekava.lv] | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ķekava''' ir [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] un [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] centrs. Tā atrodas tikai 17 km attālumā no [[Rīga]]s centra un 8 km attālumā no [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]]. 2024. gada sākumā Ķekavā bija nedaudz vairāk kā 5000 iedzīvotāju, kas tādējādi to padara par [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|40. lielāko apdzīvoto vietu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Administratīvo reformu rezultātā 2022. gada 1. jūlijā Ķekavai tika piešķirtas [[pilsēta]]s tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums|title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums; pārejas noteikumu 26. punkts.|access-date={{dat|2022|01|05||bez}}|archive-date={{dat|2020|08|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818214733/https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums}}</ref> == Nosaukums == Pēc etimologa [[Konstantīns Karulis|Konstantīna Karuļa]] versijas "Ķekava" ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodās sakne "kek" nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)" — "mitrināt, aprasināt, tecēt". Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo [[Ķekaviņa|Ķekavas upes]] tecējumu: augštecē tā tek paralēli Daugavai, bet vidustecē ir daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 |title=Ķekavas novada mājaslapa |access-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121007050038/http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 }}</ref> == Daba == Ķekava atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]], [[Daugava]]s attekas [[Sausā Daugava|Sausās Daugavas]] kreisajā krastā, pie [[Ķekaviņa]]s ietekas tajā. Otrpus Sausajai Daugavai ir [[Doles sala]]. == Vēsture == [[Attēls:Doles baznīca Ķekavā (Broce).jpg|thumb|270px|Doles baznīca Ķekavā 18. gadsimts (no [[Broce]]s kolekcijas)]] [[Attēls:Tilts pār Ķekavas upi pie Doles baznīcas 1784 Broce.jpg|thumb|270px|Tilts pār Ķekavas upi pie Doles baznīcas (Broce, 1784)]] Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija [[zemgaļi|zemgaļu]] valsts [[Upmale (zeme)|Upmales]] ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.—7. gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas bija izveidojušās [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemes; arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni 13. gadsimtā dzīvojuši [[lībieši]]. Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām dokumentos pirmoreiz minēta [[Livonijas ordenis|ordeņa]] un Rīgas prāvesta zemes strīda dokumentos 1435. gadā. Līdz [[Livonijas karš|Livonijas karam]] Ķekava atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Doles draudzes novads|Doles draudzes novadā]], kuru pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s teritorijā. Uz laiku Doles draudzes novads tika pievienots [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, bet pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] — iekļauts [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Ķekavu iekļāva [[Krievijas Impērija]]s [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1728. gadā uzcelts skolas nams ar vienu istabu.<ref name="Ķekava">Velta Strazdiņa. "''Ķekava. Laiki un likteņi''", 2001., Elpa, Rīga, ISBN 9984-543-89-7. 181.-183. lpp.</ref> 1743. gadā tika konstatēts, ka lasītpratējas Ķekavas draudzē galvenokārt ir sievietes; 1780. gadā lasītpratēju bija apmēram divas trešdaļas, līdzīgi starp vīriešiem un sievietēm.<ref name="Ķekava" /> 18. gadsimta beigās uzcelta [[Doles-Ķekavas luterāņu baznīca]], kas šobrīd atrodas ciema centrā. Ķekavas apkārtni nopostīja 1812. gada [[Ķekavas kauja (1812)|kaujās pie Ķekavas]], tomēr, pateicoties ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam — Rīgas tuvumam, sarukušais iedzīvotāju skaits strauji papildinājās ar ienācējiem, un saimnieciskā dzīve atkal atjaunojās. Daudz posta nodarīja arī 20. gadsimta kari. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujām]] drīz sekoja [[boļševiki|lielinieku]] un pēc tam [[Bermontiāde|Bermonta armijas uzbrukums]] Rīgai. Lieli postījumi bija arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigu posmā — 1944. gada septembrī un oktobrī, par ko liecina daudzie [[brāļu kapi]] un kauju piemiņas vietas pagasta teritorijā.<ref>[http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 Ķekavas vēsturiskā attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121007050038/http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 |date={{dat|2012|10|07||bez}} }} Ķekavas novada mājaslapa</ref> Ķekavas veidošanos tagadējā izskatā lielā mērā noteica [[kolhozs|kolhoza]] "Ķekava" izveidošana 1969. gadā. Dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi. Neraugoties uz lielo iedzīvotāju skaitu, [[Latvijas PSR]] laikā Ķekava nebija [[pilsētciemats]], šeit atradās kolhoza un [[Ķekavas ciems|Ķekavas ciema]] administrācija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas — [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] padome. 2009. gadā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Ķekava kļuva par [[Ķekavas novads|novada]] centru. 2022. gada 1. jūlijā Ķekava ieguva pilsētas statusu. == Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1967|333 |1970|1804 |1979|4572 |1989|6300 |2000|5403 |2011|5192 |2021|5115 }} == Arhitektūras pieminekļi == * [[Doles-Ķekavas luterāņu baznīca]] (celta 1783. gadā). == Sports == Ķekavā bāzējas [[FK Auda|futbola klubs "Auda"]], kura pieaugušo komanda piedalās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas čempionātā]], bet dažāda vecuma bērnu un jauniešu komandas — Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā. [[FK Ķekavas Bulldogs|Florbola kluba "Ķekavas Bulldogs"]] vīriešu un sieviešu komandas piedalās Latvijas augstākās līgas čempionātos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķekavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķekava]] 1e39mo4h0c97zuipxp39q3wbimmnchm 0 24812 4541670 4519442 2026-10-30T14:26:27Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4541670 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilnis Edvīns Bresis | attēls = Vilnis Edvins Bresis.jpg | amats = [[Latvijas PSR MP priekšsēdētāji|LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{Dat|1988|10|06|N}} | term_beigas = {{Dat|1990|05|07|N}} | prezidents = | priekštecis = [[Jurijs Rubenis]] | amats2 = [[Latvijas Kooperācijas valsts ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|1995|01|20|N}} | term_beigas2 = {{Dat|1995|12|21|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Māris Gailis]] | pēctecis2 = [[Jānis Muižnieks (uzņēmējs)|Jānis Muižnieks]] | dzim_dati = {{dat|1938|1|30}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|10|25|1938|1|30}} | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Tautsaimnieku politiskā apvienība|TPA]]<br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] | dzīvesb = | profesija = [[agronomija|agronoms]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilnis Edvīns Bresis''' (dzimis {{dat|1938|1|30}} [[Jelgava|Jelgavā]]; miris {{dat|2017|10|25}}) bija [[Latvija]]s lauksaimnieks un [[politika|politiķis]]. [[Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] (1988–1990). == Dzīvesgājums == Dzimis 1938. gadā Jelgavā. 1961. gadā pabeidza [[agronomija]]s studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]]. Absolvējis arī Ļeņingradas Augstāko partijas skolu. Bija [[Latvijas komjaunatne]]s Centrālās komitejas pirmais sekretārs no 1970. līdz 1973. gadam. Bijis [[PSKP]] biedrs. [[Pārbūve]]s laikā strauji izvirzījās augstos [[Latvijas PSR]] amatos. 1987. gadā V. E. Bresis kļuva par LPSR Valsts Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētāju un LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku. Drīz pēc tam bija [[Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] no {{dat|1988|10|6|G|bez}} līdz {{dat|1990|5|7|D|bez}}. Pēc [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs]] [[Anatolijs Gorbunovs]] V. E. Bresi iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> 1989. gadā V. E. Bresi ievēlēja [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākajā Padomē]], kā arī ar [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstu ievēlēja par [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresa]] dalībnieku. Šajā pašā gadā LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR”, kas atļāva līdzās padomju [[Kopsaimniecība|kopsaimniecībām]] veidot arī individuālās saimniecības. Ministru padomes priekšsēdētājs tobrīd bija Bresis, tāpēc pirmos individuālos saimniekotājus neoficiāli dēvēja par "Breša zemniekiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1989-gada-6-maija-bresa-zemnieki/|title=1989. gada 6. maijā. Breša zemnieki|website=LA.LV|access-date=2020-01-02|language=lv|archive-date=2021-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210517030909/https://www.la.lv/1989-gada-6-maija-bresa-zemnieki}}</ref> 1990. gadā V. E. Bresis piedalījās Latvijas delegācijā sarunās ar [[PSRS prezidents|PSRS prezidentu]] [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]] par Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Viņš bija [[Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija|Latvijas Neatkarīgās komunistiskās partijas]] (vēlāk [[Latvijas Demokrātiskā Darba partija]]) dibinātāju skaitā un 1990. gada Augstākās Padomēs vēlēšanās tika ievēlēts par deputātu kā neatkarīgais kandidāts Viesītes vēlēšanu apgabalā, 4. maijā balsojis par [[Latvijas neatkarības deklarācija]]s apstiprināšanu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s V. E. Bresis turpināja darboties politikā. 1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņš tika ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta, bet pēc šīs apvienības sadalīšanās 1994. un 1995. gadā darbojās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] Saeimas frakcijā. 1994. gadā V. E. Bresis kļuva par [[Latvijas Republikas kooperācijas valsts ministru uzskaitījums|Kooperācijas valsts ministru]] [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]] [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]], ieņemot šo amatu nedaudz vairāk par gadu. 1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta "Tautsaimnieks". Gadu vēlāk, apvienojoties Tautsaimnieku politiskajai apvienībai un [[Latvijas Zemnieku savienība]]i, V. E. Bresis kļuva par LZS biedru. 1997. gadā iecelts [[Latvijas Privatizācijas aģentūra]]s padomē. 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Zemnieku savienības. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu nesaņēma [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]]. 2002. gada [[8. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] V. E. Bresi ievēlēja [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2006. gadā nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču drīz kļuva par [[9. Saeima]]s deputātu [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] vietā, kuru apstiprināja par ministru. Miris {{dat|2017|10|25|5=bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jurijs Rubenis]]| virsraksts = [[Breša valdība|Latvijas valdības vadītājs]] | periods = {{dat|1988|10|6|N}} — {{dat|1990|5|7|N}}<br />(kā LPSR MP priekšsēdētājs) | pēc = [[Ivars Godmanis]]<br />(kā LR MP priekšsēdētājs)}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas Kooperācijas valsts ministrs]] | periods = {{dat|1994|9|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Jānis Muižnieks]]}} {{kastes beigas}} {{LPSR MP priekšsēdētāji}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{Navboxes | title = Latvijas parlamenti | list = {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} }} {{DEFAULTSORT:Bresis, Vilnis Edvīns}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:LKP CK locekļi]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR TKP un MP priekšsēdētāji]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 4w9jnk9yr5bq451uwgrre56sy0exkm7 0 28736 4541650 4155390 2026-10-30T13:35:28Z Tāāārpiņš 114786 4541650 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Friedel-Crafts-alkylation-overview.png|thumb|350px|[[Benzols|Benzola]] alkilēšana pēc Frīdela−Kraftsa metodes (R - alkilradikālis). Kā katalizatoru lieto [[alumīnija hlorīds|alumīnija hlorīdu]] (Lūisa skābi).]] '''Alkilēšana''' ir [[alkilradikālis|alkilradikāļu]] ievadīšana [[organiskās vielas|organiskos savienojumos]].<ref name="LME">{{LME|1|51}}</ref> Alkilēšanai parasti izmanto [[alkilhalogenīdi|alkilhalogenīdus]], [[alkēni|alkēnus]], [[epoksīdi|epoksīdus]], [[spirti|spirtus]], retāk [[aldehīdi|aldehīdus]], [[ketoni|ketonus]], [[ēteri|ēterus]], [[diazoalkāni|diazoalkānus]]. Alkilēšanai kā [[katalizators|katalizatorus]] izmanto neorganiskās [[skābe]]s un [[Lūisa skābe]]s, kā arī [[ceolīti|ceolītus]]. Alkilēšanas reakcijas plaši izmanto [[Ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskajā rūpniecībā]], it sevišķi [[nafta]]s pārstrādē. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Frīdela−Kraftsa reakcija]] {{organiskā ķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Organiskās reakcijas]] 582oelz4jzwstallv806juzi16hhrti 4541680 4541650 2026-10-30T14:40:41Z Egilus 27634 4541680 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Friedel-Crafts-alkylation-overview.png|thumb|350px|[[Benzols|Benzola]] alkilēšana pēc [[Frīdela−Kraftsa reakcija|Frīdela−Kraftsa metodes]] (R - alkilradikālis). Kā katalizatoru lieto [[alumīnija hlorīds|alumīnija hlorīdu]] (Lūisa skābi).]] '''Alkilēšana''' ir [[alkilradikālis|alkilradikāļu]] ievadīšana [[organiskās vielas|organiskos savienojumos]].<ref name="LME">{{LME|1|51}}</ref> Alkilēšanai parasti izmanto [[alkilhalogenīdi|alkilhalogenīdus]], [[alkēni|alkēnus]], [[epoksīdi|epoksīdus]], [[spirti|spirtus]], retāk [[aldehīdi|aldehīdus]], [[ketoni|ketonus]], [[ēteri|ēterus]], [[diazoalkāni|diazoalkānus]]. Alkilēšanai kā [[katalizators|katalizatorus]] izmanto neorganiskās [[skābe]]s un [[Lūisa skābe]]s, kā arī [[ceolīti|ceolītus]]. Alkilēšanas reakcijas plaši izmanto [[Ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskajā rūpniecībā]], it sevišķi [[nafta]]s pārstrādē. == Atsauces == {{atsauces}} {{organiskā ķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Organiskās reakcijas]] dmpjpqfkwfxhshny8dsvwpps9sls61i 0 28896 4541735 4541464 2026-10-30T15:44:33Z Baisulis 11523 /* Miruši */ : 4541735 wikitext text/x-wiki '''28. oktobris''' ir gada 301. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (302. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 64 dienas. == Vārda dienas == [[Antoņina]], [[Ninona]], [[Ņina]], [[Oksana]] == Notikumi == * [[1836. gads]] — izveidota [[Peru-Bolīvijas konfederācija]]. * [[1918. gads]] — [[Čehoslovākija]] pasludināja neatkarību no [[Austroungārija]]s. * [[1922. gads]] — [[Maršs uz Romu]]: [[Benito Musolīni]] pārņēma varu [[Itālija|Itālijā]], kļūstot par premjerministru. * [[1927. gads]] — izveidota [[Ararata Republika]]. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: Itālija caur [[Albānija|Albāniju]] iebruka [[Grieķija|Grieķijā]]. * [[1941. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Kauņa]]s geto, [[Lietuva|Lietuvā]] vācu [[Schutzstaffel (SS)|SS]] spēki nogalināja ap {{sk|9000}} ebreju. * [[1948. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Izraēlas karogs]]. * [[1958. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Jānis XXIII]]. * [[1962. gads]] — [[Kubas raķešu krīze]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Ņikita Hruščovs]] paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no [[Kuba]]s. * [[1971. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] palaida savu pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]] ''[[Prospero X-3]]'' ar nesējraķeti ''[[Black Arrow]]''. * [[2007. gads]] — par [[Argentīna]]s pirmo prezidenti sievieti kļuva [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]]. == Dzimuši == * [[1016. gads]] — [[Heinrihs III]] (''Heinrich III.''), Svētās Romas imperators (miris 1056. gadā) * [[1466. gads|1466.]] vai [[1469. gads]] — [[Roterdamas Erasms]] (''Erasmus Roterodamus''), humānists (miris 1536. gadā) * [[1610. gads]] — [[Jēkabs Ketlers]], Kurzemes hercogs (miris 1682. gadā) * [[1696. gads]] — [[Saksijas Morics]] (''Moritz Graf von Sachsen''), Kurzemes hercogs un Francijas ģenerālmaršals (miris 1750. gadā) * [[1751. gads]] — [[Dmitrijs Bortņanskis]] (''Дмитрий Бортнянский''), ukraiņu un krievu komponists (miris 1826. gadā) * [[1815. gads]] — [[Ļudovīts Štūrs]] (''Ľudovít Štúr''), slovāku sabiedrisks darbinieks (miris 1856. gadā) * [[1854. gads]] — [[Žans Marī Gijo]] (''Jean-Marie Guyau''), franču filozofs un dzejnieks (miris 1888. gadā) * [[1868. gads]] — [[Džeimss Konolijs]] (''James Connolly''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1957. gadā) * [[1885. gads]] — [[Pērs Albins Hānsons]] (''Per Albin Hansson''), zviedru politiķis (miris 1946. gadā) * [[1888. gads Latvijā|1888. gads]] — [[Kārlis Zāle]], latviešu tēlnieks (miris 1942. gadā) * [[1902. gads]] — [[Elza Lančestera]] (''Elsa Lanchester''), angļu aktrise (mirusi 1986. gadā) * [[1903. gads]]: ** [[Jānis Plaudis]], latviešu rakstnieks, dzejnieks (miris 1952. gadā) ** [[Ivlins Vo]] (''Evelyn Waugh''), angļu rakstnieks (miris 1966. gadā) * [[1937. gads]] — [[Lenijs Vilkenss]] (''Lenny Wilkens''), amerikāņu basketbolists un basketbola treneris (miris 2025. gadā) * [[1946. gads]] — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists un futbola treneris (miris 2022. gadā) * [[1955. gads]] — [[Bills Geitss]] (''Bill Gates''), ASV programmētājs, uzņēmējs * [[1956. gads]] — [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] (محمود احمدی نژاد, ''Mahmūd Ahmadinezhād''), Irānas prezidents * [[1963. gads]] — [[Perijs Gančars]] (''Perry Ganchar''), Kanādas hokejists * [[1967. gads]] — [[Džūlija Robertsa]] (''Julia Roberts''), amerikāņu aktrise * [[1968. gads]] — [[Huans Orlando Ernandess]] (''Juan Orlando Hernández''), Hondurasas prezidents * [[1969. gads]] — [[Bens Hārpers]] (''Ben Harper''), amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors * [[1974. gads]] — [[Vakīns Fīnikss]] (''Joaquin Phoenix''), amerikāņu aktieris * [[1981. gads]] — [[Milans Barošs]] (''Milan Baroš''), čehu futbolists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Vladimirs Kamešs]], Latvijas futbolists == Miruši == * [[1138. gads]] — [[Boļeslavs III Greizmutis]] (''Bolesław III Krzywousty''), Polijas lielkņazs (dzimis 1085. gadā) * [[1740. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|17}}) — [[Anna I]] (''Анна I''), Krievijas imperatore (dzimusi 1693. gadā) * [[1704. gads]] — [[Džons Loks]] (''John Locke''), angļu filozofs (dzimis 1632. gadā) * [[1900. gads]] — [[Makss Millers]] (''Max Müller''), vācu, britu filologs (dzimis 1823. gadā) * [[1929. gads]] — [[Bernhards fon Bīlovs]] (''Bernhard von Bülow''), vācu politiķis (dzimis 1849. gadā) * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Kirils Zaics]] (''Кирилл Зайц''), Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieks un publicists (dzimis 1869. gadā) * [[1969. gads]] — [[Kornejs Čukovskis]] (''Корней Чуковский''), krievu dzejnieks (dzimis 1889. gadā) * [[1993. gads]] — [[Jurijs Lotmans]] (''Juri Lotman''), igauņu semiotiķis (dzimis 1922. gadā) * [[2006. gads]] — [[Reds Auerbahs]] (''Red Auerbach''), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā) * [[2024. gads]] — [[Pols Morisijs]] (''Paul Morrissey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1938. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Rimants Ziedonis]], latviešu rakstnieks, žurnālists (dzimis 1962. gadā) * [[2026. gads]] — [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris (dzimis 1940. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Čehija]]) * Neatkarīgas Čehoslovākijas nodibināšanas diena ([[Slovākija]]) * Ohi diena ([[Grieķija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] cuw7bas5rju84scsutq8tu91ct34lir 0 29964 4541699 4380153 2026-10-30T15:02:41Z Bendžamins 76862 4541699 wikitext text/x-wiki {{novec}} {{Infokaste futbolists | playername = Andrejs Perepļotkins | image = Andrejs Pereplotkins.jpg | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|27}} | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Harkiva}} | height = 172 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2001—2002 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Harkivas "Metalist"]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2002 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Fili"]] | years3 = 2002—2003 | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Briseles "Anderlecht"]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]] | caps4 = 0 | goals4 = 0 | years5 = 2004 | clubs5 = {{flaga|Īrija}} [[Bohemian F.C.|Bohemian]] | caps5 = 18 | goals5 = 3 | years6 = 2004—2011 | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Skonto"]] | caps6 = 141 | goals6 = 44 | years7 = 2008—2009 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Derby County F.C.|Derby County]] | caps7 = 2 | goals7 = 0 | years8 = 2011—2012 | clubs8 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[Karši "Nasaf"]] | caps8 = 40 | goals8 = 8 | years9 = 2013 | clubs9 = {{flaga|Igaunija}} [[JK Narva Trans|Narva Trans]] | caps9 = 7 | goals9 = 1 | years10 = 2013 | clubs10 = {{Flaga|Latvija}} [[FK Daugava Rīga (2003)|Daugava Rīga]] | caps10 = 13 | goals10 = 1 | years11 = 2014 | clubs11 = {{flaga|Armēnija}} [[FK Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]] | caps11 = 12 | goals11 = 2 | years12 = 2014—2015 | clubs12 = {{flaga|Kipra}} [[ENAD Polis Chrysochous FC|ENAD Polis Chrysochous]] | caps12 = 14 | goals12 = 1 | years13 = 2015 | clubs13 = {{flaga|Latvija}} [[FC Caramba/Dinamo|Caramba/Dinamo]] | caps13 = 8 | goals13 = 10 | years14 = 2016 | clubs14 = {{Flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps14 = 12 | goals14 = 5 | years15 = 2016—2018 | clubs15 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps15 = 32 | goals15 = 3 | years16 = 2018—2019 | clubs16 = {{flaga|Latvija}} [[SK Super Nova]] | caps16 = 39 | goals16 = 6 | years17 = 2019—2020 | clubs17 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Kupiskis]] | nationalyears1 = 2007—2012 | nationalteam1 = {{fb|LVA}} | nationalcaps1 = 36 | nationalgoals1 = 3 | name = Andrejs Perepļotkins | goals17 = 0 | caps17 = 12 | clubs18 = {{flaga|Latvija}} [[SK Super Nova]] | years18 = 2020—2021 | caps18 = 5 | goals18 = 0 | totalcaps = 355 | totalgoals = 85 }} '''Andrejs Perepļotkins''' ({{val|ru|Андрей Игоревич Переплеткин}}; dzimis {{dat|1984|12|27}} [[Harkiva|Harkivā]], [[Ukraina|Ukrainā]]) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbolists]]. Perepļotkins ir dzimis [[Ukraina|Ukrainā]], viņam bija [[Krievija]]s un Ukrainas dubultpilsonība. Pusaudža gados spēlējis [[Anglija]]s [[Southampton FC]] jauniešu komandā. [[2004. gads|2004]]. gadā Andrejs Perepļotkins nonāca [[Rīgas "Skonto"]] sastāvā, ar kuru kopā izcīnīja divus Latvijas čempiona titulus. {{dat|2007|3|8}} ar [[Saeima]]s lēmumu Andrejam Perepļotkinam tika piešķirta Latvijas pilsonība,<ref>[http://www.saeima.lv/saeima9/lasa?dd=LP0261_1 Likumprojekts par Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni]{{Novecojusi saite}}</ref> un uzreiz pēc tās iegūšanas viņš tika pirmoreiz izsaukts uz [[Latvijas futbola izlase]]s treniņnometni. 28. martā viņš aizvadīja savu pirmo spēli izlasē, uznākot uz maiņu mačā ar [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. {{dat|2008|8|6}} Andreju Perepļotkinu izīrēja Anglijas klubam [[Derbi "County"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Perepļotkins noslēdzis līgumu ar "Derby" | publisher = eSports.lv | date = 06.08.2008. | url = http://esports.lv/futbols/legionari/06082008-pereplotkins_nosledzis_ligumu_ar_burnley}}</ref> Taču sastāvā viņam neizdevās nostiprināties un, aizvadījis tikai 3 spēles, 2009. gada janvārī viņš atgriezās "Skonto".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Perepļotkins atgriezīsies "Skonto" | publisher = eSports.lv | date = 15.01.2009. | url = http://esports.lv/futbols/legionari/15012009-pereplotkins_atgriezisies_skonto}}</ref> [[2011. gads|2011]]. gada februārī Perepļotkins noslēdza divu gadu līgumu ar [[Uzbekistāna]]s čempionāta klubu [[Karši "Nasaf"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Nauris | last = Mackevičs | title = Perepļotkins pārceļas uz Uzbekistānu | url = http://sportacentrs.com/futbols/legionari/01022011-pereplotkins_parcelas_uz_uzbekistanu | publisher = [[sportacentrs.com]] | date = {{dat|2011|2|1|SK}} | accessdate = {{dat|2011|2|1|SK}}}}</ref> 2020. gada februārī saņēmis sešu mēnešu diskvalifikāciju no ar futbolu saistītām aktivitātēm Lietuvā par iesaistīšanos spēļu manipulēšanā, spēlējot [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|1. līgas]] klubā [[FC Kupiškis]], aprīlī šī diskvalifikācija tika attiecināta uz visu pasauli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/29042020-pereplotkins_sanem_sesu_menesu_diskvalifi|title=Perepļotkins saņem sešu mēnešu diskvalifikāciju par spēļu sarunāšanu Lietuvā|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-04-30|date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šajā laikā gan globālās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ lielākā daļa aktivitāšu bija apturēta. == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] - 2 ([[Latvijas futbola Virslīga 2004|2004]]., [[Latvijas futbola Virslīga 2010|2010]].) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.national-football-teams.com/v2/player.php?id=22242 Profils national-football-teams.com] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pereplzotkins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Derby County F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Harkivā dzimušie]] [[Kategorija:FC Ararat spēlētāji]] [[Kategorija:Narvas "Trans" spēlētāji]] [[Kategorija:Personas, kurām Saeima piešķīrusi Latvijas pilsonību]] c1t6047scv456wgv7ei1621wqtk3ssw 0 32774 4541886 4358200 2026-10-30T20:58:09Z ZANDMANIS 91184 4541886 wikitext text/x-wiki {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Vērmahts |native_name = Wehrmacht |image = [[Attēls:Balkenkreuz.svg|180px]] |caption = Stilizēts [[Dzelzs krusts]] ''Balkenkreuz'' |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1935|3|29}} |current_form = |disbanded = {{dat|1945|9|20}} |branches = [[Vācu karaspēks (1935—1945)|''Heer'' (Vācu karaspēks)]]<br />''[[Kriegsmarine]]''<br />''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' |headquarters = ''Maybach II'', [[Cosene]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Ādolfs Hitlers]] (1935–1945)<br />[[Kārlis Dēnics]] (1945) |commander-in-chief_title = [[Augstākais virspavēlnieks]] |minister = [[Verners fon Blombergs]] (1935–1938)<br />[[Vilhelms Keitels]] (1938–1945) |minister_title = Kara ministrs/Vērmahta augstākās pavēlniecības virspavēlnieks |commander = |commander_title = <!-- Personālsastāvs --> |age = 18–45 gadi |conscription = 1–2 gadi; obligātais dienests |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = 20 700 000 (1939)<br />2 200 000 (1945) |ranked = |reserve = |deployed = |amount = |percent_GDP = |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[Spānijas pilsoņu karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] |ranks = }} '''Vērmahts''' ({{val|de|Wehrmacht}} — 'aizsardzības spēki') bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[bruņotie spēki]]. Vērmahts tika formāli izveidotas 1935. gadā, aizstājot [[Reihsvērs|Reihsvēru]], kas bija izveidots pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] noslēgšanas. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā viens no [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] atklātākajiem un pārdrošākajiem soļiem bija izveidot Vērmahtu, modernu, uzbrūkošu karaspēku, kas pildītu nacistu režīma ilgtermiņa mērķus atgūt zaudētās teritorijas, kā arī iegūt [[Dzīves telpa Austrumos|jaunas teritorijas]] un dominēt pār saviem kaimiņiem. Tas prasīja [[karaklausība]]s dienesta atjaunošanu un milzīgus ieguldījumus ieroču izstrādē un rūpniecībā.<ref>Kitchen, Martin (1994). Nazi Germany at War. London & New York: Routledge. ISBN 978-0-582-07387-6.</ref> Vērmahts spēlēja galveno lomu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izraisīšanā un norisē, iesaistoties [[Polijas kampaņa|Polijas kampaņā]], [[Kauja par Franciju|iebrukumā Francijā]], [[Barbarosa (plāns)|iebrukumā Padomju Savienībā]] un citos lielākajos militārajos konfliktos. Lai gan sākotnēji tas tika attēlots kā apolitiskā armija, mūsdienu vēsturnieki atzīst, ka Vērmahts bija cieši saistīts ar nacistu ideoloģiju un daudzkārt piedalījās [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] un [[Holokausts|Holokausta]] īstenošanā. Pēc kara Vērmahts tika izformēts, un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] tika izveidots jauns aizsardzības spēku veids — [[Bundesvērs]]. <gallery> Attēls:German soldiers before Arc du Carrousel 1940.jpg|Vērmahta karavīri pie [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arkas]] okupētajā [[Parīze|Parīzē]] 1940. gadā </gallery> == Struktūra == Vērmahtu veidoja trīs galvenās daļas: * [[sauszemes bruņotie spēki|sauszemes bruņotajiem spēkiem]] (''[[Vācu karaspēks (1935—1945)|Heer]]''); * [[jūras kara flote]]s (''[[Kriegsmarine]]''); * [[gaisa spēki]]em (''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vērmahts]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] 20au4vcos26swex03pyfh2o0veemw17 0 34312 4541999 4481916 2026-10-31T09:59:35Z ZANDMANIS 91184 4541999 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vintertūra | official_name = ''Winterthur'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | imagesize = 280px | image_style = border:1; | perrow = 1/2/1 | image1 = Blick auf die Winterthurer Altstadt.jpg | image2 = Stadthaus Winterthur Portal.jpg | image3 = Stadthausbrunnen und Altstadtschulhaus Winterthur -20160425-IMG 1821.jpg | image4 = Judd-Brunnen mit Spiegelung in Winterthur.jpg }} | image_caption = | image_flag = CHE Winterthur Flag.svg | image_seal = | image_shield = Wappen Winterthur.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = <!-- karte kā bilde --> | pushpin_map = Switzerland | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|Switzerland}} [[Šveice]] | subdivision_type1 = Kantons | subdivision_name1 = [[Cīrihes kantons]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1175. gadā | established_title1 = | established_date1 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 68.07 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gads | population_footnotes = | population_total = 102966 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 47 | latm =30 | lats = | latNS = N | longd =8 | longm =45 | longs = | longEW =E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 8400 | elevation_footnotes = | elevation_m = 439 | website = {{URL|http://www.winterthur-city.ch/}} | footnotes = }} '''Vintertūra''' ({{val|de|Winterthur}}, {{val|fr|Winterthour}}) ir [[Cīrihes kantons|Cīrihes kantona]] pilsēta [[Šveice|Šveicē]], uz ziemeļaustrumiem no [[Cīrihe]]s. Pilsēta radusies 12. gadsimtā. Mūsdienās viegli sasniedzama no Cīrihes. Vintertūrai ir svarīga nozīme ekonomikas un tehnikas vēsturē. Pilsētā atrodas kompānija ''[[Sulzer]]'', kurā 19. gadsimta beigās strādāja [[Rūdolfs Dīzelis]]. Šeit radusies arī viena no mūsdienu lielākajām bankām — [[UBS AG]] un liela apdrošināšanas kompānija ''[[Winterthur Group]]''. Pilsētā atrodas ''Zürcher Hochschule Winterthur'' — lielākā Šveices tehniskā augstskola. == Cilvēki == Vintertūrā dzimuši: * [[Johans Georgs Zulcers]] (1720—1779), filozofs * [[Makss Bills]] (''Max Bill'', 1908—1994), arhitekts * [[Emīls Bruners]] (''Emil Brunner'', 1889—1966), teologs * [[Rihards Ernsts]] (''Richard R. Ernst'', 1933), ķīmiķis * [[Jonass Furers]] (''Jonas Furrer'', 1805—1861), politiķis * [[Heinrihs Vēlflins]] (''Heinrich Wölfflin'', 1864—1945), mākslas kritiķis * [[Niklauss Virts]] (''Niklaus Wirth'', 1934—2024), datorzinātnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices pilsētas]] 8jeyl6hkplit7pl4heka67dr5zrdk3s 0 46671 4541890 4464309 2026-10-30T21:22:53Z ZANDMANIS 91184 4541890 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kārlis Dēnics | vārds_orģ = ''Karl Dönitz'' | attēls = Karl Dönitz.jpg | att_izm = 200px | apraksts = | amats = [[Reihsprezidents|Vācijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|1945|4|30|N}} | term_beigas = {{dat|1945|5|23|N}} | premjers = [[Jozefs Gebelss]]<br />[[Lucs Švērins fon Krozigks]] | priekštecis = [[Ādolfs Hitlers]]<br />''(kā [[fīrers]])'' | pēctecis = ''amats likvidēts''<br />[[Teodors Heiss]] ''(kā [[Vācijas prezidents|VFR prezidents]])''<br />[[Vilhelms Pīks]] ''(kā VDR prezidents)'' <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1891|09|16}} | dzim_vieta = [[Berlīne]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad {{DEU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{dat|1980|12|24}} | mir_vieta = [[Aumīle]], [[Šlēsviga-Holšteina]], {{DEU}} | apglabāts = | tautība = [[vācietis]] | partija = [[NSDAP]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Ingeborga Vēbere (pr. 1916; mirusi 1962) | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Karl_Doenitz_signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} {{Infokaste | bodystyle = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}} | above = Militārais dienests | abovestyle = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}} | label1 = Dienesta pakāpe | data1 = [[lieladmirālis]] (''Großadmiral'') | label2 = Dienesta laiks | data2 = 1910–1945 | label3 = Valsts | data3 = [[Vācijas Impērija]], [[Veimāras Republika]], [[Trešais reihs]] | label4 = Struktūra | data4 = [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Impēriskā Kara flote]] (''Kaiserliche Marine''), [[Vācijas Kara flote]] (''Reichsmarine'' un ''Kriegsmarine'') | label5 = Komandēja | data5 = Vācijas Kara flote (''[[Kriegsmarine]]'') | label6 = Kaujas | data6 = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | label7 = Apbalvojumi | data7 = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]] }} '''Kārlis Dēnics''' ({{val|de|Karl Dönitz}}; dzimis {{Dat|1891|9|6|N}}, miris {{Dat|1980|12|24|N}}) bija viens no [[Vācija]]s jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (''[[Kriegsmarine]]'') [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Karā beigās, pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, uz īsu brīdi kļuva par [[Reihsprezidents|Reihsprezidentu]]. == Dzīvesgājums == Dēnics karjeru [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas jūras spēkos]] sāka jau 1910. gadā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] viņš tika paaugstināts par apakšleitnantu, no sākuma kalpoja uz kuģiem, vēlāk tika nozīmēts par atsevišķu [[Zemūdene|zemūdeņu]] komandieri. Pēc kara Dēnics turpināja karjeru jūras spēkos. Otrajam pasaules karam sākoties, Dēnics kļuva par vienu galvenajiem zemūdeņu komandieriem. Viņa vadībā tika izstrādāta tā saucamā [[Vilku bars (flotes taktika)|"vilku baru" doktrīna]], kur atsevišķas [[zemūdene]]s tika apvienotas grupās, lai efektīvāk uzbruktu [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] konvojiem. Kara beigās, pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības {{Dat||4|30||bez}}, sekojot viņa gribai, uz īsu brīdi kļuva par [[Vācija]]s prezidentu. K. Dēnics amatu ieņēma līdz 23. maijam, kad kara uzvarētāji atlaida viņa valdību. K. Dēnics pats atzina, ka bija pārliecināts nacists un Hitlera atbalstītājs. Pēc kara tika apcietināts un tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas prāvā]], notiesāts ar 10 gadiem ieslodzījumā. Tiesas procesa laikā savu vainu neatzina un apsūdzības uzskatīja par netaisnīgām. Dažas no sākotnējām apsūdzībām vēlāk netika uzturētas, jo arī Sabiedroto flotes kara laikā rīkojās līdzīgi. Pēc tiesas procesa beigām vairāk nekā 100 Sabiedroto valstu armiju virsnieki atklātā vēstulē pauda savu vilšanos par tiesas procesa netaisnību un piespriesto sodu. Ieslodzījuma laiku pavadījis Špandavas cietumā [[Berlīne|Berlīnē]]. Pēc soda termiņa beigām 1956. gadā atbrīvots. Pēc atbrīvošanas dzīvojis samērā noslēgtu dzīvi nelielā ciematiņā [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigā Holšteinā]], kur nodarbojies galvenokārt ar rakstniecību. 1958. gadā Dēnics izdeva vienu no divām memuāru krājumiem "Atmiņas: Desmit gadi un divdesmit dienas" (''His memoirs, Zehn Jahre, Zwanzig Tage''), kurā izklāstīja savu pavadīto laiku kā zemūdeņu komandierim (desmit gadi) un kā Vācijas prezidentam (20 dienas). Tajā paša gadā grāmata tika tulkota un izdota [[angļu valoda|angļu valodā]]. Otrs atmiņu krājums tika izdots 1968. gadā ar nosaukumu "Mana vienmēr mainīgā dzīve" (''Mein wechselvolles Leben''). 1976. gadā kopā ar [[Alberts Špērs|Albertu Špēru]] ticis intervēts dokumentālajā filmā "Atmiņas par taisnīgumu" (''The Memory of Justice''), kur tika diskutēts par Nirnbergas tiesas procesa gaitu. Dēnics mira {{Dat|1980|12|24||bez}} no sirdstriekas, viņa bērēs {{Dat|1981|1|6||bez}} piedalījās daudzi bijušie virsnieki un biedri. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dēnics, Kārlis}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1980. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] [[Kategorija:Kriegsmarine virsnieki]] [[Kategorija:Vācijas prezidenti]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dzelzs krusta kavalieri]] [[Kategorija:Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] 60jqqxubvr27bczhplsnkh1x5vywlke 0 59381 4541736 4498504 2026-10-30T15:45:27Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas gads..... 4541736 wikitext text/x-wiki '''13. jūlijs''' ir gada 194. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (195. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikusi 171 diena. == Vārda dienas == [[Margarita (personvārds)|Margarita]], [[Margrieta]] == Notikumi == * [[1260. gads]] — [[Ziemeļu krusta kari]]: [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] [[žemaiši|žemaišu]] karaspēks sakāva [[krustneši|krustnešus]] un viņu sabiedrotos. * [[1793. gads]] — Šarlote Kordjē nogalināja žurnālistu un Franču revolūcijas dalībnieku [[Žans Pols Marats|Žanu Polu Maratu]]. * [[1821. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Norvēģijas karogs]]. * [[1915. gads]] — sākās [[Vācijas Impērija|Vācijas impērijas]] uzbrukuma operācija [[Narevas ofensīva]]. * [[1938. gads]] — [[Nīderlande]]s pilsētā [[Oterlo]] dibināts nacionālais mākslas muzejs [[Krelleres-Milleres muzejs]]. * [[1941. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Melnkalne|Melnkalnē]] notika [[Jūlija sacelšanās Melnkalnē|sacelšanās]] pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās valdības]] okupāciju. * [[1977. gads]] — [[Somālija]] pieteica karu [[Etiopija]]i, uzsākot [[Ogadenas karš|Ogadenas karu]] * [[1985. gads]] — [[Filadelfija|Filadelfijā]] un [[Londona|Londonā]] notika ''[[Live Aid]]'' labdarības [[koncerts]], lai vāktu līdzekļus, ar kuriem cīnīties pret badu [[Etiopija|Etiopijā]]. * [[1990. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Moldovas ģerbonis]]. * [[2004. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Melnkalnes karogs]] un [[Melnkalnes ģerbonis|ģerbonis]]. == Dzimuši == * [[100. gads p.m.ē.]] — [[Jūlijs Cēzars]] (''Iulius Caesar''), Romas republikas līderis (miris 44. gadā p.m.ē.) * [[1527. gads]] — [[Džons Dī]] (''John Dee''), angļu zinātnieks (miris 1608. vai 1609. gadā) * [[1608. gads]] — [[Ferdinands III]] (''Ferdinand III.''), Svētās Romas imperators (miris 1657. gadā) * [[1733. gads]] — [[Kārlis Kristians Jozefs]] (''Karl Christian Joseph''), Kurzemes hercogs (miris 1796. gadā) * [[1776. gads]] — [[Bādenes Karolīne]] (''Karoline von Baden''), Bavārijas karaliene (mirusi 1841. gadā) * [[1798. gads]] — [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] (''Александра Фёдоровна''), Krievijas imperatore-konsorte (mirusi 1860. gadā) * [[1841. gads]] — [[Oto Vāgners]] (''Otto Wagner''), austriešu arhitekts (miris 1918. gadā) * [[1860. gads]] — [[Antons Benjamiņš]], latviešu uzņēmējs (miris 1939. gadā) * [[1864. gads]] — [[Džons Džeikobs Astors IV]] (''John Jacob Astor IV''), amerikāņu biznesmenis (miris 1912. gadā) * [[1894. gads]] — [[Īzaks Bābels]] (''Исаа́к Ба́бель''), krievu rakstnieks (miris 1940. gadā) * [[1918. gads]] — [[Alberto Askari]] (''Alberto Ascari''), Itālijas autosportists (miris 1955. gadā) * [[1928. gads]] — [[Valentīns Pikulis]] (''Валентин Пикуль''), krievu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[1940. gads]] — [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris (miris 2026. gadā) * [[1941. gads]]: ** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (miris 2019. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (miris 2022. gadā) * [[1942. gads]] — [[Harisons Fords]] (''Harrison Ford''), amerikāņu aktieris * [[1944. gads]]: ** [[Boriss Kļujevs]] (''Борис Клюев''), PSRS un Krievijas aktieris un teātra pedagogs (miris 2020. gadā) ** [[Ernē Rubiks]] (''Rubik Ernő''), ungāru izgudrotājs * [[1957. gads]]: ** [[Tjerī Butsēns]] (''Thierry Boutsen''), Beļģijas autosportists ** [[Kemerons Krovs]] (''Cameron Crowe''), amerikāņu kinorežisors * [[1962. gads]] — [[Toms Kenijs]] (''Tom Kenny''), amerikāņu balss aktieris * [[1967. gads]] — [[Benijs Benasi]] (''Benny Benassi''), itāliešu dīdžejs, producents * [[1974. gads]] — [[Jarno Trulli]] (''Jarno Trulli''), Itālijas autosportists * [[1979. gads]] — [[Kreigs Belamijs]] (''Craig Bellamy''), velsiešu futbolists un treneris * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Ineta Radēviča]], Latvijas tāllēcēja * [[1983. gads]] — [[Liu Sjans]] (劉翔), Ķīnas vieglatlēts * [[1985. gads]] — [[Giljermo Očoa]] (''Guillermo Ochoa''), meksikāņu futbolists * [[2007. gads]]: ** [[Lamins Jamals]] (''Lamine Yamal''), Spānijas futbolists ** [[Dārta Neimane]], latviešu skeletoniste == Miruši == * [[1024. gads]] — [[Heinrihs II Svētais|Heinrihs II]] (''Heinrich II.''), Svētās Romas imperators (dzimis 972. gadā) * [[1105. gads]] — [[Raši]] (רַשִׁ"י‏‎‎‎), rabīns (dzimis 1040. gadā) * [[1260. gads]] — [[Burhards fon Hornhūzens]] (''Burchard von Hornhusen''), Livonijas Ordeņa mestrs (nezināms dzimšanas gads) * [[1645. gads]] — [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihails Romanovs]] (''Михаил Романов''), Krievijas cars (dzimis 1596. gadā) * [[1793. gads]] — [[Žans Pols Marats]] (''Jean-Paul Marat''), franču politiķis (dzimis 1743. gadā) * [[1890. gads]]: ** [[Džons Frimonts]] (''John Frémont''), ASV ceļotājs un politiķis (dzimis 1813. gadā) ** [[Johans Voldemārs Jansens]] (''Johann Voldemar Jannsen''), igauņu žurnālists un dzejnieks (dzimis 1819. gadā) * [[1896. gads]] — [[Augusts Kekulē]] (''August Kekulé''), vācu ķīmiķis (dzimis 1829. gadā) * [[1907. gads]] — [[Henriks Sillems]] (''Henrik Sillem''), nīderlandiešu jurists, alpīnists un sporta šāvējs (dzimis 1866. gadā) * [[1924. gads]] — [[Alfrēds Māršals]] (''Alfred Marshall''), angļu ekonomists (dzimis 1842. gadā) * [[1937. gads]] — [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] (''Mortimer Henri-Robert Fournier-Sarlovèze''), franču politiķis un polo spēlētājs (dzimis 1869. gadā) * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — [[Jānis Fogelis]], latviešu PSRS virsnieks (dzimis 1898. gadā) * [[1951. gads]] — [[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schoenberg''), Austrijas komponists (dzimis 1874. gadā) * [[1954. gads]] — [[Frīda Kalo]] (''Frida Kahlo''), Meksikas gleznotāja (dzimusi 1907. gadā) * [[1974. gads]] — [[Patriks Blekets]] (''Patrick Blackett''), angļu fiziķis (dzimis 1897. gadā) * [[2014. gads]] — [[Nadine Gordimera]] (''Nadine Gordimer''), Dienvidāfrikas rakstniece un politiskā aktīviste (dzimusi 1923. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Viktors Freibergs]], latviešu kinozinātnieks un rakstnieks (dzimis 1955. gadā) * [[2024. gads]]: ** [[Ingrīda Latimira]], Latvijas politiķe (dzimusi 1958. gadā) ** [[Ričards Simonss]] (''Richard Simmons'') amerikāņu fitnesa slavenība un aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[2025. gads]]: ** [[Muhammadu Buhari]] (''Muhammadu Buhari''), Nigērijas prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Marta Sudraba]], latviešu čelliste (dzimusi 1975. gadā) * [[2026. gads]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] s2w4h7c17cra1tuscyseqslrw20swzk 0 67455 4541759 4494709 2026-10-30T16:17:13Z Bendžamins 76862 4541759 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Djego Forlans | image = U10 Diego Forlán 7524.jpg | caption = Djego Forlans 2014. gadā | fullname = Djego Martins Forlans Koraso | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|5|19}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | height = 180<ref>[http://www.soccerbase.com/players/player.sd?player_id=29892 Diego Forlan | Football Stats | Inter Milan | Age 33 | Soccer Base<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> | currentclub = {{fb|URU}}<br />(galvenais treneris) | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 1990–1991 | youthclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | youthyears2 = 1991–1994 | youthclubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Danubio F.C.|Danubio]] | youthyears3 = 1994–1997 | youthclubs3 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Independiente|Independiente]] | years1 = 1997–2001 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Independiente|Independiente]] | caps1 = 80 | goals1 = 37 | years2 = 2001–2004 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | caps2 = 63 | goals2 = 10 | years3 = 2004–2007 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | caps3 = 106 | goals3 = 54 | years4 = 2007–2011 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps4 = 134 | goals4 = 74 | years5 = 2011–2012 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | caps5 = 18 | goals5 = 2 | years6 = 2012–2014 | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]] | caps6 = 34 | goals6 = 10 | years7 = 2014–2015 | clubs7 = {{flaga|Japāna}} [[Cerezo Osaka]] | caps7 = 42 | goals7 = 17 | years8 = 2015–2016 | clubs8 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps8 = 30 | goals8 = 8 | years9 = 2016 | clubs9 = {{flaga|Indija}} [[Mumbai City FC|Mumbai City]] | caps9 = 11 | goals9 = 5 | years10 = 2018–2019 | clubs10 = {{flaga|Honkonga}} [[Kitchee SC|Kitchee]] | caps10 = 8 | goals10 = 5 | nationalyears1 = 2002–2014 | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 112 | nationalgoals1 = 36 | ntupdate = | name = | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 525 | totalgoals = 222 | manageryears1 = 2020 | managerclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | manageryears2 = 2021 | managerclubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Atenas de San Carlos|Atenas]] | manageryears3 = 2026— | managerclubs3 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | manageryears4 = 2026— | managerclubs4 = {{fb|Urugvaja}} }} '''Djego Martins Forlans Koraso''' ({{val-es|Diego Martín Forlán Corazo}}; dzimis {{dat|1979|3|19}} [[Montevideo]], [[Urugvaja|Urugvajā]]) ir bijušais [[urugvajieši|urugvajiešu]] [[futbols|futbolists]], pašlaik futbola [[treneris]]. Kopš 2026. gada ir [[Urugvajas futbola izlase]]s galvenais treneris. Viņš piedzima futbolistu ģimenē. Viņa tēvs [[Pablo Forlans]] piedalījās [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausā]], pārstāvot [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlasi]], kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]], un [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA Pasaules kausā]], kas norisinājās [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], un viņa vectēvs Huans Karloss Koraso pārstāvēja [[Aveljanedas "Independiente"]] [[Argentīna|Argentīnā]]. Djego Forlanam ir divas pilsonības: Urugvajas un Spānijas. Urugvajas izlasē aizvadījis 112 spēles un guvis 36 vātus. Piedalījies [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]., [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]., un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros. Tika atzīts par 2010. gada FIFA Pasaules kausa vērtīgāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk_2010/12072010-pasaules_kausa_vertigakais_speletajs_forl |title=Pasaules kausa vērtīgākais spēlētājs - Forlans |date={{dat|2010|7|12|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|1|16||bez}}}}</ref> {{dat|2026|7|12||bez}} Forlans tika iecelts par Urugvajas izlases pagaidu galveno treneri, vienlaikus pildot Urugvajas U20 izlases galvenā trenera pienākumus, un viņa līgums ir spēkā līdz 2027. gada martam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/13072026-bilics_atgriezas_horvatijas_izlase_urugva|title=Biličs atgriežas Horvātijas izlasē, Urugvaja pagaidu stūri uzticēs Forlanam|date={{dat|2026|7|13|N|bez}} |publisher=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|7|14||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2002–03 * [[FA kauss]]: 2003–04 * [[FA Community Shield]]: 2003 '''VIllarreal''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2004 '''Atlético Madrid''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2009–10 * [[UEFA Superkauss]]: 2010 '''Peñarol''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2015–16 '''Kitchee''' * [[Honkongas futbola Premjerlīga|Honkongas Premjerlīga]]: 2017–18 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: 2011 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2004–05, 2008–09 * [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] Zelta bumba: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Forlans, Djego}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Club Atlético Independiente spēlētāji]] [[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] [[Kategorija:Urugvajas futbola treneri]] [[Kategorija:Urugvajas futbola izlases treneri]] 4wdptp77nnm2h10myfqfqdyge2i3ifv 0 69283 4541799 4449255 2026-10-30T17:39:31Z Bendžamins 76862 4541799 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rīdigers Abramčiks | image = Rudiger Abramczik and Werner Kasper.jpg | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1956|2|18}} | countryofbirth = {{vieta|Rietumvācija|VFR|Gelzenkirhene}} | height = 182 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 1964—1966 | youthclubs1 = {{flaga|VFR}} [[SV Erle 08]] | youthyears2 = 1966—1972 | youthclubs2 = {{flaga|VFR}} [[FC Schalke 04]] | years1 = 1973—1980 | clubs1 = {{flaga|VFR}} [[FC Schalke 04]] | caps1 = 198 | goals1 = 44 | years2 = 1980—1983 | clubs2 = {{flaga|VFR}} [[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | caps2 = 80 | goals2 = 30 | years3 = 1983—1984 | clubs3 = {{flaga|VFR}} [[1. FC Nuremberg]] | caps3 = 24 | goals3 = 3 | years4 = 1984—1985 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps4 = 30 | goals4 = 9 | years5 = 1985—1987 | clubs5 = {{flaga|VFR}} [[Rot-Weiß Oberhausen]] | caps5 = 47 | goals5 = 9 | years6 = 1987—1988 | clubs6 = {{flaga|VFR}} [[FC Schalke 04]] | caps6 = 4 | goals6 = 0 | years7 = 1988—1989 | clubs7 = {{flaga|VFR}} [[Wormatia Worms]] | caps7 = 9 | goals7 = 5 | years8 = 1990—1991 | clubs8 = {{flaga|VFR}} [[FC Gütersloh 2000|FC Gütersloh]] | nationalyears1 = 1977—1978 | nationalteam1 = {{fb|FRG}} | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 2 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Saarbrücken]] | manageryears1 = 1992—1993 | managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]] | manageryears2 = 1999—2000 | managerclubs3 = {{flaga|Bulgārija}} [[Levski Sofia]] | manageryears3 = 2001 | managerclubs4 = {{flaga|Austrija}} [[FC Kärnten]] | manageryears4 = 2002—2003 | managerclubs5 = FC Karpa | manageryears5 = 2004—2005 | managerclubs6 = HSG Mülheim-Kärlich | manageryears6 = 2005—2006 | managerclubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs|SK Liepājas Metalurgs]] | manageryears7 = 2008—2010 | name = Rīdigers Abramčiks }} '''Rīdigers Abramčiks''' ({{val-de|Rüdiger Abramczik}}; dzimis {{dat|1956|2|18}}) ir bijušais [[Rietumvācija|VFR]] futbolists, tagad futbola treneris. No 2008. līdz 2010. gada beigām vadījis [[Latvija]]s futbola klubu [[FK Liepājas Metalurgs]]. Spēlētāja karjeras lielāko daļu viņš pavadījis dzimtas pilsētas komandā [[FC Schalke 04]]. 2004. gadā klubs, atzīmējot savu simtgadi, kluba fanu balsojumā viņš tika iekļauts simboliskajā gadsimta izlasē.<ref>[http://www.fussballportal.de/Schalke-04/index.php?kat=81_168_356 Die Schalker Jahrhundertelf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929095455/http://www.fussballportal.de/Schalke-04/index.php?kat=81_168_356 |date={{dat|2007|09|29||bez}} }} {{de ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Abramcziks, Ridigers}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] 51vh512urso2kjyzihhk2yv8mzci1a0 0 73635 4541719 4282903 2026-10-30T15:26:01Z Bendžamins 76862 4541719 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Oleksandrs Šovkovskis | image = Матч «Динамо» – «Ворскла» 3-1. 18 вересня 2024 року — 1559421 (cropped).jpg | caption = Oleksandrs Šovkovskis 2024. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1975|1|2}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijiva|td=Ukraina}} | height = 191 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1986—1993 | youthclubs1 = {{flaga|UKR}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | years1 = 1992—2016 | clubs1 = {{flaga|UKR}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | caps1 = 426 | goals1 = 0 | years2 = 1992—1993 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|UKR}} Dynamo-3 | caps2 = 16 | goals2 = 0 | years3 = 1993 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|UKR}} [[FC CSKA Kyiv|CSK ZSU Kyiv]] | caps3 = 2 | goals3 = 0 | years4 = 1993—2006 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|UKR}} Dynamo-2 | caps4 = 31 | goals4 = 0 | totalcaps = 475 | totalgoals = 0 | nationalyears1 = 1993—1997 | nationalteam1 = {{flaga|UKR}} Ukraina U21 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1994—2012 | nationalteam2 = {{fb|UKR}} | nationalcaps2 = 92 | nationalgoals2 = 0 | manageryears1 = 2018—2023 | managerclubs1 = {{fb|UKR}} (asistents) | manageryears2 = 2023 | managerclubs2 = {{flaga|UKR}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] (asistents) | manageryears4 = 2023—2025 | managerclubs4 = {{flaga|UKR}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] }} '''Oleksandrs Šovkovskis''' ({{val-uk|Олександр Володимирович Шовковський}}; dzimis {{dat|1975|1|2}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Pašlaik ir kluba [[Kijivas "Dinamo"]] galvenais treneris. 2020. gadā tika ievēlēts Kijivas domē no [[Vitālijs Kličko|Vitālija Kličko]] partijas [[UDAR]] (Ukrainas Demokrātiskā alianse par reformām) saraksta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://football24.ua/shovkovskiy_stav_deputatom_kiyivradi_n629362/ |title=Шовковський став депутатом Київради |date={{dat|2020|10|20|N|bez}} |website=football24.ua|accessdate={{dat|2024|10|18||bez}}}}</ref> == Karjera == === Kijivas "Dinamo" === Šovkovskis ir Kijivas "Dinamo" futbola akadēmijas audzēknis. Visu savu karjeru Šovkovskis ir aizvadījis vienā klubā, tikai neilgu laiku bija izīrēts Kijivas CSKA. Viņš ir visvairāk spēles aizvadījušais spēlētājs visā "Dinamo" vēsturē. Soli pa solim viņš no jauniešu komandām nonāca Dinamo pamatsastāvā, kur debitēja 1993. gadā. Nākamajā gadā viņu jau izsauca uz [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Lielāko savu karjeras daļu viņš ir bijis Dinamo pamatvārtsargs, izņemot nelielu periodu, kad viņam bija problēmas ar savainojumiem. Fanu un mediju vidū viņš kļuva populārs ar savu prasmi atvairīt 11 metru sitienus. === Ukrainas izlase === [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasē]] debitēja {{dat|1994|11|13||bez}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Šovkovskis bija Ukrainas izlases pamatvārtsargs [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]]. Viņš atvairīja 2 [[pēcspēles 11 metru sitieni|pēcspēles 11 metru sitienus]] spēlē pret [[Šveices futbola izlase|Šveices izlasi]], ļaujot Ukrainai iekļūt ceturtdaļfinālā. Šovkovski atzina par labāko spēlētāju spēlē. Izlasē aizvadījis 92 spēles. == Trenera karjera == 2018. gadā kļuva par [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlases]] galvenā trenera [[Andrijs Ševčenko|Andrija Ševcenko]] asistentu. 2020. gada oktobrī tika pieteikts kā rezerves vārtsargs [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]], jo trim no četriem izsauktajiem vārtsargiem bija pozitīvas [[COVID-19]] analīzes. Palika izlases trenera asistenta darbā arī [[Oleksandrs Petrakovs|Oleksandra Petrakova]] vadībā. 2023. gadā kļuva par trenera asistentu [[Kijivas "Dinamo"]]. Laikā, kad galvenais treneris [[Mirča Lučesku]] nevarēja pildīt pienākumus pēc atlabšanas no operācijas, Šovkovkis kļuva par galvenā trenera pienākumu izpildītāju. Vēlāk, kad Lučesku atstāja galvenā trenera amatu, Šovkovskis kļuva par Kijivas "Dinamo" galveno treneri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fcdynamo.kiev.ua/en/dynamo/players?player=5 Oleksandrs Šovkovskis] kluba vietnē * [https://web.archive.org/web/20081220232619/http://www.shovkovsky.kiev.ua/ Šovkovska oficiālā vietne] {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Šovkovskis, Oleksandrs}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] [[Kategorija:Ukrainas futbola treneri]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] 7u7g96mrk75bdoygv62tbxyhluaceud 0 73713 4541637 4540379 2026-10-30T12:54:29Z ~2026-58055-97 152580 /* */ 4541637 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Zelta bumba<br /><small>''Ballon d'Or''</small> |Attēls = FigoBallond'Or2000.jpg |Pasniedz kopš = [[1956. gads|1956.]] gada |Pašreizējais īpašnieks = {{nobr|{{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]]}} |Pasniedz = ''[[France Football]]'' }} '''Zelta bumba''' ({{val|fr|Ballon d'Or}}, {{izrunā|balɔ̃ dɔʁ}}) ir ikgadējs apbalvojums [[futbols|futbolā]], kurš tika ieviests 1956. gadā. To pasniedz futbolistam, kurš vislabāk ir nospēlējis konkrētajā kalendārajā gadā. Apbalvojumu uzsāka žurnāla ''[[France Football]]'' galvenais redaktors [[Gabriels Ano]], kurš saviem kolēģiem uzdeva novērtēt gada futbolistu Eiropā 1956. gadā. Pirmais uzvarētājs bija [[Stenlijs Metjūss]] no [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']].<ref name="one">{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/7743176.stm |title=Ronaldo joins legendary list |publisher=[[BBC Sport]] |date=1 December 2008 |accessdate=4 December 2008 }}</ref> Sākotnēji balva bija pazīstama arī ar nosaukumu '''Eiropas Gada futbolists''', un žurnālisti varēja balsot tikai par Eiropas spēlētājiem Eiropas klubos, kas nozīmēja, ka spēlētāji kā [[Pelē]] vai [[Djego Maradona]] balvai nekvalificējās.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/7750881.stm |title=Matthews wins first Golden Ball |publisher=[[BBC Sport]] |date=1 December 2008 |accessdate=4 December 2008 }}</ref> Tas mainījās 1995. gadā, kad tika pieņemts noteikums, ka aptaujā var tikt nosaukti arī ārpus Eiropas dzimušie spēlētāji, ja viņi spēlēja Eiropas klubā. Tajā pašā gadā par pirmo šādu spēlētāju, kurš saņēma apbalvojumu pēc noteikumu maiņas kļuva [[Libērija]]s futbolists [[Džordžs Veā]], kurš spēlēja ''[[AC Milan]]''.<ref name="Nineties">{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/7750898.stm |title=The 1990s Ballon d'Or winners |publisher=[[BBC Sport]] |date=1 December 2008 |accessdate=4 December 2008 }}</ref> 2007. gadā noteikumi tika mainīti vēlreiz, lai uz balvu varētu pretendēt jebkuras valsts pārstāvis no jebkuras pasaules līgas. Tā rezultātā tika palielināts arī žurnālistu skaits, kas piedalījās aptaujā. 2006. gadā balsojušo 52 Eiropā bāzēto žurnālistu vietā balsstiesības saņēma 96 žurnālisti no visas pasaules.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/7750910.stm |title=Kaka wins 2007 award |publisher=[[BBC Sport]] |date=1 December 2008 |accessdate=4 December 2008 }}</ref> 2010. gadā tika apvienots ''Ballon d'Or'' un [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada spēlētāja]] apbalvojums, un balva bija pazīstama ar nosaukumu [[FIFA Zelta bumba]] (''FIFA Ballon d'Or'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The FIFA Ballon d'Or is born |url=http://www.fifa.com/ballondor/news/newsid=1268497/ |work=FIFA.com |publisher=Fédération Internationale de Football Association |date=5 July 2010 |accessdate=12 December 2010 |archive-date={{dat|2010|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101212212422/http://www.fifa.com/ballondor/news/newsid%3D1268497/ }}</ref> Sadarbība ar FIFA beidzās 2016. gadā, un ''Ballon d'Or'' piešķiršana atkal pilnībā nonāca ''France Football'' pārziņā. FIFA Zelta bumbas saņēmēji tiek ieskaitīti ''Ballon d'Or'' uzvarētāju uzskaitījumā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.francefootball.fr/ballon-d-or/palmares/ |title=Palmarès du Ballon d'or |website=francefootball.fr |accessdate=3 May 2020}}</ref> Astoņas reizes Zelta bumbu (ieskaitot FIFA Zelta bumbu) ir saņēmis argentīniešu futbolists [[Lionels Mesi]]. Piecas reizes to ieguvis portugālis [[Krištianu Ronaldu]]. Trīs reizes to saņēmuši ir trīs spēlētāji: [[Johans Kruifs]], [[Mišels Platinī]] un [[Marko van Bastens]]. Platinī bija pirmais, kurš to saņēma trīs gadus pēc kārtas (1983 — 1985).<ref name="one"/> 1997. gadā [[Ronaldu]] kļuva par pirmo [[Brazīlija]]s spēlētāju, kas to saņēmis pēc tam, kad uz apbalvojumu varēja pretendēt arī ārpus Eiropas dzimušie spēlētāji.<ref name="Nineties"/> No valstīm visvairāk balvu ir Argentīnai (8), visas no tām ieguvis Mesi. Četru valstu spēlētāji ir saņēmuši septiņas balvas. No klubiem visvairāk apbalvojumu saņēmuši [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un ''[[FC Barcelona]]'' spēlētāji — 12 balvas. Kopš 2018. gada tiek apbalvotas arī gada labākās futbolistes. 2018. gada 3. decembrī pirmo [[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbu sievietēm]] (''Ballon d'Or Féminin'') saņēma [[Norvēģija|norvēģu]] futboliste [[Ada Hegerberga]] no [[Lionas "Olympique"|Lionas "Olympque"]] sieviešu komandas.<ref>{{tīmekļa atsauce|first1=Ed|last1=Aarons|accessdate=2018-12-04|title=Ada Hegerberg: first women’s Ballon d’Or marred as winner is asked to twerk|url=http://www.theguardian.com/football/2018/dec/03/ballon-dor-ada-hegerberg-twerk-luka-modric|date=4 December 2018|website=The Guardian}}</ref> == Saņēmēji == [[Attēls:Kevin Keegan.jpg|thumb|right|upright|[[Kevins Kīgans]] saņēma balvu 1978. un 1979. gadā]] [[Attēls:Franz Beckenbauer 2006 06 17.jpg|thumb|right|upright|[[Francs Bekenbauers]], kurš saņēma balvu 1972. un 1976. gadā]] [[Attēls:Platini 1985.jpg|thumb|right|upright|[[Mišels Platinī]] saņēma balvu trīs gadus pēc kārtas]] [[Attēls:Ronaldo.jpeg|thumb|right|upright|[[Ronaldu]], divkārtējais Ballon d'Or ieguvējs]] [[Attēls:Pavel Nedvěd.jpg|thumb|right|upright|[[Pavels Nedveds]], kurš saņēma balvu 2003. gadā]] [[Attēls:Lionel Messi 31mar2007.jpg|thumb|right|upright|[[Lionels Mesi]] ir astoņkārtējs Ballon d'Or saņēmējs]] {| class="wikitable sortable" !Gads !Valsts !Spēlētājs !Klubs ! class="unsortable"|Piezīmes |- |colspan="5" align="center"| '''Zelta bumba''' (1956—2009) |- |align=center|[[Ballon d'Or 1956|1956]] |{{karogs|Anglija}} |{{sortname|Stenlijs|Metjūss}} |{{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]] | |- |align=center|1957 |{{karogs|Spānija}} |{{sortname|Alfredo|di Stefano}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] |align=center|{{ref label|di Stefano|A|a}} |- |align=center|1958 |{{karogs|Francija}} |{{sortname|Raimons|Kopa}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | |- |align=center|1959 |{{karogs|Spānija}} |{{sortname|Alfredo|di Stefano}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] |align=center|{{ref label|di Stefano|A|b}} |- |align=center|1960 |{{karogs|Spānija}} |{{sortname|Luiss|Svaress|Luiss Svaress Miramontess}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | |- |align=center|1961 |{{karogs|Itālija}} |{{sortname|Omars|Sivori}} |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] |align=center|{{ref label|Sivori|B|}} |- |align=center|1962 |{{karogs|Čehoslovākija}} |{{sortname|Jozefs|Masopusts}} |{{flaga|Čehoslovākija}} [[Prāgas "Dukla"]] | |- |align=center|1963 |{{karogs|PSRS}} |{{sortname|Ļevs|Jašins}} |{{flaga|PSRS}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | |- |align=center|1964 |{{karogs|Skotija}} |{{sortname|Deniss|Lo}} |{{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 1965|1965]] |{{karogs|Portugāle}} |[[Eusebiu]] |{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | |- |align=center|1966 |{{karogs|Anglija}} |{{sortname|Bobijs|Čarltons}} |{{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] | |- |align=center|1967 |{{karogs|Ungārija|1957}} |{{sortname|Floriāns|Alberts}} |{{flaga|Ungārija|1957}} [[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]] | |- |align=center|1968 |{{karogs|Ziemeļīrija}} |{{sortname|Džordžs|Bests}} |{{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] | |- |align=center|1969 |{{karogs|Itālija}} |{{sortname|Džanni|Rivera}} |{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | |- |align=center|1970 |{{karogs|Rietumvācija}} |{{sortname|Gerds|Millers}} |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 1971|1971]] |{{karogs|Nīderlande}} |{{sortname|Johans|Kruifs}} |{{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | |- |align=center|1972 |{{karogs|Rietumvācija}} |{{sortname|Francs|Bekenbauers}} |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | |- |align=center|1973 |{{karogs|Nīderlande}} |{{sortname|Johans|Kruifs}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] |align=center|{{ref label|Kruifs|C|}} |- |align=center|1974 |{{karogs|Nīderlande}} |{{sortname|Johans|Kruifs}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | |- |align=center|1975 |{{karogs|PSRS}} |{{sortname|Olehs|Blohins}} |{{flaga|PSRS}} [[Kijivas "Dinamo"]] | |- |align=center|1976 |{{karogs|Rietumvācija}} |{{sortname|Francs|Bekenbauers}} |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | |- |align=center|1977 |{{karogs|Dānija}} |{{sortname|Alans|Simonsens}} |{{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | |- |align=center|1978 |{{karogs|Anglija}} |{{sortname|Kevins|Kīgans}} |{{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburg]] | |- |align=center|1979 |{{karogs|Anglija}} |{{sortname|Kevins|Kīgans}} |{{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburg]] | |- |align=center|1980 |{{karogs|Rietumvācija}} |{{sortname|Kārlis Heincs|Rumenige}} |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | |- |align=center|1981 |{{karogs|Rietumvācija}} |{{sortname|Kārlis Heincs|Rumenige}} |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 1982|1982]] |{{karogs|Itālija}} |{{sortname|Paolo|Rosi}} |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | |- |align=center|1983 |{{karogs|Francija}} |{{sortname|Mišels|Platinī}} |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | |- |align=center|1984 |{{karogs|Francija}} |{{sortname|Mišels|Platinī}} |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | |- |align=center|1985 |{{karogs|Francija}} |{{sortname|Mišels|Platinī}} |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | |- |align=center|1986 |{{karogs|PSRS}} |{{sortname|Ihors|Belanovs}} |{{flaga|PSRS}} [[Kijivas "Dinamo"]] | |- |align=center|1987 |{{karogs|Nīderlande}} |{{sortname|Rūds|Gullits}} |{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] |align=center|{{ref label|Gullits|D|}} |- |align=center|1988 |{{karogs|Nīderlande}} |{{sortname|Marko|van Bastens}} |{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | |- |align=center|1989 |{{karogs|Nīderlande}} |{{sortname|Marko|van Bastens}} |{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | |- |align=center|1990 |{{karogs|Vācija}} |{{sortname|Lotārs|Mateuss}} |{{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] |- |align=center|[[Ballon d'Or 1991|1991]] |{{karogs|Francija}} |{{sortname|Žans Pjērs|Papēns}} |{{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | |- |align=center|1992 |{{karogs|Nīderlande}} |{{sortname|Marko|van Bastens}} |{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | |- |align=center|1993 |{{karogs|Itālija}} |{{sortname|Roberto|Badžo}} |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 1994|1994]] |{{karogs|Bulgārija}} |{{sortname|Hristo|Stoičkovs}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | |- |align=center|1995 |{{karogs|Libērija}} |{{sortname|Džordžs|Veā}} |{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] |align=center|{{ref label|Vea|E|}} |- |align=center|1996 |{{karogs|Vācija}} |{{sortname|Matiass|Zammers}} |{{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | |- |align=center|1997 |{{karogs|Brazīlija}} |[[Ronaldu]] |{{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] |align=center|{{ref label|Ronaldu1|F|}} |- |align=center|1998 |{{karogs|Francija}} |{{sortname|Zinedins|Zidāns}} |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | |- |align=center|1999 |{{karogs|Brazīlija}} |[[Rivaldu]] |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | |- |align=center|2000 |{{karogs|Portugāle}} |{{sortname|Luišs|Figu}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] |align=center|{{ref label|Figu|G|}} |- |align=center|2001 |{{karogs|Anglija}} |{{sortname|Maikls|Ouens}} |{{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | |- |align=center|[[2002. gada Zelta bumba|2002]] |{{karogs|Brazīlija}} |[[Ronaldu]] |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] |align=center|{{ref label|Ronaldu2|H|}} |- |align=center|[[Ballon d'Or 2003|2003]] |{{karogs|Čehija}} |{{sortname|Pavels|Nedveds}} |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 2004|2004]] |{{karogs|Ukraina}} |{{sortname|Andrijs|Ševčenko}} |{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 2005|2005]] |{{karogs|Brazīlija}} |[[Ronaldiņu]] |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 2006|2006]] |{{karogs|Itālija}} |{{sortname|Fabio|Kannavaro}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] |align=center|{{ref label|Kannavaro|I|}} |- |align=center|[[Ballon d'Or 2007|2007]] |{{karogs|Brazīlija}} |[[Kaka (futbolists)|Kaka]] |{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 2008|2008]] |{{karogs|Portugāle}} |{{sortname|Krištianu|Ronaldu}} |{{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 2009|2009]] |{{karogs|Argentīna}} |{{sortname|Lionels|Mesi}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | |- |colspan="5" align="center"| '''[[FIFA Zelta bumba]]''' (2010—2015) |- |align=center|[[2010. gada FIFA Zelta bumba|2010]] |{{karogs|Argentīna}} |{{sortname|Lionels|Mesi}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | |- |align=center|[[2011. gada FIFA Zelta bumba|2011]] |{{karogs|Argentīna}} |{{sortname|Lionels|Mesi}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | |- |align=center|[[2012. gada FIFA Zelta bumba|2012]] |{{karogs|Argentīna}} |{{sortname|Lionels|Mesi}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | |- |align=center|[[2013. gada FIFA Zelta bumba|2013]] |{{karogs|Portugāle}} |{{sortname|Krištianu|Ronaldu}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | |- |align=center|[[2014. gada FIFA Zelta bumba|2014]] |{{karogs|Portugāle}} |{{sortname|Krištianu|Ronaldu}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | |- |align=center|[[2015. gada FIFA Zelta bumba|2015]] |{{karogs|Argentīna}} |{{sortname|Lionels|Mesi}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] |- |colspan="5" align="center"| '''Zelta bumba''' (2016—pašlaik) |- |align=center|[[Ballon d'Or 2016|2016]] |{{karogs|Portugāle}} |{{sortname|Krištianu|Ronaldu}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 2017|2017]] |{{karogs|Portugāle}} |{{sortname|Krištianu|Ronaldu}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 2018|2018]] |{{karogs|Horvātija}} |{{sortname|Luka|Modričs}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | |- |align=center|[[Ballon d'Or 2019|2019]] |{{karogs|Argentīna}} |{{sortname|Lionels|Mesi}} |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | |- |align=center|2020 |align=center colspan=4|Netika piešķirta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ |- |align=center|[[Ballon d'Or 2021|2021]] |{{karogs|Argentīna}} |{{sortname|Lionels|Mesi}} |{{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] |align=center|{{ref label|Mesi|J|}} |- |align=center|[[2022. gada Zelta bumba|2022]] |{{karogs|Francija}} |{{sortname|Karīms|Benzemā}} |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | |- |align=center|[[2023. gada Zelta bumba|2023]] |{{karogs|Argentīna}} |{{sortname|Lionels|Mesi}} |{{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"]] |align=center|{{ref label|Mesi2|K|}} |- |align=center|[[2024. gada Zelta bumba|2024]] |{{karogs|Spānija}} |[[Rodri]] |{{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] | |- |align=center|[[2025. gada Zelta bumba|2025]] |{{karogs|Francija}} |[[Usmans Dembelē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/22092025-ballon_d_or_dodas_uz_parizi_labaka_futbol|title= "Ballon d'Or" dodas uz Parīzi – labākā futbolista godu izpelnās DembelēPSG|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2025|9|23||bez}}}}</ref> |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | |- |align=center|[[2026. gada Zelta bumba|2026]] |{{karogs|Anglija}} |[[Harijs Keins]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/27102026-anglijas_25_gadu_gaidisana_beigusies_kein|title=Anglijas 25 gadu gaidīšana beigusies: Keins iegūst "Ballon d'Or"|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2026|10|27||bez}}}}</ref> |{{flaga|GER}} [[Minhenes "Bayern"]] |} === Visvairāk Zelta bumbu ieguvušie spēlētāji === Kopā ar [[FIFA Zelta bumba]]s saņēmējiem. {| class="sortable wikitable" !Spēlētājs !Kopā !class="unsortable|Gadi |- | {{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}} | align=center| 8 | 2009, 2010, 2011, 2012, 2015, 2019, 2021, 2023 |- | {{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}} | align=center| 5 | 2008, 2013, 2014, 2016, 2017 |- | {{flaga|Nīderlande}} {{sortname|Johans|Kruifs}} | align=center| 3 | 1971, 1973, 1974 |- | {{flaga|Francija}} {{sortname|Mišels|Platinī}} | align=center|3 | 1983, 1984, 1985 |- | {{flaga|Nīderlande}} {{sortname|Marko|van Bastens}} | align=center| 3 | 1988, 1989, 1992 |- | {{flaga|Spānija}} {{sortname|Alfredo|di Stefano}} | align=center| 2 | 1957, 1959 |- | {{flaga|Vācija}} {{sortname|Francs|Bekenbauers}} | align=center| 2 | 1972, 1976 |- | {{flaga|Anglija}} {{sortname|Kevins|Kīgans}} | align=center| 2 | 1978, 1979 |- | {{flaga|Vācija}} {{sortname|Kārlis Heincs|Rumenige}} | align=center| 2 | 1980, 1981 |- | {{flaga|Brazīlija}} [[Ronaldu]] | align=center| 2 | 1997, 2002 |} === Spēlētāju, kuri ieguvuši Zelta bumbu, valstspiederība === Kopā ar [[FIFA Zelta bumba]]s saņēmējiem. {| class="sortable wikitable" !Valsts !Spēlētāji !Kopā |- | {{ARG}} | align=center| 1 | align=center| 8 |- |- | {{FRA}} | align=center| 6 | align=center| 8 |- | {{DEU}} | align=center| 5 | align=center| 7 |- | {{NED}} | align=center| 3 | align=center| 7 |- | {{POR}} | align=center| 3 | align=center| 7 |- | {{ITA}} | align=center| 5 | align=center| 5 |- | {{ENG}} | align=center| 4 | align=center| 5 |- | {{BRA}} | align=center| 4 | align=center| 5 |- | {{ESP}} | align=center| 3 | align=center| 4 |- | {{USSR}} | align=center| 3 | align=center| 3 |- | {{CZE}} | align=center| 2 | align=center| 2 |- | {{UKR}} | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{SCO}} | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{HUN}} | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{DEN}} | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{BGR}} | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{LBR}} | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{NIR}} | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{HRV}} | align=center| 1 | align=center| 1 |} === Klubi, kuru spēlētāji ieguvuši Zelta bumbas balvu === Kopā ar [[FIFA Zelta bumba]]s saņēmējiem. {| class="sortable wikitable" !Klubs !Spēlētāji !Kopā |- | {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | align=center| 8 | align=center| 12 |- | {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | align=center| 6 | align=center| 12 |- | {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | align=center| 6 | align=center| 8 |- | {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | align=center| 6 | align=center| 8 |- | {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | align=center| 3 | align=center| 5 |- | {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] | align=center| 4 | align=center| 4 |- | {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] | align=center| 2 | align=center| 2 |- | {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | align=center| 2 | align=center| 2 |- |{{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | align=center| 2 | align=center| 2 |- | {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburg]] | align=center| 1 | align=center| 2 |- | {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Dukla"]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Ungārija}} [[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"]] | align=center| 1 | align=center| 1 |- | {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Mančestras "City"]] | align=center| 4 | align=center| 4 |} == Piezīmes == <div style="font-size: 90%;"> A. {{note label|di Stefano|A|a}}{{note label|di Stefano|A|b}} Dzimis [[Argentīna|Argentīnā]], [[Alfredo di Stefano]] 1956. gadā ieguva [[Spānija]]s pilsonību un spēlēja [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/history/associationweeks/association=122/newsid=255616.html |title=Europe dazzled by Di Stéfano |work=uefa.com |publisher=[[UEFA|Union of European Football Associations]] |date=22 November 2004 |accessdate=6 December 2008 |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211210548/http://www.uefa.com/uefa/history/associationweeks/association=122/newsId=255616.html }}</ref> B. {{note|Sivori}} Dzimis [[Argentīna|Argentīnā]], [[Omars Sivori]] 1961. gadā ieguva [[Itālija]]s pilsonību un spēlēja [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/history/Obituaries/newsId=281090.html |title=Juve legend Sivori dies |work=uefa.com |publisher=[[UEFA|Union of European Football Associations]] |date=18 February 2005 |accessdate=6 December 2008 |archive-date={{dat|2007|01|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070104214805/http://www.uefa.com/uefa/history/obituaries/newsid%3D281090.html }}</ref> C. {{note|Kruifs}} [[Johans Kruifs]] pārgāja no [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] uz [[FC Barcelona|Barcelona]] 1973. gada vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laureus.com/winners?q=node/1084 |title=Johan Cruyff |publisher=[[Laureus World Sports Awards|Laureus]] |accessdate=6 December 2008 |archive-date={{dat|2007|12|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071213104155/http://www.laureus.com/winners?q=node%2F1084 }}</ref> D. {{note|Gullits}} [[Rūds Gullits]] pārgāja no [[PSV Eindhoven]] uz [[AC Milan|Milan]] 1987. gada vidū.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://thescotsman.scotsman.com/sport/Sexy-football-to-sexy-golf.4558584.jp |title=Sexy football to sexy golf, Gullit shows his class |work=[[The Scotsman]] |publisher=Johnston Press Digital Publishing |date=4 October 2008 |accessdate=6 December 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090111002750/http://thescotsman.scotsman.com/sport/Sexy-football-to-sexy-golf.4558584.jp |archivedate={{dat|2009|01|11||bez}} }}</ref> E. {{note|Vea}} [[Džordžs Veā]] pārgāja no [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] uz [[AC Milan|Milan]] 1995. gada vidū.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Harris |first=Nick |url=http://www.independent.co.uk/news/people/profiles/george-weah-favourite-to-win-biggest-battle--leading-his-country-off-the-field-679006.html |title=George Weah: favourite to win biggest battle - leading his country off the field |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |date=7 December 2004 |accessdate=6 December 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110911115923/http://www.independent.co.uk/news/people/profiles/george-weah-favourite-to-win-biggest-battle--leading-his-country-off-the-field-679006.html |archivedate={{dat|2011|09|11||bez}} }}</ref> F. {{note|Ronaldu1}} [[Ronaldu]] pārgāja no [[FC Barcelona|Barcelona]] uz [[Milānas "Internazionale"]] 1997. gada vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/news/2002/08/31/ronaldo_facts_reuters/ |title=Fast facts on Ronaldo |work=[[Sports Illustrated]] |publisher=[[Reuters]] |date=31 August 2002 |accessdate=6 December 2008 |archive-date={{dat|2012|10|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121025042442/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/news/2002/08/31/ronaldo_facts_reuters/ }}</ref> G. {{note|Figu}} [[Luišs Figu]] pārgāja no [[FC Barcelona|Barcelona]] uz [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] 2000. gada vidū.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Nash |first=Elizabeth |url=http://www.independent.co.uk/sport/football/internationals/figo-defects-to-real-madrid-for-record-pound372m-709465.html |title=Figo defects to Real Madrid for record £37.2m |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |date=25 July 2000 |accessdate=6 December 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110911183137/http://www.independent.co.uk/sport/football/internationals/figo-defects-to-real-madrid-for-record-pound372m-709465.html |archivedate={{dat|2011|09|11||bez}} }}</ref> H. {{note|Ronaldu2}} [[Ronaldu]] pārgāja no [[Milānas "Internazionale"]] uz [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] 2002. gada vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/news/2002/08/31/ronaldo_madrid_ap/ |title=Real ropes Ronaldo |work=[[Sports Illustrated]] |publisher=[[Associated Press]] |date=31 August 2002 |accessdate=6 December 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081205173644/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/news/2002/08/31/ronaldo_madrid_ap/ |archivedate={{dat|2008|12|05||bez}} }}</ref> I. {{note|Kannavaro}} [[Fabio Kannavaro]] pārgāja no [[Turīnas "Juventus"]] uz [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] 2006. gada vidū.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/5169176.stm |title=Real sign Cannavaro and Emerson |publisher=[[BBC Sport]] |date=19 July 2006 |accessdate=6 December 2008 }}</ref> J. {{note|Mesi}} [[Lionels Mesi]] pārgāja no ''[[FC Barcelona]]'' uz [[Parīzes "Saint-Germain"]] 2021. gada vidū. K. {{note|Mesi2}} [[Lionels Mesi]] pārgāja no [[Parīzes "Saint-Germain"]] uz [[Maiami "Inter"]] 2023. gada vidū. </div> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/europa-poy.html |title=European Footballer of the Year ("Ballon d'Or") |publisher=[[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation]] |date=9 October 2008 |accessdate=5 December 2008 }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090319142513/http://www.francefootball.fr/FF/Ballon_Or_home.html''France Football'' oficiālā Ballon d'Or lapa] {{Ballon d'Or saņēmēji}} [[Kategorija:Apbalvojumi futbolā]] [[Kategorija:Zelta bumba| ]] 7piupcjoc6pomcky9rkyzolrcdun8fx 0 73930 4541813 4011747 2026-10-30T17:51:20Z Bendžamins 76862 4541813 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Francs Bekenbauers | image = Franz Beckenbauer (1975).jpg | fullname = Francs Antons Bekenbauers | dateofbirth = {{dat|1945|9|11}} | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Minhene}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2024|1|7|1945|9|11}} | position = [[Aizsargs (futbols)|Libero]] | youthyears1 = 1959—1964 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | years1 = 1964—1977 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps1 = 427 | goals1 = 60 | years2 = 1977—1980 | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Cosmos"]] | caps2 = 80 | goals2 = 17 | years3 = 1980—1982 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps3 = 28 | goals3 = 0 | years4 = 1983 | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Cosmos"]] | caps4 = 25 | goals4 = 2 | nationalyears1 = 1965 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas futbola B izlase | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1965—1977 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] | nationalcaps2 = 103 | nationalgoals2 = 14 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] | manageryears1 = 1984—1990 | managerclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | manageryears2 = 1990—1991 | managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | manageryears3 = 1994 | managerclubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | manageryears4 = 1996 | name = Francs Bekenbauers | caption = Francs Bekenbauers 1975. gadā | totalcaps = 560 | totalgoals = 79 | countryofdeath = {{vieta|Austrija|Zalcburga}} }} '''Francs Antons Bekenbauers''' ({{val-de|Franz Anton Beckenbauer}}; dzimis {{dat|1945|9|11}}, miris {{dat|2024|1|7}}) bija [[Vācija]]s futbola treneris un bijušais spēlētājs, saukts par '''''der Kaiser''''' (Ķeizars) sava elegantā spēles stila, līdera dotību, vārda "Francs" (atgādina Austrijas imperatoru [[Francis Jozefs I|Franci Jozefu]]) un viņa dominanci futbola laukumā. Viņš atzīts par visu laiku labāko Vācijas futbolistu un vienu no diženākajiem futbolistiem spēles vēsturē. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. Bekenbauers bija vispusīgs spēlētājs, savu karjeru sāka kā pussargs, bet vēlāk spēlēja arī citās pozīcijās. Neierasti aizsardzības spēlētājam, viņam piemita augsta līmeņa bumbas pārvaldīšanas tehnika un laukuma pārredzēšanas spēja. Viņam bieži piedēvē aizsardzības pozīcijas un spēles stila ''[[Libero (futbols)|libero]]'' ieviešanu modernajā futbolā.<ref name="libero">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.ifhof.com/hof/beckenbauer.asp | title = Franz Beckenbauer bio | publisher = ifhof.com - International Football Hall of Fame | accessdate = 29 March 2008}}</ref> Divreiz atzīts par [[Zelta bumba|Eiropas Gada futbolistu]], viņš aizvadīja 103 spēles [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācijas izlasē]] un spēlēja trijos Pasaules kausa turnīros. [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]. gadā viņš ieguva Pasaules kausu, būdams komandas kapteinis un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]. gadā to atkārtoja kā komandas galvenais treneris. No 1974. līdz 1976. gadam ar [[Minhenes "Bayern"]] klubu viņš trīs gadus pēc kārtas ieguva [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausu]] un [[Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]] 1967. gadā. Bekenbauers ir vienīgais spēlētājs, kurš kā kapteinis ieguvis šo kausu trīsreiz. Pēc spēlētāja karjeras beigšanas viņš kļuva par kluba treneri un vēlāk par tā prezidentu. Viņš ir arī ASV [[Nacionālā Futbola slavas zāle|Nacionālās Futbola slavas zāles]] biedrs. 1999. gadā [[IFFHS]] rīkotajā aptaujā par Eiropas Gadsimta spēlētāju viņš ieņēma otro vietu pēc [[Johans Kruifs|Johana Kruifa]] un trešo vietu aiz [[Pelē]] un Kruifa IFFHS Pasaules Gadsimta futbolista aptaujā. Bekenbauers ir bijis ietekmīga persona gan Vācijas, gan starptautiskajā futbolā. Viņš vadīja sekmīgo Vācijas pieteikumu rīkot [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausu]] un bija orgkomitejas vadītājs. Francs Bekenbauers nomira 2024. gada 7. janvārī 78 gadu vecumā, to viņa ģimene paziņoja vēstulē, kas tika nosūtīta [[Deutsche Presse-Agentur]].<ref>https://sportacentrs.com/futbols/vacija/08012024-78_gadu_vecuma_muziba_devies_legendarais_</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Bayern Munich''' * [[Regionalliga Süd]]: 1964—65 * [[Vācijas Bundeslīga]]: 1968—69, 1971—72, 1972—73, 1973—74 * [[DFB Pokal]]: 1965—66, 1967—68, 1968—69, 1970—71 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: 1973—74, 1974—75, 1975—76 * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Eiropas Kausu ieguvēju kauss]]: 1966—67 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1976 '''Hamburger SV''' * Vācijas Bundeslīga: 1981—82 '''New York Cosmos''' * [[Ziemeļamerikas futbola līga]]: 1977, 1978, 1980 '''Rietumvācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] === Trenera karjera === '''Rietumvācija''' * FIFA Pasaules kauss: [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] '''Marseille''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 1990—91 '''Bayern Munich''' * Vācijas Bundeslīga: 1993—94 * [[UEFA kauss]]: 1995—96 === Individuālie sasniegumi === * [[Ballon d'Or]]: 1972, 1976 * Vācijas gada futbolists: 1966, 1968, 1974, 1976 * [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] labākais jaunais spēlētājs: [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] * [[FIFA 100]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Ballon d'Or saņēmēji}} {{FIFA 100}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bekenbauers, Francs}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:1966. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1970. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:Rietumvācijas futbolisti]] [[Kategorija:Rietumvācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1972. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1976. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenē dzimušie]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:New York Cosmos spēlētāji]] 2uksxdbrogow6oxnzqdzagp3xqehvzg 100 80595 4541990 4540554 2026-10-31T09:35:44Z Dainis 876 4541990 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[31. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]''. * [[29. oktobris]] — [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Džošua Kutriks]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[27. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 28''). * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Yaogan]]'' (53-07 līdz 09 un 56-19 līdz 21); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. bqgvli58rc3es0exzzkaa366pti7xza 100 80630 4541994 4540559 2026-10-31T09:44:08Z Dainis 876 4541994 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[2. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-20]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[3. novembris]] — militārais pavadonis ''[[USSF-432]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[5. novembris]] — sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2F]]''. * [[6. novembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[10. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-19]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[13. novembris]] — 40 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC6L]]''. * [[23. novembris]] — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. * [[25. novembris]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 24]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2F]]''. * [[26. novembris]] — pavadonis ''[[AT-Astra]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * [[29. novembris]] — kravas kuģis ''[[NG-25]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Novembris — militārais pavadonis ''[[NROL-195]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. <!-- * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 7aqkzwjlmxgamkgpqthbbykpzxm9uoa 0 85514 4541895 4540682 2026-10-30T23:17:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541895 wikitext text/x-wiki {{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Share The Moment"'' |attēls = ESC 2010 logo.png |att_izm = |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2010|5|29|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2010|5|25|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2010|5|27|N}} |vadītājs (i) = Eriks Solbakens<br />Haedija Jatou Ndži<br />Nadja Hasnaoui<ref name="Hosts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}</ref> |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Norvēģija}} NRK |vieta = [[Telenor arēna]]<br />{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]<ref name="telenor arena">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> |uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]</ref> |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}<br />{{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |map = ESC 2010 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]] |nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]] }} '''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.<ref name="telenor arena"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}</ref> Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai. [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.<ref>[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present<!-- Bota izveidots nosaukums -->] {{Novecojusi saite}}</ref> [[Andora]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> [[Čehija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 }} {{en ikona}}</ref> [[Ungārija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> un [[Melnkalne]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 }} {{en ikona}}</ref> atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā. == Arēna == {{pamatraksts|Telenor arēna}} 2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]]. Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.<ref name="telenor arena"/> === Vizuālais izskats === NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> == Dalībvalstis == Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis. === Pusfinālu sadalījums === [[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]] {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=20% | 1. grupa ! width=20% | 2. grupa ! width=20% | 3. grupa ! width=20% | 4. grupa ! width=20% | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 10. | align="center" | 52 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | "Sirēna" | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]] | ''Horehronie'' | — | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kuunkuiskaajat]]'' | ''Työlki ellää'' | "Viens arī var strādāt dzīvošanai" | align="center" | 11. | align="center" | 49 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Aisha]]'' | ''[[What For?]]'' | "Kādēļ?" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 5. | align="center" | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 8. | align="center" | 59 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]] | [[Marcins Mroziņskis]] | ''Legenda'' | "Leģenda" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 1. | align="center" | 167 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Tea Gereta]] | ''My Dream'' | "Mans sapnis" | align="center" | 12. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 6. | align="center" | 76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 4. | align="center" | 89 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Ģoko Taneski]] | ''Jas ja imam silata <small>(Јас ја имам силата)</small>'' | "Man ir spēks" | align="center" | 15. | align="center" | 37 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 9. | align="center" | 59 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 3. | align="center" | 123 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[InCulto]]'' | ''East European Funk'' | "Austrumeiropas fanks" | align="center" | 12. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 6. | align="center" | 83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 8. | align="center" | 71 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 5. | align="center" | 101 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Mihaels fon der Heide]] | ''Il pleut de l'or'' | "Līst zelts" | align="center" | 17. | align="center" | 2 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | "Šī ir mana dzīve" | align="center" | 11. | align="center" | 62 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 7. | align="center" | 77 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | [[Sīneke]] | ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)'' | "Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)" | align="center" | 14. | align="center" | 29 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 4. | align="center" | 104 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]] | ''Narodnozabavni rock'' | "Folkroks" | align="center" | 16. | align="center" | 6 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]] | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | "Tu esi mans eņģelis" | align="center" | 15. | align="center" | 19 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 10. | align="center" | 67 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Feminnem]]'' | ''Lako je sve'' | "Viss ir vienkārši" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 3. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 1. | align="center" | 118 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā četrienieka" valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "lielā četrinieka" valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 5. | align="center" | 145 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Daniels Dihess]] | ''Algo pequeñito'' | "Daudz mazāks" | align="center" | 15. | align="center" | 68 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Didriks Solli-Tangens]] | ''My Heart Is Yours'' | "Mana sirds pieder Tev" | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 22. | align="center" | 27 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 22. | align="center" | 27 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 17. | align="center" | 51 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 6. | align="center" | 143 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 13. | align="center" | 72 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 24. | align="center" | 18 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 23. | align="center" | 25 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 8. | align="center" | 140 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džošs Dubovijs]] | ''That Sounds Good to Me'' | "Izklausās labi" | align="center" | 25. | align="center" | 10 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 9. | align="center" | 136 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 2. | align="center" | 170 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 16. | align="center" | 62 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 19. | align="center" | 41 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 10. | align="center" | 108 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Francija}} | Franču'' | [[Žesī Matadors]] | ''Allez Ola Olé'' | "Dzīvāk! Ola Ole!" | align="center" | 12. | align="center" | 82 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 3. | align="center" | 162 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 11. | align="center" | 90 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 7. | align="center" | 141 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 22 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] | ''[[Satellite]]'' | "Satelīts" | align="center" | 1. | align="center" | 246 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 18. | align="center" | 43 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 14. | align="center" | 71 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 4. | align="center" | 149 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}</ref> {{Col-begin|width=60%}} {{Col-3}} # {{ESC|Rumānija}} # {{ESC|Īrija}} # {{ESC|Vācija}} # {{ESC|Serbija}} # {{ESC|Albānija}} # {{ESC|Turcija}} # {{ESC|Horvātija}} # {{ESC|Polija}} # {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} # {{ESC|Somija}} # {{ESC|Slovēnija}} # {{ESC|Igaunija}} # {{ESC|Krievija}} {{Col-3}} # {{ESC|Portugāle}} # {{ESC|Azerbaidžāna}} # {{ESC|Grieķija}} # {{ESC|Islande}} # {{ESC|Dānija}} # {{ESC|Francija}} # {{ESC|Spānija}} # {{ESC|Slovākija}} # {{ESC|Bulgārija}} # {{ESC|Ukraina}} # {{ESC|Latvija}} # {{ESC|Malta}} # {{ESC|Norvēģija}} {{Col-3}} # {{ESC|Kipra}} # {{ESC|Lietuva}} # {{ESC|Baltkrievija}} # {{ESC|Šveice}} # {{ESC|Beļģija}} # {{ESC|Apvienotā Karaliste}} # {{ESC|Nīderlande}} # {{ESC|Izraēla}} # {{ESC|Maķedonija}} # {{ESC|Moldova}} # {{ESC|Gruzija}} # {{ESC|Zviedrija}} # {{ESC|Armēnija}} {{Col-end}} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable collapsible plainrowheaders" style="float:right; margin:10px; font-size:85%;" |- |+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}} |- ! rowspan="2" scope="col" | Vieta ! colspan="2" scope="col" | Kopā ! colspan="2" scope="col" | Žūrija ! colspan="2" scope="col" | Skatītāji |- ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti |- ! scope="row" style="text-align:center" | 1 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Beļģija}} | bgcolor="navajowhite" | 167 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Beļģija}} | bgcolor="navajowhite" | 165 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 151 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 2 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 133 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Portugāle}} | bgcolor="navajowhite" | 107 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Islande}} | bgcolor="navajowhite" | 149 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 3 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Islande}} | bgcolor="navajowhite" | 123 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 99 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Beļģija}} | bgcolor="navajowhite" | 146 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Portugāle}} | bgcolor="navajowhite" | 89 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Albānija}} | bgcolor="navajowhite" | 96 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Krievija}} | bgcolor="navajowhite" | 92 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 5 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Serbija}} | bgcolor="navajowhite" | 79 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | bgcolor="navajowhite" | 86 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Serbija}} | bgcolor="navajowhite" | 92 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 6 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Albānija}} | bgcolor="navajowhite" | 76 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Islande}} | bgcolor="navajowhite" | 85 | {{ESC|Somija}} | 69 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 7 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Krievija}} | bgcolor="navajowhite" | 74 | {{ESC|Malta}} | 66 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Albānija}} | bgcolor="navajowhite" | 68 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 8 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | bgcolor="navajowhite" | 59{{efn|Kaut arī Baltkrievija un Bosnijas un Hercegovina ieguva astoto vietu, Bosnija un Hercegovina ieguva vairāk augstākos punktus no nacionālajām žūrijām.|name=8SF}} | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Serbija}} | bgcolor="navajowhite" | 65 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Baltkrievija}} | bgcolor="navajowhite" | 63 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 9 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Baltkrievija}} | bgcolor="navajowhite" | 59{{efn|name=8SF}} | {{ESC|Igaunija}} | 64 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Portugāle}} | bgcolor="navajowhite" | 58 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 10 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Moldova}} | bgcolor="navajowhite" | 52 | {{ESC|Maķedonija}} | 62 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Moldova}} | bgcolor="navajowhite" | 54 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 11 | {{ESC|Somija}} | 49 | {{ESC|Polija}} | 58 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | bgcolor="navajowhite" | 42 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 12 | {{ESC|Malta}} | 45 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Baltkrievija}} | bgcolor="navajowhite" | 47 | {{ESC|Malta}} | 40 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 13 | {{ESC|Polija}} | 44 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Moldova}} | bgcolor="navajowhite" | 42 | {{ESC|Polija}} | 38 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | 39 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Krievija}} | bgcolor="navajowhite" | 41 | {{ESC|Slovākija}} | 34 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | 37 | {{ESC|Somija}} | 37 | {{ESC|Maķedonija}} | 30 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 16 | {{ESC|Slovākija}} | 24 | {{ESC|Slovākija}} | 25 | {{ESC|Igaunija}} | 22 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 17 | {{ESC|Latvija}} | 11 | {{ESC|Latvija}} | 15 | {{ESC|Latvija}} | 12 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154045/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040422/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="17" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 52 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || || || 1 || || || 2 || 7 || || 4 || 8 || 7 || 10 || || 3 || || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 74 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || 3 || 10 || 4 || 2 || 8 || 5 || 1 || || 3 || 1 || || '''12''' || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || '''12''' || || 1 || 5 || || || 1 || 1 || 4 || || 1 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovākija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 6 || 5 || || 1 || || || || 5 || || || 5 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || || 3 || 10 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || 1 || 7 || 2 || || || || || 7 || 6 || || 3 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || || 6 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 79 || 3 || 4 || 1 || 6 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || 3 || || 3 || 7 || 2 || 10 || || 3 || '''12''' || 4 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 59 || 1 || 2 || || 5 || || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || 3 || 7 || 5 || || 8 || 4 || || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || 2 || 6 || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || 6 || || || || 3 || || 7 || 7 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 167 || 6 || 10 || 8 || 10 || 10 || 8 || 7 || 4 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || || 3 || '''12''' || 1 || 1 || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 2 || 3 || 6 || 2 || 4 || || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 76 || || || || || 4 || || 2 || 7 || 4 || 8 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || '''12''' || || 10 || 2 || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 133 || 7 || 7 || 2 || 8 || 8 || || 10 || 8 || 7 || 10 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 3 || 5 || 8 || 4 || 8 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Portugāle | style="text-align:right;" | 89 || 5 || || 5 || 4 || 6 || 7 || 5 || 3 || 2 || 4 || 4 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 7 || 8 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || 4 || 1 || || 1 || || || 8 || 10 || || || || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 59 || 8 || '''12''' || 4 || 3 || || 5 || || || 3 || || 5 || || 6 || 7 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 123 || 10 || 8 || 7 || 7 || 7 || 2 || 3 || || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 6 || 1 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 6 || 7 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Moldova}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Igaunija}}|| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Francija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Slovākija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Spānija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable collapsible plainrowheaders" style="float:right; margin:10px; font-size:85%;" |- |+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}} |- ! rowspan="2" scope="col" | Vieta ! colspan="2" scope="col" | Kopā ! colspan="2" scope="col" | Žūrija ! colspan="2" scope="col" | Skatītāji |- ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti |- ! scope="row" style="text-align:center" | 1 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Turcija}} | bgcolor="navajowhite" | 118 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Gruzija}} | bgcolor="navajowhite" | 117 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Azerbaidžāna}} | bgcolor="navajowhite" | 126 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 2 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Azerbaidžāna}} | bgcolor="navajowhite" | 113 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Turcija}} | bgcolor="navajowhite" | 93 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Turcija}} | bgcolor="navajowhite" | 119 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 3 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Gruzija}} | bgcolor="navajowhite" | 106 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Azerbaidžāna}} | bgcolor="navajowhite" | 89 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Rumānija}} | bgcolor="navajowhite" | 113 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Rumānija}} | bgcolor="navajowhite" | 104 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Izraēla}} | bgcolor="navajowhite" | 88 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Dānija}} | bgcolor="navajowhite" | 106 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 5 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Dānija}} | bgcolor="navajowhite" | 101 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 84 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Gruzija}} | bgcolor="navajowhite" | 102 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 6 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 83 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Īrija}} | bgcolor="navajowhite" | 84 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 90 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 7 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ukraina}} | bgcolor="navajowhite" | 77 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Dānija}} | bgcolor="navajowhite" | 83 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ukraina}} | bgcolor="navajowhite" | 77 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 8 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Izraēla}} | bgcolor="navajowhite" | 71 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Rumānija}} | bgcolor="navajowhite" | 80 | {{ESC|Lietuva}} | 65 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 9 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Īrija}} | bgcolor="navajowhite" | 67{{efn|Neskatoties uz to, ka Īrija un Kipra saņēma vienādu punktu skaitu, Īrija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Kipra.|name=9SF}} | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Kipra}} | bgcolor="navajowhite" | 79 | {{ESC|Zviedrija}} | 64 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 10 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Kipra}} | bgcolor="navajowhite" | 67{{efn|name=9SF}} | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ukraina}} | bgcolor="navajowhite" | 78 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Kipra}} | bgcolor="navajowhite" | 53 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | 62 | {{ESC|Zviedrija}} | 76 | {{ESC|Nīderlande}} | 49 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | 44 | {{ESC|Horvātija}} | 54 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Izraēla}} | bgcolor="navajowhite" | 46 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 13 | {{ESC|Horvātija}} | 33 | {{ESC|Lietuva}} | 27 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Īrija}} | bgcolor="navajowhite" | 43 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | 29 | {{ESC|Nīderlande}} | 26 | {{ESC|Horvātija}} | 22 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 15 | {{ESC|Bulgārija}} | 19 | {{ESC|Bulgārija}} | 25 | {{ESC|Bulgārija}} | 15 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 16 | {{ESC|Slovēnija}} | 6 | {{ESC|Šveice}} | 14 | {{ESC|Slovēnija}} | 11 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 17 | {{ESC|Šveice}} | 2 | {{ESC|Slovēnija}} | 5 | {{ESC|Šveice}} | 1 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154108/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040425/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! rowspan="17" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 1 || || 4 || || 2 || || || || '''12''' || || 2 || 1 || 8 || || 5 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 83 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || 3 || 5 || || 8 || 10 || 10 || || || 8 || '''12''' || || 10 || 4 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 71 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 3 || 5 || || 1 || 4 || || 5 || || 7 || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 101 || 5 || 5 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || '''12''' || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || 4 || 2 || 3 || 4 || 3 || 6 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || 3 || 3 || || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 6 || 1 || || 5 || || 1 || 2 || || 2 || '''12''' || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 113 || 2 || || 5 || 5 || 6 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 77 || 10 || 10 || 2 || 3 || || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 5 || 1 || 2 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || || || 4 || 4 || 2 || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 3 || || || || 1 || 5 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 104 || 6 || 4 || 8 || 8 || 4 || 7 || 5 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 6 || 4 || 8 || || 4 || 8 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 || || || 1 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 67 || 7 || 1 || 3 || 6 || '''12''' || || 4 || || 8 || 4 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || 1 || 6 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || 7 || || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 67 || 4 || 6 || 10 || 7 || || 6 || 3 || 4 || || 6 || || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 7 || || 2 || 7 || || 1 || || || || '''12''' || 1 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 106 || '''12''' || '''12''' || 6 || || 1 || 2 || 10 || 7 || 5 || 2 || 7 || 7 || 10 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 118 || 8 || || || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 7 || 3 || 8 || '''12''' || || 8 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 8 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Horvātija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable collapsible plainrowheaders" style="float:right; margin:10px; font-size:85%;" |- |+ {{nowrap|Fināla sadalītie rezultāti}} |- ! rowspan="2" scope="col" | Vieta ! colspan="2" scope="col" | Kopā ! colspan="2" scope="col" | Žūrija ! colspan="2" scope="col" | Skatītāji |- ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti |- ! scope="row" style="text-align:center" | 1 | bgcolor="gold" | {{ESC|Vācija}} | bgcolor="gold" | 246 | bgcolor="gold" | {{ESC|Vācija}} | bgcolor="gold" | 187 | bgcolor="gold" | {{ESC|Vācija}} | bgcolor="gold" | 243 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 2 | {{ESC|Turcija}} | 170 | {{ESC|Beļģija}} | 185 | {{ESC|Turcija}} | 177 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 3 | {{ESC|Rumānija}} | 162 | {{ESC|Rumānija}} | 167 | {{ESC|Dānija}} | 174 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4 | {{ESC|Dānija}} | 149 | {{ESC|Gruzija}} | 160 | {{ESC|Armēnija}} | 166 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 5 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 145 | {{ESC|Izraēla}} | 134 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 161 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 6 | {{ESC|Beļģija}} | 143 | {{ESC|Ukraina}} | 129 | {{ESC|Rumānija}} | 155 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 7 | {{ESC|Armēnija}} | 141 | {{ESC|Dānija}} | 121 | {{ESC|Grieķija}} | 152 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 8 | {{ESC|Grieķija}} | 140 | {{ESC|Turcija}} | 119 | {{ESC|Francija}} | 151 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 9 | {{ESC|Gruzija}} | 136 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 116 | {{ESC|Gruzija}} | 127 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 10 | {{ESC|Ukraine}} | 108 | {{ESC|Armēnija}} | 116 | {{ESC|Serbija}} | 110 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 11 | {{ESC|Krievija}} | 90 | {{ESC|Grieķija}} | 110 | {{ESC|Krievija}} | 107 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 12 | {{ESC|Francija}} | 82 | {{ESC|Albānija}} | 97 | {{ESC|Spānija}} | 106 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 13 | {{ESC|Serbija}} | 72 | {{ESC|Portugāle}} | 69 | {{ESC|Ukraina}} | 94 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 14 | {{ESC|Izraēla}} | 71 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | 65 | {{ESC|Beļģija}} | 76 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 15 | {{ESC|Spānija}} | 68 | {{ESC|Krievija}} | 63 | {{ESC|Islande}} | 40 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | 62 | {{ESC|Īrija}} | 62 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | 35 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | 51 | {{ESC|Norvēģija}} | 61 | {{ESC|Albānija}} | 35 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 18 | {{ESC|Portugāle}} | 43 | {{ESC|Kipra}} | 57 | {{ESC|Moldova}} | 28 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 19 | {{ESC|Islande}} | 41 | {{ESC|Islande}} | 57 | {{ESC|Izraēla}} | 27 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}} | 35 | {{ESC|Spānija}} | 43 | {{ESC|Portugāle}} | 24 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 21 | {{ESC|Kipra}} | 27 | {{ESC|Serbija}} | 37 | {{ESC|Norvēģija}} | 18 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 22 | {{ESC|Moldova}} | 27 | {{ESC|Francija}} | 34 | {{ESC|Baltkrievija}} | 18 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 23 | {{ESC|Īrija}} | 25 | {{ESC|Moldova}} | 33 | {{ESC|Kipra}} | 16 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 24 | {{ESC|Baltkrievija}} | 18 | {{ESC|Baltkrievija}} | 22 | {{ESC|Īrija}} | 15 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 25 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | 10 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | 18 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | 7 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154111/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |archive-date=27 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040418/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} |- ! rowspan="25" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || || 3 || || || || '''12''' || || 8 || 7 || || || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 4 || 2 || || 7 || || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || 10 || || 6 || 2 || 5 || || || 7 || 3 || 7 || 8 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 || 2 || || || || 7 || || || || || 4 || 5 || || 4 || '''12''' || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || 4 || 5 || || || || 8 || || || 1 || || || 1 || || 4 || 2 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || 2 || || || || || || || || || || 7 || || 3 || || || || 5 || || || 3 || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 6 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || 10 || || || || || || || || || || || || || 6 || 6 || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || || || || || || || 4 || || || || || || || || || '''12''' || || 1 || || || 2 || 4 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || || || || || || || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || || '''12''' || 6 || 8 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 143 || 4 || 10 || '''12''' || 5 || || || || 10 || || 6 || || 3 || 5 || 5 || || 6 || 10 || 10 || 7 || || 10 || || 1 || 4 || 10 || 3 || || 7 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || 8 || || '''12''' || || 8 || || || || || || || || 10 || || || || || || || || 1 || || || 10 || || || 1 || || 7 || || || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || 1 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 3 || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || || || 1 || || || 1 || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || || 7 || || 6 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 140 || 7 || || 8 || 10 || '''12''' || 3 || || 1 || 6 || 7 || || || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || || 4 || 5 || 5 || 5 || || || 7 || || '''12''' || || || || '''12''' || '''12''' || 3 || || || 2 || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || 4 || || || 1 || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 || || 5 || || || || 5 || 7 || 4 || 4 || || 1 || 8 || 10 || || 8 || 5 || 2 || || || 1 || || 6 || 7 || || || 1 || 5 || '''12''' || 7 || 1 || 4 || || || 5 || 5 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 170 || 8 || 1 || 10 || 3 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || 10 || 3 || 2 || 6 || || || '''12''' || || || 6 || '''12''' || 3 || || 10 || 8 || || || 2 || || 4 || 3 || 3 || 6 || 10 || 8 || || 10 || || 5 || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || 1 || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 5 || 2 || 5 || || || || || || || 10 || 7 || || || || || || || || || || || || || 8 || 3 || 1 || || || '''12''' || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || 4 || || || || || || || 5 || || 4 || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || || || || || || 6 || 6 || || || 2 || || 8 || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 108 || 5 || || || 7 || || 1 || || 3 || || || || || 7 || || 10 || || || || 2 || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || || 6 || 6 || 10 || || || 5 || 7 || 2 || || 8 || 7 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 82 || || 6 || 3 || 4 || || || 3 || || 3 || 8 || 3 || 1 || || 7 || || 8 || 6 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || || || || 2 || 4 || 3 || || || || || 2 || || 3 || 1 || || || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 162 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || 6 || 5 || 2 || || 6 || 2 || || 7 || || 3 || 10 || 7 || 4 || 5 || 8 || || 10 || 1 || || 2 || 3 || 5 || 10 || 8 || 2 || 1 || 4 || || 8 || 5 || 8 || || '''12''' || || 10 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 || || || || || || 4 || || || || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 3 || || || || || || 6 || || 10 || 8 || || || || 5 || '''12''' || || || || || 10 || || 10 || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 141 || 6 || || 7 || 1 || || 6 || || 5 || || || || || '''12''' || || || 7 || || || 6 || 8 || 4 || 8 || 6 || 1 || || || 7 || || 5 || || 7 || || '''12''' || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Vācija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 246 || 3 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || 10 || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 6 || 1 || 1 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || 4 || '''12''' || 4 || 10 || || '''12''' || 10 || 4 || 4 || || 8 || || || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 || || || 6 || 2 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || 4 || 8 || 6 || || || || 6 || 1 || || || || || 5 || || || || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || || || 4 || || || || 1 || 10 || 6 || || || || 5 || || || || 1 || || 8 || || 3 || || || 5 || 2 || || 8 || || || 3 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 149 || '''12''' || '''12''' || || || 2 || || 2 || '''12''' || || 2 || '''12''' || 5 || 1 || 4 || 4 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 7 || || || 10 || 8 || 8 || || 3 || || || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 || || || 8 || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | '''{{ESC|Vācija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}} |- ! scope="row" rowspan="9" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2010]] * [[Eesti Laul 2010]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] ll830617cmw5a9n3l8zaks656xgedq5 0 85579 4541938 4249583 2026-10-31T06:44:18Z Meistars Joda 781 4541938 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2009|6|6|N}} |attēls = 2009 vēlēšanas Gulbenes novads.PNG |izmērs = 250px |pašvaldība = [[Gulbenes novads]] |dome = [[Gulbenes novada dome]] |deputāti = 17 |uzvarētāji = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (5) |citas partijas = [[Tautas partija]] (5)<br />[[Jaunais laiks|JL]] / [[Pilsoniskā savienība|PS]] (4)<br />[[LPP/LC]] (2)<br />[[Sabiedrība citai politikai]] (1) |balsstiesīgie = 19 408 |vēlētāji = 8618 (44,4% aktivitāte) |kandidāti = 115 |saraksti = 7 |pag_vēl = |nak_vēl = [[2013. gada Gulbenes novada domes vēlēšanas|2013]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2009. gads|2009]]. gada [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Gulbenes novada domē tika ievēlēti 17 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 7 kandidātu saraksti, kas veidoti no 115 kandidātiem. Gulbenes novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālajā reformā]], tāpēc šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Gulbenes novadā vēlēšanas notika 17 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (28,85%), bet kopā novada domē iekļuva 5 no 7 sarakstiem. Gulbenes novada domes vēlēšanās piedalījās 8618 vēlētāji jeb 44,4% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 8582, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 8424 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="silver" | 1 |align=left| [[Sabiedrība citai politikai]] | 18 |align=left| [[Intars Liepiņš]] | 524 | 6,11% | 1 |-bgcolor="gold" | 2 |align=left| '''[[Zaļo un Zemnieku savienība]]''' | 20 |align=left| [[Sandra Duļbinska]] | '''2476''' | '''28,85%''' | '''5''' |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Jaunais laiks|JL]] / [[Pilsoniskā savienība|PS]] | 20 |align=left| [[Andis Caunītis]] | 1871 | 21,80% | 4 |-bgcolor="silver" | 4 |align=left| [[LPP/LC]] | 20 |align=left| [[Zintis Vībāns]] | 701 | 8,17% | 2 |-bgcolor="silver" | 5 |align=left| [[Tautas partija]] | 20 |align=left| [[Nikolajs Stepanovs]] | 2471 | 28,79% | '''5''' |- | 6 |align=left| [[Latvijas Atmoda (vēlēšanu saraksts)|Latvijas Atmoda]] | 8 |align=left| [[Aelita Babule]] | 142 | 1,65% | |- | 7 |align=left| [[PCTVL]] | 9 |align=left| [[Valdis Bēniņš]] | 239 | 2,78% | |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Sandra Duļbinska]] | rowspan=5 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500202 "Zaļo un Zemnieku savienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316011950/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500202 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|10}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Guntis Blūms]] |- |align=center| 3 | [[Stanislavs Gžibovskis]] |- |align=center| 4 | [[Māris Raģelis]] |- |align=center| 5 | [[Saulcerīte Indričeva]] |- |align=center| 6 | [[Nikolajs Stepanovs]] | rowspan=5 | [[Tautas partija]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500205 "Tautas partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054430/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500205 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|10}}</ref> |- |align=center| 7 | [[Jānis Antaņevičs]] |- |align=center| 8 | [[Dainis Švika]] |- |align=center| 9 | [[Valtis Krauklis]] |- |align=center| 10 | [[Aldis Strads]] |- |align=center| 11 | [[Andis Caunītis]] | rowspan=4 | [[Jaunais laiks|JL]] / [[Pilsoniskā savienība|PS]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500203 "Jaunā laika" / "Pilsoniskās savienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315133933/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500203 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|10}}</ref> |- |align=center| 12 | [[Ilze Mezīte]] |- |align=center| 13 | [[Ivars Kupčs]] |- |align=center| 14 | [[Jānis Naglis (Gulbene)|Jānis Naglis]] |- |align=center| 15 | [[Dzintars Poļaks]] | rowspan=2 | [[LPP/LC]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500204 "LPP/LC" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054432/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500204 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|10}}</ref> |- |align=center| 16 | [[Normunds Audzišs]] |- |align=center| 17 | [[Intars Liepiņš]] | [[Sabiedrība citai politikai]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500201 "Sabiedrības citai politikai" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054430/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2500201 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|10}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=500200 Kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526052507/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=500200 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=25002&paz=1 Vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526025809/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=25002&paz=1 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090611020128/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district5002.html Balsotāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}} {{Gulbenes novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Gulbenes novads]] mjkx91bml28v0ivasnujxxfg92v8s08 0 89175 4542045 4530792 2026-10-31T11:01:54Z Pirags 3757 pap 4542045 wikitext text/x-wiki {{Ostas infokaste | name = Rīgas brīvosta | native_name = | image = Riga port operator tower.JPG | imagesize = | caption = Rīgas ostas operatoru vadības centrs | country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | address = | latd = 56 | latm = 58| lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 45 | longEW = E | pushpin_map = Rīga#Baltijas jūra | map_caption = | pushpin_relief = | pushpin_mapsize = | map_label = | opened = | operated = [[Rīgas Brīvostas pārvalde]] | owner = | type = | sizewater = 6348 ha | sizeland = 1962 ha | size = | berths = | wharfs = | piers = | employees = | leadershiptitle = | leader = | blankdetailstitle1 = Akvatorija | blankdetails1 = 4386 ha | blankdetailstitle2 = Brīvā teritorija | blankdetails2 = 860 ha | blankdetailstitle3 = Kopējais piestātņu garums | blankdetails3 = 18 km | | blankdetailstitle6 = | blankdetails6 = | arrivals = | cargotonnage = | containervolume = | cargovalue = | passengertraffic = | revenue = | profit = | blankstatstitle1 = | blankstats1 = | blankstatstitle2 = | blankstats2 = | blankstatstitle3 = | blankstats3 = | website = {{URL|http://www.rop.lv/lv/}} }} '''Rīgas brīvosta''' ir lielākā [[osta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Daugava]]s grīvā, [[Rīga]]s pilsētā, kuru pārvalda [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]. Osta izvietojusies Daugavas abos krastos 15 km garumā, un ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Kopējais ostas piestātņu garums ir 18 km; kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15 metri. Brīvostas teritorijā esošo terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45 000 000 t gadā. Rīga ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, konteineri, [[naftas produkti]], labības produkti, dažādi metāli un minerālmēsli. 2020. gadā beidza darboties pēdējā regulārā pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnija, kas savienoja Rīgu ar [[Stokholma|Stokholmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120045985/riga-turpina-sarunas-par-pramju-satiksmes-atjaunosanu-ar-stokholmu|title=Rīga turpina sarunas par prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}</ref> Savulaik pastāvēja arī savienojums ar [[Lībeka|Lībeku]], kuru nodrošināja operators ''[[Latlines]]''. == Vēsture == === Rīdzenes osta === Pirmā osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzene]]s upē pie tās ietekas Daugavā — t. s. Rīgas ezerā, — izveidojās līdz ar cilvēku apmešanos šajā vietā (mūsdienu 13. janvāra ielas apvidū). Pirmo reizi šī osta pieminēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par Rīgas dibināšanu 1201. gadā,<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00079.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronikas]{{Novecojusi saite}} teksts: ''Anno tercio sue consecrationis episcopus cum peregrinis, quos habere potuit, dimissis in Theuthonia obsidibus in Lyvoniam revertitur et eadem estate '''in campo spatioso, iuxta quem portus navium esse poterat''', Riga civitas edificatur''. Tulkojums: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps ar krustnešiem, atstājis ķīlniekus Vācijā, atgriezās Līvzemē un tajā pašā vasarā '''uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta''', tika celta Rīgas pilsēta."</ref> no 1297. gada ir saglabājušās senākās ziņas par jau esošas ostmalas nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gadsimta beigās Rīgas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]], kas veicināja strauju ostas attīstību. Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem. Uz citām Eiropas ostām caur to eksportēja galvenokārt [[bišu vasks|vasku]], [[Lini|linus]], [[kaņepes]], [[Koks|kokmateriālus]] un zvērādas, bet importēja audumus, vīnus, amatniecības izstrādājumus. Atšķirībā no citām Hanzas savienības ostu pilsētām, savas tirdzniecības flotes Rīgai nebija. === Daugavas krastmala === 14. gadsimta beigās par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai (Rīdzenes upes veco ostu par laivu piestātni izmantoja līdz pat 18. gadsimta sākumam — pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja kuģi un laivas, bet 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību). Daugavas krastmala bija veidota kā cieša nepārtraukta pāļu siena ar daudzām noejām, kuras izmantoja kā ūdens ņemšanas vietas, kā arī šeit bija iespējams iekraut un izkraut kuģus. Izkraut Daugavas krastā gan varēja tikai upes kuģus, jo upe pie krasta bija tik sekla, ka jūras kuģi nevarēja noenkuroties. Bez tam, ja kuģis noenkurojās pie krasta, bija jāmaksā pāļu nauda, tāpēc kuģi noenkurojās krasta tuvumā, bet preci nogādāja krastā ar laivām. 16. gadsimtā Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi — t. s. "ostas vārtus". Vārti bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes tos noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu (ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai [[laiva]]s un [[strūga]]s). Caur ostu vesto preču sarakstā dominēja sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces (augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s ostām). 1591. gadā Rīgas ostā ienāca 391 burinieks, t. i. vidēji viens kuģis dienā. 18. gadsimtā bolverka kopgarums pie pilsētas bija 3200 m. Kā kuģu piestātne kalpoja arī 1701. gadā uzceltais plostu tilts pār Daugavu. Lejteces pusē pie tilta pietauvojās jūras kuģi, bet augšteces pusē — upju kuģi, un pāri tiltam krava tika pārkrauta no viena kuģa otrā. Par kuģa pietauvošanu tiltam bija jāmaksā nodeva, bet pajūgi, kas piegādāja kravas, no nodevu maksāšanas bija atbrīvoti. Rīgai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās vērienīgi ostas paplašināšanas darbi: inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā, dambju būvē. Pēdējā koka krastmala Daugavā tika izbūvēta 1825. gadā. Pieaugot Rīgas ostas nozīmei, palielinājās arī ostas krasta garums. 1875.-1876. gadā veica Muitas krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai nomainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu (darbus vadīja [[Ādolfs Agte|Ā. Agte]]). Jaunā krastmala bija atvirzīta 25 m dziļāk upē, tas radīja pietiekami lielu dziļumu piestātnēm, kas atviegloja preču iekraušanu un izkraušanu. Krastmalā noteiktā attālumā tika novietoti lieli čuguna stabi kuģu pietauvošanai, kā arī bija izveidotas vairākas laivu piestātnes. 1788. gadā Daugavgrīvā tika uzcelta [[bāka]], kas nomainīja līdz tam esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Pie ostas tika dibināta navigācijas skola. <gallery> Attēls:Rīgas osta 1865.JPG|Rīgas osta ar sanesumiem upes vidū (1865. gada fotogrāfija) Attēls:Rīgas osta 1870.JPG|Rīgas osta ar tvaikoni Dagmāra pie Rīgas muitas ēkas fonā (1870) </gallery> === Daugavas grīvas izbūve === [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Rīgas prefektūras 10. iecirknis (Osta) 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] 19. gadsimtā kuģošana Rīgas ostā kļuva apgrūtināta kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ — ārējā tirdzniecība bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas, ko finansēja galvenokārt [[Rīgas biržas komiteja]]. Padziļināšanas darbos tika izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. Daugavas krastmalā iepretim [[Vecrīga]]i, kas daudzus gadsimtus bija galvenā Rīgas osta, radās piestātņu trūkums. Tāpēc sāka izbūvēt arvien jaunas laivu un kuģu piestātnes tālāk no vecpilsētas. Daugavā tika veikti padziļināšanas darbi, tika meklētas arvien jaunas vietas piestātņu celtniecībai. 1830. gadā Rīgas ostā ieradās pirmais tvaikonis "Oskar". 1850. gadā Daugavas grīvā tika uzsākta Austrumu mola būve, 1881.—1885. gados uzbūvēja Rietumu molu — Rīgas jūras vārti ieguva savu šodienas izskatu. 1861. gadā atklāja ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola. Pateicoties dzelzceļu līniju izbūvei ar Krieviju, strauji pieauga ostā ienākošo kuģu skaits un pārkraujamo preču apjoms. 1877. gadā Rīgas osta iegādājās pirmo ledlauzi. === Andrejsalas osta un Eksportosta === [[Attēls:Riga_port_old_cold_storage.JPG|thumb|200px|Vecā Rīgas ostas "Valsts Saldētavas" ēka]] 1894. gadā [[Andrejosta|Andrejostā]] atklāja elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898. gada 31. maijā tika apstiprināta ievērojama ostas robežu paplašināšana, jo esošajās robežās tā vairs nevarēja apkalpot visus ienākušos kuģus. 1901. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par [[Eksportosta (Rīga)|Eksportostas]] būvi, kas palielinātu ostas caurlaides spēju. 1902. gadā atklāja pirmo "valsts saldētavu", gadu vēlāk darbu uzsāka [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacija]]. 20. gadsimta sākumā Rīgas osta bija lielākā [[Krievijas Impērija]]s eksportosta kokmateriālu jomā un ieņēma trešo vietu citu valsts ostu vidū pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. Gadsimtu mijā Rīgas osta jau aizņēma 40 km². Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas turpinājās ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi. 1928. gadā izbagarēto kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 m, 1938. — 9,0 m, tika uzbūvētas vairākas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926. gadā ostā darbu sāka [[ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"]]. === Pēc Otrā pasaules kara === 1944. gadā [[Vērmahts]] atkāpjoties krastmalu uzspridzināja, kā rezultātā radās 24 bedres un nopietni bojājumi (vecā krastmala saglabājusies tikai senajās fotogrāfijās un zīmējumos). Krastmalas atjaunošanas darbi pēc [[Latvijas PSR|LPSR]] valdības rīkojuma tika veikti no 1945. līdz 1949. gadam. Pārbūvējot Daugavas krastmalu, tika mainīta arī tās funkcija: no pasažieru un kuģu piestātnes, tai bija jākalpo iedzīvotāju atpūtas mērķiem, bet osta tika atvirzīta tālāk no pilsētas centra. 1965. gadā nodota ekspluatācijā [[Rīgas jūras pasažieru stacija]]. 1980. gadu sākumā [[Kundziņsala|Kundziņsalā]] tika uzbūvēts viens no lielākajiem konteineru termināliem [[Padomju Savienība|PSRS]], izveidota piestātne un infrastruktūra [[Šķidrā gāze|šķidrās gāzes]] eksportam, zvejas osta [[Rīnūži|Rīnūžos]]. === Brīvostas izveide === 2000. gada 11. aprīlī stājās spēkā Rīgas brīvostas likums, saskaņā ar to visa ostas teritorija tika nodota valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, ko veido četri [[Rīgas dome]]s pārstāvji un četri Latvijas valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām. Rīgas brīvostas teritorijā lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi netika izvietoti vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. Ģenerālkravu termināļi atrodas Kundziņsalā, [[Sarkandaugava]]s dienvidos, Jaunmīlgrāvja ziemeļos, Vecmīlgrāvja dienvidaustrumos, Vecmīlgrāvja dienvidos, Podragā, Krēmeros un Krievu salā. Beramkravas termināļi ir Rīnūžos, Eksportostā, Andrejsalā un Daugavgrīvā. Naftas produktu termināļi atrodas Kundziņsalas dienvidrietumos, Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvī un Rīnūžos. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir Krievu salā. Jaukta tipa kravu termināļi ir Rīnūžos, Mangaļsalā, Eksportostā, Krēmeros, Krievu salā un Daugavgrīvā. Sarkandaugavā darbojas stividorkompānija "MAN — TESS" ar ostu, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu. Brīvostas teritorija tiek izmantota arī rūpnieciskās vai ražotņu apbūves vajadzībām (Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Mangaļi) un Ro-Ro kravu termināla darbībai Vecmīlgrāvī. Ostā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas liegums „Krēmeri”, dabas parka „Piejūra” dabas lieguma zona „Mīlestības saliņa”).<ref>RĪGAS BRĪVOSTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2009-2018</ref> == Pasažieru pārvadājumi (līdz 2019) == 1965. gadā uzbūvēja "Jūras pasažieru staciju" (arhitekti [[Modris Ģelzis]] un Vera Savisko), pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1995. gada līdz 2000. gadam to pārvaldīja akciju sabiedrība "Rīgas pasažieru osta", bet pēc tam SIA "Rīgas Pasažieru termināls" kas no Rīgas brīvostas iznomāja piestātni un tās iekārtas.<ref>[https://rpo.lv/lv/par-mums/vesture-un-atrasanas-vieta/juras-pasazieru-stacija JŪRAS PASAŽIERU STACIJA]</ref> 2002. gada 20. decembrī kuģniecības kompānija "Rīgas Jūras Līnija" atklāja regulāru satiksmi uz Stokholmu ar pasažieru prāmi ''[[Baltic Kristina]]''. 2006. gadā Rīgas pasažieru osta izveidoja ciešu sadarbību ar kuģu kompāniju ''[[Tallink]]'', uzsākot regulāru prāmju satiksmi uz Stokholmu ar prāmi ''Fantaasia'', tad ar ''[[Regina Baltica]]''. ''Tallink'' šajā līnijā 2008. gada 7. janvārī palaida otru prāmi ''[[Vana Tallinn]]'', bet 2009. gada aprīlī prāmi ''Romantika''. {| class="wikitable" !Operators !Līnija !Kuģi !Kursē |- | rowspan="6"|{{flaga|Igaunija}} Tallink |Rīga — Stokholma* | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]*'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Victoria I (prāmis)|Victoria I]]*'' | rowspan="2"| ''Pēc atsevišķa rīkojuma*'' |- |Stokholma — Rīga* |- |Rīga — Helsinki | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'';<br />{{flaga|Somija}}''[[Silja Serenade (prāmis)|Silja Serenade]]'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Baltic Queen (prāmis)|Baltic Queen]] | rowspan="2"| Katru otro dienu un arī pēc atsevišķa rīkojuma |- |Helsinki — Rīga |- |Rīga — Mariehamna (Ālandu salas) | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'' | rowspan="2"| Speckruīzs, pēc atsevišķa rīkojuma |- |Mariehamna (Ālandu salas) — Rīga |- |} === Brīvostas pārvaldnieks === {{nepilnīgs saraksts}} * [[Andrejs Inkulis]]: 1996.—1998. * [[Leonīds Loginovs]]: 1998.—2017. * Ansis Zeltiņš: 2017.—''pašlaik'' == Attēlu galerija == {{center|<gallery> Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas celtņi ziemeļos no Andrejsalas Attēls:Riga_port_cran.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal_1.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal.JPG|Rīgas ostas birstošo kravu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_chemical_terminal.JPG|Rīgas ostas ķimikāliju pārkraušanas termināls Attēls:Riga port container terminal.jpg|Rīgas ostas konteineru termināls Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_1.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_2.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Sea_cloud_II_Riga_4-07-2009.JPG|Kruīzu burinieks "Sea cloud II" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Riga_seaport_terminal_1.JPG|Pasažieru prāmji Rīgas pasažieru ostā </gallery>}} == Literatūra == * Arvis Pope. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga: Jumava, 2000. {{ISBN|9984-05-301-6}} * J. Štrauhmanis. Latvijas ostas. Rīga, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070218195048/http://www.freeportofriga.lv/lat/vesture.asp Rīgas osta deviņos gadsimtos] * [http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 Vecrīgas ostas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305131207/http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091124092817/http://company.lursoft.lv/rigas_osta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "RĪGAS OSTA"] * [https://web.archive.org/web/20250906182536/http://www.transport.lv/doc_upl/riga_12.pdf Raksturīgāko kravu veidu salīdzinājums Rīgas ostā 1996.-2008. gadā (.pdf)] * [http://www.csb.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=01.2009&cc_cat=475&id=9158 Par ostu darbības rezultātiem 2008. gadā — Centrālās statistikas pārvaldes dati]{{Novecojusi saite}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=3435 Rīgas brīvostas likums] * [http://www.freeportofriga.lv/lat/ Rīgas brīvostas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=1 2015. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā tiek nodots Krievu salā izbūvētās četras beramkravu pārkraušanas piestātnes] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Latvijas ostas]] bgd19esuwuvigqzld462nkagryceysd 4542057 4542045 2026-10-31T11:14:06Z Pirags 3757 /* Pēc Otrā pasaules kara */ stila uzlabojumi 4542057 wikitext text/x-wiki {{Ostas infokaste | name = Rīgas brīvosta | native_name = | image = Riga port operator tower.JPG | imagesize = | caption = Rīgas ostas operatoru vadības centrs | country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | address = | latd = 56 | latm = 58| lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 45 | longEW = E | pushpin_map = Rīga#Baltijas jūra | map_caption = | pushpin_relief = | pushpin_mapsize = | map_label = | opened = | operated = [[Rīgas Brīvostas pārvalde]] | owner = | type = | sizewater = 6348 ha | sizeland = 1962 ha | size = | berths = | wharfs = | piers = | employees = | leadershiptitle = | leader = | blankdetailstitle1 = Akvatorija | blankdetails1 = 4386 ha | blankdetailstitle2 = Brīvā teritorija | blankdetails2 = 860 ha | blankdetailstitle3 = Kopējais piestātņu garums | blankdetails3 = 18 km | | blankdetailstitle6 = | blankdetails6 = | arrivals = | cargotonnage = | containervolume = | cargovalue = | passengertraffic = | revenue = | profit = | blankstatstitle1 = | blankstats1 = | blankstatstitle2 = | blankstats2 = | blankstatstitle3 = | blankstats3 = | website = {{URL|http://www.rop.lv/lv/}} }} '''Rīgas brīvosta''' ir lielākā [[osta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Daugava]]s grīvā, [[Rīga]]s pilsētā, kuru pārvalda [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]. Osta izvietojusies Daugavas abos krastos 15 km garumā, un ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Kopējais ostas piestātņu garums ir 18 km; kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15 metri. Brīvostas teritorijā esošo terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45 000 000 t gadā. Rīga ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, konteineri, [[naftas produkti]], labības produkti, dažādi metāli un minerālmēsli. 2020. gadā beidza darboties pēdējā regulārā pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnija, kas savienoja Rīgu ar [[Stokholma|Stokholmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120045985/riga-turpina-sarunas-par-pramju-satiksmes-atjaunosanu-ar-stokholmu|title=Rīga turpina sarunas par prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}</ref> Savulaik pastāvēja arī savienojums ar [[Lībeka|Lībeku]], kuru nodrošināja operators ''[[Latlines]]''. == Vēsture == === Rīdzenes osta === Pirmā osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzene]]s upē pie tās ietekas Daugavā — t. s. Rīgas ezerā, — izveidojās līdz ar cilvēku apmešanos šajā vietā (mūsdienu 13. janvāra ielas apvidū). Pirmo reizi šī osta pieminēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par Rīgas dibināšanu 1201. gadā,<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00079.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronikas]{{Novecojusi saite}} teksts: ''Anno tercio sue consecrationis episcopus cum peregrinis, quos habere potuit, dimissis in Theuthonia obsidibus in Lyvoniam revertitur et eadem estate '''in campo spatioso, iuxta quem portus navium esse poterat''', Riga civitas edificatur''. Tulkojums: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps ar krustnešiem, atstājis ķīlniekus Vācijā, atgriezās Līvzemē un tajā pašā vasarā '''uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta''', tika celta Rīgas pilsēta."</ref> no 1297. gada ir saglabājušās senākās ziņas par jau esošas ostmalas nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gadsimta beigās Rīgas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]], kas veicināja strauju ostas attīstību. Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem. Uz citām Eiropas ostām caur to eksportēja galvenokārt [[bišu vasks|vasku]], [[Lini|linus]], [[kaņepes]], [[Koks|kokmateriālus]] un zvērādas, bet importēja audumus, vīnus, amatniecības izstrādājumus. Atšķirībā no citām Hanzas savienības ostu pilsētām, savas tirdzniecības flotes Rīgai nebija. === Daugavas krastmala === 14. gadsimta beigās par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai (Rīdzenes upes veco ostu par laivu piestātni izmantoja līdz pat 18. gadsimta sākumam — pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja kuģi un laivas, bet 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību). Daugavas krastmala bija veidota kā cieša nepārtraukta pāļu siena ar daudzām noejām, kuras izmantoja kā ūdens ņemšanas vietas, kā arī šeit bija iespējams iekraut un izkraut kuģus. Izkraut Daugavas krastā gan varēja tikai upes kuģus, jo upe pie krasta bija tik sekla, ka jūras kuģi nevarēja noenkuroties. Bez tam, ja kuģis noenkurojās pie krasta, bija jāmaksā pāļu nauda, tāpēc kuģi noenkurojās krasta tuvumā, bet preci nogādāja krastā ar laivām. 16. gadsimtā Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi — t. s. "ostas vārtus". Vārti bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes tos noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu (ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai [[laiva]]s un [[strūga]]s). Caur ostu vesto preču sarakstā dominēja sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces (augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s ostām). 1591. gadā Rīgas ostā ienāca 391 burinieks, t. i. vidēji viens kuģis dienā. 18. gadsimtā bolverka kopgarums pie pilsētas bija 3200 m. Kā kuģu piestātne kalpoja arī 1701. gadā uzceltais plostu tilts pār Daugavu. Lejteces pusē pie tilta pietauvojās jūras kuģi, bet augšteces pusē — upju kuģi, un pāri tiltam krava tika pārkrauta no viena kuģa otrā. Par kuģa pietauvošanu tiltam bija jāmaksā nodeva, bet pajūgi, kas piegādāja kravas, no nodevu maksāšanas bija atbrīvoti. Rīgai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās vērienīgi ostas paplašināšanas darbi: inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā, dambju būvē. Pēdējā koka krastmala Daugavā tika izbūvēta 1825. gadā. Pieaugot Rīgas ostas nozīmei, palielinājās arī ostas krasta garums. 1875.-1876. gadā veica Muitas krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai nomainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu (darbus vadīja [[Ādolfs Agte|Ā. Agte]]). Jaunā krastmala bija atvirzīta 25 m dziļāk upē, tas radīja pietiekami lielu dziļumu piestātnēm, kas atviegloja preču iekraušanu un izkraušanu. Krastmalā noteiktā attālumā tika novietoti lieli čuguna stabi kuģu pietauvošanai, kā arī bija izveidotas vairākas laivu piestātnes. 1788. gadā Daugavgrīvā tika uzcelta [[bāka]], kas nomainīja līdz tam esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Pie ostas tika dibināta navigācijas skola. <gallery> Attēls:Rīgas osta 1865.JPG|Rīgas osta ar sanesumiem upes vidū (1865. gada fotogrāfija) Attēls:Rīgas osta 1870.JPG|Rīgas osta ar tvaikoni Dagmāra pie Rīgas muitas ēkas fonā (1870) </gallery> === Daugavas grīvas izbūve === [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Rīgas prefektūras 10. iecirknis (Osta) 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] 19. gadsimtā kuģošana Rīgas ostā kļuva apgrūtināta kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ — ārējā tirdzniecība bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas, ko finansēja galvenokārt [[Rīgas biržas komiteja]]. Padziļināšanas darbos tika izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. Daugavas krastmalā iepretim [[Vecrīga]]i, kas daudzus gadsimtus bija galvenā Rīgas osta, radās piestātņu trūkums. Tāpēc sāka izbūvēt arvien jaunas laivu un kuģu piestātnes tālāk no vecpilsētas. Daugavā tika veikti padziļināšanas darbi, tika meklētas arvien jaunas vietas piestātņu celtniecībai. 1830. gadā Rīgas ostā ieradās pirmais tvaikonis "Oskar". 1850. gadā Daugavas grīvā tika uzsākta Austrumu mola būve, 1881.—1885. gados uzbūvēja Rietumu molu — Rīgas jūras vārti ieguva savu šodienas izskatu. 1861. gadā atklāja ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola. Pateicoties dzelzceļu līniju izbūvei ar Krieviju, strauji pieauga ostā ienākošo kuģu skaits un pārkraujamo preču apjoms. 1877. gadā Rīgas osta iegādājās pirmo ledlauzi. === Andrejsalas osta un Eksportosta === [[Attēls:Riga_port_old_cold_storage.JPG|thumb|200px|Vecā Rīgas ostas "Valsts Saldētavas" ēka]] 1894. gadā [[Andrejosta|Andrejostā]] atklāja elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898. gada 31. maijā tika apstiprināta ievērojama ostas robežu paplašināšana, jo esošajās robežās tā vairs nevarēja apkalpot visus ienākušos kuģus. 1901. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par [[Eksportosta (Rīga)|Eksportostas]] būvi, kas palielinātu ostas caurlaides spēju. 1902. gadā atklāja pirmo "valsts saldētavu", gadu vēlāk darbu uzsāka [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacija]]. 20. gadsimta sākumā Rīgas osta bija lielākā [[Krievijas Impērija]]s eksportosta kokmateriālu jomā un ieņēma trešo vietu citu valsts ostu vidū pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. Gadsimtu mijā Rīgas osta jau aizņēma 40 km². Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas turpinājās ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi. 1928. gadā izbagarēto kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 m, 1938. — 9,0 m, tika uzbūvētas vairākas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926. gadā ostā darbu sāka [[ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"]]. === Pēc Otrā pasaules kara === 1944. gadā [[Vērmahts]] atkāpjoties krastmalu uzspridzināja, kā rezultātā radās 24 bedres un nopietni bojājumi (vecā krastmala redzama vienīɡi senajās fotogrāfijās un zīmējumos). Krastmalas pilnīɡu pārbūvi veica no 1945. līdz 1949. gadam, ostu atvirzot lejpus no pilsētas centra. 1965. gadā nodeva ekspluatācijā [[Rīgas jūras pasažieru stacija|jūras pasažieru staciju]]. 1980. gadu sākumā [[Kundziņsala|Kundziņsalā]] uzbūvēja lielu konteineru termināli, izveidoja kuģu piestātni un infrastruktūru [[Šķidrā gāze|šķidrās gāzes]] eksportam, kā arī zvejas ostu [[Rīnūži|Rīnūžos]]. === Brīvostas izveide === 2000. gada 11. aprīlī stājās spēkā Rīgas brīvostas likums, saskaņā ar to visa ostas teritorija tika nodota valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, ko veido četri [[Rīgas dome]]s pārstāvji un četri Latvijas valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām. Rīgas brīvostas teritorijā lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi netika izvietoti vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. Ģenerālkravu termināļi atrodas Kundziņsalā, [[Sarkandaugava]]s dienvidos, Jaunmīlgrāvja ziemeļos, Vecmīlgrāvja dienvidaustrumos, Vecmīlgrāvja dienvidos, Podragā, Krēmeros un Krievu salā. Beramkravas termināļi ir Rīnūžos, Eksportostā, Andrejsalā un Daugavgrīvā. Naftas produktu termināļi atrodas Kundziņsalas dienvidrietumos, Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvī un Rīnūžos. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir Krievu salā. Jaukta tipa kravu termināļi ir Rīnūžos, Mangaļsalā, Eksportostā, Krēmeros, Krievu salā un Daugavgrīvā. Sarkandaugavā darbojas stividorkompānija "MAN — TESS" ar ostu, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu. Brīvostas teritorija tiek izmantota arī rūpnieciskās vai ražotņu apbūves vajadzībām (Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Mangaļi) un Ro-Ro kravu termināla darbībai Vecmīlgrāvī. Ostā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas liegums „Krēmeri”, dabas parka „Piejūra” dabas lieguma zona „Mīlestības saliņa”).<ref>RĪGAS BRĪVOSTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2009-2018</ref> == Pasažieru pārvadājumi (līdz 2019) == 1965. gadā uzbūvēja "Jūras pasažieru staciju" (arhitekti [[Modris Ģelzis]] un Vera Savisko), pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1995. gada līdz 2000. gadam to pārvaldīja akciju sabiedrība "Rīgas pasažieru osta", bet pēc tam SIA "Rīgas Pasažieru termināls" kas no Rīgas brīvostas iznomāja piestātni un tās iekārtas.<ref>[https://rpo.lv/lv/par-mums/vesture-un-atrasanas-vieta/juras-pasazieru-stacija JŪRAS PASAŽIERU STACIJA]</ref> 2002. gada 20. decembrī kuģniecības kompānija "Rīgas Jūras Līnija" atklāja regulāru satiksmi uz Stokholmu ar pasažieru prāmi ''[[Baltic Kristina]]''. 2006. gadā Rīgas pasažieru osta izveidoja ciešu sadarbību ar kuģu kompāniju ''[[Tallink]]'', uzsākot regulāru prāmju satiksmi uz Stokholmu ar prāmi ''Fantaasia'', tad ar ''[[Regina Baltica]]''. ''Tallink'' šajā līnijā 2008. gada 7. janvārī palaida otru prāmi ''[[Vana Tallinn]]'', bet 2009. gada aprīlī prāmi ''Romantika''. {| class="wikitable" !Operators !Līnija !Kuģi !Kursē |- | rowspan="6"|{{flaga|Igaunija}} Tallink |Rīga — Stokholma* | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]*'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Victoria I (prāmis)|Victoria I]]*'' | rowspan="2"| ''Pēc atsevišķa rīkojuma*'' |- |Stokholma — Rīga* |- |Rīga — Helsinki | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'';<br />{{flaga|Somija}}''[[Silja Serenade (prāmis)|Silja Serenade]]'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Baltic Queen (prāmis)|Baltic Queen]] | rowspan="2"| Katru otro dienu un arī pēc atsevišķa rīkojuma |- |Helsinki — Rīga |- |Rīga — Mariehamna (Ālandu salas) | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'' | rowspan="2"| Speckruīzs, pēc atsevišķa rīkojuma |- |Mariehamna (Ālandu salas) — Rīga |- |} === Brīvostas pārvaldnieks === {{nepilnīgs saraksts}} * [[Andrejs Inkulis]]: 1996.—1998. * [[Leonīds Loginovs]]: 1998.—2017. * Ansis Zeltiņš: 2017.—''pašlaik'' == Attēlu galerija == {{center|<gallery> Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas celtņi ziemeļos no Andrejsalas Attēls:Riga_port_cran.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal_1.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal.JPG|Rīgas ostas birstošo kravu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_chemical_terminal.JPG|Rīgas ostas ķimikāliju pārkraušanas termināls Attēls:Riga port container terminal.jpg|Rīgas ostas konteineru termināls Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_1.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_2.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Sea_cloud_II_Riga_4-07-2009.JPG|Kruīzu burinieks "Sea cloud II" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Riga_seaport_terminal_1.JPG|Pasažieru prāmji Rīgas pasažieru ostā </gallery>}} == Literatūra == * Arvis Pope. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga: Jumava, 2000. {{ISBN|9984-05-301-6}} * J. Štrauhmanis. Latvijas ostas. Rīga, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070218195048/http://www.freeportofriga.lv/lat/vesture.asp Rīgas osta deviņos gadsimtos] * [http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 Vecrīgas ostas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305131207/http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091124092817/http://company.lursoft.lv/rigas_osta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "RĪGAS OSTA"] * [https://web.archive.org/web/20250906182536/http://www.transport.lv/doc_upl/riga_12.pdf Raksturīgāko kravu veidu salīdzinājums Rīgas ostā 1996.-2008. gadā (.pdf)] * [http://www.csb.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=01.2009&cc_cat=475&id=9158 Par ostu darbības rezultātiem 2008. gadā — Centrālās statistikas pārvaldes dati]{{Novecojusi saite}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=3435 Rīgas brīvostas likums] * [http://www.freeportofriga.lv/lat/ Rīgas brīvostas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=1 2015. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā tiek nodots Krievu salā izbūvētās četras beramkravu pārkraušanas piestātnes] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Latvijas ostas]] 1yler8yizug8hgbpa5wqi2k0v2mf7qd 4542059 4542057 2026-10-31T11:16:27Z Pirags 3757 /* Pēc Otrā pasaules kara */ 4542059 wikitext text/x-wiki {{Ostas infokaste | name = Rīgas brīvosta | native_name = | image = Riga port operator tower.JPG | imagesize = | caption = Rīgas ostas operatoru vadības centrs | country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | address = | latd = 56 | latm = 58| lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 45 | longEW = E | pushpin_map = Rīga#Baltijas jūra | map_caption = | pushpin_relief = | pushpin_mapsize = | map_label = | opened = | operated = [[Rīgas Brīvostas pārvalde]] | owner = | type = | sizewater = 6348 ha | sizeland = 1962 ha | size = | berths = | wharfs = | piers = | employees = | leadershiptitle = | leader = | blankdetailstitle1 = Akvatorija | blankdetails1 = 4386 ha | blankdetailstitle2 = Brīvā teritorija | blankdetails2 = 860 ha | blankdetailstitle3 = Kopējais piestātņu garums | blankdetails3 = 18 km | | blankdetailstitle6 = | blankdetails6 = | arrivals = | cargotonnage = | containervolume = | cargovalue = | passengertraffic = | revenue = | profit = | blankstatstitle1 = | blankstats1 = | blankstatstitle2 = | blankstats2 = | blankstatstitle3 = | blankstats3 = | website = {{URL|http://www.rop.lv/lv/}} }} '''Rīgas brīvosta''' ir lielākā [[osta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Daugava]]s grīvā, [[Rīga]]s pilsētā, kuru pārvalda [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]. Osta izvietojusies Daugavas abos krastos 15 km garumā, un ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Kopējais ostas piestātņu garums ir 18 km; kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15 metri. Brīvostas teritorijā esošo terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45 000 000 t gadā. Rīga ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, konteineri, [[naftas produkti]], labības produkti, dažādi metāli un minerālmēsli. 2020. gadā beidza darboties pēdējā regulārā pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnija, kas savienoja Rīgu ar [[Stokholma|Stokholmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120045985/riga-turpina-sarunas-par-pramju-satiksmes-atjaunosanu-ar-stokholmu|title=Rīga turpina sarunas par prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}</ref> Savulaik pastāvēja arī savienojums ar [[Lībeka|Lībeku]], kuru nodrošināja operators ''[[Latlines]]''. == Vēsture == === Rīdzenes osta === Pirmā osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzene]]s upē pie tās ietekas Daugavā — t. s. Rīgas ezerā, — izveidojās līdz ar cilvēku apmešanos šajā vietā (mūsdienu 13. janvāra ielas apvidū). Pirmo reizi šī osta pieminēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par Rīgas dibināšanu 1201. gadā,<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00079.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronikas]{{Novecojusi saite}} teksts: ''Anno tercio sue consecrationis episcopus cum peregrinis, quos habere potuit, dimissis in Theuthonia obsidibus in Lyvoniam revertitur et eadem estate '''in campo spatioso, iuxta quem portus navium esse poterat''', Riga civitas edificatur''. Tulkojums: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps ar krustnešiem, atstājis ķīlniekus Vācijā, atgriezās Līvzemē un tajā pašā vasarā '''uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta''', tika celta Rīgas pilsēta."</ref> no 1297. gada ir saglabājušās senākās ziņas par jau esošas ostmalas nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gadsimta beigās Rīgas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]], kas veicināja strauju ostas attīstību. Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem. Uz citām Eiropas ostām caur to eksportēja galvenokārt [[bišu vasks|vasku]], [[Lini|linus]], [[kaņepes]], [[Koks|kokmateriālus]] un zvērādas, bet importēja audumus, vīnus, amatniecības izstrādājumus. Atšķirībā no citām Hanzas savienības ostu pilsētām, savas tirdzniecības flotes Rīgai nebija. === Daugavas krastmala === 14. gadsimta beigās par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai (Rīdzenes upes veco ostu par laivu piestātni izmantoja līdz pat 18. gadsimta sākumam — pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja kuģi un laivas, bet 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību). Daugavas krastmala bija veidota kā cieša nepārtraukta pāļu siena ar daudzām noejām, kuras izmantoja kā ūdens ņemšanas vietas, kā arī šeit bija iespējams iekraut un izkraut kuģus. Izkraut Daugavas krastā gan varēja tikai upes kuģus, jo upe pie krasta bija tik sekla, ka jūras kuģi nevarēja noenkuroties. Bez tam, ja kuģis noenkurojās pie krasta, bija jāmaksā pāļu nauda, tāpēc kuģi noenkurojās krasta tuvumā, bet preci nogādāja krastā ar laivām. 16. gadsimtā Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi — t. s. "ostas vārtus". Vārti bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes tos noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu (ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai [[laiva]]s un [[strūga]]s). Caur ostu vesto preču sarakstā dominēja sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces (augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s ostām). 1591. gadā Rīgas ostā ienāca 391 burinieks, t. i. vidēji viens kuģis dienā. 18. gadsimtā bolverka kopgarums pie pilsētas bija 3200 m. Kā kuģu piestātne kalpoja arī 1701. gadā uzceltais plostu tilts pār Daugavu. Lejteces pusē pie tilta pietauvojās jūras kuģi, bet augšteces pusē — upju kuģi, un pāri tiltam krava tika pārkrauta no viena kuģa otrā. Par kuģa pietauvošanu tiltam bija jāmaksā nodeva, bet pajūgi, kas piegādāja kravas, no nodevu maksāšanas bija atbrīvoti. Rīgai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās vērienīgi ostas paplašināšanas darbi: inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā, dambju būvē. Pēdējā koka krastmala Daugavā tika izbūvēta 1825. gadā. Pieaugot Rīgas ostas nozīmei, palielinājās arī ostas krasta garums. 1875.-1876. gadā veica Muitas krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai nomainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu (darbus vadīja [[Ādolfs Agte|Ā. Agte]]). Jaunā krastmala bija atvirzīta 25 m dziļāk upē, tas radīja pietiekami lielu dziļumu piestātnēm, kas atviegloja preču iekraušanu un izkraušanu. Krastmalā noteiktā attālumā tika novietoti lieli čuguna stabi kuģu pietauvošanai, kā arī bija izveidotas vairākas laivu piestātnes. 1788. gadā Daugavgrīvā tika uzcelta [[bāka]], kas nomainīja līdz tam esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Pie ostas tika dibināta navigācijas skola. <gallery> Attēls:Rīgas osta 1865.JPG|Rīgas osta ar sanesumiem upes vidū (1865. gada fotogrāfija) Attēls:Rīgas osta 1870.JPG|Rīgas osta ar tvaikoni Dagmāra pie Rīgas muitas ēkas fonā (1870) </gallery> === Daugavas grīvas izbūve === [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Rīgas prefektūras 10. iecirknis (Osta) 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] 19. gadsimtā kuģošana Rīgas ostā kļuva apgrūtināta kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ — ārējā tirdzniecība bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas, ko finansēja galvenokārt [[Rīgas biržas komiteja]]. Padziļināšanas darbos tika izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. Daugavas krastmalā iepretim [[Vecrīga]]i, kas daudzus gadsimtus bija galvenā Rīgas osta, radās piestātņu trūkums. Tāpēc sāka izbūvēt arvien jaunas laivu un kuģu piestātnes tālāk no vecpilsētas. Daugavā tika veikti padziļināšanas darbi, tika meklētas arvien jaunas vietas piestātņu celtniecībai. 1830. gadā Rīgas ostā ieradās pirmais tvaikonis "Oskar". 1850. gadā Daugavas grīvā tika uzsākta Austrumu mola būve, 1881.—1885. gados uzbūvēja Rietumu molu — Rīgas jūras vārti ieguva savu šodienas izskatu. 1861. gadā atklāja ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola. Pateicoties dzelzceļu līniju izbūvei ar Krieviju, strauji pieauga ostā ienākošo kuģu skaits un pārkraujamo preču apjoms. 1877. gadā Rīgas osta iegādājās pirmo ledlauzi. === Andrejsalas osta un Eksportosta === [[Attēls:Riga_port_old_cold_storage.JPG|thumb|200px|Vecā Rīgas ostas "Valsts Saldētavas" ēka]] 1894. gadā [[Andrejosta|Andrejostā]] atklāja elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898. gada 31. maijā tika apstiprināta ievērojama ostas robežu paplašināšana, jo esošajās robežās tā vairs nevarēja apkalpot visus ienākušos kuģus. 1901. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par [[Eksportosta (Rīga)|Eksportostas]] būvi, kas palielinātu ostas caurlaides spēju. 1902. gadā atklāja pirmo "valsts saldētavu", gadu vēlāk darbu uzsāka [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacija]]. 20. gadsimta sākumā Rīgas osta bija lielākā [[Krievijas Impērija]]s eksportosta kokmateriālu jomā un ieņēma trešo vietu citu valsts ostu vidū pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. Gadsimtu mijā Rīgas osta jau aizņēma 40 km². Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas turpinājās ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi. 1928. gadā izbagarēto kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 m, 1938. — 9,0 m, tika uzbūvētas vairākas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926. gadā ostā darbu sāka [[ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"]]. === Pēc Otrā pasaules kara === 1944. gada oktobrī [[Vērmahts]] atkāpjoties krastmalu uzspridzināja. Krastmalas pilnīɡu pārbūvi veica no 1945. līdz 1949. gadam, ostu atvirzot lejpus no pilsētas centra (vecā krastmala redzama vienīɡi senajās fotogrāfijās un zīmējumos). 1965. gadā nodeva ekspluatācijā [[Rīgas jūras pasažieru stacija|jūras pasažieru staciju]]. 1980. gadu sākumā [[Kundziņsala|Kundziņsalā]] uzbūvēja lielu konteineru termināli, izveidoja kuģu piestātni un infrastruktūru [[Šķidrā gāze|šķidrās gāzes]] eksportam, kā arī zvejas ostu [[Rīnūži|Rīnūžos]]. === Brīvostas izveide === 2000. gada 11. aprīlī stājās spēkā Rīgas brīvostas likums, saskaņā ar to visa ostas teritorija tika nodota valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, ko veido četri [[Rīgas dome]]s pārstāvji un četri Latvijas valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām. Rīgas brīvostas teritorijā lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi netika izvietoti vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. Ģenerālkravu termināļi atrodas Kundziņsalā, [[Sarkandaugava]]s dienvidos, Jaunmīlgrāvja ziemeļos, Vecmīlgrāvja dienvidaustrumos, Vecmīlgrāvja dienvidos, Podragā, Krēmeros un Krievu salā. Beramkravas termināļi ir Rīnūžos, Eksportostā, Andrejsalā un Daugavgrīvā. Naftas produktu termināļi atrodas Kundziņsalas dienvidrietumos, Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvī un Rīnūžos. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir Krievu salā. Jaukta tipa kravu termināļi ir Rīnūžos, Mangaļsalā, Eksportostā, Krēmeros, Krievu salā un Daugavgrīvā. Sarkandaugavā darbojas stividorkompānija "MAN — TESS" ar ostu, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu. Brīvostas teritorija tiek izmantota arī rūpnieciskās vai ražotņu apbūves vajadzībām (Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Mangaļi) un Ro-Ro kravu termināla darbībai Vecmīlgrāvī. Ostā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas liegums „Krēmeri”, dabas parka „Piejūra” dabas lieguma zona „Mīlestības saliņa”).<ref>RĪGAS BRĪVOSTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2009-2018</ref> == Pasažieru pārvadājumi (līdz 2019) == 1965. gadā uzbūvēja "Jūras pasažieru staciju" (arhitekti [[Modris Ģelzis]] un Vera Savisko), pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1995. gada līdz 2000. gadam to pārvaldīja akciju sabiedrība "Rīgas pasažieru osta", bet pēc tam SIA "Rīgas Pasažieru termināls" kas no Rīgas brīvostas iznomāja piestātni un tās iekārtas.<ref>[https://rpo.lv/lv/par-mums/vesture-un-atrasanas-vieta/juras-pasazieru-stacija JŪRAS PASAŽIERU STACIJA]</ref> 2002. gada 20. decembrī kuģniecības kompānija "Rīgas Jūras Līnija" atklāja regulāru satiksmi uz Stokholmu ar pasažieru prāmi ''[[Baltic Kristina]]''. 2006. gadā Rīgas pasažieru osta izveidoja ciešu sadarbību ar kuģu kompāniju ''[[Tallink]]'', uzsākot regulāru prāmju satiksmi uz Stokholmu ar prāmi ''Fantaasia'', tad ar ''[[Regina Baltica]]''. ''Tallink'' šajā līnijā 2008. gada 7. janvārī palaida otru prāmi ''[[Vana Tallinn]]'', bet 2009. gada aprīlī prāmi ''Romantika''. {| class="wikitable" !Operators !Līnija !Kuģi !Kursē |- | rowspan="6"|{{flaga|Igaunija}} Tallink |Rīga — Stokholma* | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]*'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Victoria I (prāmis)|Victoria I]]*'' | rowspan="2"| ''Pēc atsevišķa rīkojuma*'' |- |Stokholma — Rīga* |- |Rīga — Helsinki | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'';<br />{{flaga|Somija}}''[[Silja Serenade (prāmis)|Silja Serenade]]'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Baltic Queen (prāmis)|Baltic Queen]] | rowspan="2"| Katru otro dienu un arī pēc atsevišķa rīkojuma |- |Helsinki — Rīga |- |Rīga — Mariehamna (Ālandu salas) | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'' | rowspan="2"| Speckruīzs, pēc atsevišķa rīkojuma |- |Mariehamna (Ālandu salas) — Rīga |- |} === Brīvostas pārvaldnieks === {{nepilnīgs saraksts}} * [[Andrejs Inkulis]]: 1996.—1998. * [[Leonīds Loginovs]]: 1998.—2017. * Ansis Zeltiņš: 2017.—''pašlaik'' == Attēlu galerija == {{center|<gallery> Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas celtņi ziemeļos no Andrejsalas Attēls:Riga_port_cran.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal_1.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal.JPG|Rīgas ostas birstošo kravu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_chemical_terminal.JPG|Rīgas ostas ķimikāliju pārkraušanas termināls Attēls:Riga port container terminal.jpg|Rīgas ostas konteineru termināls Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_1.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_2.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Sea_cloud_II_Riga_4-07-2009.JPG|Kruīzu burinieks "Sea cloud II" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Riga_seaport_terminal_1.JPG|Pasažieru prāmji Rīgas pasažieru ostā </gallery>}} == Literatūra == * Arvis Pope. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga: Jumava, 2000. {{ISBN|9984-05-301-6}} * J. Štrauhmanis. Latvijas ostas. Rīga, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070218195048/http://www.freeportofriga.lv/lat/vesture.asp Rīgas osta deviņos gadsimtos] * [http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 Vecrīgas ostas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305131207/http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091124092817/http://company.lursoft.lv/rigas_osta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "RĪGAS OSTA"] * [https://web.archive.org/web/20250906182536/http://www.transport.lv/doc_upl/riga_12.pdf Raksturīgāko kravu veidu salīdzinājums Rīgas ostā 1996.-2008. gadā (.pdf)] * [http://www.csb.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=01.2009&cc_cat=475&id=9158 Par ostu darbības rezultātiem 2008. gadā — Centrālās statistikas pārvaldes dati]{{Novecojusi saite}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=3435 Rīgas brīvostas likums] * [http://www.freeportofriga.lv/lat/ Rīgas brīvostas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=1 2015. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā tiek nodots Krievu salā izbūvētās četras beramkravu pārkraušanas piestātnes] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Latvijas ostas]] 0fmvzjpoqxga1afb8m9quuqhcqezzj4 4542064 4542059 2026-10-31T11:20:36Z Pirags 3757 /* Pēc Otrā pasaules kara */ 4542064 wikitext text/x-wiki {{Ostas infokaste | name = Rīgas brīvosta | native_name = | image = Riga port operator tower.JPG | imagesize = | caption = Rīgas ostas operatoru vadības centrs | country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | address = | latd = 56 | latm = 58| lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 45 | longEW = E | pushpin_map = Rīga#Baltijas jūra | map_caption = | pushpin_relief = | pushpin_mapsize = | map_label = | opened = | operated = [[Rīgas Brīvostas pārvalde]] | owner = | type = | sizewater = 6348 ha | sizeland = 1962 ha | size = | berths = | wharfs = | piers = | employees = | leadershiptitle = | leader = | blankdetailstitle1 = Akvatorija | blankdetails1 = 4386 ha | blankdetailstitle2 = Brīvā teritorija | blankdetails2 = 860 ha | blankdetailstitle3 = Kopējais piestātņu garums | blankdetails3 = 18 km | | blankdetailstitle6 = | blankdetails6 = | arrivals = | cargotonnage = | containervolume = | cargovalue = | passengertraffic = | revenue = | profit = | blankstatstitle1 = | blankstats1 = | blankstatstitle2 = | blankstats2 = | blankstatstitle3 = | blankstats3 = | website = {{URL|http://www.rop.lv/lv/}} }} '''Rīgas brīvosta''' ir lielākā [[osta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Daugava]]s grīvā, [[Rīga]]s pilsētā, kuru pārvalda [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]. Osta izvietojusies Daugavas abos krastos 15 km garumā, un ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Kopējais ostas piestātņu garums ir 18 km; kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15 metri. Brīvostas teritorijā esošo terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45 000 000 t gadā. Rīga ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, konteineri, [[naftas produkti]], labības produkti, dažādi metāli un minerālmēsli. 2020. gadā beidza darboties pēdējā regulārā pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnija, kas savienoja Rīgu ar [[Stokholma|Stokholmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120045985/riga-turpina-sarunas-par-pramju-satiksmes-atjaunosanu-ar-stokholmu|title=Rīga turpina sarunas par prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}</ref> Savulaik pastāvēja arī savienojums ar [[Lībeka|Lībeku]], kuru nodrošināja operators ''[[Latlines]]''. == Vēsture == === Rīdzenes osta === Pirmā osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzene]]s upē pie tās ietekas Daugavā — t. s. Rīgas ezerā, — izveidojās līdz ar cilvēku apmešanos šajā vietā (mūsdienu 13. janvāra ielas apvidū). Pirmo reizi šī osta pieminēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par Rīgas dibināšanu 1201. gadā,<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00079.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronikas]{{Novecojusi saite}} teksts: ''Anno tercio sue consecrationis episcopus cum peregrinis, quos habere potuit, dimissis in Theuthonia obsidibus in Lyvoniam revertitur et eadem estate '''in campo spatioso, iuxta quem portus navium esse poterat''', Riga civitas edificatur''. Tulkojums: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps ar krustnešiem, atstājis ķīlniekus Vācijā, atgriezās Līvzemē un tajā pašā vasarā '''uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta''', tika celta Rīgas pilsēta."</ref> no 1297. gada ir saglabājušās senākās ziņas par jau esošas ostmalas nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gadsimta beigās Rīgas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]], kas veicināja strauju ostas attīstību. Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem. Uz citām Eiropas ostām caur to eksportēja galvenokārt [[bišu vasks|vasku]], [[Lini|linus]], [[kaņepes]], [[Koks|kokmateriālus]] un zvērādas, bet importēja audumus, vīnus, amatniecības izstrādājumus. Atšķirībā no citām Hanzas savienības ostu pilsētām, savas tirdzniecības flotes Rīgai nebija. === Daugavas krastmala === 14. gadsimta beigās par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai (Rīdzenes upes veco ostu par laivu piestātni izmantoja līdz pat 18. gadsimta sākumam — pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja kuģi un laivas, bet 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību). Daugavas krastmala bija veidota kā cieša nepārtraukta pāļu siena ar daudzām noejām, kuras izmantoja kā ūdens ņemšanas vietas, kā arī šeit bija iespējams iekraut un izkraut kuģus. Izkraut Daugavas krastā gan varēja tikai upes kuģus, jo upe pie krasta bija tik sekla, ka jūras kuģi nevarēja noenkuroties. Bez tam, ja kuģis noenkurojās pie krasta, bija jāmaksā pāļu nauda, tāpēc kuģi noenkurojās krasta tuvumā, bet preci nogādāja krastā ar laivām. 16. gadsimtā Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi — t. s. "ostas vārtus". Vārti bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes tos noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu (ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai [[laiva]]s un [[strūga]]s). Caur ostu vesto preču sarakstā dominēja sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces (augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s ostām). 1591. gadā Rīgas ostā ienāca 391 burinieks, t. i. vidēji viens kuģis dienā. 18. gadsimtā bolverka kopgarums pie pilsētas bija 3200 m. Kā kuģu piestātne kalpoja arī 1701. gadā uzceltais plostu tilts pār Daugavu. Lejteces pusē pie tilta pietauvojās jūras kuģi, bet augšteces pusē — upju kuģi, un pāri tiltam krava tika pārkrauta no viena kuģa otrā. Par kuģa pietauvošanu tiltam bija jāmaksā nodeva, bet pajūgi, kas piegādāja kravas, no nodevu maksāšanas bija atbrīvoti. Rīgai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās vērienīgi ostas paplašināšanas darbi: inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā, dambju būvē. Pēdējā koka krastmala Daugavā tika izbūvēta 1825. gadā. Pieaugot Rīgas ostas nozīmei, palielinājās arī ostas krasta garums. 1875.-1876. gadā veica Muitas krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai nomainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu (darbus vadīja [[Ādolfs Agte|Ā. Agte]]). Jaunā krastmala bija atvirzīta 25 m dziļāk upē, tas radīja pietiekami lielu dziļumu piestātnēm, kas atviegloja preču iekraušanu un izkraušanu. Krastmalā noteiktā attālumā tika novietoti lieli čuguna stabi kuģu pietauvošanai, kā arī bija izveidotas vairākas laivu piestātnes. 1788. gadā Daugavgrīvā tika uzcelta [[bāka]], kas nomainīja līdz tam esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Pie ostas tika dibināta navigācijas skola. <gallery> Attēls:Rīgas osta 1865.JPG|Rīgas osta ar sanesumiem upes vidū (1865. gada fotogrāfija) Attēls:Rīgas osta 1870.JPG|Rīgas osta ar tvaikoni Dagmāra pie Rīgas muitas ēkas fonā (1870) </gallery> === Daugavas grīvas izbūve === [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Rīgas prefektūras 10. iecirknis (Osta) 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] 19. gadsimtā kuģošana Rīgas ostā kļuva apgrūtināta kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ — ārējā tirdzniecība bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas, ko finansēja galvenokārt [[Rīgas biržas komiteja]]. Padziļināšanas darbos tika izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. Daugavas krastmalā iepretim [[Vecrīga]]i, kas daudzus gadsimtus bija galvenā Rīgas osta, radās piestātņu trūkums. Tāpēc sāka izbūvēt arvien jaunas laivu un kuģu piestātnes tālāk no vecpilsētas. Daugavā tika veikti padziļināšanas darbi, tika meklētas arvien jaunas vietas piestātņu celtniecībai. 1830. gadā Rīgas ostā ieradās pirmais tvaikonis "Oskar". 1850. gadā Daugavas grīvā tika uzsākta Austrumu mola būve, 1881.—1885. gados uzbūvēja Rietumu molu — Rīgas jūras vārti ieguva savu šodienas izskatu. 1861. gadā atklāja ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola. Pateicoties dzelzceļu līniju izbūvei ar Krieviju, strauji pieauga ostā ienākošo kuģu skaits un pārkraujamo preču apjoms. 1877. gadā Rīgas osta iegādājās pirmo ledlauzi. === Andrejsalas osta un Eksportosta === [[Attēls:Riga_port_old_cold_storage.JPG|thumb|200px|Vecā Rīgas ostas "Valsts Saldētavas" ēka]] 1894. gadā [[Andrejosta|Andrejostā]] atklāja elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898. gada 31. maijā tika apstiprināta ievērojama ostas robežu paplašināšana, jo esošajās robežās tā vairs nevarēja apkalpot visus ienākušos kuģus. 1901. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par [[Eksportosta (Rīga)|Eksportostas]] būvi, kas palielinātu ostas caurlaides spēju. 1902. gadā atklāja pirmo "valsts saldētavu", gadu vēlāk darbu uzsāka [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacija]]. 20. gadsimta sākumā Rīgas osta bija lielākā [[Krievijas Impērija]]s eksportosta kokmateriālu jomā un ieņēma trešo vietu citu valsts ostu vidū pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. Gadsimtu mijā Rīgas osta jau aizņēma 40 km². Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas turpinājās ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi. 1928. gadā izbagarēto kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 m, 1938. — 9,0 m, tika uzbūvētas vairākas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926. gadā ostā darbu sāka [[ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"]]. === Pēc Otrā pasaules kara === 1944. gada oktobrī [[Vērmahts]] atkāpjoties krastmalu uzspridzināja. Krastmalas pilnīɡu pārbūvi veica no 1945. līdz 1949. gadam, ostu atvirzot lejpus no pilsētas centra (vecā [[11. novembra krastmala|Daugavmalas krastmala]] un tirgus redzami vienīɡi senajās fotogrāfijās un zīmējumos). 1965. gadā nodeva ekspluatācijā [[Rīgas jūras pasažieru stacija|jūras pasažieru staciju]]. 1980. gadu sākumā [[Kundziņsala|Kundziņsalā]] uzbūvēja lielu konteineru termināli, izveidoja kuģu piestātni un infrastruktūru [[Šķidrā gāze|šķidrās gāzes]] eksportam, kā arī zvejas ostu [[Rīnūži|Rīnūžos]]. === Brīvostas izveide === 2000. gada 11. aprīlī stājās spēkā Rīgas brīvostas likums, saskaņā ar to visa ostas teritorija tika nodota valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, ko veido četri [[Rīgas dome]]s pārstāvji un četri Latvijas valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām. Rīgas brīvostas teritorijā lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi netika izvietoti vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. Ģenerālkravu termināļi atrodas Kundziņsalā, [[Sarkandaugava]]s dienvidos, Jaunmīlgrāvja ziemeļos, Vecmīlgrāvja dienvidaustrumos, Vecmīlgrāvja dienvidos, Podragā, Krēmeros un Krievu salā. Beramkravas termināļi ir Rīnūžos, Eksportostā, Andrejsalā un Daugavgrīvā. Naftas produktu termināļi atrodas Kundziņsalas dienvidrietumos, Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvī un Rīnūžos. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir Krievu salā. Jaukta tipa kravu termināļi ir Rīnūžos, Mangaļsalā, Eksportostā, Krēmeros, Krievu salā un Daugavgrīvā. Sarkandaugavā darbojas stividorkompānija "MAN — TESS" ar ostu, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu. Brīvostas teritorija tiek izmantota arī rūpnieciskās vai ražotņu apbūves vajadzībām (Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Mangaļi) un Ro-Ro kravu termināla darbībai Vecmīlgrāvī. Ostā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas liegums „Krēmeri”, dabas parka „Piejūra” dabas lieguma zona „Mīlestības saliņa”).<ref>RĪGAS BRĪVOSTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2009-2018</ref> == Pasažieru pārvadājumi (līdz 2019) == 1965. gadā uzbūvēja "Jūras pasažieru staciju" (arhitekti [[Modris Ģelzis]] un Vera Savisko), pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1995. gada līdz 2000. gadam to pārvaldīja akciju sabiedrība "Rīgas pasažieru osta", bet pēc tam SIA "Rīgas Pasažieru termināls" kas no Rīgas brīvostas iznomāja piestātni un tās iekārtas.<ref>[https://rpo.lv/lv/par-mums/vesture-un-atrasanas-vieta/juras-pasazieru-stacija JŪRAS PASAŽIERU STACIJA]</ref> 2002. gada 20. decembrī kuģniecības kompānija "Rīgas Jūras Līnija" atklāja regulāru satiksmi uz Stokholmu ar pasažieru prāmi ''[[Baltic Kristina]]''. 2006. gadā Rīgas pasažieru osta izveidoja ciešu sadarbību ar kuģu kompāniju ''[[Tallink]]'', uzsākot regulāru prāmju satiksmi uz Stokholmu ar prāmi ''Fantaasia'', tad ar ''[[Regina Baltica]]''. ''Tallink'' šajā līnijā 2008. gada 7. janvārī palaida otru prāmi ''[[Vana Tallinn]]'', bet 2009. gada aprīlī prāmi ''Romantika''. {| class="wikitable" !Operators !Līnija !Kuģi !Kursē |- | rowspan="6"|{{flaga|Igaunija}} Tallink |Rīga — Stokholma* | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]*'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Victoria I (prāmis)|Victoria I]]*'' | rowspan="2"| ''Pēc atsevišķa rīkojuma*'' |- |Stokholma — Rīga* |- |Rīga — Helsinki | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'';<br />{{flaga|Somija}}''[[Silja Serenade (prāmis)|Silja Serenade]]'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Baltic Queen (prāmis)|Baltic Queen]] | rowspan="2"| Katru otro dienu un arī pēc atsevišķa rīkojuma |- |Helsinki — Rīga |- |Rīga — Mariehamna (Ālandu salas) | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'' | rowspan="2"| Speckruīzs, pēc atsevišķa rīkojuma |- |Mariehamna (Ālandu salas) — Rīga |- |} === Brīvostas pārvaldnieks === {{nepilnīgs saraksts}} * [[Andrejs Inkulis]]: 1996.—1998. * [[Leonīds Loginovs]]: 1998.—2017. * Ansis Zeltiņš: 2017.—''pašlaik'' == Attēlu galerija == {{center|<gallery> Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas celtņi ziemeļos no Andrejsalas Attēls:Riga_port_cran.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal_1.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal.JPG|Rīgas ostas birstošo kravu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_chemical_terminal.JPG|Rīgas ostas ķimikāliju pārkraušanas termināls Attēls:Riga port container terminal.jpg|Rīgas ostas konteineru termināls Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_1.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_2.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Sea_cloud_II_Riga_4-07-2009.JPG|Kruīzu burinieks "Sea cloud II" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Riga_seaport_terminal_1.JPG|Pasažieru prāmji Rīgas pasažieru ostā </gallery>}} == Literatūra == * Arvis Pope. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga: Jumava, 2000. {{ISBN|9984-05-301-6}} * J. Štrauhmanis. Latvijas ostas. Rīga, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070218195048/http://www.freeportofriga.lv/lat/vesture.asp Rīgas osta deviņos gadsimtos] * [http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 Vecrīgas ostas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305131207/http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091124092817/http://company.lursoft.lv/rigas_osta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "RĪGAS OSTA"] * [https://web.archive.org/web/20250906182536/http://www.transport.lv/doc_upl/riga_12.pdf Raksturīgāko kravu veidu salīdzinājums Rīgas ostā 1996.-2008. gadā (.pdf)] * [http://www.csb.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=01.2009&cc_cat=475&id=9158 Par ostu darbības rezultātiem 2008. gadā — Centrālās statistikas pārvaldes dati]{{Novecojusi saite}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=3435 Rīgas brīvostas likums] * [http://www.freeportofriga.lv/lat/ Rīgas brīvostas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=1 2015. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā tiek nodots Krievu salā izbūvētās četras beramkravu pārkraušanas piestātnes] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Latvijas ostas]] 45gikrq1beqq5rh89j8n1wa8j2pv4yb 4542067 4542064 2026-10-31T11:21:46Z Pirags 3757 /* Pēc Otrā pasaules kara */ 4542067 wikitext text/x-wiki {{Ostas infokaste | name = Rīgas brīvosta | native_name = | image = Riga port operator tower.JPG | imagesize = | caption = Rīgas ostas operatoru vadības centrs | country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | address = | latd = 56 | latm = 58| lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 45 | longEW = E | pushpin_map = Rīga#Baltijas jūra | map_caption = | pushpin_relief = | pushpin_mapsize = | map_label = | opened = | operated = [[Rīgas Brīvostas pārvalde]] | owner = | type = | sizewater = 6348 ha | sizeland = 1962 ha | size = | berths = | wharfs = | piers = | employees = | leadershiptitle = | leader = | blankdetailstitle1 = Akvatorija | blankdetails1 = 4386 ha | blankdetailstitle2 = Brīvā teritorija | blankdetails2 = 860 ha | blankdetailstitle3 = Kopējais piestātņu garums | blankdetails3 = 18 km | | blankdetailstitle6 = | blankdetails6 = | arrivals = | cargotonnage = | containervolume = | cargovalue = | passengertraffic = | revenue = | profit = | blankstatstitle1 = | blankstats1 = | blankstatstitle2 = | blankstats2 = | blankstatstitle3 = | blankstats3 = | website = {{URL|http://www.rop.lv/lv/}} }} '''Rīgas brīvosta''' ir lielākā [[osta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Daugava]]s grīvā, [[Rīga]]s pilsētā, kuru pārvalda [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]. Osta izvietojusies Daugavas abos krastos 15 km garumā, un ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Kopējais ostas piestātņu garums ir 18 km; kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15 metri. Brīvostas teritorijā esošo terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45 000 000 t gadā. Rīga ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, konteineri, [[naftas produkti]], labības produkti, dažādi metāli un minerālmēsli. 2020. gadā beidza darboties pēdējā regulārā pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnija, kas savienoja Rīgu ar [[Stokholma|Stokholmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120045985/riga-turpina-sarunas-par-pramju-satiksmes-atjaunosanu-ar-stokholmu|title=Rīga turpina sarunas par prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}</ref> Savulaik pastāvēja arī savienojums ar [[Lībeka|Lībeku]], kuru nodrošināja operators ''[[Latlines]]''. == Vēsture == === Rīdzenes osta === Pirmā osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzene]]s upē pie tās ietekas Daugavā — t. s. Rīgas ezerā, — izveidojās līdz ar cilvēku apmešanos šajā vietā (mūsdienu 13. janvāra ielas apvidū). Pirmo reizi šī osta pieminēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par Rīgas dibināšanu 1201. gadā,<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00079.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronikas]{{Novecojusi saite}} teksts: ''Anno tercio sue consecrationis episcopus cum peregrinis, quos habere potuit, dimissis in Theuthonia obsidibus in Lyvoniam revertitur et eadem estate '''in campo spatioso, iuxta quem portus navium esse poterat''', Riga civitas edificatur''. Tulkojums: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps ar krustnešiem, atstājis ķīlniekus Vācijā, atgriezās Līvzemē un tajā pašā vasarā '''uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta''', tika celta Rīgas pilsēta."</ref> no 1297. gada ir saglabājušās senākās ziņas par jau esošas ostmalas nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gadsimta beigās Rīgas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]], kas veicināja strauju ostas attīstību. Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem. Uz citām Eiropas ostām caur to eksportēja galvenokārt [[bišu vasks|vasku]], [[Lini|linus]], [[kaņepes]], [[Koks|kokmateriālus]] un zvērādas, bet importēja audumus, vīnus, amatniecības izstrādājumus. Atšķirībā no citām Hanzas savienības ostu pilsētām, savas tirdzniecības flotes Rīgai nebija. === Daugavas krastmala === 14. gadsimta beigās par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai (Rīdzenes upes veco ostu par laivu piestātni izmantoja līdz pat 18. gadsimta sākumam — pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja kuģi un laivas, bet 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību). Daugavas krastmala bija veidota kā cieša nepārtraukta pāļu siena ar daudzām noejām, kuras izmantoja kā ūdens ņemšanas vietas, kā arī šeit bija iespējams iekraut un izkraut kuģus. Izkraut Daugavas krastā gan varēja tikai upes kuģus, jo upe pie krasta bija tik sekla, ka jūras kuģi nevarēja noenkuroties. Bez tam, ja kuģis noenkurojās pie krasta, bija jāmaksā pāļu nauda, tāpēc kuģi noenkurojās krasta tuvumā, bet preci nogādāja krastā ar laivām. 16. gadsimtā Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi — t. s. "ostas vārtus". Vārti bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes tos noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu (ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai [[laiva]]s un [[strūga]]s). Caur ostu vesto preču sarakstā dominēja sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces (augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s ostām). 1591. gadā Rīgas ostā ienāca 391 burinieks, t. i. vidēji viens kuģis dienā. 18. gadsimtā bolverka kopgarums pie pilsētas bija 3200 m. Kā kuģu piestātne kalpoja arī 1701. gadā uzceltais plostu tilts pār Daugavu. Lejteces pusē pie tilta pietauvojās jūras kuģi, bet augšteces pusē — upju kuģi, un pāri tiltam krava tika pārkrauta no viena kuģa otrā. Par kuģa pietauvošanu tiltam bija jāmaksā nodeva, bet pajūgi, kas piegādāja kravas, no nodevu maksāšanas bija atbrīvoti. Rīgai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās vērienīgi ostas paplašināšanas darbi: inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā, dambju būvē. Pēdējā koka krastmala Daugavā tika izbūvēta 1825. gadā. Pieaugot Rīgas ostas nozīmei, palielinājās arī ostas krasta garums. 1875.-1876. gadā veica Muitas krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai nomainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu (darbus vadīja [[Ādolfs Agte|Ā. Agte]]). Jaunā krastmala bija atvirzīta 25 m dziļāk upē, tas radīja pietiekami lielu dziļumu piestātnēm, kas atviegloja preču iekraušanu un izkraušanu. Krastmalā noteiktā attālumā tika novietoti lieli čuguna stabi kuģu pietauvošanai, kā arī bija izveidotas vairākas laivu piestātnes. 1788. gadā Daugavgrīvā tika uzcelta [[bāka]], kas nomainīja līdz tam esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Pie ostas tika dibināta navigācijas skola. <gallery> Attēls:Rīgas osta 1865.JPG|Rīgas osta ar sanesumiem upes vidū (1865. gada fotogrāfija) Attēls:Rīgas osta 1870.JPG|Rīgas osta ar tvaikoni Dagmāra pie Rīgas muitas ēkas fonā (1870) </gallery> === Daugavas grīvas izbūve === [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Rīgas prefektūras 10. iecirknis (Osta) 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] 19. gadsimtā kuģošana Rīgas ostā kļuva apgrūtināta kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ — ārējā tirdzniecība bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas, ko finansēja galvenokārt [[Rīgas biržas komiteja]]. Padziļināšanas darbos tika izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. Daugavas krastmalā iepretim [[Vecrīga]]i, kas daudzus gadsimtus bija galvenā Rīgas osta, radās piestātņu trūkums. Tāpēc sāka izbūvēt arvien jaunas laivu un kuģu piestātnes tālāk no vecpilsētas. Daugavā tika veikti padziļināšanas darbi, tika meklētas arvien jaunas vietas piestātņu celtniecībai. 1830. gadā Rīgas ostā ieradās pirmais tvaikonis "Oskar". 1850. gadā Daugavas grīvā tika uzsākta Austrumu mola būve, 1881.—1885. gados uzbūvēja Rietumu molu — Rīgas jūras vārti ieguva savu šodienas izskatu. 1861. gadā atklāja ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola. Pateicoties dzelzceļu līniju izbūvei ar Krieviju, strauji pieauga ostā ienākošo kuģu skaits un pārkraujamo preču apjoms. 1877. gadā Rīgas osta iegādājās pirmo ledlauzi. === Andrejsalas osta un Eksportosta === [[Attēls:Riga_port_old_cold_storage.JPG|thumb|200px|Vecā Rīgas ostas "Valsts Saldētavas" ēka]] 1894. gadā [[Andrejosta|Andrejostā]] atklāja elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898. gada 31. maijā tika apstiprināta ievērojama ostas robežu paplašināšana, jo esošajās robežās tā vairs nevarēja apkalpot visus ienākušos kuģus. 1901. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par [[Eksportosta (Rīga)|Eksportostas]] būvi, kas palielinātu ostas caurlaides spēju. 1902. gadā atklāja pirmo "valsts saldētavu", gadu vēlāk darbu uzsāka [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacija]]. 20. gadsimta sākumā Rīgas osta bija lielākā [[Krievijas Impērija]]s eksportosta kokmateriālu jomā un ieņēma trešo vietu citu valsts ostu vidū pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. Gadsimtu mijā Rīgas osta jau aizņēma 40 km². Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas turpinājās ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi. 1928. gadā izbagarēto kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 m, 1938. — 9,0 m, tika uzbūvētas vairākas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926. gadā ostā darbu sāka [[ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"]]. === Pēc Otrā pasaules kara === 1944. gada oktobrī [[Vērmahts]] atkāpjoties krastmalu uzspridzināja. Krastmalas pilnīɡu pārbūvi veica no 1945. līdz 1949. gadam, ostu atvirzot lejpus no pilsētas centra (vecā [[11. novembra krastmala|Daugavmalas krastmala]] un [[Daugavmalas tirgus|tirgus]] redzami vienīɡi senajās fotogrāfijās un zīmējumos). 1965. gadā nodeva ekspluatācijā [[Rīgas jūras pasažieru stacija|jūras pasažieru staciju]]. 1980. gadu sākumā [[Kundziņsala|Kundziņsalā]] uzbūvēja lielu konteineru termināli, izveidoja kuģu piestātni un infrastruktūru [[Šķidrā gāze|šķidrās gāzes]] eksportam, kā arī zvejas ostu [[Rīnūži|Rīnūžos]]. === Brīvostas izveide === 2000. gada 11. aprīlī stājās spēkā Rīgas brīvostas likums, saskaņā ar to visa ostas teritorija tika nodota valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, ko veido četri [[Rīgas dome]]s pārstāvji un četri Latvijas valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām. Rīgas brīvostas teritorijā lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi netika izvietoti vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. Ģenerālkravu termināļi atrodas Kundziņsalā, [[Sarkandaugava]]s dienvidos, Jaunmīlgrāvja ziemeļos, Vecmīlgrāvja dienvidaustrumos, Vecmīlgrāvja dienvidos, Podragā, Krēmeros un Krievu salā. Beramkravas termināļi ir Rīnūžos, Eksportostā, Andrejsalā un Daugavgrīvā. Naftas produktu termināļi atrodas Kundziņsalas dienvidrietumos, Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvī un Rīnūžos. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir Krievu salā. Jaukta tipa kravu termināļi ir Rīnūžos, Mangaļsalā, Eksportostā, Krēmeros, Krievu salā un Daugavgrīvā. Sarkandaugavā darbojas stividorkompānija "MAN — TESS" ar ostu, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu. Brīvostas teritorija tiek izmantota arī rūpnieciskās vai ražotņu apbūves vajadzībām (Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Mangaļi) un Ro-Ro kravu termināla darbībai Vecmīlgrāvī. Ostā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas liegums „Krēmeri”, dabas parka „Piejūra” dabas lieguma zona „Mīlestības saliņa”).<ref>RĪGAS BRĪVOSTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2009-2018</ref> == Pasažieru pārvadājumi (līdz 2019) == 1965. gadā uzbūvēja "Jūras pasažieru staciju" (arhitekti [[Modris Ģelzis]] un Vera Savisko), pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1995. gada līdz 2000. gadam to pārvaldīja akciju sabiedrība "Rīgas pasažieru osta", bet pēc tam SIA "Rīgas Pasažieru termināls" kas no Rīgas brīvostas iznomāja piestātni un tās iekārtas.<ref>[https://rpo.lv/lv/par-mums/vesture-un-atrasanas-vieta/juras-pasazieru-stacija JŪRAS PASAŽIERU STACIJA]</ref> 2002. gada 20. decembrī kuģniecības kompānija "Rīgas Jūras Līnija" atklāja regulāru satiksmi uz Stokholmu ar pasažieru prāmi ''[[Baltic Kristina]]''. 2006. gadā Rīgas pasažieru osta izveidoja ciešu sadarbību ar kuģu kompāniju ''[[Tallink]]'', uzsākot regulāru prāmju satiksmi uz Stokholmu ar prāmi ''Fantaasia'', tad ar ''[[Regina Baltica]]''. ''Tallink'' šajā līnijā 2008. gada 7. janvārī palaida otru prāmi ''[[Vana Tallinn]]'', bet 2009. gada aprīlī prāmi ''Romantika''. {| class="wikitable" !Operators !Līnija !Kuģi !Kursē |- | rowspan="6"|{{flaga|Igaunija}} Tallink |Rīga — Stokholma* | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]*'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Victoria I (prāmis)|Victoria I]]*'' | rowspan="2"| ''Pēc atsevišķa rīkojuma*'' |- |Stokholma — Rīga* |- |Rīga — Helsinki | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'';<br />{{flaga|Somija}}''[[Silja Serenade (prāmis)|Silja Serenade]]'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Baltic Queen (prāmis)|Baltic Queen]] | rowspan="2"| Katru otro dienu un arī pēc atsevišķa rīkojuma |- |Helsinki — Rīga |- |Rīga — Mariehamna (Ālandu salas) | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'' | rowspan="2"| Speckruīzs, pēc atsevišķa rīkojuma |- |Mariehamna (Ālandu salas) — Rīga |- |} === Brīvostas pārvaldnieks === {{nepilnīgs saraksts}} * [[Andrejs Inkulis]]: 1996.—1998. * [[Leonīds Loginovs]]: 1998.—2017. * Ansis Zeltiņš: 2017.—''pašlaik'' == Attēlu galerija == {{center|<gallery> Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas celtņi ziemeļos no Andrejsalas Attēls:Riga_port_cran.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal_1.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal.JPG|Rīgas ostas birstošo kravu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_chemical_terminal.JPG|Rīgas ostas ķimikāliju pārkraušanas termināls Attēls:Riga port container terminal.jpg|Rīgas ostas konteineru termināls Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_1.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_2.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Sea_cloud_II_Riga_4-07-2009.JPG|Kruīzu burinieks "Sea cloud II" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Riga_seaport_terminal_1.JPG|Pasažieru prāmji Rīgas pasažieru ostā </gallery>}} == Literatūra == * Arvis Pope. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga: Jumava, 2000. {{ISBN|9984-05-301-6}} * J. Štrauhmanis. Latvijas ostas. Rīga, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070218195048/http://www.freeportofriga.lv/lat/vesture.asp Rīgas osta deviņos gadsimtos] * [http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 Vecrīgas ostas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305131207/http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091124092817/http://company.lursoft.lv/rigas_osta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "RĪGAS OSTA"] * [https://web.archive.org/web/20250906182536/http://www.transport.lv/doc_upl/riga_12.pdf Raksturīgāko kravu veidu salīdzinājums Rīgas ostā 1996.-2008. gadā (.pdf)] * [http://www.csb.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=01.2009&cc_cat=475&id=9158 Par ostu darbības rezultātiem 2008. gadā — Centrālās statistikas pārvaldes dati]{{Novecojusi saite}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=3435 Rīgas brīvostas likums] * [http://www.freeportofriga.lv/lat/ Rīgas brīvostas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=1 2015. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā tiek nodots Krievu salā izbūvētās četras beramkravu pārkraušanas piestātnes] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Latvijas ostas]] kndxbtw5j2u36iclozwzc8o09upwbpy 4542076 4542067 2026-10-31T11:33:37Z Pirags 3757 /* Pēc Otrā pasaules kara */ dauɡavmalas ostas pārveidi par promenādi paveica jau pirms otrā pasaules kara 4542076 wikitext text/x-wiki {{Ostas infokaste | name = Rīgas brīvosta | native_name = | image = Riga port operator tower.JPG | imagesize = | caption = Rīgas ostas operatoru vadības centrs | country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | address = | latd = 56 | latm = 58| lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 45 | longEW = E | pushpin_map = Rīga#Baltijas jūra | map_caption = | pushpin_relief = | pushpin_mapsize = | map_label = | opened = | operated = [[Rīgas Brīvostas pārvalde]] | owner = | type = | sizewater = 6348 ha | sizeland = 1962 ha | size = | berths = | wharfs = | piers = | employees = | leadershiptitle = | leader = | blankdetailstitle1 = Akvatorija | blankdetails1 = 4386 ha | blankdetailstitle2 = Brīvā teritorija | blankdetails2 = 860 ha | blankdetailstitle3 = Kopējais piestātņu garums | blankdetails3 = 18 km | | blankdetailstitle6 = | blankdetails6 = | arrivals = | cargotonnage = | containervolume = | cargovalue = | passengertraffic = | revenue = | profit = | blankstatstitle1 = | blankstats1 = | blankstatstitle2 = | blankstats2 = | blankstatstitle3 = | blankstats3 = | website = {{URL|http://www.rop.lv/lv/}} }} '''Rīgas brīvosta''' ir lielākā [[osta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Daugava]]s grīvā, [[Rīga]]s pilsētā, kuru pārvalda [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]. Osta izvietojusies Daugavas abos krastos 15 km garumā, un ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Kopējais ostas piestātņu garums ir 18 km; kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15 metri. Brīvostas teritorijā esošo terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45 000 000 t gadā. Rīga ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, konteineri, [[naftas produkti]], labības produkti, dažādi metāli un minerālmēsli. 2020. gadā beidza darboties pēdējā regulārā pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnija, kas savienoja Rīgu ar [[Stokholma|Stokholmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120045985/riga-turpina-sarunas-par-pramju-satiksmes-atjaunosanu-ar-stokholmu|title=Rīga turpina sarunas par prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}</ref> Savulaik pastāvēja arī savienojums ar [[Lībeka|Lībeku]], kuru nodrošināja operators ''[[Latlines]]''. == Vēsture == === Rīdzenes osta === Pirmā osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzene]]s upē pie tās ietekas Daugavā — t. s. Rīgas ezerā, — izveidojās līdz ar cilvēku apmešanos šajā vietā (mūsdienu 13. janvāra ielas apvidū). Pirmo reizi šī osta pieminēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par Rīgas dibināšanu 1201. gadā,<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00079.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronikas]{{Novecojusi saite}} teksts: ''Anno tercio sue consecrationis episcopus cum peregrinis, quos habere potuit, dimissis in Theuthonia obsidibus in Lyvoniam revertitur et eadem estate '''in campo spatioso, iuxta quem portus navium esse poterat''', Riga civitas edificatur''. Tulkojums: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps ar krustnešiem, atstājis ķīlniekus Vācijā, atgriezās Līvzemē un tajā pašā vasarā '''uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta''', tika celta Rīgas pilsēta."</ref> no 1297. gada ir saglabājušās senākās ziņas par jau esošas ostmalas nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gadsimta beigās Rīgas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]], kas veicināja strauju ostas attīstību. Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem. Uz citām Eiropas ostām caur to eksportēja galvenokārt [[bišu vasks|vasku]], [[Lini|linus]], [[kaņepes]], [[Koks|kokmateriālus]] un zvērādas, bet importēja audumus, vīnus, amatniecības izstrādājumus. Atšķirībā no citām Hanzas savienības ostu pilsētām, savas tirdzniecības flotes Rīgai nebija. === Daugavas krastmala === 14. gadsimta beigās par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai (Rīdzenes upes veco ostu par laivu piestātni izmantoja līdz pat 18. gadsimta sākumam — pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja kuģi un laivas, bet 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību). Daugavas krastmala bija veidota kā cieša nepārtraukta pāļu siena ar daudzām noejām, kuras izmantoja kā ūdens ņemšanas vietas, kā arī šeit bija iespējams iekraut un izkraut kuģus. Izkraut Daugavas krastā gan varēja tikai upes kuģus, jo upe pie krasta bija tik sekla, ka jūras kuģi nevarēja noenkuroties. Bez tam, ja kuģis noenkurojās pie krasta, bija jāmaksā pāļu nauda, tāpēc kuģi noenkurojās krasta tuvumā, bet preci nogādāja krastā ar laivām. 16. gadsimtā Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi — t. s. "ostas vārtus". Vārti bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes tos noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu (ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai [[laiva]]s un [[strūga]]s). Caur ostu vesto preču sarakstā dominēja sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces (augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s ostām). 1591. gadā Rīgas ostā ienāca 391 burinieks, t. i. vidēji viens kuģis dienā. 18. gadsimtā bolverka kopgarums pie pilsētas bija 3200 m. Kā kuģu piestātne kalpoja arī 1701. gadā uzceltais plostu tilts pār Daugavu. Lejteces pusē pie tilta pietauvojās jūras kuģi, bet augšteces pusē — upju kuģi, un pāri tiltam krava tika pārkrauta no viena kuģa otrā. Par kuģa pietauvošanu tiltam bija jāmaksā nodeva, bet pajūgi, kas piegādāja kravas, no nodevu maksāšanas bija atbrīvoti. Rīgai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās vērienīgi ostas paplašināšanas darbi: inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā, dambju būvē. Pēdējā koka krastmala Daugavā tika izbūvēta 1825. gadā. Pieaugot Rīgas ostas nozīmei, palielinājās arī ostas krasta garums. 1875.-1876. gadā veica Muitas krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai nomainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu (darbus vadīja [[Ādolfs Agte|Ā. Agte]]). Jaunā krastmala bija atvirzīta 25 m dziļāk upē, tas radīja pietiekami lielu dziļumu piestātnēm, kas atviegloja preču iekraušanu un izkraušanu. Krastmalā noteiktā attālumā tika novietoti lieli čuguna stabi kuģu pietauvošanai, kā arī bija izveidotas vairākas laivu piestātnes. 1788. gadā Daugavgrīvā tika uzcelta [[bāka]], kas nomainīja līdz tam esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Pie ostas tika dibināta navigācijas skola. <gallery> Attēls:Rīgas osta 1865.JPG|Rīgas osta ar sanesumiem upes vidū (1865. gada fotogrāfija) Attēls:Rīgas osta 1870.JPG|Rīgas osta ar tvaikoni Dagmāra pie Rīgas muitas ēkas fonā (1870) </gallery> === Daugavas grīvas izbūve === [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Rīgas prefektūras 10. iecirknis (Osta) 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] 19. gadsimtā kuģošana Rīgas ostā kļuva apgrūtināta kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ — ārējā tirdzniecība bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas, ko finansēja galvenokārt [[Rīgas biržas komiteja]]. Padziļināšanas darbos tika izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. Daugavas krastmalā iepretim [[Vecrīga]]i, kas daudzus gadsimtus bija galvenā Rīgas osta, radās piestātņu trūkums. Tāpēc sāka izbūvēt arvien jaunas laivu un kuģu piestātnes tālāk no vecpilsētas. Daugavā tika veikti padziļināšanas darbi, tika meklētas arvien jaunas vietas piestātņu celtniecībai. 1830. gadā Rīgas ostā ieradās pirmais tvaikonis "Oskar". 1850. gadā Daugavas grīvā tika uzsākta Austrumu mola būve, 1881.—1885. gados uzbūvēja Rietumu molu — Rīgas jūras vārti ieguva savu šodienas izskatu. 1861. gadā atklāja ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola. Pateicoties dzelzceļu līniju izbūvei ar Krieviju, strauji pieauga ostā ienākošo kuģu skaits un pārkraujamo preču apjoms. 1877. gadā Rīgas osta iegādājās pirmo ledlauzi. === Andrejsalas osta un Eksportosta === [[Attēls:Riga_port_old_cold_storage.JPG|thumb|200px|Vecā Rīgas ostas "Valsts Saldētavas" ēka]] 1894. gadā [[Andrejosta|Andrejostā]] atklāja elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898. gada 31. maijā tika apstiprināta ievērojama ostas robežu paplašināšana, jo esošajās robežās tā vairs nevarēja apkalpot visus ienākušos kuģus. 1901. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par [[Eksportosta (Rīga)|Eksportostas]] būvi, kas palielinātu ostas caurlaides spēju. 1902. gadā atklāja pirmo "valsts saldētavu", gadu vēlāk darbu uzsāka [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacija]]. 20. gadsimta sākumā Rīgas osta bija lielākā [[Krievijas Impērija]]s eksportosta kokmateriālu jomā un ieņēma trešo vietu citu valsts ostu vidū pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. Gadsimtu mijā Rīgas osta jau aizņēma 40 km². Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas turpinājās ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi. 1928. gadā izbagarēto kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 m, 1938. — 9,0 m, tika uzbūvētas vairākas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926. gadā ostā darbu sāka [[ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"]]. === Pēc Otrā pasaules kara === 1944. gada oktobrī [[Vērmahts]] atkāpjoties krastmalu uzspridzināja. Krastmalas pilnīɡu pārbūvi veica no 1945. līdz 1949. gadam, kuģu piestātnes atvirzot lejpus no pilsētas centra (vecā [[11. novembra krastmala|Daugavmalas krastmala]] un [[Daugavmalas tirgus|tirgus]] redzami vienīɡi senajās fotogrāfijās un zīmējumos). 1965. gadā nodeva ekspluatācijā [[Rīgas jūras pasažieru stacija|jūras pasažieru staciju]]. 1980. gadu sākumā [[Kundziņsala|Kundziņsalā]] uzbūvēja lielu konteineru termināli, izveidoja kuģu piestātni un infrastruktūru [[Šķidrā gāze|šķidrās gāzes]] eksportam, kā arī zvejas ostu [[Rīnūži|Rīnūžos]]. === Brīvostas izveide === 2000. gada 11. aprīlī stājās spēkā Rīgas brīvostas likums, saskaņā ar to visa ostas teritorija tika nodota valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, ko veido četri [[Rīgas dome]]s pārstāvji un četri Latvijas valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām. Rīgas brīvostas teritorijā lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi netika izvietoti vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. Ģenerālkravu termināļi atrodas Kundziņsalā, [[Sarkandaugava]]s dienvidos, Jaunmīlgrāvja ziemeļos, Vecmīlgrāvja dienvidaustrumos, Vecmīlgrāvja dienvidos, Podragā, Krēmeros un Krievu salā. Beramkravas termināļi ir Rīnūžos, Eksportostā, Andrejsalā un Daugavgrīvā. Naftas produktu termināļi atrodas Kundziņsalas dienvidrietumos, Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvī un Rīnūžos. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir Krievu salā. Jaukta tipa kravu termināļi ir Rīnūžos, Mangaļsalā, Eksportostā, Krēmeros, Krievu salā un Daugavgrīvā. Sarkandaugavā darbojas stividorkompānija "MAN — TESS" ar ostu, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu. Brīvostas teritorija tiek izmantota arī rūpnieciskās vai ražotņu apbūves vajadzībām (Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Mangaļi) un Ro-Ro kravu termināla darbībai Vecmīlgrāvī. Ostā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas liegums „Krēmeri”, dabas parka „Piejūra” dabas lieguma zona „Mīlestības saliņa”).<ref>RĪGAS BRĪVOSTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2009-2018</ref> == Pasažieru pārvadājumi (līdz 2019) == 1965. gadā uzbūvēja "Jūras pasažieru staciju" (arhitekti [[Modris Ģelzis]] un Vera Savisko), pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1995. gada līdz 2000. gadam to pārvaldīja akciju sabiedrība "Rīgas pasažieru osta", bet pēc tam SIA "Rīgas Pasažieru termināls" kas no Rīgas brīvostas iznomāja piestātni un tās iekārtas.<ref>[https://rpo.lv/lv/par-mums/vesture-un-atrasanas-vieta/juras-pasazieru-stacija JŪRAS PASAŽIERU STACIJA]</ref> 2002. gada 20. decembrī kuģniecības kompānija "Rīgas Jūras Līnija" atklāja regulāru satiksmi uz Stokholmu ar pasažieru prāmi ''[[Baltic Kristina]]''. 2006. gadā Rīgas pasažieru osta izveidoja ciešu sadarbību ar kuģu kompāniju ''[[Tallink]]'', uzsākot regulāru prāmju satiksmi uz Stokholmu ar prāmi ''Fantaasia'', tad ar ''[[Regina Baltica]]''. ''Tallink'' šajā līnijā 2008. gada 7. janvārī palaida otru prāmi ''[[Vana Tallinn]]'', bet 2009. gada aprīlī prāmi ''Romantika''. {| class="wikitable" !Operators !Līnija !Kuģi !Kursē |- | rowspan="6"|{{flaga|Igaunija}} Tallink |Rīga — Stokholma* | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]*'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Victoria I (prāmis)|Victoria I]]*'' | rowspan="2"| ''Pēc atsevišķa rīkojuma*'' |- |Stokholma — Rīga* |- |Rīga — Helsinki | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'';<br />{{flaga|Somija}}''[[Silja Serenade (prāmis)|Silja Serenade]]'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Baltic Queen (prāmis)|Baltic Queen]] | rowspan="2"| Katru otro dienu un arī pēc atsevišķa rīkojuma |- |Helsinki — Rīga |- |Rīga — Mariehamna (Ālandu salas) | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'' | rowspan="2"| Speckruīzs, pēc atsevišķa rīkojuma |- |Mariehamna (Ālandu salas) — Rīga |- |} === Brīvostas pārvaldnieks === {{nepilnīgs saraksts}} * [[Andrejs Inkulis]]: 1996.—1998. * [[Leonīds Loginovs]]: 1998.—2017. * Ansis Zeltiņš: 2017.—''pašlaik'' == Attēlu galerija == {{center|<gallery> Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas celtņi ziemeļos no Andrejsalas Attēls:Riga_port_cran.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal_1.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal.JPG|Rīgas ostas birstošo kravu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_chemical_terminal.JPG|Rīgas ostas ķimikāliju pārkraušanas termināls Attēls:Riga port container terminal.jpg|Rīgas ostas konteineru termināls Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_1.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_2.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Sea_cloud_II_Riga_4-07-2009.JPG|Kruīzu burinieks "Sea cloud II" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Riga_seaport_terminal_1.JPG|Pasažieru prāmji Rīgas pasažieru ostā </gallery>}} == Literatūra == * Arvis Pope. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga: Jumava, 2000. {{ISBN|9984-05-301-6}} * J. Štrauhmanis. Latvijas ostas. Rīga, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070218195048/http://www.freeportofriga.lv/lat/vesture.asp Rīgas osta deviņos gadsimtos] * [http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 Vecrīgas ostas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305131207/http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091124092817/http://company.lursoft.lv/rigas_osta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "RĪGAS OSTA"] * [https://web.archive.org/web/20250906182536/http://www.transport.lv/doc_upl/riga_12.pdf Raksturīgāko kravu veidu salīdzinājums Rīgas ostā 1996.-2008. gadā (.pdf)] * [http://www.csb.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=01.2009&cc_cat=475&id=9158 Par ostu darbības rezultātiem 2008. gadā — Centrālās statistikas pārvaldes dati]{{Novecojusi saite}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=3435 Rīgas brīvostas likums] * [http://www.freeportofriga.lv/lat/ Rīgas brīvostas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=1 2015. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā tiek nodots Krievu salā izbūvētās četras beramkravu pārkraušanas piestātnes] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Latvijas ostas]] bk0ued6l4w9zlirwtmjl79y15a9uxp5 4542078 4542076 2026-10-31T11:43:18Z Pirags 3757 /* Pēc Otrā pasaules kara */ 4542078 wikitext text/x-wiki {{Ostas infokaste | name = Rīgas brīvosta | native_name = | image = Riga port operator tower.JPG | imagesize = | caption = Rīgas ostas operatoru vadības centrs | country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | address = | latd = 56 | latm = 58| lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 45 | longEW = E | pushpin_map = Rīga#Baltijas jūra | map_caption = | pushpin_relief = | pushpin_mapsize = | map_label = | opened = | operated = [[Rīgas Brīvostas pārvalde]] | owner = | type = | sizewater = 6348 ha | sizeland = 1962 ha | size = | berths = | wharfs = | piers = | employees = | leadershiptitle = | leader = | blankdetailstitle1 = Akvatorija | blankdetails1 = 4386 ha | blankdetailstitle2 = Brīvā teritorija | blankdetails2 = 860 ha | blankdetailstitle3 = Kopējais piestātņu garums | blankdetails3 = 18 km | | blankdetailstitle6 = | blankdetails6 = | arrivals = | cargotonnage = | containervolume = | cargovalue = | passengertraffic = | revenue = | profit = | blankstatstitle1 = | blankstats1 = | blankstatstitle2 = | blankstats2 = | blankstatstitle3 = | blankstats3 = | website = {{URL|http://www.rop.lv/lv/}} }} '''Rīgas brīvosta''' ir lielākā [[osta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Daugava]]s grīvā, [[Rīga]]s pilsētā, kuru pārvalda [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]. Osta izvietojusies Daugavas abos krastos 15 km garumā, un ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Kopējais ostas piestātņu garums ir 18 km; kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15 metri. Brīvostas teritorijā esošo terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45 000 000 t gadā. Rīga ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, konteineri, [[naftas produkti]], labības produkti, dažādi metāli un minerālmēsli. 2020. gadā beidza darboties pēdējā regulārā pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnija, kas savienoja Rīgu ar [[Stokholma|Stokholmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120045985/riga-turpina-sarunas-par-pramju-satiksmes-atjaunosanu-ar-stokholmu|title=Rīga turpina sarunas par prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}</ref> Savulaik pastāvēja arī savienojums ar [[Lībeka|Lībeku]], kuru nodrošināja operators ''[[Latlines]]''. == Vēsture == === Rīdzenes osta === Pirmā osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzene]]s upē pie tās ietekas Daugavā — t. s. Rīgas ezerā, — izveidojās līdz ar cilvēku apmešanos šajā vietā (mūsdienu 13. janvāra ielas apvidū). Pirmo reizi šī osta pieminēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par Rīgas dibināšanu 1201. gadā,<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00079.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronikas]{{Novecojusi saite}} teksts: ''Anno tercio sue consecrationis episcopus cum peregrinis, quos habere potuit, dimissis in Theuthonia obsidibus in Lyvoniam revertitur et eadem estate '''in campo spatioso, iuxta quem portus navium esse poterat''', Riga civitas edificatur''. Tulkojums: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps ar krustnešiem, atstājis ķīlniekus Vācijā, atgriezās Līvzemē un tajā pašā vasarā '''uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta''', tika celta Rīgas pilsēta."</ref> no 1297. gada ir saglabājušās senākās ziņas par jau esošas ostmalas nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gadsimta beigās Rīgas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]], kas veicināja strauju ostas attīstību. Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem. Uz citām Eiropas ostām caur to eksportēja galvenokārt [[bišu vasks|vasku]], [[Lini|linus]], [[kaņepes]], [[Koks|kokmateriālus]] un zvērādas, bet importēja audumus, vīnus, amatniecības izstrādājumus. Atšķirībā no citām Hanzas savienības ostu pilsētām, savas tirdzniecības flotes Rīgai nebija. === Daugavas krastmala === 14. gadsimta beigās par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai (Rīdzenes upes veco ostu par laivu piestātni izmantoja līdz pat 18. gadsimta sākumam — pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja kuģi un laivas, bet 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību). Daugavas krastmala bija veidota kā cieša nepārtraukta pāļu siena ar daudzām noejām, kuras izmantoja kā ūdens ņemšanas vietas, kā arī šeit bija iespējams iekraut un izkraut kuģus. Izkraut Daugavas krastā gan varēja tikai upes kuģus, jo upe pie krasta bija tik sekla, ka jūras kuģi nevarēja noenkuroties. Bez tam, ja kuģis noenkurojās pie krasta, bija jāmaksā pāļu nauda, tāpēc kuģi noenkurojās krasta tuvumā, bet preci nogādāja krastā ar laivām. 16. gadsimtā Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi — t. s. "ostas vārtus". Vārti bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes tos noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu (ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai [[laiva]]s un [[strūga]]s). Caur ostu vesto preču sarakstā dominēja sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces (augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s ostām). 1591. gadā Rīgas ostā ienāca 391 burinieks, t. i. vidēji viens kuģis dienā. 18. gadsimtā bolverka kopgarums pie pilsētas bija 3200 m. Kā kuģu piestātne kalpoja arī 1701. gadā uzceltais plostu tilts pār Daugavu. Lejteces pusē pie tilta pietauvojās jūras kuģi, bet augšteces pusē — upju kuģi, un pāri tiltam krava tika pārkrauta no viena kuģa otrā. Par kuģa pietauvošanu tiltam bija jāmaksā nodeva, bet pajūgi, kas piegādāja kravas, no nodevu maksāšanas bija atbrīvoti. Rīgai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās vērienīgi ostas paplašināšanas darbi: inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā, dambju būvē. Pēdējā koka krastmala Daugavā tika izbūvēta 1825. gadā. Pieaugot Rīgas ostas nozīmei, palielinājās arī ostas krasta garums. 1875.-1876. gadā veica Muitas krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai nomainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu (darbus vadīja [[Ādolfs Agte|Ā. Agte]]). Jaunā krastmala bija atvirzīta 25 m dziļāk upē, tas radīja pietiekami lielu dziļumu piestātnēm, kas atviegloja preču iekraušanu un izkraušanu. Krastmalā noteiktā attālumā tika novietoti lieli čuguna stabi kuģu pietauvošanai, kā arī bija izveidotas vairākas laivu piestātnes. 1788. gadā Daugavgrīvā tika uzcelta [[bāka]], kas nomainīja līdz tam esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Pie ostas tika dibināta navigācijas skola. <gallery> Attēls:Rīgas osta 1865.JPG|Rīgas osta ar sanesumiem upes vidū (1865. gada fotogrāfija) Attēls:Rīgas osta 1870.JPG|Rīgas osta ar tvaikoni Dagmāra pie Rīgas muitas ēkas fonā (1870) </gallery> === Daugavas grīvas izbūve === [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Rīgas prefektūras 10. iecirknis (Osta) 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] 19. gadsimtā kuģošana Rīgas ostā kļuva apgrūtināta kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ — ārējā tirdzniecība bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas, ko finansēja galvenokārt [[Rīgas biržas komiteja]]. Padziļināšanas darbos tika izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. Daugavas krastmalā iepretim [[Vecrīga]]i, kas daudzus gadsimtus bija galvenā Rīgas osta, radās piestātņu trūkums. Tāpēc sāka izbūvēt arvien jaunas laivu un kuģu piestātnes tālāk no vecpilsētas. Daugavā tika veikti padziļināšanas darbi, tika meklētas arvien jaunas vietas piestātņu celtniecībai. 1830. gadā Rīgas ostā ieradās pirmais tvaikonis "Oskar". 1850. gadā Daugavas grīvā tika uzsākta Austrumu mola būve, 1881.—1885. gados uzbūvēja Rietumu molu — Rīgas jūras vārti ieguva savu šodienas izskatu. 1861. gadā atklāja ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola. Pateicoties dzelzceļu līniju izbūvei ar Krieviju, strauji pieauga ostā ienākošo kuģu skaits un pārkraujamo preču apjoms. 1877. gadā Rīgas osta iegādājās pirmo ledlauzi. === Andrejsalas osta un Eksportosta === [[Attēls:Riga_port_old_cold_storage.JPG|thumb|200px|Vecā Rīgas ostas "Valsts Saldētavas" ēka]] 1894. gadā [[Andrejosta|Andrejostā]] atklāja elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898. gada 31. maijā tika apstiprināta ievērojama ostas robežu paplašināšana, jo esošajās robežās tā vairs nevarēja apkalpot visus ienākušos kuģus. 1901. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par [[Eksportosta (Rīga)|Eksportostas]] būvi, kas palielinātu ostas caurlaides spēju. 1902. gadā atklāja pirmo "valsts saldētavu", gadu vēlāk darbu uzsāka [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacija]]. 20. gadsimta sākumā Rīgas osta bija lielākā [[Krievijas Impērija]]s eksportosta kokmateriālu jomā un ieņēma trešo vietu citu valsts ostu vidū pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. Gadsimtu mijā Rīgas osta jau aizņēma 40 km². Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas turpinājās ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi. 1928. gadā izbagarēto kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 m, 1938. — 9,0 m, tika uzbūvētas vairākas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926. gadā ostā darbu sāka [[ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"]]. === Pēc Otrā pasaules kara === 1944. gada oktobrī atkāpjoties, [[Vērmahts]] krastmalu uzspridzināja. Krastmalas pilnīɡu pārbūvi veica no 1945. līdz 1949. gadam, kuģu piestātnes atvirzot lejpus no pilsētas centra (vecā [[11. novembra krastmala|Daugavmalas krastmala]] un [[Daugavmalas tirgus|tirgus]] redzami vienīɡi senajās fotogrāfijās un zīmējumos). 1965. gadā nodeva ekspluatācijā [[Rīgas jūras pasažieru stacija|jūras pasažieru staciju]]. 1980. gadu sākumā [[Kundziņsala|Kundziņsalā]] uzbūvēja lielu konteineru termināli, izveidoja kuģu piestātni un infrastruktūru [[Šķidrā gāze|šķidrās gāzes]] eksportam, kā arī zvejas ostu [[Rīnūži|Rīnūžos]]. === Brīvostas izveide === 2000. gada 11. aprīlī stājās spēkā Rīgas brīvostas likums, saskaņā ar to visa ostas teritorija tika nodota valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, ko veido četri [[Rīgas dome]]s pārstāvji un četri Latvijas valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām. Rīgas brīvostas teritorijā lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi netika izvietoti vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. Ģenerālkravu termināļi atrodas Kundziņsalā, [[Sarkandaugava]]s dienvidos, Jaunmīlgrāvja ziemeļos, Vecmīlgrāvja dienvidaustrumos, Vecmīlgrāvja dienvidos, Podragā, Krēmeros un Krievu salā. Beramkravas termināļi ir Rīnūžos, Eksportostā, Andrejsalā un Daugavgrīvā. Naftas produktu termināļi atrodas Kundziņsalas dienvidrietumos, Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvī un Rīnūžos. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir Krievu salā. Jaukta tipa kravu termināļi ir Rīnūžos, Mangaļsalā, Eksportostā, Krēmeros, Krievu salā un Daugavgrīvā. Sarkandaugavā darbojas stividorkompānija "MAN — TESS" ar ostu, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu. Brīvostas teritorija tiek izmantota arī rūpnieciskās vai ražotņu apbūves vajadzībām (Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Mangaļi) un Ro-Ro kravu termināla darbībai Vecmīlgrāvī. Ostā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas liegums „Krēmeri”, dabas parka „Piejūra” dabas lieguma zona „Mīlestības saliņa”).<ref>RĪGAS BRĪVOSTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2009-2018</ref> == Pasažieru pārvadājumi (līdz 2019) == 1965. gadā uzbūvēja "Jūras pasažieru staciju" (arhitekti [[Modris Ģelzis]] un Vera Savisko), pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1995. gada līdz 2000. gadam to pārvaldīja akciju sabiedrība "Rīgas pasažieru osta", bet pēc tam SIA "Rīgas Pasažieru termināls" kas no Rīgas brīvostas iznomāja piestātni un tās iekārtas.<ref>[https://rpo.lv/lv/par-mums/vesture-un-atrasanas-vieta/juras-pasazieru-stacija JŪRAS PASAŽIERU STACIJA]</ref> 2002. gada 20. decembrī kuģniecības kompānija "Rīgas Jūras Līnija" atklāja regulāru satiksmi uz Stokholmu ar pasažieru prāmi ''[[Baltic Kristina]]''. 2006. gadā Rīgas pasažieru osta izveidoja ciešu sadarbību ar kuģu kompāniju ''[[Tallink]]'', uzsākot regulāru prāmju satiksmi uz Stokholmu ar prāmi ''Fantaasia'', tad ar ''[[Regina Baltica]]''. ''Tallink'' šajā līnijā 2008. gada 7. janvārī palaida otru prāmi ''[[Vana Tallinn]]'', bet 2009. gada aprīlī prāmi ''Romantika''. {| class="wikitable" !Operators !Līnija !Kuģi !Kursē |- | rowspan="6"|{{flaga|Igaunija}} Tallink |Rīga — Stokholma* | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]*'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Victoria I (prāmis)|Victoria I]]*'' | rowspan="2"| ''Pēc atsevišķa rīkojuma*'' |- |Stokholma — Rīga* |- |Rīga — Helsinki | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'';<br />{{flaga|Somija}}''[[Silja Serenade (prāmis)|Silja Serenade]]'';<br />{{flaga|Igaunija}}''[[Baltic Queen (prāmis)|Baltic Queen]] | rowspan="2"| Katru otro dienu un arī pēc atsevišķa rīkojuma |- |Helsinki — Rīga |- |Rīga — Mariehamna (Ālandu salas) | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'' | rowspan="2"| Speckruīzs, pēc atsevišķa rīkojuma |- |Mariehamna (Ālandu salas) — Rīga |- |} === Brīvostas pārvaldnieks === {{nepilnīgs saraksts}} * [[Andrejs Inkulis]]: 1996.—1998. * [[Leonīds Loginovs]]: 1998.—2017. * Ansis Zeltiņš: 2017.—''pašlaik'' == Attēlu galerija == {{center|<gallery> Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas celtņi ziemeļos no Andrejsalas Attēls:Riga_port_cran.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal_1.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_coal_terminal.JPG|Rīgas ostas birstošo kravu pārkraušanas piestātne Attēls:Riga_port_chemical_terminal.JPG|Rīgas ostas ķimikāliju pārkraušanas termināls Attēls:Riga port container terminal.jpg|Rīgas ostas konteineru termināls Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_1.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_2.JPG|Kruīzu kuģis "Princess Daphne" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Sea_cloud_II_Riga_4-07-2009.JPG|Kruīzu burinieks "Sea cloud II" Rīgas ostas akvatorijā Attēls:Riga_seaport_terminal_1.JPG|Pasažieru prāmji Rīgas pasažieru ostā </gallery>}} == Literatūra == * Arvis Pope. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga: Jumava, 2000. {{ISBN|9984-05-301-6}} * J. Štrauhmanis. Latvijas ostas. Rīga, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070218195048/http://www.freeportofriga.lv/lat/vesture.asp Rīgas osta deviņos gadsimtos] * [http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 Vecrīgas ostas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305131207/http://www.citariga.lv/LV/?page=2&id=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091124092817/http://company.lursoft.lv/rigas_osta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "RĪGAS OSTA"] * [https://web.archive.org/web/20250906182536/http://www.transport.lv/doc_upl/riga_12.pdf Raksturīgāko kravu veidu salīdzinājums Rīgas ostā 1996.-2008. gadā (.pdf)] * [http://www.csb.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=01.2009&cc_cat=475&id=9158 Par ostu darbības rezultātiem 2008. gadā — Centrālās statistikas pārvaldes dati]{{Novecojusi saite}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=3435 Rīgas brīvostas likums] * [http://www.freeportofriga.lv/lat/ Rīgas brīvostas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=1 2015. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā tiek nodots Krievu salā izbūvētās četras beramkravu pārkraušanas piestātnes] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Latvijas ostas]] lmtl5fur510516hs8us16zmfe8crkx9 0 89952 4542073 4539713 2026-10-31T11:28:07Z Oljegzs 125103 /* */ 4542073 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|politiķi|Kauls (nozīmju atdalīšana)|Kauls}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alberts Kauls | attēls = Alberts_Kauls.jpg | amats = [[Latvijas zemkopības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} | term_beigas = {{dat|1996|05|06|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = [[Ārijs Ūdris]] | pēctecis = [[Roberts Dilba]] | dzim_dati = {{dat|1938|10|15|N}} | dzim_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Skrunda]], [[Latvija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2008|9|24|1938|10|15}} | mir_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Amatas pagasts]], [[Latvija]] | partija = [[PSKP]] <small>(1960—1991)</small><br />[[Latvijas Vienības partija|LVP]] <small>(1995—?)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Viļņas Augstākā partijas skola]] | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alberts Kauls''' (dzimis {{dat|1938|10|15|L}} [[Skrunda|Skrundā]], miris {{dat|2008|09|24|L}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[lauksaimnieks]], [[uzņēmējs]] un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] (1995—1996). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1938|10|15|5=bez}} [[Skrunda|Skrundā]] strādnieku ģimenē.<ref name="ke">{{Grāmatas atsauce | title = Государственная власть СССР. Высшие органы власти и управления и их руководители. 1923-1991 гг. | first = Viktors | last = Ivkins | year = 1999}}</ref> 1953. gadā sāka strādāt [[Padomju saimniecība|padomju saimniecībā]]. 1960. gadā iestājās [[PSKP]]. 1964. gadā kļuva par kolhoza "Ļeņina ceļi" vadītāju. 1970. gadā pabeidza [[Viļņas Augstākā partijas skola|Viļņas Augstāko partijas skolu]]. 1974. gadā A. Kauls kļuva par kolhoza "Ādaži" vadītāju, 1986. gadā par agrofirmas "Ādaži" vadītāju,<ref name="ke" /> kurā zēla visdažādākā ražošana — mēbeles, polietilēns, vīni, vieni no pirmajiem Latvijas kartupeļu [[čipsi]]em (mūsdienu "[[Ādažu Čipsi|Ādažu Čipsu]]" priekšteči), kažokzvēru ferma "Podnieki" u.c. {{citāts|Ādažos viss tika taisīts ar vērienu. Ja bērnudārzs – tad ar peldbaseinu, ja skola – tad ar observatoriju, ja lopu ferma – tad ar palmām un strūklakām, kas bija kompleksā "Briljanti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/gorbacovs-riga-1987.gada-ieradas-ar-perestroikas-prieka-vesti.-sanaca-beigu-sakums.a268816/|title=Gorbačovs Rīgā 1987.gadā ieradās ar perestroikas prieka vēsti. Sanāca - beigu sākums|last=Ķibilds|first=Mārtiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-18|date=2018-02-22|language=lv}}</ref>}} [[Perestroika|Pārbūves]] laikā 1987. gada februārī, apmeklējot Latvijas PSR, [[Ādaži|Ādažos]] viesojās [[PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs|PSRS Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs]] [[Mihails Gorbačovs]], kurš jautāja, kādu palīdzību vajag agrofirmai, un A. Kauls atbildēja, ka tai ir nepieciešama atļauja patstāvīgi nodarboties ar ārējo tirdzniecību. Pēc atļaujas saņemšanas agrofirma 1988. gada septembrī reģistrēja kompāniju "Ādaži Impex", kuru vadīja [[Grigorijs Lučanskis]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P|title=Kapitālista evolūcija — no Ādažiem līdz Vīnei|last=Domburs|first=Jānis|website=www.periodika.lv|access-date=2020-10-18|date=1993-02-27|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P |date=2019-05-15 }}</ref> Jau pēc gada tai bija apgrozījums ap 50 miljoniem dolāru, bet 1990. gada 26. februārī [[Vīne|Vīnē]] nodibināja firmu ''Nordex'' ar G. Lučanski priekšgalā.<ref name=":0" /> [[Atmodas kustība]]s laikā A. Kauls bija [[Latvijas Tautas fronte]]s pirmās Domes sastāvā, Latvijas Lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs (1989—1990). 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.<ref>No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā</ref> 1989. gadā ievēlēts par [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]]. Šai pašā gadā A. Kauls kļuva par [[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]] M. Gorbačova padomes locekli un padomnieku lauksaimniecības lietās. Pēc [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] A. Kaulu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> Tomēr 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā A. Kauls nostājās Latvijas neatkarības pretinieku pusē un bija [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] vadītās [[Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komiteja]]s līdzpriekšsēdētājs. 1991. gadā viņš televīzijā raudot pauda nožēlu un lūdza [[Latvija]]s iedzīvotājiem par to piedošanu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kaulu piemin kā pretrunīgu | first = Agnese | last = Margēviča | publisher = Neatkarīgā | date = 2008. gada 26. septembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''No vēlākiem gadiem daudziem atmiņā ir viņa asaras televīzijā 1991. gadā, kad viņš Latvijas Televīzijā raudāja, lūdzot latviešu tautai piedošanu par iesaistīšanos Alfrēda Rubika vadītajā Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejā un sakot, ka nekad nav vēlējis Latvijai sliktu.''}}</ref> Lai arī A. Kaulam par darbošanos pret Latvijas neatkarības atjaunošanu bija aizliegts kandidēt [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Saeimas]] un [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]],<ref name="sd">{{Ziņu atsauce | title = Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts | first = Ināra | last = Egle | publisher = SestDiena | date = 2008. gada 27. septembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''A.Kauls nevarēja kandidēt vēlēšanās, bet varēja kļūt par vienu no premjera biedriem un zemkopības ministru Andra Šķēles pirmajā valdībā, kuru apstiprināja 1995. gada beigās.''}}</ref> viņš kļuva par paša dibinātās [[Populisms|populistiskās]] [[Latvijas Vienības partija]]s (LVP) priekšsēdētāju. [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] partija ieguva 7,15% balsu un 8 vietas [[6. Saeima|6. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 6. Saeimas vēlēšanas | publisher = CVK | url = http://web.cvk.lv/pub/public/27482.html | access-date = {{dat|2009|07|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090605152658/http://web.cvk.lv/pub/public/27482.html | archivedate = {{dat|2009|06|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090605152658/http://web.cvk.lv/pub/public/27482.html |date={{dat|2009|06|05||bez}} }}</ref> Pirms vēlēšanām A. Kauls tika virzīts kā partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts | first = Ināra | last = Egle | publisher = SestDiena | date = 2008. gada 27. septembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Uz bijušo kolhozu priekšnieku brālības bāzes pirms [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanām]] izveidoja Vienības partijas (VP) sarakstu, kas pieteica sevi ar skaļajām reklāmām: "Par ceturto sarakstu. Par Albertu Kaulu — Ministru prezidentu."''}}</ref> Pēc vēlēšanām izveidotajā [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]] A. Kauls bija [[Ministru prezidenta biedrs]] un [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministrs]].<ref name="sd" /> 1996. gada maijā [[Andris Šķēle]] pieprasīja A. Kaula demisiju. Mēnesi vēlāk abos amatos A. Kaulu aizvietoja [[Roberts Dilba]], kurš tobrīd jau bija pārgājis no Latvijas Vienības partijas uz [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]]. 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] LVP guva tikai 0,46% balsu un netika ievēlēta Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 7. Saeimas vēlēšanas | publisher = CVK | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3 | access-date = {{dat|2009|07|17||bez}} | archive-date = {{dat|2011|02|22||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110222023547/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3 }}</ref> Pēc neveiksmīgajām vēlēšanām A. Kaulam piedāvāja iespēju kļūt par putnkopības kompleksa vadītāju Krievijā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kauls apsver iespēju kļūt par putnkopi Krievijā | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = Diena | date = 1998. gada 27. novembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Vienības partijas līderis Alberts Kauls saņēmis piedāvājumu vadīt lielu putnkopības kompleksu Krievijā, Dienai apstiprināja politiķis.''}}</ref> Mūža nogalē Kauls dzīvoja [[Amatas pagasts|Amatas pagastā]], [[Līgatne]]s apkārtnē. Miris pēc ilgstošas slimības {{dat|2008|09|24|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miris bijušā kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājs Alberts Kauls | publisher = diena.lv | date = 2008.09.25. | url = https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/miris-bijusa-kolhoza-adazi-priekssedetajs-alberts-kauls-628721 }}</ref> == Personīgā dzīve == 1993. gada novembrī pēc neveiksmīgas [[kuņģa čūla]]s operācijas nomira vecākais dēls Alberts Kauls, bet 1994. gada februārī autokatastrofā nomira vidējais dēls Armands Kauls.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts | first = Ināra | last = Egle | publisher = SestDiena | date = 2008. gada 27. septembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Uzņēmuma darbībā iesaistījās arī dēli Alberts un Armands, kuri bija inženieri. "Piepeši 1993.gada novembrī pēc katastrofāli neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls, bet februārī — iepriekšējā dienā pirms mūsu izbraukšanas uz Pleskavu līguma noslēgšanai — autokatastrofā uz Cēsu—Rīgas šosejas aizgāja bojā vidējais dēls…" ir stāstījis A.Kauls, kurš pēc tam no uzņēmuma atteicies. Notikušais viņu pamudinājis vēlāk iesaistīties politikā, jo sapratis, "cik bēdīgā stāvoklī nonākusi valsts".''}}</ref> Abi bija inženieri un iesaistījās tēva biznesā. == Apbalvojumi == * [[PSRS]] [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1986. gada 7. jūlijā viņam pasniedza varoņa Zelta zvaigzni un [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ārijs Ūdris]] | virsraksts = [[Latvijas zemkopības ministrs]] | periods = {{dat|1995|12|21|N}} — {{dat|1996|05|06|N}} | pēc = [[Roberts Dilba]] }} {{kastes beigas}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kauls, Alberts}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skrundā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] 510ihuy201s4amwh5azxo3lwazi12pd 0 90263 4541722 4512344 2026-10-30T15:30:14Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4541722 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mavriks Vulfsons | vārds_orģ = | attēls = Mavriks Vulfsons.jpg | att_izm = 150px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s speciālo uzdevumu vēstnieks | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1918|1|7}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2004|3|8|1918|1|7}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = | tautība = [[Latvijas ebrejs]] | partija = [[PSKP]], [[LTF]], [[LDDP]], [[TSP]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Hermanis Vulfsons | māte = | dzīvesb = Soņa Vulfsone, Emma Bramņika-Vulfsone (no 1996) | bērni = Valērijs, Juris, [[Irēna Lūse]] | profesija = žurnālists | alma_mater = [[Latvijas Valsts mākslas akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Mavriks Vulfsons''' (dzimis {{dat|1918|1|7}} Maskavā, miris {{dat|2004|3|8}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes žurnālists, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s profesors un politiķis (PSKP, LTF, LDDP,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/cgi/AP_KART?DNUM=133 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090321160231/http://www.saeima.lv/cgi/AP_KART?DNUM=133# |archivedate={{dat|2009|03|21||bez}} }}</ref> TSP). [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (1990—1991). [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s speciālo uzdevumu vēstnieks (1991). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1918|1|7}} [[Maskava|Maskavā]] tirgoņa Hermaņa Vulfsona un viņa sievas Perlas ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/Mavrick-Vulfson/6000000015663494302 geni.com]</ref> Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām 1921. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā, mācījās Rīgas pilsētas vācu pamatskolā, vācu komercskolā, vēlāk [[Rīgas 4. vidusskola|Rīgas 4. vidusskolā]] Gaiziņa ielā 3 un pēc tās slēgšanas [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|2. valsts ģimnāzijā]]. 1933. gadā iestājās Latvijas darba jaunatnes savienībā (komjaunatnē darbojās ar segvārdu M. Vilks).<ref name="Franks Gordons VILKS SPALVU MET">[http://jaunagaita.net/jg218/JG218_Gordons.htm Franks Gordons VILKS SPALVU MET] [[Jaunā Gaita]] nr. 218, septembris 1999.</ref> 1936. gadā sāka studēt [[Latvijas Universitāte]]s Mehānikas fakultātē, pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada nogalē viņu iesauca [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] strādāja laikraksta "Latvijas Kareivis" (vēlāk "Sarkanais Kareivis") redakcijā, bija redaktora vietnieks. 1940. gada rudenī iestājās Latvijas Komunistiskajā partijā. No 1941. gada jūlija bija rotas poļitruks 201. latviešu strēlnieku divīzijā, vēlāk [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]]s bataljona komisārs, apbalvots ar vairākiem ordeņiem. Pēc kara beigām strādāja laikrakstā "[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]", līdztekus līdz 1953. gadam studēja [[LVU|Latvijas Valsts universitātes]] [[LU Ekonomikas fakultāte|Ekonomikas fakultātē]], tad bija "[[Rīgas Balss]]" redaktora vietnieks. 1962. gadā sāka strādāt [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] par [[PSKP]] vēstures pasniedzēju, vadīja Latvijas TV starptautisko ziņu raidījumu "Globuss" un Latvijas Žurnālistu savienības starptautisko komentētāju sekciju. M. Vulfsons aktīvi iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Atmoda]]s kustībā, piedalījās LPSR Radošo savienību plēnumā, kur 1988. gada 2. jūnijā uzstājās ar runu par Latvijas okupāciju un atklāti nolasīja [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenos protokolus un publiskoja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] faktu.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/miris-mavriks-vulfsons-11947056 Miris Mavriks Vulfsons] Diena.lv</ref> 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.<ref>No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā</ref> Piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s dibināšanā, ievēlēts par PSRS tautas deputātu. Šajā statusā aktīvi iesaistījās [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] izvērtēšanas komisijas darbā kopā ar [[Nikolajs Neilands|Nikolaju Neilandu]] un [[Ivars Ķezbers|Ivaru Ķezberu]]. PSRS Tautas deputātu 2. kongresā 1989. gada decembrī M. Vulfsons uzstājās par šo pakta pasludināšanu par spēkā neesošu kopš tā parakstīšanas brīža. Bet kad Mavriks Vulfsons uz Maskavu atveda slepeno protokolu kopijas no Vācijas arhīva, komunistiskie deputāti tos dēvēja par «fašistu viltojumu», paziņoja ekonomikas doktors un diplomāts [[Dainis Zelmenis]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/291315-nikolajs-neilands-un-ribentropa-molotova-pakta-nosodijums.htm|title=Nikolajs Neilands un Ribentropa – Molotova pakta nosodījums|last=Paiders|first=Juris|website=nra.lv|access-date=2020-06-15|date=2019-09-09|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200615123657/https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/291315-nikolajs-neilands-un-ribentropa-molotova-pakta-nosodijums.htm|archivedate=2020-06-15}}</ref> Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Vulfsonu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> Ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputātu no [[Eleja]]s, strādāja par tās Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Pēc uzrunas Ebreju genocīda upuru piemiņas dienā 1991. gada 24. novembrī [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas memoriālā]], kurā latviešu tautai pārmeta "paššķīstīšanās trūkumu",<ref>[http://jaunagaita.net/jg187/JG187_MEZGLI.htm Mavriks Vulfsons. UZRUNA EBREJU GENOCĪDA UPURU PIEMIŅAS DIENĀ 1991. gada 24. novembrī Rumbulā] [[Jaunā Gaita]] nr. 187, jūnijs 1992.</ref> M. Vulfsons pameta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu un darbojās atjaunotajā [[Latvijas Ārlietu ministrija|Latvijas Ārlietu ministrijā]] kā speciālo uzdevumu vēstnieks, pēc tam atsāka strādāt [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] par sociālās psiholoģijas pasniedzēju. [[Leģionāru piemiņas diena|Leģionāru piemiņas dienā]] 1999. gada 16. martā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un sacīja presei: "Šai būtu jābūt izlīguma, nevis konfrontācijas dienai" un piebilda, ka "tiešām daļa no cilvēkiem, kas dienēja vācu armijā, uzskatīja, ka viņi cīnās par brīvu Latviju, nevis pārstāv vācu armijas intereses".<ref name="Franks Gordons VILKS SPALVU MET" /> M. Vulfsons darbojies politikā arī pēc Augstākās Padomes darbības beigām. 1993. gadā viņš kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no “[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]” saraksta, bet 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautas saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijas]] saraksta, abas reizes gan netiekot ievēlēts. Miris {{dat|2004|3|8}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Mavriks-Vulfsons |title=nekropole.info |access-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140709114727/http://nekropole.info/lv/Mavriks-Vulfsons }}</ref> == Ieguldījums Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā == "1989. gadā, kad tikai sākās Latvijas virzība uz pilnīgu neatkarības atjaunošanu, ļoti svarīgi bija Krievijas racionāli domājošo politiķu paaudzei pierādīt, ka Latvija 1940. gadā bija nevis brīvprātīgi pievienojusies padomju republiku saimei, bet mēs tikām vardarbīgi inkorporēti PSRS, balstoties uz nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības īstenoto ietekmes sfēru sadalīšanu Eiropā — slepeno līgumu, kas papildināja Ribentropa — Molotova paktu," — uzsvera ekonomikas doktors un diplomāts [[Dainis Zelmenis]].<ref name=":1" /> Pateicoties [[Starpreģionālā deputātu grupā|Starpreģionālai deputātu grupai]] izdevās [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]] izveidot [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] izmeklēšanas komisiju, kurā no Latvijas tika iekļauti pasniedzējs Mavriks Vulfsons, diplomāts un žurnālists [[Nikolajs Neilands]] un [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Kompartijas]] CK sekretārs ideoloģiskos jautājumos [[Ivars Jānis Ķezbers|Ivars Ķezbers]]. Pirmajai kongresa rezolūcijai par paktu pietrūka 70 balsis, ar galveno argumentu «Kur ir šā pakta slepeno protokolu oriģināli?». Kad Mavriks Vulfsons uz Maskavu atveda slepeno protokolu kopijas no Vācijas arhīva, komunistiskie deputāti tos dēvēja par «fašistu viltojumu». Dienu pirms PSKP CK sekretāra [[Aleksandrs N. Jakovļevs|Aleksandra Jakovļeva]] paredzamās otrreizējās uzstāšanās pie viņa esot atnācis [[PSRS Ārlietu ministrija|PSRS Ārlietu ministra]] pirmais vietnieks Anatolijs Kovaļovs un apliecinājis, ka ir atradis dokumentu, kas liecinā par slepeno protokolu esamību arhīvā: tika atrasti nevis slepeno protokolu oriģināli, bet gan izraksti, kuri apliecināja, ka slepenie protokoli ir bijuši un kurai iestādei tie tālāk tika nodoti glabāšanā.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Dialogi ar Nikolaju Neilandu|last=Zelmenis|first=Dainis|publisher=Goldberg Trust|year=2019|isbn=978-9934-8755-5-7|location=Rīga|pages=11-24}}</ref> Pēc otrreizējā PSRS Tautas deputātu kongresa balsojuma par [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] politisko novērtējumu galīgais lēmums tika pieņemts 1989. gada 25. decembrī ar 400 papildu balsīm.<ref name=":1" /> Tas bija vienīgais juridiskais pamats, uz kura balstoties varēja cerēt uz Latvijas neatkarības atjaunošanu, uzskata [[Andrejs Cīrulis]]<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/andrejs-cirulis-mazais-cinitis-un-milziga-psrs.d?id=44340401|title=Andrejs Cīrulis: Mazais cinītis un milzīgā PSRS|last=Cīrulis|first=Andrejs|website=delfi.lv|access-date=2020-06-15|date=2014-03-27|language=lv}}</ref>: "Tas bija prātam grūti aptverams panākums, it īpaši, ja ņem vērā, ka baltiešu deputātu, kas atbalstīja tautfrontiešu idejas, kopskaits bija apmēram 120, bet kopējais PSRS tautas deputātu skaits bija 2250. Tajā brīdī mums, baltiešiem, talkā nāca Krievijas gaišie un progresīvie deputāti ar [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]] un [[Andrejs Saharovs|Andreju Saharovu]] priekšgalā. Šīs cīņas laikā pasaules mēdiju ievērību izpelnījās mūsu spožie juristi [[Ilmārs Bišers]], [[Andris Plotnieks]], [[Juris Bojārs]], [[Viktors Skudra]], [[Nikolajs Neilands]], kā arī leģendārais publicists Mavriks Vulfsons." Pēc tā PSRS tautas deputāte [[Valentīna Klibiķe]] panāca, ka jautājums par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu tika iekļauts [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu V kongresa]] dienaskārtībā, bet divas reizes šis balsojums bija noraidošs. Baltijas deputāti piedalījas balsojumā par [[PSRS Valsts padome]]s ievēlēšanu, kas 1991. gada 6. septembrī atzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību.<ref name=":2" /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * ordenis "Goda Zīme" (1954) * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]] (1981) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * Teksasas štata [[Dalasa]]s pilsētas (ASV) goda pilsonis. == Darbi == * Pieci stari (1964), * Kārtis galdā (latviešu (1997), angļu (1998) un krievu (1999) valodā), * ''Nationality Latvian? No Jewish'' (1999), * Es mīlu Latviju (2000), * Simts dienas, kuras sagrāva pasauli (2001), * ''Baltische Schicksale'' (vāciski), ''Baltic fates with a view on WW2'' (angliski, 2002) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ltn.lv/~datorkat/users/vulfsons_mavriks/ Biogrāfija ltn.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://www.dialogi.lv/article.php?&id=967&la=2 Raksts par Vulfsonu ar autobiogrāfijas fragmentiem]{{Novecojusi saite}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Vulfsons, Mavriks}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2004. gadā mirušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] r1y353dansytvj0gp0tdp6sugmkou5o 0 92331 4541997 4412658 2026-10-31T09:55:13Z Pirags 3757 /* Vēsture */ labāka karte 4541997 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Kundziņsala | attels = [[Attēls:Kundziņsalas dzelzceļš.jpg|250px]] | paraksts = Kundziņsalas dzelzceļš | karte = [[Attēls:Kundzinsala karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Rutku sala]] | platiba = 5,554 km² | iedzivotaju_skaits = 331 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = | trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/ apkaimes.lv] }} '''Kundziņsala''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]] [[Rutku sala]]. Kundziņsalas apkaime atrodas [[Daugava]]s labajā krastā nedaudz uz Z no [[Rīga]]s centrālās daļas. Pa sauszemi, izmantojot tiltu savienojumus, tā robežojas ar [[Sarkandaugava]]s un [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Voleri|Voleru]] apkaimēm. Kundziņsalas apkaimes robežas ir [[Daugava]], [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]], [[Sarkandaugava (upe)|Sarkandaugava]]. == Vēsture == [[Attēls:Kundziņsala 1937.jpg|thumb|left|Kundziņsala Ostas apkaimes kartē (1937)]] Vēsturiski Kundziņsala no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam bija [[Iļķēnsalas muiža]]s un 19. gadsimtā arī tāda paša nosaukuma pagasta daļa. 19.gadsimta beigās kartēs tā jau atrodama ar mūsdienās zināmo nosaukumu Kundziņsala (vācu: ''Kundsingsholm'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=2682847&y=7760691&z=15&h=49312|title=Stadtplan von Riga|access-date=14.10.2024|date=1885}}</ref> == Ģeogrāfija == Kundziņsalas apkaimes kopējā platība ir 5,554 km², kas ir tikai nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 623 metri. Ņemot vērā Kundziņsalas apkaimes ģeogrāfisko novietojumu, kad no visām pusēm to apņem virszemes ūdens objekti, un savienojumi ar citām apkaimēm tai ir tikai pa 2 tiltiem (3, ja ieskaita dzelzceļa savienojumu) Kundziņsala būtu skaidri identificējama kā telpiski vienota teritorija, taču reālo situāciju sarežģī fakts, ka funkcionāli šī apkaime nav vienota, un [[Rīgas osta|ostas]] saimnieciskā darbība norisinās pilnīgi nesaistīti ar Kundziņsalas D daļā izvietoto dzīvojamo rajonu. == Attīstības perspektīvas == Lielā mērā Kundziņsala uzskatāma par anklāvu [[Rīgas brīvosta]]s teritorijā, kuram ir ļoti niecīgs attīstības potenciāls kā dzīvojamam rajonam, ja vēl vairāk tiks intensificēta ostas saimnieciskā darbība. Ja tiks attīstītas [[2006. gads|2006]]. gada Rīgas teritorijas plānā iestrādātās idejas par visas Kundziņsalas teritorijas pielāgošanu Rīgas brīvostas saimnieciskās darbībai, nodrošinot pašreizējos Kundziņsalas iedzīvotājus ar jauniem mājokļiem citviet pilsētā, tad visa Kundziņsala varēs tikt attīstīta kā telpiski vienota, lai gan monofunkcionāla pilsētas apkaime. Ņemot vērā daudzveidīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem (troksnis, vibrācija, putekļi, smakas un tamlīdzīgi), kas rodas no aktīvas ostas saimnieciskās darbības, šajā gadījumā apkaimes monofunkcionalitāte būtu ne tikai pieļaujama, bet pat vēlama. === Satiksmes pārvads === 2023. gada jūnijā Rīgas brīvostas pārvalde noslēdza sadarbības līgumu ar Rīgas domi par Kundziņsalas publiskās un slēgtās teritorijas izbūvi, savukārt Rīgas pašvaldība kā projekta sadarbības partneris apņēmās par saviem līdzekļiem pabeigt Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību un nodrošināt tā funkcionēšanu ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim. Projekts “Satiksmes pārvads no [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]s uz Kundziņsalu” paredz nodrošināt tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabot transporta mobilitāti ostas teritorijā, kā arī kravu transporta un iedzīvotāju piekļuvi Kundziņsalai. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir seši miljoni eiro, t.sk. piešķirtais Kohēzijas fonda finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[https://www.ljs.lv/wp-content/uploads/2024/11/jurnieks-2024-05.pdf Pārvads savienos Kundziņsalu ar Rīgas ceļu tīklu] ŽURNĀLS “JŪRNIEKS” NR. 5 (144) 2024</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Kundziņsala.jpg|Skats pāri Daugavai Minerālmēslu terminālis.jpg|Minerālmēslu terminālis Kundzinsala bridge.jpg|Tilts uz Kundziņsalu Вид на порт.jpg|Ostas skats Проезд и вход.jpg|Brīvostas teritorija Типичный вид.jpg|Koka apbūve </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Rīgas osta]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Rīgas salas}} [[Kategorija:Kundziņsala| ]] [[Kategorija:Rīgas salas]] ovcomecxbn0pdia9dfue5sr3pzc779h 4542019 4541997 2026-10-31T10:28:23Z Pirags 3757 4542019 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Kundziņsala | attels = [[Attēls:Kundziņsalas dzelzceļš.jpg|250px]] | paraksts = Kundziņsalas dzelzceļš | karte = [[Attēls:Kundzinsala karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Rutku sala]] | platiba = 5,554 km² | iedzivotaju_skaits = 331 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = | trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/ apkaimes.lv] }} '''Kundziņsala''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]] [[Rutku sala]]. Kundziņsalas apkaime atrodas [[Daugava]]s labajā krastā nedaudz uz Z no [[Rīga]]s centrālās daļas. Pa sauszemi, izmantojot tiltu savienojumus, tā robežojas ar [[Sarkandaugava]]s un [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Voleri|Voleru]] apkaimēm. Kundziņsalas apkaimes robežas ir [[Daugava]], [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]], [[Sarkandaugava (upe)|Sarkandaugava]]. == Vēsture == [[Attēls:Kundziņsala 1937.jpg|thumb|left|Kundziņsala Ostas apkaimes kartē (1937)]] Vēsturiski Kundziņsala no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam bija [[Iļķēnsalas muiža]]s un 19. gadsimtā arī tāda paša nosaukuma pagasta daļa. 19.gadsimta beigās kartēs tā jau atrodama ar mūsdienās zināmo nosaukumu Kundziņsala (vācu: ''Kundsingsholm'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=2682847&y=7760691&z=15&h=49312|title=Stadtplan von Riga|access-date=14.10.2024|date=1885}}</ref> == Ģeogrāfija == Kundziņsalas apkaimes kopējā platība ir 5,554 km², kas ir tikai nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 623 metri. Ņemot vērā Kundziņsalas apkaimes ģeogrāfisko novietojumu, kad no visām pusēm to apņem virszemes ūdens objekti, un savienojumi ar citām apkaimēm tai ir tikai pa 2 tiltiem (3, ja ieskaita dzelzceļa savienojumu) Kundziņsala būtu skaidri identificējama kā telpiski vienota teritorija, taču reālo situāciju sarežģī fakts, ka funkcionāli šī apkaime nav vienota, un [[Rīgas osta|ostas]] saimnieciskā darbība norisinās pilnīgi nesaistīti ar Kundziņsalas D daļā izvietoto dzīvojamo rajonu. == Attīstības perspektīvas == Lielā mērā Kundziņsala uzskatāma par anklāvu [[Rīgas brīvosta]]s teritorijā, kuram ir ļoti niecīgs attīstības potenciāls kā dzīvojamam rajonam, ja vēl vairāk tiks intensificēta ostas saimnieciskā darbība. Ja tiks attīstītas [[2006. gads|2006]]. gada Rīgas teritorijas plānā iestrādātās idejas par visas Kundziņsalas teritorijas pielāgošanu Rīgas brīvostas saimnieciskās darbībai, nodrošinot pašreizējos Kundziņsalas iedzīvotājus ar jauniem mājokļiem citviet pilsētā, tad visa Kundziņsala varēs tikt attīstīta kā telpiski vienota, lai gan monofunkcionāla pilsētas apkaime. Ņemot vērā daudzveidīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem (troksnis, vibrācija, putekļi, smakas un tamlīdzīgi), kas rodas no aktīvas ostas saimnieciskās darbības, šajā gadījumā apkaimes monofunkcionalitāte būtu ne tikai pieļaujama, bet pat vēlama. === Satiksmes pārvads === 2023. gada jūnijā Rīgas brīvostas pārvalde noslēdza sadarbības līgumu ar Rīgas domi par Kundziņsalas publiskās un slēgtās teritorijas izbūvi, savukārt Rīgas pašvaldība kā projekta sadarbības partneris apņēmās par saviem līdzekļiem pabeigt Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību un nodrošināt tā funkcionēšanu ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim. Projekts “Satiksmes pārvads no [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]s uz Kundziņsalu” paredz nodrošināt tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabot transporta mobilitāti ostas teritorijā, kā arī kravu transporta un iedzīvotāju piekļuvi Kundziņsalai. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir seši miljoni eiro, t.sk. piešķirtais Kohēzijas fonda finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[https://www.ljs.lv/wp-content/uploads/2024/11/jurnieks-2024-05.pdf Pārvads savienos Kundziņsalu ar Rīgas ceļu tīklu] ŽURNĀLS “JŪRNIEKS” NR. 5 (144) 2024</ref> == Attēlu galerija == [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Ostas apkaime 1937. ɡada kartē]] <gallery> Kundziņsala.jpg|Skats pāri Daugavai Minerālmēslu terminālis.jpg|Minerālmēslu terminālis Kundzinsala bridge.jpg|Tilts uz Kundziņsalu Вид на порт.jpg|Ostas skats Проезд и вход.jpg|Brīvostas teritorija Типичный вид.jpg|Koka apbūve </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Rīgas osta]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Rīgas salas}} [[Kategorija:Kundziņsala| ]] [[Kategorija:Rīgas salas]] f1ozmxk8asan68xjyn0pvgzidciy1bg 4542022 4542019 2026-10-31T10:29:41Z Pirags 3757 /* Attēlu galerija */ 4542022 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Kundziņsala | attels = [[Attēls:Kundziņsalas dzelzceļš.jpg|250px]] | paraksts = Kundziņsalas dzelzceļš | karte = [[Attēls:Kundzinsala karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Rutku sala]] | platiba = 5,554 km² | iedzivotaju_skaits = 331 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = | trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/ apkaimes.lv] }} '''Kundziņsala''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]] [[Rutku sala]]. Kundziņsalas apkaime atrodas [[Daugava]]s labajā krastā nedaudz uz Z no [[Rīga]]s centrālās daļas. Pa sauszemi, izmantojot tiltu savienojumus, tā robežojas ar [[Sarkandaugava]]s un [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Voleri|Voleru]] apkaimēm. Kundziņsalas apkaimes robežas ir [[Daugava]], [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]], [[Sarkandaugava (upe)|Sarkandaugava]]. == Vēsture == [[Attēls:Kundziņsala 1937.jpg|thumb|left|Kundziņsala Ostas apkaimes kartē (1937)]] Vēsturiski Kundziņsala no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam bija [[Iļķēnsalas muiža]]s un 19. gadsimtā arī tāda paša nosaukuma pagasta daļa. 19.gadsimta beigās kartēs tā jau atrodama ar mūsdienās zināmo nosaukumu Kundziņsala (vācu: ''Kundsingsholm'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=2682847&y=7760691&z=15&h=49312|title=Stadtplan von Riga|access-date=14.10.2024|date=1885}}</ref> == Ģeogrāfija == Kundziņsalas apkaimes kopējā platība ir 5,554 km², kas ir tikai nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 623 metri. Ņemot vērā Kundziņsalas apkaimes ģeogrāfisko novietojumu, kad no visām pusēm to apņem virszemes ūdens objekti, un savienojumi ar citām apkaimēm tai ir tikai pa 2 tiltiem (3, ja ieskaita dzelzceļa savienojumu) Kundziņsala būtu skaidri identificējama kā telpiski vienota teritorija, taču reālo situāciju sarežģī fakts, ka funkcionāli šī apkaime nav vienota, un [[Rīgas osta|ostas]] saimnieciskā darbība norisinās pilnīgi nesaistīti ar Kundziņsalas D daļā izvietoto dzīvojamo rajonu. == Attīstības perspektīvas == Lielā mērā Kundziņsala uzskatāma par anklāvu [[Rīgas brīvosta]]s teritorijā, kuram ir ļoti niecīgs attīstības potenciāls kā dzīvojamam rajonam, ja vēl vairāk tiks intensificēta ostas saimnieciskā darbība. Ja tiks attīstītas [[2006. gads|2006]]. gada Rīgas teritorijas plānā iestrādātās idejas par visas Kundziņsalas teritorijas pielāgošanu Rīgas brīvostas saimnieciskās darbībai, nodrošinot pašreizējos Kundziņsalas iedzīvotājus ar jauniem mājokļiem citviet pilsētā, tad visa Kundziņsala varēs tikt attīstīta kā telpiski vienota, lai gan monofunkcionāla pilsētas apkaime. Ņemot vērā daudzveidīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem (troksnis, vibrācija, putekļi, smakas un tamlīdzīgi), kas rodas no aktīvas ostas saimnieciskās darbības, šajā gadījumā apkaimes monofunkcionalitāte būtu ne tikai pieļaujama, bet pat vēlama. === Satiksmes pārvads === 2023. gada jūnijā Rīgas brīvostas pārvalde noslēdza sadarbības līgumu ar Rīgas domi par Kundziņsalas publiskās un slēgtās teritorijas izbūvi, savukārt Rīgas pašvaldība kā projekta sadarbības partneris apņēmās par saviem līdzekļiem pabeigt Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību un nodrošināt tā funkcionēšanu ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim. Projekts “Satiksmes pārvads no [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]s uz Kundziņsalu” paredz nodrošināt tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabot transporta mobilitāti ostas teritorijā, kā arī kravu transporta un iedzīvotāju piekļuvi Kundziņsalai. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir seši miljoni eiro, t.sk. piešķirtais Kohēzijas fonda finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[https://www.ljs.lv/wp-content/uploads/2024/11/jurnieks-2024-05.pdf Pārvads savienos Kundziņsalu ar Rīgas ceļu tīklu] ŽURNĀLS “JŪRNIEKS” NR. 5 (144) 2024</ref> == Attēlu galerija == [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Ostas apkaime 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] <gallery> Kundziņsala.jpg|Skats pāri Daugavai Minerālmēslu terminālis.jpg|Minerālmēslu terminālis Kundzinsala bridge.jpg|Tilts uz Kundziņsalu Вид на порт.jpg|Ostas skats Проезд и вход.jpg|Brīvostas teritorija Типичный вид.jpg|Koka apbūve </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Rīgas osta]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Rīgas salas}} [[Kategorija:Kundziņsala| ]] [[Kategorija:Rīgas salas]] 3f0gf5zoni3vlleuhzgc79gatmc9tlf 4542035 4542022 2026-10-31T10:52:47Z Pirags 3757 /* Attēlu galerija */ 4542035 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Kundziņsala | attels = [[Attēls:Kundziņsalas dzelzceļš.jpg|250px]] | paraksts = Kundziņsalas dzelzceļš | karte = [[Attēls:Kundzinsala karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Rutku sala]] | platiba = 5,554 km² | iedzivotaju_skaits = 331 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = | trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/ apkaimes.lv] }} '''Kundziņsala''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]] [[Rutku sala]]. Kundziņsalas apkaime atrodas [[Daugava]]s labajā krastā nedaudz uz Z no [[Rīga]]s centrālās daļas. Pa sauszemi, izmantojot tiltu savienojumus, tā robežojas ar [[Sarkandaugava]]s un [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Voleri|Voleru]] apkaimēm. Kundziņsalas apkaimes robežas ir [[Daugava]], [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]], [[Sarkandaugava (upe)|Sarkandaugava]]. == Vēsture == [[Attēls:Kundziņsala 1937.jpg|thumb|left|Kundziņsala Ostas apkaimes kartē (1937)]] Vēsturiski Kundziņsala no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam bija [[Iļķēnsalas muiža]]s un 19. gadsimtā arī tāda paša nosaukuma pagasta daļa. 19.gadsimta beigās kartēs tā jau atrodama ar mūsdienās zināmo nosaukumu Kundziņsala (vācu: ''Kundsingsholm'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=2682847&y=7760691&z=15&h=49312|title=Stadtplan von Riga|access-date=14.10.2024|date=1885}}</ref> == Ģeogrāfija == Kundziņsalas apkaimes kopējā platība ir 5,554 km², kas ir tikai nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 623 metri. Ņemot vērā Kundziņsalas apkaimes ģeogrāfisko novietojumu, kad no visām pusēm to apņem virszemes ūdens objekti, un savienojumi ar citām apkaimēm tai ir tikai pa 2 tiltiem (3, ja ieskaita dzelzceļa savienojumu) Kundziņsala būtu skaidri identificējama kā telpiski vienota teritorija, taču reālo situāciju sarežģī fakts, ka funkcionāli šī apkaime nav vienota, un [[Rīgas osta|ostas]] saimnieciskā darbība norisinās pilnīgi nesaistīti ar Kundziņsalas D daļā izvietoto dzīvojamo rajonu. == Attīstības perspektīvas == Lielā mērā Kundziņsala uzskatāma par anklāvu [[Rīgas brīvosta]]s teritorijā, kuram ir ļoti niecīgs attīstības potenciāls kā dzīvojamam rajonam, ja vēl vairāk tiks intensificēta ostas saimnieciskā darbība. Ja tiks attīstītas [[2006. gads|2006]]. gada Rīgas teritorijas plānā iestrādātās idejas par visas Kundziņsalas teritorijas pielāgošanu Rīgas brīvostas saimnieciskās darbībai, nodrošinot pašreizējos Kundziņsalas iedzīvotājus ar jauniem mājokļiem citviet pilsētā, tad visa Kundziņsala varēs tikt attīstīta kā telpiski vienota, lai gan monofunkcionāla pilsētas apkaime. Ņemot vērā daudzveidīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem (troksnis, vibrācija, putekļi, smakas un tamlīdzīgi), kas rodas no aktīvas ostas saimnieciskās darbības, šajā gadījumā apkaimes monofunkcionalitāte būtu ne tikai pieļaujama, bet pat vēlama. === Satiksmes pārvads === 2023. gada jūnijā Rīgas brīvostas pārvalde noslēdza sadarbības līgumu ar Rīgas domi par Kundziņsalas publiskās un slēgtās teritorijas izbūvi, savukārt Rīgas pašvaldība kā projekta sadarbības partneris apņēmās par saviem līdzekļiem pabeigt Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību un nodrošināt tā funkcionēšanu ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim. Projekts “Satiksmes pārvads no [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]s uz Kundziņsalu” paredz nodrošināt tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabot transporta mobilitāti ostas teritorijā, kā arī kravu transporta un iedzīvotāju piekļuvi Kundziņsalai. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir seši miljoni eiro, t.sk. piešķirtais Kohēzijas fonda finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[https://www.ljs.lv/wp-content/uploads/2024/11/jurnieks-2024-05.pdf Pārvads savienos Kundziņsalu ar Rīgas ceļu tīklu] ŽURNĀLS “JŪRNIEKS” NR. 5 (144) 2024</ref> == Attēlu galerija == [[Attēls:Ostas apkaime 1937.jpg|thumb|200px|Rīgas prefektūras 10. iecirknis (Osta) 1937. ɡada kartē (robeža iezīmēta dzeltenā krāsā)]] <gallery> Kundziņsala.jpg|Skats pāri Daugavai Minerālmēslu terminālis.jpg|Minerālmēslu terminālis Kundzinsala bridge.jpg|Tilts uz Kundziņsalu Вид на порт.jpg|Ostas skats Проезд и вход.jpg|Brīvostas teritorija Типичный вид.jpg|Koka apbūve </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Rīgas osta]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Rīgas salas}} [[Kategorija:Kundziņsala| ]] [[Kategorija:Rīgas salas]] h8ntf0j4tn5zt56zcv2gc94km2ff3ry 0 97545 4541663 4285846 2026-10-30T14:16:50Z Tāāārpiņš 114786 /* Statuss */ 4541663 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Baldones observatorija | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Baldone observatory in Latvia - The dome (14511700735).jpg | image_alt = | image_size = | caption = Baldones observatorijas Šmita teleskopa paviljons | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Riekstukalns]], [[Baldones pagasts]], [[Ķekavas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = Latvija | latd = 56 | latm = 46 | lats = 24 | latNS = N | longd = 24 | longm = 24 | longs = 15 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = 1957—1959 | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = {{URL|http://www.baldonesobservatorija.lu.lv/}} | embedded = | references = }} '''Baldones astrofizikas observatorija''' ir valsts nozīmes zinātnes objekts, [[observatorija]] (kods 069 IAU observatoriju sarakstā, atrodas 80 m virs jūras līmeņa) un observatorijas objektu komplekss [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagasta]] [[Riekstukalns|Riekstukalnā]] (14 būves: divas observatorijas, noliktava, degvielas noliktava, kluba ēka, divas garāžas, divas sūkņu mājas, pirts, garāža—darbnīca, radioteleskopa paviljons, radioteleskopa pamati un vēl viens paviljons). 12. lielākā observatorija Eiropā.{{nepieciešama atsauce}}<!--- pēc kāda parametra lielākā observatorija, piemēram, pēc celtnes platības, darbinieku skaita, novērojumu izšķirtspējas un tamlīdzīgi ---> == Darbība == Vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā astronomijā (oglekļa zvaigžņu pētniecība, [[nova]]s [[Andromedas galaktika|Andromedas galaktikā]], komētu uzņēmumi un citi). Baldones teleskopu paredzēts iesaistīt [[Zeme]]i bīstamo objektu ([[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]]) novērošanā un orbītu precizēšanā. Kopš [[1968]]. gada ar Baldones teleskopu atklātas vairāk nekā 300 agrāk nereģistrētas oglekļa zvaigznes (gandrīz 5% no pašlaik zināmajām mūsu galaktikas oglekļa zvaigznēm), ap 150 maiņzvaigznes, kā arī 64 uzliesmojošās zvaigznes. Teleskops lietots arī [[Haleja komēta]]s novērošanai, kā arī Plutona orbītas precizēšanai. Baldones observatorijas astrouzņēmumu arhīvs, uzticēts veidot starptautisko visu līdz šim atklāto oglekļa zvaigžņu katalogu, pēc apjoma tikai nedaudz atpaliek no [[Zviedrija]]s, aiz sevis atstājot [[Polija]]s, [[Beļģija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s, [[Somija]]s, [[Rumānija]]s, [[Bulgārija]]s, [[Spānija]]s, [[Dānija]]s, [[Austrija]]s u. c. [[Eiropa]]s valstu astrofoto arhīvus. === Tehniskais aprīkojums === Observatorijā atrodas [[1966]]. gadā uzstādītais Šmidta (''Schmidt'') sistēmas teleskops (diametrs 1,20 m) kas ir vienīgais šāda veida teleskops Baltijā un viens no šīs sistēmas lielākajiem teleskopiem pasaulē, kura vairāk nekā 40 gadu darbības laikā iegūts ap 25'500 debess uzņēmumu. Ar to var saskatīt zvaigznes līdz 20. zvaigžņlielumam (ar neapbruņotu aci vienlaikus pie debess var redzēt aptuveni 2400 zvaigznes). [[2005. gads|2005]]. gadā [[Vācija|Vācijā]] (''Carl Zeiss Jena'') tika atjaunots pārklājums teleskopa spogulim, palielinot teleskopa jaudu 6 reizes (izmantojot maksimālo ekspozīciju — 20 sekundes — ir iespēja ieraudzīt objektus, kas atrodas 26 000 gaismas gadu attālumā), [[2006. gads|2006]]. gadā fotoplašu kasetes turētāja vietā teleskopa tubusā uzstādīta lādiņsaites matrica (CCD). Ar šo teleskopu ir atklāts vairāk nekā 350 oglekļa zvaigžņu, 70 [[nova]]s galaktikā M31, pēdējā laikā — vairāk nekā 10 asteroīdu, tostarp arī Zemei bīstamu. Uz Šmita teleskopa novērojumiem balstītas daudzas zinātniskas publikācijas — vairāki desmiti rakstu starptautiskos žurnālos, speciāli pašu izdoti rakstu krājumi un monogrāfijas, kas tulkotas arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Bez daudziem zvaigžņu fotometrijas un spožuma mainīguma pētījumiem laika gaitā atklātas 318 iepriekš nereģistrētas oglekļa zvaigznes (katalogs ar to datiem atrodams Astronomisko datu centrā Strasburā) un ap 70 novu spirāliskajā galaktikā M31. Teleskops ar labiem panākumiem ir izmantots arī starptautiskajās komētu novērošanas programmās. == Statuss 2000. gados == Neskaidrs. Valsts sekretāru sanāksmē ministriju saskaņošanai [[2005. gads|2005]]. gada [[1. decembris|1. decembrī]] izsludināts Ministru kabineta rīkojuma projekts Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai (68. saraksts), ar kuru privatizācijai ierosināts nodot visus Latvijas Universitātes Astrofizikas observatorijas objektus Baldones Riekstukalnā. [[2006. gads|2006]]. gadā Baldones observatorija bija valsti pārstāvošās Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā. To apsaimniekoja SIA "LU Nekustamā īpašuma aģentūra" (īpašniece [[Latvijas Universitāte]], kura sabiedrību izveidojusi, lai veiktu operācijas ar nekustamo īpašumu), t.i., īpašums pieder valstij, nevis LU kā publisko tiesību subjektam, bet valstij — kādas ministrijas vai nekustamo īpašumu aģentūras personā. Observatorija pagaidām nodota LU Astronomijas institūta zinātnieku rīcībā. LU Nekustamā īpašuma aģentūra Baldones Riekstukalna attīstībā esot investējusi 33,5 tūkstošus [[lats|latu]], par kuriem vienai ēkai izbūvēta šķidrā kurināmā apkures sistēma un notekūdeņu attīrīšanas sistēma, pasūtīti trīs ēku rekonstrukciju būvprojekti. Taču Astrofizikas observatorija Universitātei nesot tikai finansiālus zaudējumus, un bez investīcijām un racionālas apsaimniekošanas ēkas lemtas sabrukšanai, tāpēc Riekstukalna teritorijā paredzēts izveidot atpūtas un sporta kompleksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baldone.lv/Lapas/N_Observatorija.htm |title=Radioastrofizikas observatorija. |access-date={{dat|2010|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090915182050/http://www.baldone.lv/Lapas/N_Observatorija.htm |archivedate={{dat|2009|09|15||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090915182050/http://www.baldone.lv/Lapas/N_Observatorija.htm |date={{dat|2009|09|15||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[1957]]. gadā astronomi no [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LPSR Zinātņu akadēmijas]], izpētīja Riekstu kalnu pie Baldones (ko no rūpnīcu un satiksmes trokšņiem izolē meža masīvs), atzīstot to par vispiemērotāko vietu observatorijas izbūvei. Tika izbūvēti pirmie 4 novērošanas paviljoni (ar visai eksotiskiem nosaukumiem: "Zvaigžņu laboratorija", "Saules māja" u.tml.), no kuriem vienā [[1959]]. gadā iekārtoja atsevišķu telpu ar atbīdāmu jumtu, kur atradās uz to brīdi lielākais teleskops Latvijā (objektīva diametrs ir 20 cm). Drīzumā teleskopam pievienoja vienu no diviem [[Padomju Savienība|PSRS]] esošajiem elektrofotometriem, ar ko noteica debesu ķermeņu fizikālās īpašības. Ar teleskopu strādāja jaunākie zinātniskie līdzstrādnieki Zenta un Andrejs Alkšņi, kas fotogrāfiskā ceļā noteica tā saucamā oglekļa zvaigžņu krāsu starpību, bet Guntis Ozoliņš noskaņoja radiotehnisko aparatūru Zemes mākslīgo pavadoņu radiosignālu pierakstīšanai. Jaunākais inženieris Vladimirs Peļipeiko darbojās ar aparatūru, kas uztvēra Saules radiouztarojumus pusotra metra īsviļņu diapazonā, inženieris Arnis Kundziņš sekoja astronomiskā pulksteņa precizitātei. Lai izmantotu optisko teleskopu, bija jāsagaida februāra, marta tīrās, zvaigžņotās debesis, un jābruņojas ar bieziem jērādas kažokiem, siltiem zābakiem un cimdiem, kas tomēr nepasargāja no stingstošām rokām, jo fotoplates, kas uzņem tālos spīdekļus, bija jāmaina kailām rokām. Pierakstus veica zinātniskā līdzstrādniece Ārija Alksne un inženieris Gunārs Spuļģis. Te bija vienīgā observatorija Padomju Savienībā, kas pētīja sarkanos milžus — maiņzvaigznes ar samērā zemu temperatūru (no +1500&nbsp;°C līdz +3000&nbsp;°C), lielas pēc izmēriem ar ļoti retinātu atmosfēru, kuri tika iedalīti C ([[Ogleklis|oglekļa]]) un S ([[Cirkonijs|cirkonija]]) spektra tipos. M ([[Titāns|titāna]]) zvaigznes pētīja observatorijas vadītājs [[Jānis Ikaunieks (astronoms)|Jānis Ikaunieks]]. [[1964]]. gadā sākās sarunas ar toreizējās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] uzņēmuma "Carl Zeiss Jena" par "Schmidt-Teleskop" teleskopa iegādi, kuru atveda uz Baldoni [[1965]]. gada martā (PSRS tāds vēl bija tikai viens — [[Bjurakanas observatorija|Bjurakanas observatorijā]], [[Armēnijas PSR|Armēnijā]]). Sfēriskā spoguļa diametrs — 120 cm, korekcijas plates diametrs — 80 cm, fokusa attālums — 240 cm, un ar to varēja nofotografēt plašu debess lauku — 5° x 5°. Instrumentu uzstādīja [[1966]]. gadā, bet naktī no [[7. decembris|7.]] un [[8. decembris|8. decembri]] Baldones observatorijā ar to tika iegūts pirmais fotouzņēmums. Teleskops izrādījās ļoti labs gan optiskās sistēmas, gan mehānikas un elektronikas ziņā, tāpēc brauca uz Baldoni fotografēt gan zvaigznes, gan zvaigžņu kopas, gan galaktikas astronomi no [[Odesa]]s, [[Tartu]], [[Maskava]]s, [[Pulkovas observatorija|Pulkova]]s, [[Urāli]]em. Ar Šmita teleskopu iegūtos fotouzņēmumus izmantojuši zvaigžņu un komētu pētnieki no [[Kijiva]]s, arī [[Lietuvas PSR|Lietuvas]] astronomi. 2008. gada janvārī ar šo teleskopu tika atklāts asteroīds [[274084 Baldone]]. == Literatūra == * [[Arturs Balklavs|Balklavs-Grīnhofs Arturs]]. Mūsdienu zinātne un Dievs. // LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2008. — 144 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.baldonesobservatorija.lu.lv/ Baldones observatorija] * [http://www.astr.lu.lv/ Astronomijas institūts] * [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=413&Itemid=206 Desmit jauni asteroīdi atklāti LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijā. // Zinātnes Vēstnesis - 2008. gada 27. oktobris] * [http://www.aprinkis.lv/arhivs/405082/?archiveDateSelected=11.07.2006 Raivis Bahšteins. Miljardiem zvaigžņu vārdā nenosauksi.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.starspace.lv/public/vai_tas_ir_valdibas_sveiciens_astronomiem_starptautiskaja_astronomijas_gada_21042009.html#at Vai tas ir valdības sveiciens astronomiem Starptautiskajā astronomijas gadā?]{{Novecojusi saite}} * [http://www.nra.lv/zinas/12643-astronomi-ieraksta-latviju-visuma.htm?act=show_comments Astronomi ieraksta Latviju Visumā. // NRA. 27. novembris, 2008.] * [http://www.apollo.lv/portal/news/84/articles/78027 Karina Bērziņa. Ar «zvaigžņu lielgabalu» caur gaismas gadiem. // Rīgas Balss. 12. jūlijs (2006.)]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Observatorijas]] [[Kategorija:Astronomija Latvijā]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] [[Kategorija:Baldones pagasts]] 9fg0r9oqktghbje9nbz2ldwkxy39u06 0 104767 4541824 4505230 2026-10-30T18:46:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541824 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Pētersala]] |uz = [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |karte = 1trol-01-08-2024.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]] |slēgts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 8,5 km<br />(4,2 km / 4,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 20 (10 / 10) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/1/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''1. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]] [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] apkaimē. Tas ir senākais trolejbusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. 1. trolejbusu maršruta kopējais garums sasniedz 8,5 km. Virziena '''Pētersala''' — '''Valmieras iela''' kopējais garums ir 4,2 km, bet virziena '''Valmieras iela''' — '''Pētersala''' kopējais garums ir 4,3 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> Pašlaik slēgts ielas remonta dēļ, funkcionēšanas laikā darbdienās 1. trolejbusu maršrutā kursē 2 trolejbusi, brīvdienās — nekursē vispār. Maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 1. trolejbusu parks. [[Attēls:1. trolejbuss Tērbatas ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Tērbatas ielā]] [[Attēls:1. trolejbuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:1. trolejbuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Satekles ielā]] [[Attēls:1. trolejbuss Tērbatas ielā 2011.jpg|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Tērbatas ielā]] == Vēsture == Trolejbusu satiksme pirmajā regulārajā pasažieru pārvadāšanas līnijā Rīgā tika atklāta 1947. gada 4. novembrī, pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā (gada sākumā darbību uzsāka mācību trolejbusu līnija "[[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacija]] — [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]]"). Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] (galapunkts atradās [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielā]]) līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles]] un [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]] krustojumam.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> Vēlāk trolejbusu kustība 1. maršrutā tika izmainīta: galapunkts Ausekļa ielā tika pārcelts uz apgriešanās apli pie [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]], [[Pētersalas iela]]s un [[Ganību dambis|Ganību dambja]] krustojuma, tur tika izveidots jaunais galapunkts "Pētersalas iela". Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā 1. maršruta trolejbusi vairs nebrauca pa Klusā centra ielām — [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Vīlandes iela|Vīlandes]], [[Vidus iela (Rīga)|Vidus]] un Ausekļa ielām. No 2019. gada 8. jūlija līdz 2020. gada 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 23. oktobrim, un kopš 2023. gada 2. oktobra iekāpšana 1. maršruta trolejbusos notiek tikai pa priekšējām durvīm. No 2020. gada 16. jūlija līdz 16. augustam trolejbusu maršruts tika īslaicīgi slēgts, saistībā ar [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielas]] slēgšanu transporta satiksmei, ielu atvēlot gājējiem un tirgotājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/atvelot-terbatas-ielu-gajejiem-uz-laiku-tiks-slegts-1-trolejbusa-marsruts/|title=Atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200707192010/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/atvelot-terbatas-ielu-gajejiem-uz-laiku-tiks-slegts-1-trolejbusa-marsruts/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52283547|title=Uz mēnesi slēgs satiksmi Tērbatas ielā, to atvēlot gājējiem un tirgotājiem|last=Kārkliņš|first=Sandis|website=delfi.lv|date=2020. gada 7. jūl.}}</ref> Maršruts īslaicīgi slēgts arī iepriekš, saistībā ar Rīgas domes ielu slēgšanas eksperimentu, kura ietvaros katra mēneša pirmajā sestdienā kāda no centra ielām tika pilnībā atvēlēta gājēju satiksmei un ielu tirdzniecībai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-turpinas-eksperimentu-ar-ielu-slegsanu-satiksmei-februari-gajejiem-atveles-blaumana-ielas-posmu.a345152/|title=Rīgas dome turpinās eksperimentu ar ielu slēgšanu satiksmei; februārī gājējiem atvēlēs Blaumaņa ielas posmu|website=www.lsm.lv}}</ref> Kopš 2021. gada 16. janvāra atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|website=delfi.lv|date=2021. gada 14. janv.}}</ref> No 2021. gada 16. augusta maršruts atkal tika slēgts saistībā ar remontdarbiem [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]]. 2023. gada 2. oktobrī 1. trolejbusa maršruta kustība tika atjaunota.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-oktobra-tiks-atjaunota-1-trolejbusa-marsruta-kustiba/|title=No 2. oktobra tiks atjaunota 1. trolejbusa maršruta kustība|website=rigassatiksme.lv|date={{dat|2023|9|22||bez}}|access-date={{dat|2023|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|10|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231003072108/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-oktobra-tiks-atjaunota-1-trolejbusa-marsruta-kustiba/}}</ref> No 2024. gada 1. augusta galapunkts "[[Pētersalas iela]]" tika pārdēvēts par "[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]".<ref name="rigassatiksme.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> No 2026. gada 10.augusta maršruts atkal uz laiku slēgts remontdarbu dēļ Ģertrūdes ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/norisinoties-buvdarbiem-tiks-slegts-1-trolejbusa-marsruts-mainisies-ari-auto-novietosanas-kartiba-stavvietas/|title=Norisinoties būvdarbiem, tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts; mainīsies arī auto novietošanas kārtība stāvvietās : Jaunumi : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2026-08-10}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == * Virzienā '''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]. * Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Kurbada iela]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]]. == Pieturvietas == 1. trolejbusu maršrutā ir 20 pieturas, katrā virzienā pa 10 pieturām. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Pētersala]] | |- | align="center" | 2 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | |- | align="center" | 5 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |x |- | align="center" | 8 |[[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] | |- | align="center" | 9 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Pētersala]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]. * Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Kurbada iela]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' ir 13 pieturas. * Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' ir 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rāmuļu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Lugažu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Pētersala]] | |- | align="center" | 5 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | |- | align="center" | 8 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |x |- | align="center" | 8 | Medicīnas muzejs | |- | align="center" | 9 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Pētersala]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lugažu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Rāmuļu iela]] |x |- | align="center" | 14 | 1. trolejbusu parks |x |- | align="center" | 15 | [[Ganību dambis]] |x |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Dzirnavu iela (pārdēvēta par "Hanzas iela")<ref name="rigassatiksme.lv"/> Lāčplēša iela (pārdēvēta par Blaumaņa iela") Brīvības bulvāris (pārdēvēta par "Tērbatas iela") Pētersalas iela (pārdēvēta par "Pētersala") == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksmes mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|1G2c8TN3iMg|1. trolejbusu maršruts "Pētersalas iela - Valmieras iela - Pētersalas iela"}} * {{youtube|MejieuvIWcA|1. trolejbusu maršruts, virziens "Pētersalas iela - Valmieras iela", (filmēts caur logu)}} * {{youtube|mPXxe7mvYn8|1. trolejbusu maršruts, virziens "Valmieras iela - Pētersalas iela", (filmēts caur logu)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|01]] sjk7ujvv0ea8iw5iq4546aq99ualfqa 0 106017 4541874 4383945 2026-10-30T19:57:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541874 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu infokaste|1896|Vasara | Logo = Athens 1896 report cover.jpg | Izmērs = 200 | Nosaukums = | Apraksts = | Dalībvalstis = 14 valstis<ref>Starptautiskās Olimpiskās komitejas informācijas avotos dalīvalstu skaits svārstās no 10 līdz pat 15 valstīm. Atšķirība ir skaidrojama ar vairākiem iemesliem: nacionālās komandas tajā laikā galvenokārt nepastāvēja un lielākā daļa sportistu pārstāvēja sevi vai savus klubus. Turklāt valstis ne vienmēr bija tik labi definētas kā mūsdienās. Valstu skaits šeit atspoguļo skaitu, ko izmanto vismodernākie avoti.</ref> | Sportisti = 241 (visi vīrieši)<ref>Šis ir dalībnieku skaits saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas datiem. No tiem 179 dalībniekiem ir zināmas identitātes.</ref> | Disciplīnas = 43 (9 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 6. aprīlis | Noslēguma ceremonija = 15. aprīlis | Oficiāli atklāja = [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]]<ref>{{publikācijas atsauce |title=Factsheet - Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|dead-url=no |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}</ref> | Stadions = [[Panatinaiko stadions]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Nākamās = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]''' }} '''1896. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|gr|Θερινοί Ολυμπιακοί Αγώνες 1896}}), oficiāli zināmas arī kā '''I olimpiskās spēles''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]] no [[1896. gads|1896. gada]] [[6. aprīlis|6. aprīļa]] līdz [[15. aprīlis|15. aprīlim]]. Tās bija pirmās [[olimpiskās spēles]] kopš [[393. gads|393. gada]], un par to atjaunošanas iniciatoru kļuva [[franči|franču]] augstmanis [[Pjērs de Kubertēns]]. Viņa izveidotais kongress par norises vietu izraudzījās Grieķiju kā [[Antīkās olimpiskās spēles|antīko olimpisko spēļu]] dzimteni. Kongresa laikā tika izveidota arī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]. Šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 14 valstis ar 241 sportistu, visi sportisti bija vīrieši. Sportisti sacentās 9 [[olimpiskie sporta veidi|sporta veidos]], 43 disciplīnās. 65% no visiem dalībniekiem bija [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] pārstāvji. Visi dalībnieki, izņemot [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas pārstāvjus, dzīvoja Eiropā. Uzvarētājiem tika piešķirta sudraba medaļa, bet savukārt otrās vietas ieguvējiem — vara medaļa. Vēlāk Starptautiskā olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu tās pārveidoja par zelta un sudraba medaļām, bet trešajās vietās esošajiem sportistiem piešķīra bronzas medaļas. No pārstāvētajām 14 valstīm [[1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|medaļas izcīnīja 10 valstis]]. ASV sportisti izcīnīja visvairāk zelta medaļu (11). Savukārt Grieķija izcīnīja visvairāk medaļu starp visām dalībvalstīm — kopā 46. Grieķu uzmanības centrā bija viņu tautieša [[Spiridons Luiss|Spiridona Luisa]] uzvara [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratonā]]. Pēc medaļu kopskaita veiksmīgākais šo olimpisko spēļu sportists bija [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] cīkstonis un vingrotājs [[Kārlis Šūmanis]], kurš izcīnīja 4 zelta medaļas. Atēnas par pirmo olimpisko spēļu norises vietu tika izvēlētas vienbalsīgā balsojumā [[1894. gads|1894. gada]] 23. jūnijā, starptautiskā kongresā. Šāda izvēle tika izdarīta, jo [[Grieķija]] bija [[Antīkās olimpiskās spēles|seno olimpisko spēļu]] dzimtene. [[1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|Olimpisko spēļu galvenā norises vieta]] bija [[Panatinaiko stadions]], kur notika [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]], [[svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas]] un [[vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] sacensības. Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika 6. aprīlī Panatinaiko stadionā, kur sportisti grupās pēc pārstāvošās valsts atradās uz spēļu laukuma. Pēc organizācijas komitejas prezidenta [[Konstantīns I (Grieķija)|kroņprinča Konstantīna]] runas viņa tēvs karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] oficiāli atklāja spēles. Pēc tam deviņas grupas un 150 kora dziedātāji izpildīja [[olimpiskā himna|Olimpisko himnu]], kuras komponists bija [[Spiridons Samars]], ar dzejnieka [[Kostis Palams|Kostis Palama]] vārdiem. 1896. gada olimpiāde tika uzskatīta par lielisku panākumu. Šīs spēles bija līdz tam vislielākais sporta pasākums ar vislielāko starptautisko līdzdalību. Panatinaiko stadions bija pārpildīts visu laiku, lai skatītos kādu sporta notikumu.<ref name="Y153">Young (1996), 153</ref> Pēc spēlēm vairākas ievērojamas personas, tostarp Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] un vairāki amerikāņu pārstāvji aicināja Pjēru de Kubertēnu un Starptautisko Olimpisko komiteju rīkot visas nākamās spēles Atēnās. Tomēr jau iepriekš nākamās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskās spēles 1900. gadā]] bija ieplānotas [[Parīze|Parīzē]]. Nākamās spēles, kas tika rīkotas Atēnās, norisinājās pēc 108 gadiem — [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles]]. 1906. gadā Atēnās norisinājās [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|neoficiālās olimpiskās spēles]], taču pašlaik Starptautiskā Olimpiskā komiteja šīs spēles neatzīst. == Spēļu atdzīvināšana un ideja == 19. gadsimtā vairāki maza mēroga sporta svētki visā Eiropā tika nosaukti par godu [[Antīkās olimpiskās spēles|senajām olimpiskajām spēlēm]]. Franču pedagogs un vēsturnieks [[Pjērs de Kubertēns]] pieņēma [[Viljams Penijs Brūkss|Viljama Penija Brūksa]] ideju izveidot daudzvalstu vairāku sporta veidu pasākumu.<ref>Bijkerk (2004), 457</ref><ref>Toohey (2007), 20</ref> 1890. gadā Pjērs de Kubertēns publicēja rakstu ''La Revue Athletique'', kurā aprakstīja un uzsvēra, cik nozīmīgas ir [[Venlokas olimpiskās spēles]], kuras tika rīkotas [[Lielbritānija]]s pilsētiņā [[Venloka|Venlokā]]. Venlokā spēles tika aizvadītas [[1850. gads|1850. gada]] oktobrī un tās izveidoja vietējais ārsts Viljams Penijs Brūkss. Venlokas spēles bija sporta un atpūtas festivāls, kas ietvēra [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] un vairākus komandu sporta veidus, piemēram, [[krikets|kriketu]] un [[futbols|futbolu]]. Kubertēns iedvesmojās arī no [[Zapas olimpiskās spēles|Zapas olimpiskajām spēlēm]], kuras 1859., 1870. un 1875. gadā organizēja biznesmenis un filantrops [[Evangelis Zapas]].<ref>Matthews (2005), 66; Young (1996), 81</ref> 1896. gada Atēnas olimpiskās spēles tika finansētas no Evangeļa Zapas, viņa brālēna [[Konstantīns Zapas|Konstantīna Zapas]]<ref>Young (1996), p.117</ref><ref>Memoire sure le conflit entre la Grece et la Roumanie concernant l'affaire Zappa — Athens 1893, by F. Martens</ref><ref>L'affaire Zappa — Paris 1894, by G. Streit</ref> un [[Džordžs Averofs|Džordža Averofa]]<ref name="Young">Young (1996), p.128</ref> mantojumiem. Grieķijas valdība ar [[Konstantīns I (Grieķija)|kroņpriņča Konstantīna]] starpniecību bija īpaši lūgusi sponsorēt šīs spēles. [[1894. gads|1894. gada]] 18. jūnijā Pjērs de Kubertēns [[Parīze|Parīzē]], [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]] organizēja kongresu, lai iepazīstinātu ar savu ideju par spēlēm 11 valstu sporta biedrību pārstāvjus. Pēc tam, kad viņa priekšlikums tika pieņemts, bija jāizvēlas datums pirmajām mūsdienu olimpiskajām spēlēm. Pjērs de Kubertēns ierosināja pirmās olimpiskās spēles rīkot vienlaikus ar 1900. gada Parīzes [[pasaules izstāde|pasaules izstādi]]. Tomēr kongress bija izsaucis lielu interesi sabiedrībā un tā dalībnieki uzskatīja, ka sešu gadu laikā interese varētu zust, tādēļ pirmās olimpiskās spēles tika nolemts rīkot jau pēc diviem gadiem — 1896. gadā. Pēc tam, kad bija izvēlēts norises laiks, bija jāizvēlas norises vieta. Sākotnēji vairāki kongresa biedri piedāvāja rīkot šīs pirmās olimpiskās spēles [[Londona|Londonā]], bet Pjērs de Kubertēns bija pret.<ref>[http://www.aafla.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf «The 1896 Olympic Games: results for all competitors in all events, with commentary». 1998. Стр. 58] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514004346/http://www.aafla.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf# |date={{dat|2011|05|14||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc neilgas diskusijas ar [[Dimitrijs Vikels|Dimitriju Vikelu]], kurš kongresā pārstāvēja Grieķiju un nolasīja kongresa delegātiem referātu par antīko olimpisko spēļu tradīcijām un nozīmi, par norises vietu tika piedāvātas [[Atēnas]], Grieķijā. Pirmo olimpisko spēļu organizēšana Grieķijā tika pamatota ar seno tradīciju pārmantošanu.<ref>[http://www.aafla.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf «The 1896 Olympic Games: results for all competitors in all events, with commentary». 1998. Стр. 50] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514004346/http://www.aafla.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf# |date={{dat|2011|05|14||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tajā pašā dienā, 23. jūnijā, kongresa delegāti šo piedāvājumu pieņēma un Dimitrijs Vikels tika ievēlēts par pirmo [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK)]] vadītāju, jo šo amatu varēja ieņemt tikai olimpisko spēļu rīkotājvalsts pārstāvis.<ref>Young (1996), 100—105 {{en ikona}}</ref> == Spēļu organizēšana == [[Attēls:Athens 1896-Entrance of the Pan-Athenian stadium.jpg|250px|thumb|[[Džordžs Averofs|Džordža Averofa]] statuja pie ieejas [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]].]] Ziņas par to, ka olimpiskās spēles tiks rīkotas Grieķijā, radīja lielu interesi un atzinību gan [[Grieķija]]s sabiedrībā, plašsaziņas līdzekļos un karaliskajā ģimenē, gan arī visas pasaules sabiedrībā. Pēc Pjēra de Koubertēna teiktā, "kroņprincis Konstantīns ar lielu prieku uzzināja, ka spēles tiks atklātas Atēnās". Pjērs de Kubertēns arī apstiprināja, ka Grieķijas karalis un kroņprincis viņam uzticēs šo spēļu rīkošanu. [[Konstantīns I (Grieķija)|Konstantīns I]] labprāt uzņēmās 1896. gada olimpisko spēļu organizēšanas komitejas vadību.<ref>Young (1996), 108</ref> Tomēr Grieķijai bija finansiālas grūtības, un tā atradās politiskas nestabilitātes periodā. 19. gadsimta nogalē [[Grieķijas premjerministra]] amats bieži mainījās starp [[Harilajs Trikupis|Harilaju Trikupi]] un [[Teodors Dilijannis|Teodoru Dilijanni]]. Šīs finansiālās un politiskās nestabilitātes dēļ gan premjerministrs Harilajs Trikoupis, gan Zapas Olimpiskās komitejas prezidents [[Stefans Dragunis]], kurš bija mēģinājis organizēt virkni nacionālo olimpiāžu, uzskatīja, ka Grieķija nevarēs sarīkot šo pasākumu.<ref>Young (1996), 111—118</ref> 1894. gada beigās [[Stefans Skuludis|Stefana Skuludisa]] vadībā esošā rīkotājkomiteja iepazīstināja ar ziņojumu, ka spēļu izmaksas būs trīs reizes lielākas, nekā sākotnēji to bija plānojis Pjērs de Kubertēns. Viņi secināja, ka spēles nevarēs rīkot, un piedāvāja atkāpties. Spēļu kopējās izmaksas bija plānotas 3 740 000 zelta [[drahma]]s.<ref name=Zarnowski>Zarnowski (1992), 16—32</ref> Ar šaubām par olimpisko spēļu atdzīvināšanu Pjērs de Kubertēns un [[Dimitrijs Vikels]] uzsāka kampaņu, lai saglabātu olimpisko kustību dzīvu. Viņu centieni kulmināciju sasniedza 1895. gada 7. janvārī, kad D. Vikels paziņoja, ka kroņprincis Konstantīns pārņems spēļu organizācijas komitejas vadību. Viņa pirmais uzdevums bija piesaistīt līdzekļus, kas nepieciešami spēļu rīkošanai. Viņš paļāvās uz [[grieķi|grieķu tautas]] patriotismu, lai motivētu viņus nodrošināt nepieciešamās finanses.<ref>Young (1996), 118. According to Young (2004), 153, "Vikelas and the other Greeks did most of the work. Coubertin did very little."</ref> Konstantīna I entuziasms izraisīja grieķu sabiedrības atbalstu. Ar ziedojumiem tika savāktas 300 000 drahmas, tomēr tas nebija pietiekoši. Lai vēl vairāk pavairotu līdzekļus, tika izlaista [[pastmarka|pastmarku]] sērija par olimpisko tematiku. Komiteja no šī pasākuma ieguva 400 000 drahmas, bet 200 000 drahmas tika iegūtas no pārdotajām biļetēm.<ref name="Маллон 60">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aafla.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf# |title=Билл Маллон и Тур Видланд. «The 1896 Olympic Games: results for all competitors in all events, with commentary». 1998. Стр. 60 |access-date={{dat|2010|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110514004346/http://www.aafla.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf# |archivedate={{dat|2011|05|14||bez}}}}</ref> Pēc Konstantīna I lūguma uzņēmējs [[Džordžs Averofs]] piekrita sponsorēt [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadiona]] restaurāciju. Džordžs Averofs šim projektam ziedoja 920 000 drahmu.<ref name="Young" /><ref>Darling (2004), 135</ref> Par godu Džordža Averofa ziedojumam 1896. gada 5. aprīlī pie stadiona tika uzbūvēta un atklāta Averofa statuja. Tā tur pastāv līdz šai dienai. Šie papildus līdzekļi ļāva pirmajām olimpiskajām spēlēm notikt laikā.<ref name="Маллон 60" /> Spēļu organizēšana stipri atšķīrās no mūsdienu prakses. Netika celts [[olimpiskais ciemats]], savu dzīvošanu Atēnās sportisti apmaksāja paši. Vairāki ārzemju sportisti piedalījās sacensības tikai tāpēc, ka vienkārši tobrīd atradās Atēnās. Pirmais noteikums, par kuru jaunā Starptautiskā Olimpiskā komiteja balsoja 1894. gadā, bija atļaut [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] piedalīties tikai sportistiem amatieriem. Tādējādi sacensības tika rīkotas saskaņā ar amatieru noteikumiem, izņemot [[paukošana|paukošanā]]. Noteikumi nebija vienoti, tāpēc organizācijas komitejai bija jāizvēlas starp dažādu nacionālo vieglatlētikas asociāciju kodiem. Žūrijai, tiesnešiem un spēļu vadītājiem bija tādi paši vārdi kā senatnē (''Ephor'', ''Helanodic'' un ''Alitarc''). Sievietēm nebija tiesību sacensties 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, jo Pjērs de Koubertēns uzskatīja, ka viņu iekļaušana būs "nepraktiska, neinteresanta, neestētiska un nepareiza".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.topendsports.com/events/summer/women.htm|title=Women at the Olympic Games|date=|work=topendsports.com|accessdate=9 April 2016}}</ref> == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} 1894. gada Sorbonnas kongresā Pirmajām olimpiskajām spēlēm Atēnās tika ieteikts liels sporta veidu saraksts. Pirmajos oficiālakos paziņojumos par sporta veidiem spēļu programmā tika piedāvāti arī tādi sporta veidi kā [[futbols]] un [[krikets]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espncricinfo.com/magazine/content/story/134962.html|title=The ignorant Olympians}}</ref> taču šie sporta veidi tā arī netika iekļauti olimpisko spēļu programmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thehindu.com/thread/sports/no-spot-the-olympics-its-not-cricket/article17949431.ece|title=No spot the Olympics? It's not cricket}}</ref> Olimpisko spēļu programmā bija plānota arī [[akadēmiskā airēšana|airēšana]] un [[burāšana]], bet šo sporta veidu sacensības tika atceltas slikto laika apstākļu dēļ plānotajā sacensību dienā.<ref name="C98-99">Coubertin—Philemon—Politis—Anninos (1897), 98—99, 108—109</ref> Rezultātā 1896. gada vasaras olimpisko spēļu programmā bija iekļauti 9 sporta veidi, 43 disciplīnas. {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2 rowspan=2|Sporta veids / Disciplīna ↓ !! colspan=3| Notikumi !! rowspan=12 style="background:blue| || rowspan=2| Pārstāvēto <br /> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes !! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | align=left colspan=2| {{osv|Cīņas sports|1896|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || {{n/a}} || 4 || 5 || 5 || {{n/a}} |- | align=left colspan=2| {{osv|Paukošana|1896|vasaras|image=yes}} || 3 || 3 || {{n/a}} || 4 || 15 || 15 || {{n/a}} |- | align=left colspan=2| {{osv|Peldēšana|1896|vasaras|image=yes}} || 4 || 4 || {{n/a}} || 4 || 19 || 19 || {{n/a}} |- | rowspan=2 align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1896|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Cycling (road) pictogram.svg|20px]] Šosejas riteņbraukšana || 1 || 1 || {{n/a}} || 3 || 7 || 7 || {{n/a}} |- | align=left| [[Attēls:Cycling (track) pictogram.svg|20px]] Treka riteņbraukšana || 5 || 5 || {{n/a}} || 5 || 16 || 16 || {{n/a}} |- | align=left colspan=2| {{osv|Svarcelšana|1896|vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || {{n/a}} || 5 || 7 || 7 || {{n/a}} |- | align=left colspan=2| {{osv|Šaušana|1896|vasaras|image=yes}} || 5 || 5 || {{n/a}} || 7 || 61 || 61 || {{n/a}} |- | align=left colspan=2| {{osv|Teniss|1896|vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || {{n/a}} || 6 || 15 || 15 || {{n/a}} |- | align=left colspan=2| {{osv|Vieglatlētika|1896|vasaras|image=yes}} || 12 || 12 || {{n/a}} || 10 || 64 || 64 || {{n/a}} |- | align=left colspan=2| {{osv|Vingrošana|1896|vasaras|image=yes}} || 8 || 8 || {{n/a}} || 9 || 71 || 71 || {{n/a}} |} == Kalendārs == {| class=wikitable style="margin:0.5em auto; position:relative;" |- |style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| '''AC''' || Atklāšanas ceremonija |style="background-color:#3399ff;text-align:center;"| ● || Sacensības |style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || Medaļu izcīņa |style="background-color:#ee3333;text-align:center;"| '''NC''' || Noslēguma ceremonija |} {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! rowspan=2 colspan=2| Sporta veids / Disciplīna ↓ !! colspan="10"| Aprīlis !! rowspan=2| Disciplīnu <br/> skaits |- ! 6 <br /> (Pir) !! 7 <br /> (Otr) !! 8 <br /> (Tre) !! 9 <br /> (Cet) !! 10 <br /> (Pie) !! 11 <br /> (Ses) !! 12 <br /> (Svē) !! 13 <br /> (Pir)!! 14 <br /> (Otr) !! 15 <br /> (Tre) |- | rowspan=2 align=left| Ceremonijas || align=left| Atklāšana || style="background-color:#00cc33;text-align:center;" |'''AC''' || || || || || || || || || || {{n/a}} |- | align=left| Noslēgums || || || || || || || || || || style="background-color:#ee3333;text-align:center;" |'''NC''' || {{n/a}} |- | align=left colspan=2| {{osv|Cīņas sports|1896|vasaras|image=yes}} || || || || || style="background-color:#3399ff;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || || || || || '''1''' |- | align=left colspan=2| {{osv|Paukošana|1896|vasaras|image=yes}} || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''2''' || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || || || || || || || '''3''' |- | align=left colspan=2| {{osv|Peldēšana|1896|vasaras|image=yes}} || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''4''' || || || || || '''4''' |- | rowspan=2 align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1896|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Cycling (road) pictogram.svg|20px]] Šosejas riteņbraukšana || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || || || || rowspan=2| '''6''' |- | align=left| [[Attēls:Cycling (track) pictogram.svg|20px]] Treka riteņbraukšana || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''3''' || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || || |- | align=left colspan=2| {{osv|Svarcelšana|1896|vasaras|image=yes}} || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''2''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left colspan=2| {{osv|Šaušana|1896|vasaras|image=yes}} || || || style="background-color:#3399ff;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''3''' || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || || || || '''6''' |- | align=left colspan=2| {{osv|Teniss|1896|vasaras|image=yes}} || || || style="background-color:#3399ff;text-align:center;"| ● || style="background-color:#3399ff;text-align:center;"| ● || style="background-color:#3399ff;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''2''' || || || || || '''2''' |- | align=left colspan=2| {{osv|Vieglatlētika|1896|vasaras|image=yes}} || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''3''' || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''4''' || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''1''' || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''4''' || || || || || || '''12''' |- | align=left colspan=2| {{osv|Vingrošana|1896|vasaras|image=yes}} || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''5''' || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| '''2''' || || || || || || '''7''' |- ! align=left colspan=2| Disciplīnu skaits (pa dienām) || 3 || 8 || 1 || 8 || 7 || 13 || 2 || 1 || — || — || 43 |} == Norises vietas == [[Attēls:Panathenaic Stadium 1896 oppening.jpg|250px|thumb|[[Panatinaiko stadions]] 1896. gada olimpisko spēļu atklāšanas dienā.]] [[Attēls:Podhlatodromio karaiskakh 1896.jpg|250px|thumb|[[Neo Falirona velodroms]].]] {{pamatraksts|1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm tika izmantotas septiņas sacensību vietas. Galvenā norises vieta bija [[Panatinaiko stadions]], kurā norisinājās sacensības četros no deviņiem apstiprinātajiem sporta veidiem. [[Maratona]]s pilsētā tika aizvadīta [[maratons|maratona]] sacensības un individuālie braucieni [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]. [[Treka riteņbraukšana]] notika [[Neo Falirona velodroms|Neo Falirona velodromā]]. [[Peldēšana]] tika aizvadīta [[Zijas līcis|Zijas līcī]], [[paukošana]] pie [[Zapions|Zapiona]], [[sporta šaušana]] [[Skopeftirions|Skopeftirionā]], [[Kaliteja|Kalitejā]] un [[teniss]] [[Atēnu lauka tenisa klubs|Atēnu lauka tenisa klubā]] un Neo Falirona velodromā. Zijas līcis ir [[jūras osta]] un [[jahtu osta]] [[Atēnas|Atēnu]] teritorijā.<ref>[http://www.worldportsource.com/ports/maps/GRC_Zea_marina_4635.php Worldportsource.com profile of the Zea, Greece marina.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190110014306/http://www.worldportsource.com/ports/maps/GRC_Zea_marina_4635.php |date={{dat|2019|01|10||bez}} }} — accessed 4 July 2010.</ref> Tā tika izmantota kā peldēšanas sacensību norises vieta, jo spēļu organizatori vēlējās izvairīties no naudas tērēšanas speciālas vietas izveidošanai.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of the Modern Olympic Movement|editor=John E. Findling, Kimberly D. Pelle|last=Lennartz|first=Karl|author2=Wassong, Stephen |year=2004|publisher=Greenwood Publishing Group|chapter=Athens 1896|isbn=0-313-32278-3|url=https://books.google.com/books?id=QmXi_-Jujj0C&dq=1896+games,+cycling |oclc=52418065}}. p. 23.</ref> Četras no 1896. gada norises vietām tika atkārtoti izmantotas kā [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]]. Neo Falirona velodroms tika rekonstruēts par futbola stadionu 1964. gadā un tagad ir pazīstams kā [[Karaiskaki stadions]].<ref>[http://stadia.gr/karaiskaki/karaiskakiold.html Stadia.gr profile of Karaiskakoid Stadium in 1895, 1964, and 2003.] — accessed 3 October 2010.</ref> Šis stadions tika vēlreiz rekonstruēts 2003. gadā, lai tajā varētu organizēt [[futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolu]].<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf 2004 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080819195306/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf |date=19 August 2008 }} Volume 2. p. 324. Accessed 3 October 2010.</ref> 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu laikā Panatinaiko stadions kalpoja kā [[loka šaušana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanas]] norises vieta un bija arī finiša taisne maratona sacensībām [[vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]].<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf 2004 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080819195306/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf |date=19 August 2008 }} Volume 2. pp. 237, 242, 244. Accessed 3 October 2010.</ref> Pati Maratonas pilsēta 2004. gada olimpiskajās spēlēs kalpoja kā maratona sacensības starta vieta.<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf 2004 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080819195306/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf |date=19 August 2008 }} Volume 2. p. 242. Accessed 3 October 2010.</ref> Savukārt [[Zapions]] no 1998. gada līdz 1999. gadam un 2004. gada olimpisko spēļu laikā kalpoja kā rīkotājkomitejas (ATHOC) atrašanās vieta, kā arī 2004. gada spēļu laikā bija centrālais sakaru centrs. {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; |- ! Norises vieta !! Sporta veids / Disciplīna !! Ietilpība !! Ats. |- | [[Atēnu lauka tenisa klubs]] || {{osv|Teniss|1896|vasaras|image=yes}} || ''Nav informācijas'' ||<ref name=tennis>[http://www.oaa.gr/history.asp History of the Athens Lawn Tennis Club.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100929131456/http://www.oaa.gr/history.asp |date=29 September 2010 }} {{en ikona}} — accessed 3 October 2010.</ref> |- | [[Skopeftirions]], [[Kaliteja]] || {{osv|Šaušana|1896|vasaras|image=yes}} || ''Nav informācijas'' ||<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf 1896 Summer Olympic official report.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |date={{dat|2008|05|27||bez}} }} Volume 2. pp. 83-4. Accessed 3 October 2010.</ref> |- | [[Maratona]] || {{osv|Vieglatlētika|1896|vasaras|image=yes}} (maratons), <br /> {{osv|Riteņbraukšana|1896|vasaras|image=yes}} (šoseja) || ''Nav informācijas'' ||<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf 1896 Summer Olympics official report.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |date={{dat|2008|05|27||bez}} }} Volume 2. pp. 86-90, 100-2. Accessed 3 October 2010.</ref> |- | [[Neo Falirona velodroms]] || {{osv|Riteņbraukšana|1896|vasaras|image=yes}} (treks) || ''Nav informācijas'' ||<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf 1896 Summer Olympics official report.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |date={{dat|2008|05|27||bez}} }} Volume 2. pp. 74-75, 97-99. Accessed 3 October 2010.</ref> |- | [[Panatinaiko stadions]] || {{osv|Cīņas sports|1896|vasaras|image=yes}}, <br /> {{osv|Svarcelšana|1896|vasaras|image=yes}}, <br /> {{osv|Vieglatlētika|1896|vasaras|image=yes}}, <br /> {{osv|Vingrošana|1896|vasaras|image=yes}} || 80 000 ||<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf 1896 Summer Olympics official report.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |date={{dat|2008|05|27||bez}} }} Volume 2. pp. 31-49. Accessed 3 October 2010.</ref> |- | [[Zapions]] || {{osv|Paukošana|1896|vasaras|image=yes}} || ''Nav informācijas'' ||<ref>[http://www.zappeion.gr/en/en_history_4.asp Zappeion history.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921072658/http://www.zappeion.gr/en/en_history_4.asp |date=21 September 2008 }} — accessed 3 October 2010.</ref> |- | [[Zijas līcis]] || {{osv|Peldēšana|1896|vasaras|image=yes}} || ''Nav informācijas'' ||<ref>Wallechinsky, David and Jaime Loucky (2008). "Swimming (Men): 100-Meter Freestyle". In ''The Complete Book of the Olympics: 2008 Edition''. London: Aurum Press Limited. pp. 897-8.</ref> |} == Atklāšanas ceremonija == [[Attēls:1906 Intercalated Olympic Games Opening Ceremony.jpg|250px|thumb|1896. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]].]] [[6. aprīlis|6. aprīlī]] ([[25. marts|25. martā]] pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]], kas tolaik tika izmantots Grieķijā) tika oficiāli atklātas pirmās olimpiādes spēles; tā bija [[Lieldienu pirmdiena]] gan [[Rietumu kristīgā baznīca|Rietumu]], gan [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu kristīgajai baznīcai]] un [[Grieķu neatkarības karš|Grieķijas neatkarības gadadiena]].<ref>Coubertin (1896), [http://cdl.library.cornell.edu/cgi-bin/moa/pageviewer?frames=1&cite=&coll=moa&view=50&root=%2Fmoa%2Fcent%2Fcent0053%2F&tif=00013.TIF&pagenum=42 42] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120818145502/http://cdl.library.cornell.edu/cgi-bin/moa/pageviewer?frames=1&cite=&coll=moa&view=50&root=%2Fmoa%2Fcent%2Fcent0053%2F&tif=00013.TIF&pagenum=42 |date={{dat|2012|08|18||bez}} }} *Martin—Gynn (2000), 7—8</ref> Olimpisko spēļu atklāšana notika [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]], kurā bija aptuveni 80 000 skatītāji, tostarp Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]], viņa sieva [[Olga Konstantinovna|Olga]] un viņu dēļi. Lielākā daļa no startējošajiem sportistiem atradās uz stadiona laukuma un bija sagrupēti pa pārstāvošajām valstīm. Pēc rīkotājkomitejas prezidenta [[Konstantīns I (Grieķija)|kroņprinča Konstantīna]] runas viņa tēvs karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] oficiāli atklāja spēles ar vārdiem ([[grieķu valoda|grieķu valodā]]):<ref name="IOCA">[http://www.olympic.org/uk/games/past/index_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1896 Athens 1896 — Games of the I Olympiad], International Olympic Committee</ref> <blockquote>"Es paziņoju, ka pirmās starptautiskās olimpiskās spēles Atēnās ir atklātas. Ilgu dzīvi tautai. Ilgu dzīvi grieķu iedzīvotājiem."</blockquote> Pēc tam deviņas grupas un 150 kora dziedātāji izpildīja [[olimpiskā himna|Olimpisko himnu]], kuras komponists bija [[Spiridons Samars]], ar dzejnieka [[Kostis Palams|Kostisa Palama]] vārdiem. Pēc tam dažādi muzikālie piedāvājumi nodrošināja fonu citsā olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijās līdz 1960. gadam. Kopš [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada]] Spiridona Samara un Kostisa Palama skaņdarbs kļuva par oficiālo olimpisko himnu (lēmumu Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma sesijā 1958. gadā). Citi pašreizējo olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju elementi tika ierosināti vēlāk: [[olimpiskā lāpa]] pirmoreizi tika iedegta [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], pirmais sportistu zvērests tika dots [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un pirmais oficiālais tiesnešu zvērests tika dots [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref name="IOCA" /> == Noslēguma ceremonija == [[12. aprīlis|12. aprīļa]] rītā ([[3. aprīlis|3. aprīlī]] pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]], kas tolaik tika izmantots Grieķijā) Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] sarīkoja banketu spēļu ierēdņiem un sportistiem (kaut arī dažas sacensības vēl nebija notikušas). Savas runas laikā viņš skaidroja, ka uztraucas par to, ka olimpiskās spēles pastāvīgi jāorganizē [[Atēnas|Atēnās]]. Olimpisko spēļu oficiālā noslēguma ceremonija notika nākamajā trešdienā, [[15. aprīlis|15. aprīlī]], pēc tam, kad lietus dēļ tā tika pārcelta no otrdienas. Noslēguma ceremonijā piedalījās arī Grieķijas karaliskā ģimene. Ceremonija tika atklāta ar [[Grieķijas himna|Grieķijas himnu]] un odu, kuru [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] izveidoja britu sportists un zinātnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]].<ref name="C50">Coubertin (1896), [http://cdl.library.cornell.edu/cgi-bin/moa/pageviewer?frames=1&cite=&coll=moa&view=50&root=%2Fmoa%2Fcent%2Fcent0053%2F&tif=00059.TIF&pagenum=50 50] {{Novecojusi saite}}</ref> Pēc tam karalis uzvarētājiem pasniedza balvas. Atšķirībā no mūsdienām, pirmās vietas ieguvēji saņēma [[sudrabs|sudraba]] medaļu, [[olīva|olīvu]] zaru un diplomu, savukārt otrās vietas ieguvēji saņēma [[varš|vara]] medaļu, [[laurs|lauru]] zaru un diplomu.<ref name="official report">Coubertin—Philemon—Politis—Anninos (1897), 232—234</ref><ref>IOC Olympic Museum exhibition panel, 2010</ref> Trešās vietas ieguvēji balvu nesaņēma. Daži uzvarētāji saņēma arī papildu balvas, piemēram, [[Spiridons Luiss]] no [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kurbertēna]] drauga [[Mišels Breals|Mišela Breala]] saņēma kausu, kas bija paredzēts [[maratons|maratona]] uzvarētājam. Pēc tam Spridons Luiss veda medaļniekus goda aplī ap stadionu, bet [[Olimpiskā himna]] tika atskaņota vēlreiz. Pēc tam Grieķijas karalis Georgs I paziņoja, ka pirmās olimpiskās spēles ir noslēgušās un devās prom no stadiona, kamēr dziedātāju grupa atskaņoja Grieķijas himnu un pūlis uzmundrināja.<ref name="C50" /> Tāpat kā Grieķijas karalis, arī daudzi citi atbalstīja ideju nākamās spēles atkal rīkot Atēnās; vairums amerikāņu sportistu parakstīja vēstuli kroņprincim, paužot atbalstu šai idejai. Pjērs de Kubertēns tomēr stingri iebilda pret šo ideju, jo uzskatīja starptautisko rotāciju par vienu no mūsdienu olimpisko spēļu stūrakmeņiem. Pēc viņa vēlēšanās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|nākamās olimpiskās spēles]] notika [[Parīze|Parīzē]], kaut arī tās nedaudz aizēnoja vienlaikus notiekošā [[Pasaules izstāde (1900)|Pasaules izstāde]].<ref>Young (1996), 156</ref> == Pārstāvētās valstis == {{pamatraksts|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:1896 Olympic games countries.PNG|thumb|300px|Valstis, kuru pārstāvji piedalījās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]] [[Attēls:1896 Summer olympics team numbers.png|thumb|300px|Sportistu skaita sadalījums pa valstīm, kuras startēja olimpiskajās spēlēs.]] Nacionālo komandu koncepcija nebija galvenā olimpiskās kustības sastāvdaļa līdz [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajām olimpiskajām spēlēm]], lai gan vairākos avotos ir uzskaitīta sportistu valsts piederība 1896. gadā un pasniegtais medaļu skaits. Pastāv nozīmīgi konflikti attiecībā uz to, kuras valstis sacentās. Pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas datiem spēlēs piedalījās 14 valstu pārstāvji,<ref name="МОК">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.olympic.org/uk/games/past/index_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1896 |title = Athens 1896 |accessdate = 2007. gada 12. novevbris |language = en}}</ref> tomēr pēc citiem datiem tajās piedalījās 12<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://comdat.w.interia.pl/1896ATH.pdf |title=Результаты Игр, 1 стр. |access-date={{dat|2010|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150322165645/http://comdat.w.interia.pl/1896ATH.pdf |archivedate={{dat|2015|03|22||bez}} }}</ref> vai 15<ref name="Маллон 73">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aafla.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf# |title=Билл Маллон и Тур Видланд. «The 1896 Olympic Games: results for all competitors in all events, with commentary». 1998. Стр. 73 |access-date={{dat|2010|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110514004346/http://www.aafla.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf# |archivedate={{dat|2011|05|14||bez}} }}</ref> valstis. Dažādu [[kolonija|koloniju]] un [[protektorāts|protektorātu]] pārstāvji piedalījās nevis kā savu [[metropole|metropoļu]] pārstāvji, bet gan patstāvīgi. Vairāku valstu dalībnieku skaitu un pašu dalības faktu spēlēs nevar uzzināt arī tādēļ, ka nav iespējams precīzi noskaidrot vai to pārstāvji reāli startēja spēlēs vai arī bija tikai pieteikti dalībai. Turklāt [[teniss|tenisā]] piedalījās starptautiskās komandas, kurās bija dažādu valstu pārstāvji. [[Krievijas Impērija]] un [[Beļģija]] arī vēlējās piedalīties un pat sākumā pieteica savus sportistus, tomēr vēlāk atteica savu dalību. {|class="wikitable" ! width="160"| Valsts !! Sportistu <br /> skaits !! Paskaidrojums |- | {{flagIOCteam|USA|1896. gada vasaras}} || align=center| 14 || |- | {{flagIOCteam|AUS|1896. gada vasaras}} || align=center| 1 || Tobrīd bija Lielbritānijas kolonija, tomēr vienīgā austrālieša [[Edvīns Fleks|Edvīna Fleka]] rezultāti tika ieskaitīti atsevišķi. |- | {{flagIOCteam|AUT|1896. gada vasaras}} || align=center| 3 || Tobrīd Austrija bija daļa no [[Austroungārija]]s, tomēr sacensībās austriešu sportisti piedalījās atsevišķi no ungāru sportistiem. |- | {{flagIOCteam|BUL|1896. gada vasaras}} || align=center| 1 || [[Bulgārijas Olimpiskā komiteja]] apgalvo, ka vingrotājs [[Šarls Šampo]] sacentās kā bulgārs.<ref name=Bulgaria>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bgolympic.org/fce/index.shtml?s=001&p=0039&n=000001 |title=Athens 1896 |publisher= Bulgarian Olympic Committee |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070312003309/http://www.bgolympic.org/fce/index.shtml?s=001&p=0039&n=000001 |archivedate=2007-03-12}}</ref> Šampo bija [[Šveice]]s pilsonis, kurš dzīvoja [[Bulgārija|Bulgārijā]]. |- | {{flagIOCteam|CHI|1896. gada vasaras}} || align=center| 1 || [[Čīles Olimpiskā komiteja]] apgalvo, ka viņam bijis viens sportists [[Luiss Suberkasiuks]], kurš startēja [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]], [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru]] un [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru]] skrējienos. |- | {{flagIOCteam|DEN|1896. gada vasaras}} || align=center| 3 || |- | {{flagIOCteam|FRA|1896. gada vasaras}} || align=center| 12 || |- | {{flagIOCteam|GRE|1896. gada vasaras}} || align=center| 169 || 65% no visiem olimpisko spēļu dalībniekiem bija Grieķijas pārstāvji. Grieķijas rezultātos tiek ietverti arī sportistu rezultāti no [[Kipra]]s, [[Izmira|Smirnas]] un [[Ēģipte]]s.<ref>Gillmeister (1998), 364</ref> Atsevišķos avotos Kipras rezultāts tiek izdalīts, lai gan tās pārstāvis [[Anastasijs Andreu]] bija grieķu kiprietis un vienīgais sportists no Kipras. Kipra tajā laikā bija Lielbritānijas protektorāts. Ēģiptes pilsētā [[Aleksandrija|Aleksandrijā]] dzīvojošais grieķu izcelsmes sportists [[Dionisijs Kasdaglis]] [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] avotos tiek minēts kā grieķis spēļu laikā. Viņš startēja [[teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] sacensībās. Savukārts Dionisija Kasdagla un viņa dubultspēļu komandas briedrs Grieķijas sportista [[Demetrijs Petrokokins|Demetrija Petrokokina]] rezultāts [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]] tiek uzskaitīts kā jauktās komandas rezultāts.<ref name="medal count">[http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1896 Athens 1896—Medal Table], International Olympic Committee</ref> |- | {{flagIOCteam|ITA|1896. gada vasaras}} || align=center| 1 || Visatpazīstamākais Itālijas sportists bija [[Karlo Airoldi]], kurš tika uzskatīts par profesionāli un izslēgts no dalības spēlēs. Līdz ar to Itāliju pārstāvēja tikai sporta šāvējs [[Džuzepe Rivabella]].<ref>De Wael, [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/sho1896.html Shooting 1896] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210422194906/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/sho1896.html |date={{dat|2021|04|22||bez}} }}</ref><ref name=Rivabella>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ri/giuseppe-rivabella-1.html |title=Giuseppe Rivabella |accessdate=24 February 2009 |work=Sports-Reference |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200418014440/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ri/giuseppe-rivabella-1.html |archivedate={{dat|2020|04|18||bez}} }}</ref> |- | {{flagIOCteam|GBR|1896. gada vasaras}} || align=center| 10 || Valsts sastāvā startēja [[Īrija]]s sportisti, bet viņu rezultāti tika skaitīti Lielbritānijai, jo Īrijas tobrīd bija [[Britu impērija|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] daļa. |- | {{flagIOCteam|SUI|1896. gada vasaras}} || align=center| 2 || |- | {{flagIOCteam|HUN|1896. gada vasaras}} || align=center| 7 || Tāpat kā austrieši, ungāri piedalījās sacensības atsevišķi, lai arī bija Austroungārijas pavalstnieki. |- | {{flagIOCteam|GER|1896. gada vasaras}} || align=center| 19 || |- | {{flagIOCteam|SWE|1896. gada vasaras}} || align=center| 1 || Lai arī Zviedrija tajā laikā bija [[Zviedrijas un Norvēģijas ūnija|valsts savienībā ar Norvēģiju]], no [[Norvēģija]]s neviens sportists nestartēja. |- | ''{{flagIOCteam|ZZX|1896. gada vasaras}}'' || align=center| — || [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Tenisa dubultspēļu]] komandas varēja sastāvēt no spēlētājiem no dažādām valstīm; Starptautiskā olimpiskā komiteja šīs apzīmē kā jauktās komandas. |} == Medaļas == {{pamatraksts|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} [[Attēls:1896 Olympic medal.jpg|250px|thumb|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pirmās vietas ieguvējiem tika pasniegtas [[sudraba medaļa]]s.]] 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs medaļas izcīnīja 10 no 14 pārstāvētajām valstīm, papildus vēl trīs medaļas ieguva jauktā komanda, kur startēja dažādu valstu pārstāvji. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu ir piešķīrusi [[zelta medaļa|zelta]], [[sudraba medaļa|sudraba]] un [[bronzas medaļa]]s trim labākajiem sportistiem katrā no sacensībām.<ref name="medal count" /> Salīdzinot ar mūsdienu olimpiskajām spēlēm 1896. gadā pirmās vietas ieguvējs saņēma sudraba medaļu un [[olīva|olīv]]u zaru, bet otrās vietas ieguvējs vara medaļu un [[laurs|lauru]] zaru, bet trešā vieta netika apbalvota. [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] izcīnīja visvairāk zelta medaļu, taču kopsummā visvairāk medaļu izcīnīja [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti, kurā bija par 155 sportistiem vairāk nekā ASV komandā.<ref name="medal count" /> ASV trīssoļlēcējs [[Džeimss Konolijs]] ir pirmais atjaunoto olimpisko spēļu čempions. [[Konstantīns I (Grieķija)|Kroņprincis Konstantīns]], priecādamies par [[maratons|maratona]] uzvarētāja [[grieķi|grieķa]] [[Spiridons Luiss|Spiridona Luisa]] panākumiem, kopā ar viņu noskrēja pēdējos metrus līdz finišam. Šo vasaras olimpisko spēļu veiksmīgākais sportists bija vācu cīņas sporta un vingrošanas pārstāvis [[Kārlis Šūmanis]], kurš kopā izcīnīja 4 zelta medaļas (1 medaļa — [[cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] un 3 medaļas — [[vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]), taču vingrotājs [[Hermanis Veingertners]] kopā izcīnīja visvairāk medaļas — 6 medaļas (3 — zelta, 2 — sudraba un 1 bronzas medaļa). 1896. gada olimpisko spēļu medaļas [[averss|aversā]] ir attēlota [[Zevs|Zeva]] seja, kā arī viņa roka, kurā atrodas [[zemeslode|zemeslod]]<nowiki/>e ar uzrakstu ''“ΟΛΥΜΓΙΑ”''. Savukārt [[reverss|reversā]] attēlota [[Akropole]] ar uzrakstu ''“ΔΙΕΘΝΕΙΣ · ΟΛΥΜΓΙΑΚΟΙ · ΑΓΩΝΕΣ ΕΝ · ΑΘΗΝΑΙΣ · 1896."'' Medaļas autors ir franču skulptors un tēlnieks [[Žils Klemāns Šaplēns]].<ref>[https://www.olympic.org/athens-1896-medals Athens 1896 Medals]</ref> === Medaļu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Vieta !! Valsts | style="background:gold; width:5em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:5em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:5em; font-weight:bold;"|Bronza ! style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | 1 || align=left| {{flagIOCteam|USA|1896. gada vasaras}} || '''11''' || 7 || 2 || '''20''' |- style="border: 3px solid red" | 2 || align=left| {{flagIOCteam|GRE|1896. gada vasaras}} (''rīkotājvalsts'')|| 10 || '''17''' || '''19''' || '''46''' |- | 3 || align=left| {{flagIOCteam|GER|1896. gada vasaras}} || 6 || 5 || 2 || '''13''' |- | 4 || align=left| {{flagIOCteam|FRA|1896. gada vasaras}} || 5 || 4 || 2 || '''11''' |- | 5 || align=left| {{flagIOCteam|GBR|1896. gada vasaras}} || 2 || 3 || 2 || '''7''' |- | 6 || align=left| {{flagIOCteam|HUN|1896. gada vasaras}} || 2 || 1 || 3 || '''6''' |- | 7 || align=left| {{flagIOCteam|AUT|1896. gada vasaras}} || 2 || 1 || 2 || '''5''' |- | 8 || align=left| {{flagIOCteam|AUS|1896. gada vasaras}} || 2 || 0 || 0 || '''2''' |- | 9 || align=left| {{flagIOCteam|DEN|1896. gada vasaras}} || 1 || 2 || 3 || '''6''' |- | 10 || align=left| {{flagIOCteam|SUI|1896. gada vasaras}} || 1 || 2 || 0 || '''3''' |- | 11 || align=left| {{flagIOCteam|ZZX|1896. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (11 valstis/komandas): || 43 || 43 || 36 || 122 |} === Viss pjedestāls vienai valstij === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! Disciplīna !! Valsts | width="95" style="background:gold; width:10em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:10em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:10em; font-weight:bold;"|Bronza ! Datums |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1896|vasaras|image=yes}} || align=left| [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=left| {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras}} || [[Ellerijs Klārks]] || [[Roberts Garets]] || [[Džeimss Konolijs]] || 7. aprīlis |- | align=left| {{osv|Šaušana|1896|vasaras|image=yes}} || align=left| [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri ar militāro šauteni vīriešiem|200 metri, militārā šautene]] || align=left| {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras}} || [[Pantelis Karasevds]] || [[Pavls Pavlidis]] || [[Nikolajs Trikupis]] || 9. aprīlis |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1896|vasaras|image=yes}} || align=left| [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || align=left| {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras}} || [[Ellerijs Klārks]] || [[Roberts Garets]] <br />[[Džeimss Konolijs]] || ''Netika atbalvots'' || 10. aprīlis |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1896|vasaras|image=yes}} || align=left| [[Peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem jūrniekiem|100 metri, jūrnieki, brīvais stils]] || align=left| {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras}} || [[Joannis Malokinis]] || [[Spiridons Hasapis]] || [[Dimitrijs Drivs]] || 11. aprīlis |} === Medaļām bagātākie sportisti === [[Attēls:Schuhmann lotta atene 1896.jpg|thumb|[[Kārlis Šūmanis]] (pa labi) un [[Georgijs Cits]] sasveicinās pirms fināla [[cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]] ''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.'' {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids !! Valsts | width="95" style="background:gold; width:5em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:5em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:5em; font-weight:bold;"|Bronza ! style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| [[Kārlis Šūmanis]] || align=left| {{osv|Cīņas sports|1896|vasaras|image=yes}}, {{osv|Vingrošana|1896|vasaras|image=yes}} || align=left| {{flagIOC|GER|1896. gada vasaras}} || 4 || 0 || 0 || '''4''' |- | align=left| [[Hermanis Veingertners]] || align=left| {{osv|Vingrošana|1896|vasaras|image=yes}} || align=left| {{flagIOC|GER|1896. gada vasaras}} || 3 || 2 || 1 || '''6''' |- | align=left| [[Alfrēds Flatovs]] || align=left| {{osv|Vingrošana|1896|vasaras|image=yes}} || align=left| {{flagIOC|GER|1896. gada vasaras}} || 3 || 1 || 0 || '''4''' |- | align=left| [[Pols Masons]] || align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1896|vasaras|image=yes}} || align=left| {{flagIOC|FRA|1896. gada vasaras}} || 3 || 0 || 0 || '''3''' |} == Skatīt arī == {{Commons category|1896 Summer Olympics|1896. gada vasaras olimpiskās spēles}} * Olimpiskās spēles, kas notikušas Grieķijā: ** '''1896. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Atēnas]]; ** [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atēnas]]. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before=[[Antīkās olimpiskās spēles]]}} {{s-ttl|title= [[File:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br/> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br/> {{flaga|Grieķija|old}} Atēnas 1896 <br/> I olimpiskās spēles }} {{s-aft|after= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] <br/> II Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1896. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{1896. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi}} {{1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} {{Valstis 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1896. gada vasaras olimpiskās spēles| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles Grieķijā]] fl9phn8h8m2kn5ql1ef1v6s29yl55a2 0 107393 4541853 4502399 2026-10-30T19:37:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541853 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = 15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |slēgts = {{dat|2026|7|6}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpoja) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums bija {{nobr|52,828}} km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums bija {{nobr|26,522 km}}, bet maršruta '''Dārziņi''' — '''Jugla''' kopējais garums bija {{nobr|26,306 km}}. Darbdienās pa maršrutā kursēja 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. Maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršrutu saīsināja no Juglas līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēja par [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|maršrutu Nr. 45]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "[[Jugla (Rīga)|Jugla-3]]" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā to pagarināja līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīja pa tagadējo maršrutu [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]. Ne vēlāk par 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsināto variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šo maršrutu slēdza. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās atklāja [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa Murjāņu, Juglas, Malienas, S. Eizenšteina, Gaiļezera, Hipokrāta, Biķernieku, Lielvārdes, G. Astras, Dzelzavas, Ilūkstes, [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], Brāļu Kaudzīšu, A. Saharova, Lubānas, Slāvu, Latgales ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku atklāja [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršrutu pārnumurēja par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināja līdz Dārziņiem. 2008. gadā līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem 15D. maršrutu slēdza. 2026. gada 5. jūlijā pēdējais 15. autobusu maršruta reiss izbrauca no Dārziņu galapunkta plkst. 23:15 un pienāca Juglas galapunktā 6. jūlijā plkst. 0:21. Pēdējā šeit kursējušā autobusa borta numurs bija 78136. No 2026. gada 6. jūlija maršrutu saīsināja no Juglas līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" (Latgales un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēja par [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|maršrutu Nr. 45]].<ref name=":0"/> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''Dārziņi''' — '''Jugla''' kursēja pa šādām ielām: Dārziņu iela, Taisnā iela, Latgales iela, Slāvu iela, Lubānas iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela, Stirnu iela, Ieriķu iela, Biķernieku iela, Hipokrāta iela, Gaiļezera iela, S. Eizenšteina iela, Malienas iela, Juglas iela un Murjāņu iela. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' bija 44 pieturas, bet maršrutā '''Dārziņi''' — '''Jugla''' bija 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Rīgas sociālās aprūpes centrs "Mežciems"|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Motormuzejs|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Motormuzejs|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Rīgas sociālās aprūpes centrs "Mežciems"|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "Skola" pārdēvēta par "Ūdeļu iela" * "Pansionāts" pārdēvēta par "Sociālais un aprūpes centrs "Mežciems"" ** "7. slimnīca" pārdēvēta par "Slimnīca "Gaiļezers"" * "89. skola" pārdēvēta par "Mežciema pamatskola" * "Kapi" pārdēvēta par "Biķernieku memoriāls" * "Dzelzceļa slimnīca" pārdēvēta par "Stacionārs "Biķernieki"" * "Bērnudārzs" pārdēvēta par "Ainavas iela" * "Ūnijas iela" pārdēvēta par "64. vidusskola" * "Ilūkstes iela" pārdēvēta par "Varavīksnes gatve" * "Akadēmiķa M. Keldiša iela" pārdēvēta par "Brāļu Kaudzīšu iela" * "Pļavnieki—2" pārdēvēta par "Katlakalna iela" * "Zilupes iela" slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi * "Keramika" pārdēvēta par "Dienvidu tilts" * "Ķengarags" pārdēvēta par "Ķengaraga iela" * "Tirdzniecības centrs" pārdēvēta par "Aglonas iela" * "Rušānu iela" pārdēvēta par "Rušonu iela" * "T/C "DOLE" pārdēvēta par "Eglaines iela / "Dole"" * "Ķengarags-3" pārdēvēta par "Ikšķiles iela" * "AK-4" pārdēvēta par "Apskates stacija" * "27. līnija" pārdēvēta par "Dārziņu 27. līnija" * "38. līnija" pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija" * "46. līnija" pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija" * "Dārziņi-2" pārdēvēta par "Dārziņi" * ""Tālava" filiāle" pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450" * "Lubānas iela" pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * "Dzelzavas iela" pārdēvēta par "Varavīksnes gatve" * "Hipokrāta iela" pārdēvēta par "Dambjapurva iela" * "Malienas iela" pārdēvēta par "Dambjapurva iela" == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] 6pv90lhglr7gaap22b9u64zux0fzsch 0 107473 4541865 4528278 2026-10-30T19:51:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541865 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Dārziņi]] - [[Ķengarags]] |karte = A18 no-01-09-2026.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 14,591 km<br /> <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 25 |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē apļveida maršrutā no mobilitātes punkta "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) līdz [[Dārziņi]]em un atpakaļ. No 2026. gada 1. septembra atsevišķos rīta un pēcpusdienas reisos kursē arī gar Ķengaraga izglītības iestādēm no mobilitātes punkta "Ķengarags" līdz Prūšu skvēram un atpakaļ. 18. autobusu maršruta '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]]''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 14,591 km. Rīta reisu saīsinātā maršruta '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 9,433 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1971. gados, tas kursēja no [[VEF|Rupnīcas "VEF"]] līdz Višķu ielai. 1992. gadā slēdza. Maršrutu atjaunoja 2000. gadā un kursēja no Abrenes ielas līdz Višķu ielai, sākotnēji brauca pa Latgales ielu, tad pa Lokomotīves ielu. 2001. gadā darba dienās tika atklāts [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A. maršruts]] Abrenes iela - Dārziņi. Tas kursēja pa Latgales ielu. 2007. gada 12. martā šis maršruts tika slēgts. 2002. gada to pagarināja līdz Dārziņiem un kursēja maršrutā "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] - Dārziņi". [[Attēls:18aut n.png|thumb|18. autobusa maršruts "Abrenes iela - Dārziņi" līdz 2026. gada 5. jūlijam.]] Neskatoties uz Dārziņu apkaimes iedzīvotāju iebildumiem<ref>https://www.facebook.com/RigasDarzini/posts/p%C4%93c-%C5%A1odienas-tik%C5%A1an%C4%81s-ar-rd-un-rs-p%C4%81rst%C4%81vjiem-diskut%C4%93jot-par-18autobusa-likteni-/1430341885787540/</ref>, no 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Ķengarags]] - Dārziņi - Ķengarags". Maršruts Dārziņos kursē pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināts līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}{{Novecojusi saite}}</ref> Dārziņu iedzīvotāji iebilda pret maršruta saīsināšanu, jo tas nozīmē tiešā savienojuma zaudēšanu ar Rīgas centru ([[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]) un [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. No 2026. gada 1. septembra atsevišķos reisos maršruts tiek pagarināts [[Ķengarags|Ķengaraga]] apkaimē, braucot gar Ķengaraga izglītības iestādēm (''[[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] - [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] - [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] - [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] - [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] - Višķu iela'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/lai-skoleniem-no-darziniem-nodrosinatu-ertaku-noklusanu-kengaraga-18-marsruta-autobusi-no-septembra-atseviskos-reisos-kurses-pa-pagarinatu-marsrutu/|title=Lai skolēniem no Dārziņiem nodrošinātu ērtāku nokļūšanu Ķengaragā, 18. maršruta autobusi no septembra atsevišķos reisos kursēs pa pagarinātu maršrutu}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Valērijas Seiles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags '''kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], Latgales iela, Višķu iela. Rīta reisu saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27. līnija''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' kursē pa šādām ielām: Dārziņu iela, Jāņogu iela, Taisnā iela, Latgales iela, Višķu iela. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' pavisam kopā ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 3 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 4 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 5 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 6 | Tīrumi |x |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 8 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 9 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 10 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |11 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |12 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |13 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |14 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |15 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |16 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |17 |Sakņu iela |x |- | align="center" |18 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |19 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |20 |Tīrumi |x |- | align="center" |21 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |22 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |23 |Apskates stacija |x |- | align="center" |24 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |25 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | |} Saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi — Ķengarags''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 2 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 3 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |4 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |5 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |6 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |7 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |8 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |9 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |10 |Sakņu iela |x |- | align="center" |11 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |12 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |13 |Tīrumi |x |- | align="center" |14 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |15 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |16 |Apskates stacija |x |- | align="center" |17 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |18 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} |} 18. autobusu maršrutā '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags — Prūšu skvērs''' pavisam kopā ir 41 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 3 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 4 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 5 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 6 | Tīrumi |x |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 8 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 9 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 10 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |11 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |12 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |13 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |14 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |15 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |16 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |17 |Sakņu iela |x |- | align="center" |18 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |19 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |20 |Tīrumi |x |- | align="center" |21 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |22 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |23 |Apskates stacija |x |- | align="center" |24 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |25 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" |26 |[[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" |27 |[[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas stacija]] | |- | align="center" |28 |[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" |29 |[[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]] | |- | align="center" |30 |[[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] | |- | align="center" |31 |[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" |32 |Ķengaraga skolas | |- | align="center" |33 |Prūšu skvērs | |- | align="center" |34 |[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" |35 |[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" |36 |[[Rušonu iela]] | |- | align="center" |37 |[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" |38 |[[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] | |- | align="center" |39 |[[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" |40 |[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" |41 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | |} 18. autobusu maršrutā '''Prūšu skvērs — Ķengarags'''— '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' pavisam kopā ir 41 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" |2 |[[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" |3 |[[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas stacija]] | |- | align="center" |4 |[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" |5 |[[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]] | |- | align="center" |6 |[[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] | |- | align="center" |7 |[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" |8 |Ķengaraga skolas | |- | align="center" |9 |Prūšu skvērs | |- | align="center" |10 |[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" |11 |[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" |12 |[[Rušonu iela]] | |- | align="center" |13 |[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" |14 |[[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] | |- | align="center" |15 |[[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" |16 |[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" |17 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" |18 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |19 |Apskates stacija |x |- | align="center" |20 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |21 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |22 |Tīrumi |x |- | align="center" |23 |Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" |24 |Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" |25 |Sakņu iela |x |- | align="center" |26 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |27 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |28 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |29 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |30 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |31 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |32 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |33 |Sakņu iela |x |- | align="center" |34 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |35 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |36 |Tīrumi |x |- | align="center" |37 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |38 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |39 |Apskates stacija |x |- | align="center" |40 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |41 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela", pēc tam slēgta) * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus", pēc tam slēgta) * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs", pēc tam slēgta) * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela", pēc tam slēgta) * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3", pēc tam slēgta) * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta) * Abrenes iela (slēgta) * Emīlijas Benjamiņas iela (slēgta) * Katoļu iela (slēgta) * Mazā Kalna iela (slēgta) * Viļānu iela (slēgta) * Lauvas iela (slēgta) * Rēznas iela (slēgta) * Slāvu iela (slēgta) * Jāņavārti (slēgta) * Daugmales stacija (slēgta) * Lokomotīves iela (slēgta) * Mūzikas skola (slēgta) * Vagonu parks (slēgta) * Daugavpils iela (slēgta) * Centrālā stacija (slēgta) * Stacijas laukums (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] b3m4hs1ld0unsz0t6b3za4cjoz748f0 0 108542 4541940 3533650 2026-10-31T06:52:26Z Biafra 13794 4541940 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Beirons Deiviss | vārds_orig = ''Baron Davis'' | attēls = Baron Davis March 2012.jpg | att_izm = | paraksts = Beirons Deiviss 2012. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|4|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = {{mērv|cm=191}} | svars = {{mērv|kg=96}} | poz = [[Saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1999 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1999. gada NBA drafts|1999]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Ņūorleānas "Hornets"|Šarlotas "Hornets"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1999|start}}–{{nbay|2004|end}} | klubs 1 = [[Ņūorleānas "Hornets"|Šarlotas "Hornets"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2005|start}}–{{nbay|2007|end}} | klubs 2 = [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2008|start}}–{{nbay|2010|end}} | klubs 3 = [[Losandželosas "Clippers"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2010|end}} | klubs 4 = [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2011|full=y}} | klubs 5 = [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[NBA All-Star spēle]] ({{nasg|2002}}, {{nasg|2004}}) * [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] ({{nbay|2003|end}}) * ''Skills Challenge Champion'' (2004) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Beirons Valters Lūiss Deiviss''' ({{val|en|Baron Walter Louis Davis}}; dzimis {{dat|1979|4|13}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[basketbols|basketbolists]], bijis [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola valstsvienības]] spēlētājs. Aizvadījis 13 sezonas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA). Divreiz piedalījies [[NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]], ir ticis iekļauts [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskajā līgas trešajā izlasē]]. [[1999. gada NBA drafts|1999. gada NBA draftā]] viņu izvēlējās [[Ņūorleānas "Hornets"|Šarlotas "Hornets"]] ar kopējo 3. kārtas numuru. == Statistika NBA == {{NBA player statistics legend|leader=y|record=y}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1999|trunc=y}} | style="text-align:left;"| [[Šarlotas "Hornets"|"Hornets"]] | '''82''' || 0 || 18,6 || 42,0 || 22,5 || 63,4 || 2 || 3,8 || 1,2 || 0,2 || 5,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Šarlotas "Hornets"|"Hornets"]] | '''82''' || '''82''' || 38,9 || 42,7 || 31,0 || 67,7 || '''5''' || 7,3 || 2,1 || 0,4 || 13,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Šarlotas "Hornets"|"Hornets"]] | '''82''' || '''82''' || '''40,5''' || 41,7 || 35,6 || 58,0 || 4,3 || 8,5 || 2,1 || '''0,6''' || 18,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūorleānas "Hornets"|"Hornets"]] | 50 || 47 || 37,8 || 41,6 || 35,0 || 71,0 || 3,7 || 6,4 || 1,8 || 0,4 || 17,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūorleānas "Hornets"|"Hornets"]] | 67 || 66 || 40,1 || 39,5 || 32,1 || 67,3 || 4,3 || 7,5 ||style="background:#CFECEC| '''2,4'''* || 0,4 || '''22,9''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūorleānas "Hornets"|"Hornets"]] | 18 || 13 || 32,9 || 36,6 || 32,1 || 77,1 || 3,7 || 7,2 || 1,7 || 0,2 || 18,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 28 || 19 || 35,3 || 40,1 || 34,1 || 75,5 || 3,9 || 8,3 || 1,8 || 0,4 || 19,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 54 || 48 || 36,5 || 38,9 || 31,5 || 67,5 || 4,4 || '''8,9''' || 1,6 || 0,3 || 17,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 63 || 62 || 35,3 || '''43,9''' || 30,4 || 74,5 || 4,4 || 8,1 ||style="background:#CFECEC| 2,1* || 0,5 || 20,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | '''82''' || '''82''' || 39,0 || 42,6 || 33,0 || 75,0 || 4,7 || 7,6 || 2,3 || 0,5 || 21,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 65 || 60 || 34,6 || 37,0 || 30,2 || 75,7 || 3,7 || 7,7 || 1,7 || 0,5 || 14,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 75 || 73 || 33,6 || 40,6 || 27,7 || '''82,1''' || 3,5 || 8 || 1,7 || '''0,6''' || 15,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 43 || 35 || 29,5 || 41,6 || 29,6 || 76,0 || 2,8 || 7 || 1,4 || 0,5 || 12,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 15 || 9 || 25,3 || 42,1 || '''41,4''' || 81,5 || 2,4 || 6,1 || 1,1 || 0,4 || 13,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 29 || 14 || 20,5 || 37,0 || 30,6 || 66,7 || 1,9 || 4,7 || 1,2 || 0,1 || 6,1 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 835 || 692 || 34,2 || 40,9 || 32,0 || 71,1 || 3,8 || 7,2 || 1,8 || 0,4 || 16,1 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Visu zvaigžņu spēle | 2 || 0 || 14,5 || 28,6 || 11,1 || 0 || 0,5 || 6 || 0,5 || 0 || 4,5 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]] | style="text-align:left;"| [[Šarlotas "Hornets"|"Hornets"]] | 4 || 0 || 14,3 || 43,5 || 16,7 || 50,0 || 1,5 || 1,5 || 1 || 0 || 5,8 |- | style="text-align:left;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | style="text-align:left;"| [[Šarlotas "Hornets"|"Hornets"]] | 10 || 10 || 39,7 || 48,0 || '''40,0''' || 71,4 || 4,4 || 5,8 || 2,8 || 0,5 || 17,8 |- | style="text-align:left;"| [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | style="text-align:left;"| [[Šarlotas "Hornets"|"Hornets"]] | 9 || 9 || '''44,6''' || 37,8 || 33,9 || 59,7 || '''7''' || 7,9 || '''3,6''' || 0,6 || 22,6 |- | style="text-align:left;"| [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | style="text-align:left;"| [[Ņūorleānas "Hornets"|"Hornets"]] | 5 || 5 || 38,8 || 44,6 || 34,3 || 72,7 || 3,6 || '''8,4''' || 1,4 || 0,4 || 20,4 |- | style="text-align:left;"| [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | style="text-align:left;"| [[Ņūorleānas "Hornets"|"Hornets"]] | 7 || 7 || 37,1 || 37,7 || 32,7 || 75,8 || 4,1 || 7 || 1,6 || '''0,7''' || 18,1 |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | '''11''' || '''11''' || 40,5 || '''51,3''' || 37,3 || 77,0 || 4,5 || 6,5 || 2,9 || 0,6 || '''25,3''' |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 4 || 4 || 24,3 || 47,8 || 28,6 || '''100''' || 0,8 || 3,3 || 0 || 0 || 7,8 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 50 || 46 || 37,0 || 44,2 || 35,0 || 70,9 || 4,3 || 6,2 || style="background:#E0CEF2;"|'''2,3'''{{Double-dagger}} || 0,5 || 18,8 |} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Baron Davis|Beirons Deiviss}} {{Basketbola profili | oficmlapa = www.barondavis.com/ | nba = playerfile/baron_davis | br = players/d/davisba01.html | sr = | espn = | fiba = | fibae = | eirol = }} * {{imdb|1557577}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Deiviss, Beirons}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Clippers" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] a0v6phl76s91w3pa0shvs0gm7mxcjrs 0 112698 4541891 4137737 2026-10-30T21:23:41Z ZANDMANIS 91184 4541891 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Volfgangs Lits | vārds_orig = ''Wolfgang Lüth'' | attēls = Wolfgang Luth.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1913 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 15 | dz_vieta =[[Rīga]], [[Attēls:Flag of Russia.svg|22px|border]] [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Flensburga]], [[Britu okupācijas zona Vācijā|Britu okupācijas zona]], [[Attēls:Flag of Germany (1946-1949).svg|22px|border]] [[Sabiedroto okupētā Vācija]]<br />(tagad [[Šlēsviga-Holšteina]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[jūras kapteinis]] (''Kapitän zur See'') | dienesta_laiks = 1933.—1945. | valsts = [[Trešais reihs]] (1933.—1945.) | struktūra = Kara flote (''[[Kriegsmarine]]'') | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Spānijas pilsoņu karš]], [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = [[Herdera institūts]] Rīgā | apbalvojumi = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām, zobeniem un briljantiem]] (''Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub, Schwertern und Brillanten'') | cits_darbs = }} }} '''Volfgangs Augusts Eižens Lits''' ({{val|de|Wolfgang August Eugen Lüth}}; dzimis {{Dat|1913|10|15}}, miris {{Dat|1945|05|14}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis otrs veiksmīgākais [[Vācija|vācu]] [[zemūdene|zemūdeņu]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Lita vadībā zemūdenes nogremdēja 46 tirdzniecības kuģus un vienu [[Francija|franču]] zemūdeni ar kopēju tonnāžu 230 781 [[reģistra tonna]]s. Vairāk spējis tikai [[Oto Krečmers]]. Volfgangs Lits ir viens no diviem zemūdens karavīriem, kuri saņēmuši [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krustu ar ozollapām, zobeniem un briljantiem]] (''Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub, Schwertern und Brillanten''). Dzimis Rīgā, [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas, trīs semetrus studēja [[Herdera institūts|Herdera institūtā]]. 1933. gadā pameta [[Latvija|Latviju]], devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur iestājas kara flotē. Pēc apmācībām dienēja virsūdens flotē, bet 1937. gada februārī tika norīkots uz zemūdens dienestu. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā, veica uzdevumus [[Spānija]]s piekrastē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma momentā Volfgands Lits patrulēja zemūdenē "[[U-38]]" pie [[Portugāle]]s krastiem. 1939. gada 30. decembrī Volfgangam Litam tika uzticēta zemūdens [[U-9]] vadība. Ar šo zemūdeni Lits devās sešās patrulēšanās un nogremdēja 7 kuģus un franču zemūdeni.1940. gada 27. jūnijā Lits tika norīkots par zemūdenes [[U-138]] komandieri, bet 1940. gada 21. oktobrī par zemūdenes [[U-43]] komandieri. Ar U-43 piecās patrulēšanās tika nogremdēti 12 kuģi. 1942. gada 9. maijā Lits kļuva par zemūdenes [[U-181]] komandieri. 1942. gada septembŗi zemūdene devās no [[Ķīle]]s un patrulēja [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] un pie [[Dienvidāfrika]]s. Līdz atgriešanās [[Bordo]] tika nogremdēti 12 kuģi. 1943. gada martā Lits devās vēl vienā patrulēšanā, sevišķi bieži izturoties [[Maurīcija]]s tuvumā. Patrulēšana turpinājās 205 dienas — tā bija otrā ilgākā kara laikā. Tika nogremdēti 10 kuģi. 1944. gada janvārī pēc 15 patrulēšanām un 600 dienām jūrā, sāka dienēt krastā — viņš tika norīkots par zemūdens flotiles komandieri [[Gotenhāfene|Gotenhāfenē]]. Vēlāk viņš tika pārcelts uz jūras kara skolu [[Flensburga|Flensburgā]], bet 1944. gada septembrī kļuva par skolas komandieri. Kad 1945. gada Flensburgā ienāca [[Lielbritānija|britu]] karaspēks, Lits turpināja ieņemt kara skolas vadītāja amatu. Naktī uz 1945. gada 14. maiju Litu nošāva vācu [[sardze]]s kareivis, jo Lits neatbildēja uz sardzes brīdinājumu. Vēlēkā izmeklēšana atzina, ka sardzes kareivis rīkojies pēc reglamenta. Saskaņojot ar britu iestādēm, Volfgangs Lits tika apglabāts [[Valsts bērēs]]. Goda sardzē pie zārka stāvēja seši zemūdens komandieri — visi bija Dzelzs krusta Bruņinieka krusta saņēmēji. Tās bija pēdējās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] Valsts bēres. == Ārējās saites == * {{BBLD|0000000081553512|NAME=Lüth, Wolfgang}} * [http://www.uboat.net/men/luth.htm Eintrag bei uboat.net] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lits, Volfgangs}} [[Kategorija:Kriegsmarine virsnieki]] [[Kategorija:Vācijas virsnieki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Dzelzs krusta kavalieri]] [[Kategorija:Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri]] t81426ghcdnoxngjxqv9ya54wvasub9 0 114090 4542060 4011187 2026-10-31T11:16:30Z Bendžamins 76862 4542060 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Arne Frīdrihs | image = Arne Friedrich 2019 (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|5|29|df=y}} | cityofbirth = [[Bad-Einhauzene]] | countryofbirth = [[Rietumvācija]] | height = 185 | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] / [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1985—1987 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} FC Bad Oeynhausen | youthyears2 = 1987—1992 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} TuS Lohe | youthyears3 = 1992—1995 | youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SC Herford|Herford]] | youthyears4 = 1995—1999 | youthclubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Gütersloh|Gütersloh]] | years1 = 1999—2000 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Verl|Verl]] | caps1 = 31 | goals1 = 0 | years2 = 2000—2002 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | caps2 = 47 | goals2 = 1 | years3 = 2002—2010 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]] | caps3 = 231 | goals3 = 13 | nationalyears1 = 2000—2001 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2002—2011 | nationalteam2 = {{fb|GER}} | nationalcaps2 = 82 | nationalgoals2 = 1 | name = | caption = Frīdrihs 2019. gadā | birth_date = | birth_place = | caps4 = 15 | caps5 = 23 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Fire"]] | goals4 = 0 | goals5 = 1 | years4 = 2010—2011 | years5 = 2012—2013 | totalcaps = 347 | totalgoals = 15 }} '''Arne Frīdrihs''' ({{val|de|Arne Friedrich}}, {{IPA|ˈaɐ̯nə ˈfʁiːdʁɪç}}; dzimis {{dat|1979|5|29}}) ir bijušais [[Vācija]]s futbola aizsargs. Vācijas izlasē aizvadījis 70 spēles, debitējot spēlē pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlasi]] 2002. gada 21. augustā, spēlei noslēdzoties 2—2. == Sasniegumi == '''Hertha BSC''' * [[DFL Ligapokal]]: 2002 * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2006 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2004}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fridrihs, Arne}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Bīlefeldes "Arminia" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Fire" spēlētāji]] 8z95b66pbe3w71oss6m6o8muerzw1a2 0 115828 4541723 4528468 2026-10-30T15:30:37Z Bendžamins 76862 4541723 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Infokaste futbolists | playername = Andrijs Voroņins | image = Andriy Voronin 2019.jpg | fullname = Andrijs Viktorovičs Voroņins | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|7|21}} | countryofbirth = {{vieta|Ukrainas PSR|Odesa}} | height = 178 | position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthclubs1 = [[Odesas "Chornomorets"]] | youthyears2 = 1995—1997 | youthclubs2 = [[Menhengladbahas "Borussia"]] | years1 = 1997—2000 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | caps1 = 9 | goals1 = 1 | years2 = 2000—2003 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FSV Mainz 05]]'' | caps2 = 75 | goals2 = 29 | years3 = 2003—2004 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Köln]]'' | caps3 = 19 | goals3 = 4 | years4 = 2004—2007 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps4 = 92 | goals4 = 32 | years5 = 2008—2009 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Hertha"]] | caps5 = 27 | goals5 = 11 | years6 = 2007—2010 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} ''[[Liverpool FC]]'' | caps6 = 27 | goals6 = 5 | years7 = 2010—2014 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | caps7 = 80 | goals7 = 22 | years8 = 2012—2013 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]] | caps8 = 10 | goals8 = 0 | nationalyears1 = 2002—2012 | nationalteam1 = [[Ukrainas futbola izlase|Ukraina]] | nationalcaps1 = 74 | nationalgoals1 = 8 | name = Andrijs Voroņins | caption = Andrijs Voroņins 2019. gadā | totalcaps = 339 | totalgoals = 104 }} '''Andrijs Voroņins''' ({{val|uk|Андрій Вікторович Воронін}}; dzimis {{dat|1979|7|21}} [[Odesa|Odesā]], [[Ukrainas PSR]]) ir bijušais ukraiņu [[futbols|futbolists]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. == Klubu karjera == === Menhengladbahas "Borussia" === Voroņins pameta jaunatnes klubu no dzimtās pilsētas "Chornomorets" [[1995]]. gadā, lai dotos uz [[Vācija|Vāciju]], kur viņš pievienojās [[Menhengladbahas "Borussia"]]. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] uzbrucējs debitēja 18 gadu vecumā, taču lielākoties spēlēja kluba jauniešu komandās. Vācijas spēcīgākajā futbola līgā viņš aizvadīja tikai septiņus mačus, līdz "Borussia" izkrita uz 2. Bundeslīgu. Pēc divām spēlēm otrajā līgā Voroņins pievienojās citai 2. Bundeslīgas vienībai ''[[1. FSV Mainz 05]]'', kas par ukraiņu futbolistu samaksāja 45 tūkstošus [[eiro]].<ref name=uefa>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=4/newsid=57508.html|title=Voronin on fast-track to fame|work=Article on uefa.com|date=6 March 2003|accessdate=8 July 2007|archive-date={{dat|2009|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090108030638/http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=4/newsid=57508.html}}</ref> === ''Mainz'' === Pirmajās divās sezonās jaunajā klubā Voroņins kļuva par stabilu uzbrukuma līderi, bet trešajā ar 20 vārtu guvumiem - par 2. Bundeslīgas rezultatīvāko spēlētāju. Veiksmīgā snieguma dēļ Voroņinu iekāroja arī citas komandas, par vienu no kandidātiem kļūstot [[Kijivas "Dinamo"]], kas vēlējās, lai uzbrucējs atgriežas dzimtenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ukrainiansoccer.net/news/news_article.asp?ID=12885|title=Dynamo pressures Voronin?|work=Report on ukrainiansoccer.net|date=August 25, 2002|accessdate=July 8, 2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927013030/http://www.ukrainiansoccer.net/news/news_article.asp?ID=12885|archivedate={{dat|2007|09|27||bez}}}}</ref> [[2002]]./[[2003. gads|2003]]. gada sezonas beigās "Mainz" nespēja izcīnīt vietu Bundeslīgā, tādēļ Voroņins izlēma nepagarināt līgumu ar šo komandu. Savu karjeru viņš turpināja ''[[1. FC Köln]]'' klubā, kas spēja iekļūt augstākajā līgā. === ''Köln'' / Leverkūzenes "Bayer" === [[Ķelne]]s komanda gan Bundeslīgā ilgi nenoturējās, zaudējot tajā vietu jau pēc vienas sezonas. Taču Voroņins saglabāja vietu spēcīgāko vidū, pievienojoties [[Leverkūzenes "Bayer"]]. "Bayer" izrādīja interesi par ukraiņu futbolistu kopš laika, kad viņš spēlēja ''Mainz''. Pēc divām veiksmīgām sezonām kā klubā, tā arī izlases sastāvā, ar ko viņš piedalījās [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa izcīņā]] un aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, par Voroņinu interesi izrādīja [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Spānija]]s un [[Skotija]]s klubi. "Bayer" piedāvājumu viņš atraidīja. === "Liverpool" === {{dat|2007|2|26}} ''[[Liverpool FC]]'' paziņoja, ka ir parakstījuši līgumu ar Voroņinu un viņš pievienosies komandai vasaras periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Liverpool confirm Voronin signing | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6373275.stm | publisher=[[BBC Sport]] | date=2007-02-26 | accessdate=2007-07-08}}</ref> Tā paša gada 6. jūlijā klubs paziņoja, ka ar ukraiņu uzbrucēju parakstīts kontrakts uz četriem gadiem<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6277298.stm |title=Liverpool announce Voronin move| publisher=[[BBC Sport]] | date=2007-07-06 | accessdate=2007-07-08}}</ref> 11. augustā Voroņins debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]], izejot uz laukuma 78. minūtē mačā pret [[Birmingemas "Aston Villa"|"Aston Villa"]]. 15. augustā viņš guva pirmos vārtus ''Liverpool'' sastāvā, [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] spēlē pret ''[[Toulouse FC]]''. {{dat|2007|8|25}} Voroņins guva savus pirmos vārtus Premjerlīgā, to paveicot mačā pret ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' 87. minūtē. {{dat|2008|1|25}} Voroņins treniņa laikā savainoja potīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Voronin ruled out for six weeks |publisher=[[BBC Sport]] |date=2008-01-25 |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7209459.stm |accessdate=2008-10-20}}</ref> Viņš pārcieta operāciju un sezonas beigās spēja aizvadīt dažas spēles. === Berlīnes "Hertha" === Pēdējā transfēru tirgus dienā 2008. gadā Voroņins piekrita izīrēšanai uz Vācijas Bundeslīgas klubu [[Berlīnes "Hertha"]],<ref>[http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7592495.stm Voronin signs for Hertha Berlin]</ref> kur pavadīja vienu sezonu. {{dat|2009|4|11}} viņš iekļuva Bundeslīgas vēsturē, nopelnot 1000. noraidījumu līgas vēsturē. === Maskavas "Dinamo" === {{dat|2010|1|8}} tika paziņots, ka ''Liverpool'' piekrīt pārdot Voroņinu Maskavas "Dinamo" par 1,8 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.transfermarkt.de/de/news/34591/presse-wechsel-von-voronin-nach-moskau-perfekt.html |title=Presse: Wechsel von Voronin nach Moskau perfekt |access-date={{dat|2010|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100116224645/http://www.transfermarkt.de/de/news/34591/presse-wechsel-von-voronin-nach-moskau-perfekt.html |archivedate={{dat|2010|01|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100116224645/http://www.transfermarkt.de/de/news/34591/presse-wechsel-von-voronin-nach-moskau-perfekt.html |date={{dat|2010|01|16||bez}} }}</ref> Divas dienas vēlāk ukraiņu futbolists oficiāli parakstīja līgumu ar "Dinamo".<ref>{{Ziņu atsauce| url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/8450798.stm | work=BBC News | title=Voronin seals Dinamo Moscow move | date=10 January 2010 | accessdate=25 April 2010}}</ref> == Karjeras statistika == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|Līga !colspan="2"|Kausi !colspan="2"|Eiropas mači !colspan="2"|Kopā |- !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[Menhengladbahas "Borussia"|"Borussia"]]''' |align="center"|1997-98 |align="center"|7 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !7 !1 |- |align="center"|1998-99 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !0 !0 |- |align="center"|1999-00 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !2 !0 |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[1. FSV Mainz 05|"Mainz"]]''' |align="center"|2000-01 |align="center"|10 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !11 !1 |- |align="center"|2001-02 |align="center"|34 |align="center"|8 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|0 !36 !9 |- |align="center"|2002-03 |align="center"|31 |align="center"|20 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !32 !20 |- |rowspan="1" align=center valign=center|'''[[1. FC Köln|"Koln"]]''' |align="center"|2003-04 |align="center"|19 |align="center"|4 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 !21 !6 |- |rowspan="3" align=center valign=center|'''[[Leverkūzenes "Bayer"|"Bayer"]]''' |align="center"|2004-05 |align="center"|32 |align="center"|15 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|5 |align="center"|2 !38 !17 |- |align="center"|2005-06 |align="center"|29 |align="center"|7 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|0 !33 !8 |- |align="center"|2006-07 |align="center"|31 |align="center"|10 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|10 |align="center"|2 !43 !12 |- |rowspan="1" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' |align="center"|2007-08 |align="center"|19 |align="center"|5 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|7 |align="center"|1 !28 !6 |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[Berlīnes "Hertha"|"Hertha"]]''' |- |align="center"|2008-09 |align="center"|27 |align="center"|11 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|5 |align="center"|0 !33 !11 |- |rowspan="1" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' |align="center"|2009-10 |align="center"|8 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|3 |align="center"|0 !12 !0 |- |rowspan="1" align=center valign=center|'''[[Maskavas "Dinamo" (futbols)|"Dinamo"]]''' |align="center"|2010 |align="center"|10 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !8 !2 |- !colspan="2"|Vācija !222 !77 !12 !4 !22 !4 !256 !85 |- !colspan="2"|Anglija !27 !5 !3 !0 !10 !1 !40 !6 |- !colspan="2"|Krievija !10 !2 !0 !0 !0 !0 !10 !2 |- !colspan="2"|Kopā karjerā !259 !84 !15 !4 !32 !5 !306 !93 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Voronzins, Andrijs}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] dwl94u8ykw6qi6rhyfax1htu1at394f 0 117844 4541738 4437391 2026-10-30T15:50:42Z Bendžamins 76862 4541738 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kristiāns Nēmets | height = 179 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|5}} | birth_place = {{vieta|Ungārija|Ģēra}} | currentclub = | position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 2003—2005 | youthclubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Győri ETO FC|Győr]] | years1 = 2005—2007 | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Budapeštas MTK]] | caps1 = 37 | goals1 = 14 | years2 = 2007—2010 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2009 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]] | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2009—2010 | clubs4 = {{flaga|Grieķija}} {{īre}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] | caps4 = 18 | goals4 = 3 | years5 = 2010—2012 | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | caps5 = 4 | goals5 = 0 | years6 = 2011 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} {{īre}} [[Ethnikos Olympiakos Volos F.C.|Olympiacos Volos]] | caps6 = 13 | goals6 = 1 | years7 = 2011—2012 | clubs7 = {{flaga|Ungārija}} {{īre}} [[Budapeštas MTK]] | caps7 = 1 | goals7 = 1 | years8 = 2012 | clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} {{īre}} [[RKC Waalwijk]] | caps8 = 18 | goals8 = 4 | years9 = 2012—2014 | clubs9 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roda JC]] | caps9 = 45 | goals9 = 10 | years10 = 2015 | clubs10 = {{flaga|ASV}} [[Kanzassitijas "Sporting"|Sporting Kansas City]] | caps10 = 28 | goals10 = 11 | years11 = 2016—2017 | clubs11 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa Sports Club|Al-Gharafa]] | caps11 = 26 | goals11 = 13 | years12 = 2017—2018 | clubs12 = {{flaga|ASV}} [[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]] | caps12 = 21 | goals12 = 1 | nationalyears1 = 2005—2006 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U17 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 11 | nationalyears2 = 2006—2008 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U19 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 14 | nationalyears3 = 2009 | nationalteam3 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U20 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 9 | nationalyears4 = 2009—2010 | nationalteam4 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U21 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 2 | nationalyears5 = 2010—2019 | nationalteam5 = {{fb|Ungārija}} | nationalcaps5 = 37 | nationalgoals5 = 4 | image = | caption = | caps13 = 33 | clubs13 = {{flaga|ASV}} [[Kanzassitijas "Sporting"|Sporting Kansas City]] | goals13 = 9 | years13 = 2018—2019 | caps14 = 1 | caps15 = 4 | clubs14 = {{flaga|Slovākija}} [[DAC 1904 Dunajská Streda|Dunajská Streda]] | clubs15 = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]] | goals14 = 0 | goals15 = 1 | years14 = 2020 | years15 = 2020 | clubs16 = {{flaga|Ungārija}} [[Debreceni VSC|Debrecen]] | years16 = 2021 | caps16 = 7 | goals16 = 1 | clubs17 = {{flaga|Ungārija}} [[MTK Budapest FC|MTK Budapest]] | years17 = 2022—2026 | caps17 = 102 | goals17 = 35 }} '''Kristiāns Nēmets''' ({{val-hu|Németh Krisztián}}; dzimis {{dat|1989|1|5}} [[Ģēra|Ģērā]], [[Ungārija|Ungārijā]]) ir ungāru bijušais [[futbols|futbolists]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. == Klubu karjera == === "MTK" === Par futbolista pirmo profesionālo komandu kļuva [[Budapeštas "MTK"]], ar ko līgums tika parakstīts [[2005. gads|2005]]. gadā. Spēlējot šajā komandā, viņš 37 līgas spēļu laikā guva 16 vārtus un 2006./2007. gada sezonā palīdzēja vienībai ieņemt otro pozīciju nacionālajā čempionātā. === "Liverpool" === [[2007. gads|2007]]. gada vasarā uzbrucējs parakstīja trīs gadu līgumu ar "Liverpool". Klubs uz spēlētāju lika lielas cerības, kas saistītas ar nākotni.<ref name="lfc-profile">{{Ziņu atsauce | url = http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/29-krisztian-nemeth | title = Krisztian Nemeth | publisher = [[Liverpool FC|Liverpool F.C.]] | accessdate = 2009-12-05}}</ref> {{dat|2007|11|27}} viņš debitēja [[Liverpūle]]s kluba rezervistu sastāvā un guva divus vārtus pret [[Mančestras "City"]] dublieriem. Nedēļu vēlāk viņš izcēlās ar vēl diviem vārtu guvumiem pret [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] rezervistiem.<ref name="lfc-profile"/><ref name="lfc2126">{{Ziņu atsauce | last= Hassall|first=Paul|url = http://www.liverpoolfc.tv/news/archivedr/news/2007/dec/4/N157923071204-2126.htm | date= 4 December 2007 |title = NEMETH DOUBLE EARNS DERBY DELIGHT | publisher = [[Liverpool FC|Liverpool F.C.]] | accessdate = 2009-01-26}}</ref> Arī savā trešajā mačā, pret "[[Middlesborough FC|Middlesborough]]", Nemets guva vārtus. {{dat|2008|8|2}} futbolists tika iekļauts galvenās komandas sastāvā draudzības spēlei pret "[[Villarreal]]" un izgāja laukumā otrā puslaika sākumā. 2. augustā viņš izgāja laukumāvēl vienā pārbaudes mačā - pret [[Glāzgovas "Rangers"]]. {{dat|2009|1|26}} Nemets uz vienu mēnesi tika izīrēts [[Blackpool FC|"Blackpool"]].<ref name="lfc1141">{{Ziņu atsauce |last=Rice |first=Jimmy |title=NEMETH AND LINDFIELD ON THE MOVE |publisher=[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]] |date=26 January 2009 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N163005090126-1141.htm |accessdate=2009-01-26}}</ref><ref name="BFC1533215">{{Ziņu atsauce | title=Seasiders Make Move For Nemeth | publisher=[[Blackpool F.C.]] | date=26 January 2009 | url=http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1533215,00.html | accessdate=2009-01-26 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120503100352/http://www.blackpoolfc.co.uk/page/NewsDetail/0%2C%2C10432~1533215%2C00.html | archivedate=2012-05-03 }}</ref> === "AEK" === "Liverpool" {{dat|2009|8|25}} paziņoja, ka ungāru uzbrucējs 2009./2010. gada sezonu pavadīs [[Grieķija|grieķu]] klubā [[Atēnu "AEK"]].<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/8222472.stm | title = Liverpool loan Nemeth to Athens | publisher = BBC Sport | accessdate = 26 August 2009 | date=26 August 2009}}</ref> 30. augustā viņš debitēja vienībā, izejot laukumā uz maiņu pret "Atromitos". Spēles vienīgajos vārtos rezultatīvu piespēli iedeva tieši Nemets. Tajā nedēļā viņu atzina par līgas vērtīgāko spēlētāju. 20. septembrī viņš guva pirmos vārtus "AEK" labā, kad komanda nospēlēja neizķširti 1:1 ar "PAS Giannina". Tuvojoties [[2010. gads|2010]]. gadam, futbolists mocījās ar ceļgala savainojumu, kura dēļ nācās izlaist vairākus mēnešus. Viņš atgriezās ierindā vien uz pēdējām sezonas spēlēm. == Sasniegumi == '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2010—11 '''Columbus Crew''' * [[MLS|MLS kauss]]: 2020 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Nēmets, Kristiāns}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RKC Waalwijk spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:Jaunanglijas "Revolution" spēlētāji]] [[Kategorija:Kanzassitijas "Sporting" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Crew" spēlētāji]] [[Kategorija:DAC 1904 Dunajská Streda spēlētāji]] [[Kategorija:Debreceni VSC spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]] e4orqsurdvkaaalkuglja713nozv64y 0 118144 4542086 4496402 2026-10-31T11:56:28Z Bendžamins 76862 4542086 wikitext text/x-wiki {{nejaukt ar|kakao}} {{Futbolista infokaste | playername = Kakau | image = Werkstattreihe gemeinsam für ein starkes Deutschland, Köln-3523.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|3|27}} | cityofbirth = ''Mogi das Cruzes'' | countryofbirth = {{Flag|Brazīlija}} | height = 179 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 1999—2001 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} Türk Gücü München | caps1 = 31 | goals1 = 7 | years2 = 2001—2003 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nuremberg|Nuremberg]] | caps2 = 44 | goals2 = 8 | years3 = 2003—2014 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] | caps3 = 263 | goals3 = 80 | nationalyears1 = 2009—2012 | nationalteam1 = {{fb|GER}} | nationalcaps1 = 23 | nationalgoals1 = 6 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps4 = 24 | caps5 = 9 | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Cerezo Osaka]] | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart II]] | goals4 = 7 | goals5 = 3 | years5 = 2016 | years4 = 2014—2015 | totalcaps = 389 | totalgoals = 121 }} '''Kakau''' ({{val|pt|Claudemir Jerônimo Barretto}};<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cacau.de/v2/cms/website.php?id=/de/index/cacau/profil.htm|title=Profil|work=www.cacau.de|language=German|accessdate=31 March 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090519191443/http://www.cacau.de/v2/cms/website.php?id=%2Fde%2Findex%2Fcacau%2Fprofil.htm|archivedate={{dat|2009|05|19||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vfb.de/de/teams/spieler/2008/cacau.php?f=story|title=18 Cacau|accessdate=31 March 2010|date=31 March 2010|work=[[VfB Stuttgart]]|language=German}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/spielersteckbrief/object/27472/saison/2008-09|title=Cacau|work=[[Kicker (sports magazine)|Kicker]]|accessdate=31 March 2010|language=German|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090721003106/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/spielersteckbrief/object/27472/saison/2008-09|archivedate={{dat|2009|07|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbf.com.br/bid/book.pdf|title=Player and corresponding CBF id|accessdate=31 March 2010|work=[[Brazilian Football Confederation|CBF]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091014211216/http://www.cbf.com.br/bid/book.pdf|archivedate={{dat|2009|10|14||bez}}}}</ref> dzimis {{dat|1981|3|27}} ''Mogi das Cruzes'',<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.spiegel.de/sport/fussball/0,1518,700034,00.html | title = "Ich will einfach nur spielen" | trans_title = "I just want to play" | language = German | publisher = Spiegel Online | date = 12 June 2010 | accessdate = 17 June 2010}}</ref> [[Brazīlija|Brazīlijā]]) ir bijušias [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kakau Vācijas pilsonību ieguva 2009. gada februārī, Vācijas izlases sastāvā debitēja 2009. gada maijā spēlē pret Ķīnas izlasi. Kopā ar Vāciju startē [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/players/player=312546/profile.html|title=19 Cacau|work=[[FIFA]]|accessdate=13 June 2010|archive-date={{dat|2010|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100610215419/http://www.fifa.com/worldcup/players/player=312546/profile.html}}</ref> 2007. gada Vācijas Bundeslīgas čempions "Stuttgart" sastāvā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cacau.de/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070222155804/http://www.cacau.de/ |date={{dat|2007|02|22||bez}} }} {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fussballdaten.de/spieler/cacau/ Fussballdaten profils] {{de ikona}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] 21a1lljrj0ovm5jl67md5oc7yfw8nfz 0 119030 4542039 3971993 2026-10-31T10:57:31Z Bendžamins 76862 4542039 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Hanss Jergs Buts | image = Jörg Butt – Tag der Legenden 2016 04.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1974|5|28}} | cityofbirth = [[Oldenburga]] | countryofbirth = {{flag|Rietumvācija}} | height = 191 | currentclub = | position = [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} TSV Großenkneten | years1 = 1994—1997 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Oldenburg|Oldenburg]] | caps1 = 87 | goals1 = 5 | years2 = 1997—2001 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburg]] | caps2 = 133 | goals2 = 19 | years3 = 2001—2007 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | caps3 = 191 | goals3 = 7 | years4 = 2007—2008 | clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | caps4 = 1 | goals4 = 0 | years5 = 2008—2012 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | caps5 = 63 | goals5 = 0 | years6 = 2009 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich II|Bayern Munich II]] | caps6 = 4 | goals6 = 1 | nationalyears1 = 2000—2010 | nationalteam1 = {{fb|GER}} | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | name = | caption = Buts 2016. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 479 | totalgoals = 32 }} '''Hanss Jergs Buts''' ({{val|de|Hans-Jörg Butt}}; dzimis {{dat|1974|5|28}} [[Oldenburga|Oldenburgā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]) ir bijušais [[Vācija|vācu]] futbolists, spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. H. J. Buts bija Vācijas izlases otrais vārtsargs [[2010 FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā]] Dienvidāfrikā. Savu profesionāļa karjeru uzsāka 1994. gadā vietējā [[VfB Oldenburg|Oldenburg]] kluba sastāvā. Bieži izpildījies [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienus]]. Kopā guvis 26 vārtus [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fussballdaten.de/person/joerg-butt/|title=Jörg Butt - 2011/2012|website=Fussballdaten|access-date=2021-04-08|language=de}}</ref> == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2009–10 * [[DFB Pokal]]: 2009–10 * [[DFL Supercup]]: 2010 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fcbayern.t-com.de/en/teams/profis/00392.php Bayern Munich profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100918023427/http://www.fussballdaten.de/spieler/butthansjoerg/ Fussballdaten profils] {{de ikona}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{DEFAULTSORT:Buts Hanss Jergs}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 7mskn4i9heldd22rfuvxrf2cee05pkz 10 119406 4541684 4315666 2026-10-30T14:49:12Z Pirags 3757 pap 4541684 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=5. Saeima |title=[[5. Saeima]] <small>([[1993]]—[[1995]])</small> | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1=[[5. Saeimas frakcijas|Frakcijas]] |list1= * [[Latvijas Ceļš]] (34) * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] (14), [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] (13), no 1994. ɡada [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] (6) un [[Tautas saskaņas partija]] (6) * [[Latvijas Zemnieku savienība]] (9) * [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] (6) * [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] (6) * [[Demokrātiskā Centra partija]] (5) * [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] (5) |group2=Prezidijs |list2= * [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] [[Anatolijs Gorbunovs]] * priekšsēdētāja biedri [[Aivars Berķis]] * [[Andrejs Krastiņš]] * sekretārs [[Imants Daudišs]] * sekretāra biedre [[Irēna Folkmane]] |group3=[[5. Saeimas deputāti|Deputāti]] |list3={{Navbox subgroup |group1=[[Latvijas Ceļš|LC]] |list1= * [[Dzintars Ābiķis|Ābiķis]] * [[Mariss Andersons|Andersons]] * [[Indulis Bērziņš|I. Bērziņš]] * [[Inese Birzniece|Birzniece]] * [[Jānis Bordāns|Bordāns]] * [[Jānis Bunkšs|Bunkšs]] * [[Imants Daudišs|Daudišs]] * [[Pēteris Kārlis Elferts|Elferts]] * [[Aivars Endziņš|Endziņš]] * [[Andris Glāzītis|Glāzītis]] * [[Anatolijs Gorbunovs|Gorbunovs]] * [[Māris Graudiņš|Graudiņš]] * [[Andris Gūtmanis|Gūtmanis]] * [[Roberts Hartvigs|Hartvigs]] * [[Edvīns Inkēns|Inkēns]] * [[Raimonds Jonītis|Jonītis]] * [[Ojārs Kehris|Kehris]] * [[Vilis Krištopans|Krištopans]] * [[Jānis Lagzdiņš|Lagzdiņš]] * [[Andris Liepiņš|Liepiņš]] * [[Kristiāna Lībane-Šķēle|Lībane]] * [[Andris Līgotnis|Līgotnis]] * [[Ruta Marjaša|Marjaša]] * [[Gunārs Meierovics|Meierovics]] * [[Uldis Osis|Osis]] * [[Andrejs Panteļējevs|Panteļējevs]] * [[Oļģerts Pavlovskis|O. Pavlovskis]] * [[Valdis Pavlovskis|V. Pavlovskis]] * [[Aija Poča|Poča]] * [[Indra Sāmīte|Sāmīte]] * [[Andrejs Siliņš|Siliņš]] * [[Modris Spuģis|Spuģis]] * [[Mārtiņš Virsis|Virsis]] * [[Māris Zvaigzne|Zvaigzne]] |group2=[[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] |list2= * [[Eduards Berklavs|Berklavs]] * [[Māris Budovskis|Budovskis]] * [[Olga Dreģe|Dreģe]] * [[Imants Kalniņš|I. Kalniņš]] * [[Viesturs Pauls Karnups|Karnups]] * [[Vilnis Kazāks|Kazāks]] * [[Aleksandrs Kiršteins|Kiršteins]] * [[Andrejs Krastiņš|Krastiņš]] * [[Aristids Lambergs|Lambergs]] * [[Velta Puriņa|Puriņa]] * [[Anna Seile|Seile]] * [[Dainis Stalts|Stalts]] * [[Pēteris Tabūns|Tabūns]] * [[Alfrēds Žīgurs|Žīgurs]] |group3=[[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] |list3= * [[Aivars Berķis|Berķis]] * [[Gundars Bērziņš (politiķis)|G. Bērziņš]] * [[Mārtiņš Ādams Kalniņš|M. Ā. Kalniņš]] * [[Jānis Kokins|Kokins]] * [[Voldemārs Novakšānovs|Novakšānovs]] * [[Pauls Putniņš|Putniņš]] * [[Gunārs Resnais|Resnais]] * [[Andris Rozentāls|Rozentāls]] * [[Zigurds Tomiņš|Tomiņš]] |group4=[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] |list4= * [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševičs]] * [[Martijans Bekasovs|Bekasovs]] * [[Gaļina Fjodorova|Fjodorova]] * [[Nikolajs Krasohins|Krasohins]] * [[Larisa Laviņa|Laviņa]] * [[Filips Stroganovs|Stroganovs]] |group5=[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|TB]] |list5= * [[Ilmārs Dāliņš|Dāliņš]] * [[Oskars Grīgs|Grīgs]] * [[Māris Grīnblats|Grīnblats]] * [[Aleksandrs Pētersons (politiķis)|Pētersons]] * [[Juris Sinka|Sinka]] * [[Jānis Straume|Straume]] |group6=[[Tautsaimnieku politiskā apvienība|TPA]] |list6= * [[Vilnis Edvīns Bresis|Bresis]] * [[Irēna Folkmane|Folkmane]] * [[Kārlis Jurkovskis|Jurkovskis]] * [[Edvīns Kide|Kide]] * [[Jānis Lucāns|Lucāns]] * [[Jevģenijs Zaščerinskis|Zaščerinskis]] |group7=[[Tautas saskaņas partija|TSP]] |list7= * [[Andris Ameriks|Ameriks]] * [[Igors Bukovskis|Bukovskis]] * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|J. Jurkāns]] * [[Ludmila Kuprijanova|Kuprijanova]] * [[Leonards Stašs|Stašs]] * [[Jānis Urbanovičs|Urbanovičs]] |group8=[[Demokrātiskā Centra partija|DCP]] |list8= * [[Olafs Brūvers|Brūvers]] * [[Alfrēds Čepānis|Čepānis]] * [[Ēriks Kaža|Kaža]] * [[Ilga Kreituse|Grava]] * [[Aivars Kreituss|Kreituss]] |group9=[[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] |list9= * [[Andris Grots|Grots]] * [[Uldis Lakševics|Lakševics]] * [[Aida Prēdele|Prēdele]] * [[Anta Rugāte|Rugāte]] * [[Anita Stankēviča|Stankēviča]] |group10=bez frakcijas |list10= * [[Odisejs Kostanda|Kostanda]] * [[Janīna Kušnere|Kušnere]] * [[Kārlis Leiškalns|Leiškalns]] * [[Roberts Milbergs|Milbergs]] * [[Jānis Ritenis|Ritenis]] * [[Andris Saulītis|Saulītis]] * [[Jānis Ārvaldis Tupesis|Tupesis]] }} |group4=Beigušās pilnvaras<!-- ieskaitot gan tikai uz laiku, gan arī pavisam --> |list4= * [[Georgs Andrejevs|Andrejevs]] * [[Romāns Apsītis|Apsītis]] * [[Valdis Birkavs|Birkavs]] * [[Māris Gailis|Gailis]] * [[Juris Janeks|Janeks]] * [[Aivars Jerumanis|Jerumanis]] * [[Ernests Jurkāns|E. Jurkāns]] * [[Lainis Kamaldiņš|Kamaldiņš]] * [[Visvaldis Varnesis Klīve|Klīve]] * [[Ģirts Valdis Kristovskis|Kristovskis]] * [[Egils Levits|Levits]] * [[Andris Piebalgs|Piebalgs]] * [[Alfrēds Rubiks|Rubiks]] * [[Antons Seiksts|Seiksts]] * [[Ivars Silārs|Silārs]] * [[Guntis Ulmanis|Ulmanis]] * [[Jānis Vaivads|Vaivads]] * [[Joahims Zīgerists|Zīgerists]] |group5=Saistītie raksti |list5= * [[5. Saeima]] * [[5. Saeimas frakcijas]] * [[5. Saeimas deputāti]] * [[5. Saeimas vēlēšanas]] * [[Saeima]] |group6=Kategorijas |list6= * [[:Kategorija:Saeima|Saeima]] * [[:Kategorija:5. Saeima|5. Saeima]] * [[:Kategorija:5. Saeimas deputāti|5. Saeimas deputāti]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Saeimas veidnes| 05]] </noinclude> 6bbzf9vv0ba40i9dppqc53vt3ac1zm5 0 119943 4541677 3794071 2026-10-30T14:35:36Z Pirags 3757 4541677 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leonards Stašs | attēls = Leonards Stašs.jpg | att_izm = 110 px | amats = Saeimas deputāts | dzim_dati = {{dat|1929|01|16|N}} | dzim_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Kaunatas pagasts]], [[Latvija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2000|1|27|1929|1|15}} | mir_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] <small>([[1955. gads|1955]]—[[1990. gads|1990]])</small><br />[[Tautas Saskaņas partija|TSP]] <small>(līdz [[1998]].)</small><br />[[LSDSP]] <small>([[1998]]—[[2000. gads|2000]])</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Ļeningradas Lauksaimniecības institūts]]<br />[[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģiskais institūts]] | profesija = [[lauksaimniecība|lauksaimnieks]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Leonards Stašs''' ({{dat|1929|01|16|N}} — {{dat|2000|01|27|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] lauksaimnieks un politiķis, [[5. Saeima|5.]], [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1929|01|16}}<ref name="nekrologs">{{Tīmekļa atsauce | title = Leonards Stašs | publisher = Latvijas Vēstnesis | accessdate = 2012.10.8 | url = https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=622}}</ref> [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]] Sinaiža sādžā.<ref name="ludza">{{Tīmekļa atsauce | title = Leonards Stašs | publisher = Ludzas bibilotēka | accessdate = 2010.07.24 | url = http://www.ludzasbiblio.lv/mod.php?name=dbn_lv&go=showcat&cid=491 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījās Dubuļu vidusskolā, tad Maltas zooveterinārajā tehnikumā, [[Ļeningradas Lauksaimniecības institūts|Ļeningradas Lauksaimniecības institūtā]], [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā]].<ref name="ludza" /> Strādāja par veterināro feldšeri, zootehniķi, [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] Suvorova un Kirova kolhoza priekšsēdētāju, izveidoja jaunu balto cūku šķirni. Pēc viņa projektiem celtas fermas, kaltes, darbnīcas, koledžas, kā arī paneļu ražošanas cehs Kirova kolhozā. 1988. gadā piedalījās Ludzas rajona [[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Interfrontes]] organizācijas dibināšanā.<ref name="Berzs">{{Grāmatas atsauce | last = Bērzs | first = Arnolds | title = Sarkanie burbuļi. Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988—1998 | publisher = Domas spēks | year = 2011 | isbn = 978-9984-9961-5-8|pages= 18}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija Latvijas Republikas [[5. Saeima|5.]], [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputāts<ref name="ludza" /> no [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] saraksta, vēlāk no [[Tautas Saskaņas partija]]s, pēc [[1998]]. gada maija no [[LSDSP]] saraksta.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Stašs kļūst par sociāldemokrātu | publisher = Diena | date = 1998. gada 11. maijā | accessdate = 2010. gada 24. jūlijā | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/nacionalas-zinas/stass-klust-par-socialdemokratu }}</ref> == Nāve == {{dat|2000|01|27}} Leonardu Stašu no Saeimas nama ar [[infarkts|miokarda infarktu]] aizveda uz [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] intensīvās terapijas nodaļu, bet viņa dzīvību ārstiem glābt neizdevās. Tās dienas Saeimas plenārsēdē viņu pieminēja ar klusuma brīdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miris deputāts Leonards Stašs | publisher = Delfi | date = 2000.01.28. | accessdate = 2010.07.24 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-deputats-leonards-stass.d?id=22628}}</ref> == Pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātais lauksaimniecības dalībnieks.<ref name="ludza" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Navboxes | title = Latvijas parlamenti | list = {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Staszs, Leonards}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] ga613n5d3o1it3pl7el7yt4luu67n3p 0 122701 4541686 4372855 2026-10-30T14:51:21Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4541686 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Urbanovičs | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731544652).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Urbanovičs 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|}} | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|}} | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|}} | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|17|N|}} | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2006|11|7|N}} | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | amats8 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1995|11|7|N}} | term_beigas8 = {{dat|1998|11|3|N}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | amats9 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1994|8|8|N}} | term_beigas9 = {{dat|1995|11|6|N}} | prezidents9 = * [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | pēctecis9 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1959|3|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzeknes novads|Verēmu pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] * [[Tautas Saskaņas partija|TSP]] <small>(1994—2010)</small> * [[Saskaņa]] <small>(2010—pašlaik)</small> | dzīvesb = Rita Urbanoviča | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] | profesija = [[inženieris]] hidrotehniķis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Urbanovičs''' (dzimis {{dat|1959|03|23}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[latvieši|latviešu]] inženieris-hidrotehniķis un [[politiķis]]. Viņš ir bijis deviņu [[Saeima|Saeimu]] deputāts (vienīgais, kas darbojies tik daudzos sasaukumos). J. Urbanovičs bija partijas "[[Saskaņa]]" vadītājs kopš tās dibināšanas 2010. gadā līdz 2013. gada novembrim. Atkārtoti šo amatu ieņēma no 2019. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim un no 2024. gada novembra. == Dzīvesgājums == Dzimis 1959. gadā Rēzeknē, mācījās [[Rēzeknes 1. vidusskola|Rēzeknes 1. vidusskolā]]. 1982. gadā absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju]] inženiera-hidrotehniķa specialitātē.<ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Saskaņas centra premjera amata kandidāts- Jānis Urbanovičs | first = Ināra | last = Egle | publisher = Diena | date = 2006. gada 22. septembrī | accessdate = 2010. gada 18. augustā | url = http://diena.lv/lat/politics/none/elections/profiles/saskanjas_centra_premjera_amata_kandidaats_jaanis_urbanovichs_1 | archive-date = 2013. gada 2. Maijs | archive-url = https://archive.today/20130502020209/http://diena.lv/lat/politics/none/elections/profiles/saskanjas_centra_premjera_amata_kandidaats_jaanis_urbanovichs_1 }}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā strādāja celtniecībā un bija Rēzeknes rajona [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|Komjaunatne]]s komitejas pirmais sekretārs, vēlāk — [[LĻKJS]] CK pirmais sekretārs. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s periodā 1990. gada 8. jūnijā Latvijas komjaunatnes konferencē organizāciju pārdēvēja par [[Latvijas Jaunatnes progresa savienība|Latvijas Jaunatnes progresa savienību]] un pieņēma jaunu programmu, kurā galvenokārt uzsvēra jaunatnes sociālo jautājumu risināšanu. Par LJPS vadītāju ievēlēja bijušo LĻKJS pirmo sekretāru J. Urbanoviču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1990-gada-8-junija/|title=1990. gada 8. jūnijā. Komjaunatnes izkārtnes maiņa|last=Sprūde|first=Viesturs|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-09|date=2020-06-08|language=lv}}</ref> Līdz ievēlēšanai [[5. Saeima|5. Saeimā]] viņš strādāja biznesā starptautiskajā tirdzniecības jomā.<ref name="diena" /> === Politiskā darbība === [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] 1993. gadā J. Urbanovičs kandidēja no apvienības "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta, ar kuru sadarbojās Latvijas Jaunatnes progresa savienība. Sākotnēji netika ievēlēts un mandātu ieguva tikai {{dat|1994|08|28|5=bez}}, pēc tam, kad to nolika [[Ernests Jurkāns]].<ref name="diena" /> Tajā pašā gadā iestājās [[Tautas Saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]] (TSP). No tās saraksta viņu ievēlēja arī [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima|7. Saeimā]]. 7. Saeimas vēlēšanās TSP virzīja J. Urbanoviču kā savu Ministru prezidenta amata kandidātu. [[8. Saeima]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] viņu ievēlēja no [[PCTVL]] saraksta, kurā ietilpa arī TSP.<ref name="diena" /> 2003. gada februārī Tautas Saskaņas partijas pārstāvji izstājās no PCTVL Saeimas frakcijas un izveidoja jaunu frakciju. 2005. gada jūlijā TSP piedalījās politiskās apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" izveidē, un J. Urbanovičs tika ievēlēts par valdes locekli.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Urbanovičs | publisher = Saskaņas Centrs | accessdate = 2010.08.18 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/janis-urbanovics/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100805072214/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/janis-urbanovics | archivedate = {{dat|2010|08|05||bez}} }}</ref> Tā paša gada oktobra nogalē TSP Saeimas frakcija tika pārdēvēta par "Saskaņas Centra" frakciju. Novembrī J. Urbanoviču ievēlēja par TSP priekšsēdētāju.<ref name="diena" /> No "Saskaņas Centra" saraksta [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kā arī bijis apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts.<ref name="diena" /> 2010. gadā, apvienojoties Tautas Saskaņas partijai, [[Sociāldemokrātu partija-SDP|Sociāldemokrātu partijai-SDP]] un "[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]", izveidojās partija "[[Saskaņa]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs: Latvijas politikā tuvojas lielās tīrīšanas laiks | publisher = Delfi | date = 2010.04.24. | accessdate = 2010.08.18 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-latvijas-politika-tuvojas-lielas-tirisanas-laiks.d?id=31456247}}</ref> un J. Urbanoviču ievēlēja par tās valdes priekšsēdētāju. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] viņš bija "Saskaņas Centra" saraksta pirmais numurs Rīgas apgabalā un Ministru prezidenta amata kandidāts. Pretēji vēlētāju aptaujām, kas, lielākoties, prognozēja SC uzvaru, apvienība ieguva otro vietu un tika atstāta opozīcijā. Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma "Nekā personīga" 2011. gada pētījumu J. Urbanovičs bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākais 10. Saeimas deputāts, nepiedaloties teju pusē jeb 653 no 1394 10. Saeimā notikušajiem atklātajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam slinkākajam balsotājam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190607014627/https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 6. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}</ref> 2011. gada rudenī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] "Saskaņas Centrs" guva uzvaru un J. Urbanoviču ievēlēja [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Viņš bija vēlētāju visvairāk atbalstītais kandidāts, saņemot 49 949 plusiņus vēlēšanu zīmēs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/visvairak-plusus-sanemusi-urbanovics-dombrovskis-zatlers.d?id=40709829 Visvairāk plusus saņēmuši Urbanovičs, Dombrovskis, Zatlers] Delfi.lv</ref> Kopš šīs Saeimas J. Urbanovičs gan vairs nesaņēma pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Viņš [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] lēmumu pārsūdzēja ģenerālprokuroram [[Ēriks Kalnmeiers|Ēriks Kalnmeieram]], taču Kalnmeiers SAB lēmumu atstāja spēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Nemaina lēmumu atteikt Urbanovičam atļauju darbam ar valsts noslēpumu |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2012. gada 2. februāris |accessdate = 2013.10.29 |url = https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/nemaina-lemumu-atteikt-urbanovicam-atlauju-darbam-ar-valsts-noslepumu-13932959}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Kalnmeiers atstājis spēkā lēmumu Urbanovičam anulēt pielaidi valsts noslēpumam |publisher = [[Lsm.lv]] |date = 2012. gada 2. februāris |accessdate = 2013.10.29 |url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kalnmeiers-atstajis-speka-lemumu-urbanovicam-anulet-pielaidi-valsts-noslepumam.a31063/}}</ref> 2013. gada novembrī J. Urbanovičs zaudēja partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja amatu, ko pārņēma [[Nils Ušakovs]]. 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]], bet 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gada oktobrī atgriezies partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja amatā pēc tam, kad N. Ušakovs atteicās pretendēt uz to. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Tādējādi [[14. Saeima]] kļuva par pirmo kopš [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, kuras deputāts nav bijis J. Urbanovičs. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Urbanovičs uzņēmās atbildību, atkāpjoties no valdes priekšsēdētāja amata. 2024. gada nogalē amatā atgriezās. Kandidēja [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]], bet "Saskaņa" pašvaldībā neiekļuva. === Skandāli === 1996. gadā atklājās, ka J. Urbanovičs saņēmis 42 000 latu kredītu [[Alejas komercbanka|Alejas komercbankā]], kas vēlāk atzīta par maksātnespējīgu. Politiķis šo summu neuzrādīja savā ienākumu deklarācijā. 2001. gadā netālu no Rēzeknes [[Verēmu pagasts|Verēmu pagastā]] J. Urbanovičs uzcēla savrupmāju uz zemes, kas piederēja viņa sievai Ritai un māsai Marijai Ločmelei, tomēr vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka māja reāli piederēs Urbanovičam. Tika uzsākta Urbanoviča ienākumu deklarācijas pārbaude.<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimā ievēlēto PCTVL pārstāvju biogrāfijas | publisher = Delfi | date = 2002.10.23. | accessdate = 2010.08.18 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-pctvl-parstavju-biografijas.d?id=4148234}}</ref> 2014. gadā, uzņēmums "Reviteko", kas netiešā veidā bija saistīts ar J. Urbanoviču, iegādajās zemi [[Pierīga|Pierīgā]] un uz tās uzbūvēja māju. 2018. gadā, "Nekā Personīga" sižetā tika atklāts, ka Urbanovičs šo it kā firmas vajadzībām uzcelto māju izmantoja savām vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lvhttp//www.tvnet.lv/zinas/latvija/783465-raidijums-vai-urbanovics-slepj-no-vid-maju-pieriga?utm_source=tvnet|title=Raidījums: vai Urbanovičs slēpj no VID māju Pierīgā?|website=TVNET|access-date=2018-06-12|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gadā Urbanovičs kopā ar žurnālistu [[Juris Paiders|Juri Paideru]] un Krievijas toreizējā prezidenta [[Dmitrijs Medvedjevs|Dmitrija Medvedjeva]] padomnieku Igoru Jurgenu izdeva vēstures grāmatu "Nākotnes melnraksts", kurā stāsta par notikumiem Latvijā 1934.—1941. gadā un kurā autori noliedza [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]].<ref name="delfi2">{{Tīmekļa atsauce |title = Urbanovičs vēstures grāmatā noliedz Latvijas okupāciju |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2011.06.19. |accessdate = 2013.10.29 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-urbanovics-vestures-gramata-noliedz-latvijas-okupaciju.d?id=39174551}}</ref> 2013. gadā tie paši autori izdeva nākamo grāmatu, par notikumiem Latvijā 1948.—1955. gadā, kurā nievājoši izteicās par latviešu zemniekiem un slavēja padomju laiku iekārtu pēckara Latvijā.<ref name="delfi3">{{Tīmekļa atsauce |title = Urbanoviča jaunākā grāmata - nievājoši par latviešu zemniekiem; slavē padomju laiku iekārtu |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2013.10.27. |accessdate = 2013.10.29 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovica-jaunaka-gramata-nievajosi-par-latviesu-zemniekiem-slave-padomju-laiku-iekartu.d?id=43763082}}</ref> 2017. gadā [[Žurnāls IR|žurnāls "IR"]] publicēja "[[Rīdzenes sarunas|Rīdzenes sarunu]]" ierakstus, kuros viens no dalībniekiem bija arī J. Urbanovičs. Urbanovičs apšaubīja sarunu patiesumu, pieņemot, ka tās varētu būt safabricētas, bet tajā pašā laikā, atvainojās par rupjībām, kuras izmantojis Rīdzenes sarunu laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/publiskotas-ridzenes-sarunas-urbanovics-apsauba-tajas-dzirdama-patiesumu.d?id=48981061|title=Publiskotās 'Rīdzenes sarunas': Urbanovičs apšauba tajās dzirdamā patiesumu|work=DELFI|access-date=2018-06-12|date=2017-06-22|last=DELFI|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == J. Urbanovičs ir precējies ar Ritu, ģimenē 3 bērni (divas meitas un dēls).<ref name="sc" /> Dzīvo [[Rīga|Rīgā]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. == Atsauces == {{Commons category|Jānis Urbanovičs}} {{atsauces}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Urbanovičs, Jānis}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:LKP CK locekļi]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rēzeknes 1. vidusskolas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] cpivqxumhfh1b0h8b3hisaoty7d47l3 0 125859 4541775 4534260 2026-10-30T16:44:59Z Bendžamins 76862 4541775 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Djego Lugano | image = U02 Diego Lugano 7557.jpg | fullname = Djego Alfredo Lugano Moreno | height = 188 | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1980|11|2}} | cityofbirth = [[Kanelonesa]] | countryofbirth = {{flag|Urugvaja}} | currentclub = | clubnumber = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1999—2001 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | caps1 = 13 | goals1 = 0 | years2 = 2001—2002 | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Plaza Colonia]] | caps2 = 46 | goals2 = 4 | years3 = 2002—2006 | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | caps3 = 96 | goals3 = 8 | years4 = 2006—2011 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | caps4 = 125 | goals4 = 21 | years5 = 2011—2013 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps5 = 12 | goals5 = 0 | years6 = 2013 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Málaga CF|Málaga]] (loan) | caps6 = 11 | goals6 = 0 | years7 = 2013—2014 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] | caps7 = 9 | goals7 = 1 | years8 = 2015 | clubs8 = {{flaga|Zviedrija}} [[BK Häcken]] | caps8 = 11 | goals8 = 0 | years9 = 2015 | clubs9 = {{flaga|Paragvaja}} [[Cerro Porteño]] | caps9 = 15 | goals9 = 5 | years10 = 2016—2017 | clubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | caps10 = 18 | goals10 = 2 | nationalyears1 = 2003—2014 | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 95 | nationalgoals1 = 9 | ntupdate = | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 356 | totalgoals = 40 }} '''Djego Alfredo Lugano Moreno''' ({{val-es|Diego Alfredo Lugano Moreno}}; dzimis {{dat|1980|11|2}} [[Kanelonesa|Kanelonesā]], [[Urugvaja|Urugvajā]]) ir bijušais urugvajiešu [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Urugvajas futbola izlasē viņš pildīja [[kapteinis (futbols)|kapteiņa]] pienākumus, viņš tika atzīts par [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] labāko kapteini.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hurriyet.com.tr/spor/2010dunyakupasi/15298026.asp?gid=362 |title=Uruguay’da Diego furyası - Hürriyet<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121017172022/http://www.hurriyet.com.tr/spor/2010dunyakupasi/15298026.asp?gid=362}}</ref> Savu profesionāļa karjeru uzsāka 1999. gadā klubā [[Club Nacional de Football|''Nacional'']]. [[Stambulas "Fenerbahçe"|''Fenerbahçe'']] pievienojās 2006. gadā pēc līguma parakstīšanas 2006. gada 21. augustā par 7,5 miljoniem eiro uz četriem gadiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.transfermarkt.de/de/diego-lugano/transfers/spieler_13829.html |title=Transfer Profile on |publisher=Transfermarkt.de |date= |accessdate=2010-06-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100805051805/http://transfermarkt.de/de/diego-lugano/transfers/spieler_13829.html |archivedate=2010-08-05 }}</ref> 2009. gadā viņš pagarināja līgumu uz vēl 4 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=http://www.burakcelik.com/ |url=http://www.fenerbahce.org/fb2008/popdetay.asp?ContentID=16652 |title=Lugano joined team |publisher=Fenerbahce.org |date= |accessdate=2010-06-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120928212312/http://www.fenerbahce.org/fb2008/popdetay.asp?ContentID=16652 |archivedate=2012-09-28 }}</ref> Vēlāk savu karjeru Eiropā turpinājis ''[[Paris Saint-Germain]]'', [[Málaga CF|''Málaga'']], [[West Bromwich Albion F.C.|''West Bromwich Albion'']], ''[[BK Häcken]]''. Savu karjeru noslēdzis Brazīlijas komandā [[São Paulo Futebol Clube|''São Paulo'']]. Kopā ar Urugvajas izlasi piedalījās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], kur izcīnīja 4. vietu. Uzvarējis [[2011. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2000, 2001 '''São Paulo''' * [[Copa Libertadores]]: 2005 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2005 * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2006 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2006—07, 2010—11 * [[Turcijas Superkauss]]: 2007, 2009 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100630172421/http://www.diegolugano.org/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.footballdatabase.com/index.php?page=player&Id=6498&b=true&pn=Diego_Alfredo_Lugano_Moreno Football Database profils] {{en ikona}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lugano, Djego}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:BK Häcken spēlētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] ceraka365x3qkvbgwsl8kdetw2dr98v 0 128009 4541885 4506010 2026-10-30T20:55:10Z ZANDMANIS 91184 4541885 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #5f0040 | nos = ''Burnley'' | logo = [[Attēls:Burnley FC Logo.svg|160px]] | pilns = ''Burnley Football Club'' | iesauka = ''The Clarets'' (bordo) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bērnli}} | dib = 1882 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Turf Moor]]'' | ietilp = 21 401 | prez = {{flaga|Anglija}} Alans Peiss | tren = {{flaga|SUI}} Fabio Selestīni | līga = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' | sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 19. vieta [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] {{decrease}} | pattern_la1 = _burnley2627h | pattern_b1 = _burnley2627h | pattern_ra1 = _burnley2627h | pattern_sh1 = _burnley2627h | pattern_so1 = _burnley2627hl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = FFFFFF | socks1 = | pattern_la2 = _burnley2627a | pattern_b2 = _burnley2627a | pattern_ra2 = _burnley2627a | pattern_sh2 = _burnley2627a | pattern_so2 = _burnley2627al | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _burnley2627t | pattern_b3 = _burnley2627t | pattern_ra3 = _burnley2627t | pattern_sh3 = _burnley2627t | pattern_so3 = _burnley2627tl | leftarm3 = 06402B | body3 = 06402B | rightarm3 = 06402B | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Burnley Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bērnli]], pilsētas [[Lankašīra|Lankašīrā]]. 2026.—2027. gada sezonā spēlēs ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'', Anglijas otrajā pēc līmeņa līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Turf Moor]]'' stadionā, kurā ir 21&nbsp;401 skatītāju vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/eng/turf_moor |title=Turf Moor |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=stadiumdb.com }}</ref> Klubs ticis dibināts [[1882. gads|1882]]. gadā.<ref name="football league founders">[http://www.rsssf.com/engpaul/FLA/1888-89.html England 1888–89] Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation</ref> ''Burnley'' futbolisti divas reizes izcīnījuši Anglijas čempionu titulu&nbsp;— 1920.—1921. un 1959.—1960. gada sezonās. Vienības panākumu sarakstā ir arī [[FA kauss|FA kausa]] iegūšana [[1914]]. gadā. ''Burnley'' ir viena no tikai trim Anglijas komandām, kas uzvarējusi visās četrās spēcīgākajās valsts līgās. Vēl to paveikuši "[[Preston North End FC|Preston North End]]" un [[Vulverhemptonas "Wanderers"]]. == Komandas sastāvs == :{{updated|2025. gada 6. septembrī}}<ref name=FirstTeam>{{cite web |url=https://www.burnleyfootballclub.com/teams/first-team/squad-list |title=Men |publisher=Burnley F.C. |access-date=26 June 2024}}</ref><ref>{{cite web |url=https://burnleyfootballclub.com/content/202526-squad-numbers-confirmed |title=2025/26 Squad numbers confirmed |publisher=Burnley F.C. |date=30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |archive-date={{dat|2025|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250810160449/https://www.burnleyfootballclub.com/content/202526-squad-numbers-confirmed }}</ref> {{fs start}} {{fs player|no=1|nat=SVK|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]}} {{fs player|no=2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kails Volkers]]}} {{fs player|no=3|nat=NED|pos=DF|name=[[Kvilinši Hartmans]]}} {{fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Vorals]]}} {{fs player|no=5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Maksims Estevē]]}} {{fs player|no=6|nat=COD|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]}} {{fs player|no=7|nat=DEN|pos=FW|name=[[Jakobs Brūns Larsens]]}} {{fs player|no=8|nat=FRA|pos=FW|name=[[Leslī Ugočukvu]]}} {{fs player|no=9|nat=RSA|pos=FW|name=[[Lails Fosters]]}} {{fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Markuss Edvards]]}} {{fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeidons Entonijs]]}} {{fs player|no=12|nat=ENG|pos=DF|name=[[Baširs Hamfrijs]]}} {{fs player|no=13|nat=GER|pos=GK|name=[[Maks Veiss]]}} {{fs player|no=14|nat=WAL|pos=DF|name=[[Konors Robertss]]}} {{fs player|no=16|nat=POR|pos=MF|name=[[Florentinu Luišs]]|other=īrē no [[SL Benfica|Benfica]]}} {{fs player|no=17|nat=FRA|pos=FW|name=[[Lums Čauna]]}} {{fs mid}} {{fs player|no=18|nat=SWE|pos=DF|name=[[Jalmars Ēkdāls]]}} {{fs player|no=19|nat=NED|pos=FW|name=[[Zians Flemings]]}} {{fs player|no=22|nat=PER|pos=DF|name=[[Olivers Sonne]]}} {{fs player|no=23|nat=BRA|pos=DF|name=[[Lūkass Pires]]}} {{fs player|no=24|nat=IRL|pos=MF|name=[[Džošs Kallens]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no=25|nat=SUI|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]}} {{fs player|no=27|nat=ALB|pos=FW|name=[[Armando Broja]]}} {{fs player|no=28|nat=TUN|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]}} {{fs player|no=29|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džošs Lorents]]}} {{fs player|no=31|nat=BEL|pos=MF|name=[[Maiks Tresors]]}} {{fs player|no=32|nat=CZE|pos=GK|name=[[Vaclāvs Hladkijs]]}} {{fs player|no=34|nat=NED|pos=FW|name=[[Džeidons Banels]]}} {{fs player|no=35|nat=ENG|pos=FW|name=[[Ešlijs Bārnss]]}} {{fs player|no=36|nat=GER|pos=DF|name=[[Džordans Beijers]]}} {{fs player|no=44|nat=BEL|pos=DF|name=[[Hannes Delkruā]]}} {{fs player|no=48|nat=BEL|pos=FW|name=[[Enoks Agdžei]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad – '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engchamp.html |title=England - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (2): 1920–21, 1959–60 ** Vicečempioni (2): 1919–20, 1961–62 * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.–1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.–2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad - '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/eng2champ.html |title=England - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (3): 1897–98, 1972–73, 2015–16 ** Vicečempioni (3): 1912–13, 1946–47, 2013–14 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1913–14 ** Finālisti (2): 1946–47, 1961–62 * '''''[[FA Community Shield]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1960, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.burnleyfootballclub.com/ Kluba oficiālā vietne] {{en ikona}} * [http://www.burnley.vitalfootball.co.uk/ Burnley FC – Vital Burnley] {{en ikona}} * [http://www.claretsmad.co.uk/ Burnley FC – Clarets Mad] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Burnley FC]] 4z05tmwox5lekklby5zziwogkv373p8 0 128902 4542088 4464228 2026-10-31T11:58:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4542088 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Vērēmu pagastā|Adamova|Adamova}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Adamova | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Adamovas muiža 2004-08-05.jpg | image_caption = [[Adamovas muiža]] | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie <br /> nosaukumi | seat = {{val-de|Adamhof}} <br /> {{val-lv|Adamowa}} <br /> {{val-ltg|Odumova}} <br /> {{val-lv|Kalnezere}} | area_total_km2 = 0,294 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=64133 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 121 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 33 | lats = 42 | latNS = N | longd = 27 | longm = 22 | longs = 11 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļas | postal_code = LV-4604 Rēzekne-4 <br /> LV-4647 Veremi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Adamova''' ({{val-ltg|Odumova}}) ir ciems [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]]. Atrodas [[Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)|Adamovas ezera]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1777/|title=Adamovas ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=}}</ref> krastā, [[dabas parks|dabas parka]] [[Adamovas ezers (dabas parks)|"Adamovas ezers"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/adamovas-ezers|title=Adamovas ezers|last=|first=|website=daba.gov.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=}}</ref> teritorijā. Adamovā atrodas 19. gadsimtā celta [[Adamovas muiža|Adamovas muiža]]. Muižas dzīvojamā ēka ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5850|title=Adamovas muižas dzīvojamā ēka|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 31.janvāris|date=|archive-date={{dat|2021|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210204190621/https://is.mantojums.lv/5850}}</ref> Līdz 2019. gadam ciemā darbojās Adamovas internātpamatskola<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/8811/Rezeknes-novada-lemj-par-specialo-internatpamatskolu-optimizaciju|title=Rēzeknes novadā lemj par speciālo internātpamatskolu optimizāciju|last=|first=|website=rezekneszinas.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=2019.gada 21.februāris}}</ref>, skolas vēsturiskais (no 1962. gada) nosaukums bija Adamovas sanatorijas internātskola. Pirmā skola, bāreņu patversme, Adamovā atvērta 1919. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15123/|title=Adamova. Bērnu patversme|last=|first=|website=zudusilatvija.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=}}</ref>. 1905. gadā Adamovā tika atklāts Sv. Helēnas minerālūdens avots. Šis minerālūdens ar nosaukumu "Kristāls" ieguvis vairākas zelta godalgas 1912. gada Londonas un 1913. gada Parīzes izstādēs. Pašlaik minerālūdens avota Adamovā vairs nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/1746|title=Atklāts Sv.Helēnas minerālūdens avots|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1925. gadā Adamovā viesojies Valsts prezidents [[Jānis Čakste]], biežs viesis šeit bijis Tautas labklājības ministrs [[Vladislavs Rubulis]]. 1936. gadā Adamovu apmeklēja [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] un ierosināja latviskot šīs vietas nosaukumu. Drīz vien Adamovu presē sāka dēvēt par Kalnezeri, taču pēckara gados nosaukums Kalnezere zaudēja savas pozīcijas, Īslaicīgi tas saglabājās vēl pasta un skolas nosaukumos, bet padomju vara atgriezās pie iepriekšējā vietvārda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2021-01-12-adamova|title=Adamova|last=Lukaševičs|first=Valentīns|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=2021.gada 12.janvāris}}</ref> 1897. gadā pareizticīgo muižā bija 4 sētas. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|45 |1970|187 |1979|208 |1989|218 |2000|153 |2011|76 |2021|58 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20051109062910/http://www.tournet.lv/page.php?id=164 Adamova tūrisma e-ceļvedī] * [https://web.archive.org/web/20160304231211/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5546 Adamovas muiža] * [http://www.veremi.lv/ Vērēmu pagasta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110909094623/http://www.veremi.lv/ |date={{dat|2011|09|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20200513162456/http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vērēmu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] dxrdldlngnu4v3digvthxsjy0ociah4 0 129575 4541636 4492384 2026-10-30T12:50:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541636 wikitext text/x-wiki '''Čatokvas'''<ref>Citviet arī '''Šatokvas''' vai '''Šatakvas'''.</ref> '''konference Jūrmalā''' ({{val-en|Chautauqua conference in Jurmala}})<ref>[http://www.brookings.edu/media/NewsReleases/2005/20050802.aspx Chautauqua Institution and the Brookings Institution Plan Joint Program] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614024918/http://www.brookings.edu/media/NewsReleases/2005/20050802.aspx |date={{dat|2010|06|14||bez}} }} {{en ikona}}</ref> bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]—[[Padomju Savienība|PSRS]] sabiedrības pārstāvju tikšanās konference, kas norisinājās [[Jūrmala|Jūrmalā]] 1986. gadā no 15. līdz 20. septembrim.<ref name="tr">Travel Latvia ''[http://www.travellatvia.lv/8/20/?pilseta=124 Jūrmalas pilsēta - Īsa vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100818051218/http://www.travellatvia.lv/8/20/?pilseta=124 |date={{dat|2010|08|18||bez}} }}''</ref><ref name="lv">Latvijas vēsture: XX gadsimts. Rīga: Jumava, 2005. gads.</ref> Tā iezīmēja jaunas vēsmas Padomju Savienības politikā, kā arī ir saistām ar [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] procesa aizsākumiem [[Latvijas PSR]].<ref name="lv" /> == Priekšvēsture == Astoņdesmitajos gados starp Padomju Savienību un ASV notikās virkne konferenču divpusējo attiecību jautājumos. Viena no šādu konferenču sērijām bija Čatokvas konferences, kuras norisinājās no 1985. līdz 1989. gadam.<ref name="we">Anotācija grāmatai: [http://government.arts.cornell.edu/assets/faculty/docs/evangelista/Review%20of%20Mackenzie,%20JCWS.pdf When Stars and Stripes Met Hammer and Sickle: The Chautauqua Conferences on US-Soviet Relations, 1985–1989.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100623034924/http://government.arts.cornell.edu/assets/faculty/docs/evangelista/Review%20of%20Mackenzie,%20JCWS.pdf |date={{dat|2010|06|23||bez}} }} (Columbia: University of South Carolina Press, 2006.) {{en ikona}}</ref> Savu nosaukumu konferences ieguva no Čatokvas institūta, kas kopā ar [[Dvaits Eizenhauers|D. Eizenhauera]] Starptautisko attiecību institūtu sponsorēja un rīkoja konferences.<ref name="tr" /> Pirmā konference 1985. gadā notika Čatokvas institūtā, otrā 1986. gadā notika Jūrmalā, tad 1987. gadā atkal Čatokvā, 1988. gadā Tbilisī un noslēdzošā konference 1989. gadā notika Pitsburgas universitātē.<ref name="we" /> == Norise == Čatokvas konference Jūrmalā 1986. gadā norisinājās [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] no 15. līdz 20. septembrim.<ref name="tr" /><ref>Jāņa sēta: [http://www.jurmala.lv/upload/turisms/bukleti/baltijas_celjojumu_maratons.pdf Kultūrtūrisma maršruts «Majori – pilsētas sirds!»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101126112048/http://jurmala.lv/upload/turisms/bukleti/baltijas_celjojumu_maratons.pdf |date={{dat|2010|11|26||bez}} }}</ref> Norises vietu bija piedāvājusi padomju puse.<ref name="as">"Latvijas avīze" [http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293179-ari_asv_ir_kludijusies ''Arī ASV ir kļūdījusies.''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053047/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293179-ari_asv_ir_kludijusies |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Konferencē piedalījās ap diviem tūkstošiem ASV un PSRS pārstāvju, starp kuriem bija ne tikai valsts amatpersonas un diplomāti, bet arī daudzi sabiedriskie darbinieki.<ref name="la">"Los Angelos Times" [http://articles.latimes.com/1986-09-29/local/me-10616_1_soviet-republics ''Better Than Nothing''] {{en ikona}}</ref> Divsimt piecdesmit ASV pārstāvju starpā bija [[Sjūzena Eizenhauere]] un vairāki ievērojami ASV politiķi, diplomāti, žurnālisti.<ref name="tr" /> Pēc aktīvā trimdas latviešu organizatora un vēlākā Saeimas deputāta [[Aristids Lambergs|Aristida Lamberga]] iniciatīvas konferencē varēja piedalīties arī latviešu delegācija, kura sastāvēja no desmit [[Amerikas Latviešu apvienība]]s biedriem, starp kuriem bija arī [[Ojārs Kalniņš]], [[Inta Siliņa]] un citi [[trimdas latvieši]].<ref>"Diena" [http://diena.lv/lat/politics/hot/bostona-miris-bijusais-saeimas-deputats-aristids-lambergs ''Bostonā miris bijušais Saeimas deputāts Aristīds Lambergs''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100629131657/http://www.diena.lv/lat/politics/hot/bostona-miris-bijusais-saeimas-deputats-aristids-lambergs |date={{dat|2010|06|29||bez}} }}</ref> Vietējie iedzīvotāji, kuri varēja piedalīties konferences darbā, bija pārbaudīti un lojāli Padomju režīmam, tomēr pašas konferences norise visai plaši un objektīvi tika atspoguļota [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]].<ref name="lv" /> Krietni īsākas un skopākas pārraides par konferences norisi tika atspoguļotas arī Padomju Savienības televīzijas kanālos.<ref name="la" /> Plašu atspoguļojumu konference guva pasaules medijos.<ref name="tr" /> ASV pārstāvji sēžu starplaikos devās arī tuvākajā konferences norises apkārtnē, kur uzrunāja vietējos.<ref name="as" /> Konference bija iecerēta kā sabiedrisko darbinieku tikšanās, tomēr tajā tika runāts par dažādiem līgumiem, starptautiskajām attiecībām, lai arī tāds nebija konferences mērķis.<ref name="as" /> Konferences laikā izcēlās vairāki incidenti, pirmkārt, saistībā ar VDK aizturēto amerikāņu žurnālistu Nikolasu Daņilovu, otrkārt, trimdas latviešu organizācija vērsa uzmanību uz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] problēmu.<ref name="we" /> Viņi izmantoja arī Latvijas karodziņus, kurus gan viņiem atņēma vietējie drošības darbinieki.<ref name="we" /><ref name="la" /> Šoku konferencē radīja ASV prezidenta vecākā konsultanta Padomju Savienības jautājumos [[Džeks Metloks|Džeka Metloka]] paziņojums, kuru viņš nolasīja skaidrā latviešu valodā, par to, ka ASV joprojām neatzīst Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā.<ref name="lv" /><ref>"Latvijas Vēstnesis" [http://lv.lv/?menu=doc&id=209151 ''No pārbūves līdz neatkarībai'']</ref> Tas kļuva par nozīmīgu signālu latviešu nacionālās pašapziņas modināšanā.<ref>"Latvijas Avīze" [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=31700&ins_print ''«Latvija iet pareizajā virzienā»'']{{Novecojusi saite}}</ref> Džeks Metloks bija viens no pirmajiem starptautiski pazīstamajiem diplomātiem, kurš iestājies par Latvijas neatkarību.<ref>"Zinātnes Vēstnesis" [http://www.lza.lv/ZV/zv021200.htm#7 ''Džeks Metloks''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304124642/http://www.lza.lv/ZV/zv021200.htm#7 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] 76017eoaftrpv6yh6nucbitvvbv3pwl 0 133015 4541779 3599903 2026-10-30T16:51:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541779 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Thimindu 2009 09 04 Yala Sri Lanka Junglefowl 1.JPG | att_nosaukums = Šrilankas savvaļas vistas gailis | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Galliformes | kārta_lv = Vistveidīgie | dzimta = Phasianidae | dzimta_lv = Fazānu dzimta | ģints = Gallus | ģints_lv = Vistas | suga = Gallus lafayetii | suga_lv = Šrilankas savvaļas vista | binomial = Gallus lafayetii <small>([[Lesson]], 1831)</small> | izplatība = [[Attēls:Gallus lfeyetii map.jpg|240px]]<br />Šrilankas savvaļas vistas izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā. | kategorijas = nē }} '''Šrilankas savvaļas vista''' jeb '''Šrilankas džungļu vista''' (''Gallus lafayetii'') ir [[fazānu dzimta]]s (''Phasianidae'') [[vistveidīgie|vistveidīgais]] putns. Šrilankas savvaļas vista ir [[endēms|endēma]] putnu [[suga]], kas dzīvo tikai [[Šrilanka|Šrilankā]].<ref>[http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/141321/0 IUCN: Gallus lafayetii]{{Novecojusi saite}}</ref> Tā kā kādreiz šo [[sala]]s valsti sauca par [[Ceilona|Ceilonu]], tad šo sugu sauc arī par '''Ceilonas savvaļas vistu''' jeb '''Ceilonas džungļu vistu'''. Šrilankas savvaļas vista ir Šrilankas [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais putns]]. Vistuvāk radniecīga tā ir [[zaļā savvaļas vista|zaļajai savvaļas vistai]] (''Gallus varius''), bet ārēji līdzīgāka [[sarkanā savvaļas vista|sarkanajai savvaļas vistai]] (''Gallus gallus'') un [[pelēkā savvaļas vista|pelēkajai savvaļas vistai]] (''Gallus sonneratii'').<ref>A genetic variation map for chicken with 2.8 million single-nucleotide polymorphisms. International Chicken Polymorphism Map Consortium (GK Wong et. al.) 2004. Nature 432, 717-722| doi:10.1038/nature03156</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Flickr_-_Rainbirder_-_Ceylon_Junglefowl_%28Gallus_lafayetii%29_female.jpg|thumb|left|160px|Šrilankas savvaļas vistas mātīte]] Kā visiem [[vistas|vistu ģints]] (''Gallus'') putniem arī Šrilankas savvaļas vistai ir raksturīgs spēcīgs [[dzimumu dimorfisms]]: ir ļoti viegli atšķirt tēviņu no mātītes. Gailis ir lielāks, spēcīgāks un muskuļotāks, tā apspalvojums krāšņs un krāsains, [[aste]]s spalvas garas un augstu izceltas, sekste un bārda izteiksmīga. Gaiļa ķermeņa garums ir 66—73 [[Centimetrs|cm]]. Tā apspalvojums oranžīgi [[Sarkanā krāsa|sarkans]], spārni un aste tumši violetmelna ar [[Zilā krāsa|zilu]] metālisku spīdumu.<ref name=ar>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/sri-lanka-junglefowl/gallus-lafayetii/#text=Description |title=Sri Lanka junglefowl (Gallus lafayetii) |access-date={{dat|2010|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120121051248/http://www.arkive.org/sri-lanka-junglefowl/gallus-lafayetii/#text=Description#text=Description |archivedate={{dat|2012|01|21||bez}} }}</ref> [[kakls|Kakla]] spalvas zeltainas, garas ar smailiem galiem. Seja bez apspalvojuma, ar sarkanu [[āda|ādu]] un bārdu zem zoda. Sekste sarkana ar [[Dzeltenā krāsa|dzeltenu]] visusdaļu. Pēc riesta sekste saraujas un gailis maina spalvas.<ref name=ar/> Mātīte jeb vista ir daudz mazāka. Tās ķermeņa garums ir 35 cm, apspalvojums pelēcīgi [[Brūnā krāsa|brūns]] ar [[Baltā krāsa|baltiem]] spalvu galiņiem uz krūtīm un vēdera. [[Aste]] un [[spārni]] brūni. Ideāla [[kamuflāža]]s [[krāsa]] ligzdojošam putnam. Tai nav ādas bārdas un tikpat kā nav sekstes, kas ir tumši brūnā krāsā,<ref name=ar/> un arī sejas āda ir brūna līdzīga ķermeņa apspalvojumam. == Uzvedība == [[Attēls:Gallus lafayetii -Wilpattu National Park, Sri Lanka-8 (1).jpg|thumb|240px|Šrilankas savvaļas vistas bara gaiļi bezbailīgi sargā ligzdošanas teritoriju]] Šrilankas savvaļas vista tāpat kā pārējie [[fazānu dzimta]]s putni ir uz [[zeme]]s dzīvojošs putns. Tā pamatā dzīvo [[mežs|mežos]] un [[krūms|krūmainās]] vietās. Lielāko dienas daļu tas pavada, meklējot barību. Barību tas meklē, rušinot un kašņājot zemi, lai atrastu [[sēkla]]s, nokritušos [[augļi|augļus]] un [[kukaiņi|kukaiņus]]. Šrilankas savvaļas vistas veido nelielu baru, kas sastāv no vienas mātītes un vairākiem gaiļiem (2—3), kas ir viena perējuma brāļi. Mātīte pārojas ar dominanto gaili. == Ligzdošana == [[File:Gallus lafayettii MHNT.ZOO.2010.11.9.31.jpg|thumb|240px|Šrilankas savvaļas vistas olas]] Šrilankas savvaļas vista ligzdo uz zemes. Krāsainie gaiļi perēšanā nepiedalās un par cālēnu skološanu nerūpējas. Toties tie agresīvi apsargā tuvāko teritoriju ap ligzdu un arī vēlāk rūpējas par cālēnu drošību. Galvenais gailis visu šo laiku uzturas viastas tuvumā, kamēr pārējie gaiļi apsargā teritorijas ārējo perimetru. Cālēnu galvenie ienaidnieki ir svešie gaiļi, [[čūska]]s un [[mangusts|mangusti]]. Dējumā ir 2—4 [[ola]]s. Tās var būt ļoti dažādās krāsās, bet visbiežāk tās ir krēmbaltas ar dzelteniem vai gaiši sārtiem raibumiņiem. Raibumiņi var būt arī sarkani un brūni. Reizēm ola ir viscauri sarkana vai plankumaina. Inkubācijas periods ilgst 20 dienas. Kamēr cālēni ir mazi, tie ēd tikai dzīvnieku izcelsmes barību, kā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus, īpaši iecienīti ir [[vienādkājvēži]] (''Oniscidea''). Cālēni barojas arī ar jaunajiem [[zemes krabji]]em (''Gecarcinidae''), kas ir ļoti svarīgs barības avots, lai izaugtu spēcīgs, veselīgs un attīstīts pieaugušais putns. Nebrīvē šī putnu suga ir pakļauta dažādām baktērijām un [[slimība|slimībām]]. Cāļi un jaunie putni nespēj sagremot [[augi|augu]] izcelsmes barību, augu [[olbaltumviela]]s un [[tauki|taukus]]. Tādēļ šis sugas putnus ļoti reti tur nebrīvē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20120121051248/http://www.arkive.org/sri-lanka-junglefowl/gallus-lafayetii/ Šrilankas savvaļas vistas gaiļa foto] (ARKive) * [http://www.naturephoto-cz.eu/gallus-lafayetii-picture-1779.html Šrilankas savvaļas vistas gaiļa foto] (naturephoto-cz.eu) * [http://www.flickr.com/photos/harsha4ev/4986718021/ Šrilankas savvaļas vistas gaiļa foto]{{Novecojusi saite}} (flickr) * [http://www.pbase.com/rainbirder/sr_junglefowl Šrilankas savvaļas vistas foto galerija] (pbase) * [http://www.flickriver.com/photos/tags/galluslafayetii/interesting/ Šrilankas savvaļas vistas foto galerija] {{Novecojusi saite}} (flickriver) * [http://ibc.lynxeds.com/species/ceylon-junglefowl-gallus-lafayetii IBC: Ceylon Junglefowl (Gallus lafayetii)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110309064937/http://ibc.lynxeds.com/species/ceylon-junglefowl-gallus-lafayetii |date={{dat|2011|03|09||bez}} }} [[Kategorija:Vistas]] [[Kategorija:Āzijas putni]] gp1jpv5trw3k4yqgyl68g25h5g2urzi 0 133582 4541669 4531486 2026-10-30T14:25:44Z Pirags 3757 /* Darbība Saeimā */ 4541669 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Ameriks | attēls = Member of the European Parliament Andris Ameriks at the European Parliament.jpg | att_izm = | apraksts = Andris Ameriks 2019. gadā | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = {{dat|2019|7|2|N}} | term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}} | amats2 = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedrs<br /><small>(kopā ar [[Alfrēds Čepānis|A. Čepāni]], [[Aivars Jirgens|A. Jirgenu]] un [[Jānis Straume|J. Straumi]])</small> | term_sākums2 = {{dat|1995|11|07|N}} | term_beigas2 = {{dat|1998|11|01|N}} | priekštecis2 = [[Aivars Berķis]] un [[Andrejs Krastiņš]] | pēctecis2 = [[Indulis Bērziņš]] un [[Gundars Bojārs]] | amats3 = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks | term_sākums3 = {{dat|2010|11|09|N}} | term_beigas3 = {{dat|2018|12|17|N}} | priekštecis3 = [[Ainārs Šlesers]] | pēctecis3 = [[Oļegs Burovs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|3|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Tautas saskaņas partija|TSP]] <small>(1994—1996)</small><br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DPS]] <small>(1996—1999)</small><br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|LDP]] <small>(1999—2004)</small><br />[[Latvijas Pirmā Partija|LPP]] <small>(2004—2007)</small><br />[[LPP/LC]] <small>(2007—2011)</small><br />[[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(kopš 2012)</small> | dzīvesb = Ginta Amerika<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/632001-bagatakie_cilveki_latvija_patiesa_labuma_guveji Bagātākie cilvēki Latvijā, patiesā labuma guvēji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180112094725/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/632001-bagatakie_cilveki_latvija_patiesa_labuma_guveji |date={{dat|2018|01|12||bez}} }} Toms Ostrovskis/TVNET, 2016. gada 31. oktobrī</ref> | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]]<br />[[Latvijas Valsts universitāte]] | profesija = [[inženieris]]-sistēmtehniķis<br />[[ekonomika|ekonomists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Ameriks''' (dzimis {{dat|1961|03|05}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists]] un [[politiķis]]. Bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts. No 2010. līdz 2018. gadam bija [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Nils Ušakovs|Nila Ušakova]] vietnieks. Pārstāv paša izveidoto partiju "[[Gods kalpot Rīgai!]]", kuras vadītājs bija no 2012. līdz 2021. gadam. No 2019. līdz 2024. gadam bijis [[Eiropas Parlamenta deputāts]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1961|03|05}} [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="ldp" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji, attīstītāji - miljonāri | publisher = Dienas Bizness | date = 2009.06.19. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://db.lv/r/132738-nekustamo-ipasumu-tirgotaji-apsaimniekotaji-attistitaji-miljonari }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījās [[Jūrmalas Valsts ģimnāzija|Jūrmalas 1. vidusskolā]], ieguva meistara titulu [[dambrete|dambretē]].<ref name="20%">{{Ziņu atsauce | title = Amerika darbi | publisher = Diena | first = Līga | last = Lazdiņa | date = 2008. gada 1. jūnijā | accessdate = 2010. gada 5. decembrī | url = http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/amerika-darbi | archive-date = 2008. gada 3. Jūnijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20080603083106/http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/amerika-darbi }}</ref> 1984. gadā viņš absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, iegūstot [[inženieris|inženiera]]-sistēmtehniķa kvalifikāciju, savukārt 1987. gadā pabeidza [[Latvijas Valsts universitāte]]s Ekonomikas fakultāti tautsaimniecības plānošanas specialitātē, iegūstot [[ekonomists|ekonomista]] kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par Rīgas vicemēru kļuvis Andris Ameriks | publisher = Apollo | date = 2010.11.09. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/220079 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120323154750/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/220079 | archivedate = {{dat|2012|03|23||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120323154750/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/220079 |date={{dat|2012|03|23||bez}} }}</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] bija RPI [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|Komjaunatnes]] sekretārs,<ref name="20%" /> vēlāk [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] CK sekretārs darbam ar strādājošo un lauku jaunatni. Pirmajos gados pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s A. Ameriks nodibināja uzņēmumu "Letonija", kas, ņemot kredītus ar procenta likmēm līdz 35% gadā, pirka denacionalizētos īpašumus, tos ieķīlāja, meklēja pārpircējus, palīdzēja cilvēkiem sakārtot īpašumu atgūšanas dokumentus. Šajā laikā Andris Ameriks kļuva par miljonāru.<ref name="20%" /> === Darbība Saeimā === 1993. gadā A. Ameriku [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja par]] [[5. Saeima]]s deputātu no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta. 1994. gadā viņš pievienojās jaunizveidotajai [[Tautas saskaņas partija]]i (TSP) un tās Saeimas frakcijai. Bija Saeimas Ārlietu, kā arī Saimnieciskās komisijas loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Ameriks | publisher = 5. Saeima | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/5_saeima/ameriks.htm}}</ref> 1995. gadā no TSP saraksta [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[6. Saeima]]s deputātu un tās pirmajā sēdē kļuva par vienu no diviem [[Saeimas priekšsēdētāja]]s [[Ilga Kreituse|Ilgas Kreituses]] biedriem. Bija Saeimas Ārlietu komisijas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Ameriks | publisher = 6. Saeima | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/andris_ameriks.htm}}</ref> {{dat||12|06||bez}}, kad Saeimā bija ieplānots balsojums par [[Ziedonis Čevers|Ziedoņa Čevera]] piedāvāto Ministru kabinetu, tas tika pārcelts uz sēdes beigām, lai uz balsojumu paspētu ierasties arī A. Ameriks. Par spīti tam valdība netika apstiprināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šajās dienās | publisher = Ievanda | date = 1995.12.07. | accessdate = 2010.12.04. | url = http://as8605.http.sasm3.net/news/ievanda/1995/wo/l_951207.txt | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305183909/http://as8605.http.sasm3.net/news/ievanda/1995/wo/l_951207.txt | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1996. gadā Andris Ameriks TSP pieprasīja apvienoties ar [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātisko partiju "Saimnieks"]] (DPS), pretējā gadījumā draudot partiju pamest. Priekšlikumu noraidīja un Ameriks izstājās no TSP, pievienojoties DPS.<ref name="delna">{{Tīmekļa atsauce | title = 2. Andris Ameriks * * * | publisher = Delna | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.delna.lv/lat/lpp-lc-riga/2287-2-andris-ameriks-*-*-*/ }}{{Novecojusi saite}}</ref> No partijas saraksta kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā, tomēr saraksts nepārvarēja [[Procentuālā barjera#Procentuālā barjera Latvijā|5% barjeru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Ameriks | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7r.kand?NR1=10 | archive-date = {{dat|2010|09|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100904142847/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7r.kand?NR1=10 }}</ref> === Darbība Rīgas domē === Pēc zaudējuma vēlēšanās Z. Čevers atkāpās no DPS vadītāja amata un {{dat|1998|11|30||bez}} A. Ameriku ievēlēja par partijas jauno priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Saimniekam jauns līderis - Ameriks | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = Diena | date = 1998. gada 30. novembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Andris Ameriks ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētāju sestdien partijas ārkārtas kongresā.''}}</ref> Līdzšinējais līderis Z. Čevers nepretendēja uz partijas amatiem, uzņemoties atbildību par DPS sakāvi vēlēšanās. 1999. gada vasarā A. Amerika vadībā partiju pārdēvēja par Latvijas Demokrātisko partiju (LDP) un noteica [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]] ievirzi (partiju pameta tās iepriekšējais līderis Z. Čevers).<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ziedonis Čevers pamet Demokrātisko partiju | publisher = Diena | date = 1999. gada 8. decembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis Ziedonis Čevers un agrākais pašvaldību valsts ministrs Ēriks Zunda izstājušies no partijas pēc tās lēmuma pārdēvēties par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.''}}</ref> 2001. gadā A. Ameriks no partijas saraksta kandidēja [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] un bija tās kandidāts domes priekšsēdētāja amatam.<ref name="ldp">{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Ameriks (Latvijas Demokrātiskā partija) | publisher = Delfi | date = 2001.02.16. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=1018957}}</ref> Domē tika ievēlēti 2 LDP pārstāvji, tai skaitā A. Ameriks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas Demokrātiskā partija | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/VIETAS.vis | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071011023129/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/VIETAS.vis | archivedate = {{dat|2007|10|11||bez}} }}</ref> LDP frakcija atbalstīja [[Gundars Bojārs|Gundara Bojāra]] ievēlēšanu domes vadītāja amatā. Andris Ameriks kandidēja uz G. Bojāra vietnieka amatu, tomēr netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē | publisher = Delfi | date = 2001.04.04. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/iezimejas-jauns-speku-samers-rigas-dome.d?id=1163875}}</ref> Kā koalīcijas biedrs A. Ameriks ieguva amatu [[Rīgas brīvosta]]s valdē, tika iecelts arī par pilsētas attīstības komitejas vadītāju.<ref name="20%" /> 2004. gada maijā partija kongresā nobalsoja par likvidēšanos. Tajā pašā mēnesī A. Ameriks pievienojās [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītajai [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajai partijai]] (LPP).<ref name="delna" /> {{dat||09|30||bez}} viņš tika ievēlēts par partijas jaunizveidotās Rīgas nodaļas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē | publisher = Delfi | date = 2004.09.30. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ameriku-ievel-par-lpp-rigas-nodalas-priekssedetaju.d?id=9192976}}</ref> 2005. gadā A. Ameriku no LPP saraksta atkārtoti [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēja Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas Pirmā Partija | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis | archive-date = {{dat|2013|01|18||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20130118065651/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis }}</ref> Viņš zaudēja amatu Attīstības komitejā, tomēr tā vietā sāka vadīt Īpašumu un privatizācijas komiteju. Šajā viņa darbības posmā presē izplatījās ziņas par A. Amerika iespējamo korumpētību.<ref name="20%" /> 2009. gadā A. Ameriku no [[LPP/LC]] saraksta [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|atkārtoti ievēlēja]] par Rīgas domes deputātu. Viņš kļuva par frakcijas vadītāju, kā arī saglabāja amatu īpašumu komitejas vadībā. 2010. gadā, kad viņa partijas biedrs [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts Saeimā, A. Ameriks pārņēma vakantos Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja un [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieka krēslus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Rīgas vicemērs – Andris Ameriks | publisher = BNN | date = 2010.11.09. | accessdate = 2010.12.05 | url = http://bnn.lv/2010/11/09/sabiedriba/1533-rigas-vicemers-–-andris-ameriks/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101114185149/http://bnn.lv/2010/11/09/sabiedriba/1533-rigas-vicemers-%E2%80%93-andris-ameriks/ | archivedate = {{dat|2010|11|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101114185149/http://bnn.lv/2010/11/09/sabiedriba/1533-rigas-vicemers-%E2%80%93-andris-ameriks/ |date={{dat|2010|11|14||bez}} }}</ref> 2012. gadā A. Ameriks izveidoja partiju "[[Gods kalpot Rīgai!]]", kura nākamā gada [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] piedalījās kopējā sarakstā ar Rīgas mēra [[Nils Ušakovs|Nila Ušakova]] vadīto apvienību "[[Saskaņas Centrs]]". Apvienība guva uzvaru vēlēšanās un N. Ušakovs un A. Ameriks saglabāja divus augstākos amatus pašvaldības vadībā. Saistībā ar virkni korupcijas skandālu Rīgas domē (skaļākais no tiem ir Pētera Stranča un Raimonda Janitas notiesāšana 2012. gadā par {{sk|1000000}} eiro liela kukuļa pieņemšanu no uzņēmējas Ināras Vilkastes; tomēr kukuļa adresāts tā arī netika konstatēts) A. Ameriks neoficiāli tiek dēvēts par Mr. 20%,<ref>Ozoliņš, Aivars. [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aivars-ozolins-ir-stabina-un-dzivokli-usakovs-un-otkati.d?id=42684246 «Stabiņa un dzīvokļi, Ušakovs un 'otkati»]{{Novecojusi saite}}. Delfi, 2012. gada 20. septembrī</ref><ref>[http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/ameriks-ne-ponimayu-pochemu-menya-zovut-mister-20-procentov.d?id=42768018 '''«'''Америкс: не понимаю, почему меня зовут ”Мистер 20 процентов”»]. Delfi. 2012-10-23.</ref> Divdesmitnieku<ref>Sakss, Nils. [https://www.pietiek.com/raksti/ameriks_kalpos_rigai_godigi '''«'''Ameriks kalpos Rīgai. Godīgi'''»'''] {{Novecojusi saite}}. Pietiek.com, 2012. gada 19. martā.</ref> un Misteru Tventiju.<ref>Kamorzins, Averijs. [http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7408 '''«'''Вице-мэр Риги Андрис Америкс оправдал кличку «Мистер Твенти»»]. Kompromat.lv. 2012. gada. 2. jūnijā'''.'''</ref> A. Amerika līdzdalība kukuļdošanas skandālos nav pierādīta. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās A. Ameriks kandidēja kopējā "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstā, tika ievēlēts domē un saglabāja arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. 2018. gada 17. decembrī pēc uzņēmuma [[Rīgas satiksme]] transportlīdzekļu iepirkuma korupcijas skandāla atkāpās no vicemēra amata, paliekot domes deputāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ameriks-atkapjas-no-rigas-vicemera-amata.a303240/|title=Ameriks atkāpjas no Rīgas vicemēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}</ref> 2023. gada maija sākumā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] rosināja Ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Ameriku un trīs citām bijušajām Rīgas domes amatpersonām sakarā ar aizdomām par to, ka no 2018. gada maija līdz 2020. gada aprīlim viņi guvuši nelegālus ienākumus no [[korupcija]]s shēmas par pasažieru pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.05.2023-rosina-kriminalvajasanu-pret-usakovu-un-vel-4-personam-par-10-miljonu-eiro-zaudejumiem-rigai.a508259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rosina kriminālvajāšanu pret Ušakovu un vēl 4 personām par 10 miljonu eiro zaudējumiem Rīgai] lsm.lv 2023. gada 11. maijā</ref> === Eiropas Parlamentā === [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada maija vēlēšanās]] ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. 2021. gada novembrī A. Ameriks pirmo reizi nekandidēja uz partijas "Gods kalpot Rīgai!" vadītāja amatu, kuru ieņēma [[Oļegs Burovs]]. == Ģimene == 1987. gadā viņa ģimenē piedzima dēls [[Agris Ameriks]], programmētājs un politiķis, tēva partijas biedrs. Dēls kandidēja 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], taču neveiksmīgi.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmie brauc, pirmie sasēžas? | publisher = Latvijas Avīze | first = Dainis | last = Lemešonoks | date = 2009. gada 25. aprīlī | accessdate = 2010. gada 4. decembrī | url = http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=52738 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Agris Ameriks | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=4&cbutton=33356134497 | archive-date = {{dat|2010|12|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101230150837/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=4&cbutton=33356134497 }}</ref> [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tika ievēlēts Rīgas domē, kur darbojās vienā frakcijā ar tēvu. == Atsauces == {{atsauces}} {{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Rīgas dome |list= {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2009}} {{Rīgas dome 2005}} {{Rīgas dome 2001}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ameriks, Andris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] luears318ypbrjus3b26lsxu35zy0iy 0 140552 4541898 4478119 2026-10-31T00:18:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541898 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = 2011. gada Ēģiptes revolūcija | attēls = Tahrir Square on February 8 2011.png | attēla_apraksts = Demonstrācijas Tahira laukumā Kairā {{dat|2011|2|8}} | vieta = {{flag|Ēģipte}} | koordinātas = | datums = {{dat|2011|1|25|N}} — {{dat|2011|2|11|N}} | laiks = | laika_josla = | veids = Demonstrācijas, ielu grautiņi, [[civilā nepakļaušanās]], marodierisms, streiki | bojā_gājušie = Vismaz 365,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://apnews.myway.com/article/20110216/D9LE01083.html |title=Egypt's Health Ministry says 365 killed in unrest |access-date={{dat|2011|02|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130910094526/http://apnews.myway.com/article/20110216/D9LE01083.html }}</ref><ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hrw.org/en/news/2011/02/08/egypt-documented-death-toll-protests-tops-300 |title=Egypt: Documented Death Toll From Protests Tops 300 &#124; Human Rights Watch |publisher=Hrw.org |date=2011-01-28 |accessdate=2011-02-09}}</ref> tai skaitā vismaz 135 protestētāji, 12 policisti,<ref name="reuterslive">{{Tīmekļa atsauce| url=http://live.reuters.com/Event/Unrest_in_Egypt| title=Unrest in Egypt| accessdate=28 January 2011| date=28 January 2011| work=[[Reuters]]| archive-date={{dat|2011|01|30||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20110130092405/http://live.reuters.com/Event/Unrest_in_Egypt}}</ref><ref name="BBC News">{{ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-11777943|title=Egypt: Mubarak Sacks Cabinet and Defends Security Role|work=[[BBC News]]|date=29 January 2011|accessdate=29 January 2011}}</ref><ref name="guardianlive">{{ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/blog/2011/jan/26/egypt-protests#block-11|title=Protests in Egypt — As It Happened (Live Blog)|date=26 January 2011|accessdate=26 January 2011|work=[[The Guardian]]}}</ref> 12 izbēgušie cietumnieki, viens cietuma priekšnieks<ref>{{ziņu atsauce|last=News Service|first=Indo-Asian|title=10 killed as protesters storm Cairo building|url=http://www.hindustantimes.com/10-killed-as-protesters-storm-Cairo-building/Article1-656402.aspx|accessdate=30 January 2011|work=[[Hindustan Times]]|date=30 January 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110209101828/http://www.hindustantimes.com/10-killed-as-protesters-storm-Cairo-building/Article1-656402.aspx|archivedate={{dat|2011|02|09||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110209101828/http://www.hindustantimes.com/10-killed-as-protesters-storm-Cairo-building/Article1-656402.aspx |date={{dat|2011|02|09||bez}} }}</ref><ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|author=Davies, Wyre |url=http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-12331520 |title=Egypt Unrest: Protesters Hold Huge Cairo Demonstration |work=[[BBC News]] |date= |accessdate=1 February 2011}}</ref> | ievainotie = Vismaz 3000<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.haaretz.com/news/international/un-human-rights-chief-300-reported-dead-in-egypt-protests-1.340583 |title=UN human rights chief: 300 reported dead in Egypt protests |access-date={{dat|2011|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2011|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110201231932/http://www.haaretz.com/news/international/un-human-rights-chief-300-reported-dead-in-egypt-protests-1.340583 }} ''Haaretz.com'' {{en ikona}}</ref> | izraisītāji = | izraisītājs = | aizdomās_turētie = | aizdomās_turētais = | ieroči = | dalībnieku_skaits = | dalībnieks = | aizstāvji = | aizstāvis = }} '''2011. gada Ēģiptes revolūcija''' sākās [[Ēģipte|Ēģiptē]] {{dat|2011|1|25}} ar ielu demonstrāciju, protestu un masu nekārtību sēriju. Protesti galvenokārt norisinājās valsts galvaspilsētā [[Kaira|Kairā]] un [[Aleksandrija|Aleksandrijā]], kā arī citās valsts pilsētās. Šie notikumi izvērsās pēc līdzīgām protesta akcijām [[Tunisija|Tunisijā]]. Miljoni protestētāju, kas bija no dažādiem sociālajiem slāņiem,<ref name="nyt-fahim">{{ziņu atsauce|first=Kareem|last=Fahim|author2=El-Nagaar, Mona|url=http://www.nytimes.com/2011/01/26/world/middleeast/26egypt.html|title=Violent Clashes Mark Protests Against Mubarak’s Rule|work=The New York Times | date=25 January 2011| accessdate=30 January 2011}}</ref> vēlējās toreizējā Ēģiptes prezidenta [[Hosnī Mubāraks|Hosnī Mubāraka]] atkāpšanos no amata, kā arī politiskās reformas.<ref>[http://www.theaustralian.com.au/news/world/net-down-special-forces-deployed-in-cairo-as-egypt-braces-for-protests/story-e6frg6so-1225996200388 "Net down, special forces deployed in Cairo as Egypt braces for protests"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110207193218/http://www.theaustralian.com.au/news/world/net-down-special-forces-deployed-in-cairo-as-egypt-braces-for-protests/story-e6frg6so-1225996200388 |date={{dat|2011|02|07||bez}} }} - ''News Limited'' - Retrieved 1 February 2011.</ref> {{dat||2|11}} H. Mubāraks atkāpās no amata pēc protestētāju izdarītā spiediena.<ref>{{ziņu atsauce|journal=Wall Street Journal|title=Fall of Mubarak Shakes Middle East|date=February 12, 2011|url=http://online.wsj.com/article/SB10001424052748703786804576137543866154926.html|accessdate=February 12, 2011}}</ref><ref>[http://www.infoplease.com/ipa/A0107484.html?pageno=5 "Mubarak Resigns Under Intense Pressure from Protesters"] ''Infoplease'' - Retrieved 19 February 2011.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Mubaraks atkāpies no amata | publisher = [[Ir (žurnāls)|Ir]] | date = 2011.02.11. | accessdate = 2011.02.11. | url = http://www.irir.lv/2011/2/11/mubaraks-dalu-pilnvaru-nodod-viceprezidentam}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/365733-mubaraks_atkapies_no_egiptes_prezidenta_amata|title= Mubaraks atkāpies no Ēģiptes prezidenta amata|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|11|N|bez}}|publisher= [[TvNet.lv]]|archive-date= {{dat|2011|02|14||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110214060845/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/365733-mubaraks_atkapies_no_egiptes_prezidenta_amata}}</ref> Par valsts galvu tika iecelts Ēģiptes Bruņoto spēku augstākās padomes priekšsēdētājs Mohameds Huseins Tantavi (iepriekšējais aizsardzības ministrs).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/365846-egipte_atlaiz_parlamentu_un_aptur_konstituciju|title= Ēģiptē atlaiž parlamentu un aptur konstitūciju|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|13|N|bez}}|publisher= [[TvNet.lv]]|archive-date= {{dat|2011|02|16||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110216071504/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/365846-egipte_atlaiz_parlamentu_un_aptur_konstituciju}}</ref> {{dat|2011|1|25|N|bez}} tika izvēlēts, jo tajā tiek atzīmēta Nacionālā Policijas diena, kas valstī ir brīvdiena. Šie bija lielākie nemieri Ēģiptē kopš [[1977]]. gada ''maizes nemieriem'' Ēģiptē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/363881-am_aicina_neapmeklet_vairakas_egiptes_pilsetas |title=ĀM aicina neapmeklēt vairākas Ēģiptes pilsētas |access-date={{dat|2011|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2011|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110129181826/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/363881-am_aicina_neapmeklet_vairakas_egiptes_pilsetas }}</ref> Nemieru ietvaros izcēlās arī sadursmes starp toreizējā Ēģiptes prezidenta [[Hosnī Mubāraks|Hosnī Mubāraka]] atbalstītājiem un tā pretiniekiem. Nemieri sākās divas nedēļas pēc [[Tunisija]]s nemieriem, vairāki protestētāji ielās izgāja ar [[Tunisijas karogs|Tunisijas karogiem]] rokās, tā apliecinot Tunisijas notikumu ietekmi. Lai samazinātu protestantu iespēju sazināties, Ēģiptē tika atslēgta pieeja vairākiem sociālajiem portāliem, piemēram, ''[[Twitter]]'', ''[[Facebook]]'', ''[[YouTube]]'' u.c. Lielākie nemieri notika Ēģiptes galvaspilsētā [[Kaira|Kairā]] un [[Aleksandrija|Aleksandrijā]]. Nemieru laikā no cietumiem izbēga vairāki tūkstoši ieslodzīto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/363961-no_egiptes_cietumiem_izbegusi_tukstosiem_ieslodzito |title=No Ēģiptes cietumiem izbēguši tūkstošiem ieslodzīto |access-date={{dat|2011|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2011|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110202155507/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/363961-no_egiptes_cietumiem_izbegusi_tukstosiem_ieslodzito }}</ref> Vien [[3. februāris|3. februārī]], deviņas dienas pēc nemieru izcelšanās, Hosnī Mubāraks nāca klajā ar paziņojumu, paužot bažas, ka viņa tūlītējas atkāpšanās gadījumā valstī izceltos haoss un pie varas nāktu [[Musulmaņu brālība]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/364675-mubaraks_bistas_atkapties_jo_nevelas_piedzivot_haosu |title=Mubaraks bīstas atkāpties, jo nevēlas piedzīvot haosu |date=03.02.11 |accessdate=03.02.11 |work=[[Tvnet.lv]] |archive-date={{dat|2011|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110205092900/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/364675-mubaraks_bistas_atkapties_jo_nevelas_piedzivot_haosu }}</ref> Pēc revolūcijas noslēgšanās kāds pāris savu jaundzimušo meitu nosauca ''Facebook'' vārdā par godu šī portāla nozīmīgajai lomai revolūcijas attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/367086-egipte_par_godu_revolucijai_mazuli_nosauc_facebook_varda|title= Ēģiptē par godu revolūcijai mazuli nosauc "Facebook" vārdā|accessdate= {{dat|2011|2|22|N|bez}}|author= |date= |publisher= [[TvNet.lv]]|archive-date= {{dat|2011|02|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110223152439/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/367086-egipte_par_godu_revolucijai_mazuli_nosauc_facebook_varda}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110201013309/http://www.life.com/image/first/in-gallery/55011/updated-egypt-erupts-january-2011#index/0 Egypt Erupts, January 2011] {{en ikona}} {{Sabiedrība-aizmetnis}} {{Ēģipte-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:2011. gads]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] 809k5fxbqz06x3vtmcj9gyj23bmp9h2 0 150234 4541948 4541476 2026-10-31T07:39:18Z Lasks 38532 4541948 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''We Are One'' (Mēs esam vienoti) |attēls = Eurovision Song Contest logo 2013.png |att_izm = 260 |fināls = {{dat|2013|5|18|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2013|5|14|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2013|5|16|N}} |vadītājs (i) = [[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]] |vieta = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}} |uzvarētājs = {{flaga|Dānija}} [[Emmelija de Foresta]] — ''[[Only Teardrops]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas izstājās = {{ubl|{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}|{{ESC|Portugāle}}|{{ESC|Slovākija}}|{{ESC|Turcija}}}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2013 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2013. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2012]] |nākamais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014 ►]] }} '''2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2013}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2013}}) bija 58. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Malmes arēna|Malmes arēnā]], [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[2013]]. gada [[14. maijs|14.]], [[16. maijs|16.]] un [[18. maijs|18. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=dates_announced_for_2013_contest|title=Dates announced for 2013 Contest|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate= 2012. gada 23. maijs}}</ref> Zviedrija izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Dānija]]s pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 39 valstis, tai skaitā [[Armēnija]], kas pēdējoreiz piedalījās 2011. gadā.<ref name=Armenia>{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Armenia set to return in 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=36431|work=ESCToday.com|date=27 May 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Armenia confirms participation|url=http://www.esctoday.com/?p=38334|work=ESCToday.com|date=31 October 2012}}</ref> Dalību atsauca [[Bosnija un Hercegovina]], [[Portugāle]], [[Slovākija]] un [[Turcija]].<ref name="Bosnia and Herzegovina">{{tīmekļa atsauce|title=Bosna i Hercegovina odustala od učešća na Eurosongu u Švedskoj|url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049|work=klix magazin|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012|archive-date={{dat|2013|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 }}</ref><ref name="Portugal">{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Portugal will not participate in Eurovision 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=39164|work=ESCToday|accessdate=22 November 2012|date=22 November 2012|archive-date={{dat|2017|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170211112308/http://www.esctoday.com/?p=39164}}</ref><ref name="Slovakia">{{tīmekļa atsauce|title=Víme první: Slovensko nebude na Eurovizi 2013!|url=http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|work=EuroContest.cz|accessdate=4 December 2012|date=4 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620034750/http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref name=Turkey>{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Turkey will not go to Eurovision in Malmö|url=http://www.esctoday.com/40037/turkey-will-not-be-in-malmo/|publisher=''ESCToday''|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012}}</ref> == Pusfinālu sadalījums == {{dat|2013|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai noteiktu, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas piecās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=71223&_t=tomorrow_countries_drawn_into_semi-finals_in_malmoe «Tomorrow: Countries drawn into Semi-Finals in Malmö»]</ref> {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2013 Semi-Finals.svg|thumb|right| {{legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]], kā arī rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=39_countries_to_take_part_in_eurovision_2013|title=39 countries to take part in Eurovision 2013|last=Siim|first=Jarmo|date=16 January 2013|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 December 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2013|url=http://www.diggiloo.net/?2013|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/malmo-2013/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants - Malmö 2013|work=Eiropas Raidorganizāciju apvienība|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Natália Kelly|Natālija Kellija]] | ''[[Shine]]'' | "Spīd" | 14. | 27 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 10. | 52 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Hanna Mančīni|Hanna]] | ''[[Straight Into Love]]'' | "Tieši mīlestībā" | 16. | 8 |- | 04 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Klapa s Mora]]'' | ''[[Mižerja]]'' | "Bēdas" | 13. | 38 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 167 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 2. | 156 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 140 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 6. | 75 |- | 09 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Who See]]'' | ''[[Igranka]]'' | "Deja" | 12. | 41 |- style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 9. | 53 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 7. | 64 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 4. | 95 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 8. | 54 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Despina Olimpija]] | ''[[An Me Thimase|An Me Thimasai]]'' <small>(Αν Με Θυμάσαι)</small> | "Ja tu mani atceries" | 15. | 11 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 5. | 75 |- | 16 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | ''[[Moje 3]]'' | ''[[Ljubav je svuda]]'' <small>(Љубав је свуда)</small> | "Mīlestība ir visur" | 11. | 46 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2013. gada 16. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name=allocation/> {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries" /> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List" /> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants" /> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | "Aiziet" | 17. | 13 |- | 02 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Valentīna Moneta]] | ''[[Crisalide|Crisalide (Vola)]]'' | "Lelle" | 11. | 47 |- | 03 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],<br />[[Čigānu valoda|čigānu]] | [[Esma Redžepova|Esma]] & [[Vlatko Lozanoski|Lozano]] | ''[[Pred da se razdeni]]'' <small>(Пред да се раздени)</small> | "Pirms saullēkta" | 16. | 28 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 1. | 139 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 05 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 9. | 64 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 06 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 4. | 118 |- | 07 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Elica un Stojans]] | ''[[Samo shampioni]]'' <small>(Само шампиони)</small> | "Tikai čempioni" | 12. | 45 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 08 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 6. | 72 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 09 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 2. | 121 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Morana Mazora]] | ''[[Rak bishvilo]]'' <small>(רק בשבילו)</small> | "Tikai viņam" | 14. | 40 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 11 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 7. | 69 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |title=ByeAlex to sing "Kedvesem" both in Hungarian and in Swedish |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130323045615/http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |archivedate={{dat|2013|03|23||bez}} }}</ref> | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 8. | 66 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 3. | 120 |- | 14 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Adrians Lulgjurajs]] & [[Bledars Sejko]] | ''[[Identitet]]'' | "Identitāte" | 15. | 31 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 15 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 10. | 63 |- | 16 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Takasa]]''{{ref|e|2}} | ''[[You and Me]]'' | "Tu un es" | 13. | 41 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 5. | 83 |} :1.{{note|d}} Dziesma ir grieķu valodā, taču tajā vairākkārt tiek atkārtots nosaukums angliski. :2.{{note|e}} Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''. == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2013. gada 18. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānijas]] pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Amandīne Buržua]] | ''[[L'enfer et moi]]'' | "Elle un es" | 23. | 14 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 22. | 17 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 11. | 71 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 24. | 13 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[El Sueño de Morfeo|ESDM]]'' | ''[[Contigo hasta el final]]'' | "Ar tevi līdz beigām" | 25. | 8 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 12. | 71 |- | 07 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 20. | 19 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 16. | 48 |- | 09 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Džanluka Bezina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 8. | 120 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 5. | 174 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Cascada]]'' | ''[[Glorious]]'' | "Slavens" | 21. | 18 |- | 12 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 18. | 41 |- | 13 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[Anouk]]'' | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 9. | 114 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 13. | 65 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Bonija Tailere]] | ''[[Believe in Me]]'' | "Tici man" | 19. | 23 |- | 16 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Robins Šenberjs]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | 14. | 62 |- | 17 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]] | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 10. | 84 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 18 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1. | 281 |- | 19 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 17. | 47 |- | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 2. | 234 |- | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 6. | 152 |- | 22 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3. | 214 |- | 23 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Marko Mengoni]] | ''[[L'essenziale]]'' | "Būtiski" | 7. | 126 |- | 24 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 4. | 191 |- | 25 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nodi Tatišvili]] & [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 15. | 50 |- | 26 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 26. | 5 |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142713/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/first-semi-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1783#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040503/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1783#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 1 || 4 || 4 || || || || || || || 3 || 4 || 2 || 3 || 2 || 2 || || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 52 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 5 || 1 || 4 || || 4 || 5 || 5 || 8 || || 1 || || 5 || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || || || 3 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || 5 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 6 || 3 || 5 || 1 || || || 1 || 1 || || 10 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 167 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || 8 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 6 || '''12''' || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 156 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 7 || 7 || 10 || 10 || 8 || 10 || 10 || 7 || 6 || 4 || 10 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 140 || 2 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 1 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 75 || 8 || 7 || 3 || || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 7 || || || 5 || || '''12''' || 1 || 1 || 8 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || | || || 6 || 5 || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 6 || || || || '''12''' || || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 53 || || 4 || || || 2 || 1 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 2 || 6 || 3 || 6 || || 10 || || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 64 || || || 4 || || || 2 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 3 || 6 || || 4 || 7 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 95 || 7 || 3 || 7 || 1 || 6 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || 3 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 5 || 7 || 8 || 5 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 54 || || 5 || || 2 || 3 || 6 || 3 || 5 || || 5 || 4 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 4 || || || 3 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || 1 || 2 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || || || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 75 || 4 || 8 || 6 || 3 || 7 || 8 || || 10 || 1 || 2 || 3 || 4 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 7 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 6 || || 5 || 10 || || || 2 || 1 || 10 || || 1 || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 4 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 7 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Dānija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142717/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/second-semi-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1793#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042920/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1793#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! rowspan="17" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || || || || 3 || || || || || || || 7 || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 1 || 1 || 6 || || || 1 || 4 || 4 || 2 || || || 1 || || 4 || 5 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 5 || 5 || || || || || || || '''12''' || || 4 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 139 || 7 || 3 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 3 || '''12''' || 8 || || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 64 || 8 || 7 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || 7 || || 1 || || 5 || 8 || 1 || || 2 || 3 || 7 || 3 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 118 || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 6 || 5 || 2 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || 6 || 7 || 7 || 2 || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 8 || 3 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || 10 || 1 || 1 || 4 || 4 || || 1 || 1 || || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 72 || 10 || || || || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 10 || 10 || || || 10 || || || '''12''' || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 121 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 7 || 7 || 10 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 8 || 3 || 7 || 10 || 2 || 6 || 10 || || 8 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || || || || 6 || 2 || || 4 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || || || 3 || 5 || || 2 || 4 || 4 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 69 || 1 || || || || || 8 || 8 || || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 10 || || 5 || '''12''' || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 66 || 2 || 4 || || || 8 || || 6 || || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 7 || 3 || '''12''' || 6 || 3 || 10 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 120 || '''12''' || 5 || 7 || 5 || 10 || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || 5 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 8 || 8 || || 2 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || || 6 || 10 || 2 || || || || || 8 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 63 || 4 || 1 || 4 || 10 || || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || '''12''' || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || || || 6 || 2 || 1 || 5 || 3 || || 2 || 6 || 3 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 83 || || || 1 || 8 || 4 || 10 || 2 || 10 || 10 || 10 || 3 || || 6 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 7 || 1 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Somija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Šveice}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142715/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/grand-final/results |archive-date=2 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1773#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040454/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1773#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 8 || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 1 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || || || || || || || 1 || || || || 3 || || || 6 || || || 5 || || || || || || || || || || || 1 || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || || || 2 || || 1 || 6 || 8 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || 4 || || 2 || 4 || || 3 || 3 || 6 || || || || || 4 || || 3 || || 5 || || || 7 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || 3 || || || || || || 4 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || 1 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || 6 || || || || || || || || || || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 5 || 7 || || '''12''' || 3 || 3 || || 3 || || 4 || || || || 3 || || || 3 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || 2 || || || 5 || || 4 || 5 || || 2 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || || || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || || || || || || || 3 || || '''12''' || || || 4 || 7 || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 2 || || || || || 1 || || || 3 || || 5 || 5 || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 10 || || || 8 || || 7 || || || 2 || 8 || 5 || || 8 || 10 || 6 || 10 || || 1 || 7 || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || 5 || 2 || 3 || || 4 || || || 3 || 3 || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 174 || || 5 || || 4 || || 10 || 7 || 8 || 4 || || || 7 || || || 7 || || 2 || 6 || 8 || '''12''' || 5 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || 2 || 1 || 6 || || 10 || 7 || 7 || 10 || 6 || 6 || 5 || 6 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || 3 || || 6 || || 5 || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || 1 || || || || || || || || 6 || 3 || || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 8 || || 2 || 1 || || || || 7 || || || || || || 10 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 || || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 6 || || || || 5 || 2 || || || 8 || || || 8 || || || || || '''12''' || 3 || || 7 || || 8 || || || 6 || 10 || || 7 || || 2 || || 2 || 4 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || 4 || 5 || || 4 || 4 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || 6 || || 1 || || || || || || || || 7 || || || 6 || 1 || 10 || || || 1 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 3 || || || || || || || 4 || || || || || || 5 || || || || || || 7 || || || 1 || || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || || || || 1 || || || || 5 || || '''12''' || || || 4 || || || 4 || 4 || 1 || || || 1 || 3 || 4 || || || 5 || 8 || || 6 || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 || 6 || 3 || 8 || 7 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 3 || 10 || || || || 6 || || || || 4 || '''12''' || || || 2 || || || || || || || || 4 || 10 || 5 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Dānija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 281 || || 10 || 1 || 10 || 5 || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || 10 || 6 || 6 || 5 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 6 || 2 || 10 || 4 || 6 || 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 3 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || 6 || || || || 2 || || || || 6 || || || || 4 || || || 5 || || || || || || || || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || 4 || || || || || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 234 || 2 || || 7 || 2 || '''12''' || || '''12''' || 5 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 7 || 10 || 3 || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || || 4 || 7 || 8 || '''12''' || 2 || || '''12''' || 3 || '''12''' || || 8 || 7 || 6 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 152 || '''12''' || || 10 || 1 || 7 || 8 || 2 || || || 1 || 7 || || 4 || 5 || 8 || 7 || 1 || || 6 || 1 || 7 || 2 || 10 || 4 || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 6 || 8 || || || 4 || '''12''' || 5 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 214 || || || || 5 || 1 || 5 || 10 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 4 || '''12''' || '''12''' || 1 || '''12''' || 5 || || 10 || '''12''' || 7 || 10 || 8 || 1 || 10 || 10 || || 3 || || 8 || 8 || 3 || || || 8 || || 10 || '''12''' || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 126 || 4 || || '''12''' || || 10 || || || 4 || || || 1 || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || || || || 6 || || 8 || || || || 10 || 6 || || || 6 || 8 || 2 || 10 || 6 || 8 || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 191 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || || || 6 || 7 || 3 || 2 || 8 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 8 || '''12''' || 5 || 3 || 8 || 1 || 7 || 7 || 3 || 3 || 7 || 10 || || 4 || || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 8 || 4 || 3 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || || || || || || || || || 7 || || || 3 || 10 || || 10 || || || || || || || || 5 || || || || || || 5 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || 2 || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 2 || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 10 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 8 | '''{{ESC|Dānija}}''' || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Moldova}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Norvēģija}} |} == Dalībnieki, kuri atgriežas == * {{ESC|Sanmarīno}}: Valentīna Moneta ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] — {{ESC|Sanmarīno}}). * {{ESC|Bulgārija}}: Elica Todorova un Stojans Jankulovs ([[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] — {{ESC|Bulgārija}}). == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name=allocation>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Draw results: Who's in which Semi-Final?|date=17 January 2013|publisher=Eurovision.tv}}</ref> <ref name=draw>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=77073&_t=eurovision_2013_semi-final_running_order_revealed|title=Eurovision 2013: Semi-Final running order revealed|date=28 March 2013|work=Eurovision.tv}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2013. gads mūzikā|Eirovīzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] f189kal8el6m3au6ka1lfg85t1com3c 0 152022 4541897 4333072 2026-10-31T00:18:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541897 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Valdis Zatlers in 2011.jpg|thumb|right|200px|Referenduma ierosinātājs Valdis Zatlers]] {{dat|2011|05|28}}, izmantojot sev [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]] dotās tiesības, [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] ierosināja '''referendumu par Saeimas atlaišanu'''. Tas notika {{dat||07|23}}.<ref name="23j">{{Tīmekļa atsauce | title = Referendums par Zatlera ierosinājumu atlaist Saeimu notiks 23.jūlijā | publisher = Delfi | date = 2011.05.30. | accessdate = 2011.05.30 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/referendums-par-zatlera-ierosinajumu-atlaist-saeimu-notiks-23julija.d?id=38804539}}</ref> Tas bija pirmais šāda veida [[Referendumu saraksts Latvijā|referendums Latvijas vēsturē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zatlers ir Latvijas vēsturē pirmais Saeimas atlaišanas ierosinātājs | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.05.28. | accessdate = 2011.05.29 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatlers-ir-latvijas-vesture-pirmais-saeimas-atlaisanas-ierosinatajs.d?id=38760423 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110601234614/http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatlers-ir-latvijas-vesture-pirmais-saeimas-atlaisanas-ierosinatajs.d?id=38760423 | archivedate = {{dat|2011|06|01||bez}} }}</ref> == Norise == [[Attēls:Stamps in Latvian passport.jpg|thumb|300px|Zīmogi pasē par 10. Saeimas ievēlēšanu un atlaišanu.]] Referenduma jautājums bija "Vai jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?" un balsošanas biļetenā bija divas iespējamās atbildes: "par" un "pret".<ref name="23j" /> Balsošanas iecirkņi bija atvērti no plkst. 7.00 līdz 22.00.<ref name="23j" /> Kopā tika iekārtoti 1028 balsošanas iecirkņi, no tiem 950 atradās Latvijā, bet 78 — ārvalstīs. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja aptuveni 95% vēlētāju, {{dat||07|26}} [[Centrālā vēlēšanu komisija]] izsludināja [[11. Saeimas vēlēšanas]]. == Rezultāti == {| class="wikitable" |- ! ! Balsis ! % |- ! Par | align="center" | 650 518 | align="center" | 94,30% |- ! Pret | align="center" | 37 829 | align="center" | 5,48% |- ! N.z.¹ | align="center" | 1476 | align="center" | 0,21% |- ! Kopā ! 689 823 ! 100% |} ¹ — nederīgas zīmes {| class="wikitable sortable" cellspacing="0" cellpadding="0" style="width:650px; text-align:center;" |+ Referenduma rezultāti (neieskaitot nederīgās vēlēšanu zīmes) |- | style="width:94.5%; background:green;" | {{font color|white|Par: <br /> ''650 518'' (94,5%)}} | style="width:0.5%; background:red;" | {{font color|white|'''Pret: <br /> ''37 829'' (0,5%)'''}} |- | colspan=4 style="text-align: center; line-height: 50%;" | '''▲''' |} == Vēlētāju aktivitāte == {| class="wikitable" |- ! Laiks ! Skaits{{nobold|<ref name="akt">{{Tīmekļa atsauce | title = 2011. gada 23. jūlija tautas nobalsošanas par 10. Saeimas atlaišanu balsotāju aktivitāte | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | date = 2011.07.23. | accessdate = 2011.07.24 | url = http://www.tn2011.cvk.lv/activities.html | archive-date = {{dat|2016|03|05||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160305042804/http://tn2011.cvk.lv/activities.html}}</ref>}} ! Balsstiesīgo % |- ! 8.00 | align="center" | 20 409 | align="center" | 1,32% |- ! 12.00 | align="center" | 276 459 | align="center" | 17,92% |- ! 16.00 | align="center" | 482 180 | align="center" | 31,26% |- ! 20.00 | align="center" | 616 044 | align="center" | 39,94% |- ! 22.00 | align="center" | 670 185 | align="center" | 43,45% |- ! Ārpus iecirkņa | align="center" | 19 803 | align="center" | 1,28% |- ! Kopā ! 689 988 ! 44,73% |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=bZ_IRzMnt8o Prezidents rosina Saeimas atlaišanu] [[YouTube]] {{Referendumi Latvijā}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2011. gads Latvijā|Referendums]] [[Kategorija:10. Saeima|Referendums]] [[Kategorija:Referendumi Latvijā]] [[Kategorija:2011. gada referendumi]] 1ouzqh6bg1ilxygkx0l7h4amgw21ua3 0 156953 4541830 4528681 2026-10-30T18:56:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541830 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 11. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | party_colour = | previous_election = 10. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2010 | next_election = 12. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2014 | election_date = {{dat|2011|09|17}}<!-- 903 470 (60,55%) --> | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātu vietas<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- SC --> | image1 = [[Attēls:Jānis Urbanovičs, 2004-08-16.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Jānis Urbanovičs]] | party1 = [[Saskaņas Centrs]] | last_election1 = 29 vietas, 26,04% | seats_before1 = 29 | seats_after1 = 31 | seat_change1 = {{palielinājās}} 2 | popular_vote1 = 259 923 | percentage1 = 28,37% | swing1 = {{palielinājās}} 3,39% <!-- ZRP --> | image2 = [[Attēls:Edmunds Sprūdžs 01.jpg|150x150px]] | colour2 = 11A5DE | leader2 = [[Edmunds Sprūdžs]] | party2 = [[Zatlera Reformu partija]] | last_election2 = ''jauna partija'' | seats_before2 = ''jauna partija'' | seats_after2 = 22 | seat_change2 = {{palielinājās}} 22 | popular_vote2 = 190 817 | percentage2 = 20,82% | swing2 = ''jauna partija'' <!-- Vienotība --> | image3 = [[Attēls:Valdis Dombrovskis 2009.jpg|150x150px]] | colour3 = A6C705 | leader3 = [[Valdis Dombrovskis]] | party3 = [[Vienotība]] | last_election3 = 33 vietas, 31,22% | seats_before3 = 33 | seats_after3 = 20 | seat_change3 = {{samazinājās}} 13 | popular_vote3 = 172 524 | percentage3 = 18,83% | swing3 = {{samazinājās}} 42,76% | before_election = [[Valdis Dombrovskis]] | before_party = [[Vienotība]] | title = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | after_election = [[Valdis Dombrovskis]] | after_party = [[Vienotība]] | posttitle = Ministru prezidents | map_image = Vēlētāju Karte (2011).svg | map_size = 425px }} '''[[11. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2011|9|17}}. Tās norisinājās piecos [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Tās bija pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/latvija-pirmo-reizi-notiek-saeimas-arkartas-velesanas.d?id=40663325|title= Latvijā pirmo reizi notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas|accessdate= {{dat|2011|9|17||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|17||bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> Tās tika pasludinātas {{dat||07|26}} — dienā, kad [[Centrālā vēlēšanu komisija]] izsludināja [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] ierosinātā [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referenduma par 10. Saeimas atlaišanu]] rezultātus. Rīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 30 deputāti (iepriekšējās vēlēšanās — 29), Vidzemes — 27, Latgales — 15 (iepriekšējās vēlēšanās — 16), Zemgales — 15, bet Kurzemes — 13.<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce | title = CVK oficiāli izsludina ārkārtas vēlēšanu datumu; sarakstus iesniegs līdz 18. augustam | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.07.26. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/cvk-oficiali-izsludina-arkartas-velesanu-datumu-sarakstus-iesniegs-lidz-18augustam.d?id=39788729}}</ref> 11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 917 680 Latvijas iedzīvotāji, kas ir 59,49% no balsstiesīgajiem.<ref>[http://www.velesanas2011.cvk.lv/activities.html 11. Saeimas vēlēšanas Balsotāju aktivitāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110923154354/http://www.velesanas2011.cvk.lv/activities.html |date={{dat|2011|09|23||bez}} }} Centrālā vēlēšanu komisija</ref> Tā ir zemākā aktivitāte, kāda bijusi Saeimas vēlēšanās (līdz šim zemākā bija [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] — 60,98%). Vēlēšanās visvairāk vietu — 31 — ieguva apvienība "[[Saskaņas Centrs]]". Saeimā iekļuva arī jaunizveidotā [[Zatlera Reformu partija]], premjerministra [[Valdis Dombrovskis|Valda Dombrovska]] pārstāvētā partija "[[Vienotība]]", kā arī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Saeimā līdz šim pārstāvētā "[[Šlesera Reformu partija LPP/LC]]" nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Provizoriskie vēlēšanu rezultāti: Par SC balsojuši 28% vēlētāju; 5% barjeru pārvar pieci politiskie spēki | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.09.18. | accessdate = 2011.09.18 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/provizoriskie-velesanu-rezultati-par-sc-balsojusi-28-veletaju-5-barjeru-parvar-pieci-politiskie-speki.d?id=40692473}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Kandidātu saraksti == === Reģistrācija === Kandidātu sarakstus vēlēšanām varēja pieteikt no {{dat||07|29|G}} līdz {{dat||08|18|D}}.<ref name="delfi" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Partiju sarakstus vēlēšanām varēs iesniegt jau no piektdienas | publisher = [[Latvijas Televīzija]] | date = 2011.07.25. | accessdate = 2011.07.25 | url = http://ltvzinas.lv/?n=video&id=4860 | archive-date = {{dat|2016|03|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160304222418/http://ltvzinas.lv/?n=video&id=4860 }}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Nr. !Saraksts !Iesniegšana !Reģistrācija |- !1 | [[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] |align=center|{{dat||08|03|SK}} |align=center|{{dat||08|05|SK}} |- !2 | [[Vienotība]] |align=center|{{dat||08|09|SK}} | rowspan="3" align="center" |{{dat||08|12|SK}} |- !3 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |align=center|{{dat||08|11|SK}} |- !4 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |align=center|{{dat||08|12|SK}} |- !5 | [[Par prezidentālu republiku]] | rowspan="2" align="center" |{{dat||08|15|SK}} | rowspan="9" align="center" |{{dat||08|19|SK}} |- !6 | [[Šlesera Reformu partija LPP/LC]] |- !7 | [[PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā|"PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"]] | rowspan="2" align="center" |{{dat||08|16|SK}} |- !8 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |- !9 | [[Tautas kontrole|"Tautas kontrole"]] | rowspan="4" align="center" |{{dat||08|17|SK}} |- !10 | [[Zatlera Reformu partija|"Zatlera Reformu partija"]] |- !11 | [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] |- !12 | [[Pēdējā partija]] |- !13 | [[Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"]] |align=center|{{dat||08|18|SK}} |} === Saraksti un to līderi === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- " !rowspan=2|N. !rowspan=2|Saraksts !colspan=5|Līderi |- !Rīga !Vidzeme !Latgale !Kurzeme !Zemgale |- ! 1 | [[Vienotība]] | <small>[[Ģirts Valdis Kristovskis]]</small> | <small>[[Valdis Dombrovskis]]</small> | <small>[[Jānis Lāčplēsis]]</small> | <small>[[Solvita Āboltiņa]]</small> | <small>[[Aigars Štokenbergs]]</small> |- ! 2 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | <small>[[Aivars Timofejevs]]</small> | <small>[[Māris Pļaviņš]]</small> | <small>[[Jānis Dinevičs]]</small> | <small>[[Ilga Vitāle]]</small> | <small>[[Guntis Jankovskis (politiķis)|Guntis Jankovskis]]</small> |- ! 3 | [[Zatlera Reformu partija]] | <small>[[Edmunds Sprūdžs]]</small> | <small>[[Valdis Zatlers]]</small> | <small>[[Oskars Zuģickis]]</small> | <small>[[Inita Bišofa]]</small> | <small>[[Jānis Ozoliņš (politiķis)|Jānis Ozoliņš]]</small> |- ! 4 | [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] | <small>[[Māra Viktorija Zilgalve]]</small> | <small>[[Ilma Andersone]]</small> | <small>[[Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits]]</small> | <small>[[Sandra Briķe]]</small> | <small>[[Dzintars Kļava]]</small> |- ! 5 | [[Šlesera Reformu partija LPP/LC]] | <small>[[Ainārs Šlesers]]</small> | <small>[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]</small> | <small>[[Rita Strode]]</small> | <small>[[Inese Šlesere]]</small> | <small>[[Kārlis Greiškalns]]</small> |- ! 6 | [[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] | <small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> | <small>[[Sergejs Dolgopolovs]]</small> | <small>[[Jānis Tutins]]</small> | <small>[[Valērijs Agešins]]</small> | <small>[[Ivars Zariņš]]</small> |- ! 7 | [[PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā|"PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"]] | <small>[[Jakovs Pliners]]</small> | <small>[[Andris Tolmačovs]]</small> | <small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> | <small>[[Elita Kosaka]]</small> | <small>[[Valērijs Buhvalovs]]</small> |- ! 8 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | <small>[[Einārs Cilinskis]]</small> | <small>[[Raivis Dzintars]]</small> | <small>[[Inese Laizāne]]</small> | <small>[[Gaidis Bērziņš]]</small> | <small>[[Imants Parādnieks]]</small> |- ! 9 | [[Par prezidentālu republiku]] | <small>[[Augusts Kūravs]]</small> | <small>[[Ints Cālītis]]</small> | <small>[[Leons Bojārs]]</small> | <small>[[Egīls Purmalis]]</small> | <small>[[Einars Grigors]]</small> |- ! 10 | [[Pēdējā partija]] | <small>[[Evita Goša]]</small> | <small>[[Jurģis Ansis Stabingis]]</small> | <small>[[Nataļja Baškirova]]</small> | <small>[[Pēteris Pūrītis]]</small> | <small>[[Aldis Hofmanis]]</small> |- ! 11 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | <small>[[Raimonds Vējonis]]</small> | <small>[[Jānis Dūklavs]]</small> | <small>[[Staņislavs Šķesters]]</small> | <small>[[Dana Reizniece-Ozola]]</small> | <small>[[Augusts Brigmanis]]</small> |- ! 12 | [[Tautas kontrole|"Tautas kontrole"]] | <small>[[Anatolijs Romaņuks]]</small> | <small>[[Rihards Jablokovs]]</small> | <small>[[Igors Tračums]]</small> | <small>[[Ervīns Indriksons]]</small> | <small>[[Juris Turkopolis]]</small> |- ! 13 | [[Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām|Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"]] | <small>[[Anrijs Aumalis]]</small> | <small>''nepiedalās''</small> | <small>''nepiedalās''</small> | <small>[[Ieva Kantmane]]</small> | <small>[[Dace Brimerberga]]</small> |} == Ministru prezidenta kandidāti == Pirms vēlēšanām partijas izvirza savus kandidātus [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !N. !Saraksts !Kandidāts |- ! 1 | [[Vienotība]] | [[Valdis Dombrovskis]]<ref name="delfi_pm">{{Tīmekļa atsauce | title = Nākamnedēļ būs zināmi visu lielāko partiju premjera amata kandidāti | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.08.07. | accessdate = 2011.08.07 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/nakamnedel-bus-zinami-visu-lielako-partiju-premjera-amata-kandidati.d?id=39983473 }}</ref> |- ! 3 | [[Zatlera Reformu partija|"Zatlera Reformu partija"]] | [[Edmunds Sprūdžs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = ZRP oficiāli izvirza premjera amatam Sprūdžu, finanšu ministra amatam - Dombrovski | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.08.13. | accessdate = 2011.08.13 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/zrp-oficiali-izvirza-premjera-amatam-sprudzu-finansu-ministra-amatam-dombrovski.d?id=40085053 }}</ref> |- ! 5 | [[Šlesera Reformu partija LPP/LC]] | [[Ainārs Šlesers]]<ref name="delfi_pm" /> |- ! 6 | [[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] | [[Jānis Urbanovičs]] un [[Nils Ušakovs]]<ref name="delfi_pm" /> |- ! 8 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | [[Gaidis Bērziņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = VL-TB/LNNK premjera amata kandidāts ir Gaidis Bērziņš | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.08.10. | accessdate = 2011.08.10 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/vl-tblnnk-premjera-amata-kandidats-ir-gaidis-berzins.d?id=40039953 }}</ref> |- ! 11 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | [[Aivars Lembergs]]<ref>{{Ziņu atsauce | title = Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 8. augustā | accessdate = 2011. gada 8. augustā | url = http://www.diena.lv/latvija/politika/lembergs-nekandides-saeimas-velesanas-13897038 }}</ref> |} == Vēlētāju aktivitāte == {| class="wikitable" style="text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" | colspan="16" bgcolor="#CCCCCC"| '''Nobalsojušo skaits''' |- |style="width:100px;"| Teritorija |style="width:100px;"| Vēlētāju skaits |style="width:55px; text-align:right; line-height:1em"| līdz<br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Delfi |url=http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/lidz-pulksten-8-nobalsojusi-155-balstiesigo.d?id=40665659 |title=Līdz pulksten 8 nobalsojuši 1,55% balsstiesīgo |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-09-17}}</ref> 8.00 |style="width:55px;"| % |style="width:55px; text-align:right; line-height:1em"| līdz<br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/lidz-pulksten-12-nobalsojusi-2387-balstiesigo.d?id=40667689|title= Līdz pulksten 12 nobalsojuši 23,88% balsstiesīgo|accessdate= {{dat|2011|9|17||bez}}|author= Delfi|date= {{dat|2011|9|17||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> 12.00 |style="width:55px;"| % |style="width:55px; text-align:right; line-height:1em"| līdz<br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/lidz-pulksten-16-nobalsojusi-4288-balsstiesigo.d?id=40671815|title= Līdz pulksten 16 nobalsojuši 42,88% balsstiesīgo|accessdate= {{dat|2011|9|17||bez}}|author= Delfi|date= {{dat|2011|9|17||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> 16.00 |style="width:55px;"| % |style="width:55px; text-align:right; line-height:1em"| līdz<br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tvnet.lv/5307908/latvija-nobalsojusi-60-55-balsstiesigo-aktivitate-zema|title= Latvijā nobalsojuši 60,55% balsstiesīgo; aktivitāte zema|accessdate= {{dat|2024|7|13|bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|17||bez}}|publisher= tvnet.lv}}</ref> 20.00 |style="width:55px;"| % |style="width:55px; text-align:right"| Iecirkni<br />noslēdzot |style="width:55px;"| % |style="width:55px; text-align:right"| Atrašanā<br />vietās |style="width:55px;"| % |style="width:100px; text-align:right"| Kopējā aktivitāte |style="width:55px;"| % |- bgcolor="#CCCCCC" |align="left"| '''Latvijā''' |align="right"| 1 492 084 |align="right"| 23 070 |align="right"| 1,55% |align="right"| 356 341 |align="right"| 23,88% |align="right"| 639 813 |align="right"| 42,88% |align="right"| 877 712 |align="right"| 58,82% |align="right"| 877 712 |align="right"| 58,82% |align="right"| 25 758 |align="right"| 1,73% |align="right"| '''903 470''' |align="right"| '''60,55%''' |- |align="left"| Rīga |align="right"| 408 683 |align="right"| 6309 |align="right"| 1,54% |align="right"| 87 849 |align="right"| 21,50% |align="right"| 186 180 |align="right"| 45,53% |align="right"| 255 293 |align="right"| 62,43% |align="right"| 255 293 |align="right"| 62,43% |align="right"| 785 |align="right"| 1,92% |align="right"| 270 452 |align="right"| 66,18% |- |align="left"| Vidzeme |align="right"| 408 911 |align="right"| 6715 |align="right"| 1,64% |align="right"| 106 125 |align="right"| 25,95% |align="right"| 186 180 |align="right"| 45,53% |align="right"| 255 293 |align="right"| 62,43% |align="right"| 255 293 |align="right"| 62,43% |align="right"| 7858 |align="right"| 1,92% |align="right"| 263 151 |align="right"| 64,35% |- |align="left"| Latgale |align="right"| 237 077 |align="right"| 3726 |align="right"| 1,57% |align="right"| 55 174 |align="right"| 23,27% |align="right"| 86 396 |align="right"| 36,44% |align="right"| 111 790 |align="right"| 47,15% |align="right"| 111 790 |align="right"| 47,15% |align="right"| 5055 |align="right"| 2,13% |align="right"| 116 845 |align="right"| 49,29% |- |align="left"| Kurzeme |align="right"| 204 864 |align="right"| 2863 |align="right"| 1,40% |align="right"| 50 885 |align="right"| 24,84% |align="right"| 87 987 |align="right"| 42,95% |align="right"| 116 310 |align="right"| 56,77% |align="right"| 116 310 |align="right"| 56,77% |align="right"| 3387 |align="right"| 1,65% |align="right"| 119 697 |align="right"| 58,43% |- |align="left"| Zemgale |align="right"| 232 549 |align="right"| 3457 |align="right"| 1,49% |align="right"| 56 308 |align="right"| 24,21% |align="right"| 94 816 |align="right"| 40,77% |align="right"| 128 737 |align="right"| 55,36% |align="right"| 128 737 |align="right"| 55,36% |align="right"| 4588 |align="right"| 1,97% |align="right"| 133 325 |align="right"| 57,33% |} <!-- == Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs == {| class="wikitable" width=50% |- ! Skaits !! Valsts |- | 15 || [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |- | 7 || [[Apvienotā Karaliste]] |- | 5 || [[Austrālija]], [[Vācija]] |- | 4 || [[Krievija]] |- | 3 || [[Kanāda]] |- | 2 || [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Īrija]], [[Francija]], [[Zviedrija]] |- | 1 || |} --> == Vēlēšanu rezultāti == {{11. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110923164127/http://web.cvk.lv/pub/public/30047.html Oficiālā vēlēšanu mājaslapa] * [http://socialasreformas.wordpress.com/2011/08/21/starp-11-saeimas-velesanam-pieteiktajiem-1092-kandidatiem-ir-darbojusies-parlamenta-ieprieks/ Kandidāti, kas ir darbojušies parlamentā iepriekš] Sociālo reformu biedrība {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:11. Saeima|Veleszanas]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] [[Kategorija:Ārkārtas vēlēšanas Latvijā]] [[Kategorija:2011. gads Latvijā]] 4mecm4g39xc2xeozumlxsitr8nhd5w2 0 157598 4541788 4525954 2026-10-30T17:16:28Z Bendžamins 76862 4541788 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Luiss Svaress | image = Luis Suárez 2026 (cropped).jpg | fullname = Luis Alberto Suárez Díaz | dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1987|1|24|df=y}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Salto}} | height = 181<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/players/player=270775/index.html |title=2010 FIFA World Cup — Luis SUAREZ |publisher=FIFA.com |date=7 February 2007 |accessdate=7 July 2010 |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622192806/http://www.fifa.com/worldcup/players/player=270775/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100622192806/http://www.fifa.com/worldcup/players/player=270775/index.html |date={{dat|2010|06|22||bez}} }}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 2003—2005 | youthclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | years1 = 2005—2006 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | caps1 = 27 | goals1 = 10 | years2 = 2006—2007 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]] | caps2 = 29 | goals2 = 10 | years3 = 2007—2011 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | caps3 = 110 | goals3 = 81 | years4 = 2011—2014 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps4 = 110 | goals4 = 69 | years5 = 2014—2020 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps5 = 191 | goals5 = 147 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2007—2024 | nationalteam2 = {{Fb|Urugvaja}} | nationalcaps2 = 143 | nationalgoals2 = 69 | name = | caption = Luiss Svaress 2026. gadā | birth_date = | birth_place = | caps6 = 26 | caps7 = 14 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubs7 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | goals6 = 19 | goals7 = 8 | years6 = 2020—2022 | years7 = 2022—2023 | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 45 | goals8 = 24 | clubs9 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"]] | years9 = 2024— | caps9 = 83 | goals9 = 46 }} '''Luiss Alverto Svaress Diass''' ({{val|es|Luis Alberto Suárez Díaz}}, {{izrunā|ˈlwiz 'swares}}; dzimis {{dat|1987|1|24}} [[Salto]], [[Urugvaja|Urugvajā]]) ir profesionāls urugvajiešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, Urugvajas izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada Svaress spēlē ''[[MLS]]'' komandā [[Maiami "Inter"]]. Viņa vecākais brālis [[Paolo Svaress]] arī ir profesionāls futbolists. 2005. gadā viņš uzsāka profesionāļa karjeru Urugvajas klubā ''[[Club Nacional de Football|Nacional]]''. Vēlāk spēlējis Nīderlandes klubu ''[[FC Groningen|Groningen]]'' un ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'' sastāvos. Pēdējās divas sezonas ''Ajax'' klubā urugvajietis bija vienības kapteinis. 2010. gadā L. Svaress tika atzīts par gada labāko futbolistu Nīderlandē, lielā mērā pateicoties 35 gūtajiem vārtiem čempionātā (sezonas līderis). 2011. gadā viņš pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. Urugvajas izlases sastāvā L. Svaress ir uzvarējis ''[[2011. gada Copa América]]'' turnīrā, izlases labā viņš guva četrus vārtus un tika atzīts par turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]] (MVP).<ref name="CopaAmerica">[http://www.guardian.co.uk/football/2011/jul/24/uruguay-paraguay-copa-america Luis Suárez and Diego Forlán shoot Uruguay to record 15th Copa América] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111004101911/http://www.guardian.co.uk/football/2011/jul/24/uruguay-paraguay-copa-america |date={{dat|2011|10|04||bez}} }} The Guardian. Retrieved 25 July 2011</ref> Svaress piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] grupu turnīrā, taču pēc spēles ar Itālijas izlasi saņēma četru mēnešu diskvalifikāciju par košanu Itālijas valstsvienības aizsargam Džordžo Kjelīni.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/suaresam-piespriesta-cetru-menesu-diskvalifikacija/657094 Suaresam piespriesta četru mēnešu diskvalifikācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140629152220/http://apollo.tvnet.lv/zinas/suaresam-piespriesta-cetru-menesu-diskvalifikacija/657094 |date={{dat|2014|06|29||bez}} }} apollo.lv</ref> 2014. gada jūlijā Svaress pievienojās [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] klubam ''[[FC Barcelona]]''. ''Barcelona'' sastāvā Svaress izcīnīja četrus ''[[La Liga]]'' titulus un vienu [[UEFA Čempionu līga]]s kausu. 2020. gadā Svaress pameta Barselonu un pievienojās [[Madrides "Atletico"|Madrides "''Atletico''"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/agreement-with-fc-barcelona-over-the-transfer-of-luis-suarez|title=Club Atlético de Madrid - Agreement with FC Barcelona over the transfer of Luis Suárez|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2020-09-24|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2005—06, 2022 '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2010—11 * [[Nīderlandes kauss futbolā]]: 2009—10 '''Liverpool''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2011—12 '''Barcelona''' * [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija]]: [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18 * [[Spānijas Superkauss]]: 2016, 2018 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014—15]] * [[UEFA Superkauss]]: 2015 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2015 '''Atlético Madrid''' * Spānijas La Liga: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] '''Grêmio''' * [[Campeonato Gaúcho]]: 2023 * [[Recopa Gaúcha]]: 2023 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[AFC Ajax]]'' gada labākais spēlētājs: 2008—09, 2009—10 * [[Eredivisie]] labākais vārtu guvējs: 2009—10 * ''[[Liverpool FC]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2012—13, 2013—14 * [[Anglijas Premjerlīga]]s sezonas labākais spēlētājs: 2013—14 * Anglijas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2013—14 * [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2013—14, 2015—16 * ''[[FC Barcelona]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2015—16 * [[La Liga]] labākais vārtu guvējs: 2015—16 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110806105651/http://www.luissuarez.co.uk/en/home-en Mājaslapa] {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://soccernet.espn.go.com/player/_/id/125088/luis-suarez?cc=5739&ver=global ESPN Soccernet profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614072312/http://soccernet.espn.go.com/player/_/id/125088/luis-suarez?cc=5739&ver=global |date={{dat|2010|06|14||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~41201,00.html Premjerlīgas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110829071708/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~41201,00.html |date={{dat|2011|08|29||bez}} }} {{en ikona}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Svaress, Luiss Alverto}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Maiami "Inter" spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] 0xiqfe9kpjvur0qrc38k2i22rl3l861 0 160679 4541716 4490106 2026-10-30T15:24:38Z ~2026-57889-48 152588 /* */ Precizēju uzskatu, par to, ka lielākā daļa teologu, rakstu mācītāju uzskata, ka Jāņa evaņģēliju, atklāsmes grāmatu un Jāņa vēstules ir sarakstījuši dažādi cilvēki, nevis tā uzskata visi. 4541716 wikitext text/x-wiki {{Jaunās derības grāmatas}} [[Attēls:BritLibAddMS35166ApocalypseFolio003rAngelApeardToJohn.jpg|thumb|13. gadsimta [[manuskripts]].]] '''Jāņa atklāsmes grāmata''' ({{val|la|Apocalypsis Ioannis}}; saīsinājums: '''Jņ. atkl.''') ir pēdējā [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] grāmata. Tāpat tā ir vienīgā pravietojumu grāmata Jaunajā Derībā, kur pravietojumu piepildīsānās ir tieši aprakstīta. Visos četros evaņģelijos, Jēzum ir arī pravieša loma. Tās autors ir [[pravietis]] Jānis, lielākā daļa teologu uzskata, ka atklāsmes grāmatas un [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlija]] un Jāņa vēstuļu autors nav viens un tas pats cilvēks, jo būtiski atšķiras rakstības stils un saturs. Tāpat tiek uzskatīts, ka darbs rakstīts no cietuma [[Patma]]s salā. Vairākums zinātnieku uzskata, ka darbs ir sarakstīts [[1. gadsimts|1. gadsimtā]]. == Ārējās saites == * {{britannica|new=topic/Revelation-to-John}} * {{catholic|01594b}} * [http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php Jāņa atklāsmes grāmatas teksts latviski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120504115041/http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php |date={{dat|2012|05|04||bez}} }} {{Reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Janza atklasmes gramata}} [[Kategorija:Jaunās Derības grāmatas]] np5463r4x18kb7wigfy2wwdsqetbc45 4541846 4541716 2026-10-30T19:18:25Z Egilus 27634 4541846 wikitext text/x-wiki {{Jaunās derības grāmatas}} [[Attēls:BritLibAddMS35166ApocalypseFolio003rAngelApeardToJohn.jpg|thumb|13. gadsimta [[manuskripts]].]] '''Jāņa atklāsmes grāmata''' ({{val|la|Apocalypsis Ioannis}}; saīsinājums: '''Jņ. atkl.''') ir pēdējā [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] grāmata. Tāpat tā ir vienīgā pravietojumu grāmata tajā. Tās autors ir [[pravietis]] Jānis un kristīgā tradīcija kopš Ireneja laikiem pieņēma, ka Jānis sarakstījis gan atklāsmes grāmatu, gan [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēliju]] un Jāņa vēstules. Lielākā daļa mūsdienu teologu uzskata, ka to autors nav viens un tas pats cilvēks, jo būtiski atšķiras rakstības stils un saturs. Tāpat tiek uzskatīts, ka darbs rakstīts no cietuma [[Patma]]s salā. Vairākums zinātnieku uzskata, ka darbs ir sarakstīts [[1. gadsimts|1. gadsimtā]]. == Ārējās saites == * {{britannica|new=topic/Revelation-to-John}} * {{catholic|01594b}} * [http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php Jāņa atklāsmes grāmatas teksts latviski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120504115041/http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php |date={{dat|2012|05|04||bez}} }} {{Reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Janza atklasmes gramata}} [[Kategorija:Jaunās Derības grāmatas]] ajffmqnx89r5xxc3quuyj9kvcnip785 0 162461 4541889 4464321 2026-10-30T21:21:55Z ZANDMANIS 91184 4541889 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ērihs Rēders | vārds_orig = ''Erich Raeder'' | attēls = Bundesarchiv Bild 146-1980-128-63, Erich Raeder.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1876 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Vandsbeka]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad [[Hamburga]]s rajons, {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1960 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 06 | m_vieta = [[Ķīle]], [[Šlēsviga-Holšteina]], {{DEU}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Erich Raeder signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[lieladmirālis]] (''Großadmiral'') | dienesta_laiks = 1894-1943 | valsts = [[Vācijas Impērija]], [[Veimāras Republika]], [[Trešais reihs]] | struktūra = [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Impēriskā Kara flote]] (''Kaiserliche Marine''), [[Vācijas Kara flote]] (''Reichsmarine'' un ''Kriegsmarine'') | vienība = | komandēja = Vācijas Kara flote (''[[Kriegsmarine]]'') | kaujas = | izglītība = [[Ķīles Universitāte]] | apbalvojumi = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]] | cits_darbs = }} }} '''Ērihs Johans Alberts Rēders''' ({{val|de|Erich Johann Albert Raeder}}; dzimis {{dat|1876|04|24}}, miris {{dat|1960|11|06}}) bija [[Vācija|vācu]] [[admirālis]], Vācijas Kara flotes (''[[Kriegsmarine]]'') komandieris līdz 1943. gadam, kad viņu nomainīja [[Kārlis Dēnics]]. Pirmais [[lieladmirālis|lieladmirāļa]] titula īpašnieks kopš [[Alfreds fon Tirpics|Alfreda fon Tirpica]] laikiem. Notiesāts uz mūža ieslodzījumu [[Nirnbergas prāva]]s laikā. 1955. gadā atbrīvots no apcietinājuma. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1876|04|24}} [[Hamburga]]s pievārtē skolas direktora ģimenē. Veidoja strauju karjeru [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Impērijas kara flotē]], kļūdams par virsnieku ķeizara [[Vilhelms II Hohencollerns|Vilhelma II]] privātās jahtas ''Hohenzollern'' apkalpē. 1912. gadā kļuva par admirāļa [[Francis fon Hipers|Franča fon Hipera]] štāba priekšnieku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā piedalījās karadarbībā, tai skaitā [[Dogersēkļa kauja|Dogersēkļa kaujā]] un [[Jitlandes kauja|Jitlandes kaujā]]. Pēc kara bija iesaistīts [[Kapa pučs|Kapa pučā]], tāpēc pēc puča apspiešanas tika nosūtīts darbā uz Flotes arhīviem. Tomēr vēlāk veiksmīgi atkal kāpa pa karjeras kāpnēm un 1922. gadā kļuva par [[kontradmirālis|kontradmirāli]], 1925. gadā - [[viceadmirālis|viceadmirāli]], bet 1928. gadā - par [[admirālis|admirāli]] un Kara flotes virspavēlnieku. Otrā pasaules kara sākumā 1939. gadā bija pret plānoto iebrukumu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Pēc vairākām neveiksmēm karadarbībā 1943. gada maijā demisionēja, bet par Kara flotes komandieri tika iecelts zemūdens spēku komandieris [[Kārlis Dēnics]]. Kara beigās 1945. gadā E. Rēderu apcietināja [[Sarkanā armija]] un nosūtīja uz [[Maskava|Maskavu]]. Tiesāts [[Nirnbergas prāva|Nirnbergas prāvā]], piespriesto mūža ieslodzījumu izcieta [[Špandavas cietums|Špandavas cietumā]] [[Berlīne|Berlīnē]]. Viņa sieva, ar daudzu kara flotes veterānu atbalstu, organizēja vairākas kampaņas Rēdera atbrīvošanai. 1955. gadā veselības stāvokļa dēļ viņu atbrīvoja no ieslodzījuma. Pēc atbrīvošanas dzīvojis Ķīlē, kur arī miris 1960. gada 6. novembrī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reders, Ērihs}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kaiserliche Marine virsnieki]] [[Kategorija:Kriegsmarine virsnieki]] [[Kategorija:Vācijas virsnieki]] [[Kategorija:Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri]] [[Kategorija:Hamburgā dzimušie]] 95rq6nwal0ro03ned4eybu98xuhk9bu 0 163938 4542052 3942287 2026-10-31T11:10:02Z Bendžamins 76862 4542052 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Rūdijs Fellers | image = Rudi Völler Bühne (cropped).jpg | fullname = Rūdolfs Fellers | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1960|4|13}} | cityofbirth = [[Hānava]] | countryofbirth = [[Rietumvācija]] | height = 180 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 1966—1975 | youthyears2 = 1975—1977 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} TSV 1860 Hanau | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} Kickers Offenbach | years1 = 1977—1980 | years2 = 1980—1982 | years3 = 1982—1987 | years4 = 1987—1992 | years5 = 1992—1994 | years6 = 1994—1996 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Kickers Offenbach]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSV 1860 München|1860 Munich]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | caps1 = 73 | goals1 = 18 | caps2 = 70 | goals2 = 46 | caps3 = 137 | goals3 = 97 | caps4 = 142 | goals4 = 45 | caps5 = 73 | goals5 = 28 | caps6 = 62 | goals6 = 26 | totalcaps = 557 | totalgoals = 258 | nationalyears1 = 1979—1982 | nationalyears2 = 1980 | nationalyears3 = 1982—1994 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Rietumvācijas U21 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Rietumvācijas B | nationalteam3 = {{fb|GER}} | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 10 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps3 = 90 | nationalgoals3 = 47 | manageryears1 = 2000 | manageryears2 = 2000—2004 | manageryears3 = 2004 | manageryears4 = 2005 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | managerclubs2 = {{fb|GER}} | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | managerclubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | caption = Rūdijs Fellers 2016. gadā }} '''Rūdolfs "Rūdijs" Fellers''' ({{val|de|Rudolf 'Rudi' Völler}}, [{{IPA|ˈfœlɐ}}]; dzimis {{dat|1960|4|13}} [[Hānava|Hānavā]], [[Hesene|Hesenē]]) ir bijušais [[Vācija]]s futbola izlases [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] un kādreizējais [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] treneris. Kopā ar izlasi kā spēlētājs viņš uzvarēja [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausā]] un kā treneris ieguva otro vietu [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausā]]. == Karjeras statistika == {{Football player statistics 1|YY}} {{Football player statistics 2|GER|YY}} |- |[[Second Fußball-Bundesliga 1977-78|1977—78]]||rowspan="3"|[[Kickers Offenbach]]||rowspan="3"|[[2. Fußball-Bundesliga|2. Bundesliga]]||5||1|||||||||||||||| |- |[[Second Fußball-Bundesliga 1978-79|1978—79]]||31||11|||||||||||||||| |- |[[Second Fußball-Bundesliga 1979-80|1979—80]]||38||7|||||||||||||||| |- |[[Fußball-Bundesliga 1980-81|1980—81]]||rowspan="2"|[[TSV 1860 München|1860 München]]||[[Fußball-Bundesliga|Bundesliga]]||33||9|||||||||||||||| |- |[[Second Fußball-Bundesliga 1981-82|1981—82]]||[[2. Fußball-Bundesliga|2. Bundesliga]]||37||37|||||||||||||||| |- |[[Fußball-Bundesliga 1982-83|1982—83]]||rowspan="5"|[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||rowspan="5"|[[Fußball-Bundesliga|Bundesliga]]||31||23|||||||||||||||| |- |[[Fußball-Bundesliga 1983-84|1983—84]]||31||18|||||||||||||||| |- |[[Fußball-Bundesliga 1984-85|1984—85]]||32||25|||||||||||||||| |- |[[Fußball-Bundesliga 1985-86|1985—86]]||13||9|||||||||||||||| |- |[[Fußball-Bundesliga 1986-87|1986—87]]||30||22|||||||||||||||| {{Football player statistics 2|ITA|YY}} |- |[[Serie A 1987-88|1987—88]]||rowspan="5"|[[AS Roma|Roma]]||rowspan="5"|[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]||21||3|||||||||||||||| |- |[[Serie A 1988-89|1988—89]]||29||10|||||||||||||||| |- |[[Serie A 1989-90|1989—90]]||32||14|||||||||||||||| |- |[[Serie A 1990-91|1990—91]]||30||11|||||||||||||||| |- |[[Serie A 1991-92|1991—92]]||30||7|||||||||||||||| {{Football player statistics 2|FRA|YY}} |- |[[French football Division 1 1992-93|1992—93]]||rowspan="2"|[[Marseļas "Olympique"|Olympique Marseille]]||rowspan="2"|[[Ligue 1|Division 1]]||33||18|||||||||||||||| |- |[[Division 1 season 1993-94|1993—94]]||25||6|||||||||||||||| {{Football player statistics 2|GER|YY}} |- |[[Fußball-Bundesliga 1994-95|1994—95]]||rowspan="2"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]||rowspan="2"|[[Fußball-Bundesliga|Bundesliga]]||30||16|||||||||||||||| |- |[[Fußball-Bundesliga 1995-96|1995—96]]||32||10|||||||||||||||| {{Football player statistics 3|3|GER}}343||188|||||||||||||||| {{Football player statistics 4|ITA}}142||45|||||||||||||||| {{Football player statistics 4|FRA}}58||24|||||||||||||||| {{Football player statistics 5}}543||257|||||||||||||||| {{Football player statistics end}} <ref>[http://www.rsssf.com/miscellaneous/voeller-intlg.html Rudolf "Rudi" Völler - Goals in International Matches<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> {{Football player national team statistics|GER}} |- |1982||1||0 |- |1983||10||7 |- |1984||10||4 |- |1985||8||4 |- |1986||10||7 |- |1987||6||3 |- |1988||10||4 |- |1989||5||3 |- |1990||13||8 |- |1991||6||2 |- |1992||6||2 |- |1993||0||0 |- |1994||5||3 |- !Kopā||90||47 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2004}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fellers, Rudijs}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1984. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Hesenē dzimušie]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 5m03elc6m5drh6pjkoppb4zvdiaoqnu 0 172350 4542029 4483159 2026-10-31T10:40:01Z ZANDMANIS 91184 4542029 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Ārgavas kantons | official_name = ''Kanton Aargau'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = Bözberg Lägernblick 8054.jpg | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag of Canton of Aargau.svg | image_shield = Wappen Aargau matt.svg | shield_size = 75px | capital = [[Ārava]] | largest_city = [[Vetingene]] | official_language = | image_map = Kanton Aargau in Switzerland.svg | mapsize = 235px | map_caption = Ārgavas kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{SUI}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1403.73 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 908 | elevation_min_m = 260 | population_footnotes = | population_total = 741175 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.ag.ch/}} | footnotes = }} '''Ārgavas kantons''' ({{val-de|Kanton Aargau}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]]. Kantona administratīvais centrs ir [[Ārava]], lai gan lielākā pilsēta ir [[Vetingene]]. Ārgavas kantons ziemeļos robežojas ar [[Vācija|Vāciju]], rietumos ar [[Bāzele-lauki|Bāzeles-lauku]] un [[Zoloturna (kantons)|Zoloturnas]] kantonu, dienvidos ar [[Lucerna (kantons)|Lucernas]] kantonu, dienvidaustrumos ar [[Cūga (kantons)|Cūgas]] kantonu, bet austrumos ar [[Cīrihe (kantons)|Cīrihes]] kantonu. Administratīvi sīkāk Ārgavas kantons dalās 11 apgabalos. == Cilvēki == * [[Cēzars Amslers]] (1881–1965), neirofarmakologs, [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s profesors. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Ārgavas kantons| ]] 2wqrarptzsehsa7nxjqplw5esmsjp35 0 174501 4541900 4537093 2026-10-31T01:11:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541900 wikitext text/x-wiki {{Referendums |nosaukums = ''«Vai Jūs esat par likumprojekta<br />„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”<br />pieņemšanu, kas paredz krievu valodai<br />noteikt otras valsts valodas statusu?»'' |par = 273 347 |par% = 24.88 |pret = 821 722 |pret% = 74.80 |atbalsts = 1 |derīgas = 1 095 069 |derīgo% = 99.68 |nederīgas = 3524 |nederīgo% = 0.32 |kopā = 1 098 593 |aktivitāte% = 70.73 |vajadzīgā_aktivitāte = 50 |elektorāts = 1 543 786 |avots = {{url|http://www.tn2012.cvk.lv}} }} [[Attēls:2012 Latvian referendum.svg|thumb|320px|Referenduma rezultāts pa novadiem. Atzīmju skaits pret zīmju kopskaitu.{{Col-begin|width=320px}} {{Col-2}} '''PAR''' {{legend|#008000|100,0%—90,0%}} {{legend|#148E14|89,9%—80,0%}} {{legend|#2B992B|79,9%—70,0%}} {{legend|#43A343|69,9%—60,0%}} {{legend|#5EAD5E|59,9%—50,0%}} {{Col-2}} '''PRET''' {{legend|#FF6666|50,0%—59,9%}} {{legend|#FF4D4D|60,0%—69,9%}} {{legend|#FF3333|70,0%—79,9%}} {{legend|#FF1A1A|80,0%—89,9%}} {{legend|#FF0000|90,0%—100,0%}} {{Col-end}}]] '''2012. gada tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"''' bija pilsoņu parakstu vākšanā ierosināts [[referendums]] par likumprojektu, kas paredzēja mainīt [[Latvijas Republikas Satversme]]s 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, piešķirot [[krievu valoda Latvijā|krievu valodai]] otrās [[valsts valoda]]s statusu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30258.html|title=Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111134628/http://web.cvk.lv/pub/public/30258.html|archivedate={{dat|2012|01|11||bez}}}}</ref> Tā kā [[Saeima]] likumprojektu neatbalstīja, tad atbilstoši [[Latvijas Republikas Satversme|Satversme]]s 78. pantam Latvijas [[Centrālā vēlēšanu komisija]] (CVK) 2012. gada 3. janvārī nolēma izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē 2012. gada 18. februārī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/405610-referendums_par_krievu_valodu_notiks_18februari|title=Referendums par krievu valodu notiks 18. februārī|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2012|1|3|SK}}|publisher=TVNET|archive-date={{dat|2012|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120110062213/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/405610-referendums_par_krievu_valodu_notiks_18februari}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/valodas-referendums-notiks-18februari.d?id=42026900|title=Valodas referendums notiks 18. februārī|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2012|1|3|SK}}|publisher=DELFI}}</ref> Vēlēšanu zīmē jautājumu izteica sekojošā redakcijā: "Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Valodas referendums: CVK apstiprina referenduma zīmes jautājuma jauno formulējumu | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2012.01.10. | accessdate = 2012.01.10 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/valodas-referendums-cvk-apstiprina-referenduma-zimes-jautajuma-jauno-formulejumu.d?id=42044616}}</ref> Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem — 771 893 pilsoņiem (no 1 543 786).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980&version_date=02.11.2010 |title=…Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem |publisher=Likumi.lv |date= |accessdate=2012-01-16}}</ref> Tā kā par Satversmes grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem), tad grozījumi tika noraidīti. == Valodu statusa vēsture Latvijā == Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gadā tika pieņemti vairāki normatīvi akti, kas noteica latviešu valodas statusu: {{dat|1918|12|6|Ģ|bez}} "Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību", {{dat|1921|11|22|Ģ|bez}} "Noteikumi par valsts ierēdņu pārbaudīšanu valsts valodas prašanā". Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sēdēs 1921.—1922. gadā Satversmi plānoja pieņemt divās daļās. Satversmes I daļu pieņēma 1922. gada 15. februārī, bet sadaļu par valsts valodu un citām valodām bija paredzēts ietvert Satversmes II daļā. Tās projekta 115. pantā bija ierakstīts: "Latviešu valoda ir valsts valoda. Mazākuma tautību piederīgiem ir garantēta viņu valodas brīva lietošana kā runā, tā arī rakstos. Kādas mazākuma tautību valodas un cik tālu pielaižamas valsts pašvaldības un tiesu iestādēs, noteic sevišķs likums." Satversmes II daļa tika vienbalsīgi apstiprināta otrajā lasījumā 1922. gada 7. februārī, bet trešajā lasījumā 1922. gada 5. aprīlī netika pieņemta sakarā ar [[Francis Kemps|Franča Kempa]] un citu [[Latgale]]s deputātu prasībām par [[latgaliešu izloksne]]s iekļaušanu tajā. Diskusijas par Satversmes II daļu turpinājās līdz pat [[1. Saeima]]s pirmajai sēdei 1922. gada 7. novembrī, kad beidzās [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] pilnvaras. Latviešu valoda tika izmantota lietvedībā un valsts pārvaldē ([[Saeima|Saeimā]] deputāti runāja gan latviešu, gan krievu, gan vācu valodās, bet sēžu protokoli tika protokolēti latviešu valodā). Saeima 1932. gadā pieņēma "Noteikumus par valsts valodu" un "Likumu par atklātiem izziņojumiem" un 1933. gadā atgriezās pie diskusijām par Satversmes II daļu, bet tās pieņemšana nenotika [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada valsts apvērsuma]] dēļ. Tā vietā 1934. gadā tika pieņemti "Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu". Latviešu valodas kā valsts valodas statusu nostiprināja {{dat|1935|01|5|Ģ|bez}} "Likums par valsts valodu".<ref>[http://www.vvk.lv/index.php?sadala=135&id=166 Valsts valoda — Agrāk spēkā bijušie likumi] {{lv ikona}}</ref> [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un Otrā pasaules kara rezultātā latviešu īpatsvars Latvijā saruka no 73% 1930. gadā<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/TSK_1930_05.pdf 1930. g. tautas skaitīšanas rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121115064423/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/TSK_1930_05.pdf |date={{dat|2012|11|15||bez}} }} 66. lpp.</ref> līdz 52% 1989. gadā, valsts galvaspilsētā Rīgā latviešu īpatsvars samazinājās no 65,7% 1930. gadā līdz 36,5% 1989. gadā. Strauji samazinājās latviešu valodas sociolingvistiskās funkcijas un valsts pārvaldē dominēja [[krievu valoda]]. Padomju tautas veidošanas koncepcija paredzēja izmantot krievu valodu kā starpetnisko saziņas valodu, ko oficiālajā ideoloģijā pamatoja ar "īpašo krievu tautas lomu [[Padomju Savienība|PSRS]]".<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_philosophy/4802/%D0%A1%D0%9E%D0%92%D0%95%D0%A2%D0%A1%D0%9A%D0%98%D0%99 СОВЕТСКИЙ НАРОД. Философский энциклопедический словарь. — М.: Советская энциклопедия. Гл. редакция: Л. Ф. Ильичёв, П. Н. Федосеев, С. М. Ковалёв, В. Г. Панов. 1983.] {{ru ikona}}</ref> Nacionāli noskaņotajā latviešu sabiedrībā uzskatīja [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] vadībā notikušās pārmaiņas par piespiedu asimilācijas politiku pret latviešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/old-data/users/berklavs_eduards/p1.html?language=lv |title=17 latviešu komunistu vēstule (1971) no Ādolfs Šilde. Trimdinieka raksti. 1944 – 1990. Apgāds Latvija. 189. – 200. lpp |publisher=Gramata21.lv |date= |accessdate=2012-01-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304192708/http://www.gramata21.lv/old-data/users/berklavs_eduards/p1.html?language=lv |archivedate=2016-03-04 }}</ref> Lai aizkavētu šo procesu, [[Latvijas PSR|LPSR]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] sabiedrības spiediena rezultātā 1989. gada 5. maijā pieņēma "LPSR Valodu likumu" un likumu "Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu", kurā LPSR konstitūcija tika papildināta ar 73.1 pantu: "Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā valsts valoda ir latviešu valoda". Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gadā pieņēma "Likumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likumā", kas turpināja Valodu likuma darbību, tomēr atbilstoši Satversmes grozījumi tika pieņemti tikai 1998. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980&version_date=06.11.1998 |title=Latvijas Republikas Satversme. 06.11.1998 |publisher=Likumi.lv |date= |accessdate=2012-01-16}}</ref> Balstoties uz šiem Satversmes grozījumiem, 2000. gada 1. septembrī spēkā stājās "Valsts valodas likums", kura mērķi saskaņā ar likuma 1. pantu ir nodrošināt: # latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, # latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, # tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā, # mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas, # latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=164 |title=Valsts valodas likums (2000) |publisher=Vvk.lv |date= |accessdate=2012-01-16}}</ref> Pēc 2000. gadā pieņemtā Valsts valodas likuma krievu valodu uzskata par vienu no svešvalodām. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem (salīdzinājumā ar 1989. gadu) latviešu īpatsvars ir palielinājies par 10,1% (no 52% uz 62,1%), bet kopējais skaits samazinājās par 7,5% (no {{nobr|1 387 757}} uz {{nobr|1 284 194}}). No 1991. gada līdz 2000. gadam latviešu īpatsvara palielināšana notika pamatā cittautiešu emigrācijas dēļ, bet no 2000. gada — pamatā straujāka cittautiešu [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]] samazināšanas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lhrc.lv/biblioteka/Boozaev_kniga_2010.pdf |title=Как выживают русских |format=PDF |date= |accessdate=2012-02-16}}</ref> Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu Latvijā pārvaldīja 81,2% iedzīvotāju un krievu valoda bija dzimtā 37,5% iedzīvotāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20120707085341/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati ''csb.lv''] — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"</ref> === Referenduma ierosināšanas priekšvēsture === 2010. gadā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (VL-TB/LNNK) ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību bez maksas nodrošināt valsts ([[latviešu valoda|latviešu]]) valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, mācības notiek valsts valodā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|title=Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11. maija līdz 9. jūnijam|accessdate={{dat|2012|1|16||bez}}|date={{dat|2010|4|11|SK}}|publisher=cvk.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110416062633/http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|archivedate={{dat|2011|04|16||bez}}}}</ref> 2010.—2011. gadā VL-TB/LNNK kopā ar biedrību "Sargi valodu un Latviju" izdevās savākt 10&nbsp;140 vēlētāju parakstu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-valsts-izglitibu-tikai-latviesu-valoda-vares-parakstities-no-11maija-lidz-9junijam-jasavac-153-232-paraksti.d?id=37954457|title=Par valsts izglītību tikai latviešu valodā varēs parakstīties no 11. maija līdz 9. jūnijam; jāsavāc 153 232 paraksti|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|4|11|SK}}|publisher=DELFI}}</ref> lai ierosinātu grozījumus Satversmē. Parakstu vākšanā, kas notika no 2011. gada 11. maija līdz 9. jūnijam, tika savākti vienīgi 120&nbsp;433 no 153&nbsp;232 nepieciešamajiem parakstiem, kas bija nepietiekami referenduma rīkošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-provizoriskie-dati-satversmes-grozijumiem-par-valsts-valodu-skolas-pietrucis-apmeram-40-000-parakstu.d?id=39009635|title=CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|6|10|SK}}|publisher=DELFI}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|title=Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|7|21|SK}}|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123154523/http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|archivedate={{dat|2011|11|23||bez}}}}</ref> Protestējot pret to, 2011. gada 15. februārī jauniešu kustība "[[Vienota Latvija]]" izvirzīja ideju par oficiālās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vienotalatvija.lv/lv/home/153.html|title=Vienota Latvija: Krievu valodai ir jābūt oficiālai valsts valodai|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|2|15|SK}}|publisher=vienotalatvija.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150220144856/http://vienotalatvija.lv/lv/home/153.html|archivedate={{dat|2015|02|20||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://vienotalatvija.lv/lv/home/153.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150220144856/http://vienotalatvija.lv/lv/home/153.html }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gazeta.lv/story/17578.html|title=За русский язык|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|3|17|SK}}|publisher=gazeta.lv|archive-date={{dat|2012|07|31||bez}}|archive-url=https://archive.today/20120731052639/www.gazeta.lv/story/17578.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/17578.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|31||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120731052639/www.gazeta.lv/story/17578.html }} {{ru ikona}}</ref> Ka vienu no galvenajiem protesta iemesliem organizatori norādīja mazākumtautību bērnu [[asimilācija|asimilāciju]], gadījumā, ja skolas pāries uz apmācību tikai latviešu valodā.<ref>[http://old.subbota.com/2011/03/09/tn001.html Может ли русский язык быть вторым государственным?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304101929/http://old.subbota.com/2011/03/09/tn001.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.noravank.am/eng/articles/detail.php?ELEMENT_ID=5081 Peculiarities of bilingual education from the point of view of the national identity]{{en ikona}} [http://noravank.am/rus/issues/detail.php?ELEMENT_ID=5067 Особенности двуязычного (билингвального) образования с точки зрения сохранения национальной идентичности] {{ru ikona}}</ref> Viens no protesta akcijas galvenajiem mērķiem bija parakstu vākšanas tempa samazināšana VL-TB/LNNK iniciatīvai.<ref>[https://web.archive.org/web/20120123024421/http://www.gazeta.lv/story/17578.html За русский язык] {{ru ikona}}</ref> Atbildes referenduma organizatoru manifestā bija teikts: {{citāta sākums}} Šajā situācijā nav citas aizsardzības metodes kā uzbrukums. Lai izbeigtu histēriju, vajag kārtīgi sapurināt to, kurš šo histēriju ir iesācis. {{oq|ru|В этой ситуации нет другого способа защиты, кроме нападения. Чтобы прекратить истерику, надо как следует встряхнуть того, кто истерику устраивает.}} {{citāta beigas|[[Vladimirs Lindermans]], [[Jevgēņijs Osipovs]], [[Eduards Svatkovs]], [[Aleksandrs Gapoņenko]]|avots=<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.za-rodnoj-jazik.lv/arhiv/manifest/manifest.html|title=Манифест движения «За родной язык»|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|publisher=za-rodnoj-jazik.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120221041547/http://www.za-rodnoj-jazik.lv/arhiv/manifest/manifest.html|archivedate={{dat|2012|02|21||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110310165838/http://www.za-rodnoj-jazik.lv/arhiv/manifest/manifest.html |date={{dat|2011|03|10||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>}} "[[Par dzimto valodu!]]" kā akcijas tālāko mērķi organizatori norādīja arī atbalstu juridiskā statusa piešķiršanai latgaliešu valodai. Bet pagaidām šajā jautājumā nekāda tālāka rīcība nav notikusi.<ref>[http://www.rodnoy-yazik.lv/ru/item/%D0%B2%D0%BE%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%8B-%D0%B8-%D0%BE%D1%82%D0%B2%D0%B5%D1%82%D1%8B-2.html Вопросы и ответы] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111211225700/http://www.rodnoy-yazik.lv/ru/item/%D0%B2%D0%BE%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%8B-%D0%B8-%D0%BE%D1%82%D0%B2%D0%B5%D1%82%D1%8B-2.html |date={{dat|2011|12|11||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/401373-izkrapj_latgaliesu_balsis |title=Izkrāpj latgaliešu balsis |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2012-02-16 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305051126/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/401373-izkrapj_latgaliesu_balsis }}</ref> === Likumprojektā paredzētie Satversmes grozījumi === {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- !width=65| !!Satversmes teksts!!Nepieņemtie Satversmes teksta grozījumi |- !4. pants | Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. | Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda <span style="color:#2B65EC">'''un krievu valoda'''</span>. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. |- !18. pants | Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." | Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlētā persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un <span style="color:#2B65EC">'''kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas'''</span>, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." |- !21. pants | Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. <span style="color:#2B65EC">'''Saeimas darba valoda ir latviešu valoda'''</span>. | Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. |- !101. pants | Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. | Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda <span style="color:#2B65EC">'''un krievu valoda'''</span>. |- !104. pants | Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā. | Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā <span style="color:#2B65EC">'''un krievu valodā'''</span>. |} == Parakstu vākšanas gaita == [[Attēls:Stamp in passport for petition for Russian language in Latvia.jpg|thumb|250px|Zīmogs pasē par dalību parakstu vākšanā]] Par krievu valodu kā otro valsts valodu 2011. gada 4. martā parakstus sāka vākt jauniešu kustība "Vienota Latvija" sadarbībā ar biedrību "Dzimtā valoda"<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vienotalatvija.lv/lv/home/155.html|title=“Vienota Latvija” sāk parakstu vākšanu par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|3|4|SK}}|publisher=vienotalatvija.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150220145014/http://vienotalatvija.lv/lv/home/155.html|archivedate={{dat|2015|02|20||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://vienotalatvija.lv/lv/home/155.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150220145014/http://vienotalatvija.lv/lv/home/155.html }}</ref> Šo iniciatīvu drīzumā atbalstīja partija "[[PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=archive&submode=year2011&page_id=11033|title=Заявление бюро партии ЗаПЧЕЛ|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|3|7|SK}}|publisher=zapchel.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140815043533/http://zapchel.lv/?lang=ru&mode=archive&submode=year2011&page_id=11033|archivedate={{dat|2014|08|15||bez}}}} {{ru ikona}}</ref> Vajadzīgos 10&nbsp;000 parakstus, lai iniciētu parakstu vākšanu, biedrībai "Dzimtā valoda" izdevās savākt jau 2011. gada 19. aprīlī,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/biedriba-savakti-vairak-neka-10-000-parakstu-par-krievu-valodu-ka-otro-valsts-valodu.d?id=38087939|title=Biedrība: savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|4|19|SK}}|publisher=DELFI}}</ref> bet iesniedza tos CVK tikai 2011. gada 9. septembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-dzimta-valoda-cvk-iesniedz-parakstus-par-valsts-valodas-statusa-pieskirsanu-krievu-valod-13902528|title=Dzimtā valoda CVK iesniedz parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|9|9|SK}}|publisher=diena.lv}}</ref> Parakstu vākšana likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai tika organizēts no 1. līdz 30. novembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/397740-sakas_parakstu_vaksana_par_krievu_valodu|title=Sākas parakstu vākšana par krievu valodu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|author=|date={{dat|2011|11|1|SK}}|publisher=TVNET|archive-date={{dat|2012|01|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120107143524/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/397740-sakas_parakstu_vaksana_par_krievu_valodu}}</ref> Šajā laikā parakstoties atbalstu likumprojektam izteikuši [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte [[Tatjana Ždanoka]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://rus.delfi.lv/news/daily/versions/tatyana-zhdanok-vremya-pokazat-silu.d?id=41461857|title=Татьяна Жданок. Время показать силу|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|author=|date={{dat|2011|10|31|SK}}|publisher=DELFI}} {{ru ikona}}</ref> [[Saeima]]s deputāts [[Nikolajs Kabanovs]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-krievu-valodas-referendumu-parakstijies-ari-sc-saeimas-deputats-kabanovs.d?id=41890494|title=Par krievu valodas referendumu parakstījies arī SC Saeimas deputāts Kabanovs|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|11|22|SK}}|publisher=DELFI}}</ref> [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs [[Nils Ušakovs]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ushakov.lv/lv/news/490/nevis-pret-latviesu-valodu-bet-gan-par-savu-pascienu/|title=Ušakovs: Nevis pret latviešu valodu, bet gan par savu pašcieņu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|author=Nils Ušakovs|date={{dat|2011|11|8|SK}}|publisher=ushakov.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī citi apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" pašvaldību vadītāji un deputāti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/sc-meri-un-pasvaldibu-deputati-masveida-parakstas-par-divvalodibas-satversmes-grozijumiem.d?id=41738427|title=SC mēri un pašvaldību deputāti masveidā parakstās par 'divvalodības' Satversmes grozījumiem|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|11|15|SK}}|publisher=DELFI}}</ref> Kopumā parakstu vākšanā likumprojektu atbalstīja 187&nbsp;378 Latvijas pilsoņi jeb 12,14% no [[11. Saeimas vēlēšanas|pēdējās Saeimas vēlēšanās]] (11. Saeimas vēlēšanas) balsstiesīgo pilsoņu skaita.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30251.html|title=CVK apstiprina galīgos parakstu vākšanas rezultātus|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|12|19|SK}}|publisher=cvk.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120204025945/http://web.cvk.lv/pub/public/30251.html|archivedate={{dat|2012|02|04||bez}}}}</ref> Tā kā parakstu vākšanā tiem, kuri parakstījās par likumprojektu, pasē tika iespiests zīmogs un reģistrēti visu cilvēku personas dati, daži pilsoņi parakstu vākšanā nepiedalījās, jo uztraucās, ka vēlāk datu noplūdes gadījumā pret viņiem var sākties represīvās darbības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ves.lv/article/195622|title=В преимущественно «латышских» самоуправлениях сбор подписей буксует?|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|11|28|SK}}|publisher=ves.lv}}{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://imhoclub.lv/material/nu-chto-chudak-razbudil-medvedja|title=Ну что, (ч)удак, разбудил медведя?!|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|12|1|SK}}|publisher=imhoclub.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120103093450/http://imhoclub.lv/material/nu-chto-chudak-razbudil-medvedja#|archivedate={{dat|2012|01|03||bez}}}} {{ru ikona}}</ref> 23. novembrī VL-TB/LNNK pieprasīja CVK atklāt Saeimas deputātu vārdus, kuri parakstījās par likumprojektu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/64882/vl-tblnnk-plano-noskaidrot-visus-deputatus-kas-parakstijusies-par-krievu-valodas-referendumu|title=VL-TB/LNNK plāno noskaidrot visus deputātus, kas parakstījušies par krievu valodas referendumu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|11|23|SK}}|publisher=kasjauns.lv}}</ref> lai sodītu tos par deputāta svinīgā solījuma laušanu, izsakot rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu laikrakstā "[[Latvijas Vēstnesis]]". Šāds sods tika piemērots vienīgi deputātam N. Kabanovam, kurš publiski atzina parakstīšanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://bnn.lv/kabanovam-par-atbalstu-krievu-valodas-referendumam-piemero-augstako-soda-meru-48329|title=Kabanovam par atbalstu krievu valodas referendumam piemēro augstāko soda mēru|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|author=|date={{dat|2011|12|7|SK}}|publisher=BNN|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305001159/http://bnn.lv/kabanovam-par-atbalstu-krievu-valodas-referendumam-piemero-augstako-soda-meru-48329}}</ref> Tomēr 2012. gada 3. janvārī CVK atteica Saeimai atklāt šo deputātu vārdus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/405623-cvk_neatklas_deputatus_zveresta_lauzejus|title=CVK neatklās deputātus zvēresta lauzējus|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|3|17|SK}}|publisher=TVNET|archive-date={{dat|2012|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120113145537/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/405623-cvk_neatklas_deputatus_zveresta_lauzejus}}</ref> == Sabiedriskā diskusija pēc referenduma izsludināšanas == Pēc tam, kad CVK izlēma izsludināt referenduma veikšanu 2012. gada 18. februārī, Latvijas sabiedrībā sākās diskusija par Latvijas valodu politiku un referenduma rīkošanas tiesiskumu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/407330-tieslietu_ministrs_referenduma_iniciesana_bija_kluda Tieslietu ministrs: Referenduma iniciēšana bija kļūda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119140900/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/407330-tieslietu_ministrs_referenduma_iniciesana_bija_kluda |date={{dat|2012|01|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|17|SK}}</ref> Bija vērojamas krasas atšķirības latviešu un krievu valodā runājošo un rakstošo masu mediju publicētajās intervijās. === Par referenduma tiesiskumu === 2012. gada 6. janvārī konstitucionālo tiesību eksperts un kādreizējais [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesas]] priekšsēdētājs [[Aivars Endziņš]] aģentūrai LETA sacīja: "Satversme nosaka, ka Latvijā suverēnā vara pieder tautai, tādējādi arī nepastāv iespēja, piemēram, tiesā apstrīdēt parakstu vākšanas sarīkošanu. Ja pilsoņu kopums to ir iniciējis, tad tur vairs neko darīt nevar un sākas parakstu vākšanas process referenduma sarīkošanai."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=338102:eksperts-satversm-maz-ierobeojumu-vkt-parakstus-referendumu-rkoanai&Itemid=93 |title=Eksperts: Satversmē maz ierobežojumu vākt parakstus referendumu rīkošanai |publisher=La.lv |date=2012-01-06 |accessdate=2012-01-16}}</ref> 2012. gada 9. janvārī VL-TB/LNNK valdes un frakcijas apvienotajā sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu, lai gaidāmo referendumu atzītu par antikonstitucionālu, kā arī vērtēt tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tb.lv/jaunums-presei/nacionala-apvieniba-tiesa-apstrides-referenduma-likumibu|title=Nacionālā apvienība tiesā apstrīdēs referenduma likumību|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|author=Ieva Līne|date={{dat|2012|1|9|SK}}|publisher=tb.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130313151004/http://www.tb.lv/jaunums-presei/nacionala-apvieniba-tiesa-apstrides-referenduma-likumibu|archivedate={{dat|2013|03|13||bez}}}}</ref> Šo iniciatīvu atbalstīja arī daudzi partijas "[[Vienotība]]" deputāti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/406675-iesniegumu_st_par_referenduma_likumibas_apstridesanu_parakstis_na_un_vienotibas_deputati|title=Iesniegumu ST par referenduma likumības apstrīdēšanu parakstīs NA un «Vienotības» deputāti|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|1|11|SK}}|publisher=TVNET|archive-date={{dat|2012|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120113013727/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/406675-iesniegumu_st_par_referenduma_likumibas_apstridesanu_parakstis_na_un_vienotibas_deputati}}</ref> 12. janvārī Satversmes tiesa saņēma 30 Saeimas deputātu pieteikumu, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūdza piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.<ref>[http://www.leta.lv/fnews.php?id=793DF3B9-6542-4D9C-ADD5-71C8CE6931E1&utm_source=newsletter&utm_medium=aktualie_notik&utm_campaign=leta_newsletter Deputāti ST apstrīd referendumu par krievu valodas statusu un prasa to apturēt. [[LETA]], 2012. gada 12. janvārī]{{Novecojusi saite}}</ref> Satversmes tiesa nesaskatīja pietiekamu pamatojumu referenduma apturēšanai, norādot, ka tai nav tiesības iejaukties likumdošanas procesā.<ref>[http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&top=1&rid=761 Satversmes tiesa ierosina lietu par tautas nobalsošanas likuma normām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306040447/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&top=1&rid=761 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} Satversmes tiesa, 2012. gada 20. janvārī</ref> Tomēr tiesa nolēma ierosināt lietu pamatojoties uz pieteikuma daļu, kas prasīja izvērtēt likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atbilstību Satversmei.<ref>[http://www.irir.lv/2012/1/20/satversmes-tiesa-neaptur-referendumu Satversmes tiesa neaptur referendumu]{{Novecojusi saite}} [[Ir (žurnāls)|Ir.lv]], 2012. gada 20. janvārī</ref> === Atbalstošie viedokļi === [[Attēls:Skrejlapa par krievu valodu.jpg|thumb|250px|Skrejlapa krievu valodā ar aicinājumu iet parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu.]] Tā 2012. gada 9. janvārī [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]] Aleksandrs, runājot par referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā, teica: "Ir jābūt ļoti pārdomātai rīcībai, nedrīkst spēlēt politiskās spēlītes, lai sanaidotu cilvēkus. [..] Ir jābūt savstarpējai sapratnei, un jārod kopīga valoda. Ja pajautāja krieviski, atbildi krieviski, ja latviski, tad atbildi latviski. Galvenais, lai mūsu sabiedrība vēl vairāk nesašķeltos, jo kur gan mēs vēl vairāk attālināsimies, tā vietā vajadzētu tuvināties."<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/261172 Metropolīts Aleksandrs: krievu valodai Latvijā vajadzētu būt sabiedriski nozīmīgai. LETA, 2012. gada 9. janvāris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112060021/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/261172 |date={{dat|2012|01|12||bez}} }} Atjaunināts: 2012. gada 15. janvārī.</ref> Rīgas mērs un "Saskaņas centra" (SC) līderis Nils Ušakovs sacīja: "Pateikšu savu pozīciju — es iešu un balsošu par šajā referendumā. ... Man pašreiz ir tikai viens instruments, ar ko var parādīt nevis latviešiem, bet labējiem politiķiem, ka ir problēmas un šīs problēmas ir jārisina. Un vienīgais instruments ir referendums — cita nav nekāda. ... Mēs (SC) apzināmies, ka mūsu rindās ir cilvēki, kas ir gatavi balsot par un kas ir gatavi balsot pret. Praktiski nav cilvēku, kas uzskatītu, ka ir jābūt divām valsts valodām. Bet dalās viedokļi par to, ar kādiem instrumentiem mēs varam panākt, lai attieksme pret krieviski runājošo minoritāti Latvijā būtu citāda".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=BNS |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/405869-usakovs_referenduma_atbalstis_krievu_valodu_ka_otru_valsts_valodu |title=Ušakovs referendumā atbalstīs krievu valodu kā otru valsts valodu |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2012-02-16 |archive-date=2012-01-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120110045341/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/405869-usakovs_referenduma_atbalstis_krievu_valodu_ka_otru_valsts_valodu }}</ref> Sabiedrisko attiecību speciālists un politikas vērotājs Kristians Rozenvalds<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rozenvalds.lv |title=Kristiana Rozenvalda mājaslapa |publisher=Rozenvalds.lv |date= |accessdate=2012-02-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120226114100/http://www.rozenvalds.lv/ |archivedate=2012-02-26 }}</ref> rakstīja: "Aicinot cilvēkus parakstīties par krievu valodu kā valsts valodu, šīs akcijas organizētāji pat neslēpj, ka valodas jautājums ir sekundārs. Tā esot pretreakcija nacionālo spēku iecerei vēl vairāk ierobežot krievu valodas lietojumu, kā arī protests pret krievu [[Elektorāts|elektorāta]] ignorēšanu pēc vēlēšanām. ...Nu kāpēc ir jāierobežo jauniešu tiesības studēt savā dzimtajā valodā? Vai atbilstoši mērķim — zināt latviešu valodu — nepietiek ar to, ka skolās valoda tiek labi mācīta un arī iemācīta? Man labāk patiktu, ja Latvijas valsts finansētas skolas iemācītu krievus krievu valodā mīlēt Latviju, nevis latviešu valodā iemācītu to ienīst."<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kristians-rozenvalds-brivdiena-krievu-valoda-ir-latvijas-realitate.d?id=41562575 |title=Kristians Rozenvalds brīvdienā: Krievu valoda ir Latvijas realitāte |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-16}}</ref> Publicists Jānis Kučinskis rakstīja: "Latviešu valoda nav tik bagāta, lai trāpīgi raksturotu tos provokatorus, kuri nu jau gadiem mērķtiecīgi provocē etnisku konfrontāciju Latvijā. Lai krievi paši tiek skaidrībā par saviem kūdītājiem, bet ... atgādināšu, ka valodu karu Latvijā iesāka tieši VL!, un tieši VL! mērķtiecīgi veic iesāktā konflikta turpmāku eskalāciju. ... Lūk, ar tādiem rakstiem ("Noziedznieki atbalsta divvalodību"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/dombrava-divvalodibu-atbalsta-noziedznieki-13925236 |title=Dombrava: Divvalodību atbalsta noziedznieki |publisher=Diena.lv |date=2011-08-24 |accessdate=2012-02-16}}</ref>) tiek bruģēts ceļš uz vardarbīgu starpetnisku konfrontāciju, pilsoņu karu un ārvalstu militāru iesaistīšanu izprovocētā konflikta apspiešanā. ... Un uz šās kolektīvās šizofrēnijas un sabrukuma fona — sašķeltu, strauji izmirstošu sabiedrību, kas verdziski atbalsta savus iznīcinātājus politiskā līmenī un provokatoru izraisīto valodu karu, kura mērķis ir etniska konfrontācija starp tiem, kuri vēl no Latvijas nav aizbraukuši un ir kaut kā izdzīvojuši jau 20 gadus ilgušajā genocīdā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/viedokli/janis-kucinskis/64005-bedas-tautai-kas-dzivo-melos-un-realitates-nolieguma.htm |title=Bēdas tautai, kas dzīvo melos un realitātes noliegumā |publisher=Zinas.nra.lv |date= |accessdate=2012-02-16 |archive-date=2012-01-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120124183252/http://zinas.nra.lv/viedokli/janis-kucinskis/64005-bedas-tautai-kas-dzivo-melos-un-realitates-nolieguma.htm }}</ref> === Noraidošie viedokļi === [[Attēls:Biedrības "Par Latviešu valodu" manifests.png|thumb|200px|Biedrības "Par Latviešu valodu" manifests ar aicinājumu piedalīties referendumā un neatbalstīt divvalodību.]] Nacionāli noskaņotās latviešu sabiedrības viedokli par referenduma ierosināšanas cēloni pauda [[Likteņdārzs|Likteņdārza]] projekta Fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols, atbildot uz [[Kanāda]]s Broka universitātes profesora Jura Dreifelda<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brocku.ca/social-sciences/undergraduate-programs/political-science/faculty-and-staff/professors-by-area/juris-dreifelds |title=Juris Dreifelds, Faculty of Social Sciences of Brock University, Canada |publisher=Brocku.ca |date= |accessdate=2012-02-16}}</ref> komentāru, ka "dažu latviešu prasība pārveidot visas valsts dotētās izglītības iestādes par latviešu valodas mācību iestādēm nebija prāta darbs", teica: "izglītība tikai valsts valodā ir stūrakmens mūsu tautas pastāvēšanā un dažādo etnisko grupu integrēšanā. Ilgtermiņā — mieram un labklājībai valstī. Pāriet uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā ir prioritāra, absolūta nepieciešamība, ja vēlamies, lai tāda Latvija pastāvētu. Prasīt izglītību latviešu valodā nav nekāds "provokatīvs izlēciens", bet gan mūsu tiesības un svēts pienākums."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_avizeaudio&view=section&sectionId=24&audioId=2605&Itemid=366 |title=Daces Kokarevičas aptauja "Demokrātija nav futbola spēle" |publisher=La.lv |date=2012-01-09 |accessdate=2012-01-20}}</ref> Kad aptaujas parādīja lielas iedzīvotāju daļas vienaldzību pret referendumu, neraugoties uz dažādu sabiedrisku organizāciju aicinājumiem,<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/biedriba-quotpar-latviesu-valoduquot-gandarita-par-balsojumu.a31150/ LSM. Biedrība "Par latviešu valodu" gandarīta par balsojumu]</ref> janvāra beigās nodibinātā biedrība "Par latviešu valodu",<ref>[https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/par-latviesu-valodu/40008188808 Firmas.lv Biedrība "Par latviešu valodu"]</ref> neapmierināta ar līdzšinējās kampaņas efektivitāti, deviņas dienas pirms nobalsošanas uzsāka savu akciju "Celies un ej!", aicinot visus piedalīties tajā un nobalsot "pret". Šo akciju atbalstīja lielākie masu informācijas līdzekļi latviešu valodā, tai galvenokārt ārzemēs<ref name="LSM" /> tika saziedoti gandrīz 25 000 [[LVL]] (35 571 [[eiro]]). Akcijas mērķis bija uzvarēt ar maksimāli pārliecinošu pārsvaru, uzskatot arī 80:20 par nepietiekošu.<ref>[https://www.tvnet.lv/5644584/akcija-celies-un-ej-aicina-visus-pilsonus-balsot-pret-krievu-valodu Tvnet, LETA. Akcijā «Celies un ej!» aicina visus pilsoņus balsot pret krievu valodu]</ref> === Citas ierosmes === Pirmsrefereduma diskusiju gaisotnē [[Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca|luterāņu]] mācītājs [[Juris Rubenis]] iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentam]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andrim Bērziņam]] un [[Saeima]]s Sabiedrības saliedētības komisijai diskusijas "Garīgā dimensija un politika" tēzes, kas 2012. gada 13. februārī tika publicētas kā "Labas gribas manifests". Manifesta autori un tā parakstītāji deklarēja, ka "apņemas ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību... Mēs esam vienojušies kopīgā mīlestībā un cieņā pret Latviju kā mūsu visu dzimteni. Mēs uzskatām, ka mīlēt Latviju un rūpēties par tās nākotni nozīmē mīlēt un cienīt tās unikālo vēsturi, latviskās tradīcijas, kultūrtelpu un latviešu valodu. Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt un cienīt citas Latvijas telpā mājojošas tradīcijas un kultūras, visu tautību cilvēkus, kam Latvija ir mājas."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=341531:rubea-tzes-prtop-manifest&catid=177:sabiedrba&Itemid=257 |title=Dace Kokareviča. Rubeņa tēzes pārtop manifestā|publisher=La.lv |date= |accessdate=2012-02-16}}</ref> Savukārt "Latvijas intelektuālās attīstības fonda" vadītājs Viesturs Dūle organizēja "Balto lapu akciju", kurā aicināja piedalīties referendumā, bet nebalsot ne par, ne pret un noteikti uzrakstīt uz biļetena kādu savu novēlējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/viesturs-dule-latviesu-valoda-drosiba-kas-bus-talak.d?id=42128242 |title=Viesturs Dūle: Latviešu valoda drošībā. Kas būs tālāk?|publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-16}}</ref> == Referenduma norise == Referendumā piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret 74,8%. === Balsotāju aktivitāte === Referendumā piedalījās lielākais vēlētāju skaits Latvijas tautas nobalsošanu vēsturē pēc [[1991. gada 3. marta aptauja|1991. gada 3. marta aptaujas par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/valodas-referenduma-lielakais-balsotaju-skaits-tautas-nobalsosanas-pec-neatkaribas-atjaunosanas.d?id=42142176|title=Valodas referendumā lielākais balsotāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atjaunošanas|date={{dat|2012|2|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|23||bez}}}}</ref> Lielākā balsotāju aktivitāte bija Rīgā, kur nobalsoja 77,1% tur reģistrēto Latvijas pilsoņu, bet zemākā aktivitāte bija Latgalē, kur referendumā piedalījās 60,0% un ārzemēs, kur referendumā piedalījās 55,3% tur reģistrēto Latvijas pilsoņu. {| class="wikitable" style="text-align:right; font-size:95%;" |- style="background:#ccc; text-align:center;" |colspan="16"|'''Nobalsojušo skaits''' |- |style="width:80px; text-align:center;"|Teritorija |style="width:80px; text-align:center;"|Reģistrēto vēlētāju skaits |style="width:55px; line-height:1em"|līdz 8.00 |style="width:55px; text-align:center;"|% |style="width:55px; line-height:1em"|līdz 12.00 |style="width:55px; text-align:center;"|% |style="width:55px; line-height:1em"|līdz 16.00 |style="width:55px; text-align:center;"|% |style="width:55px; line-height:1em"|līdz 20.00 |style="width:55px; text-align:center;"|% |style="width:55px; line-height:1em"|līdz 22.00 |style="width:55px; text-align:center;"|% |style="width:55px;"|Atrašanās vietās |style="width:55px; text-align:center;"|% |style="width:70px;"|Kopējā aktivitāte |style="width:55px; text-align:center;"|% |- style="background:#ccc;" |align="left"|'''Latvija''' |1 545 166||25 237||1,63%||414 367||26,82%||783 341||50,7%||980 062||63,43%||1 042 831||67,49%||46 414||3%||1 089 245||70,49% |- |align="left"|Vidzeme |409 277||7662||1,87%||121 137||29,6%||222 694||54,41%||275 025||67,2%||283 590||69,29%||14 976||3,66%||298 566||72,95% |- |align="left"|Rīga |408 579||6643||1,63%||101 140||24,75%||221 524||54,22%||294 317||72,03%||307 794||75,33%||7263||1,78%||315 057||77,11% |- |align="left"|Latgale |236 047||3537||1,5%||62 158||26,33%||108 142||45,81%||130 167||55,14%||133 597||56,6%||8110||3,44%||141 707||60,03% |- |align="left"|Zemgale |232 080||3894||1,68%||67 619||29,14%||119 528||51,5%||146 271||63,03%||150 357||64,79%||8154||3,51%||158 511||68,3% |- |align="left"|Kurzeme |204 629||3501||1,71%||62 313||30,45%||111 453||54,47%||134 282||65,62%||137 859||67,37%||7391||3,61%||145 250||70,98% |- |align="left"|Ārzemes |54 554 | style="text-align:center;" colspan="2"|— | style="text-align:center;" colspan="2"|— | style="text-align:center;" colspan="2"|— | style="text-align:center;" colspan="2"|— |29 634||54,32%||520||0,95%||30 154||55,27% |} === Rezultāti === {| class="wikitable" style="text-align:right; font-size:95%;" |- style="background:#ccc; text-align:center;" |colspan="12"|'''Balsošanas rezultāti vēlēšanu apgabalos un ārzemēs''' |- |style="width:80px; text-align:center;"|Teritorija |style="width:80px; text-align:center;"|Reģistrēto vēlētāju skaits |style="width:80px; text-align:center;"|Nobalsojušo skaits |style="width:80px; line-height:1em"|'''PAR''' |style="width:80px; text-align:center;"|% |style="width:80px; text-align:center;"|% no reģistrēto vēlētāju skaita |style="width:80px; line-height:1em"|'''PRET''' |style="width:80px; text-align:center;"|% |style="width:80px; text-align:center;"|% no reģistrēto vēlētāju skaita |style="width:80px; line-height:1em"|'''Nederīgas''' |style="width:80px; text-align:center;"|% |style="width:80px; text-align:center;"|% no reģistrēto vēlētāju skaita |- style="background:#ccc;" |align="left"|'''Latvija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti valstī |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23 |archive-date=2012-02-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120220205814/http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html}}</ref> |1 545 166||1 089 245||273 347||24,9%||17,7%||821 722||74,8%||53,2%||3 524||0,3%||0,2% |- |align="left"|Vidzeme<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-2.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Vidzemē |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23 |archive-date=2012-02-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120220210141/http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-2.html}}</ref> |409 168||298 566||35 164||11,8%||8,6%||262 643||88,0%||64,2%||706||0,2%||0,2% |- |align="left"|Rīga<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-1.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Rīgā |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23 |archive-date=2012-02-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120220205753/http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-1.html}}</ref> |408 512||315 057||119 621||38,0%||29,3%||193 976||61,6%||47,5%||1 364||0,4%||0,3% |- |align="left"|Latgale<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-3.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Latgalē |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23 |archive-date=2015-01-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150116102553/http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-3.html}}</ref> |235 969||141 707||78 736||55,6%||33,4%||62 369||44,0%||26,4%||575||0,4%||0,2% |- |align="left"|Zemgale<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-5.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Zemgalē |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23}}</ref> |232 054||158 511||19 381||12,2%||8,4%||138 565||87,4%||59,7%||553||0,4%||0,2% |- |align="left"|Kurzeme<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-4.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Kurzemē |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23 |archive-date=2012-02-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120220210226/http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-4.html}}</ref> |204 616||145 250||12 282||8,5%||6,0%||132 708||91,4%||64,9%||247||0,2%||0,1% |- |align="left"|Ārzemes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23}} {{Novecojusi saite}}</ref> |54 685||30 154||8 163||20,6%||14,9%||31 461||79,2%||57,5%||79||0,2%||0,1% |} {| class="wikitable sortable" cellspacing="0" cellpadding="0" style="width:650px; text-align:center;" |+ Referenduma rezultāti (neieskaitot nederīgās vēlēšanu zīmes) |- | style="width:25%; background:green;" | {{font color|white|Par: <br /> ''273 347'' (24,96%)}} | style="width:75%; background:red;" | {{font color|white|'''Pret: <br /> ''821 722'' (75,04%)'''}} |- | colspan=4 style="text-align: center; line-height: 25%;" | '''▲''' |} == Referenduma rezultātu interpretācija == [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] tūlīt pēc referenduma rezultātu paziņošanas pauda viedokli, ka pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai un pateicās visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/prezidents-berzins-latvija-japadara-stipraka.d?id=42142914 |title=Prezidents Bērziņš: Latvija jāpadara stiprāka |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-23}}</ref> [[Saeimas priekšsēdētāja]] un partijas "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāja [[Solvita Āboltiņa]] pateicās vēlētājiem un paziņoja, ka pārliecinošais balsojums pret divvaldību un sašķeltu sabiedrību ir tas, kas jāvērtē un jāņem vērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-referendums-bija-provokacija-kurai-veletaji-nepaklavas.d?id=42142614 |title=Āboltiņa: referendums bija provokācija, kurai vēlētāji nepakļāvās |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-23}}</ref> [[Zatlera Reformu partija]]s vadītājs [[Valdis Zatlers]] pateicās visiem, kas tik lielā skaitā piedalījās tautas nobalsošanā un vēlreiz pierādīja, ka kritiskos brīžos tauta ir vienota. Viņš domā, ka pēc referenduma latviešiem būtu jāiet cittautiešiem pretī, sakot, ka viņi valstij ir vajadzīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatlers-pec-referenduma-jadoma-par-sabiedribas-saliedesanu-un-labas-gribas-zestiem.d?id=42142740 |title=Zatlers: pēc referenduma jādomā par sabiedrības saliedēšanu un 'labas gribas žestiem' |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-23}}</ref> Opozīcijas partijas "[[Saskaņas Centrs]]" līderis [[Nils Ušakovs]] arī pateicās gan tiem, kas balsojuši "pret", gan tiem, kas balsojuši "par", tomēr pauda cerību, ka šis balsojums nekļūs par jaunu "šķelšanās līniju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/usakovs-cer-ka-referendums-neklus-par-skelsanas-liniju-sc-citas-nobalsosanas-nerosinas.d?id=42142666 |title=Ušakovs cer, ka referendums nekļūs par 'šķelšanas līniju'; SC citas nobalsošanas nerosinās |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-23}}</ref> Partijas [[VL-TB/LNNK]] līdzpriekšsēdētājs [[Raivis Dzintars]] pauda īpašu pateicību pilsoņiem-cittautiešiem, kas arī balsoja pret otro valsts valodu, bet viņam bažas radot tas, ka latviešu vairākumam raksturīgā nesamērīgā vainas sajūta pēc referenduma varētu pastiprināties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-parliecinoss-balsojums-pret-krievu-valodu-mandats-partijam-istenot-latvisku-politiku.d?id=42142528 |title=Dzintars: pārliecinošs balsojums pret krievu valodu – mandāts partijām īstenot latvisku politiku |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-23}}</ref> [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] izplatīja ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] viedokli, ka sabiedrības izvēle referendumā parādīja, ka nozīmīgam vairumam Latvijas pilsoņu šajā jautājumā ir stingra pārliecība, un to nespēj būtiski ietekmēt atsevišķu personu vai politiķu iniciētas un atbalstītas kampaņas. Viņš pateicās visiem pilsoņiem, kuri gan dzimtenē, gan klaidā devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nodotu balsi par latviešu valodu kā mūsu valsts un sabiedrības identitātes kodolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevics-latvijas-pilsoni-ir-izteikusi-parliecinosu-atbalstu-vienai-valsts-valodai.d?id=42142872 |title=Rinkēvičs: Latvijas pilsoņi ir izteikuši pārliecinošu atbalstu vienai valsts valodai |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-23}}</ref> == Skatīt arī == * [[Valodu politika Latvijā]] * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Latvijas krievu vēsture]] * [[Krievu valoda]] * [[Latviešu valoda]] * [[Referendumu saraksts Latvijā]] * [[Valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām saraksts]] * [[Minoritātes valoda]] * [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta]] * [[Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību]] * [[1995. gada referendums Baltkrievijā]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height:280px; overflow:auto; padding:3px;">{{atsauces}}</div> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120415075014/http://www.tn2012.cvk.lv/ Tautas nobalsošanas mājaslapā] * [https://web.archive.org/web/20120110081939/http://web.cvk.lv/pub/public/30256.html Tautas nobalsošana Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā] * [https://web.archive.org/web/20120111134628/http://web.cvk.lv/pub/public/30258.html Likumprojekta teksts] * [https://web.archive.org/web/20111226073801/http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Parakstu%20vaksana_2011/Parakstu%20vaksanas%202011%20E%20salidzinosais%20plakats.pdf Grozījumu salīdzinošā tabula] * [https://web.archive.org/web/20120204025945/http://web.cvk.lv/pub/public/30251.html Parakstu vākšanas rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20120104085346/http://www.za-rodnoj-jazik.lv/ Kustības "Par dzimto valodu" mājaslapa] {{ru ikona}} * [http://rodnoy-yazik.lv/ Biedrības "Dzimtā valoda" mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120212025936/http://www.celiesunej.lv/ Biedrība "Par latviešu valodu" (Celies un ej!)] {{Referendumi Latvijā}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2012. gads Latvijā|Referendums]] [[Kategorija:2012. gada referendumi|Latvija]] [[Kategorija:Referendumi Latvijā]] [[Kategorija:Valodas politika|Latvija]] [[Kategorija:Krievu valoda|Latvija]] 42h9atziu0hqm4h3pgkg7z9t20ir6pe 0 180851 4542003 4522695 2026-10-31T10:05:02Z ZANDMANIS 91184 4542003 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Graubindenes kantons | official_name = ''Kanton Graubünden''<br />''Chantun Grischun'' <br />''Cantone dei Grigioni'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = Hiking Switzerland, Graubünden capital Chur.jpg | imagesize = 235px | image_caption = Graubindenes administratīvais centrs Kūra | image_flag = Flag of Canton of Graubünden.svg | image_shield = CHE Graubünden COA.svg | shield_size = 75px | capital = [[Kūra (pilsēta)|Kūra]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda|vācu]], [[retoromāņu valoda|retoromāņu]], [[itāļu valoda|itāļu]] | image_map = Kanton Graubünden in Switzerland.svg | mapsize = 235px | map_caption = Graubindenes atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 7105.44 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 4049 | elevation_min_m = 260 | population_footnotes = | population_total = 206730 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = | footnotes = }} '''Graubindenes kantons''' ({{val-de|Kanton Graubünden}}, {{val-rm|Chantun Grischun}}, {{val-it|Cantone dei Grigioni}}) ir lielākais no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]]. Kantona administratīvais centrs ir [[Kūra (pilsēta)|Kūra]]. Graubindenes kantons robežojas ar [[Tičīno kantons|Tičīno]], [[Ūrī]], [[Glarusa (kantons)|Glarusas]] un [[Sanktgallene (kantons)|Sanktgallenes]] kantonu, kā arī ar [[Itālija|Itāliju]], [[Austrija|Austriju]] un [[Lihtenšteina|Lihtenšteinu]]. Administratīvi sīkāk Graubindene dalās 11 apgabalos. Graubindenes kantons ir vienīgais, kurā ir trīs oficiālās valodas un kurā viena no tām ir [[retoromāņu valoda|retoromāņu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] 0ncx5s5swp5w75c6cxx117rrzmer53w 0 182126 4542026 4483195 2026-10-31T10:36:15Z ZANDMANIS 91184 4542026 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bernes kantons | official_name = ''Kanton Bern'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Berne]] | largest_city = | official_language = | image_map = Kanton Bern in Switzerland.svg | mapsize = | map_caption = Bernes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5959.44 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 4274 | elevation_min_m = 401.5 | population_footnotes = | population_total = 1075516 | population_as_of = 2025 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://be.ch/}} | footnotes = }} '''Bernes kantons''' ({{val|de|Kanton Bern}}) ir otrs lielākais no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]] gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Kantona administratīvais centrs ir arī visas valsts galvaspilsēta [[Berne]]. Bernes kantons robežojas ar [[Jura (kantons)|Juras]], [[Zoloturna (kantons)|Zoloturnas]], [[Neišatele (kantons)|Neišateles]], [[Fribūra (kantons)|Fribūras]], [[Vo kantons|Vo]], [[Valē kantons|Valē]], [[Ūrī]], [[Nidvaldene]], [[Obvaldene]], [[Lucerna (kantons)|Lucernas]] un [[Ārgava]]s kantoniem. Administratīvi sīkāk Berne dalās 10 apgabalos. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 1,07 miljons cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Bernes kantons| ]] gy0pjd8mtwemptuu921t1skon6x19z0 0 182191 4542001 2384901 2026-10-31T10:02:08Z ZANDMANIS 91184 4542001 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Cīrihes kantons | native_name = ''Kanton Zürich''<br />''Canton de Zurich''<br />''Canton Zurigo''<br />''Chantun Turitg'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Wappen Zürich matt.svg | shield_size = 75px | capital = [[Cīrihe]] | largest_city = | official_language = | image_map = Kanton Zürich in Switzerland.svg | mapsize = 235px | map_caption = Cīrihes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1729 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 1292 | elevation_min_m = 332 | population_footnotes = | population_total = 1630151 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.zh.ch/}} | footnotes = }} '''Cīrihes kantons''' ({{val-de|Kanton Zürich}}, {{val-fr|Canton de Zurich}}, {{val-it|Canton Zurigo}}, {{val-rm|Chantun Turitg}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]]. Kantona administratīvais centrs ir [[Cīrihe]], kas ir lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ne tikai kantonā, bet arī visā valstī. Nākamās lielākās kantona pilsētas ir [[Vintertūra]], [[Ustera]] un [[Dūbendorfa]]. Administratīvi sīkāk Cīrihes kantons dalās 12 apgabalos. == Ārējās saites == {{Commons}} *{{Official website}} {{de ikona}} *[https://web.archive.org/web/20131115012733/http://www.bfs.admin.ch/bfs/portal/en/index/regionen/kantone/zh/key.html Official Statistics] *[https://www.zuerich.com/en Zürich Tourism] * {{Cite EB1911|wstitle= Zürich (canton) | volume= 28 |last= Coolidge |first= William Augustus Brevoort |author-link= W. A. B. Coolidge| page = 1057 |short= 1}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cirihes kantons}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] srjmw1wiuu5pc0nhd407th86nkeahus 0 182991 4541835 4538584 2026-10-30T19:00:38Z Biafra 13794 /* Karjera */ 4541835 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tajs Losons | vārds_orig = ''Ty Lawson'' | attēls = Ty Lawson Nuggets.jpg | att_izm = | paraksts = Tajs Losons 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|11|3}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mērilenda|Klintona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = {{mērvienība|cm=180}} | svars = {{mērvienība|kg=88}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Bishop McNamara'' ([[Mērilenda]]) <br> ''[[Oak Hill Academy]]'' ([[Virdžīnija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Ziemeļkarolīnas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 18., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—{{nbay|2014|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] | kl_sez 2 = 2011 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2015|fs}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2015|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2016|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 6 = 2017—2018 | klubs 6 = {{flaga|Ķīna}} [[Šaņdunas "Golden Stars"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2017|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 8 = 2018—2019 | klubs 8 = {{flaga|Ķīna}} [[Šaņdunas "Golden Stars"]] | kl_sez 9 = 2019—2020 | klubs 9 = {{flaga|Ķīna}} [[Fudzjaņas "Sturgeons"]] | kl_sez 10 = 2020—2021 | klubs 10 = {{flaga|Grieķija}} [[Rodas "Kolossos"]] | kl_sez 11 = 2021—2022 | klubs 11 = {{flaga|Tunisija}} ''[[US Monastir]]'' | kl_sez 12 = 2023 | klubs 12 = {{flaga|Venecuēla}} ''[[Gaiteros del Zulia]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions <small>(2009)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Taivons (Tajs) Ronels Losons''' ({{val|en|Tywon "Ty" Ronell Lawson}}; dzimis {{dat|1987|11|3}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2023. gadā bija [[Venecuēla]]s komanda ''[[Gaiteros del Zulia]]'', bet iepriekš spēlējis vairākos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubos, visilgāk — [[Denveras "Nuggets"]]. == Karjera == Laikā no 2006. līdz 2009. gadam studēja [[Ziemeļkarolīnas Universitāte|Ziemeļkarolīnas Universitātē]], pārstāvēja universitātes komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. 2009. gadā kļuva par NCAA čempionu. [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu [[Minesotas "Timberwolves"]] izraudzījās ar kopējo 18. kārtas numuru, taču uzreiz tiesības uz viņu tika aizmainītas uz [[Denveras "Nuggets"]]. 2011. gada februārī pēc [[Čonsijs Billapss|Čonsija Billapsa]] aizmainīšanas viņš kļuva par "Nuggets" pamatsastāva saspēles vadītāju. 2011. gada 9. aprīļa uzvarētā spēlē pret [[Minesotas "Timberwolves"]] viņš uzstādīja NBA rekordu, iemetot pirmos 10 trīspunktu metienus pēc kārtas (visā spēlē 10 no 11 metieniem un kopā gūti 37 punkti). [[2011. gada NBA lokauts|2011. gada lokauta]] laikā spēlēja [[Lietuva]]s klubā [[BC Žalgiris|Kauņas "Žalgiris"]], aizvadot septiņas spēles [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. 2015. gada jūlijā T. Losons tika aizmainīts [[Hjūstonas "Rockets"]] pret [[Džoijs Dorsijs|Džoiju Dorsiju]], [[Niks Džonsons|Niku Džonsonu]], [[Kostas Papanikolau]] un [[Pablo Pridžioni]]. Spēlējot "Rockets" parādījās problēmas spēlētāja ārpus laukuma uzvedībā, kas bija iemesls vairākām diskvalifikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/14525345/ty-lawson-houston-rockets-suspended-three-games-nba|title=Lawson suspended three games for latest DUI|website=ESPN.com|access-date=2025-09-16|date=2016-01-07|language=en}}</ref> 2016. gada 1. martā T. Losons tika atbrīvots no komandas sastāva, bet jau 7. martā viņš noslēdza līgumu ar [[Indiānas "Pacers"]]. 2016. gada vasarā viņš kļuva par [[Sakramento "Kings"]] spēlētāju, kura sastāvā sezonas pēdējā spēlē (kas bija 551. spēlētāja karjerā) izcīnīja savu pirmo ''tripple-double'' — 22 punkti, 12 piespēles un 11 atlēkušās bumbas 129—104 uzvarā pret [[Fīniksas "Suns"]]. 2017. gada augustā T. Losons noslēdza 2,4 miljonus dolāru vērtu viena gada līgumu ar [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s klubu [[Šaņdunas "Golden Stars"]]. 2018. gada pavasarī viņš īslaicīgi atgriezās NBA, noslēdzot līgumu ar [[Vašingtonas "Wizards"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/wizards/wizards-sign-ty-lawson|title=Wizards Sign Ty Lawson {{!}} Washington Wizards|website=www.nba.com|access-date=2025-09-16|language=en}}</ref> un piedaloties kluba sastāvā izslēgšanas spēlēs. Tā paša gada beigās viņš atgriezās Ķīnā, turpinot spēlēt Šaņdunas "Golden Stars". 2019. gada septembrī viņš pievienojās citam Ķīnas līgas klubam [[Fudzjaņas "Sturgeons"]], bet jau drīz viņš tika atskaitīts no komandas par neadekvātiem vēstījumiem sociālajos tīklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/29921052/former-nba-guard-ty-lawson-dropped-chinese-basketball-association-fujian-sturgeons|title=Ty Lawson dropped by Chinese hoop team|website=ESPN.com|access-date=2025-09-16|date=2020-09-19|language=en}}</ref> 2020. gada decembrī spēlētājs pievienojās [[Grieķijas Basketbola līga]]s klubam [[Rodas "Kolossos"]], taču nospēlēja tajā tikai vienu spēli gandrīz gadu vēlāk 2021. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketnews.com/news-156925-ty-lawson-leaves-kolossos-rhodes-to-pursue-a-china-comeback.html|title=Ty Lawson leaves Kolossos Rhodes to pursue a China comeback|website=basketnews.com|access-date=2025-09-16|language=en}}</ref> Tā paša gada novembrī pievienojas [[Tunisija]]s basketbola līgas komandai ''[[US Monastir]]''. Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2023. gada pavasarī bija [[Venecuēla]]s komanda ''[[Gaiteros del Zulia]]'', no kuras T. Losons tika atbrīvots par disciplīnas neievērošanu un ārpus laukuma problēmām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Losons, Tajs}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] h1vbrxbzvx0xt90uzndwuot3217f4v8 0 182992 4541832 4538581 2026-10-30T18:58:52Z Biafra 13794 Pāradresācija nomainīta no [[Tajs Losons]] uz [[Losons]] 4541832 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Losons]] 0j3lry6d44z9h2eh2z1fi580qu5f8kr 0 184790 4542008 3999113 2026-10-31T10:15:05Z ZANDMANIS 91184 4542008 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Vo kantons | official_name = ''Canton de Vaud'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = |image_flag = {{#property:P41}} |flag_size = 120x80px |image_shield = {{#property:P94}} |shield_size = 100x80px <!-- | image_flag = Flag of Canton of Vaud.svg | image_shield = Wappen Waadt matt.svg | shield_size = 75px --> | capital = [[Lozanna]] | largest_city = [[Lozanna]] | official_language = [[{{#property:P37}}]] | image_map = Karte Lage Kanton Waadt 2015.png | mapsize = | map_caption = <br/>Vo kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3212.03 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 859186 | population_as_of = 2025 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.vd.ch/}} | footnotes = }} '''Vo kantons''' ({{val|fr|Canton de Vaud}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]]. Kantona administratīvais centrs ir [[Lozanna]]. Administratīvi sīkāk Vo kantons iedalās 10 apgabalos. Kantons atrodas valsts frančvalodīgajā dienvidrietumu daļā. Vo kantona teritorija bijusi apdzīvota jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Kantons tika iekļauts Šveices sastāvā 1803. gadā. Tā platība ir 3212,03 km² un 2025. gada septembrī tajā bija 859 186 tūkstoši iedzīvotāju<ref>[https://www.pxweb.bfs.admin.ch/pxweb/de/px-x-0102020000_201 Demografische Bilanz nach institutionellen Gliederungen]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] sh8rlykqt8ifc1ania4670ut286lxsu 0 187038 4541778 4037454 2026-10-30T16:50:32Z Bendžamins 76862 4541778 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | name = Federiko Martiness | fullname = Eduardo Federiko Martiness Kolombo | image = | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|11|18|df=yes}} | birth_place = [[Montevideo]], [[Urugvaja]] | height = 191 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2002—2004 | years2 = 2005 | years3 = 2006 | years4 = 2007 | years5 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Rampla Juniors]] | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Defensor Sporting]] | clubs3 = {{flaga|Urugvaja}} [[Rampla Juniors]] | clubs4 = {{flaga|Urugvaja}} [[Central Español]] | clubs5 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | caps1 = 15 | caps2 = 2 | caps3 = 23 | caps4 = 5 | caps5 = 0 | goals1 = 3 | goals2 = 0 | goals3 = 9 | goals4 = 0 | goals5 = 0 | caps6 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Rosario Central]] | goals6 = 0 | years6 = 2007—2008 | clubs7 = {{flaga|Čīle}} [[Deportes Antofagasta]] | years7 = 2008 | caps7 = 14 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Desportiva Cabofriense|Cabofriense]] | years8 = 2009 | caps8 = 4 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Singapūra}} [[Warriors FC|SAFFC]] | years9 = 2010—2011 | caps9 = 17 | goals9 = 9 | clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]] | years10 = 2011—2013 | caps10 = 70 | goals10 = 20 | clubs11 = {{flaga|Bolīvija}} [[Oriente Petrolero]] | years11 = 2014 | caps11 = 15 | goals11 = 2 | totalcaps = 165 | totalgoals = 48 }} '''Eduardo Federiko Martiness Kolombo''' ({{val|es|Eduardo Federico Martinez Colombo}}; dzimis 1984. gada 28. novembrī) ir [[Urugvaja]]s bijušais [[futbols|futbolists]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Martiness, Federiko}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]] [[Kategorija:Rosario Central spēlētāji]] [[Kategorija:Defensor Sporting spēlētāji]] 2dviszht28rabk4yogvtbc6v9nyp091 0 187233 4542007 4353733 2026-10-31T10:13:42Z ZANDMANIS 91184 4542007 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Ženēvas kantons | official_name = ''Canton de Genève'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Canton of Geneva.svg | image_shield = Wappen Genf matt.svg | shield_size = 75px | capital = [[Ženēva]] | largest_city = | official_language = | image_map = Kanton Genf in Switzerland.svg | mapsize = | map_caption = Ženēvas kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 282.48 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 516 | elevation_min_m = 332 | population_footnotes = | population_total = 535488 | population_as_of = {{dat|2025|9|30|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = | footnotes = }} '''Ženēvas kantons''' ({{val-fr|Canton de Genève}}, {{val-de|Kanton Genf}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]]. Kantona administratīvais centrs ir [[Ženēva]]. Ženēvas kantons robežojas ar [[Francija|Franciju]] un [[Vo kantons|Vo]] kantonu. Kopējā kantona platība ir 282 km², kas padara to par vienu no mazākajiem kantoniem valstī. Tomēr, pateicoties tā ekonomiskajai un starptautiskajai nozīmei, Ženēvas kantons ir viens no visblīvāk apdzīvotajiem Šveices reģioniem. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja aptuveni 535 488 iedzīvotāji.<ref>https://www.pxweb.bfs.admin.ch/pxweb/de/px-x-0102020000_201</ref> Administratīvi kantons dalās 46 komunās (''communes''), no kurām visapdzīvotākā un ekonomiski nozīmīgākā ir Ženēvas pilsēta. Kantona oficiālā valoda ir [[franču valoda]], un tā tiek izmantota gan valsts pārvaldē, gan izglītības un kultūras jomā. Ženēvas kantons ir pazīstams kā viens no pasaules vadošajiem diplomātijas un starptautisko organizāciju centriem. Tā teritorijā atrodas vairāk nekā 200 starptautisku institūciju, tostarp [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] Eiropas galvenā mītne, [[Pasaules Veselības organizācija]], [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]] un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanais Krusts]]. Ģeogrāfiski kantonu raksturo [[Ženēvas ezers]] (Lemanes ezers) un [[Rona|Ronas upe]], kas tek cauri Ženēvas pilsētai. Reģions ir ar mērenu kontinentālu klimatu, ko ietekmē ezera tuvums, nodrošinot salīdzinoši maigas ziemas un siltas vasaras. == Vēsture == Ženēvas reģions kopš seniem laikiem bijis nozīmīgs tirdzniecības un kultūras centrs [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Pirmie cilvēku apmetņu pierādījumi šajā teritorijā datējami ar neolīta laikmetu. Vēlāk Ženēvas apkārtnē apmetās ķeltu helvētu ciltis, kuras 2. gadsimtā p.m.ē. pakļāva [[Romas impērija]]. Romiešu periodā Ženēva (''Genava'') kļuva par nozīmīgu satiksmes un tirdzniecības punktu starp [[Gallija|Galliju]] un Itāliju. Pēc Romas impērijas sabrukuma teritoriju pārņēma [[Burgundijas Karaliste|Burgundijas karaliste]], bet vēlāk tā tika iekļauta [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā. No 11. līdz 16. gadsimtam Ženēvas pilsēta formāli bija bīskapijas centrs, taču reālo varu arvien vairāk pārņēma Ženēvas pilsētas padome, kas pakāpeniski nostiprināja pašpārvaldi. 16. gadsimtā Ženēva kļuva par reformācijas kustības vienu no nozīmīgākajiem centriem Eiropā. 1536. gadā pilsēta pieņēma [[Protestantisms|protestantismu]], un tajā apmetās [[Žans Kalvins]], kurš pārvērta Ženēvu par teokrātisku republiku un protestantisma intelektuālo centru. Šajā laikā pilsēta ieguva segvārdu "Protestantu Roma". Pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] perioda 1815. gadā Ženēva oficiāli pievienojās Šveices Konfederācijai kā viens no tās kantoniem. Tajā pašā gadā kantons kļuva arī par neitrālās Šveices robežpunkta un starptautiskās diplomātijas centru. 19. gadsimta otrajā pusē Ženēva kļuva par Sarkanā Krusta kustības dzimteni — 1863. gadā to dibināja [[Anrī Dināns]] un [[Gistavs Muanjē]]. 20. gadsimtā Ženēvas kantons nostiprināja savu starptautisko nozīmi. Pēc Pirmā pasaules kara šeit tika izveidota [[Tautu Savienība|Tautu]] [[Tautu Savienība|Savienība]], kas kļuva par priekšteci [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijai]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ge.ch Official page] * [https://web.archive.org/web/20131115014347/http://www.bfs.admin.ch/bfs/portal/en/index/regionen/kantone/ge/key.html Official statistics] {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] ai5tlouytwq96ranorszdux4wxqm579 0 187360 4542011 4291794 2026-10-31T10:19:49Z ZANDMANIS 91184 4542011 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Tičīno kantons | official_name = ''Cantone del Ticino'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Canton of Tessin.svg | image_shield = Wappen Tessin matt.svg | shield_size = 75px | capital = [[Bellincona]] | largest_city = | official_language = | image_map = Karte Lage Kanton Tessin 2015.png | mapsize = | map_caption = Tičīno kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2812.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 3402 | elevation_min_m = 195 | population_footnotes = | population_total = 359390 | population_as_of = 2025 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = | footnotes = }} '''Tičīno kantons''' ({{val|it|Canton Ticino}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]]. Kantona administratīvais centrs ir [[Bellincona]], taču tā lielākā pilsēta ir [[Lugāno]]. Kantons nosaukts pēc [[Tičīno (upe)|Tičīno]] upes. Tas robežojas ar [[Graubindenes kantons|Graubindenes]], [[Ūrī kantons|Ūrī]], [[Valē kantons|Valē]] kantoniem, kā arī Itālijas [[Pjemonta]]s un [[Lombardija]]s reģioniem. Kopā ar daļu Graubindenes kantona veido tā saukto Šveices Itāliju. Tāpat šis ir vienīgais kantons, kur vienīgā oficiālā valoda ir [[itāļu valoda|itāļu]]. Administratīvi sīkāk kantons dalās 8 apgabalos. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 359,3 tūkstoši cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] p6zexy14aewf2ym6932tjs40tokrah3 0 187366 4542010 3975026 2026-10-31T10:18:17Z ZANDMANIS 91184 4542010 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Ūrī kantons | native_name = ''Kanton Uri'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Canton of Uri.svg | image_shield = Wappen Uri matt.svg | shield_size = 75px | capital = [[Altdorfa]] | largest_city = | official_language = | image_map = Karte Lage Kanton Uri 2015.png | mapsize = 235px | map_caption = Ūrī kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1076.57 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 3630 | elevation_min_m = 434 | population_footnotes = | population_total = 38533 | population_as_of = 2025 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = | footnotes = }} '''Ūrī kantons''' ({{val|de|Kanton Uri}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]]. Kantona administratīvais centrs ir [[Altdorfa]]. Tas atrodas Šveices [[Alpi|Alpos]] un robežojas ar [[Graubindenes kantons|Graubindenes]], [[Tičīno kantons|Tičīno]], [[Valē kantons|Valē]], [[Obvaldenes kantons|Obvaldenes]], [[Bernes kantons|Bernes]], [[Nidvaldenes kantons|Nidvaldenes]], [[Švīces kantons|Švīces]] un [[Glarusas kantons|Glarusas kantonu]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 38 tūkstoši cilvēku, no kuriem apmēram 8% ir ārzemnieki. Šis ilgu laiku (līdz pat 2005.—2006. mācību gadam) bija vienīgais kantons, kur kā pirmā svešvaloda skolās bija jāmācās itāļu valoda, līdz to nomainīja angļu valoda. == Ārējās saites == * [https://www.ur.ch Official site] * [https://www.bfs.admin.ch/bfs/en/home/statistics/regional-statistics/regional-portraits-key-figures/cantons/uri.html Official statistics] == Atsauces == {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Uri kantons}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] 5czp9itxvhdk7x1tylxmwu8xnu5foyq 0 189248 4541949 4514837 2026-10-31T07:39:39Z Lasks 38532 4541949 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |attēls = Eurovision Song Contest 2014 logo.svg |tēma = ''#JoinUs'' ("Pievienojies mums")<ref name="Slogan">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=eurovision_2014_slogan_revealed_join_us Eurovision 2014 slogan revealed: 'Join Us'!]</ref> |att_izm = |fināls = {{dat|2014|5|10|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2014|5|6|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2014|5|8|N}} |vadītājs (i) = Līse Renne<br />Nikolajs Kopels<br />Johans Filips Asbeks |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Dānija}} [[Dānijas Radio]] |vieta = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena|''B&W Hallerne''|3s=Burmeister & Wain}}<ref name="Host City" /> |uzvarētājs = {{flaga|Austrija}} [[Končita Vursta]] — ''[[Rise Like a Phoenix]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 37 valstis |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Kipra}}<br />{{ESC|Serbija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = | map = ESC 2014 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2014. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2013]] |nākamais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015 ►]] }} '''2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2014}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2014}}) bija 59. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika ''B&W Hallerne'' arēnā, [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]],<ref name="Host City">{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen announced as host city of Eurovision 2014 |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=89733&_t=copenhagen_announced_as_host_city_of_eurovision_2014#comments |last=Siim |first=Jarmo |date=2 September 2013 |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|eurovision.tv]]|accessdate=2 September 2013}}</ref> kas konkursu rīko pēc [[Emmelija de Foresta|Emmelijas de Forestas]] uzvaras [[Eirovīzija 2013|2013. gadā]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. 2014. gada konkursu vada Līse Renne, Nikolajs Kopels un Johans Filips Asbeks. Šī ir trešā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notiek Dānijā (pēdējo reizi [[Eirovīzija 2001|2001. gadā]]). Konkursa pusfināli notiek 2014. gada 6. un 8. maijā, savukārt fināls — 10. maijā.<ref name=Dates>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Eurovision 2014 grand final set for 10 May|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=eurovision_2014_grand_final_set_for_10_may|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|eurovision.tv]]|accessdate=8 July 2013|date=8 July 2013}}</ref> Konkursā uzvarēja [[Austrija]]s pārstāve [[Končita Vursta]], kas izpildīja dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 37 valstis. Latviju pārstāvēja grupa "[[Aarzemnieki]]" ar dziesmu ''[[Cake to Bake]]'',<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/muzika/latviju-eirovizijas-konkursa-kopenhagena-parstaves-aarzemnieki-14045316|title=Latviju Eirovīzijas konkursā Kopenhāgenā pārstāvēs Aarzemnieki|date={{dat|2014|2|23||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|2|23||bez}}}}</ref> kas nekvalificējās finālam. == Pusfināla sadalījums == Pusfinālu izloze notika {{dat|2014|1|20||bez}}, tomēr jau pirms tam, {{dat|2013|11|24||bez}}, Zviedrija un Norvēģija katra tika iedalīta savā pusfinālā. Tāpat EBU ierindoja Izraēlu otrajā pusfinālā pēc tās lūguma, lai dalība neiekristu pirmā pusfināla dienā, kad Izraēlā notika nacionālie svētki. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2014 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balso pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balso otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2014. gada 6. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja "Lielā piecinieka" valstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]]. {| class=wikitable sortable style="text-align:left;" !Nr.<ref name="heats-draw">{{tīmekļa atsauce|title=Running order for Eurovision Semi-Finals decided|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=99363&_t=running_order_for_eurovision_semi-finals_decided|work=Eurovision Song Contest 2014|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=24 March 2014}}</ref> !Valsts<ref name=Countries>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=slovenia_joins_eurovision_2014_semi-final_draw_on_monday|title=Slovenia joins Eurovision 2014, Semi-Final Allocation Draw on Monday|date=17 January 2014|publisher=Eurovision.tv|accessdate=19 January 2014}}</ref> !Valoda !Izpildītājs<ref name="semi1participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1883|title=Eurovision Song Contest 2014 First Semi-Final|date=5 February 2014|work=Eurovision.tv|accessdate=5 February 2014}}</ref> !Dziesma<ref name="semi1participants"/> !Tulkojums !Vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1883|title=Eurovision Song Contest 2014 First Semi-Final|date={{dat|2014|5|10||bez}}|publisher=Eurovision.tv|accessdate={{dat|2014|5|10||bez}}}}</ref> !Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Aram MP3]]'' | ''Not Alone'' | "Nav vientuļš" | 4. | 121 |- | 02 | {{ESC|Latvija}} | Angļu{{ref|d|1}} | [[Aarzemnieki]] | ''[[Cake To Bake]]'' | "Uzcep kūku" | 13. | 33 |- | 03 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Tatjana Mihailova|Taņa]] | ''Amazing'' | "Pārsteidzošs" | 12. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Sanna Nīlsena]] | ''Undo'' | "Atsaukt" | 2. | 131 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Polaponki]]'' | ''No Prejudice'' | "Bez aizspriedumiem" | 8. | 61 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Hersi Matmuja]] | ''One Night's Anger'' | "Vienas nakts dusmas" | 15. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Māsas Tolmačevas]] | ''Shine'' | "Spīdi" | 6. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Dilara Kazimova]] | ''Start a Fire'' | "Iekurt uguni" | 9. | 57 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 09 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Marija Jaremčuka]] | ''Tick-Tock'' | "Tik-Tak" | 5. | 118 |- | 10 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Aksels Irsū]] | ''Mother'' | "Māte" | 14. | 28 |- | 11 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Kristīna Skarlata]] | ''Wild Soul'' | "Mežonīga dvēsele" | 16. | 13 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Moneta]] | ''Maybe'' | "Varbūt" | 10. | 40 |- | 13 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Suzy]]'' | ''Quero ser tua'' | "Es gribu būt tava" | 11. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[The Common Linnets]]'' | ''Calm After the Storm'' | "Klusums pēc vētras" | 1. | 150 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | [[Sergejs Četkovičs]] | ''Moj Svijet <small>(Мој свијет)</small>'' | "Mana pasaule" | 7. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Kalajs-Saunders]] | ''Running'' | "Bēgt" | 3. | 127 |} : 1.{{note|d}} Dziesma ir angliski, bet viena frāze ir latviski. === Otrais pusfināls === === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2014. gada 8. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name="Allocation Draw Result">{{tīmekļa atsauce|last=Escuerdo|first=Victor M.|title=Allocation Draw results: Who's in which Semi-Final?|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=allocation_draw_results_whos_in_which_semi-final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=20 January 2014|date=20 January 2014}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:left;" !Nr.<ref name="heats-draw"/> !Valsts<ref name=Countries/> !Valoda !Izpildītājs<ref name="semi2participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1873|title=Eurovision Song Contest 2014 Second Semi-Final|date=5 February 2014|work=Eurovision.tv|accessdate=5 February 2014}}</ref> !Dziesma<ref name="semi2participants"/> !Tulkojums !Vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1873|title=Eurovision Song Contest 2014 Second Semi-Final|date={{dat|2014|5|10||bez}}|publisher=Eurovision.tv|accessdate={{dat|2014|5|10||bez}}}}</ref> !Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Firelight (grupa)|Firelight]]'' | ''Coming Home'' | "Atgriezties mājās" | 9. | 63 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />Angļu | [[Mei Finegolda]] | ''Same Heart'' | "Tā pati sirds" | 14. | 19 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Kārls Espens]] | ''Silent Storm'' | "Klusā vētra" | 6. | 77 |- | 04 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Mariko Ebralidze]] un ''[[The Shin]]'' | ''Three Minutes to Earth'' | "Trīs minūtes līdz Zemei" | 15. | 15 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|Poļu]],<br />Angļu | [[Donatans]] un ''[[Cleo]]'' | ''My Słowianie'' | "Mēs slāvi" | 8. | 70 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Austrija}} | Angļu | [[Končita Vursta]] | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | "Celies kā fēnikss" | 1. | 169 |- | 07 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Vilija Matačūnaite]] | ''Attention'' | "Uzmanību" | 11. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Softengine]]'' | ''Something Better'' | "Kaut cik labāk" | 3. | 97 |- | 09 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Can-Linn]]'', pied. [[Keisija Smita|Keisijai Smitai]] | ''Heartbeat'' | "Sirdspuksti" | 35 | 12. |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Teo]] | ''Cheesecake'' | "Siera kūka" | 5. | 87 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu | [[Tijana Dapčeviča|Tijana]] | ''To the Sky'' | "Uz debesīm" | 13. | 33 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | [[Sebalters]] | ''Hunter of Stars'' | "Zvaigžņu mednieks" | 4. | 92 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | ''[[Freaky Fortune]]'', pied. ''[[Riskykidd]]'' | ''Rise Up'' | "Celies augšā" | 7. | 74 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu,<br />[[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Tinkara Kovača]] | ''Round and Round'' | "Atkal un atkal" | 10. | 52 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] & [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 2. | 125 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2014. gada 10. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] pārstāve [[Končita Vursta]] ar dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]''. {| class="wikitable sortable" style="text-align:left;" !Nr.<ref name=final-runningorder>{{tīmekļa atsauce|title=Running order for the Grand Final revealed!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=Array_running_order_for_the_grand_final_revealed|date=9 May 2014|work=Eurovision.tv|accessdate=9 May 2014}}</ref> !Valsts<ref name=Countries/> !Valoda !Izpildītājs<ref name="finalparticipants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893|title=Eurovision Song Contest 2014 Grand Final|date=5 February 2014|work=Eurovision.tv|accessdate=5 February 2014}}</ref> !Dziesma<ref name="finalparticipants"/> !Tulkojums !Vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893|title=Eurovision Song Contest 2014 Grand Final|date={{dat|2014|5|10||bez}}|publisher=Eurovision.tv|accessdate={{dat|2014|5|10||bez}}}}</ref> !Punkti |- | 01 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Marija Jaremčuka]] | ''Tick-Tock'' | "Tik-Tak" | 6. | 113 |- | 02 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Teo]] | ''Cheesecake'' | "Siera kūka" | 16. | 43 |- | 03 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Dilara Kazimova]] | ''Start a Fire'' | "Iekurt uguni" | 22. | 33 |- | 04 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Polaponki]]'' | ''No Prejudice'' | "Bez aizspriedumiem" | 15. | 58 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Kārls Espens]] | ''Silent Storm'' | "Klusā vētra" | 8. | 88 |- | 06 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] & [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 12. | 72 |- | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Aram MP3]]'' | ''Not Alone'' | "Nav vientuļš" | 4. | 174 |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | [[Sergejs Četkovičs]] | ''Moj Svijet <small>(Мој свијет)</small>'' | "Mana pasaule" | 19. | 37 |- | 09 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|Poļu]],<br />Angļu | [[Donatans]] un ''[[Cleo]]'' | ''My Słowianie'' | "Mēs slāvi" | 14. | 62 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | ''[[Freaky Fortune]]'', pied ''[[Riskykidd]]'' | ''Rise Up'' | "Celies augšā" | 20. | 35 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 11 | {{ESC|Austrija}} | Angļu | [[Končita Vursta]] | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | "Celies kā fēnikss" | 1. | 290 |- | 12 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Elaiza]] | ''Is It Right'' | "Vai tas ir pareizi" | 18. | 39 |- | 13 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Sanna Nīlsena]] | ''Undo'' | "Atsaukt" | 3. | 218 |- | 14 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | ''[[Twin Twin]]'' | ''Moustache'' | "Ūsas" | 26. | 2 |- | 15 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Māsas Tolmačevas]] | ''Shine'' | "Spīdi" | 7. | 89 |- | 16 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Emma Marona|Emma]] | ''La mia città'' | "Mana pilsēta" | 21. | 33 |- | 17 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />Slovēņu | [[Tinkara Kovača]] | ''Round and Round'' | "Atkal un atkal" | 25. | 9 |- | 18 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Softengine]]'' | ''Something Better'' | "Kaut cik labāk" | 11. | 72 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />Spāņu | [[Ruta Lorenso]] | ''Dancing in the Rain'' | "Dejošana lietū" | 10. | 74 |- | 20 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | [[Sebalters]] | ''Hunter of Stars'' | "Zvaigžņu mednieks" | 13. | 64 |- | 21 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Kalajs-Saunders]] | ''Running'' | "Bēgt" | 5. | 143 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Firelight (grupa)|Firelight]]'' | ''Coming Home'' | "Atgriezties mājās" | 23. | 32 |- | 23 | {{ESC|Dānija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Basims]] | ''Cliche Love Song'' | "Klišejas mīlestības dziesma" | 9. | 74 |- | 24 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[The Common Linnets]]'' | ''Calm After the Storm'' | "Klusums pēc vētras" | 2. | 238 |- | 25 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Moneta]] | ''Maybe'' | "Varbūt" | 24. | 14 |- | 26 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Molija Smitena-Daunesa|Molija]] | ''Children of the Universe'' | "Visuma bērni" | 17. | 40 |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable collapsible collapsed plainrowheaders" style="float:right; margin:10px" |- ! colspan=5 scope="col"|Pirmā pusfināla<br />sadalītais žūrijas/skatītāju balsojums |- ! scope="col"| Vieta !! Skatītāji !! Punkti !! Žūrija !! Punkti |- ! scope="row"| 1 | {{ESC|Nīderlande}} | 132 | {{ESC|Nīderlande}} | 130 |- ! scope="row"| 2 | {{ESC|Zviedrija}} | 129 | {{ESC|Armēnija}} | 106 |- ! scope="row"| 3 | {{ESC|Ungārija}} | 126 | {{ESC|Zviedrija}} | 104 |- ! scope="row"| 4 | {{ESC|Ukraina}} | 98 | {{ESC|Ungārija}} | 103 |- ! scope="row"| 5 | {{ESC|Armēnija}} | 92 | {{ESC|Ukraina}} | 98 |- ! scope="row"| 6 | {{ESC|Portugāle}} | 65 |{{ESC|Islande}} | 72 |- ! scope="row"| 7 | {{ESC|Krievija}} | 60 | {{ESC|Igaunija}} | 70 |- ! scope="row"| 8 | {{ESC|Sanmarīno}} | 51 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 67 |- ! scope="row"| 9 | {{ESC|Islande}} | 49 | {{ESC|Melnkalne}} | 64 |- ! scope="row"| 10 | {{ESC|Latvija}} | 41 | {{ESC|Krievija}} | 60 |- ! scope="row"| 11 | {{ESC|Beļģija}} | 33 | {{ESC|Albānija}} | 57 |- ! scope="row"| 12 | {{ESC|Melnkalne}} | 28 | {{ESC|Latvija}} | 28 |- ! scope="row"| 13 | {{ESC|Igaunija}} | 27 | {{ESC|Beļģija}} | 26 |- ! scope="row"| 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 18 | {{ESC|Sanmarīno}} | 25 |- ! scope="row"| 15 | {{ESC|Albānija}} | 11 | {{ESC|Moldova}} | 24 |- ! scope="row"| 16 | {{ESC|Moldova}} | 5 | {{ESC|Portugāle}} | 22 |} {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen 2014 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504124227/https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/first-semi-final/results |archive-date=4 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2014 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1883#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042931/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1883#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 121 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 5 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || || '''12''' || 3 || || 10 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || 5 || '''12''' || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 1 || 6 || || || 7 || || 5 || || 2 || 3 || || || 2 || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || || || 5 || || || || || || || || || || 4 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 131 || 4 || 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || 6 || || 10 || 8 || 10 || 3 || 8 || 8 || 5 || 10 || 10 || 6 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 61 || || 5 || 2 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 4 || || 7 || 1 || 7 || || 6 || 8 || 8 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 5 || || 1 || '''12''' || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 63 || 7 || 4 || 1 || 2 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || 1 || '''12''' || || 5 || || 4 || 5 || 4 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 57 || || 2 || 4 || || 1 || 7 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 6 || 6 || 2 || 4 || 7 || 1 || || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 118 || '''12''' || 7 || 10 || 6 || 7 || 3 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 8 || 4 || 7 || 5 || 8 || 3 || 7 || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || 6 || || || || || || 4 || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 1 || || 3 || 2 || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || || || || 4 || 1 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 6 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Sanmarīno | style="text-align:right;" | 40 || 2 || 1 || 3 || || 4 || 8 || 3 || 6 || 4 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 7 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || 3 || || || 4 || || 1 || || 1 || || 6 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || || 3 || 5 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 150 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 2 || 3 || 7 || 10 || 2 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Melnkalne | style="text-align:right;" | 63 || 8 || || || 3 || || '''12''' || 5 || 2 || 1 || || 5 || || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || || 7 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 127 || 1 || 3 || 8 || 10 || 8 || 10 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 3 || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Melnkalne}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Spānija}} |} === Otrais pusfināls === {| class="wikitable collapsible collapsed plainrowheaders" style="float:right; margin:10px" |- ! scope="col" colspan=5|Otrā pusfināla<br />sadalītais žūrijas/skatītājubalsojums |- ! scope="col"| Vieta !! Skatītāji !! Punkti !! Žūrija !! Punkti |- ! scope="row"| 1 | {{ESC|Austrija}} | 155 | {{ESC|Austrija}} | 138 |- ! scope="row"| 2 | {{ESC|Rumānija}} | 120 | {{ESC|Malta}} | 113 |- ! scope="row"| 3 | {{ESC|Polija}} | 115 | {{ESC|Somija}} | 111 |- ! scope="row"| 4 | {{ESC|Šveice}} | 98 | {{ESC|Norvēģija}} | 100 |- ! scope="row"| 5 | {{ESC|Grieķija}} | 88 | {{ESC|Rumānija}} | 99 |- ! scope="row"| 6 | {{ESC|Baltkrievija}} | 74 | {{ESC|Baltkrievija}} | 70 |- ! scope="row"| 7 | {{ESC|Somija}} | 63 | {{ESC|Maķedonija}} | 67 |- ! scope="row"| 8 | {{ESC|Norvēģija}} | 50 | {{ESC|Slovēnija}} | 63 |- ! scope="row"| 9 | {{ESC|Īrija}} | 48 | {{ESC|Šveice}} | 57 |- ! scope="row"| 10 | {{ESC|Slovēnija}} | 44 | {{ESC|Grieķija}} | 49 |- ! scope="row"| 11 | {{ESC|Lietuva}} | 38 | {{ESC|Polija}} | 44 |- ! scope="row"| 12 | {{ESC|Malta}} | 28 | {{ESC|Lietuva}} | 41 |- ! scope="row"| 13 | {{ESC|Izraēla}} | 26 | {{ESC|Gruzija}} | 33 |- ! scope="row"| 14 | {{ESC|Maķedonija}} | 26 | {{ESC|Izraēla}} | 32 |- ! scope="row"| 15 | {{ESC|Gruzija}} | 15 | {{ESC|Īrija}} | 27 |} {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen 2014 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504124237/https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/second-semi-final/results |archive-date=4 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2014 Second Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1873#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042928/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1873#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="15" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 63 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 8 || 4 || 1 || 1 || 5 || 3 || 4 || '''12''' || 5 || || || 3 || 3 || 5 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 3 || || 2 || 5 || || 6 || || 1 || 2 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 77 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 6 || 5 || 8 || 10 || 8 || || 4 || 2 || 7 || 4 || 4 || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 6 || || || 5 || || || 1 || || || 1 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 70 || 1 || 4 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 2 || 10 || 3 || 3 || 3 || 5 || || '''12''' || 10 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 169 || 10 || 10 || 8 || 10 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 4 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || 5 || 7 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 6 || || || || || || || 1 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 97 || || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || 10 || 8 || 4 || 2 || 5 || 5 || 8 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 4 || 1 || 3 || || 5 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 7 || 1 || 2 || 1 || 2 || || || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 87 || 6 || 7 || 1 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || 7 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 8 || 6 || 8 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 3 || 2 || || 2 || || || || 1 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || '''12''' || || || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Šveice | style="text-align:right;" | 92 || 5 || 5 || || || '''12''' || 6 || 7 || 8 || 6 || 3 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 8 || 10 || 10 || 3 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 74 || 8 || 6 || 6 || 3 || 1 || 3 || || 4 || 4 || '''12''' || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 7 || 6 || 6 || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 52 || || 8 || 4 || 4 || 3 || 7 || 3 || 2 || || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || || 7 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 125 || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || || '''12''' || 2 || 6 || 7 || 8 || 8 || 7 || 10 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 4 || 6 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Malta}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Lietuva}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Polija}} |} === Fināls === {| class="wikitable collapsible collapsed plainrowheaders" style="float:right; margin:10px" |- ! scope="col" colspan=5|Fināla<br />sadalītais žūrijas/skatītāju balsojums |- ! scope="col"| Vieta !! Skatītāji !! Punkti !! Žūrija !! Punkti |- ! scope="row"| 1 | {{ESC|Austrija}} | 311 | {{ESC|Austrija}} | 224 |- ! scope="row"| 2 | {{ESC|Nīderlande}} | 222 | {{ESC|Nīderlande}} | 203 |- ! scope="row"| 3 | {{ESC|Armēnija}} | 193 | {{ESC|Zviedrija}} | 201 |- ! scope="row"| 4 | {{ESC|Zviedrija}} | 190 | {{ESC|Ungārija}} | 138 |- ! scope="row"| 5 | {{ESC|Polija}} | 162 | {{ESC|Armēnija}} | 125 |- ! scope="row"| 6 | {{ESC|Krievija}} | 132 | {{ESC|Malta}} | 119 |- ! scope="row"| 7 | {{ESC|Šveice}} | 114 | {{ESC|Somija}} | 114 |- ! scope="row"| 8 | {{ESC|Ukraina}} | 112 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 108 |- ! scope="row"| 9 | {{ESC|Rumānija}} | 103 | {{ESC|Norvēģija}} | 102 |- ! scope="row"| 10 | {{ESC|Ungārija}} | 98 | {{ESC|Dānija}} | 85 |- ! scope="row"| 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | 56 | {{ESC|Spānija}} | 83 |- ! scope="row"| 12 | {{ESC|Islande}} | 46 | {{ESC|Ukraina}} | 78 |- ! scope="row"| 13 | {{ESC|Dānija}} | 43 | {{ESC|Krievija}} | 70 |- ! scope="row"| 14 | {{ESC|Grieķija}} | 43 | {{ESC|Vācija}} | 61 |- ! scope="row"| 15 | {{ESC|Spānija}} | 41 | {{ESC|Islande}} | 59 |- ! scope="row"| 16 | {{ESC|Norvēģija}} | 39 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | 52 |- ! scope="row"| 17 | {{ESC|Somija}} | 39 | {{ESC|Rumānija}} | 51 |- ! scope="row"| 18 | {{ESC|Melnkalne}} | 33 | {{ESC|Baltkrievija}} | 50 |- ! scope="row"| 19 | {{ESC|Itālija}} | 32 | {{ESC|Grieķija}} | 49 |- ! scope="row"| 20 | {{ESC|Vācija}} | 31 | {{ESC|Melnkalne}} | 48 |- ! scope="row"| 21 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | 29 | {{ESC|Itālija}} | 37 |- ! scope="row"| 22 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 26 | {{ESC|Šveice}} | 27 |- ! scope="row"| 23 | {{ESC|Sanmarīno}} | 18 | {{ESC|Polija}} | 23 |- ! scope="row"| 24 | {{ESC|Malta}} | 17 | {{ESC|Slovēnija}} | 21 |- ! scope="row"| 25 | {{ESC|Slovēnija}} | 15 | {{ESC|Sanmarīno}} | 16 |- ! scope="row"| 26 | {{ESC|Francija}} | 1 | {{ESC|Francija}} | 5 |} {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen 2014 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504124224/https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/grand-final/results |archive-date=4 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2014 Grand Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042934/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref><ref name="Final split results">{{tīmekļa atsauce |title=Full Split Results {{!}} Grand Final of Copenhagen 2014 |url=http://www.eurovision.tv/upload/voting/ESC-2014-second_semi-final-full_results.xls |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140513054505/http://www.eurovision.tv/upload/voting/ESC-2014-grand_final-full_results.xls |archive-date=13 May 2014 |format=XLS }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4EAA9;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 113 || 10 || 5 || 5 || || || 1 || 7 || || 7 || || || || || 7 || || || || || 8 || || 5 || || || 8 || 2 || 10 || || 2 || 5 || 5 || 6 || 4 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 || 7 || || || || || || 1 || || '''12''' || || || || || || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || || || || || 5 || || || 3 || || || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || '''12''' || || || || 10 || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || || || || || 8 || 5 || || || 1 || 6 || || 7 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 2 || || || 6 || || 5 || || || || || 2 || 1 || || 7 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || || 3 || 7 || || || 6 || || 1 || || 10 || 2 || 2 || || 5 || || 1 || || 3 || 4 || 5 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || || 7 || 7 || 8 || 1 || || || || || 5 || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || 6 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || || || || || || 4 || || 1 || || 8 || 1 || 4 || || || '''12''' || 2 || || || 8 || 8 || 5 || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 174 || || 7 || 1 || || 6 || 2 || 10 || 7 || 8 || 7 || 6 || '''12''' || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 8 || 5 || 10 || 6 || 6 || 4 || || 5 || 7 || 3 || || 4 || || '''12''' || 4 || || || 10 || || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || '''12''' || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || 2 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 4 || || || || || 5 || || || || 3 || 5 || 2 || 7 || 10 || || || 2 || || 3 || 2 || || || || || || || 8 || 7 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || || || || 4 || || 1 || || 2 || || 7 || || || || 6 || || 2 || || || || || || || || || || || || 3 || || || 4 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Austrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 290 || 1 || '''12''' || || 5 || || 8 || 2 || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || 6 || || 10 || 3 || '''12''' || || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || 8 || 4 || || || || 2 || || || || || || || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || 5 || 7 || 5 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || || 2 || 4 || 7 || 10 || '''12''' || 3 || '''12''' || 2 || 8 || 7 || 4 || 7 || 8 || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 10 || 8 || 8 || 10 || 8 || 6 || 4 || 10 || 7 || 6 || 10 || 10 || || '''12''' || 6 || 2 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 89 || '''12''' || 10 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || || 2 || 10 || || 6 || || '''12''' || || 3 || 2 || || 1 || || 8 || || || 6 || || || || || 4 || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || 10 || || || 6 || || || || '''12''' || 1 || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || || || 3 || || 3 || 4 || || || || 2 || || || 6 || 3 || || 5 || || 6 || || 4 || || || 7 || 6 || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 3 || 6 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || || || 2 || '''12''' || || || || 5 || || || || 6 || 5 || 4 || 2 || || || || || 1 || 4 || || 5 || 2 || || || 6 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 2 || 8 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || || 4 || 10 || || || || 5 || 6 || || 3 || 3 || || 1 || || 5 || || || || || 3 || || 7 || || || 1 || || 5 || || 2 || 3 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 143 || 8 || 6 || || 8 || 7 || 3 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || || || || 1 || || 6 || 10 || 7 || 5 || || 7 || 6 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 1 || 5 || || 7 || 2 || 7 || || 3 || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 || 5 || || || 1 || 4 || || || || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || || || || || || || || || || || || || || 3 || 3 || || || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 1 || || 3 || 3 || || 1 || 8 || || 8 || || 8 || || 5 || 1 || || || || || 6 || 1 || || 3 || 6 || || || 3 || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 238 || || 8 || '''12''' || || 2 || 10 || || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 8 || '''12''' || 4 || '''12''' || 7 || 10 || 2 || '''12''' || || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 7 || 8 || 4 || || 10 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 3 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || 4 || 1 || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || || || || || 5 || 7 || || || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 4 || || || || || || || 3 || || || || 8 || || || || 5 || 1 || || || || 3 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 13 | '''{{ESC|Austrija}}''' || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Maķedonija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Melnkalne}} |} == Izpildītāji, kas atgriežas == {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Valentīna Moneta]] (2012, 2013) |- | {{ESC|Rumānija}} | [[Paula Selinga]] & [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] (2010) |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2014. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] rxw3yz3s6j2dbonmqymkh2e6z8kqvlc 4542047 4541949 2026-10-31T11:07:20Z Lasks 38532 4542047 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |attēls = Eurovision Song Contest 2014 logo.svg |tēma = ''#JoinUs'' ("Pievienojies mums")<ref name="Slogan">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=eurovision_2014_slogan_revealed_join_us Eurovision 2014 slogan revealed: 'Join Us'!]</ref> |att_izm = |fināls = {{dat|2014|5|10|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2014|5|6|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2014|5|8|N}} |vadītājs (i) = Līse Renne<br />Nikolajs Kopels<br />Johans Filips Asbeks |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Dānija}} [[Dānijas Radio]] |vieta = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena|''B&W Hallerne''|3s=Burmeister & Wain}}<ref name="Host City" /> |uzvarētājs = {{flaga|Austrija}} [[Končita Vursta]] — ''[[Rise Like a Phoenix]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 37 valstis |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Kipra}}<br />{{ESC|Serbija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = | map = ESC 2014 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2014. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2013]] |nākamais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015 ►]] }} '''2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2014}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2014}}) bija 59. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika ''B&W Hallerne'' arēnā, [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]],<ref name="Host City">{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen announced as host city of Eurovision 2014 |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=89733&_t=copenhagen_announced_as_host_city_of_eurovision_2014#comments |last=Siim |first=Jarmo |date=2 September 2013 |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|eurovision.tv]]|accessdate=2 September 2013}}</ref> kas konkursu rīko pēc [[Emmelija de Foresta|Emmelijas de Forestas]] uzvaras [[Eirovīzija 2013|2013. gadā]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. 2014. gada konkursu vada Līse Renne, Nikolajs Kopels un Johans Filips Asbeks. Šī ir trešā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notiek Dānijā (pēdējo reizi [[Eirovīzija 2001|2001. gadā]]). Konkursa pusfināli notiek 2014. gada 6. un 8. maijā, savukārt fināls — 10. maijā.<ref name=Dates>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Eurovision 2014 grand final set for 10 May|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=eurovision_2014_grand_final_set_for_10_may|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|eurovision.tv]]|accessdate=8 July 2013|date=8 July 2013}}</ref> Konkursā uzvarēja [[Austrija]]s pārstāve [[Končita Vursta]], kas izpildīja dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 37 valstis. Latviju pārstāvēja grupa "[[Aarzemnieki]]" ar dziesmu ''[[Cake to Bake]]'',<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/muzika/latviju-eirovizijas-konkursa-kopenhagena-parstaves-aarzemnieki-14045316|title=Latviju Eirovīzijas konkursā Kopenhāgenā pārstāvēs Aarzemnieki|date={{dat|2014|2|23||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|2|23||bez}}}}</ref> kas nekvalificējās finālam. == Pusfināla sadalījums == Pusfinālu izloze notika {{dat|2014|1|20||bez}}, tomēr jau pirms tam, {{dat|2013|11|24||bez}}, Zviedrija un Norvēģija katra tika iedalīta savā pusfinālā. Tāpat EBU ierindoja Izraēlu otrajā pusfinālā pēc tās lūguma, lai dalība neiekristu pirmā pusfināla dienā, kad Izraēlā notika nacionālie svētki. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2014 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balso pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balso otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2014. gada 6. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja "Lielā piecinieka" valstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]]. {| class=wikitable sortable style="text-align:left;" !Nr.<ref name="heats-draw">{{tīmekļa atsauce|title=Running order for Eurovision Semi-Finals decided|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=99363&_t=running_order_for_eurovision_semi-finals_decided|work=Eurovision Song Contest 2014|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=24 March 2014}}</ref> !Valsts<ref name=Countries>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=slovenia_joins_eurovision_2014_semi-final_draw_on_monday|title=Slovenia joins Eurovision 2014, Semi-Final Allocation Draw on Monday|date=17 January 2014|publisher=Eurovision.tv|accessdate=19 January 2014}}</ref> !Valoda !Izpildītājs<ref name="semi1participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1883|title=Eurovision Song Contest 2014 First Semi-Final|date=5 February 2014|work=Eurovision.tv|accessdate=5 February 2014}}</ref> !Dziesma<ref name="semi1participants"/> !Tulkojums !Vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1883|title=Eurovision Song Contest 2014 First Semi-Final|date={{dat|2014|5|10||bez}}|publisher=Eurovision.tv|accessdate={{dat|2014|5|10||bez}}}}</ref> !Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Aram MP3]]'' | ''Not Alone'' | "Nav vientuļš" | 4. | 121 |- | 02 | {{ESC|Latvija}} | Angļu{{ref|d|1}} | [[Aarzemnieki]] | ''[[Cake To Bake]]'' | "Uzcep kūku" | 13. | 33 |- | 03 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Tatjana Mihailova|Taņa]] | ''Amazing'' | "Pārsteidzošs" | 12. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Sanna Nīlsena]] | ''Undo'' | "Atsaukt" | 2. | 131 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Polaponki]]'' | ''No Prejudice'' | "Bez aizspriedumiem" | 8. | 61 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Hersi Matmuja]] | ''One Night's Anger'' | "Vienas nakts dusmas" | 15. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Māsas Tolmačevas]] | ''Shine'' | "Spīdi" | 6. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Dilara Kazimova]] | ''Start a Fire'' | "Iekurt uguni" | 9. | 57 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 09 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Marija Jaremčuka]] | ''Tick-Tock'' | "Tik-Tak" | 5. | 118 |- | 10 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Aksels Irsū]] | ''Mother'' | "Māte" | 14. | 28 |- | 11 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Kristīna Skarlata]] | ''Wild Soul'' | "Mežonīga dvēsele" | 16. | 13 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Moneta]] | ''Maybe'' | "Varbūt" | 10. | 40 |- | 13 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Suzy]]'' | ''Quero ser tua'' | "Es gribu būt tava" | 11. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[The Common Linnets]]'' | ''Calm After the Storm'' | "Klusums pēc vētras" | 1. | 150 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | [[Sergejs Četkovičs]] | ''Moj Svijet <small>(Мој свијет)</small>'' | "Mana pasaule" | 7. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Kalajs-Saunders]] | ''Running'' | "Bēgt" | 3. | 127 |} : 1.{{note|d}} Dziesma ir angliski, bet viena frāze ir latviski. === Otrais pusfināls === === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2014. gada 8. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name="Allocation Draw Result">{{tīmekļa atsauce|last=Escuerdo|first=Victor M.|title=Allocation Draw results: Who's in which Semi-Final?|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=allocation_draw_results_whos_in_which_semi-final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=20 January 2014|date=20 January 2014}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:left;" !Nr.<ref name="heats-draw"/> !Valsts<ref name=Countries/> !Valoda !Izpildītājs<ref name="semi2participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1873|title=Eurovision Song Contest 2014 Second Semi-Final|date=5 February 2014|work=Eurovision.tv|accessdate=5 February 2014}}</ref> !Dziesma<ref name="semi2participants"/> !Tulkojums !Vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1873|title=Eurovision Song Contest 2014 Second Semi-Final|date={{dat|2014|5|10||bez}}|publisher=Eurovision.tv|accessdate={{dat|2014|5|10||bez}}}}</ref> !Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Firelight (grupa)|Firelight]]'' | ''Coming Home'' | "Atgriezties mājās" | 9. | 63 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />Angļu | [[Mei Finegolda]] | ''Same Heart'' | "Tā pati sirds" | 14. | 19 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Kārls Espens]] | ''Silent Storm'' | "Klusā vētra" | 6. | 77 |- | 04 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Mariko Ebralidze]] un ''[[The Shin]]'' | ''Three Minutes to Earth'' | "Trīs minūtes līdz Zemei" | 15. | 15 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|Poļu]],<br />Angļu | [[Donatans]] un ''[[Cleo]]'' | ''My Słowianie'' | "Mēs slāvi" | 8. | 70 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Austrija}} | Angļu | [[Končita Vursta]] | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | "Celies kā fēnikss" | 1. | 169 |- | 07 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Vilija Matačūnaite]] | ''Attention'' | "Uzmanību" | 11. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Softengine]]'' | ''Something Better'' | "Kaut cik labāk" | 3. | 97 |- | 09 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Can-Linn]]'', pied. [[Keisija Smita|Keisijai Smitai]] | ''Heartbeat'' | "Sirdspuksti" | 35 | 12. |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Teo]] | ''Cheesecake'' | "Siera kūka" | 5. | 87 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu | [[Tijana Dapčeviča|Tijana]] | ''To the Sky'' | "Uz debesīm" | 13. | 33 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | [[Sebalters]] | ''Hunter of Stars'' | "Zvaigžņu mednieks" | 4. | 92 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | ''[[Freaky Fortune]]'', pied. ''[[Riskykidd]]'' | ''Rise Up'' | "Celies augšā" | 7. | 74 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu,<br />[[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Tinkara Kovača]] | ''Round and Round'' | "Atkal un atkal" | 10. | 52 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] & [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 2. | 125 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2014. gada 10. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] pārstāve [[Končita Vursta]] ar dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]''. {| class="wikitable sortable" style="text-align:left;" !Nr.<ref name=final-runningorder>{{tīmekļa atsauce|title=Running order for the Grand Final revealed!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=Array_running_order_for_the_grand_final_revealed|date=9 May 2014|work=Eurovision.tv|accessdate=9 May 2014}}</ref> !Valsts<ref name=Countries/> !Valoda !Izpildītājs<ref name="finalparticipants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893|title=Eurovision Song Contest 2014 Grand Final|date=5 February 2014|work=Eurovision.tv|accessdate=5 February 2014}}</ref> !Dziesma<ref name="finalparticipants"/> !Tulkojums !Vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893|title=Eurovision Song Contest 2014 Grand Final|date={{dat|2014|5|10||bez}}|publisher=Eurovision.tv|accessdate={{dat|2014|5|10||bez}}}}</ref> !Punkti |- | 01 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Marija Jaremčuka]] | ''Tick-Tock'' | "Tik-Tak" | 6. | 113 |- | 02 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Teo]] | ''Cheesecake'' | "Siera kūka" | 16. | 43 |- | 03 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Dilara Kazimova]] | ''Start a Fire'' | "Iekurt uguni" | 22. | 33 |- | 04 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Polaponki]]'' | ''No Prejudice'' | "Bez aizspriedumiem" | 15. | 58 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Kārls Espens]] | ''Silent Storm'' | "Klusā vētra" | 8. | 88 |- | 06 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] & [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 12. | 72 |- | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Aram MP3]]'' | ''Not Alone'' | "Nav vientuļš" | 4. | 174 |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | [[Sergejs Četkovičs]] | ''Moj Svijet <small>(Мој свијет)</small>'' | "Mana pasaule" | 19. | 37 |- | 09 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|Poļu]],<br />Angļu | [[Donatans]] un ''[[Cleo]]'' | ''My Słowianie'' | "Mēs slāvi" | 14. | 62 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | ''[[Freaky Fortune]]'', pied ''[[Riskykidd]]'' | ''Rise Up'' | "Celies augšā" | 20. | 35 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 11 | {{ESC|Austrija}} | Angļu | [[Končita Vursta]] | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | "Celies kā fēnikss" | 1. | 290 |- | 12 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Elaiza]] | ''Is It Right'' | "Vai tas ir pareizi" | 18. | 39 |- | 13 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Sanna Nīlsena]] | ''Undo'' | "Atsaukt" | 3. | 218 |- | 14 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | ''[[Twin Twin]]'' | ''Moustache'' | "Ūsas" | 26. | 2 |- | 15 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Māsas Tolmačevas]] | ''Shine'' | "Spīdi" | 7. | 89 |- | 16 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Emma Marona|Emma]] | ''La mia città'' | "Mana pilsēta" | 21. | 33 |- | 17 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />Slovēņu | [[Tinkara Kovača]] | ''Round and Round'' | "Atkal un atkal" | 25. | 9 |- | 18 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Softengine]]'' | ''Something Better'' | "Kaut cik labāk" | 11. | 72 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />Spāņu | [[Ruta Lorenso]] | ''Dancing in the Rain'' | "Dejošana lietū" | 10. | 74 |- | 20 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | [[Sebalters]] | ''Hunter of Stars'' | "Zvaigžņu mednieks" | 13. | 64 |- | 21 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Kalajs-Saunders]] | ''Running'' | "Bēgt" | 5. | 143 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Firelight (grupa)|Firelight]]'' | ''Coming Home'' | "Atgriezties mājās" | 23. | 32 |- | 23 | {{ESC|Dānija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Basims]] | ''Cliche Love Song'' | "Klišejas mīlestības dziesma" | 9. | 74 |- | 24 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[The Common Linnets]]'' | ''Calm After the Storm'' | "Klusums pēc vētras" | 2. | 238 |- | 25 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Moneta]] | ''Maybe'' | "Varbūt" | 24. | 14 |- | 26 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Molija Smitena-Daunesa|Molija]] | ''Children of the Universe'' | "Visuma bērni" | 17. | 40 |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable collapsible collapsed plainrowheaders" style="float:right; margin:10px" |- ! colspan=5 scope="col"|Pirmā pusfināla<br />sadalītais žūrijas/skatītāju balsojums |- ! scope="col"| Vieta !! Skatītāji !! Punkti !! Žūrija !! Punkti |- ! scope="row"| 1 | {{ESC|Nīderlande}} | 132 | {{ESC|Nīderlande}} | 130 |- ! scope="row"| 2 | {{ESC|Zviedrija}} | 129 | {{ESC|Armēnija}} | 106 |- ! scope="row"| 3 | {{ESC|Ungārija}} | 126 | {{ESC|Zviedrija}} | 104 |- ! scope="row"| 4 | {{ESC|Ukraina}} | 98 | {{ESC|Ungārija}} | 103 |- ! scope="row"| 5 | {{ESC|Armēnija}} | 92 | {{ESC|Ukraina}} | 98 |- ! scope="row"| 6 | {{ESC|Portugāle}} | 65 |{{ESC|Islande}} | 72 |- ! scope="row"| 7 | {{ESC|Krievija}} | 60 | {{ESC|Igaunija}} | 70 |- ! scope="row"| 8 | {{ESC|Sanmarīno}} | 51 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 67 |- ! scope="row"| 9 | {{ESC|Islande}} | 49 | {{ESC|Melnkalne}} | 64 |- ! scope="row"| 10 | {{ESC|Latvija}} | 41 | {{ESC|Krievija}} | 60 |- ! scope="row"| 11 | {{ESC|Beļģija}} | 33 | {{ESC|Albānija}} | 57 |- ! scope="row"| 12 | {{ESC|Melnkalne}} | 28 | {{ESC|Latvija}} | 28 |- ! scope="row"| 13 | {{ESC|Igaunija}} | 27 | {{ESC|Beļģija}} | 26 |- ! scope="row"| 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 18 | {{ESC|Sanmarīno}} | 25 |- ! scope="row"| 15 | {{ESC|Albānija}} | 11 | {{ESC|Moldova}} | 24 |- ! scope="row"| 16 | {{ESC|Moldova}} | 5 | {{ESC|Portugāle}} | 22 |} {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen 2014 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504124227/https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/first-semi-final/results |archive-date=4 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2014 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1883#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042931/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1883#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 121 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 5 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || || '''12''' || 3 || || 10 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || 5 || '''12''' || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 1 || 6 || || || 7 || || 5 || || 2 || 3 || || || 2 || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || || || 5 || || || || || || || || || || 4 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 131 || 4 || 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || 6 || || 10 || 8 || 10 || 3 || 8 || 8 || 5 || 10 || 10 || 6 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 61 || || 5 || 2 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 4 || || 7 || 1 || 7 || || 6 || 8 || 8 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 5 || || 1 || '''12''' || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 63 || 7 || 4 || 1 || 2 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || 1 || '''12''' || || 5 || || 4 || 5 || 4 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 57 || || 2 || 4 || || 1 || 7 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 6 || 6 || 2 || 4 || 7 || 1 || || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 118 || '''12''' || 7 || 10 || 6 || 7 || 3 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 8 || 4 || 7 || 5 || 8 || 3 || 7 || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || 6 || || || || || || 4 || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 1 || || 3 || 2 || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || || || || 4 || 1 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 6 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Sanmarīno | style="text-align:right;" | 40 || 2 || 1 || 3 || || 4 || 8 || 3 || 6 || 4 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 7 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || 3 || || || 4 || || 1 || || 1 || || 6 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || || 3 || 5 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 150 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 2 || 3 || 7 || 10 || 2 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Melnkalne | style="text-align:right;" | 63 || 8 || || || 3 || || '''12''' || 5 || 2 || 1 || || 5 || || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || || 7 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 127 || 1 || 3 || 8 || 10 || 8 || 10 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 3 || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Melnkalne}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Spānija}} |} === Otrais pusfināls === {| class="wikitable collapsible collapsed plainrowheaders" style="float:right; margin:10px" |- ! scope="col" colspan=5|Otrā pusfināla<br />sadalītais žūrijas/skatītājubalsojums |- ! scope="col"| Vieta !! Skatītāji !! Punkti !! Žūrija !! Punkti |- ! scope="row"| 1 | {{ESC|Austrija}} | 155 | {{ESC|Austrija}} | 138 |- ! scope="row"| 2 | {{ESC|Rumānija}} | 120 | {{ESC|Malta}} | 113 |- ! scope="row"| 3 | {{ESC|Polija}} | 115 | {{ESC|Somija}} | 111 |- ! scope="row"| 4 | {{ESC|Šveice}} | 98 | {{ESC|Norvēģija}} | 100 |- ! scope="row"| 5 | {{ESC|Grieķija}} | 88 | {{ESC|Rumānija}} | 99 |- ! scope="row"| 6 | {{ESC|Baltkrievija}} | 74 | {{ESC|Baltkrievija}} | 70 |- ! scope="row"| 7 | {{ESC|Somija}} | 63 | {{ESC|Maķedonija}} | 67 |- ! scope="row"| 8 | {{ESC|Norvēģija}} | 50 | {{ESC|Slovēnija}} | 63 |- ! scope="row"| 9 | {{ESC|Īrija}} | 48 | {{ESC|Šveice}} | 57 |- ! scope="row"| 10 | {{ESC|Slovēnija}} | 44 | {{ESC|Grieķija}} | 49 |- ! scope="row"| 11 | {{ESC|Lietuva}} | 38 | {{ESC|Polija}} | 44 |- ! scope="row"| 12 | {{ESC|Malta}} | 28 | {{ESC|Lietuva}} | 41 |- ! scope="row"| 13 | {{ESC|Izraēla}} | 26 | {{ESC|Gruzija}} | 33 |- ! scope="row"| 14 | {{ESC|Maķedonija}} | 26 | {{ESC|Izraēla}} | 32 |- ! scope="row"| 15 | {{ESC|Gruzija}} | 15 | {{ESC|Īrija}} | 27 |} {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen 2014 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504124237/https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/second-semi-final/results |archive-date=4 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2014 Second Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1873#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042928/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1873#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="15" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 63 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 8 || 4 || 1 || 1 || 5 || 3 || 4 || '''12''' || 5 || || || 3 || 3 || 5 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 3 || || 2 || 5 || || 6 || || 1 || 2 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 77 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 6 || 5 || 8 || 10 || 8 || || 4 || 2 || 7 || 4 || 4 || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 6 || || || 5 || || || 1 || || || 1 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 70 || 1 || 4 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 2 || 10 || 3 || 3 || 3 || 5 || || '''12''' || 10 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 169 || 10 || 10 || 8 || 10 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 4 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || 5 || 7 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 6 || || || || || || || 1 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 97 || || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || 10 || 8 || 4 || 2 || 5 || 5 || 8 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 4 || 1 || 3 || || 5 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 7 || 1 || 2 || 1 || 2 || || || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 87 || 6 || 7 || 1 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || 7 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 8 || 6 || 8 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 3 || 2 || || 2 || || || || 1 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || '''12''' || || || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Šveice | style="text-align:right;" | 92 || 5 || 5 || || || '''12''' || 6 || 7 || 8 || 6 || 3 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 8 || 10 || 10 || 3 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 74 || 8 || 6 || 6 || 3 || 1 || 3 || || 4 || 4 || '''12''' || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 7 || 6 || 6 || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 52 || || 8 || 4 || 4 || 3 || 7 || 3 || 2 || || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || || 7 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 125 || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || || '''12''' || 2 || 6 || 7 || 8 || 8 || 7 || 10 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 4 || 6 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Malta}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Lietuva}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Polija}} |} === Fināls === {| class="wikitable collapsible collapsed plainrowheaders" style="float:right; margin:10px" |- ! scope="col" colspan=5|Fināla<br />sadalītais žūrijas/skatītāju balsojums |- ! scope="col"| Vieta !! Skatītāji !! Punkti !! Žūrija !! Punkti |- ! scope="row"| 1 | {{ESC|Austrija}} | 311 | {{ESC|Austrija}} | 224 |- ! scope="row"| 2 | {{ESC|Nīderlande}} | 222 | {{ESC|Nīderlande}} | 203 |- ! scope="row"| 3 | {{ESC|Armēnija}} | 193 | {{ESC|Zviedrija}} | 201 |- ! scope="row"| 4 | {{ESC|Zviedrija}} | 190 | {{ESC|Ungārija}} | 138 |- ! scope="row"| 5 | {{ESC|Polija}} | 162 | {{ESC|Armēnija}} | 125 |- ! scope="row"| 6 | {{ESC|Krievija}} | 132 | {{ESC|Malta}} | 119 |- ! scope="row"| 7 | {{ESC|Šveice}} | 114 | {{ESC|Somija}} | 114 |- ! scope="row"| 8 | {{ESC|Ukraina}} | 112 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 108 |- ! scope="row"| 9 | {{ESC|Rumānija}} | 103 | {{ESC|Norvēģija}} | 102 |- ! scope="row"| 10 | {{ESC|Ungārija}} | 98 | {{ESC|Dānija}} | 85 |- ! scope="row"| 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | 56 | {{ESC|Spānija}} | 83 |- ! scope="row"| 12 | {{ESC|Islande}} | 46 | {{ESC|Ukraina}} | 78 |- ! scope="row"| 13 | {{ESC|Dānija}} | 43 | {{ESC|Krievija}} | 70 |- ! scope="row"| 14 | {{ESC|Grieķija}} | 43 | {{ESC|Vācija}} | 61 |- ! scope="row"| 15 | {{ESC|Spānija}} | 41 | {{ESC|Islande}} | 59 |- ! scope="row"| 16 | {{ESC|Norvēģija}} | 39 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | 52 |- ! scope="row"| 17 | {{ESC|Somija}} | 39 | {{ESC|Rumānija}} | 51 |- ! scope="row"| 18 | {{ESC|Melnkalne}} | 33 | {{ESC|Baltkrievija}} | 50 |- ! scope="row"| 19 | {{ESC|Itālija}} | 32 | {{ESC|Grieķija}} | 49 |- ! scope="row"| 20 | {{ESC|Vācija}} | 31 | {{ESC|Melnkalne}} | 48 |- ! scope="row"| 21 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | 29 | {{ESC|Itālija}} | 37 |- ! scope="row"| 22 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | 26 | {{ESC|Šveice}} | 27 |- ! scope="row"| 23 | {{ESC|Sanmarīno}} | 18 | {{ESC|Polija}} | 23 |- ! scope="row"| 24 | {{ESC|Malta}} | 17 | {{ESC|Slovēnija}} | 21 |- ! scope="row"| 25 | {{ESC|Slovēnija}} | 15 | {{ESC|Sanmarīno}} | 16 |- ! scope="row"| 26 | {{ESC|Francija}} | 1 | {{ESC|Francija}} | 5 |} {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen 2014 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504124224/https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/grand-final/results |archive-date=4 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2014 Grand Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042934/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref><ref name="Final split results">{{tīmekļa atsauce |title=Full Split Results {{!}} Grand Final of Copenhagen 2014 |url=http://www.eurovision.tv/upload/voting/ESC-2014-second_semi-final-full_results.xls |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140513054505/http://www.eurovision.tv/upload/voting/ESC-2014-grand_final-full_results.xls |archive-date=13 May 2014 |format=XLS }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4EAA9;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 113 || 10 || 5 || 5 || || || 1 || 7 || || 7 || || || || || 7 || || || || || 8 || || 5 || || || 8 || 2 || 10 || || 2 || 5 || 5 || 6 || 4 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 || 7 || || || || || || 1 || || '''12''' || || || || || || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || || || || || 5 || || || 3 || || || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || '''12''' || || || || 10 || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || || || || || 8 || 5 || || || 1 || 6 || || 7 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 2 || || || 6 || || 5 || || || || || 2 || 1 || || 7 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || || 3 || 7 || || || 6 || || 1 || || 10 || 2 || 2 || || 5 || || 1 || || 3 || 4 || 5 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || || 7 || 7 || 8 || 1 || || || || || 5 || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || 6 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || || || || || || 4 || || 1 || || 8 || 1 || 4 || || || '''12''' || 2 || || || 8 || 8 || 5 || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 174 || || 7 || 1 || || 6 || 2 || 10 || 7 || 8 || 7 || 6 || '''12''' || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 8 || 5 || 10 || 6 || 6 || 4 || || 5 || 7 || 3 || || 4 || || '''12''' || 4 || || || 10 || || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || '''12''' || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || 2 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 4 || || || || || 5 || || || || 3 || 5 || 2 || 7 || 10 || || || 2 || || 3 || 2 || || || || || || || 8 || 7 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || || || || 4 || || 1 || || 2 || || 7 || || || || 6 || || 2 || || || || || || || || || || || || 3 || || || 4 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Austrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 290 || 1 || '''12''' || || 5 || || 8 || 2 || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || 6 || || 10 || 3 || '''12''' || || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || 8 || 4 || || || || 2 || || || || || || || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || 5 || 7 || 5 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || || 2 || 4 || 7 || 10 || '''12''' || 3 || '''12''' || 2 || 8 || 7 || 4 || 7 || 8 || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 10 || 8 || 8 || 10 || 8 || 6 || 4 || 10 || 7 || 6 || 10 || 10 || || '''12''' || 6 || 2 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 89 || '''12''' || 10 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || || 2 || 10 || || 6 || || '''12''' || || 3 || 2 || || 1 || || 8 || || || 6 || || || || || 4 || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || 10 || || || 6 || || || || '''12''' || 1 || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || || || 3 || || 3 || 4 || || || || 2 || || || 6 || 3 || || 5 || || 6 || || 4 || || || 7 || 6 || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 3 || 6 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || || || 2 || '''12''' || || || || 5 || || || || 6 || 5 || 4 || 2 || || || || || 1 || 4 || || 5 || 2 || || || 6 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 2 || 8 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || || 4 || 10 || || || || 5 || 6 || || 3 || 3 || || 1 || || 5 || || || || || 3 || || 7 || || || 1 || || 5 || || 2 || 3 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 143 || 8 || 6 || || 8 || 7 || 3 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || || || || 1 || || 6 || 10 || 7 || 5 || || 7 || 6 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 1 || 5 || || 7 || 2 || 7 || || 3 || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 || 5 || || || 1 || 4 || || || || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || || || || || || || || || || || || || || 3 || 3 || || || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 1 || || 3 || 3 || || 1 || 8 || || 8 || || 8 || || 5 || 1 || || || || || 6 || 1 || || 3 || 6 || || || 3 || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 238 || || 8 || '''12''' || || 2 || 10 || || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 8 || '''12''' || 4 || '''12''' || 7 || 10 || 2 || '''12''' || || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 7 || 8 || 4 || || 10 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 3 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || 4 || 1 || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || || || || || 5 || 7 || || || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 4 || || || || || || || 3 || || || || 8 || || || || 5 || 1 || || || || 3 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 13 | '''{{ESC|Austrija}}''' || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Maķedonija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Melnkalne}} |} == Izpildītāji, kas atgriežas == {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Valentīna Moneta]] (2012, 2013) |- | {{ESC|Rumānija}} | [[Paula Selinga]] & [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] (2010) |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2014. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] nq84e3jv2d4s6cuuiujjfkj53404xn9 0 190659 4542036 4283356 2026-10-31T10:53:17Z Bendžamins 76862 4542036 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Žeroms Boatengs | image = Ger-Mex (6) (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|9|3}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Rietumberlīne}} | height = 192 | position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Tennis Borussia Berlin]] | youthyears2 = 2002—2006 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC|Hertha BSC II]] | caps1 = 25 | goals1 = 1 | years2 = 2007 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]] | caps2 = 10 | goals2 = 0 | years3 = 2007—2010 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps3 = 75 | goals3 = 0 | years4 = 2010—2011 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps4 = 16 | goals4 = 0 | years5 = 2011—2021 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern München|Bayern München]] | caps5 = 229 | goals5 = 5 | nationalyears1 = 2004—2005 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2005—2007 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2007—2009 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2009—2018 | nationalteam4 = {{fb|GER}} | nationalcaps4 = 76 | nationalgoals4 = 1 | name = | caption = Boatengs 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | years6 = 2021—2023 | caps6 = 32 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]] | years7 = 2024 | caps7 = 7 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Austrija}} [[LASK]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 10 | goals8 = 0 | totalcaps = 403 | totalgoals = 6 }} '''Žeroms Boatengs''' (''Jérôme Boateng'', {{izrunā|ʒeˈʁoːm bo.aˈtɛŋ}}; dzimis {{dat|1988|9|3}}) ir [[Gana]]s izcelsmes [[Vācija]]s bijušais [[futbolists]] un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] dalībnieks. 2009. gadā ar Vācijas U19 izlasi izcīnīja Eiropas čempiona titulu, bet 2010. gadā Vācijas pieaugušo izlasē izcīnīja trešo vietu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]]. 2011. gadā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' sastāvā ieguva [[FA kauss|FA kausu]]. Vācijas futbola izlasē Boatengs debitēja {{dat|2009|10|10||bez}} spēlē pret [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasi]]. Viņš kļuva par pirmo Vācijas izlases futbolistu, kas savā debijas spēlē tika noraidīts no laukuma. Vācijas izlases sastāvā bija [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. Žeroma pusbrālis [[Kevins Prinss Boatengs]] pārstāv [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasi]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[FA kauss]]: 2010—11 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2012—13, 2013—14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]] * [[DFB Pokal]]: 2012—13, 2013—14, 2015—16, 2018—19, 2019—20 * [[DFL Supercup]]: 2012, 2020 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]] * [[UEFA Superkauss]]: 2013, 2020 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2013, 2020 '''Vācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] '''Individuālie sasniegumi''' * Vācijas gada futbolists: 2015—16<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/jerome-boateng-fussballspieler-des-jahres-20152f2016-658066/artikel|title=Jerome Boateng "Fußballspieler des Jahres 2015/2016"|website=kicker|access-date=2021-04-08|language=de-DE}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boatengs, Žeroms}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:LASK spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] rclypz930w6ckocg2hrgtmgz2q7jz7s 0 190956 4541672 4058195 2026-10-30T14:28:27Z Pirags 3757 4541672 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Tautsaimnieku politiskā apvienība |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |leader = [[Edvīns Kide]] |foundation = [[1994]]. gadā |dissolution = [[1996]]. gadā |ideology = [[zemnieku partija]] |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Tautsaimnieku politiskā apvienība''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[1994]]. gada maijā un likvidēta [[1996]]. gada novembrī. To izveidoja [[5. Saeima]]s deputāti [[Vilnis Edvīns Bresis|Bresis]], [[Irēna Folkmane|Folkmane]], [[Kārlis Jurkovskis|Jurkovskis]], [[Edvīns Kide|Kide]], [[Jānis Lucāns|Lucāns]] un [[Jevģenijs Zaščerinskis|Zaščerinskis]], kas bija ievēlēti no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta, taču nepievienojās [[Tautas Saskaņas partija]]i. [[1995]]. gadā partija piedalījās [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]]. 1996. gadā notika apvienošanās ar [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = No Latvijas Zemnieku savienības vēstures lappusēm | publisher = [[Latvijas Zemnieku savienība]] | accessdate = 2012.06.11 | url = http://www.lzs.lv/&p=9542&pp=13606 | archive-date = {{dat|2020|11|23||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20201123222145/https://www.lzs.lv/%26p%3D9542%26pp%3D13606 }}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1995 | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 1,49 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#00000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] g3hjkybxa706ws9xofbw56pcfsb431h 0 191050 4542062 4388772 2026-10-31T11:17:04Z Bendžamins 76862 4542062 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mario Gece | image = Mario Goetze Training FC Bayern München-2.jpg | caption = Mario Gece 2015. gadā | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1992|6|3|df=y}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Bavārija|Memmingene}} | height = 176 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | clubnumber = 27 | youthyears1 = 1997—1998 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} ''SC Ronsberg'' | youthyears2 = 1998—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} ''FC Eintracht Hombruch'' | youthyears3 = 2001—2009 | youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | years1 = 2009—2013 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps1 = 83 | goals1 = 22 | years3 = 2016—2020 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps3 = 75 | goals3 = 13 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U15 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2008—2009 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2010 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2010—2023 | nationalteam5 = {{Fb|GER}} | nationalcaps5 = 66 | nationalgoals5 = 17 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | caps2 = 73 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | goals2 = 22 | years2 = 2013—2016 | caps4 = 47 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | goals4 = 9 | years4 = 2020—2022 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | years5 = 2022— | caps5 = 112 | goals5 = 9 }} '''Mario Gece''' ({{val|de|Mario Götze}}; dzimis {{dat|1992|6|3}} [[Memmingene|Memmingenē]]) ir [[vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[Eintracht Frankfurt]]''. == Karjera == Profesionāļa karjeras lielāko daļu aizvadījis [[Vācijas Bundeslīga]]s klubā [[Dortmundes "Borussia"]]. Kluba sastāvā divas reizes kļuvis par Vācijas čempionu (2010—11, 2011—12) un vienu reizi uzvarējis Vācijas kausa izcīņā. 2013. gada pavasarī "Borussia" izcīnīja vietu [[Čempionu līga]]s finālā, kur tikās ar citu [[Vācija]]s klubu [[Minhenes "Bayern"]]. Tieši par šī kluba spēlētāju M. Gece kļuva pēc 2012.—2013. gada sezonas, un viņa pārejas maksa 37 miljonu [[eiro]] vērtībā ir lielākais darījums Vācijas futbola vēsturē (iepriekšējais rekords bija [[Mario Gomess|Mario Gomesa]] pāreja no "Bayern" uz ''[[VfB Stuttgart]]'' 2009. gadā). "[[Minhenes "Bayern"|Bayern]]" sastāvā M. Gece kļuva par [[Bundeslīga (futbols)|Bundeslīgas]] čempionu jau savā pirmajā sezonā (2013—14) un arī otrajā sezonā. 2016. gada jūlijā atgriezās savā pirmajā klubā [[Dortmundes "Borussia"]]. 2020. gadā Gece parakstīja divu gadu līgumu ar ''[[Eredivisie]]'' klubu ''[[PSV Eindhoven]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psv.nl/english-psv/news/article/psv-sign-mario-gotze.htm|title=PSV sign Mario Götze|website=www.psv.nl|access-date=2021-04-08|date=2020-10-06|language=en|archive-date=2021-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20210513032232/https://www.psv.nl/english-psv/news/article/psv-sign-mario-gotze.htm}}</ref> 2022. gada jūnijā Gece noslēdza trīs gadu līgumu ar ''[[Eintracht Frankfurt]]'', tādējādi atgriežoties Vācijas Bundeslīgā. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] sastāvā spēlē kopš 2010. gada. Pārstāvēja izlasi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[2014. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālspēlē]] pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] M. Gece, laukumā iznācis uz maiņu, papildlaikā guva vienīgos un izšķirošos vārtus, kas nodrošināja Vācijai Pasaules kausu. Viņš kļuva par pirmo uz maiņu iznākušo futbolistu Pasaules kausa vēsturē, kas finālspēlē gūst uzvaru turnīrā nesošos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/28181689 |title=Germany 1-0 Argentina |date=13 July 2014 |accessdate=14 July 2014 |publisher=BBC}}</ref> == Sasniegumi == '''Borussia Dortmun''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010—11, 2011—12 * [[Vācijas kauss futbolā]]: 2011—12, 2016—17 * [[DFL Supercup]]: 2019 '''Bayern Munich''' * Vācijas Bundeslīga: 2013—14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]] * DFB Pokal: 2013—14, 2015—16 * [[UEFA Superkauss]]: 2013 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2013 '''PSV Eindhoven''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021—22 * [[Nīderlandes Superkauss]]: 2021 '''Vācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{de ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gece, Mario}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] hki1d962bfjk70dezdl0463hwhohml7 0 191771 4542025 3799290 2026-10-31T10:34:20Z ZANDMANIS 91184 4542025 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Fribūras kantons | official_name = ''Canton de Fribourg''<br/>''Kanton Freiburg'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Wappen Freiburg matt.svg | shield_size = | capital = [[Fribūra]] | largest_city = | official_language = | image_map = Karte Lage Kanton Freiburg 2015.png | mapsize = 235px | map_caption = Fribūras kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1670.7 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 2389 | elevation_min_m = 429 | population_footnotes = | population_total = 349363 | population_as_of = 2025 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = | footnotes = }} '''Fribūras kantons''' ({{val|fr|Canton de Fribourg}}, {{val-de|Kanton Freiburg}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]]. Kantona administratīvais centrs ir [[Fribūra]]. 1481. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Tas atrodas Šveices [[Alpi|Alpos]] un robežojas ar [[Vo kantons|Vo]] un [[Bernes kantons|Bernes kantonu]]. 2025. gadā kantonā dzīvoja apmēram 349,3 tūkstoši cilvēku, no kuriem apmēram 15% ir ārzemnieki. Divas trešdaļas kantona iedzīvotāju runā franču valodā, viena trešdaļa — [[Alemaņu dialekti|alemaņu dialektā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] libw3vzevab6jbza2llpn1zufga0fvt 0 196304 4542002 4319502 2026-10-31T10:03:55Z ZANDMANIS 91184 4542002 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zoloturnas kantons | native_name = ''Kanton Solothurn'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Canton of Solothurn.svg | image_shield = Wappen Solothurn matt.svg | shield_size = | capital = [[Zoloturna]] | largest_city = [[Oltene]] | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Solothurn in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Zoloturnas kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 790.49 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 1445 | elevation_min_m = 277 | population_footnotes = | population_total = 291075 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.so.ch/}} | footnotes = }} '''Zoloturnas kantons''' ({{val|de|Kanton Solothurn}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļrietumos. Kantona administratīvais centrs ir [[Zoloturna]], lai gan lielākā pilsēta ir [[Oltene]]. 1481. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Bernes kantons|Bernes]], [[Ārgavas kantons|Ārgavas]] un [[Bāzeles lauku kantons|Bāzeles lauku kantonu]]. Divi Zoloturnas [[eksklāvs|eksklāvi]] robežojas arī ar [[Francija|Franciju]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 291 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] pt5ii45dcv4z7wt7ay0xi3sh4uyb6e7 0 196469 4542031 3591226 2026-10-31T10:45:45Z ZANDMANIS 91184 4542031 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Apencelles-Auserrodenes kantons | native_name = ''Kanton Appenzell Ausserrhoden'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Wappen Appenzell Ausserrhoden matt.svg | shield_size = | capital = [[Hērizava]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Appenzell Ausserrhoden in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Apencelles-Auserrodenes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 242.86 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 2502 | elevation_min_m = 430 | population_footnotes = | population_total = 57051 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.ar.ch/}} | footnotes = }} '''Apencelles-Auserrodenes kantons''' ({{val|de|Kanton Appenzell Ausserrhoden}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Kantona administratīvais centrs ir [[Hērizava]]. 1513. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Sanktgallenes kantons|Sanktgallenes]] un [[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencelles-Innerrodenes kantoniem]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 57 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *{{Official website}} *[https://appenzellerland.ch Appenzell (AR) Tourism] {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] 41q8poetq8xl8qnhxb0u04vspmvu76b 0 196792 4542023 4399269 2026-10-31T10:31:20Z ZANDMANIS 91184 4542023 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Juras kantons | official_name = ''Canton du Jura'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Delemona]] | largest_city = | official_language = [[franču valoda]] | image_map = Kanton Jura in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Juras kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 838.55 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 1302 | elevation_min_m = 364 | population_footnotes = | population_total = 75016 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.ju.ch/}} | footnotes = }} '''Juras kantons''' ({{val-fr|Canton du Jura}}), arī '''Juras Republika''', ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļrietumos. Kantona administratīvais centrs ir [[Delemona]]. Jura ir jaunākais Šveices kantons, kas 1977. gadā atdalījās no [[Bernes kantons|Bernes kantona]] un 1979. gadā oficiāli pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Bernes kantons|Bernes]] un [[Bāzeles lauku kantons|Bāzeles lauku kantoniem]], kā arī ar [[Francija]]s departamentiem [[Dū]], [[Belfora (departaments)|Belforu]] un [[Augšreina|Augšreinu]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 75 tūkstoši cilvēku. Kantonā dzīvo galvenokārt [[franču valoda|franču valodā]] runājoši cilvēki. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] 1omu89lrs7bakq9xq94kbdupk51f7sd 0 196797 4542020 4413381 2026-10-31T10:29:30Z ZANDMANIS 91184 4542020 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Neišateles kantons | official_name = ''Canton de Neuchâtel'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Neišatele]] | largest_city = [[Lašodefona]] | official_language = [[franču valoda]] | image_map = Kanton Neuenburg in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Neišateles kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 802.93 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 1552 | elevation_min_m = 429 | population_footnotes = | population_total = 180278 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.ne.ch/}} | footnotes = }} '''Neišateles kantons''' ({{val|fr|Canton de Neuchâtel}}), arī '''Neišateles Republika''', ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts rietumos. Kantona administratīvais centrs ir [[Neišatele]]. 1815. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Bernes kantons|Bernes]] un [[Vo kantons|Vo kantoniem]], kā arī ar [[Francija|Franciju]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 180,2 tūkstoši cilvēku, galvenokārt frančvalodīgie. == Ārējās saites == *[http://www.ne.ch/ Official website] *[http://www.bfs.admin.ch/bfs/portal/en/index/regionen/kantone/ne/key.html Official statistics] *[https://web.archive.org/web/20100523185239/http://www.juraregion.ch/en/discoveries/watch-valley.html Neuchâtel and surroundings "Watch Valley"] *[https://web.archive.org/web/20050924163612/http://www.neuch.ch/ Portal Neuch.ch] *[https://web.archive.org/web/20080329102316/http://www.switzerland-traveler.com/Valangin/Valangin.html Village of Valangin] {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] djleod5pxp0tjl6q8l2jbbvw746begl 0 196906 4542013 4413384 2026-10-31T10:22:47Z ZANDMANIS 91184 4542013 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Šafhauzenes kantons | official_name = ''Kanton Schaffhausen'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Wappen Schaffhausen matt.svg | shield_size = | capital = [[Šafhauzene]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Schaffhausen in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Šafhauzenes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 298.42 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 912 | elevation_min_m = 344 | population_footnotes = | population_total = 89791 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.sh.ch/}} | footnotes = }} '''Šafhauzenes kantons''' ({{val|de|Kanton Schaffhausen}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļos. Kantona administratīvais centrs ir [[Šafhauzene]]. 1501. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Cīrihes kantons|Cīrihes]] un [[Turgavas kantons|Turgavas kantoniem]], kā arī ar [[Vācija|Vāciju]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 89,791 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] dazbvmpb11he6fivy69gsyk02w4hm0u 0 196956 4542005 4312283 2026-10-31T10:08:41Z ZANDMANIS 91184 4542005 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Turgavas kantons | official_name = ''Kanton Thurgau'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Frauenfelde]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Thurgau in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Turgavas kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 991.02 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 991 | elevation_min_m = 370 | population_footnotes = | population_total = 301863 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.tg.ch/}} | footnotes = }} '''Turgavas kantons''' ({{val|de|Kanton Thurgau}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļos. Kantona administratīvais centrs ir [[Frauenfelde]]. 1501. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Šafhauzenes kantons|Šafhauzenes]], [[Cīrihes kantons|Cīrihes]] un [[Sanktgallenes kantons|Sanktgallenes kantoniem]], kā arī ar [[Vācija|Vāciju]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 301 tūkstotis cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] puk8neazpqd0fa07pyobjmqx45ay7qi 0 197066 4542009 4537924 2026-10-31T10:16:57Z ZANDMANIS 91184 4542009 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Valē kantons | official_name = ''Canton du Valais''<br />''Kanton Wallis'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Sjona]] | largest_city = | official_language = [[franču valoda]]<br />[[vācu valoda]] | image_map = Kanton Wallis in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Valē/Vallisas kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5224.25 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 4634 | elevation_min_m = 372 | population_footnotes = | population_total = 374461 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.vs.ch/}} | footnotes = }} '''Valē kantons''' ({{val|fr|Canton du Valais}}) jeb '''Vallisas kantons''' ({{val|de|Kanton Wallis}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts dienvidos. Kantona administratīvais centrs ir [[Sjona]]. 1815. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Vo kantons|Vo]], [[Bernes kantons|Bernes]], [[Ūrī kantons|Ūrī]] un [[Tičīno kantons|Tičīno kantoniem]], kā arī ar [[Francija|Franciju]] un [[Itālija|Itāliju]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 374 tūkstoši cilvēku, galvenokārt frančvalodīgie un vācvalodīgie. 1529. gadā Valē kantons kļuva par [[Vecā Šveices Konfederācija|Šveices Konfederācijas]] asociēto biedru. Pēc tam, kad kantons bija pretojies [[protestantu reformācija]]i un palicis uzticīgs [[Romas Katoļu baznīca]]i, 1628. gadā [[Sionas princis-bīskaps|Sionas prinča-bīskapa]] vadībā tas kļuva par [[Republika|republiku]]. 1815. gadā Valē tika iekļauts Šveices Konfederācijā kā kantons. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] ius9zoxlpwj8lb6zbd6d7vlwigk4x00 0 197077 4542004 4482926 2026-10-31T10:07:08Z ZANDMANIS 91184 4542004 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Cūgas kantons | official_name = ''Kanton Zug'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Cūga]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Zug in Switzerland.svg | mapsize = | map_caption = Cūgas kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 238.69 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 1580 | elevation_min_m = 388 | population_footnotes = | population_total = 134190 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.zg.ch/}} | footnotes = }} '''Cūgas kantons''' ({{val|de|Kanton Zug}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts vidusdaļā. Kantona administratīvais centrs ir [[Cūga]]. 1352. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Ārgavas kantons|Ārgavas]], [[Cīrihes kantons|Cīrihes]], [[Švīces kantons|Švīces]] un [[Lucernas kantons|Lucernas kantoniem]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 134 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Cūgas kantons| ]] c7iv1h0ppejw2s0lu5ea8qrsykdj2gp 0 197264 4542024 4482919 2026-10-31T10:32:50Z ZANDMANIS 91184 4542024 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Glarusas kantons | native_name = ''Kanton Glarus'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Canton of Glarus.svg | image_shield = Wappen Glarus matt.svg | shield_size = | capital = [[Glarusa]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Glarus in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Glarusas kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 685.3 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 3614 | elevation_min_m = 410 | population_footnotes = | population_total = 42482 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.gl.ch/}} | footnotes = }} '''Glarusas kantons''' ({{val|de|Kanton Glarus}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts vidusdaļā. Kantona administratīvais centrs ir [[Glarusa]]. 1352. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Švīces kantons|Švīces]], [[Sanktgallenes kantons|Sanktgallenes]], [[Graubindenes kantons|Graubindenes]] un [[Ūrī kantons|Ūrī kantoniem]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 42,4 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. [[File:Linthal.jpg|thumb|Lintālas ciems, Glarusas Alpos]] == Saimniecība == Kantona ģeogrāfija palīdzēja izveidot šīfera darbus 17. gadsimtā. Glarusas kalnainā apkārtne bija priekšrocība industrializācijas attīstībai. Kokvilnas vērpšana bija nozīmīga 18. gadsimtā, papildinot tradicionālo vilnas vērpšanu. Industrializācija atnesa arī kokvilnas apdruku, hidroelektrostacijas un vēlāk metāla un mašīnu rūpnīcas, kā arī papīrfabrikas. 2014. gadā aptuveni 5% Glarusas nodarbināto strādāja primārajā sektorā (kopā visā Šveicē ir 3,3%). No šiem 5% 2008. gadā gandrīz trīs ceturtdaļas bija iesaistīti piena lopkopībā un liellopu audzēšanā. 2014. gadā otrreizējā sektorā bija nodarbināti 8322 jeb aptuveni 38,2% no kopējā skaita, kas ir daudz vairāk nekā 21,8% visā valstī. No sekundārajā sektorā strādājošajiem vairāk nekā viena ceturtā daļa strādāja būvniecības nozarē. Terciārajā sektorā bija nodarbināti 12 366 jeb aptuveni 56,8% no kopējā skaita, kas ir par gandrīz 18% mazāk nekā 74,9% visā valstī. No terciārajā sektorā strādājošajiem 11,72% strādāja mazumtirdzniecības veikalos un 10,37% veselības aprūpē. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Glarusas kantons| ]] q1a5qqsryftz2cbof4iw2wg8swjbdpb 0 199146 4542012 4287935 2026-10-31T10:21:14Z ZANDMANIS 91184 4542012 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Švīces kantons | official_name = ''Kanton Schwyz'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | image_seal = {{#property:P158}} | shield_size = 75px | seal_size = 80px | capital = [[Švīce (pilsēta)|Švīce]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Schwyz in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Švīces kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 907.92 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 2802 | elevation_min_m = 406 | population_footnotes = | population_total = 169205 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.sz.ch/}} | footnotes = }} '''Švīces kantons''' ({{val|de|Kanton Schwyz}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts vidusdaļā. Kantona administratīvais centrs ir [[Švīce (pilsēta)|Švīce]], bet lielākā pilsēta — [[Freienbaha]]. 1291. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Cīrihes kantons|Cīrihes]], [[Sanktgallenes kantons|Sanktgallenes]], [[Glarusas kantons|Glarusas]], [[Ūrī kantons|Ūrī]], [[Nidvaldenes kantons|Nidvaldenes]], [[Lucernas kantons|Lucernas]] un [[Cūgas kantons|Cūgas kantoniem]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja apmēram 169 205 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] ihjeqqm7rrmijx2xwidql0tyug5vtqe 0 208533 4542018 4048244 2026-10-31T10:27:53Z ZANDMANIS 91184 4542018 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Nidvaldenes kantons | official_name = ''Kanton Nidwalden'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Wappen Nidwalden matt.svg | shield_size = | capital = [[Štansa]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Nidwalden in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Nidvaldenes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 275.9 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 2901 | elevation_min_m = 434 | population_footnotes = | population_total = 45462 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.nw.ch/}} | footnotes = }} '''Nidvaldenes kantons''' ({{val|de|Kanton Nidwalden}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts vidusdaļā. Kantona administratīvais centrs ir [[Štansa]]. 1291. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Švīces kantons|Švīces]], [[Ūrī kantons|Ūrī]], [[Obvaldenes kantons|Obvaldenes]], [[Bernes kantons|Bernes]] un [[Lucernas kantons|Lucernas kantoniem]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja aptuveni 45,4 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] mpv5aygl21e9qox10p56bzrbuzxe1fz 0 209756 4542030 3591193 2026-10-31T10:42:21Z ZANDMANIS 91184 4542030 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Apencelles-Innerrodenes kantons | native_name = ''Kanton Appenzell Innerrhoden'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Wappen Appenzell Innerrhoden matt.svg | shield_size = | capital = [[Apencelle]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Appenzell Innerrhoden in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Apencelles-Innerrodenes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 172.52 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 2502 | elevation_min_m = 560 | population_footnotes = | population_total = 16796 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.ai.ch/}} | footnotes = }} '''Apencelles-Innerrodenes kantons''' ({{val|de|Kanton Appenzell Innerrhoden}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Kantona administratīvais centrs ir [[Apencelle]]. 1513. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Sanktgallenes kantons|Sanktgallenes]] un [[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelles-Auserrodenes kantoniem]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja aptuveni 16,7 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{Commons category|Canton of Appenzell Innerrhoden}} *{{Official site}} *[https://www.appenzell.ch Appenzell (AI) Tourism] {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] 5au33fwhd0wb2midmj2dtcvjc2whhq1 0 211018 4542016 4122934 2026-10-31T10:26:26Z ZANDMANIS 91184 4542016 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Obvaldenes kantons | native_name = ''Kanton Obwalden'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Canton of Obwalden.svg | image_shield = Wappen Obwalden matt.svg | shield_size = | capital = [[Zarnene]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Obwalden in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Obvaldenes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 490.59 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 3238 | elevation_min_m = 434 | population_footnotes = | population_total = 39701 | population_as_of = 2025. gada 30. septembrī<ref>https://www.pxweb.bfs.admin.ch/pxweb/de/px-x-0102020000_201</ref> | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.ow.ch/}} | footnotes = }} '''Obvaldenes kantons''' ({{val|de|Kanton Obwalden}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts vidusdaļā. Kantona administratīvais centrs ir [[Zarnene]]. 1291. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Nidvaldenes kantons|Nidvaldenes]], [[Ūrī kantons|Ūrī]], [[Bernes kantons|Bernes]] un [[Lucernas kantons|Lucernas kantoniem]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja aptuveni 39,701 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Atsauces == {{atsauces}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] fee1eavk82n89a32u6scq4jlu5cxesf 0 216987 4541919 3797619 2026-10-31T02:38:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 9 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541919 wikitext text/x-wiki {{nepilnīgs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | country = Latvija | flag_year = | flag_image = | type = | ongoing = | party_colour = | previous_election = 2010. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | previous_year = 2010 | next_election = 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | next_year = 2017 | seats_for_election = | election_date = {{dat|2013|6|1|N}} | turnout = 45,99% | image1 = | colour1 = | nominee1 = | leader1 = | leader_since1 = | party1 = | alliance1 = | home_state1 = | leaders_seat1 = | running_mate1 = | last_election1 = | seats_before1 = | seats_needed1 = | electoral_vote1 = | states_carried1 = | seats1 = | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = | image2 = | colour2 = | nominee2 = | leader2 = | leader_since2 = | party2 = | alliance2 = | home_state2 = | leaders_seat2 = | running_mate2 = | last_election2 = | seats_before2 = | seats_needed2 = | electoral_vote2 = | states_carried2 = | seats2 = | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = | poll1_date = | poll1_source = | poll1_nominee1 = | poll1_party1 = | poll2_date = | poll2_source = | poll2_nominee1 = | poll2_party1 = | map_image = | map_size = | map_alt = | map_caption = | title = | posttitle = | before_election = | before_colour = | after_election = | after_colour = | before_party = | after_party = | result = | candidate1 = | candidate2 = | candidate3 = | candidate4 = | candidate5 = }} '''2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas''' notika {{dat||06|01}}.<ref name="cvk" /> Domes tika ievēlētas 119 pašvaldībās — 9 republikas pilsētās un 110 novados. Vēlēšanas organizēja [[Centrālā vēlēšanu komisija]].<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Pašvaldību vēlēšanas 2013 | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | date = 2013.01.18. | accessdate = 2013.03.03 | url = http://web.cvk.lv/pub/public/30448.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20130208064804/http://web.cvk.lv/pub/public/30448.html | archivedate = {{dat|2013|02|08||bez}} }}</ref> Vēlētāju uzskaitei pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izmantoja Vēlētāju reģistru. Katrs vēlētājs tika iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa sarakstā atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanām — {{dat||03|03}}. Kandidātu sarakstu iesniegšana notika no [[12. aprīlis|12.]] līdz {{dat||04|22|D}}. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti bija jāiesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.<ref name="cvk" /> Līdz 2. maijam kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš tika pagarināts septiņos novados, proti, [[Baltinavas novads|Baltinavā]], [[Naukšēnu novads|Naukšēnos]], [[Nīcas novads|Nīcā]], [[Pāvilostas novads|Pāvilostā]], [[Rūjienas novads|Rūjienā]], [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvā]] un [[Skrundas novads|Skrundā]], kur līdz 22. aprīlim bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts.<ref name="cvk" /> Priekšvēlēšanu aģitācijas periods bija no {{dat||02|02|G}} līdz {{dat||06|01|D}}.<ref name="cvk" /> Iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā bija no plkst. 7 līdz 22. Iepriekšējā balsošana norisinājās trīs dienas: trešdien, 29. maijā (17—20), ceturtdien, 30. maijā (9—12) un piektdien, 31. maijā (10—16). == Rezultāti == === Republikas pilsētas === {| class="sortable wikitable" ! rowspan="2"| Pašvaldība !! colspan="3"| Uzvarētāji !! colspan="3"| 2. vieta !! colspan="3"| 3. vieta !! rowspan="2"| Ats. |- ! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % |- | '''[[Daugavpils]]''' || [[Saskaņas centrs]] || 5454 || 23,02% || [[Latgales partija]] || 5398 || 28,16% || [[Attīstības partija]] || 2428 || 10,25% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-0500.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Daugavpils, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170525030316/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-0500.html}}</ref> |- | '''[[Jelgava]]''' || [[ZZS]] || 6497 || 40,10% || [[Saskaņas Centrs]] || 3340 || 20,62% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1656 || 10,22%|| <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-0900.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Jelgava, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170606042921/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-0900.html}}</ref> |- | '''[[Jēkabpils]]''' || [[Jēkabpils Reģionālā partija]] || 2377 || 31,63% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1265 || 16,84% || [[Saskaņas centrs]] || 1087 || 14,47% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-1100.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Jēkabpils, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170608160444/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-1100.html}}</ref> |- | '''[[Jūrmala]]''' || [[ZZS]] || 6371 || 35,85% || [[Saskaņas centrs]] || 3053 || 17,18% || [[Vienotība]] || 1561 || 8,78% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-1300.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Jūrmala, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170514144211/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-1300.html}}</ref> |- | '''[[Liepāja]]''' || [[Liepājas partija]] || 7774 || 37,06% || [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] || 6380 || 30,42% || [[Saskaņas Centrs]] || 3540 || 16,88% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-1700.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Liepāja, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170603132324/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-1700.html}}</ref> |- | '''[[Rēzekne]]''' || [[Saskaņas Centrs]] || 5746 || 48,34% || [[Latgales partija]],<br/>[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]],<br/>[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]],<br/>[[Latvijas Zaļā partija]],<br/>[[Latvijas Zemnieku savienība]] || 1893 || 15,92% || [[Vienoti Latvijai]] || 968 || 8,14% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-2100.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rēzekne, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170331205546/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-2100.html}}</ref> |- | '''[[Rīga]]''' || [[Saskaņas Centrs]],<br/>[[Gods kalpot Rīgai!]] || 134117 || 58,54% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 40920 || 17,86% || [[Vienotība]] || 32367 || 14,13% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-0100.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rīga, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130607060330/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-0100.html}}</ref> |- | '''[[Valmiera]]''' || [[Valmierai un Vidzemei]] || 5161 || 60,63% || [[ZZS]] || 1250 || 14,69% || [[Vienotība]] || 969 || 11,38% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-2500.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Valmiera, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170519202503/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-2500.html}}</ref> |- | '''[[Ventspils]]''' || [[Latvijai un Ventspilij]] || 7214 || 69,44% || [[Reģionu alianse]],<br/>[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] || 1140 || 10,97% || [[Vienotība]] || 829 || 7,98% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-2700.html |title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ventspils, rezultāti |access-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241222192444/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-2700.html}}</ref> |} <!-- === Novadi === {| class="sortable wikitable" ! rowspan="2"| Pašvaldība !! colspan="3"| Uzvarētāji !! colspan="3"| 2. vieta !! colspan="3"| 3. vieta !! rowspan="2"| Ats. |- ! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % |- | '''[[Aglonas novads]]''' || [[Novads-mūsu mājas-mūsu atbildība]]|| 460 || 26,18% || [[Kastuļinas pagasta saraksts]] || 253 || 14,40% || [[Attīstība kopsolī]] || 229 || 13,03% || <ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-6043.html 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Aglonas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Aizkraukles novads]]''' || [[Vidzemes partija]] || 1826 || 66,16% || [[Vienotība]] || 385 || 13,95% || [[Saskaņas Centrs]] || 243 || 8,80% || <ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-3202.html 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Aizkraukles novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Aizputes novads]]''' || [[ZZS]] || 1872 || 56,52% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 924 || 27,90% || [[Vienotība]] || 450 || 13,59% || <ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-6406.html 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Aizputes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Aknīstes novads]]''' || [[Vienoti novada izaugsmei]]|| 386 || 33,57% || [[Mēs savam novadam]]|| 315 || 27,39% || [[Vienotam novadam]]|| 264 || 22,96% || <ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-5608.html 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Aknīstes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Alojas novads]]''' || || || || || || || || || || |- | '''[[Alsungas novads]]''' || || || || || || || || || || |- | '''[[Alūksnes novads]]''' || || || || || || || || || || |- | '''[[Amatas novads]]''' || || || || || || || || || || |- | '''[[Apes novads]]''' || [[Mēs savam novadam (Ape)|Mēs savam novadam]]|| 698 || 49,26% || [[Gaujiena (vēlētāju apvienība)|Gaujiena]]|| 256 || 18,07% || [[Rītausma (vēlētāju apvienība)|Rītausma]]|| 191 || 13,48% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=paJye%2BhtlZN%2BVvsErfSIMw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Apes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Auces novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1679 || 76,15% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 437 || 19,82% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=HsZA0yQvw8zrESyp5cYpbA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Auces novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ādažu novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 2636 || 65,72% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 415 || 10,35% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 391 || 9,75% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=zI%2FkuQrDUDamCw1ETXn%2Fyg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ādažu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Babītes novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 2101 || 62,92% || [[Vienotība]] || 443 || 13,27% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 323 || 9,67% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=U7JiQXIT0CqQzAiD%2FfneDw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Babītes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Baldones novads]]''' || [[Reģionu alianse]] || 878 || 41,97% || [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] || 524 || 25,05% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<br/>[[Vienotība]] || 505 || 24,14% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=ymmy9H1ZDYsxV1LeDOUCLQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Baldones novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Baltinavas novads]]''' || [[Mēs - Baltinavai]]|| 269 || 55,69% || [[Savam novadam (Baltinava)|Savam novadam]]|| 155 || 32,09% || [[Baltinava - laikam līdzi]]|| 51 || 10,56% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=8k1v7yBEuCMERyWBkqtfTQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Baltinavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Balvu novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1582 || 31,66% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 998 || 19,97% || [[Latgales partija]] || 634 || 12,69% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=v79a5pP8AUa7A4BYzNtR0A%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Balvu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Bauskas novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1923 || 26,10% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 1118 || 15,18% || [[LSDSP]] || 1113 || 15,11% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=sZRTrAggjXG%2B72pfBMtrDw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Bauskas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Beverīnas novads]]''' || [[Novadam]]|| 517 || 40,61% || [[Kaugurieši]] || 421 || 33,07% || [[ZZS]] || 309 || 24,27% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=g05t%2BlGIAhHZ3mHUyW8vTg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Beverīnas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Brocēnu novads]]''' || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1317 || 60,03% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 309 || 14,08% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 275 || 12,53% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=QxcH3Qq8w8fbwqiqz3V%2BiQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Brocēnu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Burtnieku novads]]''' || [[Valmiera un Vidzemei]]|| 452 || 16,05% || [[Vienotība]] || 620 || 22,01% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 384 || 13,63% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=oJ1zJZEBjqYqDTKiHecgjA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Burtnieku novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Carnikavas novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1313 || 38,19% || [[Reģionu alianse]] || 1054 || 30,66% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 438 || 12,74% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=pq3SbOOtz2diTrjsG2UxQg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Carnikavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Cesvaines novads]]''' || [[Savam novadam (Cesvaine)|Savam novadam]]|| 521 || 49,24% || [[Vēlētāju apvienība "Novada saimnieks"]]|| 288 || 27,22% || [[Jaunais Vilnis]] || 225 || 21,27% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=Ul8IK%2BoGPDqhsVlRPu3vqQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Cesvaines novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Cēsu novads]]''' || [[Vienotība]] || 4401 || 67,35% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 671 || 10,27% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 574 || 8,78% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=i3K7lWd45u3RKQ%2BH19alhA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Cēsu novads, rezultāti]{{Novecojusi saite}}</ref> |- | '''[[Ciblas novads]]''' || [[ZZS]],<br/>[[Latgales partija]] || 724 || 64,99% || [[Likteņdzirnas (vēlētāju apvienība)|Likteņdzirnas]]|| 184 || 16,52% || [[Savam novadam (Cibla)|Savam novadam]]|| 146 || 13,11% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=oZSHDRg32vX1vRA0xhVpbg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ciblas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Dagdas novads]]''' || [[Latgales partija]] || 835 || 33,15% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 434 || 17,23% || [[ZZS]] || 427 || 16,95% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=qiRdDxlI7XjeNDOnwNuk8w%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Dagdas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Daugavpils novads]]''' || [[Daugavpils novada partija]] || 3234 || 52,46% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 1591 || 25,81% || [[ZZS]] || 453 || 7,35% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=LQgDYuC35E%2B3siJ%2BPNn7%2FQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Daugavpils, rezultāti]</ref> |- | '''[[Dobeles novads]]''' || [[ZZS]] || 2799 || 46,81% || [[Vienotība]] || 1391 || 23,26% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1197 || 20,02% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=D3XCujgy0rNacHzCP3szEA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Dobeles novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Dundagas novads]]''' || [[Mūsu cilvēkiem]]|| 836 || 52,28% || [[Strādāsim kopā (Dundaga)|Strādāsim kopā]]|| 470 || 29,39% || [[Mūsu novadam (Bauskas novads)|Mūsu novadam]]|| 271 || 16,95% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=pOy6XswxKA3D8JkuczyqHA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Dundagas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Durbes novads]]''' || [[Durbes, Vecpils, Dunalkas vienotais saraksts]]|| 466 || 38,74% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 362 || 30,09% || [[Vēlētāju apvienība "Vienoti Durbes novada attīstībai"]]|| 361 || 30,01% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=mBRFRlk13xe0Ye89SQcV%2Bg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Durbes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Engures novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 2283 || 87,71% || [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] || 209 || 8,03% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=UO1BN4QKkCIaqyGh3Bml1g%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Engures novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ērgļu novads]]''' || [[Mēs Ērgļu novadam]]|| 692 || 47,43% || [[Kopā ir spēks]]|| 503 || 34,48% || [[Kalniem pāri]] || 189 || 12,95% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=KY%2F1YRwcvdRT4U0heHdh4A%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ērgļu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Garkalnes novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 831 || 26,95% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]],<br/>[[Reģionu alianse]] || 683 || 22,15% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 515 || 16,70% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=M03tZgTeq%2Ft268Xv1lR%2Bbw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Garkalnes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Grobiņas novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 2152 || 56,95% || [[No sirds Latvijai]],<br/>[[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 974 || 25,77% || [[Vienotība]] || 398 || 10,53% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=irjCvVnPWVPm%2FLc8A5H%2BmQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Grobiņas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Gulbenes novads]]''' || [[ZZS]] || 2225 || 33,01% || [[Reģionu alianse]] || 1674 || 24,83% || [[Vienotība]] || 1489 || 22,09% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=X529HnKejmjGyYeQG2yYjQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Gulbenes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Iecavas novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]],<br/>[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1494 || 48,30% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 703 || 22,73% || [[Vienotība]] || 470 || 15,20% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=SqnoyuEN1hRNr079UdOFvA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Iecavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ikšķiles novads]]''' || [[Vienotība]] || 1845 || 46,11% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 929 || 23,22% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 607 || 15,17% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=SLgDyY4B%2F93tacl1SGiIZQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ikšķiles novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ilūkstes novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1864 || 65,82% || [[Vienoti Latvijai]] || 359 || 12,68% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 284 || 10,03% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=LerLTqto8czF6Ep8BbJDGg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ilūkstes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Inčukalna novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 704 || 26,73% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 553 || 20,99% || [[Vienotība]],<br/>[[Latvijas attīstībai|"Latvijas attīstībai"]] || 488 || 18,53% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=YRWEsB0Ocl8wIxI61LSmaQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Inčukalna novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Jaunjelgavas novads]]''' || [[Vienotība]] || 1016 || 54,83% || [[ZZS]] || 511 || 27,58% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 283 || 15,27% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=Ks%2BoYE5IdHsdZcjgc%2F3VRA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Jaunjelgavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Jaunpiebalgas novads]]''' || [[Mūsu novads - mūsu mājas - mūsu atbildība]]|| 493 || 51,89% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 256 || 26,95% || [[Mūsu tauta ir mūsu novads]]|| 188 || 19,79% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=lc2%2FM0m4uWrvWNJD0xdnRA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Jaunpiebalgas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Jaunpils novads]]''' || [[ZZS]] || 615 || 78,64% || [[Viesatām būt]]|| 151 || 19,31% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=GU%2BmlPC%2B3t5%2BSUmJ37y8sw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Jaunpils novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Jelgavas novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 2829 || 43,78% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 832 || 12,88% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 700 || 10,83% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=eVdgkXY3HLLNSs6objbaIQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Jelgavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Jēkabpils novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 702 || 37,40% || [[Savam Novadam]]|| 386 || 20,56% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 281 || 14,97% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=e9uoNFUdoFJa77VK2X7Wlg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Jēkabpils novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Kandavas novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 743 || 24,73% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 685 || 22,80% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 682 || 22,70% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=IqLYZEq0dg4PTaKLHj3jFw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Kandavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Kārsavas novads]]''' || [[ZZS]] || 1060 || 45,38% || [[Vienoti Latvijai]],<br/>[[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 378 || 16,18% || [[Latgales partija]] || 338 || 14,47% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=ILY3j2naPJcEc8%2BViUqQPw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Kārsavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Kocēnu novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1714 || 73,88% || [[ZZS]] || 538 || 23,19% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=uqGPrFVVArenjw7FCdnfrQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Kocēnu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Kokneses novads]]''' || [[ZZS]] || 1327 || 63,55% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 283 || 13,55% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 228 || 10,92% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=o%2FgtYNK%2Bih2an5iUiqkvDg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Kokneses novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Krāslavas novads]]''' || [[ZZS]] || 3509 || 76,62% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 605 || 13,21% || [[Latgales partija]],<br/>[[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 389 || 8,49% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=aXjmxGe4fm3AiirRKMxW4w%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Krāslavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Krimuldas novads]]''' || [[Reģionu alianse]],<br/>[[ZZS]] || 1184 || 52,46% || [[Krimuldas novada partija]]|| 1023 || 45,33% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=m%2F3t%2FfgegEP4pkoJpXtJxQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Krimuldas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Krustpils novads]]''' || [[Vienotība]] || 691 || 32,05% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 653 || 30,29% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 306 || 14,19% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=Lu1%2Bu01t%2FhYXGr8C6hFMww%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Krustpils novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Kuldīgas novads]]''' || [[Kuldīgas novadam]]|| 4556 || 55,59% || [[ZZS]] || 1783 || 21,76% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 934 || 11,40% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=K7tMbh2bRaerV8qGB27Y7g%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Kuldīgas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ķeguma novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 671 || 28,18% || [[Jaunā konservatīvā partija]] || 499 || 20,96% || [[Vidzemes partija]] || 365 || 15,33% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ķeguma novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ķekavas novads]]''' || [[Jaunā konservatīvā partija]] || 1993 || 22,83% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1031 || 11,81% || [[Reģionu alianse]] || 1019 || 11,67% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=yUoL87Da65UqLF%2FwNDpgEg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ķekavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Lielvārdes novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1105 || 29,26% || [[Vienotība]] || 755 || 19,99% || [[Reģionu alianse]] || 682 || 18,06% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=TT5BRjU%2FiIzK3Cdu7BoqvQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Lielvārdes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Limbažu novads]]''' || [[ZZS]] || 2578 || 39,54% || [[Jaunā konservatīvā partija]] || 1064 || 16,32% || [[Vidzemes partija]] || 702 || 10,77% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=rS0Lt%2B3Ix%2FeEtqKiFDseJA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Limbažu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Līgatnes novads]]''' || [[Līgatnes novada izaugsmei]]|| 848 || 55,32% || [[Savam novadam (Līgatne)|Savam novadam]]|| 478 || 31,18% || [[Mēs Līgatnei]]|| 151 || 9,85% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7WpSPq7QFQlHNuLMV41idw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Līgatnes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Līvānu novads]]''' || [[ZZS]] || 2827 || 70,32% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 566 || 14,08% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 546 || 13,58% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=BHsaQOZZnF9Etm%2FiCN2kqA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Līvānu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Lubānas novads]]''' || [[Mūsu mājas rītdienai]]|| 810 || 79,96% || [[Kopā varam vairāk]]|| 183 || 18,07% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=d5gdY2ZWeFd%2FFCWlRYp5Rw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Lubānas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ludzas novads]]''' || [[Latgales partija]] || 1807 || 38,41% || [[ZZS]] || 1354 || 28,78% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 863 || 18,35% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=F1tPsd5JULUWHQ6%2BFdyvPw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ludzas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Madonas novads]]''' || [[ZZS]] || 2980 || 31,71% || [[Vienotība]] || 2068 || 22,00% || [[No sirds Latvijai]] || 905 || 9,63% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=kTJNYJq%2B5wlU%2BVS1HNwhzw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Madonas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Mazsalacas novads]]''' || [[Mazsalacas novadam]]|| 913 || 67,68% || [[Salaca (vēlētāju apvienība)|Salaca]]|| 398 || 29,50% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=isrH9dxooGZSFpsoxTbmlA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Mazsalacas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Mālpils novads]]''' || [[Vienoti Mālpilij]]|| 706 || 56,53% || [[Mūsu Mālpils]]|| 289 || 23,14% || [[Mēs Mālpilij]]|| 219 || 17,53% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=w2sr6eN5IIF2znqmwAtHaQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Mālpils novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Mārupes novads]]''' || [[ZZS]] || 2390 || 36,77% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 1403 || 21,58% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 796 || 12,25% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Mārupes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Mērsraga novads]]''' || [[Demokrātiju visiem]]|| 364 || 43,54% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 287 || 34,33% || [[Mēs Mērsraga novadam]]|| 163 || 19,50% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=FrtF0IzCWUryOLYUO555Sg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Mērsraga novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Naukšēnu novads]]''' || [[Sarma (vēlētāju apvienība)|Sarma]]|| 461 || 56,15% || [[Naukšēnu novadam]]|| 350 || 42,63% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=E2RUqZgT4qUmAmTUtMOJ4g%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Naukšēnu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Neretas novads]]''' || [[Vienotība]] || 498 || 36,11% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 346 || 25,09% || [[Navada pagastu izaugsmei]]|| 318 || 23,06% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=RWZELWNC7n%2FnZm6emTSPqg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Neretas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Nīcas novads]]''' || [[Vēlētāju apvienība "Nīcas novada attīstībai"]]|| 916 || 61,52% || [[Doma. Daba. Darbs]]|| 290 || 19,48% || [[Vienotība]] || 260 || 17,46% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=pvyvR4Ftf4iS%2BpoXyZLuzQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Nīcas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ogres novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 4906 || 38,28% || [[Ogres novadam]]|| 2057 || 16,05% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1988 || 15,51% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=9tn8Djguklx%2B5F1sT7LgPQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ogres novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Olaines novads]]''' || [[LSDSP]] || 2815 || 53,34% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 1251 || 23,71% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 422 || 8,00% ||<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=gpelR%2BxdMC0jZtduRx17zQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Olaines novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ozolnieku novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 905 || 26,45% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 647 || 18,91% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 601 || 17,56% ||<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=9qQcXXKbbjpi30qXAjPwhA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ozolnieku novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Pārgaujas novads]]''' || [[Vienoti novadam (Pārgauja)|Vienoti novadam]]|| 993 || 55,14% || [[Domubiedri (vēlētāju apvienība)|Domubiedri]]|| 744 || 41,31% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=1uYy%2FmRd6I6T7tSUrHOo0A%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Pārgaujas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Pāvilostas novads]]''' || [[Mēs savam novadam]]|| 793 || 66,75% || [[Vienoti novada attīstībai]]|| 372 || 31,31% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=RQp8M%2B7TX3JnIjAaeKzoEg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Pāvilostas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Pļaviņu novads]]''' || [[Vidzemes partija]] || 641 || 33,33% || [[Vienotība]] || 460 || 23,92% || [[Jēkabpils Reģionālā partija]]|| 334 || 17,37% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=UNMRKwFBtSeO6hJ6nViZxA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Pļaviņu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Preiļu novads]]''' || [[Latgales partija]],<br/>[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]],<br/>[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 2096 || 50,26% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 673 || 16,14% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 588 || 14,10% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=8VZoYiMxRj66Yvkbl%2FV58w%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Preiļu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Priekules novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1158 || 55,73% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 589 || 28,34% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]],<br/>[[Vienotība]] || 289 || 13,91% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=P2iDF5hhwKaTwlTlEz9CUw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Priekules novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Priekuļu novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1606 || 56,27% || [[Vienotība]] || 610 || 21,37% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 477 || 16,71% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=TP7Q950mNVQ7SCBFbNPekQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Priekuļu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Raunas novads]]''' || [[Mēs savam novadam (Rauna)|Mēs savam novadam]]|| 981 || 74,89% || [[Laiks pārmaiņām]]|| 240 || 18,32% || [[Vienotība]] || 67 || 5,11% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=zNVW0poBuK9FvzXFr1fnfA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Raunas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Rēzeknes novads]]''' || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 2742 || 32,34% || [[Latgales partija]],<br/>[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] ,<br/>[[Vienotība]] || 2660 || 31,37% || [[ZZS]] || 1359 || 16,03% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=TEWhsVFS89lABYxUhy6Ckg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rēzeknes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Riebiņu novads]]''' || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1180 || 52,21% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 402 || 17,79% || [[Latgales partija]] || 333 || 14,73% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=Fb4qrT%2Be17U%2FhrsLMjJjAA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Riebiņu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Rojas novads]]''' || [[Latvijas Zaļā partija]] || 884 || 57,07% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 391 || 25,24% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 255 || 16,46% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=c03nE1WZoaUS5B5s80ReOg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rojas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ropažu novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 888 || 36,50% || [[Vienotība]] || 580 || 23,84% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 220 || 9,04% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=5SzxVNqH059l5YZ0LEaOQw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ropažu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Rucavas novads]]''' || [[Novada attīstībai (Rucava)|Novada attīstībai]]|| 292 || 32,70% || [[Vienoti navadam (Rucava)|Vienoti navadam]]|| 218 || 24,41% || [[Vēlētāju apvienība "Jauns atvēziens"]]|| 131 || 14,67% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=e5w7E11Mtq3hFwQEZLsGbw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rucavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Rugāju novads]]''' || [[Vienoti novadam (Rugāji)|Vienoti novadam]]|| 653 || 62,37% || [[Rugāju novadam būt!]]|| 211 || 20,15% || [[Mūsmājas (vēlētāju apvienība)|Mūsmājas]]|| 87 || 8,31% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=Fb3ICaM4QZAhHaAQXWX5wA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rugāju novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Rūjienas novads]]''' || [[Vidzemes partija]] || 1440 || 67,07% || [[Vienotība]] || 528 || 24,59% || [[Vienoti Latvijai]] || 140 || 6,52% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=gGSYuqMlFOVUvJoOziNhHg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rūjienas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Rundāles novads]]''' || [[Cilvēkiem un zemei]]|| 878 || 99,66% || — || — || — || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7HNMumQsdqi9TGzQQHoOrg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rundāles novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Salacgrīvas novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 2409 || 72,67% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 538 || 16,23% || [[ZZS]] || 314 || 9,47% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=fonjcM6L0gmbaKI5AVcm1g%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Salacgrīvas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Salas novads]]''' || [[Vienoti mūsu novadam]]|| 824 || 62,85% || [[Jēkabpils reģionālā partija]]|| 297 || 22,65% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 165 || 12,59% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=xM59mrsrMqVJ3DCrDyMWvw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Salas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Salaspils novads]]''' || [[Vienotība]] || 3134 || 47,11% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 1150 || 17,29% || [[ZZS]] || 900 || 13,53% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=51iODQH4IYk6ohqkGB2qQQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Salaspils novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Saldus novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 1994 || 22,86% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1712 || 19,63 || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1386 || 15,89% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D |title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Saldus novads, rezultāti |access-date={{dat|2017|08|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170611133618/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D |archivedate={{dat|2017|06|11||bez}} }}</ref> |- | '''[[Saulkrastu novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1018 || 41,38% || [[Vienotība]] || 827 || 33,62% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 261 || 10,61% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=Yf7Vk%2B3SMqU8lX8pazkbXw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Saulkrastu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Sējas novads]]''' || [[Tēvzeme (vēlētāju apvienība)|Tēvzeme]]|| 787 || 80,64% || [[Mēs - Sējas novadam]]|| 164 || 16,80% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=wONxkxrBZ76c724UZAuxWQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Sējas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Siguldas novads]]''' || [[Reģionu alianse]],<br/>[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 5087 || 75,86% || [[ZZS]] || 1406 || 20,97% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=yqUVQ357NAVp0sTki5egqA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Siguldas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Skrīveru novads]]''' || [[Mēs Skrīveriem]]|| 870 || 55,24% || [[Par diženu novadiņu]]|| 327 || 20,76% || [[Zaļās Zemes novads]]|| 237 || 15,05% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=j2a8pVz%2BEE%2B3g0paXhxN%2Bw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Skrīveru novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Skrundas novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 1082 || 55,95% || [[ZZS]] || 436 || 22,54% || [[No sirds Latvijai]] || 363 || 18,77% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=EKGpVdJBl3%2BnNa%2FsLbDBKg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Smiltenes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Smiltenes novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 3206 || 63,21% || [[Vienotība]] || 700 || 13,80% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]],<br/>[[Vidzemes partija]] || 587 || 11,57% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=%2BXyOMYTNSth4An3Qi1LICg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Smiltenes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Stopiņu novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]],<br/> [[Vienotība]] || 1659 || 49,80% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 742 || 22,28% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 487 || 14,62% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=P17%2FW2AdsXn90YPylzVpuw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Stopiņu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Strenču novads]]''' || [[Nākotnes vārdā jau šodien!]]|| 739 || 77,54% || [[Strenču novads-mūsu izaugsmei]]|| 187 || 19,62% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=%2Bosu6TTuFZ3vRNKcmHyoKw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Stenču novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Talsu novads]]''' || [[Talsu novada attīstībai]]|| 2438 || 22,30% || [[Mēs - Talsiem un novadam]] || 2197 || 20,10% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1323 || 12,10% || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D |title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Talsu novads, rezultāti |access-date={{dat|2017|08|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170910173337/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D |archivedate={{dat|2017|09|10||bez}} }}</ref> |- | '''[[Tērvetes novads]]''' || [[Mūsu mājas ir te]]|| 933 || 81,70% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 184 || 16,11% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=VDVQ77bb0RM5XCr05gSurg%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Tērvetes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Tukuma novads]]''' || [[Tukuma pilsētai un novadam]] || 2847 || 32,02% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1704 || 19,17% || [[Vienotība]] || 1230 || 13,84% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=ihojlQQhjczsdf0Yrpkpxw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Tukuma novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Vaiņodes novads]]''' || [[Vaiņodes novada attīstībai]]|| 659 || 57,81% || [[Par pārmaiņām Vaiņodes novadā]]|| 443 || 38,86% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=pHvODJqoiyN0dZ7g8hQyIA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Vaiņodes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Valkas novads]]''' || [[Vidzemes partija]],<br/>[[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 1770 || 55,68% || [[Vienotība]],<br/>[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 753 || 23,69% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 598 || 18,81% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=ZFPyBu5kJAhwl2%2BBKQdZhw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Valkas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Varakļānu novads]]''' || [[Vienoti novadam (Varakļāni)|Vienoti novadam]]|| 926 || 63,60% || [[Strādāsim kopā (Varakļāni)|Strādāsim kopā]]|| 391 || 26,85% || [[V55]]|| 121 || 8,31% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=UrWGRIZK5GbavAE5ad0NEA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Varakļānu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Vārkavas novads]]''' || [[Mūsu laiks]]|| 671 || 65,34% || [[Mēs, savam novadam (Vārkava)|Mēs, savam novadam]]|| 202 || 19,67% || [[Par saimniecisku rīcību]]|| 88 || 8,57% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=y72dIF7n40t%2BQr%2F53qzC9w%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Vārkavas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Vecpiebalgas novads]]''' || [[Novada attīstībai]]|| 851 || 47,28% || [[Par jaunajiem!]]|| 599 || 33,28% || [[Vecpiebalgas novadam]]|| 326 || 18,11% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=I7EZC7zabYZttMmvT653gA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Vecpiebalgas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Vecumnieku novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 1134 || 36,49% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1055 || 33,94% || [[ZZS]] || 739 || 23,78% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=r9eDaPF%2FTQ28FiF1AY%2BrnA%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Vecumnieku novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Ventspils novads]]''' || [[ZZS]] || 2050 || 51,51% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 991 || 24,90% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]],<br/>[[Vienotība]] || 795 || 19,97% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=lUY1mUHlw5MolhutDEv8GQ%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Ventspils novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Viesītes novads]]''' || [[Viesītes novads-mūsu mājas]]|| 672 || 42,08% || [[Vienoti Novadam]]|| 294 || 18,41% || [[Strādāsim kopā (Viesīte)|Strādāsim kopā]]|| 226 || 14,15% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=WS26TEcNiYpM7RoDCnGKWw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Viesītes novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Viļakas novads]]''' || [[Latgales partija]] || 1085 || 49,63% || [[Vienoti Latvijai]] || 433 || 19,81% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 294 || 13,45% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=H9IQEyLc27QpugpKy4b3Ig%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Viļakas novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Viļānu novads]]''' || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 1152 || 45,86% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]],<br/>[[Vienotība]] || 303 || 12,06% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 254 || 10,11% || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=dsGLu5l37RT5z4YAtwFE4A%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Viļānu novads, rezultāti]</ref> |- | '''[[Zilupes novads]]''' || [[Latgales partija]] || 870 || 88,69% || [[Saskaņas Centrs|Saskaņa]] || 70 || 7,14% || — || — || — || <ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw%3D%3D 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Zilupes novads, rezultāti]</ref> |} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130208064804/http://web.cvk.lv/pub/public/30448.html CVK informācija par vēlēšanām] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2013. gads Latvijā|Paszvaldizbu vezlezszanas]] [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas| ]] c768j200fzcvfqjmj1dfe943k97tdeg 0 217796 4542027 3591962 2026-10-31T10:37:48Z ZANDMANIS 91184 4542027 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bāzeles pilsētas kantons | native_name = ''Kanton Basel-Stadt'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Wappen Basel-Stadt matt.svg | shield_size = | capital = [[Bāzele]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Basel-Stadt in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Bāzeles pilsētas kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 37 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 522.19 | elevation_min_m = 244.75 | population_footnotes = | population_total = 203570 | population_as_of = 2025. gada septembrī | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.bs.ch/}} | footnotes = }} '''Bāzeles pilsētas kantons''' ({{val|de|Kanton Basel-Stadt}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļos. Kantona administratīvais centrs ir [[Bāzele]]. Bez Bāzeles kantonā ietilpst vēl tikai [[Betingene]] un [[Rīena]]. 1501. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Bāzeles lauku kantons|Bāzeles lauku kantonu]] un ar [[Vācija|Vāciju]] un [[Francija|Franciju]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja aptuveni 203 tūkstoši cilvēku, no kuriem 171 tūkstotis dzīvo Bāzelē. Kantonā galvenokārt dzīvo vācvalodīgie. {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] suygno56pkv0wfnng3it2v0axal7oa2 0 219268 4542014 4278548 2026-10-31T10:24:19Z ZANDMANIS 91184 4542014 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Sanktgallenes kantons | official_name = ''Kanton St. Gallen'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|kantons]] | image_skyline = Gigerwaldsee.jpg | imagesize = | image_caption = Gigervaldezers | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Sanktgallene]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton St. Gallen in Switzerland.svg | mapsize = | map_caption = Sanktgallenes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2025.54 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 3248 | elevation_min_m = 396 | population_footnotes = | population_total = 543687 | population_as_of = 2025 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.sg.ch/}} | footnotes = }} '''Sanktgallenes kantons''' ({{val|de|Kanton St. Gallen}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Kantona administratīvais centrs ir [[Sanktgallene]]. 1803. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Austrija|Austriju]] un [[Lihtenšteina|Lihtenšteinu]], kā arī ar [[Graubindenes kantons|Graubindenes]], [[Glarusas kantons|Glarusas]], [[Švīces kantons|Švīces]], [[Cīrihes kantons|Cīrihes]] un [[Turgavas kantons|Turgavas kantoniem]]. Sanktgallenes kantons aptver arī [[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelles-Auserrodenes]] un [[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencelles-Innerrodenes kantonus]]. 2025. gada decembrī kantonā dzīvoja aptuveni 543,687 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.sg.ch Official website] {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] i1ls3dwr1ogrv2cz9m9mvcjdip2rspb 4542015 4542014 2026-10-31T10:24:41Z ZANDMANIS 91184 4542015 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Sanktgallenes kantons | official_name = ''Kanton St. Gallen'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|kantons]] | image_skyline = Gigerwaldsee.jpg | imagesize = | image_caption = Gigervaldezers | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Sanktgallene]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton St. Gallen in Switzerland.svg | mapsize = | map_caption = Sanktgallenes kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2025.54 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 3248 | elevation_min_m = 396 | population_footnotes = | population_total = 543687 | population_as_of = 2025 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.sg.ch/}} | footnotes = }} '''Sanktgallenes kantons''' ({{val|de|Kanton St. Gallen}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Kantona administratīvais centrs ir [[Sanktgallene]]. 1803. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Austrija|Austriju]] un [[Lihtenšteina|Lihtenšteinu]], kā arī ar [[Graubindenes kantons|Graubindenes]], [[Glarusas kantons|Glarusas]], [[Švīces kantons|Švīces]], [[Cīrihes kantons|Cīrihes]] un [[Turgavas kantons|Turgavas kantoniem]]. Sanktgallenes kantons aptver arī [[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelles-Auserrodenes]] un [[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencelles-Innerrodenes kantonus]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja aptuveni 543,687 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.sg.ch Official website] {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] s2zg6hg1ibda56tyyn0gcyf4rm3ugbd 0 222999 4541769 4282950 2026-10-30T16:40:08Z Bendžamins 76862 4541769 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Edinsons Kavani | image = PALMEIRAS X BOCA JUNIORS - COPA LIBERTADORES 2023 - 53286889335 (cropped 2).jpg | caption = Edinsons Kavani 2023. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|2|14}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Salto}} | height = 188 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2000—2005 | youthclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Danubio F.C.|Danubio]] | years1 = 2005—2007 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Danubio F.C.|Danubio]] | caps1 = 25 | goals1 = 9 | years2 = 2007—2010 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Palermo FC|Palermo]] | caps2 = 109 | goals2 = 34 | years3 = 2010—2013 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | caps3 = 104 | goals3 = 74 | years4 = 2013—2020 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"|PSG]] | caps4 = 200 | goals4 = 138 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U20 | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 11 | nationalyears2 = 2008—2022 | nationalteam2 = {{fb|Uruguay}} | nationalcaps2 = 136 | nationalgoals2 = 58 | nationalyears3 = 2012 | nationalteam3 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas olimpiskā | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 3 | pcupdate = | caps5 = 41 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals5 = 12 | years5 = 2020—2022 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps6 = 25 | goals6 = 5 | years6 = 2022—2023 | clubs7 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | years7 = 2023—2026 | caps7 = 60 | goals7 = 16 }} '''Edinsons Roberto Kavani Gomess''' ({{val|es|Edinson Roberto Cavani Gómez}};<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sscnapoli.it/client/render.aspx?content=1&root=3459 |publisher=SSC Napoli |title=Edinson Roberto CAVANI GOMEZ |accessdate=14 February 2013 |archive-date={{dat|2012|08|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120829012440/http://www.sscnapoli.it/client/render.aspx?content=1&root=3459 }}</ref> dzimis {{dat|1987|2|14}}) ir urugvajiešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Karjeru sācis dzimtās Urugvajas klubā ''[[Danubio F.C.|Danubio]]'', 2007. gadā sācis karjeru Eiropā. Laikā no 2007. līdz 2010. gadam spēlēja Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] kluba ''[[Palermo FC|Palermo]]'' sastāvā, taču kopš 2010 līdz 2013. gada bija cita šīs līgas kluba ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' spēlētājs. 2011.—2012. gada sezonā izcīnīja Itālijas kausu ''Napoli'' sastāvā, kur bija arī rezultatīvākais spēlētājs (5 vārti). {{dat|2013|7|16}} par aptuveni 64.5 miljoniem [[eiro]] viņu iegādājās [[Parīzes "Saint-Germain"]], kas ar viņu noslēdza 5 gadu līgumu. 2022. gada 29. augustā spāņu klubs [[Valencia CF]] par divu gadu līguma parakstīšanu ar Kavani.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.valenciacf.com/en-official-statement-edinson-cavani-2022-08-29|title=OFFICIAL STATEMENT &#124; EDINSON CAVANI - Valencia CF|website=www.valenciacf.com}}</ref> Urugvajas izlasē debitējis 2008. gadā. Tās sastāvā spēlējis [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]] (4. vieta), ''[[2011. gada Copa América]]'' (uzvara), {{oss|V=2012|L=L}}, [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013. gada FIFA Konfederāciju kausā]] (pusfināls) un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] (astotdaļfināls). == Sasniegumi == '''Danubio''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2006—07 '''Napoli''' * [[Coppa Italia]]: 2011—12 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2013—14, 2014—15, [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]] * [[Coupe de France]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2019—20 * [[Coupe de la Ligue]]: 2013—14, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2014, 2015, 2017, 2019 '''Manchester United''' * [[UEFA Eiropas līga]] finālists: 2020—21<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57224112|title=Villarreal 1-1 Manchester United (11-10 on pens): David de Gea spot kick saved in epic Europa League final shootout|date=2021. gada 25. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Itālijas Serie A]] labākais vārtu guvējs: 2012—13 * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] labākais vārtu guvējs: 2016—17, 2017—18 * Francijas 1. līgas labākais spēlētājs: 2016—17 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kavani, Edinsons}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:Danubio F.C. spēlētāji]] 47bzndqnzc3xdlrjrmw0aa1tjsdqj1h 0 223336 4541924 4537120 2026-10-31T03:24:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541924 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Rēzekne]] | dome = [[Rēzeknes dome]] | deputāti = 13 | uzvarētāji = [[Saskaņas Centrs]] (8) | citas partijas = {{nobr|[[Latgales partija|LP]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|VL-TB/LNNK]], [[Reformu partija (Latvija)|RP]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]], [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (2)}}<br />[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] (1)<br />[[Vienota Rēzekne]] (1)<br />[[Alternative]] (1) | balsstiesīgie = 25 101 | vēlētāji = 11 915 (47,47% aktivitāte) | kandidāti = 155 | saraksti = 11 | pag_vēl = [[2009. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas''' bija [[Rēzeknes dome]]s vēlēšanas, kas notika [[1. jūnijs|1. jūnijā]] [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] . Vēlēšanās piedalījās 11 kandidātu saraksti, kas veidoti no 155 kandidātiem, bet domē tika ievēlēti 13 deputāti no 5 kandidātu sarakstiem. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |- bgcolor="gold" |1 |align=left|'''[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]]''' |16 |align=left|{{nobr|[[Aleksandrs Bartaševičs]]}} |'''5746''' |'''48,34%''' |'''8''' |- bgcolor="silver" |2 |align=left|[[Vienoti Latvijai (partija)|Partija "Vienoti Latvijai"]] |16 |align=left|[[Rihards Melnis]] |968 |8,14% |1 |- bgcolor="silver" |3 |align=left|[[Latgales Partija]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], "[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]", [[Latvijas Zaļā partija]], "[[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība]]" |16 |align=left|[[Edmunds Teirumnieks]] |1893 |15,92% |2 |- bgcolor="silver" |4 |align=left|"[[Vienota Rēzekne]]" |16 |align=left|[[Jurijs Petkevičs]] |690 |5,8% |1 |- |5 |align=left|[[Savienība Latgales sirds|Partija "Savienība Latgales sirds"]] |16 |align=left|[[Ernests Jurkāns]] |231 |1,94% | |- |6 |align=left|"[[Tautas kontrole]]" |11 |align=left|[[Jeļena Stepule]] |562 |4,73% | |- |7 |align=left|[[Apvienība Iedzīvotāji]] |16 |align=left|[[Edgars Šilins]] |119 |1% | |- |8 |align=left|[[Par dzimto valodu!|Partija "Par dzimto valodu!"]] |1 |align=left|[[Vadims Gilis]] |102 |0,86% | |- |9 |align=left|[[Vienotība|Partija "Vienotība"]] |16 |align=left|[[Vasilijs Smuļs]] |549 |4,62% | |- |10 |align=left|"[[Mūsu partija]]" |16 |align=left|[[Viktors Barovskis]] |230 |1,93% | |- bgcolor="silver" |11 |align=left|[[Alternative|Politiskā partija "Alternative"]] |15 |align=left|[[Vjačeslavs Dubovskis]] |671 |5,64% |1 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align:left;" !Nr.!!Deputāts!!Saraksts |- |align=center|1 |[[Aleksandrs Bartaševičs]] |rowspan=8|[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-138.html Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609132057/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-138.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|6|3}}</ref> |- |align=center|2 |[[Lidija Ostapceva]] |- |align=center|3 |[[Jānis Krišāns]] |- |align=center|4 |[[Andrejs Rešetņikovs]] |- |align=center|5 |[[Aleksejs Stecs]] |- |align=center|6 |[[Vladimirs Bogdanovs]] |- |align=center|7 |[[Igors Sergejevs]] |- |align=center|8 |[[Aleksandrs Irišins]] |- |align=center|9 |[[Edmunds Teirumnieks]] |rowspan=2|[[Latgales Partija]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]],<br />"[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]", [[Latvijas Zaļā partija]], "[[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība]]"<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-147.html LATGALES PARTIJA, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Reformu partija", Latvijas Zaļā partija, "Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808032317/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-147.html |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|6|3}}</ref> |- |align=center|10 |[[Jāzeps Korsaks]] |- |align=center|11 |[[Raimonds Arbidāns]] |[[Vienoti Latvijai (partija)|Partija "Vienoti Latvijai"]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-93.html Partijas "Vienoti Latvijai" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130620165150/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-93.html |date={{dat|2013|06|20||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|6|3}}</ref> |- |align=center|12 |[[Igors Lucijanovs]] |"[[Vienota Rēzekne]]"<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-41.html "Vienota Rēzekne" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130621055245/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-41.html |date={{dat|2013|06|21||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|6|3}}</ref> |- |align=center|13 |[[Vjačeslavs Dubovskis]] |[[Alternative|Politiskā partija "Alternative"]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-251.html Politiskā partijas "Alternative" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130608074329/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-251.html |date={{dat|2013|06|08||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|6|3}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/2100.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20170331205546/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-2100.html Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20130609050941/http://www.pv2013.cvk.lv/report-activities-2100.html Vēlētāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Rēzeknes domes vēlēšanas}} [[Kategorija:Rēzeknes dome|Veleszanas 2013]] [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rezekne]] hh3er23gp4dwc3utewfku91eba03i8l 0 223342 4541925 4524131 2026-10-31T03:27:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541925 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = 2013 vēlēšanas Rīga.png | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Rīga]] | dome = [[Rīgas dome]] | deputāti = 60 | uzvarētāji = [[Saskaņas Centrs]]/[[Gods kalpot Rīgai]] (39) | citas partijas = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (12), [[Vienotība]] (9) | balsstiesīgie = 413 893 | vēlētāji = 229 910 (55,55% aktivitāte) | kandidāti = 611 | saraksti = 12 | pag_vēl = [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''2013. gada [[Rīga]]s [[Rīgas dome|domes]] vēlēšanas''' notika {{dat||6|1||bez}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Rīgas domē tika ievēlēti 60 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|title=Republikas pilsētu un novadu domēs ievēlamais deputātu skaits 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130503191238/http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|archivedate={{dat|2013|05|03||bez}}}}</ref> Vēlēšanās piedalījās 12 kandidātu saraksti, kas veidoti no 611 kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/0100.html|title=2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Rīgā vēlēšanas notika 158 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Saskaņas Centra un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts (58,54%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 3 saraksti. Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 229 910 vēlētāji jeb 55,55% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 229 118, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 228 057 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == [[Attēls:RigaElectionsMap2013.png|thumb|250px|Partiju popularitāte pa apkaimēm]] {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |-bgcolor="gold" |1 |align=left|'''[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]], [[Gods kalpot Rīgai|Partija "Gods kalpot Rīgai"]]''' |63 |align=left|[[Nils Ušakovs]] |'''134 117''' |'''58,54''' |'''39''' |- |2 |align=left|[[Vienoti Latvijai (partija)|Partija "Vienoti Latvijai"]] |27 |align=left|[[Mareks Zeltiņš]] |1089 |0,48 | |- |3 |align=left|[[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|"Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"]] |63 |align=left|[[Armands Krauze]] |4306 |1,88 | |- |4 |align=left|[[Alternative|Politiskā partija "Alternative"]] |62 |align=left|[[Andrejs Ādamsons]] |370 |0,16 | |- |5 |align=left|[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] |52 |align=left|[[Aivars Timofejevs]] |477 |0,21 | |- |6 |align=left|[[Par Neatkarīgu Latviju!|Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par Neatkarīgu Latviju!"]], [[SOLIDARITĀTE"|Latvijas kustība "SOLIDARITĀTE"]] |63 |align=left|[[Leons Bojārs]] |330 |0,14 | |- |7 |align=left|[[Rīcības partija]] |15 |align=left|[[Edgars Kramiņš]] |541 |0,24 | |-bgcolor="silver" |8 |align=left|[[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] |63 |align=left|[[Sarmīte Ēlerte]] |32 367 |14,13 |9 |- |9 |align=left|[[Par Dzimto Valodu!|Partija "Par Dzimto Valodu!"]] |17 |align=left|[[Illarions Girss]] |774 |0,34 | |-bgcolor="silver" |10 |align=left|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |63 |align=left|[[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] |40 920 |17,86 |12 |- |11 |align=left|[[Latvijas Zaļā partija]] |63 |align=left|[[Guntis Belēvičs]] |9144 |3,99 | |- |12 |align=left|[[Reformu partija (Latvija)|"Reformu partija"]] |60 |align=left|[[Inga Antāne]] |3622 |1,58 | |} == Ievēlētie deputāti == {{col-begin}} {{col-2}} {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Nils Ušakovs]] | rowspan=30 | [[Saskaņas Centrs|SC]]/[[Gods kalpot Rīgai|GKR]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-461.html SC/GKR rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607060209/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-461.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|03}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Andris Ameriks]] |- |align=center| 3 | [[Dainis Turlais]] |- |align=center| 4 | [[Eiženija Aldermane]] |- |align=center| 5 | [[Vjačeslavs Stepaņenko]] |- |align=center| 6 | [[Valērijs Petrovs]] |- |align=center| 7 | [[Vadims Baraņņiks]] |- |align=center| 8 | [[Jefimijs Klementjevs]] |- |align=center| 9 | [[Irina Vinnika]] |- |align=center| 10 | [[Maksims Tolstojs]] |- |align=center| 11 | [[Mihails Kameņeckis]] |- |align=center| 12 | [[Oļegs Burovs]] |- |align=center| 13 | [[Sergejs Hristoļubovs]] |- |align=center| 14 | [[Svetlana Savicka (politiķe)|Svetlana Savicka]] |- |align=center| 15 | [[Olga Veidiņa]] |- |align=center| 16 | [[Igors Kuzmuks]] |- |align=center| 17 | [[Andrejs Kozlovs]] |- |align=center| 18 | [[Jānis Ločmelis]] |- |align=center| 19 | [[Agris Ameriks]] |- |align=center| 20 | [[Vadims Faļkovs]] |- |align=center| 21 | [[Andris Bērziņš (politiķis, 1972)|Andris Bērziņš]] |- |align=center| 22 | [[Ainars Baštiks]] |- |align=center| 23 | [[Vita Jermoloviča]] |- |align=center| 24 | [[Igors Solomatins]] |- |align=center| 25 | [[Baiba Rozentāle]] |- |align=center| 26 | [[Vadims Jerošenko]] |- |align=center| 27 | [[Ruslans Pankratovs]] |- |align=center| 28 | [[Anatolijs Aļeksejenko]] |- |align=center| 29 | [[Dmitrijs Pavlovs (deputāts)|Dmitrijs Pavlovs]] |- |align=center| 30 | [[Ausma Cimdiņa]] |} {{col-2}} {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 31 | [[Mihails Gavrilovs]] | rowspan=9 | [[Saskaņas Centrs|SC]]/[[Gods kalpot Rīgai|GKR]] |- |align=center| 32 | [[Raimonds Gailis]] |- |align=center| 33 | [[Tatjana Lukina]] |- |align=center| 34 | [[Nikolajs Zaharovs]] |- |align=center| 35 | [[Juris Zaķis]] |- |align=center| 36 | [[Vladimirs Dolgins]] |- |align=center| 37 | [[Anna Vladova]] |- |align=center| 38 | [[Vladimirs Frolovs]] |- |align=center| 39 | [[Igors Solovjovs]] |- |align=center| 40 | [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] | rowspan=12 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=1010001 "LPP/LC" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160407200519/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=1010001 |date={{dat|2016|04|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|6|13}}</ref> |- |align=center| 41 | [[Aleksandrs Kiršteins]] |- |align=center| 42 | [[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Andris Vilks]] |- |align=center| 43 | [[Nauris Puntulis]] |- |align=center| 44 | [[Dainis Locis]] |- |align=center| 45 | [[Kārlis Dombrovskis (politiķis)|Kārlis Dombrovskis]] |- |align=center| 46 | [[Ģirts Lapiņš]] |- |align=center| 47 | [[Jānis Atis Krūmiņš]] |- |align=center| 48 | [[Ritvars Jansons]] |- |align=center| 49 | [[Andris Pārups]] |- |align=center| 50 | [[Ieva Holma]] |- |align=center| 51 | [[Andris Lācis]] |- |align=center| 52 | [[Olafs Pulks]] | rowspan=9 | [[Vienotība]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=1010002 "Jaunā laika" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160407172130/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=1010002 |date={{dat|2016|04|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|6|13}}</ref> |- |align=center| 53 | [[Ints Dālderis]] |- |align=center| 54 | [[Sarmīte Ēlerte]] |- |align=center| 55 | [[Pēteris Viņķelis]] |- |align=center| 56 | [[Baiba Brigmane]] |- |align=center| 57 | [[Aigars Pētersons]] |- |align=center| 58 | [[Kārlis Strēlis]] |- |align=center| 59 | [[Valdis Gavars]] |- |align=center| 60 | [[Uģis Rotbergs]] |} {{col-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/0100.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Rīgas domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Riga]] [[Kategorija:Rīgas dome|Veleszanas 2013]] dvr2r2fs2vnyo4ss2d9kpjxvoch77o4 0 223638 4542028 4483181 2026-10-31T10:38:47Z ZANDMANIS 91184 4542028 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bāzeles lauku kantons | official_name = ''Kanton Basel-Landschaft'' | settlement_type = [[Šveices kantoni|Šveices kantons]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Līstāle]] | largest_city = | official_language = [[vācu valoda]] | image_map = Kanton Basel-Landschaft in Switzerland.svg | mapsize = 250px | map_caption = Bāzeles lauku kantona atrašanās vieta Šveicē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 517.56 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 1169 | elevation_min_m = 246 | population_footnotes = | population_total = 303037 | population_as_of = 2025 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.bl.ch/}} | footnotes = }} '''Bāzeles lauku kantons''' ({{val|de|Kanton Basel-Landschaft}}) ir viens no [[Šveice]]s 26 [[Šveices kantoni|kantoniem]], kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Kantona administratīvais centrs ir [[Līstāle]]. 1501. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar [[Francija|Franciju]] un [[Vācija|Vāciju]], kā arī ar [[Bāzeles pilsētas kantons|Bāzeles pilsētas]], [[Ārgavas kantons|Ārgavas]], [[Zoloturnas kantons|Zoloturnas]] un [[Juras kantons|Juras kantoniem]]. 2025. gada septembrī kantonā dzīvoja aptuveni 303 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices kantoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Bāzeles lauku kantons| ]] ssf8tmf6q58fvymynbb5jztojgmxww9 0 224234 4542049 4516346 2026-10-31T11:08:07Z Lasks 38532 4542049 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Building Bridges'' ("Celsim tiltus") |attēls = ESC 2015 logo.svg.png |att_izm = 300 |fināls = {{dat|2015|5|23|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2015|5|19|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2015|5|21|N}} |vadītājs (i) = [[Mirjama Veičselbrauna]]<br />[[Alise Tumlera]]<br />[[Arabella Kiesbauera]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' |vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Monss Selmerlēvs]] — ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 40 |valstis, kas debitē = {{ESC|Austrālija}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Kipra}}<br />{{ESC|Serbija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Ukraina}} |nulle punktu = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Vācija}} |viesmākslinieki = |map = ESC_2015_Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2015. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam <!-- |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss --> |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2014]] |nākamais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016 ►]] }} '''2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2015}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2015}}) bija 60. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Austrija|Austrijā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Končita Vursta|Končitas Vurstas]] uzvaras [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gadā]] ar dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]''. Šī ir otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Austrijā (pirmo reizi {{escy|1967}}. gadā). Pusfināli notika 19. un 21. maijā, savukārt fināls — 23. maijā. Konkursā piedalījās 40 valstis, tai skaitā [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]],<ref name="Australia participate">{{tīmekļa atsauce|title=Australia participate in the 60th Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australia_to_participate_in_the_2015_eurovision_song_contest|publisher=EBU|website=Eurovision.tv|accessdate=2015. gada 10. februārī|date=2015. gada 10. februāris}}</ref> kas bija ielūgta konkursa 60 gadu jubilejas atzīmēšanai. Ukraina atteicās no dalības konkursā finansiālu un politisku iemeslu dēļ. Konkursā uzvarēja [[Zviedrija]]s pārstāvis [[Monss Selmerlēvs]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Austrālija līdzās lielajam pieciniekam un rīkotājvalstij automātiski kvalificējās finālam. Austrālija piedalījās balsojumā gan abos pusfinālos, gan finālā, par Austrāliju varēja balsot arī citas valstis. Latviju konkursā pārstāvēja [[Aminata Savadogo]], kas dziedāja dziesmu ''[[Love Injected]]''. Otrajā pusfinālā ierindojās starp desmit visvairāk balsis saņēmušajiem māksliniekiem, tādējādi kvalificējoties finālam. Finālā viņa ieguva 6. vietu, kas ir ceturtais visu laiku labākais Latvijas rezultāts Eirovīzijas vēsturē. == Pusfināla sadalījums == Pusfinālu izloze notika {{dat|2015|1|26||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas piecās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Krievija}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} |} == Pusfināli == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls norisinājās 2015. gada 19. maijā. Šajā pusfinālā piedalijās 16 valstis. Kopā ar pusfināla dalībniekiem, balso arī [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]],<ref name="bbc-australia">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest: Australia to compete in 2015|url=http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-31380742|website=[[BBC News]]|publisher=[[BBC]]|accessdate=15 March 2015|date=11 February 2015}}</ref> "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]].<ref name="Semifinalallocationdraw">{{tīmekļa atsauce|last=M.ESCudero|first=Victor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=DJP_allocation_draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Allocation Draw results: Who's in which Semi-Final?|website=eurovision.tv|accessdate=26 January 2015}}</ref> {| class="sortable wikitable" |- ! Nr.<ref name=RunningOrder>{{tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=Eurovision 2015: Semi-final Running Order revealed|url=http://ESCtoday.com/98947/eurovision-2015-semifinal-running-order-revealed/|website=ESCtoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=23 March 2015|date=23 March 2015}}</ref> ! Valsts<ref name="ESC 2015 SF1">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2015 First semi-final|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2073|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=6 March 2015}}</ref> ! Valoda ! Izpildītājs<ref name="ESC 2015 SF1"/> ! Dziesma<ref name="ESC 2015 SF1"/> ! {{piezīme|Tulkojums|Dziesmas nosaukuma tulkojums latviešu valodā}} ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Eduards Romaņuta]] | ''I Want Your Love'' | "Es vēlos tavu mīlestību" | 11. | 41 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Genealogy]]'' | ''Face the Shadow'' | "Stājies pretī ēnai" | 7. | 77 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Loiks Notets]] | ''Rhythm Inside'' | "Iekšējais ritms" | 2. | 149 |- | 04 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Treintje Osterheisa]] | ''Walk Along'' | "Pastaiga" |14 |33 |- | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Pertti Kurikan Nimipäivät]]'' | ''Aina mun pitää'' | "Vienmēr man vajag" | 16. | 13 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Marija Elena Kirjaku]] | ''One Last Breath'' | "Pēdējā elpa" | 6. | 81 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Elina Borna]] & [[Stigs Resta]] | ''Goodbye to Yesterday'' | "Ardievas vakardienai" | 3. | 105 |- | 08 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu | [[Daniels Kajmakoskis]] | ''Autumn Leaves'' | "Rudens lapas" | 15. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Serbia}} | Angļu | [[Bojana Stamenova]] | ''Beauty Never Lies'' | "Skaistums nekad nemelo" | 9. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Boggie]]'' | ''Wars for Nothing'' | "Nav par ko karot" | 8. | 67 |- | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Juzari]] & [[Maimuna]] | ''Time'' | "Laiks" | 12. | 39 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Poļina Gagarina]] | ''A Million Voices'' | "Miljons balsu" | 1. | 182 |- |13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Anti Social Media]]'' | ''The Way You Are'' | "Tāds, kāds esi" | 13. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Elhaida Dani]] | ''I'm Alive'' | "Esmu dzīva" | 10. | 62 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Angļu | ''[[Voltaj]]'' | ''De la capăt (All over Again)'' | "No paša sākuma" | 5. | 89 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nina Sublatti|Nina Sublati]] | ''Warrior'' | "Kareive" | 4. | 98 |} === Otrais pusfināls === Otrias pusfināls notika 2015. gada 21. maijā. Šajā pusfinālā piedalijās 17 valstis. Kopā ar pusfināla dalībniekiem balsoja, arī [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]], kā arī "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name="Semifinalallocationdraw"/><ref name="bbc-australia"/> {| class="sortable wikitable" |- ! Nr.<ref name=RunningOrder/> ! Valsts<ref name="ESC 2015 SF2">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2015 Second semi-final|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2063|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=6 March 2015}}</ref> ! Valoda ! Izpildītājs<ref name="ESC 2015 SF2"/> ! Dziesma<ref name="ESC 2015 SF2"/> ! {{piezīme|Tulkojums|Dziesmas nosaukuma tulkojums latviešu valodā}} ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Monika Linkīte]] & [[Vaidas Baumila]] | ''This Time'' | "Šoreiz" | 7. | 67 |- | 02 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Mollija Stērlinga]] | ''Playing with Numbers'' | "Spēlējoties ar cipariem" | 12. | 35 |- | 03 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Mikēle Perniola]] & [[Anita Simončīni]] | ''Chain of Lights'' | "Gaismas ķēde" | 16. | 11 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Knez]]'' | ''Adio'' | "Atā" | 9. | 57 |- | 05 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ambera Bondina|Ambera]] | ''Warrior'' | "Kareivis" | 11. | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Hjētils Mērlanns|Mērlanns]] & ''[[Debrah Scarlett]]'' | ''A Monster Like Me'' | "Briesmonis kā es" | 4. | 123 |- | 07 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Leonora Andrade]] | ''Há um mar que nos separa'' | "Jūra, kas atdala mūs" | 14. | 19 |- | 08 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Marta Jandova]] & [[Vāclavs Noids Barta]] | ''Hope Never Dies'' | "Cerība nekad nemirst" | 13. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Nadavs Gedžs]] | ''Golden Boy'' | "Zelta zēns" | 3. | 151 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 | {{ESC|Latvia}} | Angļu | [[Aminata Savadogo|Aminata]] | ''[[Love Injected]]'' | "Mīlestības injicēts" | 2. | 155 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Elnurs Hjosejnovs]] | ''Hour of the Wolf'' | "Vilka stunda" | 10. | 53 |- | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Marija Olafsa]] | ''Unbroken'' | "Nesalauzts" | 15. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | "Varoņi" | 1. | 217 |- | 14 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | [[Melānija Renē]] | ''Time to Shine'' | "Laiks mirdzēt" | 17. | 4 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Karajaniss]] | ''One Thing I Should Have Done'' | "Viena lieta, kas man bija jāizdara" | 6. | 87 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Maraaya]]'' | ''Here for You'' | "Šeit tev" | 5. | 92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Monika Kušinksa]] | ''In the Name of Love'' | "Mīlestības vārdā" | 8. | 57 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2015. gada 23. maijā. Finālā piedalījās 27 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis, rīkotājvalsts [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]]. Šī bija pirmā reize finālā un pirmā reize kopš {{escy|2007}}. gada konkursa, kad konkursa vienā šovā piedalās vairāk kā 26 valstis. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāvis [[Monss Selmerlēvs]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Valsts<ref name="ESC 2015 Final">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2015 Grand final|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2083|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=6 March 2015}}</ref> ! Valoda ! Izpildītājs<ref name="ESC 2015 Final"/> ! Dziesma<ref name="ESC 2015 Final"/> ! {{piezīme|Tulkojums|Dziesmas nosaukuma tulkojums latviešu valodā}} ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Maraaya]]'' | ''Here for You'' | "Šeit tev" | 14. | 39 |- | 02 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Lasa Anžela]] | ''N'oubliez pas'' | "Atceries" | 25. | 4 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Nadavs Gedžs]] | ''Golden Boy'' | "Zelta zēns" | 9. | 97 |- | 04 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Elina Borna]] & [[Stigs Resta]] | ''Goodbye to Yesterday'' | "Ardievas vakardienai" | 7. | 106 |- | 05 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | ''[[Electro Velvet]]'' | ''Still in Love with You'' | "Joprojām mīlu tevi" | 24. | 5 |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Genealogy]]'' | ''Face the Shadow'' | "Stājies pretī ēnai" | 16. | 34 |- | 07 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Monika Linkīte]] & [[Vaidas Baumila]] | ''This Time'' | "Šoreiz" | 18. | 30 |- | 08 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Bojana Stamenova]] | ''Beauty Never Lies'' | "Skaistums nekad nemelo" | 10. | 53 |- | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Hjētils Mērlanns|Mērlanns]] & ''[[Debrah Scarlett]]'' | ''A Monster Like Me'' | "Briesmonis kā es" | 8. | 102 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 10 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | "Varoņi" | 1. | 365 |- | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Karajaniss]] | ''One Thing I Should Have Done'' | "Viena lieta, kas man bija jāizdara" | 22. | 11 |- | 12 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Gajs Sebastjans]] | ''Tonight Again'' | "Atkal šonakt" | 5. | 196 |- | 13 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Loiks Notets]] | ''Rhythm Inside'' | "Iekšējais ritms" | 4. | 217 |- | 14<ref name=follow_live_heads_of_delegations_meet_in_vienna>{{tīmekļa atsauce|title=Heads of Delegations meet in Vienna|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=follow_live_heads_of_delegations_meet_in_vienna|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=16 March 2015}}</ref> | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | Angļu | ''[[The Makemakes]]'' | ''I Am Yours'' | "Esmu tavs" | 26. | 0 |- | 15 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Marija Elena Kirjaku]] | ''One Last Breath'' | "Pēdējā elpa" | 19. | 23 |- | 16 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Knez]]'' | ''Adio'' | "Atā" | 13. | 44 |- | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Anna Sofija]] | ''[[Black Smoke]]'' | "Melnie dūmi" | 27. | 0 |- | 18 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Monika Kušinksa]] | ''In the Name of Love'' | "Mīlestības vārdā" | 23. | 10 |- | 19 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Aminata Savadogo|Aminata]] | ''[[Love Injected]]'' | "Mīlestības injicēts" | 6. | 186 |- | 20 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Angļu | ''[[Voltaj]]'' | ''De la capăt (All over Again)'' | "No paša sākuma" | 15. | 35 |- | 21 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Edurne]]'' | ''Amanecer'' | "Rītausma" | 21. | 15 |- | 22 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Boggie]]'' | ''Wars for Nothing'' | "Nav par ko karot" | 20. | 19 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nina Sublati]] | ''Warrior'' | "Kareive" | 11. | 51 |- | 24 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Elnurs Hjosejnovs]] | ''Hour of the Wolf'' | "Vilka stunda" | 12. | 49 |- | 25 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Poļina Gagarina]] | ''A Million Voices'' | "Miljons balsu" | 2. | 303 |- | 26 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Elhaida Dani]] | ''I'm Alive'' | "Esmu dzīva" | 17. | 34 |- | 27 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | ''[[Il Volo]]'' | ''Grande amore'' | "Lieliskā mīlestība" | 3. | 292 |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vienna 2015 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/vienna-2015/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=28 March 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210328102301/https://eurovision.tv/event/vienna-2015/first-semi-final/results |archive-date=28 March 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2015 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2073#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042943/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2073#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | |- ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || || || || || || 5 || 5 || || 5 || || || 2 || 8 || 10 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 77 || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 5 || || 7 || || 7 || || || 7 || '''12''' || || 5 || 1 || 8 || || || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 149 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || '''12''' || 6 || 10 ||| 6 || 7 || 10 || 6 || 8 || '''12''' || 6 || 7 || 5 || 8 || 6 || '''12''' || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || 6 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 3 || || 5 || 1 || || || || || 7 || 1 || 3 || 2 || || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 4 || || 4 || 2 || 1 || || 2 || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 81 || 3 || 8 || 3 || 6 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 1 || 4 || 6 || 3 || 3 || 5 || || '''12''' || 6 || 4 || 6 || 4 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 105 || 2 || 4 || 5 || 8 || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 2 || 2 || 8 || 8 || 10 || 8 || || 2 || 3 || 5 || 10 || 4 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || 1 || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || || || || || 10 || || || 3 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 63 || || 5 || || 7 || 4 || 2 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 4 || 4 || 4 || 1 || || || || '''12''' || 7 || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 67 || || || 4 || 4 || 7 || || '''12''' || || 8 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 2 || 4 || 3 || 10 || || 2 || 5 || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || 8 || 7 || || || || 3 || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || 3 || || || '''12''' || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 182 || 7 || 10 || 8 || 10 || 10 || '''12''' || 8 || 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 10 || 7 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || 10 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 2 || 1 || 3 || 1 || 1 || 7 || || || 7 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 5 || || 4 || 1 || || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 62 || 6 || || 10 || || || 10 || || 10 || || 1 || || 3 || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 6 || || 3 || 7 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 89 || '''12''' || 3 || 7 || 2 || 6 || 5 || 3 || || 3 || 5 || 2 || 1 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 1 || 1 || 8 || 8 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 98 || 10 || '''12''' || 2 || 1 || 5 || 8 || 6 || 3 || 1 || 6 || 10 || 7 || 5 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 7 || 2 || || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Maķedonija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Igaunija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vienna 2015 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/vienna-2015/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=28 March 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210328102401/https://eurovision.tv/event/vienna-2015/second-semi-final/results |archive-date=28 March 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2015 Second Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2063#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042939/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2063#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="17" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 67 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 7 || 3 || || 4 || 10 || || 1 || 4 || 10 || 7 || 4 || || 3 || 7 || || || 4 || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 5 || 2 || || || || 5 || || 4 || 2 || || 3 || || 1 || 1 || || || 2 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Melnkalne | style="text-align:right;" | 57 || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 3 || 5 || 6 || 7 || 2 || 10 || || 7 || 1 || 2 || 10 || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 || || 3 || 7 || 10 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || 4 || 10 || || || || || || || || || 3 || || 1 || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 123 || 8 || 4 || 8 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 8 || 7 || 1 || 7 || || 10 || '''12''' || 10 || 6 || 6 || 6 || 8 || 7 || 2 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || 3 || || || 6 || || 4 || || || 1 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 1 || 4 || 1 || 1 || || 1 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 8 || 1 || || || 1 || || || 3 || 8 || || 4 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 151 || 4 || 8 || 6 || 3 || 10 || 8 || 10 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 3 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 5 || 10 || 7 || 8 || '''12''' ||'''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 155 || '''12''' ||'''12''' || 10 || || 7 || 7 || 7 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || 7 || 8 || 8 || 8 || 8 || 7 || 10 || 10 || 8 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 53 || 6 || || || 7 || 8 || || 3 || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 2 || 4 || || 5 || || 3 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 1 || 2 || || || || 2 || || || || || 5 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 2 || || || || 2 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 217 || 10 || 10 || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 4 || '''12''' || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || 1 || || || || || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || 1 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 87 || 3 || 6 || 2 || || 2 || 6 || 6 || || 5 || 6 || || 5 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 7 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 92 || 7 || || 1 || '''12''' || 3 || 4 || 4 || 3 || 6 || 8 || '''12''' || 6 || || 4 || 3 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 5 || 5 || 6 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 57 || 5 || 5 || || || 6 || 5 || 2 || || || 5 || || 3 || 5 || 2 || 4 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 1 || 3 || 5 || 4 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 14 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Melnkalne}} |- ! scope="row" | 1 | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Zviedrija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen 2014 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504124224/https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/grand-final/results |archive-date=4 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2014 Grand Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042934/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref><ref name="Final split results">{{tīmekļa atsauce |title=Full Split Results {{!}} Grand Final of Copenhagen 2014 |url=http://www.eurovision.tv/upload/voting/ESC-2014-second_semi-final-full_results.xls |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140513054505/http://www.eurovision.tv/upload/voting/ESC-2014-grand_final-full_results.xls |archive-date=13 May 2014 |format=XLS }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | |- ! rowspan="27" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || 4 || || 1 || || || || || || 3 || 3 || 5 || || || || || || || 1 || || || || || || 8 ||style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || 1 || 6 || || || || 2 || || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 3 || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || 3 || 5 || 3 || || 1 || 2 || 5 || || 7 || 1 || 6 || || 3 || || || || || 4 || 5 || 2 || || 1 || 2 || || || || 5 || || 5 || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 2 || 8 || 5 || 6 || 4 || 7 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 1 || 3 || 10 || || || 7 || 4 || || 4 || 6 || 2 || 6 || || 2 || || || || 3 || 2 || 3 || || 3 || 6 || 2 || || 7 || || 8 || 4 || 2 || 3 || 7 || || 2 || 1 || 2 || 3 || 1 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || 3 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || || || || 1 || || 4 || || || || || || || || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || 2 || || || 3 || || || || || || || ||6|| || || || || || || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || || || || || || 7 || || 1 || || || || || 7 || || || || || || || || || || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || 6 || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || '''12''' || || || || || || 2 || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 5 || || || || || || || 5 || 3 || || 3 || 10 || 6 || || 1 || || 1 || || 2 || || || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 102 || || 2 || 4 || || 6 || || || || || 2 || || 3 || 10 || || || || 4 || 7 || 4 || 4 || || 2 || 4 || || 4 || 4 || || 5 || 3 || 3 || || || 6 || 5 || 10 || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || 4 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 365 || 5 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 7 || 8 || 6 || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || 10 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 7 || 5 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || || || 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 196 || || 6 || 5 || 5 || 2 || 6 || 3 || 4 || || 5 || 3 || 8 || 8 || 4 || 2 || 1 || 5 || '''12''' || 7 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 7 || '''12''' || || 2 || 8 || 10 || 3 || 8 || 8 || 7 || 4 || 8 || 6 || 8 || 4 || 10 || || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 217 || || || 7 || 7 || 7 || 8 || 1 || 6 || || 4 || 4 || 7 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 8 || 6 || 6 || 6 || 5 || 1 || 3 || '''12''' || 3 || 7 || '''12''' || 5 || 4 || 10 || 5 || 7 || 4 || 7 || 7 || 5 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || 10 || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || 6 || || 2 || || '''12''' || || || || || 8 || || 2 || || || || || || 4 || 10 || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || 3 || || || || || || || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || 1 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 186 || || 4 || 6 || 3 || 5 || 5 || || 2 || 5 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 1 || 4 || 4 || 7 || 7 || 2 || '''12''' || 5 || 6 || 7 || 5 || 4 || 1 || || 7 || 5 || 7 || '''12''' || 2 || 10 || || 2 || '''12''' || 4 || 7 || 3 || 8 || 2 || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || '''12''' || || || || 2 || || 5 || || || || || || || || 5 || || || || 1 || || || || || 5 || || || || || 1 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 2 || || || || || || || 1 || 1 || || || || 1 || || 5 || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || 1 || 1 || || || || || || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || 4 || || || || || || || || || || 1 || || || || 1 || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || 4 || || || || || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || || 2 || || 3 || || 5 || 10 || || || || || 1 || || 10 || || || || 1 || 4 || || || || || 3 || || 6 || || || || 5 || || || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || 8 || 8 || || || 3 || || || 3 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || 2 || || || || 3 || || || || || || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 303 || 7 || 7 || 8 || 8 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 10 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || 8 || 6 || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 8 || 6 || 5 || 6 || 6 || || 6 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 10 || 3 || 5 || 2 || 10 || '''12''' || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || 10 || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 292 || 6 || '''12''' || 2 || '''12''' || '''12''' || 1 || '''12''' || 7 || 8 || 8 || 7 || 5 || 6 || 8 || 6 || 6 || 6 || 8 || 3 || 8 || 7 || '''12''' || 10 || 7 || 8 || 2 || 8 || 1 || 7 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || 3 || 8 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" |12 | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Austrālija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Melnkalne}} |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2015. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 80j8i39eoaueex25doye5vz2sefkh7e 4542061 4542049 2026-10-31T11:16:45Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4542061 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Building Bridges'' ("Celsim tiltus") |attēls = ESC 2015 logo.svg.png |att_izm = 300 |fināls = {{dat|2015|5|23|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2015|5|19|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2015|5|21|N}} |vadītājs (i) = [[Mirjama Veičselbrauna]]<br />[[Alise Tumlera]]<br />[[Arabella Kiesbauera]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' |vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Monss Selmerlēvs]] — ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 40 |valstis, kas debitē = {{ESC|Austrālija}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Kipra}}<br />{{ESC|Serbija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Ukraina}} |nulle punktu = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Vācija}} |viesmākslinieki = |map = ESC_2015_Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2015. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam <!-- |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss --> |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2014]] |nākamais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016 ►]] }} '''2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2015}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2015}}) bija 60. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Austrija|Austrijā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Končita Vursta|Končitas Vurstas]] uzvaras [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gadā]] ar dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]''. Šī ir otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Austrijā (pirmo reizi {{escy|1967}}. gadā). Pusfināli notika 19. un 21. maijā, savukārt fināls — 23. maijā. Konkursā piedalījās 40 valstis, tai skaitā [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]],<ref name="Australia participate">{{tīmekļa atsauce|title=Australia participate in the 60th Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australia_to_participate_in_the_2015_eurovision_song_contest|publisher=EBU|website=Eurovision.tv|accessdate=2015. gada 10. februārī|date=2015. gada 10. februāris}}</ref> kas bija ielūgta konkursa 60 gadu jubilejas atzīmēšanai. Ukraina atteicās no dalības konkursā finansiālu un politisku iemeslu dēļ. Konkursā uzvarēja [[Zviedrija]]s pārstāvis [[Monss Selmerlēvs]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Austrālija līdzās lielajam pieciniekam un rīkotājvalstij automātiski kvalificējās finālam. Austrālija piedalījās balsojumā gan abos pusfinālos, gan finālā, par Austrāliju varēja balsot arī citas valstis. Latviju konkursā pārstāvēja [[Aminata Savadogo]], kas dziedāja dziesmu ''[[Love Injected]]''. Otrajā pusfinālā ierindojās starp desmit visvairāk balsis saņēmušajiem māksliniekiem, tādējādi kvalificējoties finālam. Finālā viņa ieguva 6. vietu, kas ir ceturtais visu laiku labākais Latvijas rezultāts Eirovīzijas vēsturē. == Pusfināla sadalījums == Pusfinālu izloze notika {{dat|2015|1|26||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas piecās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Krievija}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} |} == Pusfināli == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls norisinājās 2015. gada 19. maijā. Šajā pusfinālā piedalijās 16 valstis. Kopā ar pusfināla dalībniekiem, balso arī [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]],<ref name="bbc-australia">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest: Australia to compete in 2015|url=http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-31380742|website=[[BBC News]]|publisher=[[BBC]]|accessdate=15 March 2015|date=11 February 2015}}</ref> "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]].<ref name="Semifinalallocationdraw">{{tīmekļa atsauce|last=M.ESCudero|first=Victor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=DJP_allocation_draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Allocation Draw results: Who's in which Semi-Final?|website=eurovision.tv|accessdate=26 January 2015}}</ref> {| class="sortable wikitable" |- ! Nr.<ref name=RunningOrder>{{tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=Eurovision 2015: Semi-final Running Order revealed|url=http://ESCtoday.com/98947/eurovision-2015-semifinal-running-order-revealed/|website=ESCtoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=23 March 2015|date=23 March 2015}}</ref> ! Valsts<ref name="ESC 2015 SF1">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2015 First semi-final|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2073|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=6 March 2015}}</ref> ! Valoda ! Izpildītājs<ref name="ESC 2015 SF1"/> ! Dziesma<ref name="ESC 2015 SF1"/> ! {{piezīme|Tulkojums|Dziesmas nosaukuma tulkojums latviešu valodā}} ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Eduards Romaņuta]] | ''I Want Your Love'' | "Es vēlos tavu mīlestību" | 11. | 41 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Genealogy]]'' | ''Face the Shadow'' | "Stājies pretī ēnai" | 7. | 77 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Loiks Notets]] | ''Rhythm Inside'' | "Iekšējais ritms" | 2. | 149 |- | 04 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Treintje Osterheisa]] | ''Walk Along'' | "Pastaiga" |14 |33 |- | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Pertti Kurikan Nimipäivät]]'' | ''Aina mun pitää'' | "Vienmēr man vajag" | 16. | 13 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Marija Elena Kirjaku]] | ''One Last Breath'' | "Pēdējā elpa" | 6. | 81 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Elina Borna]] & [[Stigs Resta]] | ''Goodbye to Yesterday'' | "Ardievas vakardienai" | 3. | 105 |- | 08 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu | [[Daniels Kajmakoskis]] | ''Autumn Leaves'' | "Rudens lapas" | 15. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Serbia}} | Angļu | [[Bojana Stamenova]] | ''Beauty Never Lies'' | "Skaistums nekad nemelo" | 9. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Boggie]]'' | ''Wars for Nothing'' | "Nav par ko karot" | 8. | 67 |- | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Juzari]] & [[Maimuna]] | ''Time'' | "Laiks" | 12. | 39 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Poļina Gagarina]] | ''A Million Voices'' | "Miljons balsu" | 1. | 182 |- |13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Anti Social Media]]'' | ''The Way You Are'' | "Tāds, kāds esi" | 13. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Elhaida Dani]] | ''I'm Alive'' | "Esmu dzīva" | 10. | 62 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Angļu | ''[[Voltaj]]'' | ''De la capăt (All over Again)'' | "No paša sākuma" | 5. | 89 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nina Sublatti|Nina Sublati]] | ''Warrior'' | "Kareive" | 4. | 98 |} === Otrais pusfināls === Otrias pusfināls notika 2015. gada 21. maijā. Šajā pusfinālā piedalijās 17 valstis. Kopā ar pusfināla dalībniekiem balsoja, arī [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]], kā arī "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name="Semifinalallocationdraw"/><ref name="bbc-australia"/> {| class="sortable wikitable" |- ! Nr.<ref name=RunningOrder/> ! Valsts<ref name="ESC 2015 SF2">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2015 Second semi-final|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2063|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=6 March 2015}}</ref> ! Valoda ! Izpildītājs<ref name="ESC 2015 SF2"/> ! Dziesma<ref name="ESC 2015 SF2"/> ! {{piezīme|Tulkojums|Dziesmas nosaukuma tulkojums latviešu valodā}} ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Monika Linkīte]] & [[Vaidas Baumila]] | ''This Time'' | "Šoreiz" | 7. | 67 |- | 02 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Mollija Stērlinga]] | ''Playing with Numbers'' | "Spēlējoties ar cipariem" | 12. | 35 |- | 03 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Mikēle Perniola]] & [[Anita Simončīni]] | ''Chain of Lights'' | "Gaismas ķēde" | 16. | 11 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Knez]]'' | ''Adio'' | "Atā" | 9. | 57 |- | 05 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ambera Bondina|Ambera]] | ''Warrior'' | "Kareivis" | 11. | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Hjētils Mērlanns|Mērlanns]] & ''[[Debrah Scarlett]]'' | ''A Monster Like Me'' | "Briesmonis kā es" | 4. | 123 |- | 07 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Leonora Andrade]] | ''Há um mar que nos separa'' | "Jūra, kas atdala mūs" | 14. | 19 |- | 08 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Marta Jandova]] & [[Vāclavs Noids Barta]] | ''Hope Never Dies'' | "Cerība nekad nemirst" | 13. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Nadavs Gedžs]] | ''Golden Boy'' | "Zelta zēns" | 3. | 151 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 | {{ESC|Latvia}} | Angļu | [[Aminata Savadogo|Aminata]] | ''[[Love Injected]]'' | "Mīlestības injicēts" | 2. | 155 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Elnurs Hjosejnovs]] | ''Hour of the Wolf'' | "Vilka stunda" | 10. | 53 |- | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Marija Olafsa]] | ''Unbroken'' | "Nesalauzts" | 15. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | "Varoņi" | 1. | 217 |- | 14 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | [[Melānija Renē]] | ''Time to Shine'' | "Laiks mirdzēt" | 17. | 4 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Karajaniss]] | ''One Thing I Should Have Done'' | "Viena lieta, kas man bija jāizdara" | 6. | 87 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Maraaya]]'' | ''Here for You'' | "Šeit tev" | 5. | 92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Monika Kušinksa]] | ''In the Name of Love'' | "Mīlestības vārdā" | 8. | 57 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2015. gada 23. maijā. Finālā piedalījās 27 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis, rīkotājvalsts [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]]. Šī bija pirmā reize finālā un pirmā reize kopš {{escy|2007}}. gada konkursa, kad konkursa vienā šovā piedalās vairāk kā 26 valstis. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāvis [[Monss Selmerlēvs]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Valsts<ref name="ESC 2015 Final">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2015 Grand final|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2083|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=6 March 2015}}</ref> ! Valoda ! Izpildītājs<ref name="ESC 2015 Final"/> ! Dziesma<ref name="ESC 2015 Final"/> ! {{piezīme|Tulkojums|Dziesmas nosaukuma tulkojums latviešu valodā}} ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Maraaya]]'' | ''Here for You'' | "Šeit tev" | 14. | 39 |- | 02 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Lasa Anžela]] | ''N'oubliez pas'' | "Atceries" | 25. | 4 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Nadavs Gedžs]] | ''Golden Boy'' | "Zelta zēns" | 9. | 97 |- | 04 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Elina Borna]] & [[Stigs Resta]] | ''Goodbye to Yesterday'' | "Ardievas vakardienai" | 7. | 106 |- | 05 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | ''[[Electro Velvet]]'' | ''Still in Love with You'' | "Joprojām mīlu tevi" | 24. | 5 |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[Genealogy]]'' | ''Face the Shadow'' | "Stājies pretī ēnai" | 16. | 34 |- | 07 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Monika Linkīte]] & [[Vaidas Baumila]] | ''This Time'' | "Šoreiz" | 18. | 30 |- | 08 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Bojana Stamenova]] | ''Beauty Never Lies'' | "Skaistums nekad nemelo" | 10. | 53 |- | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Hjētils Mērlanns|Mērlanns]] & ''[[Debrah Scarlett]]'' | ''A Monster Like Me'' | "Briesmonis kā es" | 8. | 102 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 10 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | "Varoņi" | 1. | 365 |- | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Karajaniss]] | ''One Thing I Should Have Done'' | "Viena lieta, kas man bija jāizdara" | 22. | 11 |- | 12 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Gajs Sebastjans]] | ''Tonight Again'' | "Atkal šonakt" | 5. | 196 |- | 13 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Loiks Notets]] | ''Rhythm Inside'' | "Iekšējais ritms" | 4. | 217 |- | 14<ref name=follow_live_heads_of_delegations_meet_in_vienna>{{tīmekļa atsauce|title=Heads of Delegations meet in Vienna|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=follow_live_heads_of_delegations_meet_in_vienna|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=16 March 2015}}</ref> | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | Angļu | ''[[The Makemakes]]'' | ''I Am Yours'' | "Esmu tavs" | 26. | 0 |- | 15 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Marija Elena Kirjaku]] | ''One Last Breath'' | "Pēdējā elpa" | 19. | 23 |- | 16 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Knez]]'' | ''Adio'' | "Atā" | 13. | 44 |- | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Anna Sofija]] | ''[[Black Smoke]]'' | "Melnie dūmi" | 27. | 0 |- | 18 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Monika Kušinksa]] | ''In the Name of Love'' | "Mīlestības vārdā" | 23. | 10 |- | 19 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Aminata Savadogo|Aminata]] | ''[[Love Injected]]'' | "Mīlestības injicēts" | 6. | 186 |- | 20 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Angļu | ''[[Voltaj]]'' | ''De la capăt (All over Again)'' | "No paša sākuma" | 15. | 35 |- | 21 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Edurne]]'' | ''Amanecer'' | "Rītausma" | 21. | 15 |- | 22 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Boggie]]'' | ''Wars for Nothing'' | "Nav par ko karot" | 20. | 19 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Nina Sublati]] | ''Warrior'' | "Kareive" | 11. | 51 |- | 24 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Elnurs Hjosejnovs]] | ''Hour of the Wolf'' | "Vilka stunda" | 12. | 49 |- | 25 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Poļina Gagarina]] | ''A Million Voices'' | "Miljons balsu" | 2. | 303 |- | 26 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Elhaida Dani]] | ''I'm Alive'' | "Esmu dzīva" | 17. | 34 |- | 27 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | ''[[Il Volo]]'' | ''Grande amore'' | "Lieliskā mīlestība" | 3. | 292 |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable collapsible plainrowheaders" style="float:right; margin:10px; font-size:85%;" |- |+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}} |- ! rowspan="2" scope="col" | Vieta ! colspan="2" scope="col" | Kopā ! colspan="2" scope="col" | Žūrija ! colspan="2" scope="col" | Skatītāji |- ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | Punkti |- ! scope="row" style="text-align:center" | 1 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Krievija}} | bgcolor="navajowhite" | 182 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Krievija}} | bgcolor="navajowhite" | 167 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Krievija}} | bgcolor="navajowhite" | 151 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 2 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Beļģija}} | bgcolor="navajowhite" | 149 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Beļģija}} | bgcolor="navajowhite" | 151 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Igaunija}} | bgcolor="navajowhite" | 136 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 3 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Igaunija}} | bgcolor="navajowhite" | 105 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 99 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Beļģija}} | bgcolor="navajowhite" | 124 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Gruzija}} | bgcolor="navajowhite" | 98 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Gruzija}} | bgcolor="navajowhite" | 95 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Gruzija}} | bgcolor="navajowhite" | 97 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 5 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Rumānija}} | bgcolor="navajowhite" | 89 | {{ESC|Nīderlande}} | 70 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Rumānija}} | bgcolor="navajowhite" | 96 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 6 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 81 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ungārija}} | bgcolor="navajowhite" | 70 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 90 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 7 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 77 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Rumānija}} | bgcolor="navajowhite" | 67 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Serbija}} | bgcolor="navajowhite" | 86 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 8 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ungārija}} | bgcolor="navajowhite" | 67 | {{ESC|Baltkrievija}} | 66 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Albānija}} | bgcolor="navajowhite" | 66 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 9 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Serbija}} | bgcolor="navajowhite" | 63 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Igaunija}} | bgcolor="navajowhite" | 66 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 61 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 10 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Albānija}} | bgcolor="navajowhite" | 62 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Albānija}} | bgcolor="navajowhite" | 61 | {{ESC|Somija}} | 55 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 11 | {{ESC|Moldova}} | 41 | {{ESC|Dānija}} | 58 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ungārija}} | bgcolor="navajowhite" | 50 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 12 | {{ESC|Baltkrievija}} | 39 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 54 | {{ESC|Moldova}} | 48 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 13 | {{ESC|Dānija}} | 33{{efn|Neskatoties uz to, ka Dānija un Nīderlande saņēma vienādu punktu skaitu, Dānija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Nīderlande.|name=S13}} | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Serbija}} | bgcolor="navajowhite" | 47 | {{ESC|Baltkrievija}} | 32 |- ! scope="row" style="text-align:center" | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | 33{{efn|name=S13}} | {{ESC|Moldova}} | 46 | {{ESC|Dānija}} | 23{{efn|Neskatoties uz to, ka Dānija un Nīderlande saņēma vienādu punktu skaitu, Dānija saņēma vairāk skatītāju augstos punktus, nekā Nīderlande.|name=S14T}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | 28 | {{ESC|Macedonia}} | 42 | {{ESC|Nīderlande}} | 23{{efn|name=S14T}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 16 | {{ESC|Somija}} | 13 | {{ESC|Somija}} | 1 | {{ESC|Maķedonija}} | 22 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vienna 2015 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/vienna-2015/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=28 March 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210328102301/https://eurovision.tv/event/vienna-2015/first-semi-final/results |archive-date=28 March 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2015 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2073#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042943/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2073#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | |- ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || || || || || || 5 || 5 || || 5 || || || 2 || 8 || 10 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 77 || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 5 || || 7 || || 7 || || || 7 || '''12''' || || 5 || 1 || 8 || || || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 149 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || '''12''' || 6 || 10 ||| 6 || 7 || 10 || 6 || 8 || '''12''' || 6 || 7 || 5 || 8 || 6 || '''12''' || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || 6 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 3 || || 5 || 1 || || || || || 7 || 1 || 3 || 2 || || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 4 || || 4 || 2 || 1 || || 2 || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 81 || 3 || 8 || 3 || 6 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 1 || 4 || 6 || 3 || 3 || 5 || || '''12''' || 6 || 4 || 6 || 4 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 105 || 2 || 4 || 5 || 8 || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 2 || 2 || 8 || 8 || 10 || 8 || || 2 || 3 || 5 || 10 || 4 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || 1 || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || || || || || 10 || || || 3 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 63 || || 5 || || 7 || 4 || 2 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 4 || 4 || 4 || 1 || || || || '''12''' || 7 || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 67 || || || 4 || 4 || 7 || || '''12''' || || 8 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 2 || 4 || 3 || 10 || || 2 || 5 || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || 8 || 7 || || || || 3 || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || 3 || || || '''12''' || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 182 || 7 || 10 || 8 || 10 || 10 || '''12''' || 8 || 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 10 || 7 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || 10 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 2 || 1 || 3 || 1 || 1 || 7 || || || 7 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 5 || || 4 || 1 || || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 62 || 6 || || 10 || || || 10 || || 10 || || 1 || || 3 || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 6 || || 3 || 7 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 89 || '''12''' || 3 || 7 || 2 || 6 || 5 || 3 || || 3 || 5 || 2 || 1 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 1 || 1 || 8 || 8 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 98 || 10 || '''12''' || 2 || 1 || 5 || 8 || 6 || 3 || 1 || 6 || 10 || 7 || 5 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 7 || 2 || || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Maķedonija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Igaunija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vienna 2015 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/vienna-2015/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=28 March 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210328102401/https://eurovision.tv/event/vienna-2015/second-semi-final/results |archive-date=28 March 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2015 Second Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2063#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042939/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2063#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="17" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 67 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 7 || 3 || || 4 || 10 || || 1 || 4 || 10 || 7 || 4 || || 3 || 7 || || || 4 || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 5 || 2 || || || || 5 || || 4 || 2 || || 3 || || 1 || 1 || || || 2 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Melnkalne | style="text-align:right;" | 57 || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 3 || 5 || 6 || 7 || 2 || 10 || || 7 || 1 || 2 || 10 || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 || || 3 || 7 || 10 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || 4 || 10 || || || || || || || || || 3 || || 1 || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 123 || 8 || 4 || 8 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 8 || 7 || 1 || 7 || || 10 || '''12''' || 10 || 6 || 6 || 6 || 8 || 7 || 2 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || 3 || || || 6 || || 4 || || || 1 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 1 || 4 || 1 || 1 || || 1 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 8 || 1 || || || 1 || || || 3 || 8 || || 4 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 151 || 4 || 8 || 6 || 3 || 10 || 8 || 10 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 3 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 5 || 10 || 7 || 8 || '''12''' ||'''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 155 || '''12''' ||'''12''' || 10 || || 7 || 7 || 7 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || 7 || 8 || 8 || 8 || 8 || 7 || 10 || 10 || 8 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 53 || 6 || || || 7 || 8 || || 3 || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 2 || 4 || || 5 || || 3 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 1 || 2 || || || || 2 || || || || || 5 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 2 || || || || 2 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 217 || 10 || 10 || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 4 || '''12''' || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || 1 || || || || || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || 1 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 87 || 3 || 6 || 2 || || 2 || 6 || 6 || || 5 || 6 || || 5 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 7 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 92 || 7 || || 1 || '''12''' || 3 || 4 || 4 || 3 || 6 || 8 || '''12''' || 6 || || 4 || 3 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 5 || 5 || 6 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 57 || 5 || 5 || || || 6 || 5 || 2 || || || 5 || || 3 || 5 || 2 || 4 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 1 || 3 || 5 || 4 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 14 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Melnkalne}} |- ! scope="row" | 1 | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Zviedrija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Copenhagen 2014 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504124224/https://eurovision.tv/event/copenhagen-2014/grand-final/results |archive-date=4 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2014 Grand Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042934/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1893#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref><ref name="Final split results">{{tīmekļa atsauce |title=Full Split Results {{!}} Grand Final of Copenhagen 2014 |url=http://www.eurovision.tv/upload/voting/ESC-2014-second_semi-final-full_results.xls |publisher=European Broadcasting Union |access-date=4 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140513054505/http://www.eurovision.tv/upload/voting/ESC-2014-grand_final-full_results.xls |archive-date=13 May 2014 |format=XLS }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#A4EAA9|50% žūrijas un skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | ! style="background:#A4EAA9;" | |- ! rowspan="27" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || 4 || || 1 || || || || || || 3 || 3 || 5 || || || || || || || 1 || || || || || || 8 ||style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || 1 || 6 || || || || 2 || || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 3 || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || 3 || 5 || 3 || || 1 || 2 || 5 || || 7 || 1 || 6 || || 3 || || || || || 4 || 5 || 2 || || 1 || 2 || || || || 5 || || 5 || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 2 || 8 || 5 || 6 || 4 || 7 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 1 || 3 || 10 || || || 7 || 4 || || 4 || 6 || 2 || 6 || || 2 || || || || 3 || 2 || 3 || || 3 || 6 || 2 || || 7 || || 8 || 4 || 2 || 3 || 7 || || 2 || 1 || 2 || 3 || 1 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || 3 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || || || || 1 || || 4 || || || || || || || || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || 2 || || || 3 || || || || || || || ||6|| || || || || || || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || || || || || || 7 || || 1 || || || || || 7 || || || || || || || || || || 4 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || 6 || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || '''12''' || || || || || || 2 || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 5 || || || || || || || 5 || 3 || || 3 || 10 || 6 || || 1 || || 1 || || 2 || || || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 102 || || 2 || 4 || || 6 || || || || || 2 || || 3 || 10 || || || || 4 || 7 || 4 || 4 || || 2 || 4 || || 4 || 4 || || 5 || 3 || 3 || || || 6 || 5 || 10 || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || 4 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 365 || 5 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 7 || 8 || 6 || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || 10 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 7 || 5 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || || || 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 196 || || 6 || 5 || 5 || 2 || 6 || 3 || 4 || || 5 || 3 || 8 || 8 || 4 || 2 || 1 || 5 || '''12''' || 7 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 7 || '''12''' || || 2 || 8 || 10 || 3 || 8 || 8 || 7 || 4 || 8 || 6 || 8 || 4 || 10 || || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 217 || || || 7 || 7 || 7 || 8 || 1 || 6 || || 4 || 4 || 7 || 2 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 8 || 6 || 6 || 6 || 5 || 1 || 3 || '''12''' || 3 || 7 || '''12''' || 5 || 4 || 10 || 5 || 7 || 4 || 7 || 7 || 5 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || 10 || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || 6 || || 2 || || '''12''' || || || || || 8 || || 2 || || || || || || 4 || 10 || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || 3 || || || || || || || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || 1 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 186 || || 4 || 6 || 3 || 5 || 5 || || 2 || 5 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 1 || 4 || 4 || 7 || 7 || 2 || '''12''' || 5 || 6 || 7 || 5 || 4 || 1 || || 7 || 5 || 7 || '''12''' || 2 || 10 || || 2 || '''12''' || 4 || 7 || 3 || 8 || 2 || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || '''12''' || || || || 2 || || 5 || || || || || || || || 5 || || || || 1 || || || || || 5 || || || || || 1 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 2 || || || || || || || 1 || 1 || || || || 1 || || 5 || || || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || 1 || 1 || || || || || || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || 4 || || || || || || || || || || 1 || || || || 1 || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || 4 || || || || || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || || 2 || || 3 || || 5 || 10 || || || || || 1 || || 10 || || || || 1 || 4 || || || || || 3 || || 6 || || || || 5 || || || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || 8 || 8 || || || 3 || || || 3 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || 2 || || || || 3 || || || || || || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 303 || 7 || 7 || 8 || 8 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 10 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || 8 || 6 || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 8 || 6 || 5 || 6 || 6 || || 6 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || 10 || 3 || 5 || 2 || 10 || '''12''' || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || 10 || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 292 || 6 || '''12''' || 2 || '''12''' || '''12''' || 1 || '''12''' || 7 || 8 || 8 || 7 || 5 || 6 || 8 || 6 || 6 || 6 || 8 || 3 || 8 || 7 || '''12''' || 10 || 7 || 8 || 2 || 8 || 1 || 7 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#AAAAAA;" | || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || 3 || 8 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" |12 | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Austrālija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Melnkalne}} |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2015. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 7gzopkq1ig9hoox51i03rz4ks1w397w 0 224311 4541987 4476735 2026-10-31T09:26:33Z ZANDMANIS 91184 4541987 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Reto Berra | vārds_orig = ''Reto Berra'' | attēls = Reto Berra 2013 World Championship semi-final.JPG | att_izm = | paraksts = Reto Berra 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|1|3}} | dz_viet = {{Vieta|Šveice|Bīleha}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 194 [[centimetrs|cm]] | svars = 89 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2003 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]'' | numurs = 50 | amats = | līga = [[Šveices hokeja līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 106., 4. kārtā | dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Sentluisas "Blues"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2010—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|SUI}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|31||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Šveice}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija 2013]]}} {{MedalSilver2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|Dānija 2018]]}} {{MedalSilver2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2024]]}} {{MedalSilver2|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 2026]]}} }} '''Reto Berra''' (''Reto Berra''; dzimis [[1987]]. gada [[3. janvāris|3. janvārī]]) ir šveiciešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Šveices hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) Berra spēlē [[Šveices hokeja līga]]s vienībā ''[[EHC Kloten]]''. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Berra sāka 2003.—04. gada sezonā, kad aizvadīja debijas spēli [[NLB]] līgas kluba [[GCK Lions]] rindās. Jau divas sezonas vēlāk hokejists aizvadīja divas spēles arī [[Šveices hokeja līga]]s kluba [[Cīrihes "Lions"]] sastāvā. 2007. gadā Berra pārcēlās uz [[HK Davosa]]s rindām, kļūstot par kluba otro vārtsargu, 2008.—09. gada sezonā kopā ar klubu kļūstot par [[Šveice]]s čempionu. 2009.—10. gada sezonu hokejists uzsāka jau kā [[HK Bīle]] pamatvārtsargs. 2012. gadā Berra tika atzīts par visas līgas labāko vārtsargu. 2013. gada vasarā hokejists pievienojās [[NHL]] kluba [[Kalgari "Flames"]] rindām, dalot komandas pamatvārtsarga pienākumus ar [[Karri Reme|Karri Remi]]. Vairākas spēles aizvadīja arī komandas [[AHL]] vienībā [[Ebotsfordas "Heat"]], taču martā tika aizmainīts uz [[Kolorādo "Avalanche"]]. Turpmākas divas sezonas Berra bija "Avalanche" otrais, trešais vārtsargs. 2016. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Floridas "Panthers"]], nākamo sezonu uzsākot [[AHL]] klubā [[Springfildas "Thunderbirds"]]. Sezonas gaitā "Panthers" rindās aizvadīja septiņas spēles. 2017. gada aprīlī noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Šveices hokeja līga]]s vienību ''[[HC Fribourg-Gotteron]]'', taču jūlijā noslēdza viena gada līgumu ar [[Anahaimas "Ducks"]]. "Ducks" rindās nākamajā sezonā Berra aizvadīja piecas spēles. Pēc astoņām sezonām Berra noslēdza savu posmu "Fribourg-Gottéron" rindās un 2025. gada 23. augustā kā brīvais aģents parakstīja divu gadu līgumu ar "[[EHC Kloten]]" komandu, tādējādi turpinot savu spēlētāja karjeru.<ref>{{citeweb| url = https://ehc-kloten.ch/news/featured/transferberra | title = EHC Kloten sign Reto Berra | publisher = [[EHC Kloten]] | date = 23 August 2026 | accessdate = 23 August 2025 | language = German }}</ref> [[Šveices hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīrā, izcīnījis sudraba medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]., [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. un [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], arī [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Berra, Reto}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices hokejisti]] [[Kategorija:Šveices hokeja līgas čempioni]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Šveices sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Šveices sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] oq28dmbxfyupnoieum7hn4pni4hphfr 0 225075 4542063 4355507 2026-10-31T11:19:11Z Bendžamins 76862 4542063 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ilkajs Gindogans | image = 2019-06-11 Fußball, Männer, Länderspiel, Deutschland-Estland StP 2071 LR10 by Stepro (cropped).jpg | image_size = | caption = Gindogans 2019. gadā | fullname = <!-- Futbolista pilns vārds (tikai ja ir nepieciešamība) --> | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|24}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Gelzenkirhene}} | death_date = | death_place = | height = 180 | position = [[Pussargs]] | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]] | clubnumber = 20 | youthyears1 = 1993—1998 | youthclubs1 = SV Gelsenkirchen-Hessler 06 | youthyears2 = 1998—1999 | youthclubs2 = [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] | youthyears3 = 1999—2004 | youthclubs3 = SV Gelsenkirchen-Hessler 06 | youthyears4 = 2004—2005 | youthclubs4 = SSV Buer | youthyears5 = 2005—2008 | youthclubs5 = [[VfL Bochum]] | years1 = 2008—2009 | clubs1 = {{flaga|DEU}} VfL Bochum II | caps1 = 2 | goals1 = 1 | years2 = 2009—2011 | clubs2 = {{flaga|DEU}} [[1. FC Nürnberg]] | caps2 = 48 | goals2 = 6 | years3 = 2011—2016 | clubs3 = {{flaga|DEU}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps3 = 105 | goals3 = 10 | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|DEU}} [[Vācijas U-18 futbola izlase|Vācija U-18]] | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalteam2 = {{flaga|DEU}} [[Vācijas U-19 futbola izlase|Vācija U-19]] | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2009—2010 | nationalteam3 = {{flaga|DEU}} [[Vācijas U-20 futbola izlase|Vācija U-20]] | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2010—2011 | nationalteam4 = {{flaga|DEU}} [[Vācijas U-21 futbola izlase|Vācija U-21]] | nationalcaps4 = 8 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2011—2024 | nationalteam5 = {{flaga|DEU}} [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] | nationalcaps5 = 73 | nationalgoals5 = 18 | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = | club-update = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | caps4 = 188 | clubs4 = {{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals4 = 44 | years4 = 2016—2023 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 36 | goals5 = 5 | clubs6 = {{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 33 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]] | years7 = 2025— | caps7 = 24 | goals7 = 2 }} '''Ilkajs Gindogans''' ({{val|tr|İlkay Gündoğan}}; dzimis {{dat|1990|10|24}}) ir [[Turcija|turku]] izcelsmes [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] [[pussargs]], kas kopš 2025. gada spēlē [[Turcijas Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Stambulas "Galatasaray"]], līdz 2024. gadam spēlēja [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasē]]. Gindogans ir 2012. gada Vācijas čempions un ir piedalījies [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13. gada Čempionu līgas]] finālā, kurā, lai gan komanda zaudēja, viņš guva tās vienīgos vārtus. Septiņas sezonas spēlējis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Manchester City]]'' rindās. Ar komandu viņš piecas reizes triumfēja Premjerlīgā, kā arī uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]]. No 2023. gada līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' klubu ''[[FC Barcelona]]''. Pēc sezonas Spānijā Barselonas klubā viņš atkal pievienojās [[Manchester City]] 2024. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/23082024-gindoans_oficiali_atgriezas_city_un_nosle|title=Gindoans oficiāli atgriežas ''City'' un noslēdz viena gada līgumu |accessdate=2024-08-23|website=sportacentrs.com |work= |publisher= |date= }}</ref> Gindogans Vācijas izlasē debitēja 2011. gadā pēc tam, kad iepriekš spēlēja līdz 18, līdz 19, jaunākiem par 20 un līdz 21 gadiem vecuma izlasēs. Viņš bija iekļauts Vācijas izlasēs dalībai UEFA Eiropas čempionātā [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024.]] gadā (kurā viņš bija kapteinis), kā arī FIFA Pasaules kausa izcīņai [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] gadā. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2011—12 * [[DFB Pokal]]: 2011—12 * [[DFL Supercup]]: 2013 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[FA kauss]]: 2018—19, 2022—23 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2018, 2019 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superlīga]]: 2025—26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gindogans, Ilkajs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] i7fmmxnsim28ok2izr8r3b1e6rvrqcm 0 226335 4541903 4249852 2026-10-31T01:29:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 7 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541903 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = 2013 vēlēšanas Daugavpils.png | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Daugavpils]] | dome = [[Daugavpils dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = [[Saskaņas Centrs]] (4) | citas partijas = [[Latgales partija]] (4), [[Attīstības partija]] (2), [[Alternative]] (2), [[Sociālā taisnīguma partija]]/[[Tautas kontrole]] (1), [[Daugavpils — mana pilsēta]] (1), [[Daugavpils atdzimšana]] (1) | balsstiesīgie = 62 525 | vēlētāji = 23 713 (37,93% aktivitāte) | kandidāti = 182 | saraksti = 11 | pag_vēl = [[2009. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Daugavpils]] [[Daugavpils dome|domes]] vēlēšanas''' notika {{dat||6|1||bez}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Daugavpils domē tika ievēlēti 15 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|title=Republikas pilsētu un novadu domēs ievēlamais deputātu skaits 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130503191238/http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|archivedate={{dat|2013|05|03||bez}}}}</ref> Vēlēšanās piedalījās 11 kandidātu saraksti, kas veidoti no 182 kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/0500.html|title=2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Daugavpilī vēlēšanas notika 30 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Saskaņas Centrs (23,02%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 7 saraksti. Daugavpils domes vēlēšanās piedalījās 23 713 vēlētāji jeb 37,93% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 23 688, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 23 433 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |-bgcolor="gold" |1 |align=left|'''[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] |17 |align=left|[[Dmitrijs Rodionovs]] |'''5453''' |'''23,02''' |'''4''' |- |2 |align=left|[[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] |15 |align=left|[[Sarmīte Ķikuste]] |549 |2,32 | |- |3 |align=left|[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |15 |align=left|[[Ludmila Smikova]] |985 |4,16 | |-bgcolor="silver" |4 |align=left|[[Daugavpils atdzimšana|"DAUGAVPILS ATDZIMŠANA"]] |18 |align=left|[[Igors Maglišs]] |1322 |5,58 |1 |-bgcolor="silver" |5 |align=left|[[Attīstības partija|Politiskā organizācija "Attīstības partija"]] |15 |align=left|[[Rita Strode]] |2429 |10,25 |2 |-bgcolor="silver" |6 |align=left|"[[Sociālā taisnīguma partija|Sociālā Taisnīguma partija]]", "[[Tautas kontrole]]" |18 |align=left|[[Pēteris Dzalbe]] |1983 |8,37 |1 |-bgcolor="silver" |7 |align=left|[[Alternative|Politiskā partija "Alternative"]] |18 |align=left|[[Jevgeņijs Carevs]] |2411 |10,18 |2 |-bgcolor="silver" |8 |align=left|[[Latgales partija|LATGALES PARTIJA]] |18 |align=left|[[Jānis Lāčplēsis]] |5398 |22,79 |4 |-bgcolor="silver" |9 |align=left|[[Daugavpils — mana pilsēta|"Daugavpils-mana pilsēta"]] |15 |align=left|[[Natālija Petrova]] |1387 |5,86 |1 |- |10 |align=left|[[Par dzimto valodu!|Partija "Par Dzimto Valodu!"]] |15 |align=left|[[Vitālijs Rudņevs]] |334 |1,41 | |- |11 |align=left|"[[Mūsu partija|MŪSU PARTIJA]]", "[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]" |18 |align=left|[[Žanna Kulakova]] |1182 |4,99 | |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Dmitrijs Rodionovs]] | rowspan=4 | [[Saskaņas Centrs]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-19.html "Saskaņas Centra" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607054027/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-19.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Anatolijs Gržibovskis]] |- |align=center| 3 | [[Aleksejs Nikolajevs]] |- |align=center| 4 | [[Aleksandrs Samarins]] |- |align=center| 5 | [[Jānis Lāčplēsis]] | rowspan=4 | [[Latgales partija]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-96.html "Latgales partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607060325/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-96.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 6 | [[Vladislavs Bojarūns]] |- |align=center| 7 | [[Aivars Broks]] |- |align=center| 8 | [[Boriss Ivanovs]] |- |align=center| 9 | [[Rita Strode]] | rowspan=2 | [[Attīstības partija]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-503.html "Attīstības partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607143245/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-503.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 10 | [[Jānis Dukšinskis]] |- |align=center| 11 | [[Jevgeņijs Carevs]] | rowspan=2 | [[Alternative]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-522.html "Alternative" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607141834/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-522.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 12 | [[Vladimirs Borisjonoks]] |- |align=center| 13 | [[Pēteris Dzalbe]] | [[Sociālā taisnīguma partija]]/[[Tautas kontrole]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-265.html "Sociālā taisnīguma partijas/Tautas kontroles" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609134411/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-265.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 14 | [[Natālija Petrova]] | [[Daugavpils — mana pilsēta]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-258.html "Daugavpils — mana pilsēta" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607143354/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-258.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Jurijs Zaicevs]] | [[Daugavpils atdzimšana]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-378.html "Daugavpils atdzimšana" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609132117/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-378.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/0500.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} {{politika-aizmetnis}} {{Daugavpils dome}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Daugavpils]] [[Kategorija:Daugavpils dome|Veleszanas 2013]] iomg4n0iueqwrag55mdcvh0ce1wxyz8 0 226389 4541914 4249851 2026-10-31T01:54:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541914 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = 2013 vēlēšanas Jelgava.png | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Jelgava]] | dome = [[Jelgavas dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (6) | citas partijas = [[Saskaņas Centrs]] (3), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (2), [[Reģionu alianse]] (2), [[Vienotība]] (2) | balsstiesīgie = 40 330 | vēlētāji = 16 239 (40,27% aktivitāte) | kandidāti = 137 | saraksti = 9 | pag_vēl = [[2009. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Jelgava]]s domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1||bez}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Jelgavas domē tika ievēlēti 15 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|title=Republikas pilsētu un novadu domēs ievēlamais deputātu skaits 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanās|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130503191238/http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|archivedate={{dat|2013|05|03||bez}}}}</ref> Vēlēšanās piedalījās 9 kandidātu saraksti, kas veidoti no 137 kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/0900.html|title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Jelgavā vēlēšanas notika 15 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Zaļo un Zemnieku savienība (40,1%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 5 saraksti. Jelgavas domes vēlēšanās piedalījās 16 239 vēlētāji jeb 40,27% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 16 200, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 16 061 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |- |1 |align=left|[[Latvijas Atdzimšanas partija]] |11 |align=left|[[Roberts Egle]] |187 |1,15 | |-bgcolor="silver" |2 |align=left|[[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] |15 |align=left|[[Aigars Rublis]] |1570 |9,69 |2 |-bgcolor="gold" |3 |align=left|[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |16 |align=left|[[Andris Rāviņš]] |'''6497''' |'''40,1''' |'''6''' |-bgcolor="silver" |4 |align=left|[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] |18 |align=left|[[Ivars Jakovels]] |3340 |20,62 |3 |- |5 |align=left|[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] |12 |align=left|[[Jānis Čevers]] |183 |1,13 | |- |6 |align=left|"[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]" |14 |align=left|[[Mārtiņš Vadzis]] |720 |4,44 | |-bgcolor="silver" |7 |align=left|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |18 |align=left|[[Jurijs Strods]] |1656 |10,22 |2 |- |8 |align=left|[[Alternative|Politiskā partija "Alternative"]] |18 |align=left|[[Aiva Freimane]] |260 |1,6 | |-bgcolor="silver" |9 |align=left|[[Reģionu alianse|Politiskā partija "Reģionu alianse"]] |15 |align=left|[[Dainis Liepiņš]] |1648 |10,17 |2 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Andris Rāviņš]] | rowspan=6 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-133.html "Zaļo un Zemnieku savienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609132051/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-133.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Vilis Ļevčenoks]] |- |align=center| 3 | [[Mintauts Buškevics]] |- |align=center| 4 | [[Dace Olte]] |- |align=center| 5 | [[Rita Vectirāne]] |- |align=center| 6 | [[Andrejs Garančs]] |- |align=center| 7 | [[Ivars Jakovels]] | rowspan=3 | [[Saskaņas Centrs]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-75.html "Saskaņas Centra" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130608074408/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-75.html |date={{dat|2013|06|08||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 8 | [[Valentīns Grigorjevs]] |- |align=center| 9 | [[Sergejs Stoļarovs]] |- |align=center| 10 | [[Jurijs Strods]] | rowspan=2 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-465.html "Nacionālās apvienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130608072834/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-465.html |date={{dat|2013|06|08||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 11 | [[Roberts Šlegelmilhs]] |- |align=center| 12 | [[Dainis Liepiņš]] | rowspan=2 | [[Reģionu alianse]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-476.html "Reģionu alianses" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130608072839/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-476.html |date={{dat|2013|06|08||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Saulvedis Šalājevs]] |- |align=center| 14 | [[Aigars Rublis]] | rowspan=2 | [[Vienotība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-71.html "Vienotības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609132411/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-71.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|12}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Jānis Lange (deputāts)|Jānis Lange]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/0900.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Jelgavas domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Jelgava]] [[Kategorija:Jelgavas dome]] ldefpx7hlnmxfb2dycfdp7hosiymr3r 0 226455 4541915 4249850 2026-10-31T02:08:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541915 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = 2013 vēlēšanas Jēkabpils.png | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Jēkabpils]] | dome = [[Jēkabpils dome]] | deputāti = 13 | uzvarētāji = [[Jēkabpils Reģionālā partija]] (5) | citas partijas = [[Latvijas Zaļā partija]] (2), [[Saskaņas Centrs]] (2), [[Vienotība]] (2), [[Latvijas Zemnieku savienība]] (1), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (1) | balsstiesīgie = 17 673 | vēlētāji = 7526 (42,58% aktivitāte) | kandidāti = 127 | saraksti = 9 | pag_vēl = [[2009. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils dome|domes]] vēlēšanas''' notika {{dat||6|1||bez}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Jēkabpils domē tika ievēlēti 13 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|title=Republikas pilsētu un novadu domēs ievēlamais deputātu skaits 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanās|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130503191238/http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|archivedate={{dat|2013|05|03||bez}}}}</ref> Vēlēšanās piedalījās 9 kandidātu saraksti, kas veidoti no 127 kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/1100.html|title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Jēkabpilī vēlēšanas notika 9 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Jēkabpils Reģionālā partija (31,63%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 6 saraksti. Jēkabpils domes vēlēšanās piedalījās 7526 vēlētāji jeb 42,58% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 7514, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 7440 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |-bgcolor="silver" |1 |align=left|[[Latvijas Zaļā partija]] |16 |align=left|[[Raivis Ragainis]] |1265 |16,84 |2 |-bgcolor="silver" |2 |align=left|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |16 |align=left|[[Kristīne Ozola]] |566 |7,53 |1 |-bgcolor="silver" |3 |align=left|[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] |16 |align=left|[[Andris Rutko]] |1087 |14,47 |2 |- |4 |align=left|[[Vienoti Latvijai (partija)|Partija "Vienoti Latvijai"]] |11 |align=left|[[Laila Pole]] |317 |4,22 | |-bgcolor="silver" |5 |align=left|[[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] |12 |align=left|[[Aivars Kraps]] |801 |10,66 |2 |- |6 |align=left|"[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]" |14 |align=left|[[Jānis Beinarovičs]] |180 |2,4 | |-bgcolor="silver" |7 |align=left|[[Latvijas Zemnieku savienība|"Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"]] |16 |align=left|[[Jānis Raščevskis]] |611 |8,13 |1 |- |8 |align=left|[[PCTVL|"PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"]] |8 |align=left|[[Nataļja Čehova]] |236 |3,14 | |-bgcolor="gold" |9 |align=left|[[JĒKABPILS REĢIONĀLĀ PARTIJA]] |16 |align=left|[[Leonīds Salcevičs]] |'''2377''' |'''31,63''' |'''6''' |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Leonīds Salcevičs]] | rowspan=5 | [[Jēkabpils Reģionālā partija]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-454.html "Jēkabpils Reģionālās partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130619201114/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-454.html |date={{dat|2013|06|19||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|13}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Nikolajs Anuškevičs]] |- |align=center| 3 | [[Edgars Lamba]] |- |align=center| 4 | [[Māris Dimants]] |- |align=center| 5 | [[Aleksandrs Deinis]] |- |align=center| 6 | [[Aigars Nitišs]] | rowspan=2 | [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-284.html "Latvijas Zaļās partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609180956/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-284.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|13}}</ref> |- |align=center| 7 | [[Raivis Ragainis]] |- |align=center| 8 | [[Andris Rutko]] | rowspan=2 | [[Saskaņas Centrs]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-242.html "Saskaņas Centra" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609180838/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-242.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|13}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Broņislavs Ivanovskis]] |- |align=center| 10 | [[Aivars Kraps]] | rowspan=2 | [[Vienotība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-79.html "Vienotības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609134436/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-79.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|13}}</ref> |- |align=center| 11 | [[Kaspars Skruzmans]] |- |align=center| 12 | [[Jānis Raščevskis]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-495.html "Latvijas Zemnieku savienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609172412/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-495.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|13}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Kristīne Ozola]] | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-459.html "Nacionālās apvienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130611073910/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-459.html |date={{dat|2013|06|11||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|13}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/1100.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Jēkabpils novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Jekabpils]] [[Kategorija:Jēkabpils dome|Veleszanas 2013]] og9jn0hj4na69oto0m0fyq44airm2q1 0 226511 4541918 4249849 2026-10-31T02:20:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541918 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = 2013 vēlēšanas Jūrmala.png | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Jūrmala]] | dome = [[Jūrmalas dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (7) | citas partijas = [[Saskaņas Centrs]] (3), [[Vienotība]] (2), [[Tev, Jūrmalai]] (2), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (1) | balsstiesīgie = 35 811 | vēlētāji = 17 833 (49,8% aktivitāte) | kandidāti = 261 | saraksti = 16 | pag_vēl = [[2009. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Jūrmala]]s domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1||bez}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Jūrmalas domē tika ievēlēti 15 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|title=Republikas pilsētu un novadu domēs ievēlamais deputātu skaits 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanās|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130503191238/http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|archivedate={{dat|2013|05|03||bez}}}}</ref> Vēlēšanās piedalījās 16 kandidātu saraksti, kas veidoti no 261 kandidāta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/1300.html|title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Jūrmalā vēlēšanas notika 17 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Zaļo un Zemnieku savienība (35,85%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 5 saraksti. Jūrmalas domes vēlēšanās piedalījās 17 833 vēlētāji jeb 49,8% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 17 771, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 17 639 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |- |1 |align=left|[[Jūrmala — mūsu mājas|"Jūrmala-mūsu mājas"]] |18 |align=left|[[Raimonds Munkevics]] |821 |4,62 | |- |2 |align=left|[[Reģionu alianse|Politiskā partija "Reģionu alianse"]] |16 |align=left|[[Māris Dzenītis]] |389 |2,19 | |- |3 |align=left|[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] |1 |align=left|[[Artūrs Dzenis]] |112 |0,62 | |- |4 |align=left|[[Reformu partija (Latvija)|"Reformu partija"]] |15 |align=left|[[Silvija Vīksniņa]] |315 |1,77 | |- |5 |align=left|[[Sabiedriskā komiteja|"Sabiedriskā Komiteja"]] |18 |align=left|[[Tamāra Saule]] |411 |2,31 | |-bgcolor="gold" |6 |align=left|'''[[Zaļo un Zemnieku savienība]]''' |18 |align=left|[[Gatis Truksnis]] |'''6371''' |'''35,85''' |'''7''' |- |7 |align=left|"[[Sadarbība]]" |18 |align=left|[[Uģis Buļbiks]] |295 |1,66 | |- |8 |align=left|"[[Tautas kontrole]]" |18 |align=left|[[Vadims Maļinovskis]] |325 |1,83 | |-bgcolor="silver" |9 |align=left|"[[Tev, Jūrmalai]]" |18 |align=left|[[Arnis Ābelītis]] |1542 |8,68 |2 |- |10 |align=left|"[[Uz priekšu, Latvija!]]" |17 |align=left|[[Aleksandrs Bašarins]] |779 |4,38 | |- |11 |align=left|[[Alternative|Politiskā partija "Alternative"]] |18 |align=left|[[Tatjana Kuvarina-Mirska]] |205 |1,15 | |- |12 |align=left|[[Kristīgi demokrātiskā savienība]] |16 |align=left|[[Mareks Raups]] |184 |1,04 | |-bgcolor="silver" |13 |align=left|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |17 |align=left|[[Juris Griķis]] |1108 |6,23 |1 |-bgcolor="silver" |14 |align=left|[[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] |17 |align=left|[[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]] |1561 |8,78 |2 |- |15 |align=left|[[Mūsu zeme|Partija "Mūsu zeme"]] |18 |align=left|[[Ilmārs Ančāns]] |168 |0,95 | |-bgcolor="silver" |16 |align=left|[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] |18 |align=left|[[Larisa Loskutova]] |3053 |17,18 |3 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Gatis Truksnis]] | rowspan=7 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-414.html "Zaļo un Zemnieku savienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607055043/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-414.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|14}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Romāns Mežeckis]] |- |align=center| 3 | [[Irēna Kausiniece]] |- |align=center| 4 | [[Jānis Lediņš]] |- |align=center| 5 | [[Anita Adijāne]] |- |align=center| 6 | [[Ligita Maziņa]] |- |align=center| 7 | [[Dace Riņķe]] |- |align=center| 8 | [[Larisa Loskutova]] | rowspan=3 | [[Saskaņas Centrs]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-140.html "Saskaņas Centra" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607055006/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-140.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|14}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Aleksejs Volkovs]] |- |align=center| 10 | [[Karina Siņkeviča]] |- |align=center| 11 | [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]] | rowspan=2 | [[Vienotība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-410.html "Vienotības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607060159/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-410.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|14}}</ref> |- |align=center| 12 | [[Iveta Blaua]] |- |align=center| 13 | [[Arnis Ābelītis]] | rowspan=2 | [[Tev, Jūrmalai]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-337.html "Tev, Jūrmalai" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607054042/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-337.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|14}}</ref> |- |align=center| 14 | [[Mārtiņš Stulpiņš]] |- |align=center| 15 | [[Gunta Liepiņa]] | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-126.html "Nacionālās apvienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607054022/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-126.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|14}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/1300.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Jūrmalas domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Jurmala]] d33fr86tw06s7oz00il9jmg5wi8zniu 0 226856 4541922 4295393 2026-10-31T02:58:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541922 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = 2013 vēlēšanas Liepāja.png | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Liepāja]] | dome = [[Liepājas dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = [[Liepājas partija]] (7) | citas partijas = [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] (5), [[Saskaņas Centrs]] (3) | balsstiesīgie = 47 703 | vēlētāji = 21 026 (44,08% aktivitāte) | kandidāti = 118 | saraksti = 10 | pag_vēl = [[2009. gada Liepājas domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Liepājas domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Liepāja]]s domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1||bez}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Liepājas domē tika ievēlēti 15 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|title=Republikas pilsētu un novadu domēs ievēlamais deputātu skaits 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanās|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130503191238/http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|archivedate={{dat|2013|05|03||bez}}}}</ref> Vēlēšanās piedalījās 10 kandidātu saraksti, kas veidoti no 118 kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/1700.html|title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Liepājā vēlēšanas notika 21 iecirknī. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Liepājas partija (35,85%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 3 saraksti. Liepājas domes vēlēšanās piedalījās 21 026 vēlētāji jeb 44,08% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 20 976, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 20 819 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |- |1 |align=left|[[Kristīgi demokrātiskā savienība]] |8 |align=left|[[Aija Raudiņa]] |115 |0,55 | |- |2 |align=left|[[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] |18 |align=left|[[Ivars Ķervis]] |563 |2,68 | |- |3 |align=left|[[Mūsu zeme|Partija "Mūsu zeme"]] |5 |align=left|[[Arnis Kadiķis]] |210 |1 | |-bgcolor="silver" |4 |align=left|[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] |18 |align=left|[[Jurijs Hadarovičs]] |3540 |16,88 |3 |-bgcolor="silver" |5 |align=left|"[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]" |18 |align=left|[[Jānis Vilnītis]] |6380 |30,42 |5 |- |6 |align=left|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |18 |align=left|[[Raivis Blumfelds]] |1022 |4,87 | |- |7 |align=left|[[Par Dzimto Valodu!|Partija "Par Dzimto Valodu!"]] |1 |align=left|[[Jeļena Osipova]] |185 |0,88 | |-bgcolor="gold" |8 |align=left|'''[[Liepājas partija|"LIEPĀJAS PARTIJA"]]''' |18 |align=left|[[Uldis Sesks]] |'''7774''' |'''37,06''' |'''7''' |- |9 |align=left|[[PCTVL|„PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”]] |11 |align=left|[[Elita Kosaka]] |633 |3,02 | |- |10 |align=left|[[Reģionu alianse|Politiskā partija "Reģionu alianse"]] |3 |align=left|[[Stīns Lorencs]] |397 |1,89 | |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Uldis Sesks]] | rowspan=7 | [[Liepājas partija]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-253.html "Liepājas partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909073029/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-253.html |date={{dat|2018|09|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|18}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Gunārs Ansiņš]] |- |align=center| 3 | [[Silva Golde]] |- |align=center| 4 | [[Helvijs Valcis]] |- |align=center| 5 | [[Vilnis Vitkovskis]] |- |align=center| 6 | [[Māris Ceirulis]] |- |align=center| 7 | [[Valdis Skujiņš]] |- |align=center| 8 | [[Jānis Vilnītis]] | rowspan=5 | [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-556.html "Reformu partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909071759/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-556.html |date={{dat|2018|09|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|18}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Ģirts Kronbergs]] |- |align=center| 10 | [[Atis Deksnis]] |- |align=center| 11 | [[Linda Matisone]] |- |align=center| 12 | [[Laila Atiķe]] |- |align=center| 13 | [[Jurijs Hadarovičs]] | rowspan=3 | [[Saskaņas Centrs]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-412.html "Saskaņas Centra" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909071615/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-412.html |date={{dat|2018|09|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|18}}</ref> |- |align=center| 14 | [[Naums Vorobeičiks]] |- |align=center| 15 | [[Romans Miloslavskis]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/1700.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Liepajas domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Liepaja]] [[Kategorija:Liepājas dome]] 9t0uh5vgfm91ye1i13vmdk0kskjm50e 0 227438 4541927 4249857 2026-10-31T03:48:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541927 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = 2013 vēlēšanas Valmiera.png | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Valmiera]] | dome = [[Valmieras dome]] | deputāti = 13 | uzvarētāji = [[Valmierai un Vidzemei]] (8) | citas partijas = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (2), [[Vienotība]] (2), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (1) | balsstiesīgie = 19 955 | vēlētāji = 8 534 (42,77% aktivitāte) | kandidāti = 72 | saraksti = 5 | pag_vēl = [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Valmieras domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Valmiera]]s domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1||bez}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Valmieras domē tika ievēlēti 13 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|title=Republikas pilsētu un novadu domēs ievēlamais deputātu skaits 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130503191238/http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|archivedate={{dat|2013|05|03||bez}}}}</ref> Vēlēšanās piedalījās 5 kandidātu saraksti, kas veidoti no 72 kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/2500.html|title=2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Valmierā vēlēšanas notika 7 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Valmierai un Vidzemei" (60,63%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 4 saraksti. Valmieras domes vēlēšanās piedalījās 8 534 vēlētāji jeb 42,77% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 8 512, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 8 440 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |- |1 |align=left|"[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]" |13 |align=left|[[Harijs Dukurs]] |264 |3,1 | |-bgcolor="silver" |2 |align=left|[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |15 |align=left|[[Jānis Brengulis]] |1250 |14,69 |2 |-bgcolor="silver" |3 |align=left|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |15 |align=left|[[Uldis Jansons]] |796 |9,35 |1 |-bgcolor="silver" |4 |align=left|[[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] |13 |align=left|[[Andris Kabraks]] |969 |11,38 |2 |-bgcolor="gold" |5 |align=left|'''[[Valmierai un Vidzemei|Partija "Valmierai un Vidzemei"]]''' |16 |align=left|[[Inesis Boķis]] |'''5161''' |'''60,63''' |'''8''' |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Inesis Boķis]] | rowspan=8 | [[Valmierai un Vidzemei]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-469.html "Valmierai un Vidzemei" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130621053319/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-469.html |date={{dat|2013|06|21||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|25}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Jānis Baiks]] |- |align=center| 3 | [[Jānis Skrastiņš (deputāts)|Jānis Skrastiņš]] |- |align=center| 4 | [[Ričards Gailums]] |- |align=center| 5 | [[Evita Sniedze]] |- |align=center| 6 | [[Vaira Dundure]] |- |align=center| 7 | [[Artūrs Skrastiņš (deputāts)|Artūrs Skrastiņš]] |- |align=center| 8 | [[Andris Klepers]] |- |align=center| 9 | [[Juris Jakovins]] | rowspan=2 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-288.html "Zaļo un Zemnieku savienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130621072105/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-288.html |date={{dat|2013|06|21||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|25}}</ref> |- |align=center| 10 | [[Vugars Ecmanis]] |- |align=center| 11 | [[Ivo Lakučs]] | rowspan=2 | [[Vienotība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-510.html "Vienotības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130609050926/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-510.html |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|25}}</ref> |- |align=center| 12 | [[Ventis Beķeris]] |- |align=center| 13 | [[Uldis Jansons]] | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-69.html "Nacionālās apvienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130611073925/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-69.html |date={{dat|2013|06|11||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|25}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/2500.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Valmieras domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Valmiera]] 8ov5fi2dwcbvlo38uemxio4hq8euwgk 0 227569 4541928 4249858 2026-10-31T03:59:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541928 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{dat|2013|6|1|N}} | attēls = 2013 vēlēšanas Ventspils.png | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Ventspils]] | dome = [[Ventspils dome]] | deputāti = 13 | uzvarētāji = [[Latvijai un Ventspilij]] (9) | citas partijas = [[Reģionu alianse]]/[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] (2), [[Vienotība]] (1), [[Saskaņas Centrs]] (1) | balsstiesīgie = 25 438 | vēlētāji = 10 406 (40,91% aktivitāte) | kandidāti = 84 | saraksti = 6 | pag_vēl = [[2009. gada Ventspils domes vēlēšanas|2009]] | nak_vēl = [[2017. gada Ventspils domes vēlēšanas|2017]] | atjaunots = {{Dat|2025|3|27}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Ventspils]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1||bez}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ventspils domē tika ievēlēti 13 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|title=Republikas pilsētu un novadu domēs ievēlamais deputātu skaits 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130503191238/http://web.cvk.lv/pub/public/30523.html|archivedate={{dat|2013|05|03||bez}}}}</ref> Vēlēšanās piedalījās 6 kandidātu saraksti, kas veidoti no 84 kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/2700.html|title=2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Ventspilī vēlēšanas notika 13 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Latvijai un Ventspilij" (69,44%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 4 saraksti. Ventspils domes vēlēšanās piedalījās 10 406 vēlētāji jeb 40,91% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 10 389, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 10 245 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" !Nr. !Saraksts !Kandidāti !Līderis !Balsis !% !Ievēlēti |-bgcolor="silver" |1 |align=left|[[Saskaņas Centrs|Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"]] |15 |align=left|[[Vitalijs Trusevičs]] |560 |5,39 |1 |- |2 |align=left|"[[Tautas kontrole]]" |15 |align=left|[[Jeļena Garbuzova]] |124 |1,19 | |- |3 |align=left|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |7 |align=left|[[Māris Ganuss]] |378 |3,64 | |-bgcolor="silver" |4 |align=left|[[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] |16 |align=left|[[Dace Korna]] |829 |7,98 |1 |-bgcolor="gold" |5 |align=left|'''"[[Latvijai un Ventspilij]]"''' |15 |align=left|[[Aivars Lembergs]] |'''7214''' |'''69,44''' |'''9''' |-bgcolor="silver" |6 |align=left|[[Reģionu alianse|Politiskā partija "Reģionu alianse"]], "[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]" |16 |align=left|[[Aivis Landmanis]] |1140 |10,97 |2 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Aivars Lembergs]] | rowspan=9 | [[Latvijai un Ventspilij]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-277.html "Latvijai un Ventspilij" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607055023/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-277.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|26}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] |- |align=center| 3 | [[Didzis Ošenieks]] |- |align=center| 4 | [[Guntis Blumbergs]] |- |align=center| 5 | [[Aldis Slavinskis]] |- |align=center| 6 | [[Ilze Buņķe]] |- |align=center| 7 | [[Dainis Gīlis]] |- |align=center| 8 | [[Andris Grigalis]] |- |align=center| 9 | [[Aigo Gūtmanis]] |- |align=center| 10 | [[Aivis Landmanis]] | rowspan=2 | [[Reģionu alianse]]/[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-419.html "Reģionu alianses"/"Reformu partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130608071600/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-419.html |date={{dat|2013|06|08||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|26}}</ref> |- |align=center| 11 | [[Vladislavs Šafranskis]] |- |align=center| 12 | [[Dace Korna]] | [[Vienotība]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-82.html "Vienotības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130619012410/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-82.html |date={{dat|2013|06|19||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|26}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Vitalijs Trusevičs]] | [[Saskaņas Centrs]]<ref>[http://pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-14.html "Saskaņas Centra" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130607055230/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-14.html |date={{dat|2013|06|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2013|06|26}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/2700.html Kandidātu saraksti]{{Novecojusi saite}} {{Ventspils dome}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Ventspils]] pd94raa7hf1ae78wg7jtzm9chzoawgf 0 232185 4541989 3969947 2026-10-31T09:34:00Z ZANDMANIS 91184 4541989 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Tibo Monē | vārds_orig = ''Thibaut Monnet'' | attēls = Thibaut Monnet.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|2|2}} | dz_viet = {{Vieta|Šveice|Martinja}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 182 [[centimetrs|cm]] | svars = 85 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1997 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Šveice}} ''[[HC Sierre]]'' | numurs = | amats = | līga = [[Šveices līga]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2007—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|SUI}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|31||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Šveice}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija 2013]]}} }} '''Tibo Monē''' ({{val|fr|Thibaut Monnet}}; dzimis [[1982]]. gada [[2. februāris|2. februārī]]) ir šveiciešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]], [[Šveices hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) Monē spēlē [[Šveices līga]]s kluba ''[[HC Sierre]]'' rindās. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Monē sāka 1997.—98. gada sezonā [[NLB]] līgas kluba ''[[HC Martigny]]'' sastāvā. NLB hokejists spēlēja līdz 1999.—2000. gada sezonai, pēc kuras pievienojās [[Šveices hokeja līga]]s klubam ''[[La Chaux-de-Fonds]]''. Turpmākajās sezonās Monē spēlēja ''[[HC Fribourg-Gottéron]]'', [[Langnavas "Tigers"]], kā arī [[HK Berne]]s rindās, līdz [[2007]]. gada vasarā pievienojās [[Cīrihes "Lions"]] vienībai. Jau pirmajā sezonā ar "Lions" Monē izcīnīja [[Šveice]]s čempiona titulu. [[2012]]. gadā Monē kļuva jau par divkārtēju Šveices čempionu. Cīrihes "Lions" rindās uzbrucējs spēlēja līdz 2012.—13. gada sezonas noslēgumam. Jau 2012.—13. gada sezonas ievadā, vēl spēlējot "Lions" sastāvā, Monē noslēdza trīs gadu līgumu ar ''[[HC Fribourg-Gottéron]]'', pievienojoties komandai pēc 2012.—13. gada sezonas beigām. No 2015. līdz 2018. gadam paŗstāvētā ''[[HC Ambrì-Piotta]]''. [[Šveices hokeja izlase]]s rindās izcīnījis sudraba medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]]. Spēlējis [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada Olimpisko spēļu]] turnīrā, kā arī vēl sešos Pasaules čempionātos. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Šveice-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mone, Tibo}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valē kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices hokejisti]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Šveices hokeja līgas čempioni]] c6d5apr5zgnuh0bn7z04718kvetnxn9 0 240759 4541998 4123058 2026-10-31T09:57:58Z ZANDMANIS 91184 4541998 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums =Šveices līga | aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada Šveices līgas sezona | logo =National-league-logo.png | pikseļi =200px | apraksts = | sports =[[Hokejs]] | dibin = | moto = | komandas =11 | valsts =[[Šveice]] | čempions =''[[EHC Visp]]'' (4) | mlapa =https://www.sihf.ch/de/swiss-league/ }} '''Šveices līga''' (līdz [[2017]]. gadam pazīstama kā ''National League B'') ir [[Šveice]]s otra spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga aiz [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]]. Līgā pašlaik spēlē 11 komandas. == Formāts == Līgas čempione katras sezonas izskaņā cīnās par iekļūšanu [[Nacionālā līga|Nacionālajā līgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sihf.ch/de/national-league/news/#/article/2017-06-21/beschluesse-der-nationalliga-versammlung-im-hinblick-auf-die-saison-201718 |title=Arhivēta kopija |access-date=2022-09-03 |archive-date=2020-12-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201220183815/https://www.sihf.ch/de/national-league/news/#/article/2017-06-21/beschluesse-der-nationalliga-versammlung-im-hinblick-auf-die-saison-201718 }}</ref>, mērojoties spēkiem ar tās vājāko komandu. Uzvarētāja tiek noskaidrota sērijā līdz četrām uzvarām. == Pašreizējās komandas (2026.—2027.) == {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Komanda ! colspan=2|Pilsēta ! rowspan=2|Arēna ! rowspan=2|ietilpība ! rowspan=2|Dibināta ! rowspan=2|Pievienojās līgai |- ! Pilsēta !! [[Kantons]] |- | '''[[EHC Arosa]]''' | [[Arosa]] | [[Image:CHE Graubünden COA.svg|20px]] [[Graubindenes kantons]] | [[:de:Sport-_und_Kongresszentrum_Arosa|Sport- und Kongresszentrum Arosa]] | align="center"| 2200 | align="center"| 1924 | align="center"| 2025 |- | '''[[EHC Basel]]''' | [[Bāzele]] | [[Image:Wappen Basel-Stadt matt.svg|20px]] [[Bāzeles pilsētas kantons]] | [[St. Jakob Arena]] | align="center"| 6700 | align="center"| 1932 | align="center"| 2022 |- | '''[[EHC Chur]]''' | [[Kūra (pilsēta)|Kūra]] | [[Image:CHE Graubünden COA.svg|20px]] [[Graubindenes kantons]] | [[Hallenstadion (Chur)|Thomas Domenig Stadion]] | align="center" | 6500 | align="center" | 1933 | align="center" | 2024 |- | '''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''' | [[Lašodefona]] | [[Image:Wappen Neuenburg matt.svg|20px]] [[Neišateles kantons]] | [[:fr:Patinoire_des_Mélèzes|Patinoire des Mélèzes]] | align="center"| 7200 | align="center"| 1919 | align="center"| 2001 |- | '''[[GCK Lions]]''' | [[Kūsnehta]] | [[Image:Wappen Zürich matt.svg|20px]] [[Cīrihes kantons]] | [[Küsnacht ZH railway station|Eishalle Küsnacht]] | align="center"| 2200 | align="center"| 1932 | align="center"| 2000 |- | '''[[GDT Bellinzona Snakes]]''' | [[Bellincona]] | [[Image:Wappen Tessin matt.svg|20px]] [[Tičīno kantons]] | [[Centro Sportivo Angelo Moratti|Centro Sportivo]] | align="center"| 2100 | align="center"| 1980 | align="center"| 2016 |- | '''[[EHC Olten]]''' | [[Oltene]] | [[Image:Wappen Solothurn matt.svg|20px]] [[Zoloturnas kantons]] | [[Kleinholz Stadion]] | align="center" | 6500 | align="center" | 1934 | align="center" | 1994 |- | '''[[HC Sierre]]''' | [[Sjēra]] | [[Image:Wappen Wallis matt.svg|20px]] [[Valē kantons]] | [[:fr:Patinoire_de_Graben|Patinoire de Graben]] | align="center" | 4500 | align="center" | 1933 | align="center" | 2019 |- | '''[[HC Thurgau]]''' | [[Veinfeldene]] | [[Image:Wappen Thurgau matt.svg|20px]] [[Turgavas kantons]] | [[:de:Güttingersreuti|Güttingersreuti]] | align="center"| 3200 | align="center"| 1989 | align="center"| 2006 |- | '''[[EHC Visp]]''' | [[Vispa]] | [[Image:Wappen Wallis matt.svg|20px]] [[Valē kantons]] | [[:de:Lonza_Arena|Lonza Arena]] | align="center"| 5150 | align="center"| 1941 | align="center"| 1999 |- | '''[[EHC Winterthur]]''' | [[Vintertūra]] | [[Image:Wappen Zürich matt.svg|20px]] [[Cīrihes kantons]] | [[:de:Eishalle_Deutweg|Zielbau Arena]] | align="center"| 3000 | align="center"| 1929 | align="center"| 2015 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nationalleague.ch Līgas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/league_home.php?leagueid=27 Līgas eliteprospects.com lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} [[Kategorija:Šveices hokeja līga]] hoxwo38vkynqh36pop8zpawqfca0c9b 0 244189 4541905 4540062 2026-10-31T01:31:38Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4541905 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] cfqz0b70lj2cdk7rrrjicjc6hk6b3mu 0 244249 4541995 4488438 2026-10-31T09:46:01Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4541995 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Talsu novads|Talsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232890}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566140 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232890 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q24208273 | label = [[Tojātu apmetne]] | name = Tojātu apmetne | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā starp Ceriņiem un Drubazām | lat = 57.02777778 | long = 22.60083333 | p625 = {{Coord|57.027778|22.600833|display=inline}} | image = Toj%C4%81tu%20apmetne%20un%20senkapi.jpg | vaid = 2182 | wikipediauri = Toj%C4%81tu_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285934 | label = [[Baznīckalns (Abavas pagasts)|Baznīckalns]] | name = Baznīckalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 200 m uz D no Valgales pilskalna, Valgales upītes kreisajā krastā | lat = 57.063485894831 | long = 22.452178390949 | p625 = {{Coord|57.063486|22.452178|display=inline}} | vaid = 2180 | wikipediauri = Bazn%C4%ABckalns_(Abavas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285935 | label = [[Valgales pilskalns]] | name = Valgales pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bandeniekiem | lat = 57.065594417661 | long = 22.455481899642 | p625 = {{Coord|57.065594|22.455482|display=inline}} | image = Valgalespilskalns2021.jpg | vaid = 2183 | wikipediauri = Valgales_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285936 | label = [[Rumbas pilskalns]] | name = Rumbas pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mazbrūveļiem | lat = 57.075136967647 | long = 22.483648922364 | p625 = {{Coord|57.075137|22.483649|display=inline}} | vaid = 2189 | wikipediauri = Rumbas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361472 | label = [[Veģu senkapi]] | name = Veģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā pie Veģu kapsētas | lat = 57.07832002093 | long = 22.471915916441 | p625 = {{Coord|57.07832|22.471916|display=inline}} | vaid = 2181 | wikipediauri = Ve%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361478 | label = [[Ģedertu senkapi]] | name = Ģedertu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ģedertiem | lat = 57.071397296648 | long = 22.460061741866 | p625 = {{Coord|57.071397|22.460062|display=inline}} | vaid = 2184 | wikipediauri = %C4%A2edertu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361481 | label = [[Brasliņu senkapi]] | name = Brasliņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brasliņiem | lat = 57.058313359133 | long = 22.470730961217 | p625 = {{Coord|57.058313|22.470731|display=inline}} | vaid = 2185 | wikipediauri = Brasli%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361483 | label = [[Jaunmāju viduslaiku kapsēta]] | name = Jaunmāju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jaunmājām | lat = 57.056019503958 | long = 22.590762435332 | p625 = {{Coord|57.05602|22.590762|display=inline}} | vaid = 2186 | wikipediauri = Jaunm%C4%81ju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361485 | label = [[Kliņģu senkapi]] | name = Kliņģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kliņģiem | lat = 57.046728639712 | long = 22.636100263493 | p625 = {{Coord|57.046729|22.6361|display=inline}} | vaid = 2187 | wikipediauri = Kli%C5%86%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361486 | label = [[Strautiņu senkapi]] | name = Strautiņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lipstu Strautiņiem | lat = 57.04192214436 | long = 22.585923155333 | p625 = {{Coord|57.041922|22.585923|display=inline}} | vaid = 2188 | wikipediauri = Strauti%C5%86u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361488 | label = [[Priežleju viduslaiku kapsēta]] | name = Priežleju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Priežlejām | lat = 57.060949202466 | long = 22.596090152012 | p625 = {{Coord|57.060949|22.59609|display=inline}} | vaid = 2190 | wikipediauri = Prie%C5%BEleju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361491 | label = [[Zunnu senkapi]] | name = Zunnu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zunnām | lat = 57.049964968082 | long = 22.597491649586 | p625 = {{Coord|57.049965|22.597492|display=inline}} | vaid = 2191 | wikipediauri = Zunnu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361493 | label = [[Ezernieku senkapi]] | name = Ezernieku senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Ezerniekiem un Ausmām | lat = 57.060944565214 | long = 22.511651812721 | p625 = {{Coord|57.060945|22.511652|display=inline}} | vaid = 2192 | wikipediauri = Ezernieku_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361496 | label = [[Valgales senkapi]] | name = Valgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Valgales upīti un Baznīckalnu | lat = 57.063514008902 | long = 22.452536200787 | p625 = {{Coord|57.063514|22.452536|display=inline}} | vaid = 2193 | wikipediauri = Valgales_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361499 | label = [[Āžu kalniņš|Āžu kalniņš - senkapi]] | name = Āžu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes kreisajā krastā, DA bij. Virbu dzirnavām | lat = 57.094298928169 | long = 22.584870380683 | p625 = {{Coord|57.094299|22.58487|display=inline}} | vaid = 2194 | wikipediauri = %C4%80%C5%BEu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361503 | label = [[Lazdu kalniņš|Lazdu kalniņš - senkapi]] | name = Lazdu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes labajā krastā pie Rudzīšiem | lat = 57.093140779815 | long = 22.578593168437 | p625 = {{Coord|57.093141|22.578593|display=inline}} | vaid = 2195 | wikipediauri = Lazdu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361506 | label = [[Mazvalgales senkapi]] | name = Mazvalgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Z Valgales pilskalnam | lat = 57.066182591767 | long = 22.45562642493 | p625 = {{Coord|57.066183|22.455626|display=inline}} | vaid = 2196 | wikipediauri = Mazvalgales_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361600 | label = ''[[:d:Q55361600|Altāra margas]]'' | name = Altāra margas | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4276 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361607 | label = ''[[:d:Q55361607|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4279 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361611 | label = ''[[:d:Q55361611|Baznīcēnu soli (30)]]'' | name = Baznīcēnu soli (30) | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4280 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361615 | label = ''[[:d:Q55361615|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4281 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361620 | label = ''[[:d:Q55361620|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4282 | year = 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361624 | label = ''[[:d:Q55361624|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4283 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361631 | label = ''[[:d:Q55361631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4284 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361637 | label = ''[[:d:Q55361637|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4285 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q26981643 | label = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | name = Balgales baznīca | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales baznīca | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | image = Balgales%20bazn%C4%ABca.%202000-05-14.jpg | commonscat = Lutheran church near Balgale | vaid = 9136 | wikipediauri = Balgales_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1807. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361593 | label = ''[[:d:Q55361593|Durvju komplekti (2)]]'' | name = Durvju komplekti (2) | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551|22.853978|display=inline}} | vaid = 4289 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361596 | label = ''[[:d:Q55361596|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551|22.853978|display=inline}} | vaid = 4290 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361949 | label = ''[[:d:Q55361949|Stendes muižas senkapi]]'' | name = Stendes muižas senkapi | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 1 km uz DR no Stendes muižas centra | lat = 57.189931687961 | long = 22.543437999178 | p625 = {{Coord|57.189932|22.543438|display=inline}} | vaid = 2238 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361951 | label = ''[[:d:Q55361951|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}} | vaid = 4362 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361953 | label = ''[[:d:Q55361953|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}} | vaid = 4364 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361957 | label = ''[[:d:Q55361957|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}} | vaid = 4365 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361962 | label = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | name = Stendes luterāņu baznīca un kapliča | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.192958496702 | long = 22.566068750391 | p625 = {{Coord|57.192958|22.566069|display=inline}} | image = Stendes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da1.jpg | commonscat = Lutheran church in Stende | vaid = 6768 | wikipediauri = Stendes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 17. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361969 | label = ''[[:d:Q55361969|Dižstendes vecā pils]]'' | name = Dižstendes vecā pils | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191251653395 | long = 22.55493813162 | p625 = {{Coord|57.191252|22.554938|display=inline}} | image = Di%C5%BEstendes%20mui%C5%BEas%20vec%C4%81%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Dižstende Castle ruins | vaid = 6770 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361975 | label = ''[[:d:Q55361975|Stendes muižas kungu māja]]'' | name = Stendes muižas kungu māja | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191878297228 | long = 22.55498009957 | p625 = {{Coord|57.191878|22.55498|display=inline}} | image = Stendes%20mui%C5%BEa%2C%20Talsu%20novads%2009.jpg | commonscat = Stende manor house | vaid = 6771 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361981 | label = ''[[:d:Q55361981|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192704832198 | long = 22.555205824069 | p625 = {{Coord|57.192705|22.555206|display=inline}} | vaid = 6772 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361986 | label = ''[[:d:Q55361986|Staļļi (2)]]'' | name = Staļļi (2) | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192598416917 | long = 22.554692942489 | p625 = {{Coord|57.192598|22.554693|display=inline}} | vaid = 6773 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361989 | label = ''[[:d:Q55361989|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191215133637 | long = 22.557502565868 | p625 = {{Coord|57.191215|22.557503|display=inline}} | vaid = 6774 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stendes muiža]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q5314718 | label = [[Dundagas pils]] | name = Dundagas pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.510555555556 | long = 22.356111111111 | p625 = {{Coord|57.510556|22.356111|display=inline}} | image = 4%20Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 6739 | wikipediauri = Dundagas_pils | year = 13. -17. gs. 1766. 1897. 1909. -1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q15218858 | label = [[Dundagas pilskalns]] | name = Dundagas pilskalns | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Sporta iela 8 | lat = 57.51222222 | long = 22.36083333 | p625 = {{Coord|57.512222|22.360833|display=inline}} | image = Dundagas%20pilskalns.jpg | commonscat = Dundagas pilskalns | vaid = 2198 | wikipediauri = Dundagas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q24529619 | label = [[Dundagas luterāņu baznīca]] | name = Dundagas luterāņu baznīca | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.50944444 | long = 22.35361111 | p625 = {{Coord|57.509444|22.353611|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Dundaga | vaid = 6738 | wikipediauri = Dundagas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997936 | label = ''[[:d:Q46997936|Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks]]'' | name = Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vīdāles iela 5 | lat = 57.519277933931 | long = 22.346238266131 | p625 = {{Coord|57.519278|22.346238|display=inline}} | vaid = 6737 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997937 | label = ''[[:d:Q46997937|Dundagas viduslaiku pils]]'' | name = Dundagas viduslaiku pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.5097758 | long = 22.3538626 | p625 = {{Coord|57.509776|22.353863|display=inline}} | image = Dundagas%20pils.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 2199 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997939 | label = ''[[:d:Q46997939|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.507417839184 | long = 22.357559068016 | p625 = {{Coord|57.507418|22.357559|display=inline}} | image = Dundagas%20parks.JPG | commonscat = Dundaga Park | vaid = 6740 | year = 18. gs., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997941 | label = ''[[:d:Q46997941|Altārglezna "Lieldienu rīts"]]'' | name = Altārglezna "Lieldienu rīts" | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81rglezna%20Lieldienu%20r%C4%ABts.jpg | vaid = 4292 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997942 | label = ''[[:d:Q46997942|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4293 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997944 | label = ''[[:d:Q46997944|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4295 | year = 1859. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997947 | label = ''[[:d:Q46997947|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Kancele%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4296 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997950 | label = ''[[:d:Q46997950|Dundagas baznīcas senkapi]]'' | name = Dundagas baznīcas senkapi | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8; Pils iela 10 | lat = 57.509451395245 | long = 22.35374119727 | p625 = {{Coord|57.509451|22.353741|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | vaid = 8730 | year = 12.-17.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997919 | label = [[Kalna dārzs|Kalna dārzs - pilskalns]] | name = Kalna dārzs - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas ezera pussalā pie pils | lat = 57.51127 | long = 22.35794 | p625 = {{Coord|57.51127|22.35794|display=inline}} | image = Kalna%20d%C4%81rzs%20ziem%C4%81.jpg | commonscat = Kalna dārzs | vaid = 2200 | wikipediauri = Kalna_d%C4%81rzs | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997923 | label = ''[[:d:Q46997923|Iernieku senkapi]]'' | name = Iernieku senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ierniekiem | lat = 57.442972956791 | long = 22.207831322274 | p625 = {{Coord|57.442973|22.207831|display=inline}} | vaid = 2205 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997924 | label = ''[[:d:Q46997924|Dzegužkalēju senkapi]]'' | name = Dzegužkalēju senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzegužkalējiem | lat = 57.520438404244 | long = 22.453750263357 | p625 = {{Coord|57.520438|22.45375|display=inline}} | vaid = 2206 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997926 | label = [[Puiškalna pilskalns|Puiša kalns - pilskalns]] | name = Puiša kalns - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Īvniekiem, Kaļķupītes krastā | lat = 57.542617978133 | long = 22.513983772569 | p625 = {{Coord|57.542618|22.513984|display=inline}} | image = Pui%C5%A1a%20kalns%20-%20pilskalns%2C%20Dundagas%20pagasts%2002.jpg | commonscat = Puiškalns hillfort | vaid = 2207 | wikipediauri = Pui%C5%A1kalna_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997928 | label = ''[[:d:Q46997928|Kaņķumu senkapi]]'' | name = Kaņķumu senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaņķumiem | lat = 57.496366387122 | long = 22.303047881507 | p625 = {{Coord|57.496366|22.303048|display=inline}} | vaid = 2208 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997930 | label = ''[[:d:Q46997930|Pagrabkalns - senkapi]]'' | name = Pagrabkalns - senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Silkalējiem | lat = 57.614073569658 | long = 22.500228891026 | p625 = {{Coord|57.614074|22.500229|display=inline}} | vaid = 2209 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997931 | label = [[Dāvida pils|Dāvida pils - pilskalns]] | name = Dāvida pils - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zeltsiliem | lat = 57.633115346064 | long = 22.310719885427 | p625 = {{Coord|57.633115|22.31072|display=inline}} | vaid = 2210 | wikipediauri = D%C4%81vida_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997933 | label = ''[[:d:Q46997933|Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja]]'' | name = Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.672562235485 | long = 22.334137946685 | p625 = {{Coord|57.672562|22.334138|display=inline}} | image = Mazirbes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja.JPG | vaid = 8589 | year = 18.gs.I.p., 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997935 | label = ''[[:d:Q46997935|Kubeles (Kubalu) skola]]'' | name = Kubeles (Kubalu) skola | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas - Talsu ceļa 5. km | lat = 57.462163 | long = 22.398093 | p625 = {{Coord|57.462163|22.398093|display=inline}} | image = Kubeles%20skola%20-%20E.%20Dinsber%C4%A3a%20muzejs%202002-06-24.jpg | commonscat = Kubali school | vaid = 95 | year = 1838. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483725 | label = ''[[:d:Q113483725|Šlīteres bākas tornis]]'' | name = Šlīteres bākas tornis | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9252 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q55362233 | label = ''[[:d:Q55362233|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%203.jpg | vaid = 4387 | year = 1699. 1752. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362240 | label = ''[[:d:Q55362240|Baznīcēnu soli]]'' | name = Baznīcēnu soli | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%207.jpg | vaid = 4389 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362246 | label = ''[[:d:Q55362246|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%209.jpg | vaid = 4390 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362248 | label = ''[[:d:Q55362248|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca3.jpg | vaid = 4391 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362251 | label = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | name = Iģenes luterāņu baznīca | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.301052378498 | long = 22.820365946958 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca.%202001-06-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Iģene | vaid = 6796 | year = 1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362255 | label = ''[[:d:Q55362255|Iģenes muižas kungu māja]]'' | name = Iģenes muižas kungu māja | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes muiža | lat = 57.298371924955 | long = 22.827945338361 | p625 = {{Coord|57.298372|22.827945|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20mui%C5%BEa%202002-06-24.jpg | vaid = 8988 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138318097|Iģenes muiža]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55361750 | label = ''[[:d:Q55361750|Strautmaļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Strautmaļu viduslaiku kapsēta | municipality = Kaleši | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautmaļiem | lat = 57.095568767324 | long = 22.406266283406 | p625 = {{Coord|57.095569|22.406266|display=inline}} | vaid = 2212 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kale%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55181648 | label = ''[[:d:Q55181648|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.453511|22.891963|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4334 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q55181652 | label = ''[[:d:Q55181652|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.453511|22.891963|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4335 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q2560938 | label = [[Košrags]] | name = Košrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Tilmaču, Anduļu un to starpā esošo māju robežām, ietverot šīs mājas | lat = 57.697871982933 | long = 22.360349088438 | p625 = {{Coord|57.697872|22.360349|display=inline}} | image = Ko%C5%A1raga%20zvejnieku%20ciems.jpg | commonscat = Košrags | vaid = 7447 | wikipediauri = Ko%C5%A1rags | year = 18.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q2668001 | label = [[Sīkrags]] | name = Sīkrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilasidamu, Vīnamegu, Baznīckalna un Vecvalku māju robežām, ietverot šīs mājas un to starpā esošās teritorijas | lat = 57.66 | long = 22.226388888889 | p625 = {{Coord|57.66|22.226389|display=inline}} | vaid = 7448 | wikipediauri = S%C4%ABkrags | year = 19.gs.b.-20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q8254782 | label = [[Kolkas bāka]] | name = Kolkas bāka | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kolkas bāka | lat = 57.80239153 | long = 22.63395911 | p625 = {{Coord|57.802392|22.633959|display=inline}} | image = Kolkas%20b%C4%81ka%20-%20Kolka%20lighthouse.jpg | commonscat = Kolka lighthouse | vaid = 9010 | wikipediauri = Kolkas_b%C4%81ka | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997975 | label = ''[[:d:Q46997975|Košraga senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Košraga senkapi (Mēra kapi) | municipality = Košrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Anduļiem | lat = 57.698163132214 | long = 22.36211700505 | p625 = {{Coord|57.698163|22.362117|display=inline}} | vaid = 2218 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ko%C5%A1rags }} {{monument | qid = Q55361795 | label = ''[[:d:Q55361795|Sviķēnkalns - senkapi]]'' | name = Sviķēnkalns - senkapi | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzelzīšiem (bij. Laugaļiem) | lat = 57.29060071124 | long = 22.653540342822 | p625 = {{Coord|57.290601|22.65354|display=inline}} | vaid = 2223 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361798 | label = ''[[:d:Q55361798|Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Klāviem (bij. Krojvalkiem) | lat = 57.257947175301 | long = 22.649192176721 | p625 = {{Coord|57.257947|22.649192|display=inline}} | vaid = 2224 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361800 | label = ''[[:d:Q55361800|Krūmešu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krūmešu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmešiem | lat = 57.266449614476 | long = 22.662113385546 | p625 = {{Coord|57.26645|22.662113|display=inline}} | vaid = 2225 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361803 | label = ''[[:d:Q55361803|Kūlu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kūlu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vītoliem | lat = 57.260336036532 | long = 22.668469354204 | p625 = {{Coord|57.260336|22.668469|display=inline}} | vaid = 2226 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361806 | label = ''[[:d:Q55361806|"Cērpu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Cērpu" dzīvojamā ēka | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Cērpās | lat = 57.315561199959 | long = 22.706484841901 | p625 = {{Coord|57.315561|22.706485|display=inline}} | vaid = 6135 | year = 20. gs. 20./30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361829 | label = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | name = Nurmuižas luterāņu baznīca | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.228412180637 | long = 22.748551352498 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20bazn%C4%ABca%20Laucien%C4%93%202001-04-01.jpg | commonscat = Nurmes Lutheran church in Lauciene | vaid = 6759 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1594. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361834 | label = ''[[:d:Q55361834|Altāra telpas sētiņa]]'' | name = Altāra telpas sētiņa | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4308 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361837 | label = ''[[:d:Q55361837|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4309 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361839 | label = ''[[:d:Q55361839|Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4310 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361846 | label = ''[[:d:Q55361846|Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4311 | year = 17.gs. 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361850 | label = ''[[:d:Q55361850|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4316 | year = 1684. 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361854 | label = ''[[:d:Q55361854|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 8512 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361856 | label = ''[[:d:Q55361856|Ērģeļu luktu gleznojumi (8)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4313 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361857 | label = ''[[:d:Q55361857|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4314 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361860 | label = ''[[:d:Q55361860|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4315 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361862 | label = ''[[:d:Q55361862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4321 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361866 | label = ''[[:d:Q55361866|Kapa plāksne Bergiem]]'' | name = Kapa plāksne Bergiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4322 | year = 1603. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361871 | label = ''[[:d:Q55361871|Kapa plāksne G.un A.Firksiem]]'' | name = Kapa plāksne G.un A.Firksiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20G.un%20A.Firksiem.jpg | vaid = 4323 | year = 1600. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361876 | label = ''[[:d:Q55361876|Nurmuižas viduslaiku pils]]'' | name = Nurmuižas viduslaiku pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227008694932 | long = 22.761140450513 | p625 = {{Coord|57.227009|22.76114|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20pils%20Laucien%C4%93%202000-08-03.jpg | vaid = 2227 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361877 | label = ''[[:d:Q55361877|Griestu dekoratīvā apdare]]'' | name = Griestu dekoratīvā apdare | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | vaid = 4328 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361879 | label = ''[[:d:Q55361879|Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | vaid = 4329 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361882 | label = ''[[:d:Q55361882|Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | vaid = 4330 | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361884 | label = ''[[:d:Q55361884|Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | vaid = 4331 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361886 | label = ''[[:d:Q55361886|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns-kr%C4%81sns.jpg | vaid = 4332 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361890 | label = [[Nurmuižas pils|Pils]] | name = Pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226998833168 | long = 22.761106959009 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | image = 2016%2006%20Talsi%20Lauciena%20%282%29.jpg | commonscat = Nurmuiža Castle | vaid = 6753 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_pils | year = 16. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361892 | label = ''[[:d:Q55361892|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226874992948 | long = 22.763770862853 | p625 = {{Coord|57.226875|22.763771|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEa%2C%20Kalpu%20m%C4%81ja.jpg | vaid = 6754 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361895 | label = ''[[:d:Q55361895|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227049024743 | long = 22.763400311172 | p625 = {{Coord|57.227049|22.7634|display=inline}} | vaid = 6755 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361896 | label = ''[[:d:Q55361896|Caurbrauktuve ar torni]]'' | name = Caurbrauktuve ar torni | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226818129142 | long = 22.762466220968 | p625 = {{Coord|57.226818|22.762466|display=inline}} | image = Caurbrauktuve%2C%20Nurmui%C5%BEa.jpg | vaid = 6756 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361898 | label = ''[[:d:Q55361898|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226318856788 | long = 22.761441046836 | p625 = {{Coord|57.226319|22.761441|display=inline}} | vaid = 6757 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361903 | label = ''[[:d:Q55361903|Govju kūts]]'' | name = Govju kūts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226061826114 | long = 22.762374228894 | p625 = {{Coord|57.226062|22.762374|display=inline}} | vaid = 6758 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361907 | label = ''[[:d:Q55361907|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226449441935 | long = 22.762189204782 | p625 = {{Coord|57.226449|22.762189|display=inline}} | vaid = 6760 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q16363647 | label = [[Mežītes pilskalns]] | name = Mežītes pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Muceniekiem | lat = 57.185636950838 | long = 22.709968619608 | p625 = {{Coord|57.185637|22.709969|display=inline}} | image = Me%C5%BEites%20pilskalns%20no%20dienvidiem.jpg | commonscat = Mežītes hillfort | vaid = 2234 | wikipediauri = Me%C5%BE%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361809 | label = ''[[:d:Q55361809|Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)]]'' | name = Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš) | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mīļajām | lat = 57.199273550516 | long = 22.731413700144 | p625 = {{Coord|57.199274|22.731414|display=inline}} | vaid = 2231 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361810 | label = ''[[:d:Q55361810|Ratnieku Elka kalns - kulta vieta]]'' | name = Ratnieku Elka kalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ratniekiem | lat = 57.170554907571 | long = 22.769427144874 | p625 = {{Coord|57.170555|22.769427|display=inline}} | vaid = 2232 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361815 | label = ''[[:d:Q55361815|Mežītes Elkukalns - kulta vieta]]'' | name = Mežītes Elkukalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežītes pilskalna iepretim Tiltiņiem | lat = 57.182208399317 | long = 22.70985403532 | p625 = {{Coord|57.182208|22.709854|display=inline}} | vaid = 2233 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361818 | label = [[Milzu kalns|Milzu kalns - pilskalns]] | name = Milzu kalns - pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Sapņu ezera | lat = 57.238458001892 | long = 22.640261342561 | p625 = {{Coord|57.238458|22.640261|display=inline}} | vaid = 2235 | wikipediauri = Milzu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361820 | label = ''[[:d:Q55361820|Kapurkalns - senkapi]]'' | name = Kapurkalns - senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tiltiņiem, DR Mežītes pilskalnam | lat = 57.183255005467 | long = 22.706242006984 | p625 = {{Coord|57.183255|22.706242|display=inline}} | vaid = 2236 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361821 | label = ''[[:d:Q55361821|Kalnenieku senkapi]]'' | name = Kalnenieku senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = uz A no Mežītes pilskalna | lat = 57.186237105287 | long = 22.713510618264 | p625 = {{Coord|57.186237|22.713511|display=inline}} | vaid = 2237 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361827 | label = ''[[:d:Q55361827|Klopenes kapu zvanu tornis]]'' | name = Klopenes kapu zvanu tornis | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9188 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361995 | label = ''[[:d:Q55361995|Mušiņu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Mušiņu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mušiņām | lat = 57.456083513761 | long = 22.591813229994 | p625 = {{Coord|57.456084|22.591813|display=inline}} | vaid = 2249 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361997 | label = ''[[:d:Q55361997|Bīlavu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Bīlavu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecbīlavām | lat = 57.424062153216 | long = 22.695333811332 | p625 = {{Coord|57.424062|22.695334|display=inline}} | image = B%C4%ABlavu%20Velna%20laiva%202004-08-13.jpg | commonscat = Bīlavu Velna laiva | vaid = 2250 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q21069412 | label = [[Andumu ozols]] | name = Andumu ozols | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Mežītes pilskalnu un Andumiem | lat = 57.16972222 | long = 22.72138889 | p625 = {{Coord|57.169722|22.721389|display=inline}} | image = Andumu%20upurozols.jpg | vaid = 2248 | wikipediauri = Andumu_ozols | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361922 | label = ''[[:d:Q55361922|Lejaslāču senkapi]]'' | name = Lejaslāču senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Lejaslāču kapsētā | lat = 57.204494646656 | long = 22.620119733648 | p625 = {{Coord|57.204495|22.62012|display=inline}} | vaid = 2239 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361924 | label = ''[[:d:Q55361924|Dziļleju senkapi]]'' | name = Dziļleju senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dziļlejām | lat = 57.219598059275 | long = 22.638100714379 | p625 = {{Coord|57.219598|22.638101|display=inline}} | vaid = 2240 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361926 | label = ''[[:d:Q55361926|Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta]]'' | name = Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kampariem | lat = 57.219953839779 | long = 22.624856014948 | p625 = {{Coord|57.219954|22.624856|display=inline}} | image = Vanagkalns%20pie%20Kampariem.jpg | commonscat = Vanagkalns | vaid = 2241 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361927 | label = ''[[:d:Q55361927|Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lejaslāčiem | lat = 57.208791038907 | long = 22.623823609709 | p625 = {{Coord|57.208791|22.623824|display=inline}} | vaid = 2242 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361929 | label = [[Kāravkalns|Kāravkalns - pilskalns]] | name = Kāravkalns - pilskalns | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ratkalniem, Talsu-Lībagu lielceļa labajā pusē | lat = 57.206118925669 | long = 22.605849876076 | p625 = {{Coord|57.206119|22.60585|display=inline}} | vaid = 2243 | wikipediauri = K%C4%81ravkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361930 | label = ''[[:d:Q55361930|Vecčumalu senkapi]]'' | name = Vecčumalu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecčumalām | lat = 57.229537348432 | long = 22.634660306403 | p625 = {{Coord|57.229537|22.63466|display=inline}} | vaid = 2244 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361933 | label = ''[[:d:Q55361933|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.214855847953 | long = 22.587252666784 | p625 = {{Coord|57.214856|22.587253|display=inline}} | vaid = 2245 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361935 | label = ''[[:d:Q55361935|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.191640527914 | long = 22.662094057507 | p625 = {{Coord|57.191641|22.662094|display=inline}} | vaid = 2246 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361940 | label = ''[[:d:Q55361940|Ķīļu senkapi]]'' | name = Ķīļu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā pusē iepretim Ķīļu kapiem | lat = 57.184471970678 | long = 22.608651127524 | p625 = {{Coord|57.184472|22.608651|display=inline}} | vaid = 2247 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361944 | label = ''[[:d:Q55361944|Sienu gleznojumi]]'' | name = Sienu gleznojumi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dzintaros | lat = 57.242454999994 | long = 22.615108000073 | p625 = {{Coord|57.242455|22.615108|display=inline}} | vaid = 4361 | year = 1929.-1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q46997978 | label = ''[[:d:Q46997978|Mazirbes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazirbes viduslaiku kapsēta | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Grabiem | lat = 57.684676979302 | long = 22.314977509035 | p625 = {{Coord|57.684677|22.314978|display=inline}} | vaid = 2219 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q46997982 | label = ''[[:d:Q46997982|Līvu tautas nams]]'' | name = Līvu tautas nams | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.68363 | long = 22.31796 | p625 = {{Coord|57.68363|22.31796|display=inline}} | image = Livonian%20culture%20centre%20in%20Mazirbe.JPG | commonscat = Livonian culture centre | vaid = 8577 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q55181658 | label = ''[[:d:Q55181658|Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Baķiem | lat = 57.645535593514 | long = 22.579986232072 | p625 = {{Coord|57.645536|22.579986|display=inline}} | vaid = 2252 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q55181663 | label = [[Tromeļa pils|Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta]] | name = Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kraujām | lat = 57.653886870425 | long = 22.579102755571 | p625 = {{Coord|57.653887|22.579103|display=inline}} | image = Tromela%20pils.jpg | vaid = 2253 | wikipediauri = Trome%C4%BCa_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q46997952 | label = ''[[:d:Q46997952|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Muņi | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.580264167905 | long = 22.392917519049 | p625 = {{Coord|57.580264|22.392918|display=inline}} | vaid = 2201 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mu%C5%86i }} {{monument | qid = Q55361992 | label = ''[[:d:Q55361992|Skolas ēka "Adamoviči"]]'' | name = Skolas ēka "Adamoviči" | municipality = Mācītājmuiža | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | locality = Adamoviči | vaid = 9122 | year = 1821.–1975. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = M%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEa_(L%C4%ABbagu_pagasts) }} {{monument | qid = Q10964972 | label = [[Mērsraga bāka]] | name = Mērsraga bāka | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 60 | lat = 57.365888888889 | long = 23.119938888889 | p625 = {{Coord|57.365889|23.119939|display=inline}} | image = Mersrags.JPG | commonscat = Mērsrags lighthouse | vaid = 8566 | wikipediauri = M%C4%93rsraga_b%C4%81ka | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847370 | label = ''[[:d:Q51847370|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Mērsraga luterāņu baznīcā | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.35394|23.124417|display=inline}} | vaid = 8515 | year = 19.gs. II p.1924. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847406 | label = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | name = Mērsraga luterāņu baznīca | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 9 | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.35394|23.124417|display=inline}} | image = 2015%2009%20Mersrags%20%281%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Mērsrags | vaid = 9131 | year = 1809., 1896. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q46997954 | label = ''[[:d:Q46997954|Upesvagaru senkapi]]'' | name = Upesvagaru senkapi | municipality = Neveja | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Upesvagariem | lat = 57.585186091704 | long = 22.287328495989 | p625 = {{Coord|57.585186|22.287328|display=inline}} | vaid = 2202 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Neveja }} {{monument | qid = Q7047426 | label = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | name = Nogales muižas apbūve | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368667 | long = 22.73802 | p625 = {{Coord|57.368667|22.73802|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | vaid = 6775 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Nogales muiža]] | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361539 | label = ''[[:d:Q55361539|Nogales muižas pils]]'' | name = Nogales muižas pils | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368688719945 | long = 22.737936579736 | p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | commonscat = Nogale Manor | vaid = 6776 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361543 | label = ''[[:d:Q55361543|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}} | vaid = 4376 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361546 | label = ''[[:d:Q55361546|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}} | vaid = 4377 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361550 | label = ''[[:d:Q55361550|Krāsnis - kamīni (2)]]'' | name = Krāsnis - kamīni (2) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}} | vaid = 4378 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361557 | label = ''[[:d:Q55361557|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.369106332712 | long = 22.736069624086 | p625 = {{Coord|57.369106|22.73607|display=inline}} | vaid = 6778 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361563 | label = ''[[:d:Q55361563|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372435783877 | long = 22.732566087767 | p625 = {{Coord|57.372436|22.732566|display=inline}} | vaid = 6779 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361572 | label = ''[[:d:Q55361572|Alus darītava]]'' | name = Alus darītava | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.371283373347 | long = 22.734635250678 | p625 = {{Coord|57.371283|22.734635|display=inline}} | vaid = 6780 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361576 | label = ''[[:d:Q55361576|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.370093997311 | long = 22.735327911346 | p625 = {{Coord|57.370094|22.735328|display=inline}} | vaid = 6781 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361579 | label = ''[[:d:Q55361579|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372193410294 | long = 22.736561974973 | p625 = {{Coord|57.372193|22.736562|display=inline}} | vaid = 6782 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361582 | label = ''[[:d:Q55361582|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.367531336839 | long = 22.735941574621 | p625 = {{Coord|57.367531|22.735942|display=inline}} | vaid = 6783 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361912 | label = ''[[:d:Q55361912|Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta]]'' | name = Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta | municipality = Odre | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaliešiem | lat = 57.231084864215 | long = 22.688485590516 | p625 = {{Coord|57.231085|22.688486|display=inline}} | vaid = 2228 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Odre }} {{monument | qid = Q55361756 | label = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | name = Pastendes muižas apbūve | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225714878778 | long = 22.521039146098 | p625 = {{Coord|57.225715|22.521039|display=inline}} | image = Pastendes%20mui%C5%BEas%20parks.JPG | vaid = 6746 | year = 18. gs. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7142966|Pastendes muiža]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361764 | label = ''[[:d:Q55361764|Cilņu "Ģerboņu" fragmenti]]'' | name = Cilņu "Ģerboņu" fragmenti | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižas pilī | lat = 57.223907485455 | long = 22.519594514455 | p625 = {{Coord|57.223907|22.519595|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 4302 | year = 1741. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361767 | label = ''[[:d:Q55361767|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.224256731724 | long = 22.519001646453 | p625 = {{Coord|57.224257|22.519002|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6748 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361771 | label = ''[[:d:Q55361771|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225596143933 | long = 22.519979405215 | p625 = {{Coord|57.225596|22.519979|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6749 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361776 | label = ''[[:d:Q55361776|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.22459399394 | long = 22.519940051072 | p625 = {{Coord|57.224594|22.51994|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6750 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361508 | label = ''[[:d:Q55361508|Pedvāles muižu komplekss]]'' | name = Pedvāles muižu komplekss | municipality = Pedvāle | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.040575977037 | long = 22.558709606989 | p625 = {{Coord|57.040576|22.55871|display=inline}} | image = Pedvales%20brivdabas%20makslas%20muzejs%202.jpg | vaid = 2602 | year = 18. gs. 2. p. - 19. gs. 2. p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pedv%C4%81le }} {{monument | qid = Q46997985 | label = ''[[:d:Q46997985|Pitraga viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pitraga viduslaiku kapsēta | municipality = Pitrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Nīteļiem | lat = 57.703422202372 | long = 22.383096306225 | p625 = {{Coord|57.703422|22.383096|display=inline}} | vaid = 2220 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pitrags }} {{monument | qid = Q46997959 | label = [[Pāces pilskalns]] | name = Pāces pilskalns | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa salā | lat = 57.4983 | long = 22.279076 | p625 = {{Coord|57.4983|22.279076|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20pilskalns.jpg | vaid = 2203 | wikipediauri = P%C4%81ces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46997962 | label = ''[[:d:Q46997962|Pāces Elku kalns - kulta vieta]]'' | name = Pāces Elku kalns - kulta vieta | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa Z malā | lat = 57.499325 | long = 22.283044 | p625 = {{Coord|57.499325|22.283044|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20Elku%20kalns.jpg | vaid = 2204 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361915 | label = ''[[:d:Q55361915|Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kauliņiem | lat = 57.258170538206 | long = 22.874842364067 | p625 = {{Coord|57.258171|22.874842|display=inline}} | vaid = 2229 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q55361918 | label = ''[[:d:Q55361918|Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Laukstibām, Pļavupītes krastā | lat = 57.252259195003 | long = 22.842047930664 | p625 = {{Coord|57.252259|22.842048|display=inline}} | vaid = 2230 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q12039294 | label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]] | name = Māras kambaru alas - kulta vieta | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas | lat = 57.081061111111 | long = 22.367111111111 | p625 = {{Coord|57.081061|22.367111|display=inline}} | image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg | commonscat = Māras kambari | vaid = 2213 | wikipediauri = M%C4%81ras_kambari | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181667 | label = ''[[:d:Q55181667|Rojas senkapi]]'' | name = Rojas senkapi | municipality = Roja | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie zivju konservu kombināta | lat = 57.505747532235 | long = 22.803203370029 | p625 = {{Coord|57.505748|22.803203|display=inline}} | vaid = 2254 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Roja }} {{monument | qid = Q55181617 | label = ''[[:d:Q55181617|Purciema apmetne]]'' | name = Purciema apmetne | municipality = Rojas pagasts | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = DR Purciemam pie Rīgas-Kolkas šosejas | lat = 57.577446178779 | long = 22.630524793622 | p625 = {{Coord|57.577446|22.630525|display=inline}} | vaid = 2251 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rojas_pagasts }} {{monument | qid = Q9350067 | label = [[Sabiles sinagoga]] | name = Sabiles sinagoga | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Strautu iela 4 | lat = 57.045499 | long = 22.572068 | p625 = {{Coord|57.045499|22.572068|display=inline}} | image = Former%20synagogue%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Sabile synagogue | vaid = 9133 | wikipediauri = Sabiles_sinagoga | year = 1890. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q15219699 | label = [[Sabiles pilskalns]] | name = Sabiles pilskalns | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Pilskalna un Kandavas ielām | lat = 57.04694444 | long = 22.57694444 | p625 = {{Coord|57.046944|22.576944|display=inline}} | image = Sabiles%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Sabile hillfort | vaid = 2257 | wikipediauri = Sabiles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362004 | label = ''[[:d:Q55362004|Sabiles Krievu kapi - senkapi]]'' | name = Sabiles Krievu kapi - senkapi | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas kreisajā krastā pie sporta laukuma | lat = 57.033725009078 | long = 22.584129856423 | p625 = {{Coord|57.033725|22.58413|display=inline}} | vaid = 2255 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362010 | label = ''[[:d:Q55362010|Sabiles viduslaiku pils vieta]]'' | name = Sabiles viduslaiku pils vieta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie autoostas | lat = 57.046437803571 | long = 22.571410052623 | p625 = {{Coord|57.046438|22.57141|display=inline}} | image = Sabiles%20pils%20vieta.jpg | vaid = 2256 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362018 | label = ''[[:d:Q55362018|Kortu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kortu viduslaiku kapsēta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pretī Dārza ielai 8 | lat = 57.055806731845 | long = 22.554400681477 | p625 = {{Coord|57.055807|22.554401|display=inline}} | vaid = 2258 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362021 | label = ''[[:d:Q55362021|Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.046535977217 | long = 22.573358804886 | p625 = {{Coord|57.046536|22.573359|display=inline}} | image = 2017%2009%20Sabile%20%2846%29.jpg | vaid = 7449 | year = 15.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362024 | label = [[Brinkenu kapliča]] | name = Brinkenu kapliča | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lāčplēša iela | lat = 57.0441148 | long = 22.566562 | p625 = {{Coord|57.044115|22.566562|display=inline}} | image = 2011%2006%20Sabile%20%281%29.jpg | commonscat = Brinkens Chapel | vaid = 6761 | wikipediauri = Brinkenu_kapli%C4%8Da | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362033 | label = ''[[:d:Q55362033|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}} | image = SabilesBaznica.JPG | vaid = 4341 | year = 1823. 1847. 1889. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362037 | label = ''[[:d:Q55362037|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}} | image = PICT0459.JPG | vaid = 4344 | year = 16.gs.b. 1676. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362041 | label = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | name = Sabiles luterāņu baznīca | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Lutheran church in Sabile | vaid = 6762 | year = 1568. 17. gs. 1.p. 1682. 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q46997988 | label = ''[[:d:Q46997988|Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)]]'' | name = Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns) | municipality = Saunags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Nigliņiem | lat = 57.722470001488 | long = 22.445226247034 | p625 = {{Coord|57.72247|22.445226|display=inline}} | vaid = 2221 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunags }} {{monument | qid = Q8338719 | label = [[Spāres baznīca]] | name = Spāres baznīca | municipality = Spāre | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.2125 | long = 22.27861111 | p625 = {{Coord|57.2125|22.278611|display=inline}} | image = Sp%C4%81res%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Spāre church | vaid = 6741 | wikipediauri = Sp%C4%81res_bazn%C4%ABca | year = 1747. 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361778 | label = ''[[:d:Q55361778|Spāres pilskalns]]'' | name = Spāres pilskalns | municipality = Spāre | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brīvniekiem | lat = 57.198742807581 | long = 22.295616958143 | p625 = {{Coord|57.198743|22.295617|display=inline}} | vaid = 2215 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361780 | label = ''[[:d:Q55361780|Kāpņu margas]]'' | name = Kāpņu margas | municipality = Spāre | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Spāres muižas muižn. dzīv. ēkā | lat = 57.211322042331 | long = 22.287134414245 | p625 = {{Coord|57.211322|22.287134|display=inline}} | vaid = 4307 | year = 1790. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55362071 | label = ''[[:d:Q55362071|Baznīcēnu soli (2)]]'' | name = Baznīcēnu soli (2) | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Strazdes luterāņu baznīcā | lat = 57.137770720373 | long = 22.73469120891 | p625 = {{Coord|57.137771|22.734691|display=inline}} | vaid = 4349 | year = 1612. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55362074 | label = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | name = Strazdes luterāņu baznīca | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.137770720436 | long = 22.734691209306 | p625 = {{Coord|57.137771|22.734691|display=inline}} | image = Strazdes%20bazn%C4%ABca%202000-08-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Strazde | vaid = 6763 | wikipediauri = Strazdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1591. -1596. 1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55361585 | label = [[Galtenes svētavots]] | name = Galtenes svētavots | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaļķlejām | lat = 57.153706944934 | long = 22.833940167977 | p625 = {{Coord|57.153707|22.83394|display=inline}} | vaid = 2197 | wikipediauri = Galtenes_sv%C4%93tavots | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362044 | label = ''[[:d:Q55362044|Vecboču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecboču viduslaiku kapsēta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bočām | lat = 57.124351735693 | long = 22.701231144712 | p625 = {{Coord|57.124352|22.701231|display=inline}} | vaid = 2259 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362049 | label = ''[[:d:Q55362049|Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)]]'' | name = Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzeguzēm | lat = 57.136988670947 | long = 22.769455062397 | p625 = {{Coord|57.136989|22.769455|display=inline}} | vaid = 2260 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362056 | label = ''[[:d:Q55362056|Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)]]'' | name = Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ilbatām | lat = 57.132403927527 | long = 22.780700904038 | p625 = {{Coord|57.132404|22.780701|display=inline}} | vaid = 2261 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362060 | label = ''[[:d:Q55362060|Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmiņiem | lat = 57.136613598807 | long = 22.745058061121 | p625 = {{Coord|57.136614|22.745058|display=inline}} | vaid = 2262 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362067 | label = ''[[:d:Q55362067|Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.139147157352 | long = 22.762583733859 | p625 = {{Coord|57.139147|22.762584|display=inline}} | image = Strazdes%20Bazn%C4%ABcas%20kalns.jpg | vaid = 2263 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362068 | label = [[Strazdes pilskalns]] | name = Strazdes pilskalns | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.140165353107 | long = 22.763405548062 | p625 = {{Coord|57.140165|22.763406|display=inline}} | vaid = 2264 | wikipediauri = Strazdes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362070 | label = ''[[:d:Q55362070|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautiņiem | lat = 57.128964739396 | long = 22.745715362062 | p625 = {{Coord|57.128965|22.745715|display=inline}} | vaid = 2265 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219870 | label = [[Talsu pilskalns]] | name = Talsu pilskalns | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Talsu ezera R krastā un slimnīcas teritorijā | lat = 57.24305556 | long = 22.59833333 | p625 = {{Coord|57.243056|22.598333|display=inline}} | image = Talsu%20pilskalns.jpg | commonscat = Talsi hillfort | vaid = 2268 | wikipediauri = Talsu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362079 | label = ''[[:d:Q55362079|Vilkumuižas ezera senkapi]]'' | name = Vilkumuižas ezera senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vilkumuižas ezerā | lat = 57.251750880816 | long = 22.587336787352 | p625 = {{Coord|57.251751|22.587337|display=inline}} | vaid = 2269 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362084 | label = ''[[:d:Q55362084|Talsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.24721560006 | long = 22.593003918286 | p625 = {{Coord|57.247216|22.593004|display=inline}} | image = Talsu%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%20%2816%29.jpg | commonscat = Historical center of Talsi | vaid = 7450 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362088 | label = ''[[:d:Q55362088|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 1 | lat = 57.245428 | long = 22.5963523 | p625 = {{Coord|57.245428|22.596352|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja%20Bazn%C4%ABcas%20laukum%C4%81%201%20%285%29.jpg | commonscat = Dwelling house Baznīcas laukums 1 | vaid = 6764 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362094 | label = ''[[:d:Q55362094|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 4353 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362098 | label = ''[[:d:Q55362098|Epitāfija E.Fišeram]]'' | name = Epitāfija E.Fišeram | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 4354 | year = 1794. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362104 | label = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | name = Talsu luterāņu baznīca | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | lat = 57.24487 | long = 22.596219 | p625 = {{Coord|57.24487|22.596219|display=inline}} | image = Talsi%20-%20church%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Talsi | vaid = 6765 | year = 1547., 1567., 18./19. gs. 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362106 | label = ''[[:d:Q55362106|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 8524 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362109 | label = ''[[:d:Q55362109|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 8525 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362113 | label = ''[[:d:Q55362113|Kapa plāksne]]'' | name = Kapa plāksne | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 8526 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362118 | label = ''[[:d:Q55362118|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 8529 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362122 | label = ''[[:d:Q55362122|Talsu senkapi]]'' | name = Talsu senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 18; Ezera iela 20 | locality = Vilkumuižas ezera A krastā | lat = 57.251017589726 | long = 22.590743438781 | p625 = {{Coord|57.251018|22.590743|display=inline}} | vaid = 2266 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362124 | label = ''[[:d:Q55362124|Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta]]'' | name = Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | address = Saules iela 6 | lat = 57.2389122 | long = 22.6018007 | p625 = {{Coord|57.238912|22.601801|display=inline}} | image = Dreima%C5%86a%20dz%C4%ABvesvieta%20Talsi%2001.jpg | vaid = 8961 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362130 | label = ''[[:d:Q55362130|Kupfera kapliča]]'' | name = Kupfera kapliča | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Zvaigžņu iela 1 | lat = 57.245677 | long = 22.5881062 | p625 = {{Coord|57.245677|22.588106|display=inline}} | image = Kupfer%27s%20Chapel%20in%20Talsi.JPG | commonscat = Kupfer's Chapel in Talsi | vaid = 6767 | year = 1806. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q61400802 | label = [[Talsu viduslaiku pils]] | name = Talsu viduslaiku pils | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Kalna iela 6 | locality = starp Vilkumuižas un Talsu ezeriem | lat = 57.2458784 | long = 22.593236 | p625 = {{Coord|57.245878|22.593236|display=inline}} | vaid = 2267 | wikipediauri = Talsu_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362260 | label = ''[[:d:Q55362260|Basu Vilkatu akmens - kulta vieta]]'' | name = Basu Vilkatu akmens - kulta vieta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Basēm | lat = 57.369043537431 | long = 22.930206631703 | p625 = {{Coord|57.369044|22.930207|display=inline}} | image = Basu%20vilkatu%20akmens%20-%20panoramio.jpg | vaid = 2281 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q55362261 | label = ''[[:d:Q55362261|Tīrumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumu viduslaiku kapsēta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tīrumiem | lat = 57.380378203534 | long = 22.957993710917 | p625 = {{Coord|57.380378|22.957994|display=inline}} | vaid = 2282 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q46997993 | label = ''[[:d:Q46997993|Žonaku senkapi]]'' | name = Žonaku senkapi | municipality = Vaide | district = Kolkas pagasts<br/>Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Žonakiem | lat = 57.731601341845 | long = 22.469408360568 | p625 = {{Coord|57.731601|22.469408|display=inline}} | vaid = 2222 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaide }} {{monument | qid = Q15219959 | label = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | name = Valdemārpils luterāņu baznīca | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | lat = 57.37083333 | long = 22.59277778 | p625 = {{Coord|57.370833|22.592778|display=inline}} | image = Valdemarpils%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg | commonscat = Lutheran church in Valdemārpils | vaid = 6787 | wikipediauri = Valdem%C4%81rpils_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1646. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q20870259 | label = [[Sasmakas Elku liepa]] | name = Sasmakas Elku liepa | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. vidusskolas | lat = 57.378747 | long = 22.60004 | p625 = {{Coord|57.378747|22.60004|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20Elku%20liepa%20-%20kulta%20vieta.jpg | commonscat = Valdemārpils Elku liepa | vaid = 2273 | wikipediauri = Sasmakas_Elku_liepa | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362145 | label = [[Dupurkalns|Dupurkalns - pilskalns]] | name = Dupurkalns - pilskalns | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie estrādes | lat = 57.374140539624 | long = 22.600155934191 | p625 = {{Coord|57.374141|22.600156|display=inline}} | image = Dupurkalns%20-%20pilskalns%2C%20Valdem%C4%81rpils%2004.jpg | commonscat = Dupurkalns hillfort | vaid = 2275 | wikipediauri = Dupurkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362150 | label = ''[[:d:Q55362150|Valdemārpils vēsturiskais centrs]]'' | name = Valdemārpils vēsturiskais centrs | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.371125935568 | long = 22.592082296169 | p625 = {{Coord|57.371126|22.592082|display=inline}} | image = Valdemarpils%20vesturiskais%20centrs%202.jpg | vaid = 7451 | year = 17.gs.v. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362155 | label = ''[[:d:Q55362155|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}} | vaid = 8531 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362160 | label = ''[[:d:Q55362160|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}} | vaid = 8533 | year = 1856. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362161 | label = ''[[:d:Q55362161|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}} | vaid = 8534 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362164 | label = ''[[:d:Q55362164|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}} | vaid = 8535 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362170 | label = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | name = Valdemārpils sinagogas apbūve | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}} | vaid = 6784 | year = 18./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362173 | label = ''[[:d:Q55362173|Sinagoga]]'' | name = Sinagoga | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20synagogue.jpg | commonscat = Synagogue (Valdemārpils) | vaid = 6785 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362177 | label = ''[[:d:Q55362177|Palīgēkas (2)]]'' | name = Palīgēkas (2) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}} | vaid = 6786 | year = 18./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362182 | label = ''[[:d:Q55362182|Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils"]]'' | name = Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils" | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.370719|22.5926|display=inline}} | vaid = 4381 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362187 | label = ''[[:d:Q55362187|Kancele ar gleznojumiem (6)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (6) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.370719|22.5926|display=inline}} | vaid = 4383 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362197 | label = ''[[:d:Q55362197|Sienas panno]]'' | name = Sienas panno | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 27 | lat = 57.3746855 | long = 22.5908706 | p625 = {{Coord|57.374685|22.590871|display=inline}} | vaid = 4385 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362201 | label = ''[[:d:Q55362201|Lauksargu senkapi]]'' | name = Lauksargu senkapi | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ģibzdes, Lauksargu mežniecības 154. kv. | lat = 57.428005902705 | long = 22.328772729995 | p625 = {{Coord|57.428006|22.328773|display=inline}} | vaid = 2278 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362205 | label = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | name = Valdgales muižas apbūve | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283958213447 | long = 22.567357741784 | p625 = {{Coord|57.283958|22.567358|display=inline}} | image = Valdgales%20mui%C5%BEa.%202004-08-13.jpg | vaid = 6788 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500337|Valdgales muiža]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362209 | label = ''[[:d:Q55362209|Dārznieka un kučiera māja]]'' | name = Dārznieka un kučiera māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282699733142 | long = 22.568226701631 | p625 = {{Coord|57.2827|22.568227|display=inline}} | vaid = 6790 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362210 | label = ''[[:d:Q55362210|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283895227675 | long = 22.567878139938 | p625 = {{Coord|57.283895|22.567878|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20servants%20house%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6791 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362212 | label = ''[[:d:Q55362212|Lustūzis - klēts]]'' | name = Lustūzis - klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282987014598 | long = 22.567958572687 | p625 = {{Coord|57.282987|22.567959|display=inline}} | vaid = 6792 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362213 | label = ''[[:d:Q55362213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282979947969 | long = 22.569074106368 | p625 = {{Coord|57.28298|22.569074|display=inline}} | vaid = 6793 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362216 | label = ''[[:d:Q55362216|Siera tornis]]'' | name = Siera tornis | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283538036954 | long = 22.568491253252 | p625 = {{Coord|57.283538|22.568491|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20Cheese%20tower%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6794 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362218 | label = ''[[:d:Q55362218|Valdgales vējdzirnavas]]'' | name = Valdgales vējdzirnavas | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.286139576209 | long = 22.571687649257 | p625 = {{Coord|57.28614|22.571688|display=inline}} | image = Valdgales%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20windmill.jpg | commonscat = Valdgale windmill | vaid = 6795 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361516 | label = ''[[:d:Q55361516|Zāles interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Zāles interjera dekoratīvā apdare | municipality = Valgale | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vecvalgale | vaid = 9135 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valgale }} {{monument | qid = Q55362262 | label = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | name = Vandzenes muižas apbūve | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.325102650616 | long = 22.791320708928 | p625 = {{Coord|57.325103|22.791321|display=inline}} | vaid = 6797 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362265 | label = ''[[:d:Q55362265|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327681806519 | long = 22.802954203702 | p625 = {{Coord|57.327682|22.802954|display=inline}} | image = Vandzenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Vandzene Manor House | vaid = 6798 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362269 | label = ''[[:d:Q55362269|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.328021326183 | long = 22.802928801803 | p625 = {{Coord|57.328021|22.802929|display=inline}} | vaid = 6799 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362272 | label = ''[[:d:Q55362272|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326171026247 | long = 22.803857081163 | p625 = {{Coord|57.326171|22.803857|display=inline}} | vaid = 6800 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362275 | label = ''[[:d:Q55362275|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326285637829 | long = 22.810353044251 | p625 = {{Coord|57.326286|22.810353|display=inline}} | vaid = 6801 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362279 | label = ''[[:d:Q55362279|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327163595594 | long = 22.806759022995 | p625 = {{Coord|57.327164|22.806759|display=inline}} | vaid = 6802 | year = 19. gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362284 | label = ''[[:d:Q55362284|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326778133079 | long = 22.802641356991 | p625 = {{Coord|57.326778|22.802641|display=inline}} | vaid = 6804 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362289 | label = ''[[:d:Q55362289|Ķieģeļu mūra tilts]]'' | name = Ķieģeļu mūra tilts | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326627146413 | long = 22.801300745631 | p625 = {{Coord|57.326627|22.801301|display=inline}} | vaid = 6805 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362297 | label = ''[[:d:Q55362297|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.33035697018 | long = 22.807401832227 | p625 = {{Coord|57.330357|22.807402|display=inline}} | vaid = 6806 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q15219888 | label = [[Tilgaļu milzakmens]] | name = Tilgaļu milzakmens | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kraujām | lat = 57.35033333 | long = 22.72269444 | p625 = {{Coord|57.350333|22.722694|display=inline}} | image = Vandzenes%20di%C5%BEakmens%202000-10-28.jpg | commonscat = Tilgaļu milzakmens | vaid = 2280 | wikipediauri = Tilga%C4%BCu_milzakmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362227 | label = ''[[:d:Q55362227|Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)]]'' | name = Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš) | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = D Mantiniekiem | lat = 57.324923500911 | long = 22.717822680718 | p625 = {{Coord|57.324924|22.717823|display=inline}} | vaid = 2279 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46997966 | label = ''[[:d:Q46997966|Lauku senkapi]]'' | name = Lauku senkapi | municipality = Vīdale | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Laukiem | lat = 57.601897378271 | long = 22.459004009271 | p625 = {{Coord|57.601897|22.459004|display=inline}} | vaid = 2211 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABdale }} {{monument | qid = Q55361519 | label = [[Bašķiņkalns|Bašķiņkalns - pilskalns]] | name = Bašķiņkalns - pilskalns | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kalnmaļiem | lat = 57.378567 | long = 22.681789 | p625 = {{Coord|57.378567|22.681789|display=inline}} | image = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns%20-%20pilskalns%2004.jpg | commonscat = Bašķiņkalns hillfort | vaid = 2270 | wikipediauri = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361523 | label = ''[[:d:Q55361523|Klāšu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Klāšu viduslaiku kapsēta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Klāšām | lat = 57.387255469706 | long = 22.745672322885 | p625 = {{Coord|57.387255|22.745672|display=inline}} | vaid = 2271 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361528 | label = [[Ozolu Svētkalns|Ozolu Svētkalns - kulta vieta]] | name = Ozolu Svētkalns - kulta vieta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ozoliem | lat = 57.376399590649 | long = 22.658684246926 | p625 = {{Coord|57.3764|22.658684|display=inline}} | vaid = 2272 | wikipediauri = Ozolu_Sv%C4%93tkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361531 | label = [[Birznieku Velna laiva|Birznieku Velna laiva - senkapi]] | name = Birznieku Velna laiva - senkapi | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Birzniekiem | lat = 57.356702732314 | long = 22.744005296532 | p625 = {{Coord|57.356703|22.744005|display=inline}} | vaid = 2274 | wikipediauri = Birznieku_Velna_laiva | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361533 | label = ''[[:d:Q55361533|Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zošukrogiem | lat = 57.373860282876 | long = 22.662554674712 | p625 = {{Coord|57.37386|22.662555|display=inline}} | vaid = 2276 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361734 | label = ''[[:d:Q55361734|Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)]]'' | name = Muneju senkapi (Sudrabkalniņš) | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Munejām | lat = 57.20170149832 | long = 22.413739123065 | p625 = {{Coord|57.201701|22.413739|display=inline}} | vaid = 2214 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361737 | label = ''[[:d:Q55361737|Zemnieku sēta "Līkumi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Līkumi" | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165061526328 | long = 22.298788438151 | p625 = {{Coord|57.165062|22.298788|display=inline}} | vaid = 6134 | year = 1821. 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361740 | label = ''[[:d:Q55361740|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165149631834 | long = 22.298300479507 | p625 = {{Coord|57.16515|22.2983|display=inline}} | vaid = 6743 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361745 | label = ''[[:d:Q55361745|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.1651791314 | long = 22.298813362453 | p625 = {{Coord|57.165179|22.298813|display=inline}} | vaid = 6744 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361748 | label = ''[[:d:Q55361748|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165034088916 | long = 22.298562021971 | p625 = {{Coord|57.165034|22.298562|display=inline}} | vaid = 6745 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55362224 | label = ''[[:d:Q55362224|Ošbiržu senkapi]]'' | name = Ošbiržu senkapi | municipality = Ģibzde | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ošbirzēm | lat = 57.394014358721 | long = 22.314993458538 | p625 = {{Coord|57.394014|22.314993|display=inline}} | vaid = 2277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibzde }} {{monument | qid = Q55181622 | label = [[Ģipkas luterāņu baznīca]] | name = Ģipkas luterāņu baznīca | municipality = Ģipka | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.560004673679 | long = 22.656290490651 | p625 = {{Coord|57.560005|22.65629|display=inline}} | image = %C4%A2ipkas%20bazn%C4%ABca%202002-06-24.jpg | commonscat = Lutheran church in Ģipka | vaid = 8842 | wikipediauri = %C4%A2ipkas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1860., 20.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ipka }} {{monument | qid = Q55361786 | label = ''[[:d:Q55361786|Kalnkalēju senkapi]]'' | name = Kalnkalēju senkapi | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kalnkalējiem | lat = 57.413249664889 | long = 22.546715081048 | p625 = {{Coord|57.41325|22.546715|display=inline}} | vaid = 2216 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361789 | label = ''[[:d:Q55361789|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Oškalniem | lat = 57.4131872796 | long = 22.547706307539 | p625 = {{Coord|57.413187|22.547706|display=inline}} | vaid = 2217 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361792 | label = ''[[:d:Q55361792|Īves vējdzirnavas]]'' | name = Īves vējdzirnavas | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzirnavām | lat = 57.420621703545 | long = 22.528891232138 | p625 = {{Coord|57.420622|22.528891|display=inline}} | image = %C4%AAve%20wind%20mill.jpg | vaid = 6751 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Talsi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Talsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Talsu novads]] 6rzxmnpkpjfd37ayu3boj2c9l9ct2gr 0 245936 4542006 4539357 2026-10-31T10:12:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4542006 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = A57 2026.png |valsts = {{LAT}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 6. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|60283}} (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela — Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km. 57. maršrutā kursē divi autobusi. Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 2026.gada 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts sāka kursēt no Torņakalna stacijas, palielinot reisu skaitu dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (centra virzienā) | |- | align="center" |7 | Ķīpsala (Pārdaugavas virzienā) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} === Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi === * "Z.A. Meierovica bulvāris" pārdēvēta par "Nacionālais teātris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Pieturas "Abrenes iela", "Centrālā stacija", "Merķeļa iela", "Inženieru iela", "Nacionālais teātris", "Brīvības bulvāris" un "Centrāltirgus" slēgtas mainoties autobusa maršrutam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] 6w2sfq5t8idilkp4xuz56wfr47e76ya 0 249304 4541648 4375414 2026-10-30T13:25:44Z Kikos 3705 4541648 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sīnājs | Nosaukums2 = طور سيناء‎ | Photo = Mount Sinai Egypt.jpg | Photo size = | Paraksts = Sīnāja kalna virsotne | karte = Ēģipte | paraksta_izvietojums = left | latd= 28|latm= 32|lats= 23|latNS=N | longd= 33|longm= 58|longs= 24|longEW=E | Augstums = 2285 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{vieta|Ēģipte|Sīnāja pussala}} | Kalnu grēda = | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Coordinates = | Topographic map = | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Sīnājs''' ({{val|ar|طور سيناء}} ''{{transl|ar|ALA|Ṭūr Sīnāʼ&#x202f;}}'' vai {{val|ar|جبل موسى}} ''{{transl|ar|ALA|Jabal Mūsá&#x202f;}}''; Ēģiptes arābu: '''{{transl|arz|Gabal Mūsa}}'''; {{val-he|הר סיני}} ''{{transl|he|Har Sinai}}'') ir kalns [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Šī ir iespējamā Bībeles Sīnāja kalna atrašanās vieta, kas ir vairākkārt pieminēts [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatā]], [[Tora|Torā]], [[Bībele|Bībelē]] un [[Korāns|Korānā]]. Saskaņā ar [[ebreji|ebreju]], [[kristieši|kristiešu]] un [[islāms|islāmistu]] tradīciju, Bībeles Sīnāja kalnā [[Mozus]] saņēma [[Desmit baušļi|desmit baušļus]]. Sīnājs ir 2285 metrus augsts, tas atrodas blakus augstākajam Ēģiptes kalnam — 2629 m augstajam [[Katrīnas kalns|Svētās Katrīnas kalnam]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://sacredsites.com/africa/egypt/mount_sinai.html Sīnāja kalns] {{en ikona}} {{Ēģipte-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ēģiptes ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ēģiptes kalni]] 86a95yb6tpszxzrp7f3sntc7f1nfuxo 0 250890 4541843 4528869 2026-10-30T19:15:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541843 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 13. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija |image = 13saeima.svg | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 12. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2014 | next_election = 14. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2022 | election_date = {{dat|2018|10|06}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 845 196 (54,60%) | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Vjačeslavs Dombrovskis.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Vjačeslavs Dombrovskis]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23.0% | seats_before1 = 24 | seats_after1 = '''23''' | seat_change1 = {{decrease}} 1 | popular_vote1 = 167 117 | percentage1 = 19,80% | swing1 = <!-- KPV LV --> | image2 = [[Attēls:Aldis Gobzems in 2018.jpg|150x150px]] | colour2 = c42027 | leader2 = [[Aldis Gobzems]] | party2 = [[KPV LV]] | last_election2 = ''nepiedalījās'' | seats_before2 = 0 | seats_after2 = '''16''' | seat_change2 = {{increase}} 16 | popular_vote2 = 120 264 | percentage2 = 14,25% | swing2 = <!-- JKP --> | image3 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|100px]] | colour3 = 192956 | leader3 = [[Jānis Bordāns]] | party3 = [[Jaunā konservatīvā partija]] | last_election3 = 0.7% | seats_before3 = 0 | seats_after3 = '''16''' | seat_change3 = {{increase}} 16 | popular_vote3 = 114 694 | percentage3 = 13,59% | swing3 = <!-- AP! --> | image4 = [[Attēls:Artis Pabriks - Latvian part - Citizens’ Corner debate on Europe’s icy standoff with Russia (30290620922).jpg|150x150px]] | colour4 = FFEC00 | leader4 = [[Artis Pabriks]] | party4 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election4 = ''nepiedalījās'' | seats_before4 = 0 | seats_after4 = '''13''' | seat_change4 = {{increase}} 13 | popular_vote4 = 101 685 | percentage4 = 12,04% | swing4 = <!-- NA --> | image5 = [[Attēls:Roberts Zile - Latvian part press photos- Citizens’ Corner debate on EU citizens and their digital rights (15712487334).jpg|150x150px]] | colour5 = 5A0505 | leader5 = [[Roberts Zīle]] | party5 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election5 = 16.6% | seats_before5 = 17 | seats_after5 = '''13''' | seat_change5 = {{decrease}} 4 | popular_vote5 = 92 963 | percentage5 = 11,01% | swing5 = <!-- ZZS --> | image6 = [[Attēls:BA Latvijas delegācijas un Baltijas lietu apakškomisijas tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski (29360468395).jpg|150x150px]] | colour6 = 2C943F | leader6 = [[Māris Kučinskis]] | party6 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election6 = 19.5% | seats_before6 = 21 | seats_after6 = '''11''' | seat_change6 = {{decrease}} 10 | popular_vote6 = 83 675 | percentage6 = 9,91% | swing6 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image7 = [[Attēls:Karins, Krisjanis-9702.jpg|100px]] | colour7 = A6C705 | leader7 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party7 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election7 = 21.9% ([[Vienotība]]) | seats_before7 = 23 | seats_after7 = '''8''' | seat_change7 = {{decrease}} 15 | popular_vote7 = 56 542 | percentage7 = 6,69% | swing7 = | map_image = Vēlētāju Karte (2018).svg | map_caption = Vēlēšanu uzvarētāji novados un pilsētās | before_election = [[Māris Kučinskis]] | before_party = [[Zaļo un zemnieku savienība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | after_party = [[Jaunā Vienotība]] }} '''[[13. Saeima]]s''' vēlēšanas saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme]]s 11. pantu notika {{dat|2018|10|6}}. Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 18. jūlija līdz 7. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html|title=13.Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|accessdate={{dat|2018|3|4||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201040155/https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html|archivedate={{dat|2017|12|01||bez}}}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Priekšvēsture == 13. Saeimas vēlēšanas bija devītās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[12. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva sešas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[Vienotība]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Saeimā iekļuva arī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], [[Latvijas Reģionu apvienība]] un "[[No sirds Latvijai]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja trīs politiskie spēki: "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. 2017. gada 3. jūnijā Latvijā notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanas]]. Visvairāk mandātu novadu un republikas pilsētu domēs ieguva Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība un tās sastāvā esošā [[Latvijas Zemnieku savienība]]. Rīgas domes vēlēšanās uzvaru svinēja "Saskaņas" un "[[Gods kalpot Rīgai]]" apvienotais saraksts. 2017. gada 18. jūlijā pieci "[[Vienotība]]s" deputāti izstājās no partijas un 26. augustā izveidoja liberāli centrisko partiju "[[Kustība Par!]]". Par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēja bijušo Ekonomikas ministru [[Daniels Pavļuts|Danielu Pavļutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=49079645|title=Sabiedrībā pazīstami cilvēki izveido politisko kustību 'Mēs esam par!'|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|access-date=2018-04-19|language=lv|archive-date=2017-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20170730142011/http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=49079645}}</ref> 21. augustā "Vienotību" pameta [[Edvards Smiltēns]], kas kļuva par "Sabiedrības par labām pārmaiņām" vadītāju,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/smiltens-kluvis-par-biedribas-sabiedriba-par-labam-parmainam-vaditaju.a249988/|title=Smiltēns kļuvis par biedrības «Sabiedrība par labām pārmaiņām» vadītāju|access-date=2018-04-19|language=lv}}</ref> vēlāk sabiedrība tika pārdevēta par "[[Sabiedrība centriskai politikai|Sabiedrību centriskai politiskai]]", kā arī paziņoja par startēšanu vēlēšanās no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksta. 2017. gada 3. novembrī "[[Gods kalpot Rīgai]]" līderis [[Andris Ameriks]] paziņoja, ka viņa partija 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs atsevišķi no "Saskaņas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partija-gods-kalpot-rigai-gatava-saeimas-velesanas-startet-kopa-ar-regionalajam-partijam.a256180/|title=«Gods kalpot Rīgai» gatava vēlēšanās startēt kopā ar reģionālajām partijām|access-date=2018-04-19|language=lv}}</ref> 2018. gada 14. martā partiju "[[Kustība Par!]]", "[[Latvijas attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" valdes nolēma izveidot [[sociālliberālisms|sociālliberālu]] partiju apvienību. Šo lēmumu apstiprināja partiju kongresos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://kustibapar.lv/2018/03/kustibas-par-biedri-lemj-par-apvienibas-veidosanu-ar-citam-politiskajam-partijam/|title=Kustības “Par!” biedri lemj par apvienības veidošanu ar citām politiskajām partijām - Kustība "Par!"|publisher=|work=Kustība "Par!"|access-date=2018-04-19|date=2018-03-24|last=|first=|language=lv}}</ref> 2018. gada 24. martā [[Latvijas Zemnieku savienība]]s kongresā kā premjera amata kandidātu virzīja [[Māris Kučinskis|Māri Kučinski]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lzs-kongress-pret-begliem-par-latvisku-izglitibu-ne-koalicijai-ar-saskanu.a272534/|title=LZS kongress: Pret bēgļiem, par latvisku izglītību, nē koalīcijai ar «Saskaņu»|access-date=2018-04-19|language=lv}}</ref> 2018. gada 28. martā [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] un partija "[[Gods kalpot mūsu Latvijai]]" parakstīja apvienības līgumu, lai kopīgi startētu 13. Saeimas vēlēšanās. Jaunās apvienības pilno nosaukumu veido visu trīs partiju vārdi, taču tās saīsinājums ir "[[Apvienība SKG]]" kā abreviatūra vārdiem "sociāls", "kristīgs" un "godīgs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://delfi.lv/latvija/article.php?id=49887113|title=Izveido jaunu partiju apvienību – sekmēs tradicionālo dzīvesveidu un kristīgās vērtības|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|access-date=2018-04-19|date=2018-03-28|language=lv}}</ref> 2018. gada 23. aprīlī “[[Vienotība]]” paziņoja par apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” veidošanu ar reģionālajām partijām “[[Kuldīgas novadam]]”, “[[Valmierai un Vidzemei]]”, “[[Tukuma pilsētai un novadam]]”, [[Latgales partija|Latgales partiju]] un [[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]], premjera amatam virzot Eiropas Parlamenta deputātu, kādreizējo ekonomikas ministru [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāni Kariņu]]. [[Tatjana Ždanoka]] 2017. gadā vērsās ar iesniegumu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] (CVK), lai noskaidrotu, vai viņai ir tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās. CVK sniegusi uzziņu, ka minētajos apstākļos saskaņā ar apstrīdēto normu pieteikuma iesniedzēja nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās. Ždanoka uzskatīja, ka apstrīdētā norma neatbilst [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 1. pantam un 9. pantam, kā arī pārkāpj no Satversmes 91. panta 1. teikuma izrietošo vienlīdzības principu. 29. jūnijā [[Satversmes tiesa]] pieņēma spriedumu lietā "Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam", kura rezultātā Ždanoka 13. Saeimas vēlēšanās kandidēt nevarēs. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 35 | {{increase}} 3 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 25 | {{decrease}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 14 | {{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 14 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{decrease}} 1 |} == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|18|G}} līdz {{dat||08|07|D}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|24|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Eiroskeptiķu Rīcības partija|Rīcības partija]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Attīstībai/Par!]] |- ! scope="row"|5 | [[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|6 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- ! scope="row"|7 | [[No sirds Latvijai]] | rowspan="5" style="text-align:center;" | {{dat||08|03|SK}} |- ! scope="row"|8 | [[Progresīvie (partija)|Progresīvie]] |- ! scope="row"|9 | [[Saskaņa]] |- ! scope="row"|10 | [[Latvijas Krievu savienība]] |- ! scope="row"|11 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|12 | [[KPV LV]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|06|SK}} |- ! scope="row"|13 | [[Latviešu Nacionālisti]] |- ! scope="row"|14 | [[Apvienība SKG]] |- ! scope="row"|15 | [[Latvijas centriskā partija]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||08|07|SK}} |- ! scope="row"|16 | [[Par Alternatīvu]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Andrejs Mamikins]]</small> |<small>[[Andris Tolmačovs]]</small> |<small>[[Jevgeņija Krjukova]]</small> |<small>[[Elita Kosaka]]</small> |<small>[[Ludmila Ušakova]]</small> |- !2 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Juta Strīķe]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Ilga Šuplinska]]</small> |<small>[[Juris Jurašs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |- !3 |[[Eiroskeptiķu Rīcības partija|Rīcības partija]] |<small>[[Igors Meļņikovs]]</small> |<small>[[Jurijs Vasiļjevs]]</small> |<small>[[Tamāra Meļņikova]]</small> |<small>[[Andris Perjans]]</small> |<small>[[Jeļena Pičoha]]</small> |- !4 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Dace Melbārde]]</small> |<small>[[Raivis Dzintars]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šņore]]</small> |- !5 |[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Inga Liepa-Meiere]]</small> |<small>[[Agnese Logina]]</small> |<small>[[Dace Kavasa]]</small> |<small>[[Līga Rasnača]]</small> |- !6 |[[Latvijas centriskā partija]] |<small>[[Andžejs Ždanovičs]]</small> |<small>[[Vazgens Sorokins]]</small> |<small>[[Georgijs Sokolovskis]]</small> |<small>[[Dainis Grabovskis]]</small> |<small>[[Edvīns Puķe]]</small> |- !7 |[[Apvienība SKG]] |<small>[[Armands Agrums]]</small> |<small>[[Jānis Dinevičs]]</small> |<small>[[Daiga Ceipiniece]]</small> |<small>[[Arvīds Kinstlers]]</small> |<small>[[Valdis Šakars]]</small> |- !8 |[[No sirds Latvijai]] |<small>[[Inguna Sudraba]]</small> |<small>[[Gints Gābers]]</small> |<small>[[Jānis Valtervitenheims]]</small> |<small>[[Juris Jaunzems]]</small> |<small>[[Iveta Čivčiša]]</small> |- !9 |[[Saskaņa]] |<small>[[Vjačeslavs Dombrovskis]]</small> |<small>[[Evija Papule]]</small> |<small>[[Jānis Krišāns]]</small> |<small>[[Anrijs Matīss]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |- !10 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Daniels Pavļuts]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Mārtiņš Bondars]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Ilze Viņķele]]</small> |- !11 |[[Latvijas Reģionu apvienība]] |<small>[[Ieva Brante]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Nellija Kleinberga]]</small> |<small>[[Inga Bite]]</small> |- !12 |[[Latviešu Nacionālisti]] |<small>[[Andris Rubins]]</small> |<small>[[Alfrēds Buls]]</small> |<small>[[Vladislavs Bautris]]</small> |<small>[[Silvestrs Rubins]]</small> |<small>[[Kārlis Krumiņš]]</small> |- !13 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Inese Lībiņa-Egnere]]</small> |<small>[[Aldis Adamovičs]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !14 |[[Par Alternatīvu]] |<small>[[Einārs Graudiņš]]</small> |<small>[[Juris Žuravļovs]]</small> |<small>[[Jānis Kuzins]]</small> |<small>[[Igors Glazunovs]]</small> |<small>[[Artūrs Malta]]</small> |- !15 |[[KPV LV]] |<small>[[Artuss Kaimiņš]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Roberts Spručs]]</small> |<small>[[Atis Zakatistovs]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |- !16 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Dana Reizniece-Ozola]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Jānis Dūklavs]]</small> |<small>[[Gundars Daudze]]</small> |<small>[[Augusts Brigmanis]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Māris Kučinskis]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krauze-kucinskis-bus-premjera-amata-kandidats.a272374/|title=Krauze: Kučinskis būs premjera amata kandidāts|access-date=2018-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://konservativie.lv/2018/03/04/jaunas-konservativas-partijas-premjera-amata-kandidats-janis-bordans/|title=Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts – Jānis Bordāns - Jaunā konservatīvā partija|publisher=|work=Jaunā konservatīvā partija|access-date=2018-04-19|date=2018-03-04|last=|first=|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/295074-apvienibas-jauna-vienotiba-ministru-prezidenta-kandidats-krisjanis-karins-2018|title=Apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Ministru prezidenta kandidāts – Krišjānis Kariņš|access-date=2018-04-30|date=2018-03-23|last=|first=|language=lv}}</ref> |- |[[KPV LV]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-kpv-lv-premjera-kandidats-bus-advokats-gobzems.a278217/|title=Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems|access-date=2018-05-14|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas Reģionu apvienība]] |[[Edvards Smiltēns]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://delfi.lv/latvija/article.php?id=50044487|title=Reģionu apvienība par savu premjera amata kandidātu izvirza Smiltēnu|access-date=2018-05-19|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Roberts Zīle]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.saeimas-velesanas-nacionala-apvieniba-premjera-amatam-izvirza-robertu-zili.a279122/|title=13.Saeimas vēlēšanas: Nacionālā apvienība premjera amatam izvirza Robertu Zīli |access-date=2018-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Vjačeslavs Dombrovskis]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-vjaceslavs-dombrovskis-prezidenta--peteris-sprogis.a282395/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Vjačeslavs Dombrovskis, prezidenta – Pēteris Sproģis|access-date=2018-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]] |[[Roberts Putnis]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-progresivie-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.a282503/|title=Partijas «Progresīvie» premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis |access-date=2018-06-19|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas Krievu savienība]] |[[Andrejs Mamikins]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=50173217|title=LKS Saeimas vēlēšanās tomēr virzīs Ždanoku kā saraksta līderi Vidzemē|access-date=2018-07-01|language=lv|archive-date=2018-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180630183449/http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=50173217}}</ref> |- |[[Attīstībai/Par!]] |[[Artis Pabriks]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-premjera-amata-kandidats-bus-artis-pabriks-precizets.a285365/|title=«Attīstībai/Par» premjera amata kandidāts būs Artis Pabriks (precizēts) |access-date=2018-07-14|language=lv}}</ref> |} == Vēlētāju aktivitāte == {| class="wikitable" style="text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;" | colspan="16" style="text-align:center; background-color:#CCCCCC;"| '''Nobalsojušo skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Activities|title=https://sv2018.cvk.lv/pub/Activities|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2018-10-08|language=lv}}</ref>''' |- |style="width:100px; text-align:center;"| Vēlēšanu apgabals |style="width:120px; text-align:center;"| Vēlētāju skaits |style="width:55px; line-height:1em;"| līdz<br />8.00 |style="width:55px; text-align:center;"| % |style="width:55px; line-height:1em;"| līdz<br />12.00 |style="width:55px; text-align:center;"| % |style="width:55px; line-height:1em;"| līdz<br />16.00<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/299641-sie-skaitli-ir-katastrofali-un-kaunpilni-socialo-tiklu-lietotaji-parsteigti-par-veletaju-aktivitati "Šie skaitļi ir katastrofāli un kaunpilni" — sociālo tīklu lietotāji pārsteigti par vēlētāju aktivitāti] [[LETA]]</ref> |style="width:55px; text-align:center;"| % |style="width:100px;"| Kopējā aktivitāte |style="width:100px; text-align:center;"| % |- |style="text-align:left;"| Rīga | 414 750 (Rīga)<br />130 702 (ārzemes) | 5011 | 0,92 | 79 884 | 14,65 | 196 769 | 36,07 | 262 276 (Rīga) <br />31 863 (ārzemes) | 63,24 (Rīga) <br />24,38 (ārzemes) |- |style="text-align:left;"| Vidzeme | 392 374 | 6014 | 1,53 | 90 299 | 23,01 | 168 599 | 42,97 | 239 174 | 60,96 |- |style="text-align:left;"| Latgale | 209 110 | 2628 | 1,26 | 39 849 | 19,06 | 65 911 | 31,52 | 90 066 | 43,07 |- |style="text-align:left;"| Kurzeme | 187 448 | 2711 | 1,45 | 43 253 | 23,07 | 76 474 | 40,80 | 104 703 | 55,86 |- |style="text-align:left;"| Zemgale | 213 716 | 3026 | 1,42 | 48 719 | 22,80 | 85 304 | 39,91% | 117 031 | 54,76 |- style="background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" |style="text-align:left;"| Kopā | 1 548 100 | 19 390 | 1,25 | 302 004 | 19,51 | 604 600 | 39,06 | 845 113 | 54,59 |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2018.png|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums. Līnija ir slīdošais trīs mēnešu vidējais partijas reitings.]] <!-- Nedzēsiet šo sadaļu arī pēc vēlēšanām --> {|class="wikitable collapsible mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px" |- ! style="width:70px;" rowspan=3|Aptaujas laiks ! rowspan=3|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=3|Aptaujāto skaits ! class="unsortable" rowspan=2| [[Saskaņa|S]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[Vienotība|V]]<hr>[[Jaunā Vienotība|JV]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[No sirds Latvijai|NSL]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[KPV LV]] ! class="unsortable" colspan=2| [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[Progresīvie (partija)|PRO]] ! class="unsortable" rowspan=2| [[Apvienība SKG|SKG]] ! rowspan=3 class="unsortable"|Citi saraksti ! rowspan=3 class="unsortable"|Nezina ! style="width:20px;" rowspan=3 class="unsortable"|Neplāno piedalīties |- ! class="unsortable"| [[Kustība Par!|Par!]] ! class="unsortable"| [[Latvijas attīstībai|LA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#A20030; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#99CC33; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#B70039; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#8B1A1A; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#D4001F; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:60px;" colspan=2| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#FF0033; width:60px;"| ! class="unsortable" style="background:#F18267; width:60px;"| |- |rowspan=2|''Exit Poll'' |[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/delfi-sver/veletaju-aptauja-visvairak-balsu-sanemusi-jauna-konservativa-partija-un-attistibaipar.d?id=50464917 Kantar TNS/Delfi] |? |'''12,5''' |'''9,1''' |'''13,0''' |'''8,3''' |style="background:#33c8ff" |'''14,5''' |4,3 |1,7 |'''12,3''' |colspan=2|'''14,0''' |2,2 |3,2 |0,3 |— |— |— |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/veletaju-aptauja-visvairak-balsu-iegust-saskana-attistibaipar-un-na.a295014/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''19,4''' |'''9,7''' |'''12,6''' |'''6,9''' |'''12,4''' |3,5 |0,4 |'''11,5''' |colspan=2|'''13,4''' |3,2 |2,7 |0,1 |— |— |— |- |rowspan=8|2018. gada septembrī |[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/delfi-sver/jaunaka-aptauja-partiju-cina-par-13-saeimu-saasinas.d?id=50454963 Kantar TNS/Delfi] |715 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |'''8,1''' |'''6,6''' |4,1 |'''5,7''' |1,1 |0,4 |'''7,6''' |colspan=2|'''5,3''' |0,7 |2,4 |0,0 |0,5 |29,9 |2,3 |- |[https://www.tvnet.lv/6418680/teju-visu-latviska-elektorata-partiju-reitingi-septembri-pieaugusi Norstat] |500 |style="background:#F8C1BE" |'''12,7''' |'''10,7''' |'''6,0''' |'''6,1''' |'''7,7''' |1,4 |1,3 |'''8,4''' |colspan=2|2,6 |0,8 |2,1 |— |— |32,4 |6,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/veletaju-izvele-septembri-atbalsts-saskanai-krit-pieaug-jkp-un-attistibaipar.a294194/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''17,2''' |'''9,4''' |'''6,9''' |3,8 |'''5,2''' |2,2 |1,5 |'''6,2''' |colspan=2|'''5,0''' |1,7 |1,2 |0,4 |— |25,5 |12,7 |- |[https://nra.lv/politika/258848-nra-peta-ko-sola-jaunakie-partiju-reitingi.htm Latvijas Fakti/NRA] |? |style="background:#F8C1BE" |'''17,9''' |'''11,1''' |'''5,4''' |'''5,1''' |'''5,5''' |2,6 |— |'''9,2''' |colspan=2|'''6,1''' |1,1 |1,1 |— |— |28,5 |9,5 |- |[https://twitter.com/ArnisKaktins/status/1043541392767836160 SKDS interneta aptauja] |1000 |style="background:#F8C1BE" |'''16,7''' |'''5,7''' |'''6,7''' |4,0 |'''7,0''' |1,6 |1,2 |'''10,3''' |colspan=2|'''8,3''' |2,5 |2,4 |0,1 |0,7 |27,6 |5,3 |- |[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/par-ko-balsot/jaunaka-aptauja-cetras-partijas-lideros-cina-par-13-saeimu-38-neizlemuso.d?id=50413407 Kantar TNS/Delfi] |1200 |style="background:#F8C1BE" |'''14,9''' |'''9,8''' |4,3 |3,2 |'''5,3''' |0,4 |0,3 |'''9,3''' |colspan=2|4,0 |0,4 |0,8 |0,3 |0,5 |38,0 |5,0 |- |[https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-nemazinas-na-tikai-piektaja-vieta/ Norstat/LNT Ziņas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180915042317/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-nemazinas-na-tikai-piektaja-vieta/ |date={{dat|2018|09|15||bez}} }} |500 |style="background:#F8C1BE" |'''13,9''' |'''9,0''' |'''5,4''' |3,3 |'''6,1''' |1,4 |0,8 |'''7,9''' |colspan=2|4,7 |1,9 |1,0 |0,2 |— |36,2 |7,0 |- |[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/partiju-reitingi-septembri-saskana-joprojam-pirma-tresaja-vieta-izvirzijusies-jkp/ Norstat/TV3 Ziņas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180917181619/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/partiju-reitingi-septembri-saskana-joprojam-pirma-tresaja-vieta-izvirzijusies-jkp/ |date={{dat|2018|09|17||bez}} }} |? |style="background:#F8C1BE" |'''14,9''' |'''9,0''' |'''5,7''' |3,3 |'''6,9''' |0,9 |— |'''6,6''' |colspan=2|4,5 |1,8 |0,9 |— |— |37,6 |5,4 |- |rowspan=3|2018. gada augustā |[https://twitter.com/ArnisKaktins/status/1043541392767836160 SKDS interneta aptauja] |1000 |style="background:#F8C1BE" |'''17,1''' |'''5,1''' |'''5,9''' |3,2 |4,0 |2,0 |1,5 |'''9,6''' |colspan=2|4,6 |3,7 |1,6 |0,0 |0,9 |32,2 |8,8 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kaktins-skaidro-kapec-aptauju-metodem-ir-nozime-partiju-reitingos.a290521/ SKDS interneta aptauja] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,3''' |'''5,3''' |'''6,1''' |3,4 |4,2 |2,3 |1,5 |'''10,3''' |colspan=2|4,9 |3,0 |1,8 |0,1 |— |32,9 |9,1 |- |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-treso-vietu-saglaba-kpv-lv-lielakais-kapums-jaunajai-vienotibai.a289802/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''21,5''' |'''11,5''' |'''6,1''' |'''5,1''' |2,9 |2,9 |1,8 |'''7,5''' |colspan=2|3,1 |1,2 |0,9 |0,0 |— |23,0 |12,0 |- |- |2018. gada jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-ielauzas-popularako-partiju-trijnieka.a286580/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''21,4''' |'''12,4''' |'''6,8''' |2,9 |3,9 |1,1 |1,9 |'''7,0''' |colspan=2|4,4 |0,7 |0,3 |0,3 |— |~23,5<ref>{{Cite web|url=https://twitter.com/J_Hermanis/status/1046463956896960512|title=x.com}}</ref> |~13 |- |2018. gada jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-palielinajies-atbalsts-saskanai-attistibaipar-jkp-un-kpv-lv.a284031/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''20,9''' |'''14,4''' |'''6,1''' |2,7 |4,0 |1,7 |1,5 |4,4 |colspan=2|4,7 |1,2 |1,1 |0,1 |0,1 |23,7 |13,2 |- |rowspan=2|2018. gada maijs |[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-ja-velesanas-notiktu-maija-saeima-ieklutu-piecas-partijas-popularaka-zzs/ Norstat/TV3 Ziņas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190411090314/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-ja-velesanas-notiktu-maija-saeima-ieklutu-piecas-partijas-popularaka-zzs/ |date={{dat|2019|04|11||bez}} }} |1000 |'''16,3''' |style="background:#8BD9A9; |'''17,1''' |'''9,1''' |'''6,2''' |'''6,1''' |3,2 |2,1 |3,5 |3,6 |1,8 |— |— |— |2,6 |26,7 |1,8 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saskanai-ieverojams-kritums-un-zemakais-rezultats-gada-laika.a280559/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''19,1''' |'''14,6''' |'''7,0''' |3,7 |2,4 |1,7 |1,6 |3,0 |colspan=2|3,0 |1,3 |0,4 |0,4 |— |27,5 |13,7 |- |2018. gada aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-pieaugusi-saskanasun-nacionalasapvienibas-popularitate.a278076/ SKDS/LTV]{{efn|Daļa datu iegūti no [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saskanai-ieverojams-kritums-un-zemakais-rezultats-gada-laika.a280559/ maija aptaujas], jo oriģinālajā rakstā mazajām partijām publicēti tikai reitingi pēc neizlēmušo balsu sadalīšanas.}} |? |style="background:#F8C1BE" |'''23,2''' |'''12,8''' |'''8,3''' |4,9 |3,7 |2,8 |0,5 |2,4 |1,1 |0,3{{efn|name=pecneizlemuso|Procenti pēc neizlēmušo balsu sadalīšanas.}} |0,5 |0,6 |1,2{{efn|name=pecneizlemuso}}{{efn|name=lsdsp|[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] reitings}} |2,1 |24,7 |12,2 |- |2018. gada marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pirms-saeimas-velesanam-neizlemuso-veletaju-klust-vairak.a273855/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''20,4''' |'''13,9''' |'''6,3''' |4,9 |3,6 |1,6 |0,9 |1,9 |1,2 |0,7 |1,0 |0,3 |— |0,3 |30,0 |12,9 |- |2018. gada februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-lielakais-popularitates-kapums-nacionalajai-apvienibai-un-vienotibai.a270563/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''21,2''' |'''14,5''' |'''7,8''' |4,6 |4,1 |2,1 |1,2{{efn|name=izmaiņas|Dati iegūti izmantojot partiju reitingu izmaiņu datus <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pirms-saeimas-velesanam-neizlemuso-veletaju-klust-vairak.a273855/|title=Pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām neizlēmušo vēlētāju kļūst vairāk|website=www.lsm.lv}}</ref>}} |1,9 |1,2{{efn|name=izmaiņas}} |— |— |— |— |— |25,0 |13,1 |- |2018. gada janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saeima-ieklutu-5-speki-popularaka-aizvien-saskana.a266041/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''20,4''' |'''15,3''' |'''5,8''' |2,9 |4,1 |2,5 |1,0 |2,0 |1,4 |— |— |— |— |— |26,0 |16,5 |- |2017. gada decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saeima-ieklutu-6-speki-popularaka-saskana.a262298/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''20,7''' |'''14,3''' |'''7,3''' |3,5 |3,0 |3,6 |1,8 |1,5 |1,5 |0,9 |0,3 |0,2 |— |0,8 |? |? |- |2017. gada novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reitingi-aug-zzs-popularitate-lideris-gan-nemainigs-saskana.a258916/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''19,8''' |'''15,3''' |'''7,0''' |3,8 |3,9 |2,4 |2,1 |1,6 |1,2 |— |— |— |— |— |26,0 |14,0 |- |2017. gada oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reitingi-na-sasniedz-labako-rezultatu-gada-laika-saeima-ieklutu-6-speki.a255563/ SKDS/LTV] |? |style="background:#F8C1BE" |'''22,5''' |'''13,1''' |'''9,5''' |3,5 |3,9 |3,4 |2,2 |1,2 |1,2{{efn|name=izmaiņas}} |— |— |— |— |— |23,5 |13,8 |- |} [[Attēls:SKDS polls 2018.png|thumb|500px|center|SKDS partiju reitingu vizuāls attēlojums 2018. gadam.]] == Vēlēšanu rezultāti == {{13. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171201040155/https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html CVK Informācija par 13. Saeimas vēlēšanām] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2018. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] dwiifqy9nx3gv8oycx61ogt8i7qz60o 0 258018 4541942 4281752 2026-10-31T07:08:51Z Meistars Joda 781 4541942 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Boriss Viāns | vārds_orig = ''Boris Vian'' | attēls = Boris Vian - WIKI retouched.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Vildavrē}} | m_dat_alt = | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = ''Vernon Sullivan'', ''Bison ravi'', ''Brisavion'', ''Hugo Hochebuisson'', ''Fanaton'', ''Baron Visi'' u.c. | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[literatūrkritika|literatūrkritiķis]], [[gleznotājs]], [[scenārists]], [[aktieris]], [[dziedātājs]] | rakstīšanas valoda = franču | periods = 1942—1959 | žanri = [[proza]], [[dzeja]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = ''[[Dienu putas]]'' (''L'Écume des jours''), ''Siržu dīrātājs'' (''L'Arrache-cœur''), ''Rudens Pekīnā'' (''L'Automne à Pékin''), ''Sarkanā zāle'' (''L'Herbe rouge''), ''Es nākšu spļaut uz jūsu kapie''m (''J'irai cracher sur vos tombes''), dziesma "Dezertieris" (''Le Déserteur'') | ietekmējies = [[Anatols Franss]], [[Žans Pols Sartrs]], [[Lūiss Kerols]], [[Rejs Bredberijs]], [[Herberts Velss]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Boriss Viāns''' ({{val|fr|Boris Vian}}) (dzimis {{dat|1920|3|10}} [[Vildavrē]] (''Ville-d'Avray''), miris {{dat|1959|6|23}} [[Parīze|Parīzē]]) bija [[Francija|franču]] rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un tulkotājs, kā arī [[Džezs|džeza]] trompetists. Viņš nodarbojās arī ar glezniecību. Viāns interesējās par angļu un amerikāņu literatūru un tulkoja tās darbus franču valodā. Viņa daiļrade aptver vairākus žanrus, tostarp [[romāns|romānus]], [[dzeja|dzeju]]s, [[hronika]]s, [[novele]]s. Vairāki viņa darbi tika publicēti ar pseidonīmu Vernons Salivans (''Vernon Sullivan''). To vidū ir romāni ''J’irai cracher sur vos tombes'' (1946), ''Elles se rendent pas compte'' (1948) un ''Et on tuera tous les affreux'' (1948). Šie darbi izpelnījās laikabiedru uzmanību, savukārt daļa citu Viāna darbu plašāku atzinību ieguva tikai pēc viņa nāves. Viāna literāro stilu raksturo absurda un [[Sirreālisms|sirreālisma]] elementi, kā arī pesimistisks pasaules skatījums.<ref name="LaroussVian" /> == Biogrāfija un daiļrade == Vārdu Boriss Viāna māte Ivonna (''Yvonne Woldemar-Ravenez'') bija izvēlējusies operas [[Boriss Godunovs (opera)|Boriss Godunovs]] iedvesmota. Viņa mīlēja klasisko mūziku un arī Borisa brālim atrada oriģinālu vārdu — Lelio, kā [[Ektors Berliozs|Berlioza]] alegorijas "Lelio jeb atdzimšana" tēlam. Nezinot šo faktu, daudzi plašā sabiedrībā ilgi saglabāja pārliecību par Viāna [[krievs|krievu]] izcelsmi. Viāni dzīvoja Vildavrē pilsētā Versaļas ielā-41 (''rue de Versailles''). Ģimenē bija četri bērni: Lelio, Boriss, Alēns un Ninona. Drīz vien viņi pārbrauca uz jaunu savrupmāju ''Les Fauvettes'' netālu no [[Senklū parks|Senklū parka]] (''parc de Saint-Cloud''), kur dzīvoja pārpilnībā līdz 1929. gada [[Lielā depresija|finanšu krīzei]], kas izputināja tēvu, Polu Viānu. Borisa vecāki bija spiesti izīrēt grezno villu — ģimene mitinājās blakus atrodošās sarga mājā, bet viņiem palika trīs koka vasarnīcas ar ainavu dārzu pie [[Šērbūra]]s [[Lejasnormandija|Lejasnormandijā]]. Šo mazo paradīzi Boriss vēlāk aprakstīja savā "Siržu dīrātājā" (''L'Arrache-cœur'' 1953).<ref name="Vianofficiel"/> Divpadsmit gadu vecumā Boriss saslima ar angīnu, kas komplicējās ar reimatismu un sirds slimību. Kopš tā laika viņa māte, kura jautā uzraudzīja savus bērnus vairāk, nekā tas būtu nepieciešams, pilnīgi norobežoja dēlu no kontakta ar apkārtējiem. Romāna "Sarkanā zāle" varonis, mazais Volfs ir tā perioda Viāns (''L'Herbe rouge'' 1950). Boriss mācāījs [[Sevra]]s koledžā un vēlāk [[Versaļa]]s licejā Hoš (''Lycée Hoche'') līdz 1935. gadam, kur ieguva bakalaura grādu latīņu-grieķu valodā. Pēc Parīzes liceja Kondorsē (''Lycée Condorcet'') beigšanas 1936. gadā viņš aizstāvēja bakalaura darbu [[filozofija|filozofijā]], [[matemātika|matemātikā]] un vācu valodā pirms iestāšanās Parīzes centrālajā inženieru augstskolā (''[[CentraleSupélec|l’École centrale de Paris]]''), ko viņš beidza 1942. gadā. Savā brīvajā laikā Viāns iemācījās spēlēt trompeti. Viņš apmeklēja 1932. gadā dibināto pirmo Francijas džeza amatieru klubu ''Hot Club de France'', ko tolaik vadīja [[Lūiss Ārmstrongs]], un pats uzstājās ar vairākiem [[Diksilends|diksilenda]] ansambļiem. 1940. gada 5. jūlijā Boriss Parīzes [[Parīzes Svētā Vinsenta de Pola baznīca|Svētā Vinsenta de Pola baznīcā]] (''Église Saint-Vincent-de-Paul'') apprecējās ar savu vienaudzi Mišelu Leglīzi (''Michelle Léglise''). 1942. gada 12. aprīlī viņiem piedzima dēls Patriks. No 1942. līdz 1946. gadam Viāns strādāja Francijas standartizācijas organizācijā (''Association française de normalisation — AFNOR''). Šīs institūcijas karikatūra — "Nacionālais unifikācijas konsorcijs" (''Consortium National de l'Unification'') parādījās viņa pirmajā publicētā romānā "''Vercoquin et le Plancton''" (1947.) 1944. gada 22. novembrī rakstnieka tēvs Pols Viāns tika nogalināts savā mājā. Kara notikumu virpulī slepkava un slepkavības iemesli tā arī palika nezināmi.<ref name="Vianofficiel" /> Sākot ar 1946. gadu, Viāns aktīvi iesaistījās literātu un mākslinieku aprindās. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], Senžermēn-de-Prē rajons (''Saint-Germain-des-Prés'') kļuva par Parīzes intelektuāļu un dažādas virzības dumpinieku meku. Filozofi, rakstnieki, aktieri un mūziķi tikās naktsklubos un alusdarītavas, kur [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] filozofija sadzīvoja ar amerikāņu džezu. Par rakstnieka izredzētām vietām kļuva "''Le Caveau des Lorientais''" — deju un džeza klubs ierīkots 1946. gada maijā kādas viesnīcas pagrabstāvā, Karmelītu ielā-5 (''rue des Carmes'') Parīzes piektajā apgabalā un bārs "Tabu" Dofin ielā-33 (''rue Dauphine''). Klubā "Senžermēna" (''44 boulevard Saint-Germain'') Viāns piedalījās koncertos kā trompetists kopā ar brāļiem, Lelio, kas spēlēja akordeonu un ģitāru, un Alēnu pie bungām. Tieši šajās iestādēs Viāns sadraudzējās ar [[Žans Pols Sartrs|Žanu Polu Sartru]] un [[Simona de Bovuāra|Simonu de Bovuāru]], kuri kļuva par Žana Sola Partra un hercogienes Bovuāras prototipiem romānā "Dienu putas" (''L'Écume des jours'' 1947). Tolaiku bohēmas sabiedrības hronika iemūžināta "Senžermēn-de-Prē rokasgrāmatā" (''Manuel de Saint-Germain-des-Prés'' 1951), bet paša Viāna aktīvā darbība guva atalgojumu iesaukā Senžermēnas princis.<ref name="princeVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://janomerry.com/NaissanceBeBop.html|title=La naissance du Be-bop.|publisher=Extrait d'un article de Louis Hauser (Rubato°13 - 10/99)|accessdate={{dat|2014|7|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141106172438/http://janomerry.com/NaissanceBeBop.html|archivedate={{dat|2014|11|06||bez}}}}</ref> Šajā periodā Viāns sadarboāas ar laikrakstu ''Combat'' (pagrīdes laikraksts "Combat" — Cīņa, tika dibināts 1941. gadā Francijā, vācu [[Višī Francija|okupācijas]] laikā. Darbojās līdz 1974. gadam). Vēlāk viņš iepazinās ar [[klarnete|klarnetistu]] Klodu Abadī un abi dibināja džeza ansambli, pazīstamu kā ''Orchestre Abadie''.<ref name="AbadieVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sabix.revues.org/390|title=Simon Hadrot, Les X et le Jazz - Rencontre avec Claude Abadie X 38. 2002|publisher=Bulletin de la SABIX - Société des amis de la bibliothèque et de l'histoire de l’École polytechnique.|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}</ref> 1946. gadā orķestris piedalījās filmā "Madāma un viņas flirts" (''Madame et son flirt''), šī nelielā kino pieredze vēlāk atspoguļojās novelē "Figurants" (''Le Figurant''), kas iekļauta stāstu krājumā "Skudras" (''Les Fourmis'' 1949.). 1946. gadā tapa romāns "Dienu putas", kas tika nominēts Plejādes balvai (''prix de la Pléiade''), bet neizturēja konkurenci. Rakstnieka vilšanās no šīs neveiksmes ir sajūtama viņa nākamajā darbā "Rudens Pekīnā" (''L'Automne à Pékin'' 1946), kurā viņš vairākiem riebīgiem personāžiem piešķīra iesaukas, kas atgādina Plejādes komitejas biedru uzvārdus. Tas arī bija Viāna gleznotāja periods. Viņš radīja kādu desmitu neo-[[Kubisms|kubisma]] darbu, no kuriem daži tika eksponēti 1946. gada 2. decembrī Plejādes galerijā, laikraksta ''La Nouvelle Revue française'' sarīkotajā izstādē zem nosaukuma "Rakstnieki-gleznotāji no [[Alfreds de Misē|Alfreda de Misē]] līdz Borisam Viānam" (''Peintres écrivains d'Alfred de Musset à Boris Vian''). Tā paša gada vasaras sākumā Viāns iepazinās ar izdevniecības ''du Scorpion'' jauno redaktoru Žanu d'Aluānu (''Jean d'Halluin''), kurš lūdza viņu uzrakstīt grāmatu [[Henrijs Millers|Henrija Millera]] "Vēža tropa" žanrā, kas toreiz iekaroja lielu popularitāti. Rekorda laikā, no 5. līdz 23 augustam, Viāns sacerēja romānu "Es nākšu spļaut uz jūsu kapiem" (''J'irai cracher sur vos tombes''), melnā amerikāņu romāna atdarinājumu, kas pēc viņa vārdiem "sagatavo rītdienas pasauli un bruģē ceļu uz īstu revolūciju".<ref name="Vianofficiel" /> Grāmata tika publicēta kā Vernona Sulivāna autordarbs Borisa Viāna tulkojumā. Žans d'Aluāns grāmatas priekšvārdā apgalvoja, ka ir saticis reālu Sulivānu un saņēmis rokrakstu no viņa. Viņš saka saskatām tur [[Džeimss M. Keins|Džeimsa Keina]] (angļ. ''James M. Cain'') ietekmi, bet brīdina, ka tekstā ir sastopamas vardarbīgas ainas. Trīsdesmit tūkstoši grāmatas eksemplāru tika pārdoti 1947. gadā, 1949. gadā šis skaitlis pacelsies līds simts divdesmit tūkstošiem. Pirmās recenzijas pauž sašutumu un dod abiem cerību, ka skandāls būs līdzvērtīgs Millera romāna izceltajam, kad laikrakstos ''France Dimanche'' un ''L'Époque'' atskan pieprasījumi saukt autoru pie atbildības. Reizē ar to Viāna oficiālā izdevēja redakcijā ''Gallilmard'' valda aizdomu klimats, jo daži ir uzminējuši Vernona Sulivāna īsto identitāti un atceļ paredzēto "Rudens Pekīnā" publikāciju. Lai pierādītu, ka viņš nav Vernons Sulivāns, Viāns steigā uzraksta tekstu angļu valodā, ko uzrāda kā romāna oriģināltekstu. Beidzot Daniēla Parkera vadītais Sociālās rīcības un morāles kartelis (''Cartel d'action sociale et morale'') iesūdz lietu tiesā par piedauzību. Pirmajā klausīšanā 1950. gada 13. maijā Viāns un d'Aluāns tiek atzīti par vainīgajiem ar 100 000 [[franks|franku]] naudas soda piespriešanu. Vienlaikus laikraksts ''France-Dimanche'' piedēvēs Borisam Viānam līdzdalību kūdīšanā uz slepkavību, sakarā ar krimināllietu, kur kāds vīrietis nogalināja savu dzīvesbiedri, atstājot blakus līķim "Es nākšu spļaut uz jūsu kapiem" eksemplāru, atvērtu lappusē ar romāna varones (''Lou Asquith'') nonāvēšanas aprakstu.<ref name="accusVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://expositions.bnf.fr/vian/grand/zvia_022.htm9|title=Après le meurtre d'Anne-Marie Masson Boris Vian nous dit.|publisher=Point de vue. Page 19. 8 mai 1947. Archives Cohérie Boris Vian, cliché Michel Urtado|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="affaireVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://revuechameaux.files.wordpress.com/2011/10/13_ce-que-peut-le-roman-noir.pdf|title=Ce que peut le roman noir. Anne Cadin|publisher=Chameaux. N°3. 2010.|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šis skandāls bija tik liels, ka Vernons Sulivāns aizēnoja visu Viāna daiļradi laikabiedru acīs praktiski līdz viņa dzīves beigām. Romāns savukārt tiks aizliegts līdz pat 1973. gadam.<ref name="affaireVian"/> Pa vidu šiem notikumiem 1948. gada 16. aprīlī dzimst rakstnieka meita Karole Vian (''Carole Vian 1948-1998''). Nākamajos gados Viāns darbojas kā mūzikas kritiķis laikrakstos ''Combat'' un ''Jazz Hot'', un arī kā džeza koncertu organizators, un pats ņem tajos dalību blakus [[Djūks Elingtons|Djūkam Elingtonam]], [[Dizi Džilespi]] (''Dizzy Gillespie''), [[Čārlzs Delonē|Čārlzam Delonē]] (''Charles Delaunay''). Viņš sastāda džeza programmu amerikāņu radiostacijai WNEW. Viņa romāni nepārdodas un uz to pamata radītie teātra uzvedumi cieš neveiksmes. Naudas trūkums liek sevi just, bet nodokļu inspekcija neatkāpjas, lai piedzītu vecos parādus. 1951. un 1952. gados Viāns, šķīries no sievas, īrē istabu Klišī bulvārā-8 (boulevard de Clichy) kopā ar savu jauno dzīvesbiedri Ursulu Kūbleri (''Ursula Kübler'') — Šveices izcelsmes [[Rolāns Petī|Rolāna Petī]] (''Roland Petit'') [[balets|baleta]] trupas dejotāju, - pārtiekot no gadījuma rakstura tulkojumiem un rakstiem dažādos žurnālos. Situācija mainās, kad viņa uzvedums "Kīnoslaktiņš" (''Cinémassacre'') gūst ievērojamu atzinību 1952. gada beigās, kam seko opera "Sniega bruņinieks" (''Le Chevalier de neige'') 1953. gadā. 1952. gada 8. jūnijā rakstnieks tiek iecelts par [[Patafizika]]s kolēdža locekli, piebiedrojoties [[Žuans Miro|Žuanam Miro]], [[Maksis Ernsts|Maksim Ernstam]], [[Marsels Dišāns|Marselam Dišānam]], [[Ežēns Jonesko|Ežēnam Jonesko]] u.c. Protestējot pret [[Pirmais Indoķīnas karš|Indoķīnas karu]], Viāns uzraksta dziesmu "Dezertieris" 1954. gadā. Tā tiek dziedāta kā "Prezidenta kungam" adresēta vēstule, ko it kā rakstītu kāds vīrs, kurš saņem mobilizācijas pavēli un paskaidro, ka viņš nevēlas doties karā un nogalināt cilvēkus. Viņš atklāj savu nodomu dezertēt un dzīvot no ubagošanas, vienlaikus mudinot apkārtējos sekot viņa piemēram, kamēr varas pārstāvji nesadzen viņa pēdas un nenošauj viņu. Sēnas municipālā padome izsakās par dziesmas aizliegšanu un lūdz to cenzēt. Neskatoties uz autora izplatīto atklātu protesta vēstuli, tā tomēr tiek boikotēta visās radioprogrammās. Šis teksts atrod otro elpu [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības kara]] laikā, kad tas tiks pilnīgi aizliegts. Aizliegums tika atcelts tikai 1962. gadā. Vēlāk, [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā šo dziesmu popularizēs Amerikā [[folks|folkgrupa]] ''Peter, Paul and Mary''. 1955. gadā Viāns noslēdz laulību ar Ursulu Kūbleri. Viņi pārceļas uz ''Cité Véron 6 bis'' blakus [[Mulenrūža]]i (''Moulin Rouge''), kur viens no viņu kaimiņiem ir dzejnieks [[Žaks Prevērs]]. Viāns turpina rakstīt dziesmas džeza dziedātājiem. ''Philips'' nams piedāvāja viņam vadīt nelielu rubriku "Džezs ikvienam" (''Jazz pour tous''). Viņš attēlo kardināla lomu Žana Delanuā (''Jean Delannoy'') filmā "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1956.) Librets mūzikas komēdijai ''Fiesta'' top 1958. gadā. Rakstnieka veselība aizvien pasliktinās. Viņš pārcieš plaušu tūsku un vairs nespēj spēlēt trompeti. 1959. gada 23 jūnijā, no rīta, kinoteātrī ''Le Marbeuf'' netālu no [[Elizejas lauki]]em notiek viņa romāna "Es nākšu spļaut uz jūsu kapiem" ekranizācijas pirmsskate. Nojauzdams, ka šī interpretācija nebūs viņa gaumē, Viāns ne īpaši vēlas piedalīties pasākumā un pat izsakās, ka gribētu, lai viņa vārds neparādās titros. Tomēr viņš neatraida ielūgumu, bet tā arī neuzzina, vai viņa šaubas bija pamatotas, jo dažas minūtes pēc filmas sākuma viņš sabrūk krēslā un ceļā uz Laeneka slimnīcu (''Hôpital Laennec de Paris'') nomirst no sirdslēkmes. Rakstnieks ir apglabāts Vildavrē kapos.<ref name="Vianofficiel"/> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="LaroussVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.larousse.fr/archives/litterature/page/1259|title=Boris Vian|publisher=Larousse. Dictionnaire de la Littérature. Page 1259. Ed. 2001|accessdate={{dat|2014|7|30||bez}}|archive-date={{dat|2014|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727115537/http://www.larousse.fr/archives/litterature/page/1259}}</ref><ref name="Vianofficiel">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.borisvian.org/|title=Boris Vian - site officiel.|publisher=borisvian.org|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}</ref> }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viāns, Boriss}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1959. gadā mirušie]] [[Kategorija:Odesēnā dzimušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] kmry8f2q5skn0i7d34ohwln0njzcztm 4542021 4541942 2026-10-31T10:29:37Z Meistars Joda 781 4542021 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Boriss Viāns | vārds_orig = Boris Vian | attēls = Boris Vian - WIKI retouched.jpg | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Vildavrē}} | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | pseidonīms = ''Vernon Sullivan'', ''Bison ravi'', ''Brisavion'', ''Hugo Hochebuisson'', ''Fanaton'', ''Baron Visi'' u.c. | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[literatūrkritika|literatūrkritiķis]], [[gleznotājs]], [[scenārists]], [[aktieris]], [[dziedātājs]] | rakstīšanas valoda = franču | periods = 1942–1959 | žanri = [[proza]], [[dzeja]] | slavenākie darbi = ''[[Dienu putas]]'' (''L'Écume des jours'') ''[[Siržu dīrātājs]]'' (''L'Arrache-cœur'') ''[[Rudens Pekinā]]'' (''L'Automne à Pékin'') ''[[Sarkanā zāle]]'' (''L'Herbe rouge'') ''[[Es nākšu spļaut uz jūsu kapiem]]'' (''J'irai cracher sur vos tombes'') ''[[Dezertieris (dziesma)|Dezertieris]]'' (''Le Déserteur'') | ietekmējies = [[Anatols Franss]], [[Žans Pols Sartrs]], [[Lūiss Kerols]], [[Rejs Bredberijs]], [[Herberts Velss]] | kategorijas = nē }} '''Boriss Viāns''' ({{val|fr|Boris Vian}}) (dzimis {{dat|1920|3|10}} [[Vildavrē]] (''Ville-d'Avray''), miris {{dat|1959|6|23}} [[Parīze|Parīzē]]) bija [[Francija|franču]] rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un tulkotājs, kā arī [[Džezs|džeza]] trompetists. Viņš nodarbojās arī ar glezniecību. Viāns interesējās par angļu un amerikāņu literatūru un tulkoja tās darbus franču valodā. Viņa daiļrade aptver vairākus žanrus, tostarp [[romāns|romānus]], [[dzeja|dzeju]]s, [[hronika]]s, [[novele]]s. Vairāki viņa darbi tika publicēti ar pseidonīmu Vernons Salivans (''Vernon Sullivan''). To vidū ir romāni ''J’irai cracher sur vos tombes'' (1946), ''Elles se rendent pas compte'' (1948) un ''Et on tuera tous les affreux'' (1948). Šie darbi izpelnījās laikabiedru uzmanību, savukārt daļa citu Viāna darbu plašāku atzinību ieguva tikai pēc viņa nāves. Viāna literāro stilu raksturo absurda un [[Sirreālisms|sirreālisma]] elementi, kā arī pesimistisks pasaules skatījums.<ref name="LaroussVian" /> == Biogrāfija un daiļrade == Vārdu Boriss B. Viāna māte Ivonna (''Yvonne Woldemar-Ravenez'') izvēlējās, iedvesmojoties no operas "[[Boriss Godunovs (opera)|Boriss Godunovs]]". Viņai patika klasiskā mūzika, un arī Borisa brālim viņa deva neparastu vārdu — Lelio, kas aizgūts no [[Ektors Berliozs|Ektora Berlioza]] muzikālās alegorijas „Lelio jeb atgriešanās dzīvē” (''Lélio, ou Le retour à la vie'') tēla. Nezinot šo faktu, daudzi cilvēki ilgu laiku kļūdaini uzskatīja, ka Viānam ir [[Krievi|krievu]] izcelsme. Viānu ģimene dzīvoja Vildavrē, Versaļas ielā 41 (''rue de Versailles''). Ģimenē bija četri bērni: Lelio, Boriss, Alēns un Ninona. Vēlāk viņi pārcēlās uz jaunu savrupmāju ''Les Fauvettes'' netālu no [[Senklū parks|Senklū parka]] (''parc de Saint-Cloud''). Ģimene dzīvoja pārticībā līdz 1929. gada [[Lielā depresija|ekonomiskajai krīzei]], kas sagrāva Borisa tēva Pola Viāna finansiālo stāvokli. Vecāki bija spiesti izīrēt grezno villu, un ģimene pārcēlās uz blakus esošo sarga māju. Viņu īpašumā gan palika trīs koka vasarnīcas ar ainavu dārzu pie [[Šērbūra|Šērbūras]], [[Lejasnormandija|Lejasnormandijā]]. Šo idillisko vietu Boriss vēlāk attēloja romānā „Siržu dīrātājs” (''L’Arrache-cœur'', 1953).<ref name="Vianofficiel" /> Divpadsmit gadu vecumā Boriss saslima ar angīnu, kurai sekoja reimatisms un sirds slimība. Pēc saslimšanas māte, kura jau tā pārmērīgi uzraudzīja bērnus, pilnībā norobežoja dēlu no saskarsmes ar apkārtējiem. Romāna "Sarkanā zāle" (''L’Herbe rouge'', 1950) varonis, mazais Volfs, atspoguļo šo Borisa Viāna dzīves posmu. Boriss mācījās [[Sevra]]s koledžā un vēlāk [[Versaļa]]s licejā Hoš (''Lycée Hoche'') līdz 1935. gadam, kur ieguva bakalaura grādu latīņu-grieķu valodā. Pēc Parīzes liceja Kondorsē (''Lycée Condorcet'') beigšanas 1936. gadā viņš aizstāvēja bakalaura darbu [[filozofija|filozofijā]], [[matemātika|matemātikā]] un vācu valodā pirms iestāšanās Parīzes centrālajā inženieru augstskolā (''[[CentraleSupélec|l’École centrale de Paris]]''), ko viņš beidza 1942. gadā. Savā brīvajā laikā Viāns iemācījās spēlēt trompeti. Viņš apmeklēja 1932. gadā dibināto pirmo Francijas džeza amatieru klubu ''Hot Club de France'', ko tolaik vadīja [[Lūiss Ārmstrongs]], un pats uzstājās ar vairākiem [[Diksilends|diksilenda]] ansambļiem. 1940. gada 5. jūlijā Boriss Parīzes [[Parīzes Svētā Vinsenta de Pola baznīca|Svētā Vinsenta de Pola baznīcā]] (''Église Saint-Vincent-de-Paul'') apprecējās ar savu vienaudzi Mišelu Leglīzi (''Michelle Léglise''). 1942. gada 12. aprīlī viņiem piedzima dēls Patriks. No 1942. līdz 1946. gadam Viāns strādāja Francijas standartizācijas organizācijā (''Association française de normalisation&nbsp;— AFNOR''). Šīs institūcijas karikatūra&nbsp;— "Nacionālais unifikācijas konsorcijs" (''Consortium National de l'Unification'') parādījās viņa pirmajā publicētā romānā "''Vercoquin et le Plancton''" (1947.) 1944. gada 22. novembrī rakstnieka tēvs Pols Viāns tika nogalināts savā mājā. Kara notikumu virpulī slepkava un slepkavības iemesli tā arī palika nezināmi.<ref name="Vianofficiel" /> Sākot ar 1946. gadu, Viāns aktīvi iesaistījās literātu un mākslinieku aprindās. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], Senžermēn-de-Prē rajons (''Saint-Germain-des-Prés'') kļuva par Parīzes intelektuāļu un dažādas virzības dumpinieku meku. Filozofi, rakstnieki, aktieri un mūziķi tikās naktsklubos un alusdarītavas, kur [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] filozofija sadzīvoja ar amerikāņu džezu. Par rakstnieka izredzētām vietām kļuva "''Le Caveau des Lorientais''"&nbsp;— deju un džeza klubs ierīkots 1946. gada maijā kādas viesnīcas pagrabstāvā, Karmelītu ielā-5 (''rue des Carmes'') Parīzes piektajā apgabalā un bārs "Tabu" Dofin ielā-33 (''rue Dauphine''). Klubā "Senžermēna" (''44 boulevard Saint-Germain'') Viāns piedalījās koncertos kā trompetists kopā ar brāļiem, Lelio, kas spēlēja akordeonu un ģitāru, un Alēnu pie bungām. Tieši šajās iestādēs Viāns sadraudzējās ar [[Žans Pols Sartrs|Žanu Polu Sartru]] un [[Simona de Bovuāra|Simonu de Bovuāru]], kuri kļuva par Žana Sola Partra un hercogienes Bovuāras prototipiem romānā "Dienu putas" (''L'Écume des jours'' 1947). Tolaiku bohēmas sabiedrības hronika iemūžināta "Senžermēn-de-Prē rokasgrāmatā" (''Manuel de Saint-Germain-des-Prés'' 1951), bet paša Viāna aktīvā darbība guva atalgojumu iesaukā Senžermēnas princis.<ref name="princeVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://janomerry.com/NaissanceBeBop.html|title=La naissance du Be-bop.|publisher=Extrait d'un article de Louis Hauser (Rubato°13 - 10/99)|accessdate={{dat|2014|7|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141106172438/http://janomerry.com/NaissanceBeBop.html|archivedate={{dat|2014|11|06||bez}}}}</ref> Šajā periodā Viāns sadarboāas ar laikrakstu ''Combat'' (pagrīdes laikraksts "Combat"&nbsp;— Cīņa, tika dibināts 1941. gadā Francijā, vācu [[Višī Francija|okupācijas]] laikā. Darbojās līdz 1974. gadam). Vēlāk viņš iepazinās ar [[klarnete|klarnetistu]] Klodu Abadī un abi dibināja džeza ansambli, pazīstamu kā ''Orchestre Abadie''.<ref name="AbadieVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sabix.revues.org/390|title=Simon Hadrot, Les X et le Jazz - Rencontre avec Claude Abadie X 38. 2002|publisher=Bulletin de la SABIX - Société des amis de la bibliothèque et de l'histoire de l’École polytechnique.|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}</ref> 1946. gadā orķestris piedalījās filmā "Madāma un viņas flirts" (''Madame et son flirt''), šī nelielā kino pieredze vēlāk atspoguļojās novelē "Figurants" (''Le Figurant''), kas iekļauta stāstu krājumā "Skudras" (''Les Fourmis'' 1949.). 1946. gadā tapa romāns "Dienu putas", kas tika nominēts Plejādes balvai (''prix de la Pléiade''), bet neizturēja konkurenci. Rakstnieka vilšanās no šīs neveiksmes ir sajūtama viņa nākamajā darbā "Rudens Pekīnā" (''L'Automne à Pékin'' 1946), kurā viņš vairākiem riebīgiem personāžiem piešķīra iesaukas, kas atgādina Plejādes komitejas biedru uzvārdus. Tas arī bija Viāna gleznotāja periods. Viņš radīja kādu desmitu neo-[[Kubisms|kubisma]] darbu, no kuriem daži tika eksponēti 1946. gada 2. decembrī Plejādes galerijā, laikraksta ''La Nouvelle Revue française'' sarīkotajā izstādē zem nosaukuma "Rakstnieki-gleznotāji no [[Alfreds de Misē|Alfreda de Misē]] līdz Borisam Viānam" (''Peintres écrivains d'Alfred de Musset à Boris Vian''). Tā paša gada vasaras sākumā Viāns iepazinās ar izdevniecības ''du Scorpion'' jauno redaktoru Žanu d'Aluānu (''Jean d'Halluin''), kurš lūdza viņu uzrakstīt grāmatu [[Henrijs Millers|Henrija Millera]] "Vēža tropa" žanrā, kas toreiz iekaroja lielu popularitāti. Rekorda laikā, no 5. līdz 23 augustam, Viāns sacerēja romānu "Es nākšu spļaut uz jūsu kapiem" (''J'irai cracher sur vos tombes''), melnā amerikāņu romāna atdarinājumu, kas pēc viņa vārdiem "sagatavo rītdienas pasauli un bruģē ceļu uz īstu revolūciju".<ref name="Vianofficiel" /> Grāmata tika publicēta kā Vernona Sulivāna autordarbs Borisa Viāna tulkojumā. Žans d'Aluāns grāmatas priekšvārdā apgalvoja, ka ir saticis reālu Sulivānu un saņēmis rokrakstu no viņa. Viņš saka saskatām tur [[Džeimss M. Keins|Džeimsa Keina]] (angļ. ''James M. Cain'') ietekmi, bet brīdina, ka tekstā ir sastopamas vardarbīgas ainas. Trīsdesmit tūkstoši grāmatas eksemplāru tika pārdoti 1947. gadā, 1949. gadā šis skaitlis pacelsies līds simts divdesmit tūkstošiem. Pirmās recenzijas pauž sašutumu un dod abiem cerību, ka skandāls būs līdzvērtīgs Millera romāna izceltajam, kad laikrakstos ''France Dimanche'' un ''L'Époque'' atskan pieprasījumi saukt autoru pie atbildības. Reizē ar to Viāna oficiālā izdevēja redakcijā ''Gallilmard'' valda aizdomu klimats, jo daži ir uzminējuši Vernona Sulivāna īsto identitāti un atceļ paredzēto "Rudens Pekīnā" publikāciju. Lai pierādītu, ka viņš nav Vernons Sulivāns, Viāns steigā uzraksta tekstu angļu valodā, ko uzrāda kā romāna oriģināltekstu. Beidzot Daniēla Parkera vadītais Sociālās rīcības un morāles kartelis (''Cartel d'action sociale et morale'') iesūdz lietu tiesā par piedauzību. Pirmajā klausīšanā 1950. gada 13. maijā Viāns un d'Aluāns tiek atzīti par vainīgajiem ar 100 000 [[franks|franku]] naudas soda piespriešanu. Vienlaikus laikraksts ''France-Dimanche'' piedēvēs Borisam Viānam līdzdalību kūdīšanā uz slepkavību, sakarā ar krimināllietu, kur kāds vīrietis nogalināja savu dzīvesbiedri, atstājot blakus līķim "Es nākšu spļaut uz jūsu kapiem" eksemplāru, atvērtu lappusē ar romāna varones (''Lou Asquith'') nonāvēšanas aprakstu.<ref name="accusVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://expositions.bnf.fr/vian/grand/zvia_022.htm9|title=Après le meurtre d'Anne-Marie Masson Boris Vian nous dit.|publisher=Point de vue. Page 19. 8 mai 1947. Archives Cohérie Boris Vian, cliché Michel Urtado|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="affaireVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://revuechameaux.files.wordpress.com/2011/10/13_ce-que-peut-le-roman-noir.pdf|title=Ce que peut le roman noir. Anne Cadin|publisher=Chameaux. N°3. 2010.|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šis skandāls bija tik liels, ka Vernons Sulivāns aizēnoja visu Viāna daiļradi laikabiedru acīs praktiski līdz viņa dzīves beigām. Romāns savukārt tiks aizliegts līdz pat 1973. gadam.<ref name="affaireVian"/> Pa vidu šiem notikumiem 1948. gada 16. aprīlī dzimst rakstnieka meita Karole Vian (''Carole Vian 1948-1998''). Nākamajos gados Viāns darbojas kā mūzikas kritiķis laikrakstos ''Combat'' un ''Jazz Hot'', un arī kā džeza koncertu organizators, un pats ņem tajos dalību blakus [[Djūks Elingtons|Djūkam Elingtonam]], [[Dizi Džilespi]] (''Dizzy Gillespie''), [[Čārlzs Delonē|Čārlzam Delonē]] (''Charles Delaunay''). Viņš sastāda džeza programmu amerikāņu radiostacijai WNEW. Viņa romāni nepārdodas un uz to pamata radītie teātra uzvedumi cieš neveiksmes. Naudas trūkums liek sevi just, bet nodokļu inspekcija neatkāpjas, lai piedzītu vecos parādus. 1951. un 1952. gados Viāns, šķīries no sievas, īrē istabu Klišī bulvārā-8 (boulevard de Clichy) kopā ar savu jauno dzīvesbiedri Ursulu Kūbleri (''Ursula Kübler'')&nbsp;— Šveices izcelsmes [[Rolāns Petī|Rolāna Petī]] (''Roland Petit'') [[balets|baleta]] trupas dejotāju, - pārtiekot no gadījuma rakstura tulkojumiem un rakstiem dažādos žurnālos. Situācija mainās, kad viņa uzvedums "Kīnoslaktiņš" (''Cinémassacre'') gūst ievērojamu atzinību 1952. gada beigās, kam seko opera "Sniega bruņinieks" (''Le Chevalier de neige'') 1953. gadā. 1952. gada 8. jūnijā rakstnieks tiek iecelts par [[Patafizika]]s kolēdža locekli, piebiedrojoties [[Žuans Miro|Žuanam Miro]], [[Maksis Ernsts|Maksim Ernstam]], [[Marsels Dišāns|Marselam Dišānam]], [[Ežēns Jonesko|Ežēnam Jonesko]] u.c. Protestējot pret [[Pirmais Indoķīnas karš|Indoķīnas karu]], Viāns uzraksta dziesmu "Dezertieris" 1954. gadā. Tā tiek dziedāta kā "Prezidenta kungam" adresēta vēstule, ko it kā rakstītu kāds vīrs, kurš saņem mobilizācijas pavēli un paskaidro, ka viņš nevēlas doties karā un nogalināt cilvēkus. Viņš atklāj savu nodomu dezertēt un dzīvot no ubagošanas, vienlaikus mudinot apkārtējos sekot viņa piemēram, kamēr varas pārstāvji nesadzen viņa pēdas un nenošauj viņu. Sēnas municipālā padome izsakās par dziesmas aizliegšanu un lūdz to cenzēt. Neskatoties uz autora izplatīto atklātu protesta vēstuli, tā tomēr tiek boikotēta visās radioprogrammās. Šis teksts atrod otro elpu [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības kara]] laikā, kad tas tiks pilnīgi aizliegts. Aizliegums tika atcelts tikai 1962. gadā. Vēlāk, [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā šo dziesmu popularizēs Amerikā [[folks|folkgrupa]] ''Peter, Paul and Mary''. 1955. gadā Viāns noslēdz laulību ar Ursulu Kūbleri. Viņi pārceļas uz ''Cité Véron 6 bis'' blakus [[Mulenrūža]]i (''Moulin Rouge''), kur viens no viņu kaimiņiem ir dzejnieks [[Žaks Prevērs]]. Viāns turpina rakstīt dziesmas džeza dziedātājiem. ''Philips'' nams piedāvāja viņam vadīt nelielu rubriku "Džezs ikvienam" (''Jazz pour tous''). Viņš attēlo kardināla lomu Žana Delanuā (''Jean Delannoy'') filmā "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1956.) Librets mūzikas komēdijai ''Fiesta'' top 1958. gadā. Rakstnieka veselība aizvien pasliktinās. Viņš pārcieš plaušu tūsku un vairs nespēj spēlēt trompeti. 1959. gada 23 jūnijā, no rīta, kinoteātrī ''Le Marbeuf'' netālu no [[Elizejas lauki]]em notiek viņa romāna "Es nākšu spļaut uz jūsu kapiem" ekranizācijas pirmsskate. Nojauzdams, ka šī interpretācija nebūs viņa gaumē, Viāns ne īpaši vēlas piedalīties pasākumā un pat izsakās, ka gribētu, lai viņa vārds neparādās titros. Tomēr viņš neatraida ielūgumu, bet tā arī neuzzina, vai viņa šaubas bija pamatotas, jo dažas minūtes pēc filmas sākuma viņš sabrūk krēslā un ceļā uz Laeneka slimnīcu (''Hôpital Laennec de Paris'') nomirst no sirdslēkmes. Rakstnieks ir apglabāts Vildavrē kapos.<ref name="Vianofficiel"/> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="LaroussVian">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.larousse.fr/archives/litterature/page/1259|title=Boris Vian|publisher=Larousse. Dictionnaire de la Littérature. Page 1259. Ed. 2001|accessdate={{dat|2014|7|30||bez}}|archive-date={{dat|2014|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727115537/http://www.larousse.fr/archives/litterature/page/1259}}</ref><ref name="Vianofficiel">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.borisvian.org/|title=Boris Vian - site officiel.|publisher=borisvian.org|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}</ref> }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viāns, Boriss}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1959. gadā mirušie]] [[Kategorija:Odesēnā dzimušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] fnod9ihmb76ys0ul0x0w64lyhk06cti 0 260024 4542032 3794937 2026-10-31T10:47:25Z ZANDMANIS 91184 4542032 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Hērizava | official_name = ''Herisau'' | settlement_type = [[Šveices pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = Herisau.jpg | image_caption = | image_flag = CHE Herisau Flag.svg | image_seal = | image_shield = Herisau wappen.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Šveice | pushpin_label_position = left | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Šveice}} | subdivision_type1 = [[Šveices kantoni|Kantons]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Canton of Appenzell Ausserrhoden.svg|20px]] [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 837 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 25.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = 0.6 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026.01.01. | population_footnotes = | population_total = 16100 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 47 | latm = 23 | lats = | latNS = N | longd = 9 | longm = 16 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 9100 | elevation_footnotes = | elevation_m = 771 | website = {{url|http://www.herisau.ch/}} | footnotes = }} '''Hērizava''' ({{val-de|Herisau}}, {{val-rm|Herisau}}) ir pilsēta un [[municipalitāte]] [[Šveice]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelles-Auserrodenes kantonā]] netālu no Šveices robežas ar [[Itālija|Itāliju]]. Atrodas vidēji 771 metrus virs jūras līmeņa un 154 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Šveices galvaspilsētas [[Berne]]s. Apencelles-Auserrodenes kantona administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pilsētas un municipalitātes kopējā platība ir 25,2 km², pēc 2026. gada datiem, pilsētā dzīvo 16 100 iedzīvotāji. No kopējā iedzīvotāju skaita 18% ir nepilsoņi, lielākā daļa no iedzīvotājiem jeb 87% runā vācu valodā. Hērizava pirmo reizi ir minēta 837. gadā ar nosaukumu ''Herinisauva''. 1537. gadā tā bija nozīmīgs tirdzniecības centrs. Pilsēta ir ieguvusi titulu Alpu pilsēta 2003. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Hērizavā dzimuši: * [[Jonass Hillers]] (1982), [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] un [[Šveices hokeja izlase]]s dalībnieks * [[Tīmo Meiers]] (vācu: Timo Meier, 1996), Šveices hokejists, spēlē uzbrucēja pozīcijā ==Ārējās saites == *http://www.herisau.ch (vāciski) official website {{šveice-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices pilsētas]] bu9o25hhpm0pjfpcbw5nint2k64i1n0 4 270904 4541658 4541455 2026-10-30T13:49:24Z Biafra 13794 +attēls 4541658 wikitext text/x-wiki {{stack |1={{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} |2=[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 28-10-2026 in Riga.jpg|thumb|300px|Latviešu valodas vikipēdistu tikšanās 2026. gadā]] [[Attēls:Latvian_Wikipedians_meeting_at_11-09-2025_in_Riga.jpg|thumb|300px|Latviešu valodas vikipēdistu tikšanās 2025. gadā]] [[Attēls:Latvian_Wikipedians_meeting_at_27-09-2023_in_Riga.jpg|thumb|300px|Kopējā tikšanās 2023. gadā]] [[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-08-2019 in Riga (1).jpg|thumb|300px|Kopējā tikšanās 2019. gadā]] [[File:LAT-EST wikipedian meeting in Valga, 2016.jpg|thumb|300px|Latviešu un igauņu kopienas tikšanās Valgas bibliotēkā 2016. gadā]] [[Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|thumb|300px|Daži dalībnieki no [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] 2013. gada vikitikšanās "Vikialus 50 000". No kreisās: {{u|Laurijs}}, {{u|ScAvenger}}, {{u|Feens}}, {{u|IndulisMX}}, {{u|Treisijs}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Dainis}}]] }} '''Vikitikšanās''' ir vietēja mēroga pasākumi, kuros dažādu aktuālu jautājumu apspriešanai tiekas dalībnieki no [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] un dažkārt no vikipēdijām citās valodās. Šajā lapā atrodama informācija par jau notikušām un vēl plānotām vikitikšanām. Citvalodu vikipēdiju dalībnieku un citās valstīs notikušās vikitikšanās apskatāmas, izmantojot starpviki saites. == Kā izveidot vikitikšanos? == Vikitikšanos var izveidot jebkurš dalībnieks. Lai to izdarītu, sadaļā [[#Plānotās vikitikšanās|plānotās vikitikšanās]] jāizveido jauns ieraksts, norādot: * uzaicinājumu uz tikšanos; * tikšanās vietas, datuma un laika piedāvājumu; * piedāvājumu par tikšanās mērķi, tēmu. == Plānotās vikitikšanās == Lai pieteiktu jaunu vikitikšanos, spiediet uz pogas zemāk un aizpildiet prasīto informāciju. Jānorāda vismaz vietu, datumu un laiku. Ja kāda vikitikšanās jau ir pieteikta, nokopējiet vikitikšanās informācijas bloku un pievienojiet vēl vienu. {{Clickable button 2|Pieteikt jaunu vikitikšanos!|url={{fullurl:Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās|action=edit}}|class=mw-ui-constructive}} == Iepriekšējās vikitikšanās == Dalībnieki no Vikipēdijas latviešu valodā vairākkārt tikušies, lai atzīmētu apaļa rakstu skaita sasniegšanu, un šādas sanākšanas notikušas ar nosaukumu "Vikialus". {|class="wikitable" style="font-size:smaller;" |-style="font-size:111%" !#!!Tikšanās!!Vieta un laiks!!Dalībnieki |- |style="font-size:180%;"|53 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2026. gada 28. oktobrī|Vikitikšanās]] | [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sētas]] birojā<br> {{dat|2026|10|28}} |'''9''': {{u|Baisulis}}, {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Kleivas}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}} |- |style="font-size:180%;"|52 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|Vikitikšanās]] | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2025|10|16}} |'''7''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}} |- |style="font-size:180%;"|51 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2025|9|11}} |'''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Gustamons}}, {{u|Максим Кузахметов}}, {{u|Papuass}} |- |style="font-size:180%;"|50 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2024|9|30}} |'''11''': {{u|Alan Ang (WMDE)}}, {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Epìdosis}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, 2 Vikipēdijā nereģistrējušās personas |- |style="font-size:180%;"|49 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 3. martā|Vikitikšanās]] | Rīga, Andalūzijas suns<br> {{dat|2024|3|3}} |'''4''': {{u|Braveheart}}, {{u|Egilus}}, {{u|Papuass}}, {{u|Renvoy }} |- |style="font-size:180%;"|48 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2023|9|27}} |'''8''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Gustamons}}, {{u|Papuass}}, {{u|Renvoy }}, {{u|Titāns}}<br>[[:Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-09-2023 in Riga.jpg|1 foto]] |- |style="font-size:180%;"|47 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 15. maijā|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2023|5|15}} |'''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Marruciic}}, {{u|Papuass}} |- |style="font-size:180%;"|46 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2022|11|10}} |'''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Kasparoviča}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}<br>[[:Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 10-11-2022 in Riga.jpg|1 foto]] |- |style="font-size:180%;"|45 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|Vikitikšanās]] | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2021|8|26}} |'''5''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}} |- |style="font-size:180%;"|44 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 18. decembris|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2019|12|18}} | '''3''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}} |- |style="font-size:180%;"|43 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2019|10|23}} | '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, {{u|silraks}}, {{u|Titāns}} |- |style="font-size:180%;"|42 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 11. septembris|Vikipēdijas atbalsta biedrības dibināšana]] | Rīga, Stendera 15<br> {{dat|2019|9|11}} | '''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Rryikw}} |- |style="font-size:180%;"|41 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|Kopienas sanāksme pēc Vikimānijas]] | Rīga, "Autentika"<br> {{dat|2019|8|27}} | '''11''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Rryikw}}, {{u|silraks}}, {{u|Titāns}}<br>[[:Attēls:Vikitikšanās 41.jpg|1 foto]] |- |style="font-size:180%;"|40 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 8. augusts|Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakopšanas apspriede]] | Rīga, Karšu izdevniecība "Jāņa sēta"<br> {{dat|2019|8|8}} | '''4''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|silraks}} |- |style="font-size:180%;"|39 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 24. aprīlis|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2019|4|24}} | '''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Juzeris}}, {{u|Papuass}}, {{u|silraks}} |- |style="font-size:180%;"|38 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2019|3|13}} | '''8''': {{u|Ammarita}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}} |- |style="font-size:180%;"|37 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 31. oktobris|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2018|10|31}} | '''7''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|Feens}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Turaids}} |- |style="font-size:180%;"|36 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 27. septembris|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2018|9|27}} | '''6''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Turaids}} |- |style="font-size:180%;"|35 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 13. augustā|Vikialus 87 000]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2018|8|13}} | '''8''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Marruciic}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Treisijs}}, {{U|Zuiks}} |- |style="font-size:180%;"|34 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 10. jūlijā|Viki-Dienvidāfrika 86 000]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2018|7|10}} | '''4''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}} |- |style="font-size:180%;"|33 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 6. jūnijā|Vikipēdijai 15 gadi un Vikialus 85 000]] | Rīga, Folkklubs Ala Pagrabs<br> {{dat|2018|6|6}} | '''10''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Turaids}}, {{u|Juzeris}}, {{u|Zuiks}} |- |style="font-size:180%;"|32 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 7. maijā|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2018|5|7}} | '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}} |- |style="font-size:180%;"|31 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. novembrī|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2017|11|29}} | '''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}} |- |style="font-size:180%;"|30 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. augustā|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2017|08|29}} | '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}} |- |style="font-size:180%;"|29 | Tikšanās ar Doc James | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2017|08|27}} | '''4''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, {{u|Doc James}}, ??? |- |style="font-size:180%;"|28 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 21. jūnijs|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2017|06|21}} | '''7''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Titāns}} |- |style="font-size:180%;"|27 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 15. maijs|Vikiseminārs]] | Rīga, NVO nams<br> {{dat|2017|05|15}} | '''6''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Voll}}, {{u|Zuiks}} |- |style="font-size:180%;"|26 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|Vikiseminārs]] | Rīga, NVO nams<br> {{dat|2017|04|18}} | '''8''': {{u|Dainis}}, {{u|Evita wiki|Evita}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Mārtins Larsens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Piebaldzēns}}, {{u|Titāns}} |- |style="font-size:180%;"|25 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 11. aprīlis|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2017|04|11}} | '''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona |- |style="font-size:180%;"|24 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 23. februāris|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2017|02|23}} | '''8''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{U|Silraks}}, {{u|Titāns}}, {{u|Voll}} |- |style="font-size:180%;"|23 | Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 17. decembris|Vikitikšanās | Rīga, T/P "Alfa" (Čili Pica)<br> {{dat|2016|12|17}} | '''9''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{U|Silraks}}, {{u|Titāns}}, {{u|Papuass}}, {{u|Vecakina}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona<br>[[:Attēls:Vikitikšanās 23.JPG|1 foto]] |- |style="font-size:180%;"|22 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 15. septembris|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2016|9|15}} | '''7''': {{u|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|Evita_wiki}}, {{u|Feens}}, {{u|Kikos}}, {{u|Papuass}}, {{U|Silraks}} |- |style="font-size:180%;"|21 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Valga 2016. gada 3. septembris|Vikitikšanās Valgā ar igauņiem]] | Valga, Centrālā bibliotēka<br> {{dat|2016|9|3}} |'''10 dalībnieki''':<br>{{flaga|LVA}} {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Turaids}}, {{u|Voll}}<br>{{flaga|EST}} {{u|Kruusamägi}}, {{u|Juhan121}}, {{u|WikedKentaur}} |- |style="font-size:180%;"|20 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 14. jūlijs|Vikitikšanās]] | Rīga, Bufete "Gauja"<br> {{dat|2016|7|14}} |'''10''': {{u|Evita_wiki|Evita}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|IndulisMX}}, {{u|KXoP}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Voll}}, {{u|Zuiks}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona |- |style="font-size:180%;"|19 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 2. maijs|Vikitikšanās]] | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2016|5|2}} |'''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Voll}}, 2 Vikipēdijā nereģistrējušās personas |- |style="font-size:180%;"|18 |Apspriede pirms [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|LNB vikidarbnīcas]] | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2016|3|10}} |'''3''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}} |- |style="font-size:180%;"|17 |Līdzšinējās sadarbības apspriede | Rīga<br> {{dat|2016|3|1}} |'''2''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}} |- |style="font-size:180%;"|16 | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga, 2015. gada 19. novembris|Diskusija ar igauņiem par FoP]] | Rīga, ''Cadets De Gascogne'',<br>Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8<br> {{dat|2015|11|19}} |'''3''': {{u|Oop}} (Igaunija), {{u|Papuass}}, {{u|Pseudacorus}} (Igaunija) |- |style="font-size:180%;"|15 | Jaunumu apspriešana | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2015|9|29}} |'''6''': [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]], [[Lietotājs:Feens|Feens]], [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]], [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] |- |style="font-size:180%;"|14 | Materiālu digitalizēšana Vikipēdijas redaktoru vajadzībām | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2015|6|6}} |'''3''': [[Ilmārs Poikāns|Neo]] (īpašais viesis), [[Lietotājs:Pirags|Pirags]], [[Lietotājs:Feens|Feens]] |- |style="font-size:180%;"|13 | Vikialus 60 000 | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2015|4|7}} |'''5''': [[Lietotājs:Biafra|Biafra]], [[Lietotājs:Feens|Feens]], [[Lietotājs:IndulisMX|IndulisMX]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] |- |style="font-size:180%;"|12 | Tikšanās ar ukraiņu vikipēdistu | [[Vecrīga]]<br> {{dat|2015|3|23}} |'''4''': [[Lietotājs:Papuass|Papuass]], [[Lietotājs:Visem|Visem]] (Ukraina), [[Lietotājs:Voll|Voll]], Vikipēdijā nereģistrējusies persona<br>[[:commons:Category:Wikimeetup in Riga 2015-03-23|2 foto]] |- |style="font-size:180%;"|11 |Diskusija par [[Vikipēdija:Vikipēdijas maratons|Vikipēdijas maratonu]] | Rīga, kafejnīca "Bezē"<br> {{dat|2015|3|06}} |'''4''': [[User:Feens|Feens]], [[User:GreenZeb|GreenZeb]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Pirags|Pirags]] |- |style="font-size:180%;"|10 |[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga, 2015. gada 30. janvāris|Vikipēdijas propagandas kampaņas apspriešana]] | Rīga, "Kafija Rīga"<br> {{dat|2015|1|30}} |'''5''': [[User:Feens|Feens]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Voll|Voll]], Vikipēdijā nereģistrējusies persona |- |style="font-size:180%;"|9 |Diskusija par ''[[Vikiprojekts:Wiki Loves Monuments 2015|WLM 2015]]'' | Rīga, "Stargorod"<br> {{dat|2015|1|15}} |'''2''': [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Voll|Voll]] |- |style="font-size:180%;"|8 |Līdzšinējās sadarbības apspriede | Rīga<br> {{dat|2014|9|5}} |'''2''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Edgars2007|Edgars2007]] |- |style="font-size:180%;"|7 |Tikšanās ar ungāru vikipēdistu | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2014|8|25}} |'''3''': [[User:IndulisMX|IndulisMX]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Texaner|Texaner]] (Ungārija) |- |style="font-size:180%;"|6 |Vikialus 55 000 | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2014|6|18}} |'''5''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Feens|Feens]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Treisijs|Treisijs]] |- |style="font-size:180%;"|5 |Vikialus 50 000 | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2013|8|22}} |'''8''': [[User:Dainis|Dainis]], [[User:Feens|Feens]], [[User:GreenZeb|GreenZeb]], [[User:IndulisMX|IndulisMX]], [[User:Laurijs|Laurijs]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:ScAvenger|ScAvenger]], [[User:Treisijs|Treisijs]]<br>[[:Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|1 foto]] |- |style="font-size:180%;"|4 |Vikialus 45 000 | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2012|11|23}} |'''3''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]] |- |style="font-size:180%;"|3 |Vikialus 40 000 | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2012|5|14}} |''Nav zināms'': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Treisijs|Treisijs]], ??? |- |style="font-size:180%;"|2 |Vikialus 25 000 | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2010|1|22}} |''Nav zināms'': [[User:Feens|Feens]], [[User:Papuass|Papuass]], ??? |- |style="font-size:180%;"|1 |Vikialus 20 000 | Rīga, "Sveiks, Švejk!"<br> {{dat|2009|3|13}} |''Nav zināms'': [[User:Papuass|Papuass]], [[User:ScAvenger|ScAvenger]], ??? |- |} {{Vikipēdijas kopiena}} [[Kategorija:Vikitikšanās]] lu83clee1fek8u33v9adynsjmnizusc 0 274243 4541645 4467389 2026-10-30T13:23:42Z Kikos 3705 /* */ 4541645 wikitext text/x-wiki {{Klostera infokaste | name = Svētās Katrīnas klosteris | krāsu_shēma = Pareizticīgie | image = Katharinenkloster Sinai BW 2.jpg | caption = | full = | other_names = | order = [[Austrumu Pareizticīgā baznīca]] | established = 565 | disestablished = | mother = | diocese = | churches = | founder = [[Justiniāns I]] | dedication = | people = | location = {{vieta|Ēģipte|Sentketrīna}} | map_type = Ēģipte#Āfrika | map_relief = yes | latd = 28 | latm = 33 | lats = 20 | latNS = N | longd = 33 | longm = 58 | longs = 34 | longEW = E | embedded = {{designation list | embed=yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Svētās Katrīnas teritorija | designation1_date = 2002 <small>(26. sesija)</small> | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, iii, iv, vi | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/954 954] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{EGY}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Arābu valstis }} | public_access = }} <mapframe text="Svētās Katrīnas klosteris" width=250 height=250 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q185362" } </mapframe> '''Svētās Katrīnas klosteris''' ({{val|el|Μονὴ τῆς Ἁγίας Αἰκατερίνης}}, ''Monì tìs Agìas Ekaterìnis'', {{val|ar|دير القدّيسة كاترينا}}) ir [[Grieķijas Pareizticīgā baznīca|Grieķijas Pareizticīgās baznīcas]] vīriešu [[klosteris]], kas atrodas [[Sīnājs|Sīnaja]] kalnā vairāk nekā 1500 m v.j.l. [[Kidīsa Kātrīna|Kidīsa Kātrīnā]]. Uzcelts no 548. līdz 565. gadam, šis ir viens no vecākajiem kristiešu klosteriem pasaulē, kas vēl darbojas. Pašu klosteri 527. gadā dibinājis Bizantijas imperators [[Justiniāns I]]. 7. gadsimtā klosteris sniedza patvērumu kristiešiem, kurus apdraudēja islāma izplatība<!-- oriģinālā: rise -->. Līdz 1575. gadam klosteris atradies Jeruzalemes patriarha jurisdikcijā, pēc tam tika atzīta tā neatkarība. Lielākie klostera dārgumi ir ikonas, no kurām dažas gleznotas pirms 8. gadsimta, un manuskripti. 2002. gadā klosteris iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Ārējās saites == * [http://www.sinaimonastery.com/ Official Website of the Holy Monastery of St. Catherine at Mount Sinai] * [http://whc.unesco.org/en/list/954 Saint Catherine Area/ World Heritage Listing on UNESCO's Website] * [http://www.saintcatherinefoundation.org/ Saint Catherine Foundation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170420133548/http://www.saintcatherinefoundation.org/ |date={{dat|2017|04|20||bez}} }} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sisterlinks-inline}} {{Ēģipte-aizmetnis}} {{Ēģipte UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ēģiptes klosteri]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē]] [[Kategorija:Pareizticīgo klosteri]] 4ra1wn5k0hautbvr512vbr5erwy6ri5 0 278517 4541875 4089001 2026-10-30T20:33:32Z ~2026-57635-03 152601 4541875 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Germanwings}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste | name = ''Germanwings'' reiss 9525 | image = 320 GERMANWINGS D-AIPX 147 10 05 14 BCN RIP (16730197959).jpg | alt = | caption = D-AIPX 2014. gada maijā | date = {{dat|2015|3|24|N|bez}} | summary = Pilota pašnāvība | site = {{vieta|Francija|Praotbleona}}<ref name="Indy">{{cite news |last=Withnall |first=Adam |url=http://www.independent.co.uk/news/world/europe/airbus-a320-crash-german-wings-flight-down-in-southern-france-10129817.html |title=A320 crashes: Germanwings Flight down in southern France |date=24 March 2015 |work=The Independent |accessdate=24 March 2015 |archive-date={{dat|2015|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324132314/http://www.independent.co.uk/news/world/europe/airbus-a320-crash-german-wings-flight-down-in-southern-france-10129817.html }}</ref> |coordinates = {{coord|44.280083|6.438750|region:FR-04_type:event|display=inline,title|format=dms}} | passengers = 144<ref name="bfmtv">{{cite web|url=http://www.bfmtv.com//societe/un-avion-a320-s-ecrase-dans-le-sud-de-la-france-871170.html|title=Un Airbus A320 transportant 148 personnes s'écrase près de Digne-les-Bains|publisher=[[BFMTV]]|accessdate=24 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150324132245/http://www.bfmtv.com//societe/un-avion-a320-s-ecrase-dans-le-sud-de-la-france-871170.html|archivedate={{dat|2015|03|24||bez}}}}</ref> | crew = 6 (2 piloti)<ref name="bfmtv"/><ref>[http://www.aljazeera.com/news/2015/03/german-passenger-jet-crashes-french-alps-150324104354907.html 150 feared dead after plane crashes in French Alps]. Al Jazeera. Retrieved 24 March 2015.</ref> | fatalities =150<ref name="news24">{{cite web|title=Confirmed by Police |url=http://www.news24.com/World/News/LIVE-Passenger-Airbus-crashes-in-France-20150324|work=News 24|accessdate=24 March 2015}}</ref> | survivors = 0 | aircraft_type = ''[[Airbus A320|Airbus A320-211]]'' | aircraft_name = | operator = ''[[Germanwings]]'' | tail_number = D-AIPX | origin = {{vieta|Spānija|Barselona}} | destination = {{vieta|Vācija|Diseldorfa}} }} '''''Germanwings'' reiss 9525''' bija [[Vācija]]s lidsabiedrības ''[[Germanwings]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Barselona]]s [[Spānija|Spānijā]] uz [[Diseldorfa|Diseldorfu]] [[Vācija|Vācijā]] {{dat|2015|3|24||bez}}. ''[[A320|Airbus A320-211]]'' lidmašīna nogāzās netālu no [[Praotbleona]]s komūnas Francijas [[Alpi|Alpos]], ap 100 km uz ziemeļiem no [[Nica]]s. Negadījumā gāja bojā visi lidmašīnā bijušie 144 pasažieri un 6 apkalpes locekļi.<ref>{{cite news|title=France plane crash: No survivors expected, French President says|url=http://www.cnn.com/2015/03/24/europe/france-plane-crash/index.html?sr=tw032415franceplanecrash7aVideo|publisher=CNN|date=24 March 2015|accessdate=24 March 2015}}</ref><ref name=BBC>{{cite news|title=Germanwings airliner crashes in French Alps|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-32030270|accessdate=24 March 2015|publisher=BBC News|date=24 March 2015}}</ref><ref>{{cite news|title=Germanwings plane crashes in France, up to 150 feared dead|url=http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324|accessdate=24 March 2015|agency=Reuters|date=24 March 2015|archive-date={{dat|2015|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150324132419/http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150324132419/http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324 |date={{dat|2015|03|24||bez}} }}</ref> Lielākā daļa cilvēku bijuši no Vācijas (70)<ref name="n-tv">{{cite news|url=http://www.n-tv.de/newsletter/breakingnews/72-deutsche-Opfer-bei-Germanwings-Absturz-article14773486.html |title=Live: 72 deutsche Opfer bei Germanwings-Absturz |trans-title= |publisher=[[n-tv]] |date=25 March 2015 |accessdate=25 March 2015 |language=de}}</ref> un Spānijas (51).<ref name="FAZ.net">{{cite news|url=http://www.elmundo.es/espana/2015/03/25/55129152e2704ee7018b4580.html |title= 72 Deutsche waren an Bord der Unglücksmaschine|publisher=[[FAZ.net]] |date=25 March 2015 |accessdate=25 March 2015}}</ref> Šī ir lielākā katastrofa aviokompānijas vēsturē. Divas dienas pēc negadījuma tika izvirzīta teorija, ka katastrofu apzināti<ref>{{cite news|last1=Hepher|first1=Tim|last2=Rosnoblet|first2=Jean-Francois|5=|title=Co-pilot appears to have crashed Germanwings plane deliberately: French prosecutor|url=http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326|accessdate=26 March 2015|agency=Reuters|date=26 March 2015|archive-date={{dat|2015|03|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150329002010/http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150329002010/http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326 |date={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref><ref name="nytimes1">{{cite news|last1=Clark|first1=Nicola|last2=Bilefsky|first2=Dan|title=Germanwings Co-Pilot Deliberately Crashed Airbus Jet, French Prosecutor Says|url=http://www.nytimes.com/2015/03/27/world/europe/germanwings-crash.html|accessdate=26 March 2015|work=The New York Times|date=26 March 2015}}</ref><ref name="guardianpress">{{cite web|url=http://www.theguardian.com/world/live/2015/mar/26/germanwings-plane-crash-investigation-press-conference-live-updates-4u9525|title=Germanwings Plane Crash Investigation|date=26 March 2015|work=The Guardian|accessdate=26 March 2015}}</ref><ref name="CBC1">{{cite news|url=http://www.cbc.ca/news/world/germanwings-flight-4u9525-co-pilot-put-plane-into-descent-prosecutor-says-1.3010045|title=Germanwings Flight 4U9525: Co-pilot put plane into descent, prosecutor says|date=26 March 2015|work=[[CBC News]]|accessdate=26 March 2015}}</ref><ref name="CNN1">{{cite news|last1=Levs|first1=Josh|last2=Smith-Spark|first2=Laura|last3=Yan|first3=Holly|title=Germanwings Flight 9525 co-pilot deliberately crashed plane, officials say|url=http://www.cnn.com/2015/03/26/europe/france-germanwings-plane-crash-main/index.html|accessdate=26 March 2015|work=CNN|date=26 March 2015}}</ref> izraisījis lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics. Pirmais pilots bija pametis kabīni, tomēr pēc atgriešanās nevarēja iekļūt kabīnē, jo otrais pilots bija nobloķējis durvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/izmekletajs-germanwings-lidmasinas-katastrofa--pilota-pasnaviba.a123065/|title=Izmeklētājs: «Germanwings» lidmašīnas katastrofa – pilota pašnāvība|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2015|3|27||bez}}}}</ref> Kabīnē esošais pilots nereaģēja uz pirmā pilota un dispečeru saucieniem. Lidojuma augstums tika samazināts, kas beigās izraisīja ietriekšanos kalnā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Francija]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:2015. gads]] ic328134gk5uplzbe7su0a3h9dm5k89 4541876 4541875 2026-10-30T20:35:43Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57635-03|~2026-57635-03]], atjaunoju versiju, ko saglabāja CDeleted 4089001 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Germanwings}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste | name = ''Germanwings'' reiss 9525 | image = 320 GERMANWINGS D-AIPX 147 10 05 14 BCN RIP (16730197959).jpg | alt = | caption = D-AIPX 2014. gada maijā | date = {{dat|2015|3|24|N|bez}} | summary = Pilota pašnāvība | site = {{vieta|Francija|Praotbleona}}<ref name="Indy">{{cite news |last=Withnall |first=Adam |url=http://www.independent.co.uk/news/world/europe/airbus-a320-crash-german-wings-flight-down-in-southern-france-10129817.html |title=A320 crashes: Germanwings Flight down in southern France |date=24 March 2015 |work=The Independent |accessdate=24 March 2015 |archive-date={{dat|2015|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324132314/http://www.independent.co.uk/news/world/europe/airbus-a320-crash-german-wings-flight-down-in-southern-france-10129817.html }}</ref> |coordinates = {{coord|44.280083|6.438750|region:FR-04_type:event|display=inline,title|format=dms}} | passengers = 144<ref name="bfmtv">{{cite web|url=http://www.bfmtv.com//societe/un-avion-a320-s-ecrase-dans-le-sud-de-la-france-871170.html|title=Un Airbus A320 transportant 148 personnes s'écrase près de Digne-les-Bains|publisher=[[BFMTV]]|accessdate=24 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150324132245/http://www.bfmtv.com//societe/un-avion-a320-s-ecrase-dans-le-sud-de-la-france-871170.html|archivedate={{dat|2015|03|24||bez}}}}</ref> | crew = 6 (2 piloti)<ref name="bfmtv"/><ref>[http://www.aljazeera.com/news/2015/03/german-passenger-jet-crashes-french-alps-150324104354907.html 150 feared dead after plane crashes in French Alps]. Al Jazeera. Retrieved 24 March 2015.</ref> | fatalities =150<ref name="news24">{{cite web|title=Confirmed by Police |url=http://www.news24.com/World/News/LIVE-Passenger-Airbus-crashes-in-France-20150324|work=News 24|accessdate=24 March 2015}}</ref> | survivors = 0 | aircraft_type = ''[[Airbus A320|Airbus A320-211]]'' | aircraft_name = | operator = ''[[Germanwings]]'' | tail_number = D-AIPX | origin = {{vieta|Spānija|Barselona}} | destination = {{vieta|Vācija|Diseldorfa}} }} '''''Germanwings'' reiss 9525''' bija [[Vācija]]s lidsabiedrības ''[[Germanwings]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Barselona]]s [[Spānija|Spānijā]] uz [[Diseldorfa|Diseldorfu]] [[Vācija|Vācijā]] {{dat|2015|3|24||bez}}. ''[[A320|Airbus A320-211]]'' lidmašīna nogāzās netālu no [[Praotbleona]]s komūnas Francijas [[Alpi|Alpos]], ap 100 km uz ziemeļiem no [[Nica]]s. Negadījumā gāja bojā visi lidmašīnā bijušie 144 pasažieri un 6 apkalpes locekļi.<ref>{{cite news|title=France plane crash: No survivors expected, French President says|url=http://www.cnn.com/2015/03/24/europe/france-plane-crash/index.html?sr=tw032415franceplanecrash7aVideo|publisher=CNN|date=24 March 2015|accessdate=24 March 2015}}</ref><ref name=BBC>{{cite news|title=Germanwings airliner crashes in French Alps|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-32030270|accessdate=24 March 2015|publisher=BBC News|date=24 March 2015}}</ref><ref>{{cite news|title=Germanwings plane crashes in France, up to 150 feared dead|url=http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324|accessdate=24 March 2015|agency=Reuters|date=24 March 2015|archive-date={{dat|2015|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150324132419/http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150324132419/http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324 |date={{dat|2015|03|24||bez}} }}</ref> Lielākā daļa cilvēku bijuši no Vācijas (70)<ref name="n-tv">{{cite news|url=http://www.n-tv.de/newsletter/breakingnews/72-deutsche-Opfer-bei-Germanwings-Absturz-article14773486.html |title=Live: 72 deutsche Opfer bei Germanwings-Absturz |trans-title= |publisher=[[n-tv]] |date=25 March 2015 |accessdate=25 March 2015 |language=de}}</ref> un Spānijas (51).<ref name="FAZ.net">{{cite news|url=http://www.elmundo.es/espana/2015/03/25/55129152e2704ee7018b4580.html |title= 72 Deutsche waren an Bord der Unglücksmaschine|publisher=[[FAZ.net]] |date=25 March 2015 |accessdate=25 March 2015}}</ref> Šī ir lielākā katastrofa aviokompānijas vēsturē. Divas dienas pēc negadījuma tika izvirzīta teorija, ka katastrofu apzināti<ref>{{cite news|last1=Hepher|first1=Tim|last2=Rosnoblet|first2=Jean-Francois|5=|title=Co-pilot appears to have crashed Germanwings plane deliberately: French prosecutor|url=http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326|accessdate=26 March 2015|agency=Reuters|date=26 March 2015|archive-date={{dat|2015|03|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150329002010/http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150329002010/http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326 |date={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref><ref name="nytimes1">{{cite news|last1=Clark|first1=Nicola|last2=Bilefsky|first2=Dan|title=Germanwings Co-Pilot Deliberately Crashed Airbus Jet, French Prosecutor Says|url=http://www.nytimes.com/2015/03/27/world/europe/germanwings-crash.html|accessdate=26 March 2015|work=The New York Times|date=26 March 2015}}</ref><ref name="guardianpress">{{cite web|url=http://www.theguardian.com/world/live/2015/mar/26/germanwings-plane-crash-investigation-press-conference-live-updates-4u9525|title=Germanwings Plane Crash Investigation|date=26 March 2015|work=The Guardian|accessdate=26 March 2015}}</ref><ref name="CBC1">{{cite news|url=http://www.cbc.ca/news/world/germanwings-flight-4u9525-co-pilot-put-plane-into-descent-prosecutor-says-1.3010045|title=Germanwings Flight 4U9525: Co-pilot put plane into descent, prosecutor says|date=26 March 2015|work=[[CBC News]]|accessdate=26 March 2015}}</ref><ref name="CNN1">{{cite news|last1=Levs|first1=Josh|last2=Smith-Spark|first2=Laura|last3=Yan|first3=Holly|title=Germanwings Flight 9525 co-pilot deliberately crashed plane, officials say|url=http://www.cnn.com/2015/03/26/europe/france-germanwings-plane-crash-main/index.html|accessdate=26 March 2015|work=CNN|date=26 March 2015}}</ref> izraisījis lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics. Pirmais pilots bija pametis kabīni, tomēr pēc atgriešanās nevarēja iekļūt kabīnē, jo otrais pilots bija nobloķējis durvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/izmekletajs-germanwings-lidmasinas-katastrofa--pilota-pasnaviba.a123065/|title=Izmeklētājs: «Germanwings» lidmašīnas katastrofa – pilota pašnāvība|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2015|3|27||bez}}}}</ref> Kabīnē esošais pilots nereaģēja uz pirmā pilota un dispečeru saucieniem. Lidojuma augstums tika samazināts, kas beigās izraisīja ietriekšanos kalnā. Šī teorija izrādījās patiesa. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Francija]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:2015. gads]] k90vp7r0h8yd3e8y20u9f02fpdcb6w0 4541877 4541876 2026-10-30T20:37:21Z Egilus 27634 4541877 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Germanwings}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste | name = ''Germanwings'' reiss 9525 | image = 320 GERMANWINGS D-AIPX 147 10 05 14 BCN RIP (16730197959).jpg | alt = | caption = D-AIPX 2014. gada maijā | date = {{dat|2015|3|24|N|bez}} | summary = Pilota pašnāvība | site = {{vieta|Francija|Praotbleona}}<ref name="Indy">{{cite news |last=Withnall |first=Adam |url=http://www.independent.co.uk/news/world/europe/airbus-a320-crash-german-wings-flight-down-in-southern-france-10129817.html |title=A320 crashes: Germanwings Flight down in southern France |date=24 March 2015 |work=The Independent |accessdate=24 March 2015 |archive-date={{dat|2015|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324132314/http://www.independent.co.uk/news/world/europe/airbus-a320-crash-german-wings-flight-down-in-southern-france-10129817.html }}</ref> |coordinates = {{coord|44.280083|6.438750|region:FR-04_type:event|display=inline,title|format=dms}} | passengers = 144<ref name="bfmtv">{{cite web|url=http://www.bfmtv.com//societe/un-avion-a320-s-ecrase-dans-le-sud-de-la-france-871170.html|title=Un Airbus A320 transportant 148 personnes s'écrase près de Digne-les-Bains|publisher=[[BFMTV]]|accessdate=24 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150324132245/http://www.bfmtv.com//societe/un-avion-a320-s-ecrase-dans-le-sud-de-la-france-871170.html|archivedate={{dat|2015|03|24||bez}}}}</ref> | crew = 6 (2 piloti)<ref name="bfmtv"/><ref>[http://www.aljazeera.com/news/2015/03/german-passenger-jet-crashes-french-alps-150324104354907.html 150 feared dead after plane crashes in French Alps]. Al Jazeera. Retrieved 24 March 2015.</ref> | fatalities =150<ref name="news24">{{cite web|title=Confirmed by Police |url=http://www.news24.com/World/News/LIVE-Passenger-Airbus-crashes-in-France-20150324|work=News 24|accessdate=24 March 2015}}</ref> | survivors = 0 | aircraft_type = ''[[Airbus A320|Airbus A320-211]]'' | aircraft_name = | operator = ''[[Germanwings]]'' | tail_number = D-AIPX | origin = {{vieta|Spānija|Barselona}} | destination = {{vieta|Vācija|Diseldorfa}} }} '''''Germanwings'' reiss 9525''' bija [[Vācija]]s lidsabiedrības ''[[Germanwings]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Barselona]]s [[Spānija|Spānijā]] uz [[Diseldorfa|Diseldorfu]] [[Vācija|Vācijā]] {{dat|2015|3|24||bez}}. ''[[A320|Airbus A320-211]]'' lidmašīna nogāzās netālu no [[Praotbleona]]s komūnas Francijas [[Alpi|Alpos]], ap 100 km uz ziemeļiem no [[Nica]]s. Negadījumā gāja bojā visi lidmašīnā bijušie 144 pasažieri un 6 apkalpes locekļi.<ref>{{cite news|title=France plane crash: No survivors expected, French President says|url=http://www.cnn.com/2015/03/24/europe/france-plane-crash/index.html?sr=tw032415franceplanecrash7aVideo|publisher=CNN|date=24 March 2015|accessdate=24 March 2015}}</ref><ref name=BBC>{{cite news|title=Germanwings airliner crashes in French Alps|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-32030270|accessdate=24 March 2015|publisher=BBC News|date=24 March 2015}}</ref><ref>{{cite news|title=Germanwings plane crashes in France, up to 150 feared dead|url=http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324|accessdate=24 March 2015|agency=Reuters|date=24 March 2015|archive-date={{dat|2015|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150324132419/http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150324132419/http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324 |date={{dat|2015|03|24||bez}} }}</ref> Lielākā daļa cilvēku bijuši no Vācijas (70)<ref name="n-tv">{{cite news|url=http://www.n-tv.de/newsletter/breakingnews/72-deutsche-Opfer-bei-Germanwings-Absturz-article14773486.html |title=Live: 72 deutsche Opfer bei Germanwings-Absturz |trans-title= |publisher=[[n-tv]] |date=25 March 2015 |accessdate=25 March 2015 |language=de}}</ref> un Spānijas (51).<ref name="FAZ.net">{{cite news|url=http://www.elmundo.es/espana/2015/03/25/55129152e2704ee7018b4580.html |title= 72 Deutsche waren an Bord der Unglücksmaschine|publisher=[[FAZ.net]] |date=25 March 2015 |accessdate=25 March 2015}}</ref> Šī ir lielākā katastrofa aviokompānijas vēsturē. Divas dienas pēc negadījuma tika izvirzīta teorija, ka katastrofu apzināti<ref>{{cite news|last1=Hepher|first1=Tim|last2=Rosnoblet|first2=Jean-Francois|5=|title=Co-pilot appears to have crashed Germanwings plane deliberately: French prosecutor|url=http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326|accessdate=26 March 2015|agency=Reuters|date=26 March 2015|archive-date={{dat|2015|03|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150329002010/http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150329002010/http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326 |date={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref><ref name="nytimes1">{{cite news|last1=Clark|first1=Nicola|last2=Bilefsky|first2=Dan|title=Germanwings Co-Pilot Deliberately Crashed Airbus Jet, French Prosecutor Says|url=http://www.nytimes.com/2015/03/27/world/europe/germanwings-crash.html|accessdate=26 March 2015|work=The New York Times|date=26 March 2015}}</ref><ref name="guardianpress">{{cite web|url=http://www.theguardian.com/world/live/2015/mar/26/germanwings-plane-crash-investigation-press-conference-live-updates-4u9525|title=Germanwings Plane Crash Investigation|date=26 March 2015|work=The Guardian|accessdate=26 March 2015}}</ref><ref name="CBC1">{{cite news|url=http://www.cbc.ca/news/world/germanwings-flight-4u9525-co-pilot-put-plane-into-descent-prosecutor-says-1.3010045|title=Germanwings Flight 4U9525: Co-pilot put plane into descent, prosecutor says|date=26 March 2015|work=[[CBC News]]|accessdate=26 March 2015}}</ref><ref name="CNN1">{{cite news|last1=Levs|first1=Josh|last2=Smith-Spark|first2=Laura|last3=Yan|first3=Holly|title=Germanwings Flight 9525 co-pilot deliberately crashed plane, officials say|url=http://www.cnn.com/2015/03/26/europe/france-germanwings-plane-crash-main/index.html|accessdate=26 March 2015|work=CNN|date=26 March 2015}}</ref> izraisījis lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics. Pirmais pilots bija pametis kabīni, tomēr pēc atgriešanās nevarēja iekļūt kabīnē, jo otrais pilots bija nobloķējis durvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/izmekletajs-germanwings-lidmasinas-katastrofa--pilota-pasnaviba.a123065/|title=Izmeklētājs: «Germanwings» lidmašīnas katastrofa – pilota pašnāvība|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2015|3|27||bez}}}}</ref> Kabīnē esošais pilots nereaģēja uz pirmā pilota un dispečeru saucieniem. Lidojuma augstums tika samazināts, kas beigās izraisīja ietriekšanos kalnā. Šī teorija izrādījās patiesa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20150326-lufthansa-boss-germanwings-evidence-nightmare|title=Lufthansa boss says Germanwings crash evidence ‘beyond worst nightmare’|website=France 24|access-date=2026-10-30|date=2015-03-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/germanwings-crash-full-transcript-of-press-conference-a101436.html|title=Read the full transcript of the Germanwings press conference|website=The Independent|access-date=2026-10-30|date=2015-03-26|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Francija]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:2015. gads]] i3j1nn77yhinjcdps9v5rrehpkdk5zh 10 286204 4541916 4541391 2026-10-31T02:10:28Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4541916 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? |2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}} * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small>}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? |2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? |2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās, un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā [[ASV]] īpaši populāri kļuva '''[[kokteiļi]]''', jo [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? |2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? |2026-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Cambozola]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? |2026-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>}}? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> rk5i9dh3lubi6x3eldiyygwt3o2tvmx 0 290302 4541986 4531400 2026-10-31T09:19:53Z ZANDMANIS 91184 4541986 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Rūdolfs Balcers | vārds_orig = | attēls = Rudolfs Balcers (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Rūdolfs Balcers 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|8}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=180}} | svars = {{mērvienība|kg=75}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = kreisais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|SUI}} [[Cīrihes "Lions"]] | numurs = 38 | amats = | līga = [[Nacionālā līga]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Drafts ------>| drafts = 142., piektajā kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Sanhosē "Sharks"]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Norvēģijas hokeja līga]] — 2015, 2016 * [[Nacionālā līga]] — 2024<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/30042024-balceram_kauss_keninam_sudrabs_cirihe_nos|title=Balceram kauss, Ķēniņam sudrabs: Cīrihe nosargā cietoksni un iegūst desmito titulu|work=Sportacentrs.com|access-date=2025-10-05|date=2024-04-30|language=lv-LV}}</ref>, 2025<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/24042025-cirihes_i_lauvas_i_un_balcers_otro_gadu_p|title=Cīrihes lauvas un Balcers otro gadu pēc kārtas triumfē Šveices Nacionālajā līgā|work=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-24|date=2025-04-24|language=lv-LV}}</ref> * [[Čempionu hokeja līga]] — 2025 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|4|24||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija/Latvija 2023]]}} }} '''Rūdolfs Balcers''' (dzimis {{dat|1997|4|8}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]]. 2026. gadā Balcers pārstāv [[Šveice]]s [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] vienību [[Cīrihes "Lions"]]. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Balcers uzsāka [[Norvēģija|Norvēģijā]], kur pēc vairākām junioru līgās aizvadītām sezonām, 2013.—14. gada sezonā devās laukumā divās spēlēs [[Norvēģijas hokeja līga]]s kluba [[Stavangeres "Oilers"]] sastāvā. Nākamajā sezonā Balcers kļuva jau par "Oilers" pamatsastāva spēlētāju, 36 spēlēs atzīmējoties ar 21 rezultativitātes punktu un kopā ar komandu izcīnot Norvēģijas čempiona titulu. 18 gadu vecumā viņš bija līgas rezultatīvākais U-20 vecuma spēlētājs. Pēc sezonas noslēguma Balceru [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Sanhosē "Sharks"]]. Stavangerā Balcers aizvadīja vēl vienu sezonu, kopā ar "Oilers" otro gadu pēc kārtas izcīnot Norvēģijas čempiona titulu, taču tad pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], pievienojoties [[Rietumu hokeja līga]]s vienībai [[Kemlūpas "Blazers"]]. === NHL karjera === 2017. gada [[13. jūlijs|13. jūlijā]] noslēdza trīs gadu līgumu ar [[NHL]] klubu [[Sanhosē "Sharks"]], pievienojoties tās [[Amerikas hokeja līga]]s fārmklubam [[Sanhosē "Barracuda"]]. Balcers kļuva par rezultatīvāko "Barracuda" spēlētāju, sezonas gaitā piedaloties arī AHL Zvaigžņu spēlē. 2018. gada [[11. februāris|11. februārī]] Balcers tika izsaukts uz [[NHL]], taču, neaizvadījis nevienu spēli, vien dienu vēlāk atgriezās "Barracuda" sastāvā. Regulāro sezonu Balcers noslēdza ar 48 punktiem, kas viņu padarīja par komandas rezultatīvāko spēlētāju un ierindoja visas līgas 50 rezultatīvāko spēlētāju starpā. Balcers tika atzīts par "Barracuda" sezonas labāko debitantu. {{Dat|2018|9|13|5=bez}} Balcers tika iesaistīts vasaras lielākajā [[NHL]] maiņas darījumā, kuras ietvaros "Sharks" ieguva [[Ēriks Kārlsons|Ēriku Kārlsonu]], savukārt Balcers pievienojās [[Otavas "Senators"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/nhl/13092018-balcers_iesaistits_nhl_vasaras_lielakaja_|title=Balcers iesaistīts vasaras lielākajā NHL darījumā, Kārlsonu aizmaina uz "Sharks"|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-09-14|date=2018-09-13|language=lv-LV}}</ref> Savu debiju NHL piedzīvoja [[2019]]. gada [[5. janvāris|5. janvāra]] spēlē pret [[Minesotas "Wild"]], savukārt jau dienu vēlāk, savā otrajā spēlē, atzīmējās arī ar pirmo vārtu guvumu NHL. Sezonas turpinājumā Balcers aizvadīja 36 spēles NHL, gūstot 14 punktus. Īsi pirms nākamās sezonas treniņnometnes izskaņas Balcers guva savainojumu, kura dēļ ilgāku laiku nevarēja spēlēt. Lai atgūtu formu, Balcers tika nosūtīts uz AHL, kur guva rezultativitātes punktus 15 spēlēs pēc kārtas. Tā kļuva par garāko kāda spēlētāja punktu sēriju Belevilas "Senators" vēsturē. Sezonas turpinājumā Balcers aizvadīja 15 spēles NHL. 2021. gada janvārī, pāris dienas pirms jaunās sezonas sākuma, Otavas "Senators" ievietoja Balceru neaizsargāto spēlētāju sarakstā, no kura uzbrucēja līgumu pārņēma [[Sanhosē "Sharks"]]. "Sharks" sastāvā Balcers lielāko sezonas daļu aizvadīja komandas otrajā uzbrucēju virknējumā kopā ar [[Tomāšs Hertls|Tomāšu Hertlu]] un [[Tīmo Meiers|Tīmo Meieru]]. 2022. gada 12. jūlijā Sanhosē komanda izpirka Balcera līgumu, viņam kļūstot par neierobežoti brīvo aģentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7563133/sanhose-sharks-izperk-latvijas-uzbruceja-balcera-ligumu|title=Sanhosē "Sharks" izpērk Latvijas uzbrucēja Balcera līgumu|date=2022. gada 12. jūl.|website=Hokejs}}</ref> Un jau 14. jūlijā Balcers panāca vienošanos ar [[Floridas "Panthers"]] komandu uz vienu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978259/hokejs/54545254/balcers-oficiali-nosledzis-ligumu-ar-floridas-panthers|title=Balcers oficiāli noslēdzis līgumu ar Floridas 'Panthers'|website=www.delfi.lv}}</ref> 12. novembrī, pēc 14 spēlēm, kurās tika gūti 4 punkti (2+2), klubs nolēma Balceru ievietot atteikumu sarakstā (''waivers)'', lai nosūtītu uz fārmklubu AHL, taču 13. novembrī cits Floridas klubs [[Tampabejas "Lightning"]] izmantoja iespēja izpirkt hokejista līgumu, piesaistot viņu savās rindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/rudolfs_balcers/12112022-turpat_floridas_stata_balceru_izraugas_st|title=Turpat Floridas štatā: Balceru izraugās Stenlija kausa fināliste ''Lightning''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-12|date=2022-11-12|language=lv}}</ref> Kluba sastāvā Balcers debitēja 19. novembrī (pēc vietējā laika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/20112022-balcers_tiek_izmantots_mazakuma_un_ar_pag|title=Balcers tiek izmantots mazākumā un ar uzvaru debitē "Lightning" kreklā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-21|date=2022-11-20|language=lv}}</ref> Tampabejas "Lightning" sastāvā aizvadīja trīs spēles, bet sezonas atlikušo daļu spēlēja [[Sirakjūzas "Crunch"]] komandā AHL. 2023. gada jūlijā pievienojās [[Šveice]]s [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] komandai [[Cīrihes "Lions"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/04.07.2023-hokejists-balcers-no-ziemelamerikas-parcelas-uz-sveici-karjeru-turpinas-cirihes-lions-rindas.a515404/|title=Hokejists Balcers no Ziemeļamerikas pārceļas uz Šveici, karjeru turpinās Cīrihes «Lions» rindās|website=lsm.lv|access-date={{dat|2023|7|15||bez}}|date={{dat|2023|7|4|N|bez}}}}</ref> Divus gadus pēc kārtas "Lions" sastāvā Balcers kļuva par Šveices čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/24.04.2025-balcers-otro-sezonu-pec-kartas-klust-par-sveices-cempionu-hokeja.a596688/|title=Balcers otro sezonu pēc kārtas kļūst par Šveices čempionu hokejā |website=lsm.lv|access-date={{dat|2025|4|24||bez}}|date={{dat|2025|10|5|N|bez}}}}</ref> === Latvijas izlasē === Junioru vecumā spēlējis [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]., [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]]. un [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2017]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], kā arī 2014. un 2015. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā jauniešiem]]. [[Latvijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada]], [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada]] Pasaules čempionātos. Debiju Pasaules čempionātā Balcers aizvadīja {{dat|2018|5|5||bez}}, gūstot divus vārtus Latvijas izlases uzvarā ar 3:2 pār [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]]. Gan 2018., gan 2019. gada Pasaules čempionātus noslēdza kā Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs. 2023. gada Pasaules čempionātā ar Latvijas izlasi izcīnīja bronzas medaļu. Pirms [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]] R. Balcers tika apstiprināts par Latvijas hokeja izlases kapteini. 2026. gada Pasaules čempionāta laikā guva 7 vārtus, kļūstot par labāko vārtu guvēju viena turnīra laikā Latvijas hokeja vēsturē. == Karjeras statistika == === Klubu karjera === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | ! rowspan="100" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="100" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2011.—2012. | Lørenskog U-17 | Norvēģija U-17 | 21 || 15 || 9 || 24 || 8 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | rowspan="2" | 2012.—2013. | Lørenskog U-20 | Norvēģija U-20 | 2 || 1 || 1 || 2 || 0 | 4 || 0 || 1 || 1 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | Lørenskog U-18 | Norvēģija U-18 | 26 || 20 || 17 || 37 || 26 | 2 || 3 || 1 || 4 || 2 |- | rowspan="3" | 2013.—2014. | [[Stavangeres "Oilers"]] | [[Norvēģijas hokeja līga|Norvēģija]] | 2 || 0 || 1 || 1 || 0 | — || — || — || — || — |- | Viking Hockey | Norvēģija-2 | 10 || 6 || 3 || 9 || 4 | — || — || — || — || — |- | Viking Hockey U-18 | Norvēģija U-18 | 22 || 35 || 23 || 58 || 20 | 3 || 3 || 2 || 5 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | rowspan="3" | 2014.—2015. | Stavangeres "Oilers" | Norvēģija | 36 || 8 || 13 || 21 || 8 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | Stavangeres "Oilers" U-20 | Norvēģija U-20 | 7 || 6 || 3 || 9 || 2 | 12 || 14 || 9 || 23 || 14 |- bgcolor="#f0f0f0" | Stavangeres "Oilers" U-18 | Norvēģija U-18 | 0 || 0 || 0 || 0 || 0 | 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | rowspan="2" | 2015.—2016. | Stavangeres "Oilers" | Norvēģija | 43 || 15 || 9 || 24 || 16 | 17 || 6 || 4 || 10 || 4 |- | Stavangeres "Oilers" U-20 | Norvēģija U-20 | 2 || 0 || 1 || 1 || 0 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016.—2017. | [[Kemlūpas "Blazers"]] | [[Rietumu hokeja līga|WHL]] | 66 || 40 || 37 || 77 || 16 | 6 || 2 || 1 || 3 || 0 |- | 2017.—2018. | [[Sanhosē "Barracuda"]] | [[Amerikas hokeja līga|AHL]] | 67 || 23 || 25 || 48 || 12 | 4 || 2 || 2 || 4 || 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | rowspan="2" | 2018.—2019. | [[Otavas "Senators"]] | [[NHL]] | 36 || 5 || 9 || 14 || 10 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Belevilas "Senators"]] | AHL | 43 || 17 || 14 || 31 || 4 | — || — || — || — || — |- | rowspan="2" | 2019.—2020. | Otavas "Senators" | NHL | 15 || 1 || 2 || 3 || 0 | — || — || — || — || — |- | Belevilas "Senators" | AHL | 33 || 16 || 20 || 36 || 14 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | rowspan="2" | 2020.—2021. | Stavangeres "Oilers" | Norvēģija | 10 || 7 || 8 || 15 || 18 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Sanhosē "Sharks"]] | NHL | 41 || 8 || 9 || 17 || 16 | — || — || — || — || — |- | [[2021.—2022. gada NHL sezona|2021.—2022.]] | Sanhosē "Sharks" | NHL | 61 || 11 || 12 || 23 || 20 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | rowspan="3" | [[2022.—2023. gada NHL sezona|2022.—2023.]] | [[Floridas "Panthers"]] | NHL | 14 || 2 || 2 || 4 || 4 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" |[[Tampabejas "Lightning"]] |NHL | 3 || 1 || 0 || 1 || 0 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" |[[Sirakjūzas "Crunch"]] |AHL | 36 || 8 || 7 || 15 || 22 | 5 || 0 || 1 || 1 || 2 |- | 2023.—2024. | [[Cīrihes "Lions"]] | [[Nacionālā līga|NL]] (Šveice) | 50 || 20 || 18 || 38 || 18 | 13 || 4 || 4 || 8 || 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2024.—2025. | Cīrihes "Lions" | NL (Šveice) | 29 || 4 || 18 || 18 || 6 | 13 || 4 || 4 || 8 || 2 |- | 2025.—2026. | Cīrihes "Lions" | NL (Šveice) | 34 || 14 || 12 || 26 || 18 | 9 || 2 || 3 || 5 || 2 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 170 ! 28 ! 34 ! 62 ! 50 ! — ! — ! — ! — ! — |} === Karjera Latvijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2014 | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|PČ U-18]] D1A | 5 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2015 | Latvija | PČ U-18 | 6 || 2 || 4 || 6 || 2 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]] | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|PČ U-20]] D1A | 5 || 2 || 0 || 2 || 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] | Latvija | PČ U-20 D1A | 5 || 1 || 1 || 2 || 4 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2017]] | Latvija | PČ U-20 | 6 || 1 || 1 || 2 || 16 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 8 || 4 || 2 || 6 || 0 |- | [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] | Latvija | PČ | 7 || 1 || 8 || 9 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2021 | Latvija | OS kval. | 3 || 3 || 3 || 6 || 0 |- | [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] | Latvija | PČ | 7 || 3 || 2 || 5 || 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]] | Latvija | PČ | 10 || 2 || 7 || 9 || 0 |- | 2024 | Latvija | OS kval. | 3 || 1 || 0 || 1 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | Latvija | PČ | 7 || 0 || 2 || 2 || 0 |- | [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026]] | Latvija | OS | 3 || 0 || 1 || 1 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | Latvija | PČ | 8 || 7 || 3 || 10 || 2 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Pieaugušo izlasē kopā ! 56 !! 21 !! 28 !! 49 !! 4 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balcers, Rūdolfs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Šveices hokeja līgas čempioni]] 06p6xbtaysaiwd5qcarxsrlm55w5849 0 296778 4541901 4439165 2026-10-31T01:27:45Z ~2026-57826-35 152605 /* */ 4541901 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši''' ir ciems kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišu [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzei Šarlotei]]. 1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Herbertam Cukuram]] (1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 9kli6pmw38lp8es6eelyykis92dbjdw 4541902 4541901 2026-10-31T01:29:41Z ~2026-57926-52 152606 /* */ 4541902 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši''' ir ciems kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem[[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzei Šarlotei]]. 1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Herbertam Cukuram]] (1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] q5zbmj5if6ar8plpuvbmcfav0c2yj7f 4541904 4541902 2026-10-31T01:31:29Z ~2026-57826-35 152605 /* */ 4541904 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši''' ir ciems meža vidū kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem viņš ir slavens ar savām galdnieka zināšanām ko apguvis jelgavas tehnikumā [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzei Šarlotei]]. 1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Herbertam Cukuram]] (1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 2cxfanjth654e18tckmcqy1g6hp7ju8 4541906 4541904 2026-10-31T01:32:06Z ~2026-57926-52 152606 4541906 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši''' ir ciems meža vidū kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem viņš ir slavens ar savām galdnieka zināšanām ko apguvis jelgavas tehnikumā [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|Linarda]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Markusam Lobodam]]1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Edgaram Vanagam]](1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] f22kqbmu8uxn9ggxd7s4n8i3uk33tfi 4541907 4541906 2026-10-31T01:37:19Z ~2026-57926-52 152606 /* */ 4541907 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši''' ir ciems krievijas galvaspilsēta kur putins ir izvietojis savus slēptos bunkurus meža vidū kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem viņš ir slavens ar savām galdnieka zināšanām ko apguvis jelgavas tehnikumā [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|Linarda]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Markusam Lobodam]]1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Edgaram Vanagam]](1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] cls2mloc7vnzukcuz5epfu1ax9gzkkq 4541908 4541907 2026-10-31T01:38:03Z ~2026-57926-52 152606 /* */ 4541908 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši - pedofils valsts''' ir ciems krievijas galvaspilsēta kur putins ir izvietojis savus slēptos bunkurus meža vidū kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem viņš ir slavens ar savām galdnieka zināšanām ko apguvis jelgavas tehnikumā [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|Linarda]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Markusam Lobodam]]1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Edgaram Vanagam]](1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] i84sdt9s4kp21uumnqchnvggpb1e6sk 4541909 4541908 2026-10-31T01:38:49Z ~2026-57926-52 152606 /* */ 4541909 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši - pedofilu valsts''' ir krievijas galvaspilsēta kur putins ir izvietojis savus slēptos bunkurus meža vidū kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem viņš ir slavens ar savām galdnieka zināšanām ko apguvis jelgavas tehnikumā [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|Linarda]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Markusam Lobodam]]1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Edgaram Vanagam]](1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] dulcjoidxxz39bl5ow63fsne6h66tu9 4541910 4541909 2026-10-31T01:40:43Z ~2026-57926-52 152606 4541910 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši - pedofilu valsts''' ir krievijas galvaspilsēta kur putins ir izvietojis savus slēptos bunkurus meža vidū kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem viņš ir slavens ar savām galdnieka zināšanām ko apguvis jelgavas tehnikumā [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|[[Jaungvineja|Bukaišu]] muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|Linarda]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Markusam Lobodam]]1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Edgaram Vanagam]](1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] eqmyi6a3l4swftaupueq7zsrjqmc74c 4541912 4541910 2026-10-31T01:43:34Z ~2026-57826-35 152605 /* */ 4541912 wikitext text/x-wiki '''Bukaiši - pedofilu valsts''' ir krievijas galvaspilsēta kur putins ir izvietojis savus slēptos bunkurus meža vidū kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem viņš ir slavens ar savām galdnieka zināšanām ko apguvis jelgavas tehnikumā [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|[[Jaungvineja|Bukaišu]] muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|Linarda]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Markusam Lobodam]]1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Edgaram Vanagam]](1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] f2djzybvfwbwwna5jp0vxaofcm7l2dd 4541913 4541912 2026-10-31T01:51:32Z ~2026-57916-44 152608 4541913 wikitext text/x-wiki '''Bukaiši - pedofilu valsts''' ir krievijas galvaspilsēta kur putins ir izvietojis savus slēptos bunkurus meža vidū kur dzīvo maizis sauktais Edžons huligans bukaišos pirmais iedzivotajs jelgavas tehnikumā no bukaišiem viņš ir slavens ar savām galdnieka zināšanām ko apguvis jelgavas tehnikumā Edzons no Bukaišiem – īsts huligāns! 😂 Kur viņš parādās, tur miers beidzas. Kabatā joki, galvā pilnīgs haoss, bet sejā nevainīgs smaids. Bukaišu lielākā palaidnība! 🤣 [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|[[Jaungvineja|Bukaišu]] muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|Linarda]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Markusam Lobodam]]1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Edgaram Vanagam]](1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 98bxzsqnmmgtzoqqu6uuc71xyojo10p 4541941 4541913 2026-10-31T07:04:42Z Lasks 38532 4541941 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bukaiši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Attēls:Bukaišu parks.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Bukaišu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3479&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 280 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 24 | lats = 01 | latNS = N | longd = 23 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bukaiši''' ir ciems [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bukaišu pagasts|Bukaišu pagasta]] centrs pie [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] upes un autoceļu [[V1108]] (Bukaiši—Lāči) un [[V1106]] ([[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]—[[Bēne]]) krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]] Bukaiši pirmoreiz vēstures avotos minēti 1605. gadā. 1649. gadā [[Bukaišu muiža]] (''Fockenhof'') tika piešķirta [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] sievai [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzei Šarlotei]]. 1740. gadā Bukaišos dzimis Kurzemes politiķis [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740-1806). 1901. gadā šeit tika uzcelts Biedrības nams. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] īpašumu Bukaišos piešķīra lidotājam un vēlākajam holokausta dalībniekam [[Herberts Cukurs|Herbertam Cukuram]] (1900-1965). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|153 |1979|273 |1989|392 |2000|283 |2011|223 |2021|176 }} == Skatīt arī == * [[Bukaišu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Bukaišu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 1tgsr18384ojls2qugj3stz2vop9weo 2 309217 4541732 4539921 2026-10-30T15:40:08Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4541732 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P53 wd:Q260388 } |sort=label |columns=label:Straipsnis,P569,P570,P97,P106,P27,P39 |thumb=128 |links=red }} {| class='wikitable sortable' ! Straipsnis ! dzimšanas datums ! miršanas datums ! tituls ! nodarbošanās ! pilsonība ! ieņemtais amats |- | [[Adele Cecilia Radziwill]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Albert Radziwill]] | data-sort-value="1868" | 1868 | data-sort-value="1927" | 1927 | | | | |- | [[Alberts Radvils]] | data-sort-value="1558" | 1558-03-08 | data-sort-value="1592" | 1592-07-13 | | [[politiķis]]<br/>[[Stārasts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Albrecht Radziwiłł]] | data-sort-value="1717" | 1717-03-25 | data-sort-value="1790" | 1790<br/>1791<br/>1762 | | [[politiķis]]<br/>[[Stārasts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Rečicos]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Albrecht Stanisław Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Albrycht Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593-07-01 | data-sort-value="1656" | 1656-11-12 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[kanclers]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Pinsk]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[Starosta of Loutsk]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Tuchola]]<br/>[[starosta of Gniew]]<br/>[[гараднічы пінскі]]<br/>[[войт пінскі]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста геранёнскі]] |- | [[Albrycht Władysław Radziwiłł]] | data-sort-value="1589" | 1589-06-16 | data-sort-value="1636" | 1636-07-20 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Aleksander Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1808" | 1808-02-29 | data-sort-value="1859" | 1859-10-10 | | | [[Austrijas Impērija|Austrijas impērija]] | |- | [[Aleksander Fryderyk Radziwiłł]] | data-sort-value="1869" | 1869-10-07 | data-sort-value="1929" | 1929-01-07 | | | | |- | [[Aleksander Ludwik Radziwiłł]] | data-sort-value="1594" | 1594-08-04 | data-sort-value="1654" | 1654-03-23 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[voïvode de Brześć]]<br/>[[Voivode of Polotsk]]<br/>[[Mayor of Słonim]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[staroste de Bratslav]]<br/>[[staroste d'Olita]]<br/>[[staroste de Szadowo]]<br/>[[staroste de Jurbarkas]]<br/>[[войт полацкі]]<br/>[[staroste d'Upytė]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Aleksandra Radziwiłł]] | data-sort-value="1993" | 1993-01-18 | | | | | |- | [[Alojza Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Aniela Radziwiłł]] | data-sort-value="1781" | 1781-10-03 | data-sort-value="1808" | 1808-09-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Aleksandra Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Christina Radziwill]] | data-sort-value="1960" | 1960-08-18 | | [[princese]] | [[producents]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Anna Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1518" | 1518 | data-sort-value="1558" | 1558 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Anna Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1792" | 1792 | data-sort-value="1879" | 1879 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Euphemia Radziwiłł]] | data-sort-value="1628" | 1628 | data-sort-value="1663" | 1663 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Magdalena Radziwiłł]] | data-sort-value="1553" | 1553 | data-sort-value="1590" | 1590 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1640" | 1640-03-20 | data-sort-value="1667" | 1667-03-24 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1962" | 1962-12-05 | | | | | |- | [[Anna Olimpia Mostowska]] | data-sort-value="1762" | 1762 | data-sort-value="1833" | 1833<br/>1813-12-04 | | [[rakstnieks]]<br/>[[tulkotājs]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwill]] | data-sort-value="1475" | 1475 | data-sort-value="1522" | 1522-03 | | [[reģents]] | [[Lietuva]] | [[reģents]] |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1939" | 1939-04-20 | data-sort-value="2009" | 2009-01-22 | | [[vēsturnieks]]<br/>[[vidusskolas skolotājs]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[skolotājs]] | [[Polija]] | [[senators]] |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1525" | 1525 | data-sort-value="1600" | 1600 | | [[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1659" | 1659-03-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1786" | 1786 | data-sort-value="1857" | 1857 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1492" | 1492 | | [[mūķene]] | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1554" | 1554 | | | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1732" | 1732 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna von Kettler]] | data-sort-value="1567" | 1567 | data-sort-value="1617" | 1617-09-19 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anne-Liese Strasser]] | data-sort-value="1934" | 1934-01-06 | data-sort-value="2023" | 2023-07-05 | [[princis]] | [[group activist]] | [[Francija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Vācija]] | |- | [[Antanas Mikalojus Radvila]] | data-sort-value="1741" | 1741-10-04 | data-sort-value="1778" | 1778-04 | | [[ksendzs]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[рэферэндар вялікі духоўны каронны]]<br/>[[Grand Secretary of the Crown]] |- | [[Anthony Stanislas Radziwill]] | data-sort-value="1959" | 1959-08-04 | data-sort-value="1999" | 1999-08-10 | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[TV producents]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Antoni Albrecht Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1885" | 1885-10-30 | data-sort-value="1935" | 1935-12-18 | | | [[Polija]] | |- | [[Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1775" | 1775-06-13 | data-sort-value="1833" | 1833-04-07 | | [[komponists]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[amatpersona]]<br/>[[mecenāts]]<br/>[[filantrops]]<br/>[[mūziķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]] | |- | [[Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1765" | 1765 | data-sort-value="1810" | 1810 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Antoni Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1833" | 1833-07-31 | data-sort-value="1904" | 1904-12-16 | | [[virsnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Vācija]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Antonina Radziwill]] | data-sort-value="1730" | 1730-08-18 | data-sort-value="1764" | 1764-12 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Antonina Radziwiłł]] | data-sort-value="1790" | 1790 | data-sort-value="1853" | 1853 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Artur Radziwill]] | data-sort-value="1974" | 1974 | | | [[ekonomists]]<br/>[[baņķieris]] | | |- | [[Artur Radziwiłł]] | data-sort-value="1901" | 1901-01-17 | data-sort-value="1939" | 1939-09-13 | | [[virsnieks]] | [[Polija]] | |- | [[Auguste Luise Wilhelmine Wanda Czartoryski]] | data-sort-value="1813" | 1813-01-29 | data-sort-value="1845" | 1845-09-16 | | | | |- | [[Barbara Radzivila]] | data-sort-value="1520" | 1520-12-06 | data-sort-value="1551" | 1551-05-08 | [[queen consort]]<br/>[[hercogiene]]<br/>[[karaliene]] | [[aristokrāts]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Queen Consort of Poland]] |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | [[mūķene]] | | |- | [[Bogusław Fryderyk Radziwiłł]] | data-sort-value="1809" | 1809-01-03 | data-sort-value="1873" | 1873-01-02 | | [[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Bogusław Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1662" | 1662 | data-sort-value="1672" | 1672 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Boguslavs Radvils|Bogusław Radziwiłł]] | data-sort-value="1620" | 1620-05-03 | data-sort-value="1669" | 1669-12-31 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[mākslas kolekcionārs]]<br/>[[aristokrāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]]<br/>[[virsnieks]]<br/>[[ģenerālleitnants]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[staroste de Międzylesie]]<br/>[[staroste de Bransk]]<br/>[[Polish elector]] |- | [[Brygida Petronela Radziwiłł]] | data-sort-value="1727" | 1727-10-28 | data-sort-value="1773" | 1773-11-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Canstancia Frantsiska Radziwiłł (née Radziwiłł)]] | data-sort-value="1697" | 1697-12-20 | data-sort-value="1756" | 1756-12-06 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Carole Radziwill]] | data-sort-value="1963" | 1963-08-20 | | [[princese]] | [[žurnālists]]<br/>[[romānu rakstnieks]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Cecylia Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1643" | 1643 | data-sort-value="1682" | 1682 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1786" | 1786-08-04 | data-sort-value="1813" | 1813-11-11 | | [[militārpersona]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Maria Ignacy Radziwiłł]] | data-sort-value="1852" | 1852-08-12 | data-sort-value="1938" | 1938-12-28 | | | [[Polija]] | |- | [[Dominik Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1643" | 1643<br/>1648-09 | data-sort-value="1697" | 1697-07-27 | [[grāfs]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[starosta of Lida]]<br/>[[Hofschatzmeister von Litauen]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Radom]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Gniew]]<br/>[[staroste de Tuchola]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1964" | 1964-11-01 | | | | | |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1747" | 1747 | data-sort-value="1803" | 1803 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1754" | 1754 | data-sort-value="1798" | 1798 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Knyszyn]] |- | [[Edmund Ferdynand Radziwiłł]] | data-sort-value="1906" | 1906-09-24 | data-sort-value="1971" | 1971-08-25 | | | | |- | [[Edmund Radziwiłł]] | data-sort-value="1842" | 1842-09-06 | data-sort-value="1895" | 1895<br/>1905-08-09 | | [[ksendzs]]<br/>[[politiķis]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | [[member of the Reichstag of the German Empire]] |- | [[Elisa Radziwill]] | data-sort-value="1803" | 1803-10-28 | data-sort-value="1834" | 1834-09-27<br/>1834-08-27 | | [[aristokrāts]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Elisabeth Eleonora Radziwiłł]] | data-sort-value="1615" | 1615 | data-sort-value="1633" | 1633 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Elizabeth Matilda Radziwill]] | data-sort-value="1861" | 1861-11-01 | data-sort-value="1950" | 1950-05-13 | | | | |- | [[Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1917" | 1917-01-21 | data-sort-value="2021" | 2021-07-20 | | | | |- | [[Elzbieta Radziwill]] | | | | | | |- | [[Elźbieta Holszanska (née Radziwiłł)]] | | | | | | |- | [[Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1550" | 1550 | data-sort-value="1591" | 1591 | | | | |- | [[Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1585" | 1585-09-15 | data-sort-value="1618" | 1618 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Elżbieta Zawisza]] | data-sort-value="1592" | 1592 | data-sort-value="1627" | 1627 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Eufémia Radziwiłł]] | data-sort-value="1598" | 1598-07-12 | data-sort-value="1658" | 1658-05-01 | | [[mūķene]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Abate]] |- | [[Feliks Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ferdynand Radziwiłł]] | data-sort-value="1834" | 1834-10-19 | data-sort-value="1926" | 1926-02-28 | | [[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Polijas Otrā republika]] | [[member of the Reichstag of the German Empire]]<br/>[[member of the Prussian House of Lords]]<br/>[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]] |- | [[Franciszek Pius Radziwiłł]] | data-sort-value="1878" | 1878-02-01 | data-sort-value="1944" | 1944-12-01 | | [[politiķis]] | [[Polija]] | |- | [[Franciszka Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Gabrielle Radziwill]] | data-sort-value="1878" | 1878-03-14 | data-sort-value="1968" | 1968-01-09 | | [[medicīnas māsa]]<br/>[[pacifists]] | [[Lietuva]] | |- | [[Georgs Radvils]] | data-sort-value="1556" | 1556-05-31 | data-sort-value="1600" | 1600-01-21 | | [[diplomāts]]<br/>[[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]]<br/>[[bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kardināls]]<br/>[[vēstnieks]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Roman Catholic bishop of Vilnius]]<br/>[[bishop of Krakow]] |- | [[Grzegorz IV Radziwiłł]] | data-sort-value="1578" | 1578-12-14 | data-sort-value="1613" | 1613-02-13 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste d'Onikszty]] |- | [[Halszka Radziwiłł]] | No/unknown value | data-sort-value="1611" | 1611 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Helena Radziwiłł]] | data-sort-value="1507" | 1507 | data-sort-value="1546" | 1546-05 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Helena Radziwiłł]] | data-sort-value="1994" | 1994-12-19 | | | | | |- | [[Hieronim Florian Radziwiłł]] | data-sort-value="1715" | 1715-05-04 | data-sort-value="1760" | 1760-05-17 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]] |- | [[Hieronim Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1885" | 1885-01-06 | data-sort-value="1945" | 1945-04-06 | | | [[Francija]] | |- | [[Hieronim Wincenty Radziwiłł]] | data-sort-value="1759" | 1759-05-11 | data-sort-value="1786" | 1786-09-18 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Minsk]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]] |- | [[Izabella Radziwiłł]] | data-sort-value="1711" | 1711-02-12 | data-sort-value="1761" | 1761-11-07 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Izabella Radziwiłł]] | data-sort-value="1991" | 1991-03-30 | | | | | |- | [[Izabella Róża Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1888" | 1888-08-30 | data-sort-value="1968" | 1968-02-21 | | | [[Polija]] | |- | [[Jadwiga Radziwiłł]] | | data-sort-value="1863" | 1863 | | | | |- | [[Jan Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1588" | 1588-01-08 | data-sort-value="1625" | 1625-12-18 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Jan Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1681" | 1681-05-17 | data-sort-value="1729" | 1729-01-20<br/>1729-01-22 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Confederate of the Confederacy]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[staroste de Jurbarkas]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1474" | 1474 | data-sort-value="1522" | 1522-05 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Mayor of Słonim]]<br/>[[staroste de Drohiczyn]]<br/>[[Court Marshal]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1492" | 1492 | data-sort-value="1542" | 1542-02 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kowalew]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[staroste de Markow]]<br/>[[staroste de Vassilichki]]<br/>[[staroste de Kaunas]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1516" | 1516 | data-sort-value="1551" | 1551-09-27<br/>1551-11 | | [[politiķis]] | [[Lietuva]] | [[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[staroste de Tykocin]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Janusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1579" | 1579-07-02<br/>1579-07-21 | data-sort-value="1620" | 1620-12-03<br/>1620-12-06 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[militārpersona]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Janusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-09-03 | data-sort-value="1967" | 1967-10-04 | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[Politiskais ieslodzītais|politieslodzītais]]<br/>[[jurists]] | [[Polija]] | [[ambassador of Poland to Spain]]<br/>[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]] |- | [[Janusz Tadeusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1734" | 1734-02-27 | data-sort-value="1750" | 1750 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jerzy Albrycht Radziwiłł]] | | No/unknown value | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Polish elector]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Jerzy Friederich Radziwiłł]] | data-sort-value="1860" | 1860-01-11 | data-sort-value="1914" | 1914 | | | | |- | [[Jerzy Józef Radziwiłł]] | data-sort-value="1668" | 1668-03-10 | data-sort-value="1689" | 1689-01-03 | [[hercogs]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Trakai]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[staroste de Gulbin]] |- | [[Jerzy Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1921" | 1921-06-20 | data-sort-value="2007" | 2007-04-09 | | | | |- | [[Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1480" | 1480 | data-sort-value="1541" | 1541-04 | | [[diplomāts]]<br/>[[militārais līderis]]<br/>[[beamter]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[staroste de Grodno]]<br/>[[voivode of Kyiv]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Maišiagala]]<br/>[[staroste de Veliuona]]<br/>[[staroste d'Utena]]<br/>[[staroste de Merecz]]<br/>[[староста беліцкі]]<br/>[[староста дубінкаўскі]] |- | [[Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1721" | 1721-02-04 | data-sort-value="1754" | 1754-12-13 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Joanna Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1637" | 1637 | data-sort-value="1665" | 1665 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jonas Albertas Radvila]] | data-sort-value="1591" | 1591 | data-sort-value="1626" | 1626-04-15 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jonušs Radvils]] | data-sort-value="1612" | 1612-12-12 | data-sort-value="1655" | 1655-12-30 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[militārais līderis]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[field lithuanian hetman]]<br/>[[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]]<br/>[[staroste de Mstsislaw]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[bailli de Rietavas]]<br/>[[staroste de Bystrzyca]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Kazimierz]]<br/>[[staroste de Sejwy]]<br/>[[войт мсціслаўскі]]<br/>[[староста камянецкі]]<br/>[[rektors]] |- | [[Józef Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1736" | 1736-11-13 | data-sort-value="1813" | 1813-02-15<br/>1814-02-15 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Minsk]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Great Scribe of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Józefina Radziwiłł]] | data-sort-value="1762" | 1762-09-09 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Andrzej Radziwiłł]] | data-sort-value="1821" | 1821 | data-sort-value="1886" | 1886 | | | | |- | [[Karol Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1886" | 1886-12-05 | data-sort-value="1968" | 1968-10-24 | | [[militārpersona]] | [[Polija]] | |- | [[Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1787" | 1787 | data-sort-value="1844" | 1844 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1874" | 1874-03-13 | data-sort-value="1906" | 1906-10-26 | | | | |- | [[Karol Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Stanisław "Panie Kochanku" Radziwiłł]] | data-sort-value="1734" | 1734-02-27 | data-sort-value="1790" | 1790-11-21 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Lviv]] |- | [[Karol Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1669" | 1669-11-27 | data-sort-value="1719" | 1719-08-02 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[bailli de Wilna]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста камянецкі]]<br/>[[staroste de Braslaw]] |- | [[Karol Wilhelm Michał Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Karolina Teresa Radziwiłł]] | data-sort-value="1707" | 1707-01-19 | data-sort-value="1765" | 1765-04-27 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karolis Radvila]] | data-sort-value="1839" | 1839-06-30 | data-sort-value="1907" | 1907-10-03 | | | | |- | [[Katarzyna Barbara Radziwiłł]] | data-sort-value="1693" | 1693-12-06 | data-sort-value="1730" | 1730-10-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Henryka Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Karolina Radziwiłł]] | data-sort-value="1740" | 1740 | data-sort-value="1789" | 1789 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1614" | 1614-12 | data-sort-value="1674" | 1674-12-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593<br/>1586 | data-sort-value="1600" | 1600 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł I]] | data-sort-value="1793" | 1793-04-05 | data-sort-value="1869" | 1869-04-06 | [[grāfs]] | [[filologs]] | [[Krievijas Impērija]] | [[maréchal rural]] |- | [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł II]] | data-sort-value="1902" | 1902-07-10 | data-sort-value="1944" | 1944-09 | | | [[Polija]] | |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="1958" | 1958-01-09 | | | [[ārsts]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]<br/>[[Minister of Health]]<br/>[[voivode of Masovia]]<br/>[[ambassador of Poland to Lithuania]] |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="1873" | 1873-10-15 | data-sort-value="1940" | 1940s | | | [[Polija]] | |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="2002" | 2002-06-21 | | | | | |- | [[Kristaps Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1547" | 1547-02-09 | data-sort-value="1603" | 1603-11-20 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[kanclers]]<br/>[[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Żyżmory]]<br/>[[staroste de Solec]]<br/>[[staroste de Bystrzyca]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste d'Urzędów]]<br/>[[староста гайнаўскі]] |- | [[Kristaps Radvils]] | data-sort-value="1585" | 1585-03-22<br/>1585-03-15 | data-sort-value="1640" | 1640-09-19 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[military commander]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[starost of Tchatchersk]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Krystyna Helena Radzwiłl]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Magdalena Radziwiłłówna]] | data-sort-value="1776" | 1776-07-27 | data-sort-value="1796" | 1796-12-01 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1560" | 1560-09-11 | data-sort-value="1580" | 1580-02-28 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593<br/>1586 | data-sort-value="1599" | 1599 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1898" | 1898-07-29 | data-sort-value="1986" | 1986-03-24 | [[grāfs]] | [[virsnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]<br/>[[member of the Sejm of the Polish People's Republic]] |- | [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1590" | 1590 | data-sort-value="1607" | 1607-05-04 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1928" | 1928 | data-sort-value="2009" | 2009 | | | | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Lee Radziwill]] | data-sort-value="1933" | 1933-03-03 | data-sort-value="2019" | 2019-02-15 | | [[socialite]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[televīzijas aktieris]]<br/>[[modes dizainers]]<br/>[[interjera arhitekts]]<br/>[[autors]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Leon Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1808" | 1808-03-10 | data-sort-value="1885" | 1885-01-08 | | [[diplomāts]] | [[Krievijas Impērija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]] | |- | [[Leon Michał Radziwiłł]] | data-sort-value="1722" | 1722-04-11 | data-sort-value="1751" | 1751-03-07 | [[grāfs]] | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[стражнік польны літоўскі]] |- | [[Leon Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-09-06 | data-sort-value="1927" | 1927-03-02 | | [[militārpersona]] | [[Francija]] | |- | [[Leon Władysław Radziwiłł]] | data-sort-value="1888" | 1888-12-22 | data-sort-value="1959" | 1959-04-08<br/>1959-04-07 | | | [[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Lucrezia Catharina Radziwill]] | | data-sort-value="1716" | 1716-08-20 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1876" | 1876-04-05 | data-sort-value="1966" | 1966-06-21 | | | | |- | [[Ludwik Aleksander Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Ludwik Dominik Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwik Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1773" | 1773 | data-sort-value="1830" | 1830 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwik Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwika Karolina Radziwiłł]] | data-sort-value="1667" | 1667-02-27 | data-sort-value="1695" | 1695-03-25 | [[princese]] | [[mecenāts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwika Konstancja Radziwiłł]] | data-sort-value="1742" | 1742 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Léa Radziwill]] | | | | | | |- | [[Maciej Józef Radziwiłł]] | data-sort-value="1842" | 1842-09-17 | data-sort-value="1907" | 1907-05-11 | [[grāfs]] | | | |- | [[Maciej Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1873" | 1873-07-27 | data-sort-value="1920" | 1920-11-05 | | | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1749" | 1749-11-10 | data-sort-value="1800" | 1800-09-02 | | [[komponists]]<br/>[[libretists]]<br/>[[castellan]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]] |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1961" | 1961-02-22 | | | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>[[mākslas kolekcionārs]] | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1998" | 1998-06-09 | | | | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1905" | 1905 | data-sort-value="1994" | 1994-11-06 | | | | |- | [[Marcelina Czartoryska]] | data-sort-value="1817" | 1817-05-18 | data-sort-value="1894" | 1894-06-05 | | [[komponists]]<br/>[[pianists]] | [[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Marcin Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1705" | 1705-11-11 | data-sort-value="1782" | 1782-01-11 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Maria Aleksandra Radziwiłł]] | data-sort-value="1753" | 1753 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Karolina Lubomirska]] | data-sort-value="1730" | 1730 | data-sort-value="1795" | 1795-01-10 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Małgorzata Radziwiłł]] | data-sort-value="1875" | 1875-12-16 | data-sort-value="1962" | 1962-07-17 | | | | |- | [[Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1625" | 1625 | data-sort-value="1660" | 1660-01-14 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Urszula Krasińska (neé Radziwiłł)]] | data-sort-value="1777" | 1777 | data-sort-value="1822" | 1822-02-23 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Wiktoria Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria z Gawdzickich Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1746" | 1746 | data-sort-value="1806" | 1806-12-08 | | [[aktieris]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Marianna Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mateusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1768" | 1768 | data-sort-value="1818" | 1818 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michalina Rzyszczewska]] | data-sort-value="1816" | 1816-04-10 | data-sort-value="1883" | 1883-06-29 | | | | |- | [[Michał Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1687" | 1687-10-01 | data-sort-value="1721" | 1721-08-29 | [[grāfs]] | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[starosta of Lida]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[староста неманойцкі]]<br/>[[staroste]]<br/>[[staroste de Wilkomierz]] |- | [[Michał Gedeon Radziwiłł]] | data-sort-value="1778" | 1778-09-24 | data-sort-value="1850" | 1850-05-24 | | [[militārpersona]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]]<br/>[[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]] | |- | [[Michał Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1744" | 1744-10-10<br/>1744-09-29 | data-sort-value="1831" | 1831-03-28 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[dzejnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[staroste de Bolimow]] |- | [[Michał Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1614" | 1614-10 | data-sort-value="1656" | 1656-08 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[staroste de Wolkow]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Czarne]]<br/>[[войт ваўкавыскі]] |- | [[Michał Kazimierz "Rybeńko" Radziwiłł]] | data-sort-value="1702" | 1702-06-13 | data-sort-value="1762" | 1762-05-15 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bratslav]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[staroste de Kremenets]]<br/>[[staroste d'Oster]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Michał Kazimierz Radziwiłł]] | data-sort-value="1635" | 1635-10-26 | data-sort-value="1680" | 1680-11-14 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[staroste d'Upytė]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[staroste de Propoïsk]]<br/>[[staroste de Telšiai]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[staroste d'Oster]]<br/>[[staroste de Homiel]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Michał Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1727" | 1727-05-18 | data-sort-value="1729" | 1729 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michał Piotr Radziwiłł]] | data-sort-value="1853" | 1853-05-17 | data-sort-value="1903" | 1903-09-17 | | [[izdevējs]]<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[publicists]]<br/>[[dizainers]] | | |- | [[Michał Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michał Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Michał Radziwiłł Rudy]] | data-sort-value="1870" | 1870-02-08 | data-sort-value="1955" | 1955-10-06 | | [[diplomāts]]<br/>[[militārpersona]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Vācijas Impērija|Vācijas impērija]]<br/>[[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Mikalojus Radvila the Old]] | data-sort-value="1450" | 1450 | No/unknown value | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[намеснік смаленскі]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[намеснік новагародскі]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[Court Marshal]] |- | [[Mikalojus Radvila XII]] | data-sort-value="1751" | 1751<br/>1748-08-01 | data-sort-value="1810" | 1810<br/>1811 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Polish elector]] |- | [[Mikhail Radziwiłł]] | data-sort-value="1791" | 1791-04-18 | data-sort-value="1846" | 1846-10-03 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Faustyn Radziwiłł]] | data-sort-value="1688" | 1688-05-21 | data-sort-value="1746" | 1746-02-02 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[Lithuanian chasnick]] |- | [[Mikołaj Franciszek Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj II Radziwiłł]] | data-sort-value="1470" | 1470 | data-sort-value="1521" | 1521<br/>1522-01 | | [[virsnieks]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bobrujsk]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]] |- | [[Mikołaj III Radziwiłł]] | data-sort-value="1492" | 1492<br/>1495 | No/unknown value | | [[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Roman Catholic Bishop of Samogitia]] |- | [[Mikołaj Krzysztof "the Orphan" Radziwiłł]] | data-sort-value="1549" | 1549-08-02 | data-sort-value="1616" | 1616-02-28 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[dienasgrāmatas rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Pyrenobotrys]] | [[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Polish elector]] |- | [[Mikołaj Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1695" | 1695-08-14 | data-sort-value="1715" | 1715-06-02 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[grand intendant du panetier de Lituanie]]<br/>[[staroste de Człuchów]] |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1746" | 1746-10-20 | data-sort-value="1795" | 1795-05-03 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Radoszkowicze]] |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1801" | 1801 | data-sort-value="1853" | 1853 | | | | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1587" | 1587 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj VII Radziwiłł]] | data-sort-value="1546" | 1546 | data-sort-value="1589" | 1589-12-18 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand veneur de Lituanie]]<br/>[[staroste de Merecz]] |- | [[Nicolas Radziwill]] | data-sort-value="1880" | 1880-07-04 | data-sort-value="1914" | 1914-11-17 | | | | |- | [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1512" | 1512 | data-sort-value="1584" | 1584-04-27 | | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[Grand Chancellor]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[staroste d'Ochmiany]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[grand veneur de Lituanie]]<br/>[[staroste de Vassilichki]]<br/>[[староста беліцкі]] |- | [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1515" | 1515-02-04 | data-sort-value="1565" | 1565-05-28 | [[grāfs]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[mecenāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Governor of Brest-Litovsk]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]] |- | [[Petronella Dowojno]] | data-sort-value="1526" | 1526 | No/unknown value<br/>1564 | | | | |- | [[Prince Albrecht-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1914" | 1914-05-10 | data-sort-value="1932" | 1932-06-23 | | | | |- | [[Prince Anton Radziwill]] | data-sort-value="1912" | 1912-10-08 | data-sort-value="1967" | 1967-03-07 | | | | |- | [[Prince Antoni Radziwill]] | data-sort-value="1936" | 1936-01-17 | data-sort-value="1999" | 1999-02-24 | | | | |- | [[Prince Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1899" | 1899-09-26 | data-sort-value="1920" | 1920-07-09 | | | | |- | [[Prince Boguslaw Radziwill]] | data-sort-value="1844" | 1844-01-04 | data-sort-value="1907" | 1907-05-14 | | | | |- | [[Prince Charles Ferdinand Radziwill]] | data-sort-value="1969" | 1969-09-29 | | | | | |- | [[Prince Charles Radziwill]] | data-sort-value="1931" | 1931-11-18 | data-sort-value="2016" | 2016-05-16 | | | | |- | [[Prince Dominik Radziwill]] | data-sort-value="2001" | 2001-05-15 | | | | | |- | [[Prince Dominik Rainer Radziwiłł]] | data-sort-value="1911" | 1911-01-22 | data-sort-value="1976" | 1976-11-19 | | [[aristokrāts]]<br/>[[militārpersona]] | [[Polija]] | |- | [[Prince Ferdinand Radziwill]] | data-sort-value="1935" | 1935-04-17 | data-sort-value="1992" | 1992-05-01 | | | | |- | [[Prince Jan Radziwill]] | data-sort-value="1947" | 1947-08-08 | | | [[uzņēmējs]] | | |- | [[Prince Jan Radziwill]] | data-sort-value="1993" | 1993-10-27 | data-sort-value="1993" | 1993-10-27 | | | | |- | [[Prince Janusz Radziwill]] | data-sort-value="1843" | 1843-02-26 | data-sort-value="1923" | 1923 | | | | |- | [[Prince Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1942" | 1942-11-04 | data-sort-value="2001" | 2001-08-27 | | | | |- | [[Prince Karol-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1912" | 1912-05-03 | data-sort-value="2005" | 2005-11-27 | | | | |- | [[Prince Ladislaus Radziwill]] | data-sort-value="1909" | 1909 | | | | | |- | [[Prince Ludwik Radziwill]] | data-sort-value="1911" | 1911-03-27 | data-sort-value="1928" | 1928-03-19 | | | | |- | [[Prince Martin Radziwill]] | data-sort-value="1965" | 1965-08-04 | | | | | |- | [[Prince Michael Radziwill]] | data-sort-value="1907" | 1907-04-18<br/>1907-04-17 | data-sort-value="1974" | 1974-06-04 | | | | |- | [[Prince Olbrecht Radziwill]] | data-sort-value="1931" | 1931-07-14 | data-sort-value="2010" | 2010 | | | [[Polija]] | |- | [[Prince Peter Nicholas Radziwill]] | data-sort-value="1970" | 1970-04-05 | | | | | |- | [[Prince Wladislaw Radziwill]] | data-sort-value="1836" | 1836-03-12 | data-sort-value="1922" | 1922 | | | | |- | [[Prince Wladislaw Radziwiłł]] | data-sort-value="1881" | 1881-07-01 | data-sort-value="1963" | 1963-10-16 | | | | |- | [[Princess Adele Ada Albertine Radziwill]] | data-sort-value="1879" | 1879 | data-sort-value="1899" | 1899 | | | | |- | [[Princess Alexandra Radziwill]] | data-sort-value="1970" | 1970-09-01 | | | | | |- | [[Princess Anna Maria Radziwill]] | data-sort-value="1907" | 1907-10-02 | data-sort-value="1995" | 1995-06-01 | | | | |- | [[Princess Christina Radziwill]] | data-sort-value="1908" | 1908-11-15 | data-sort-value="2003" | 2003-08-13 | | | | |- | [[Princess Diana Radziwill]] | data-sort-value="1953" | 1953-05-30 | | | | | |- | [[Princess Dolores Radziwill]] | data-sort-value="1886" | 1886-06-26 | | | | | |- | [[Princess Eleonore Radziwill]] | data-sort-value="1918" | 1918-08-02 | | | | | |- | [[Princess Elira Radziwill]] | data-sort-value="1841" | 1841-01-15 | data-sort-value="1869" | 1869-05-28 | | | | |- | [[Princess Elisabeth Radziwill]] | data-sort-value="1939" | 1939 | | | | | |- | [[Princess Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1894" | 1894-03-06 | data-sort-value="1986" | 1986-05-03 | | | | |- | [[Princess Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1850" | 1850-11-29 | data-sort-value="1931" | 1931-08-18 | | | | |- | [[Princess Eufemia Radziwill]] | data-sort-value="1850" | 1850-10-01 | data-sort-value="1877" | 1877-11-29 | | | | |- | [[Princess Felicia Radziwill]] | data-sort-value="1849" | 1849-02-25 | data-sort-value="1930" | 1930-12-07 | | | | |- | [[Princess Helena Radziwill]] | data-sort-value="1874" | 1874-02-14 | data-sort-value="1958" | 1958-12-12 | | | | |- | [[Princess Isabella Radziwill]] | data-sort-value="1964" | 1964-04-30 | | | | | |- | [[Princess Izabella Radziwill]] | data-sort-value="1915" | 1915-01-04 | data-sort-value="1996" | 1996-09-11 | | | | |- | [[Princess Jadwiga Radziwill]] | data-sort-value="1841" | 1841-06-29 | data-sort-value="1894" | 1894-02-25 | | | | |- | [[Princess Karolina-Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1997" | 1997-05-13 | | | | | |- | [[Princess Krystyna Radziwill]] | data-sort-value="1937" | 1937-06-12 | data-sort-value="2024" | 2024-11-26 | | | | |- | [[Princess Leon-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1922" | 1922-10-28 | | | | | |- | [[Princess Leontyna Radziwill]] | data-sort-value="1839" | 1839-09-29 | data-sort-value="1857" | 1857-05-06 | | | | |- | [[Princess Leontyna Radziwill]] | data-sort-value="1904" | 1904-09-26 | data-sort-value="1995" | 1995-01-10 | | | | |- | [[Princess Lida Radziwill]] | data-sort-value="1959" | 1959-08-29 | | | | | |- | [[Princess Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1838" | 1838-06-05 | data-sort-value="1876" | 1876-03-25 | | | | |- | [[Princess Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1956" | 1956-01-23 | | | | | |- | [[Princess Maria Radziwill]] | data-sort-value="1865" | 1865-10-14 | data-sort-value="1869" | 1869-08-22 | | | | |- | [[Princess Maria Renata Radziwill]] | data-sort-value="1954" | 1954-07-11 | | | | | |- | [[Princess Maria-Teresa Radziwill]] | data-sort-value="1910" | 1910-01-19 | | | | | |- | [[Princess Matylda Radziwill]] | data-sort-value="1836" | 1836-10-16 | data-sort-value="1918" | 1918-01-05 | | | | |- | [[Princess Monika Radziwill]] | data-sort-value="1937" | 1937 | | | | | |- | [[Princess Roza Radziwill]] | data-sort-value="1884" | 1884-11-26 | data-sort-value="1949" | 1949-12-01 | | | [[Polija]] | |- | [[Princess Teresa Barbara Radziwill]] | data-sort-value="1714" | 1714-05-20 | data-sort-value="1780" | 1780-12-09 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Borcian]] |- | [[Princess Teresa Radziwill]] | data-sort-value="1889" | 1889-12-29 | data-sort-value="1975" | 1975-02-10 | | | | |- | [[Princess Theresa Margareta Radziwill]] | data-sort-value="1967" | 1967-02-17 | | | | | |- | [[Radvila Astikas]] | data-sort-value="1384" | 1384<br/>1411 | data-sort-value="1477" | 1477 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Court Marshal]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[staroste d'Onikszty]]<br/>[[староста троцкі]] |- | [[Sirputis]] | data-sort-value="1340" | 1340 | data-sort-value="1400" | 1400 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Sofia Radziwiłł]] | | data-sort-value="1541" | 1541 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Sofia Radziwiłł]] | | No/unknown value | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Stanislas Radziwill]] | | | | | | |- | [[Stanislovas Radvila]] | data-sort-value="1930" | 1930-03-10 | | | | | |- | [[Stanisław Albrecht Radziwiłł]] | data-sort-value="1914" | 1914-07-21 | data-sort-value="1976" | 1976-07-27 | | [[diplomāts]] | [[Polija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | |- | [[Stanisław Jerzy Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Stanisław Kazimierz Radziwiłł]] | data-sort-value="1648" | 1648 | data-sort-value="1690" | 1690-12-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1559" | 1559-05-12 | data-sort-value="1599" | 1599-03-19 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]] |- | [[Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1722" | 1722-05-08 | data-sort-value="1787" | 1787-04-22 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[grand chambellan de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Stanisław Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-02-06 | data-sort-value="1920" | 1920-04-28 | | [[virsnieks]] | [[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Stefania Radziwiłł]] | data-sort-value="1809" | 1809-12-09 | data-sort-value="1832" | 1832-07-26 | | | [[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Tatiana Radziwiłł]] | data-sort-value="1939" | 1939-08-28 | data-sort-value="2025" | 2025-12-19 | [[princese]] | [[aristokrāts]]<br/>[[bakteriologs]] | [[Francija]] | |- | [[Tekla Adelajda Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Tekla Anna Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1608" | 1608 | data-sort-value="1637" | 1637-03-20 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Tekla Róża Radziwiłł]] | data-sort-value="1703" | 1703-09-05 | data-sort-value="1747" | 1747-11-25 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Konstancja Morawska]] | data-sort-value="1738" | 1738-09-03 | data-sort-value="1818" | 1818<br/>1807 | | [[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Radziwiłłówna]] | data-sort-value="1745" | 1745 | No/unknown value | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Zofia Radziwiłł]] | data-sort-value="1772" | 1772 | data-sort-value="1801" | 1801 | | | | |- | [[Udalryk Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1712" | 1712-01-05 | data-sort-value="1770" | 1770-07-21 | | [[dzejnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Confederate of the Confederacy]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Regimentarz]]<br/>[[Great Scribe of Lithuania]]<br/>[[staroste de Minsk]] |- | [[Wanda Radziwill]] | data-sort-value="1877" | 1877-01-30 | data-sort-value="1966" | 1966-08-09 | | | | |- | [[Weronika Joanna Radziwiłł]] | data-sort-value="1754" | 1754 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Wiktoria Radziwiłł]] | data-sort-value="1795" | 1795 | data-sort-value="1824" | 1824 | | | | |- | [[Wilhelm Fürst von Radziwill]] | data-sort-value="1797" | 1797-03-19 | data-sort-value="1870" | 1870-08-05 | | [[militārpersona]]<br/>[[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Wojciech Radziwiłł]] | data-sort-value="1478" | 1478 | data-sort-value="1519" | 1519-04-19<br/>1519-07-05 | | [[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[diocesan bishop]]<br/>[[Roman Catholic bishop of Vilnius]] |- | [[Zofia Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Zofia z Radziwiłłów Dorohostajska]] | data-sort-value="1577" | 1577 | data-sort-value="1614" | 1614 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Zygmunt Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1591" | 1591-12-04 | data-sort-value="1642" | 1642-11-05 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[chamberlain]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[падкаморы пазнаньскі]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Zygmunt Radziwiłł]] | data-sort-value="1822" | 1822-02-02 | data-sort-value="1892" | 1892-07-07 | | [[mākslas kolekcionārs]] | | |- | [[Élisabeth Radziwiłł]] | | data-sort-value="1565" | 1565<br/>No/unknown value | | | | |- | [[Альбрэхт Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Анастасія Радзівіл]] | data-sort-value="1624" | 1624 | data-sort-value="1688" | 1688 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Аляксандр Радзівіл]] | data-sort-value="1793" | 1793 | data-sort-value="1801" | 1801 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Аляксандр Радзівіл]] | | data-sort-value="1863" | 1863 | | | | |- | [[Аляксандра Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Алёйзы Аляксандр Радзівіл]] | data-sort-value="1798" | 1798 | data-sort-value="1808" | 1808 | | | | |- | [[Барбара Радзівіл]] | | | | | | |- | [[Ванда Радзівіл]] | | data-sort-value="1912" | 1912 | | | | |- | [[Вацлаў Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Вільгельм Тройдэн Радзівіл]] | data-sort-value="1830" | 1830 | data-sort-value="1883" | 1883 | | | | |- | [[Віршул]] | | | | | | |- | [[Ганна Аўгустына Радзівіл]] | data-sort-value="1726" | 1726 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ганна Малгажата Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ганна Радзівіл]] | data-sort-value="1765" | 1765 | data-sort-value="1837" | 1837 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Геранім Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Дамінік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Канстанцыя Радзівіл]] | data-sort-value="1796" | 1796 | data-sort-value="1824" | 1824 | | | | |- | [[Канстанцыя Соф’я Радзівіл]] | data-sort-value="1635" | 1635 | data-sort-value="1687" | 1687 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Караль Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Кацярына Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Людвік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Людвік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Марыя Гертруда Радзівіл]] | data-sort-value="1720" | 1720 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Марыя Радзівіл]] | data-sort-value="1791" | 1791 | data-sort-value="1875" | 1875 | | | | |- | [[Марыяна Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]] | data-sort-value="1589" | 1589 | data-sort-value="1614" | 1614 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Францішак Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Філіп Радзівіл]] | data-sort-value="1827" | 1827 | data-sort-value="1870" | 1870 | | | | |- | [[Міхал Радзівіл]] | data-sort-value="1656" | 1656 | data-sort-value="1672" | 1672 | | | | |- | [[Соф’я Агнешка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Соф’я Радзівіл]] | data-sort-value="1552" | 1552 | data-sort-value="1599" | 1599 | | | | |- | [[Станіслаў Радзівіл]] | | data-sort-value="1531" | 1531 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[staroste de Wilkomierz]] |- | [[Станіслаў Радзівіл]] | | data-sort-value="1590" | 1590 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Стэфан Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Стэфанія Радзівіл]] | | | | | | |- | [[Сірпуць]] | | | | | | |- | [[Тэрэза Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Удальрыка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Фелікс Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Францішак Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Францішак Радзівіл]] | data-sort-value="1800" | 1800 | data-sort-value="1840" | 1840 | | | | |- | [[Францішка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Элеанора Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Юзаф Альбрэхт Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Юлія Радзівіл]] | data-sort-value="1788" | 1788 | data-sort-value="1873" | 1873 | | | | |- | [[Юлія Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Якуб Радзівіл]] | data-sort-value="1748" | 1748 | data-sort-value="1808" | 1808 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Мацей Радзівіл]] | data-sort-value="1930" | 1930-02-05 | data-sort-value="2004" | 2004-08-12 | | | | |- | [[Ян Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Радзівіл]] | data-sort-value="1619" | 1619 | data-sort-value="1628" | 1628 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Уладзіслаў Радзівіл]] | data-sort-value="1620" | 1620 | data-sort-value="1662" | 1662 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |} {{Wikidata list end}} 5x4iev3ysuvv73cctf6n49acov857it 0 312604 4541935 4539530 2026-10-31T06:13:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541935 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''All Aboard!'' ("Visi uz klāja!") |attēls = ESC_2018_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2018|05|12}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2018|05|8}} |otrais pusfināls = {{dat|2018|05|10}} |vadītājs (i) = [[Katarina Furtado]]<br />[[Daniela Rua]]<br />[[Filomena Kautela]]<br />[[Silvija Alberto]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) |vieta = {{ESC|Portugāle}}, [[Lisabona]], ''[[Altice Arena]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Izraēla}} ''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]'' |balsošanas sistēma = 50% telebalsošana un SMS balsošana un 50% žūrija 5 cilvēku sastāvā novērtē dziesmas 12, 10 un 8-1 punkta skalā. |dalībvalstis = 43 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Krievija}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''Fināls'''<ref name = "Viesmākslinieki1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/03/ultima-hora-conheca-os-artistas.html|title=ESC2018: Conheça os artistas confirmados na Grande Final do Festival Eurovisão 2018|last=Carrilho|first=Nuno|publisher=ESC Portugal|website=escportugal.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.formulatv.com/noticias/77756/salvador-sobral-ana-moura-artistas-estaran-final-eurovision-2018/|title=Eurovisión 2018: Salvador Sobral, Ana Moura, Mariza, Branko y Beatbombers actuarán en la Gran Final|last1=Ortiz|first1=Laura|publisher=Fórmula TV|website=formulatv-com|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Spanish}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.sapo.pt/showbiz/artigos/salvador-sobral-ana-moura-e-mariza-na-final-da-eurovisao|title=Salvador Sobral, Ana Moura e Mariza na final da Eurovisão|publisher=Sapomag|website=mag.sapo.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><br/ ><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br/ >[[Marise]] un [[Anna Moura]] — [[fado]] priekšnesums<br/ >''[[Beatbomers]]'' — karogu parāde ar [[skrečošana]]s mūziku<br/ ><u>Starpšova priekšnesumi</u><br/ >[[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' un jaunais singls, kā arī kopā ar [[Kaitans Veluzo|Kaitanu Veluzo]]<br/ >[[Branko]] — [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] priekšnesums kopā ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]] |map = ESC 2018 Map.svg |col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis |col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2018. gada konkursā |col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2017]] |nākamais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019 ►]] }} '''2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2018}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2018}}) bija 63. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Pirmo reizi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] vēsturē tas notika [[Portugāle]]s galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Salvadors Sobrals|Salvadora Sobrala]] uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] [[Kijiva|Kijivā]] ar dziesmu'' [[Amar pelos dois]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Lisbon revealed as Host City of the 2018 Eurovision Song Contest!|access-date=2017-07-25}}</ref> Trīs šovus vadīja [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Filomena Kautela]] un [[Silvija Alberto]]. Konkursā piedalījās rekordaugsts dalībvalstu skaits — 43 valstis (arī [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada]] konkursos). [[Krievija]] atgriezās konkursā pēc pārtraukuma [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|title=Julia Samoylova will participate in the Eurovision Song Contest 2018|accessdate=2017-07-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170815101003/https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|archivedate=2017-08-15}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]] neviena valsts nebija izstājusies no tā. Pusfināli notika {{dat|2018|05|8|6=un|7=10}} un {{dat||05|10}}, savukārt fināls — {{dat||05|12}}. Konkursā uzvarēja ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' no [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]]''.'' == Norises vieta == [[Portugāle]] iespēju rīkot 2018. gada konkursu izcīnīja pēc uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]]. Jau nākamajā dienā pēc fināla, [[Portugāle]]s raidsabiedrība [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja, ka Portugāle oficiāli piekrīt rīkot 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu. === Kandidātpilsētas === Sākotnēji par rīkotājpilsētu tika izvēlēta [[Lisabona]], taču vēlāk konkursu pieteicās rīkot arī citas Portugāles pilsētas kā [[Braga]], [[Gundumara]] un [[Santa Marija da Feira]], kā arī [[Espinja]], [[Gimarainša|Ginmaraiša]] un [[Portimauna]]. Portugāles otrās lielākās pilsētas [[Portu]] mērs [[Rujs Moreira]] paziņoja, ka Portu nav ieinteresēta "tērēt miljoniem eiro", lai varētu rīkot konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/portugal-rui-moreira-diz-que-o-porto.html|title=Portugal: Rui Moreira diz que o Porto não está interessado em organizar a Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> taču viņš atbalstīja [[Portu metropolitēna zona]]s pilsētu pieteikšanos rīkotājpilsētu konkursā. {{dat|2017|06|13}} RTP pārstāvji tikās ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] veidotāju grupu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] birojā [[Ženēva|Ženēvā]]. Tikšanās laikā pārrunāja dažādas lietas, kas saistītas ar konkursa rīkošanu, un mācījās no iepriekšējā gada rīkotāju — [[Ukraina]]s pieredzes. Tās laikā tika pārrunāti rīkotājpilsētu kandidāti.<ref name="Reference Group">{{tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=A new chapter: Portuguese delegation meets the Reference Group|url=https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|website=eurovision.tv|publisher=EBU|accessdate=27 June 2017|date=14 June 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614143452/https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|archivedate=14 June 2017}}</ref> {{dat|2017|06|13}} EBU Eirovīzijas koordinators [[Juns Ūla Sanns]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas rīkotājpilsēta būs [[Portugāle]]s galvaspilsēta [[Lisabona]] ar ''[[Altice Arena]]''.<ref name="Datumi un rīkotājpilsēta3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Eurovision 2018 Date and Host City Confirmed|publisher=Eurovision TV|accessdate=25 May 2017}}</ref> RTP arī norādīja [[Nāciju parks|Nāciju parku]], kur atrodas ''Altice Arena'', kā dažādu pasākumu, kuri saistīti ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]], norises vietu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Festival Eurovisão da Canção 2018 vai decorrer no Parque das Nações|url=https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|accessdate=25 July 2017|publisher=[[Portugāles Radio un televīzija]]|date=25 July 2017|language=pt|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170725211013/https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|archivedate=25 July 2017}}</ref>{{VietasKarte+ |float=top|Portugal |width=255 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)<br/ >Kandidātpilsētas (sarkanā) |places= {{VietasKarte~ |Portugal |lat=38.7109 |long=-9.1378 |label=[[Lisabona]] |position=right|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.15 |long=-8.533333 |label=[[Gundumara]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.540989 |long=-8.422736 |label=[[Braga]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=40.936121 |long=-8.578285 |label=[[Santa Marija da Feira]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.435280 |long=-8.306235 |label=[[Gimarainša]] |position=right}} }}{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji<!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Attēls ! Ietilpība ! Piezīmes |- |[[Braga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/06/esc2018-braga-quer-conhecer-caderno-de.html|title=ESC2018: Braga quer conhecer caderno de encargos da Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=5 June 2017}}</ref> |[[Bragas Izstāžu centrs]] |[[Attēls:Parque de Exposições de Braga.jpg|200px|The Exhibition Park of Braga during the exhibition "Expomotor".]] |3 000 — 15 000<small>(pēc rekonstrukcijas darbiem)</small><ref name="Braga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|title=ESPECIAL Quem irá receber o Festival Eurovisão 2018? Conheça a cidade de Braga|work=escportugal.pt|accessdate=23 June 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180131002608/http://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|archivedate={{dat|2018|01|31||bez}}}}</ref> |Centrs rīko Bragas iknedēļas tirgu. Pašlaik centrā ir ietilpība 3000 cilvēkiem, bet, ja šī vieta būtu izvēlēta, centrā notiktu rekonstrukcija, lai varētu uzņemt 15 000 cilvēku, tomēr Bragas pilsētā nav pietiekam daudz viesnīcu gultu, lai varētu izpildīt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] norādītos noteikumus.<ref name="Braga" /> |- |[[Gimarainša]]<ref name="Portugāļu atlase">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/|title=Festival da Canção 2018 to be hosted in Guimarães [Updated]|last1=Filipe|first1=Emanuel|publisher=ESCXtra|website=escxtra.com|accessdate=26 July 2017|date=26 July 2017|archive-date={{dat|2017|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171119125705/https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/}}</ref> |[[Ginmaraišas daudzfunkcionālais paviljons]]<ref name="Portugāļu atlase" /> |[[Attēls:Multiusos Guimaraes.jpg|200px]] |10 000<ref name="Portugāļu atlase" /> |Rīko izstādes, tirgus, kongresus, koncertus, kā arī sporta pasākumus. [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) izvēlējās šo vietu kā 2018. gada konkursa Portugāles nacionālās atlases fināla norises vietu.<ref name="Portugāļu atlase" /> |- |[[Gundumara]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blitz.sapo.pt/principal/update/2017-05-26-Ha-cinco-cidades-portuguesas-a-disputar-a-final-da-Eurovisao|title=Há cinco cidades portuguesas a disputar a final da Eurovisão|work=http://blitz.sapo.pt|accessdate=26 May 2017}}</ref> |[[Gundumaras Zelta sirds daudzfunkcionālā zāle|Gundumaras daudzfunkcionālā zāle]] | |8 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/especial-esc2018-estas-arenas-podiam.html|title=[ESPECIAL] ESC2018: Estas arenas podiam receber a Eurovisão 2018|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> |Rīko vairākus sporta turnīrus, kā arī koncertus. Gundumaras pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai uzņemtu visus viesus, kā arī nav publiska pilsētas transporta sistēma. Ja šī vieta tiktu izvēlēta būtu problēmas arī ar preses centru<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/ultima-hora-eurovisao-2018-sera-em.html|title=Portugal: Eurovision 2018 will be in Lisbon|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> |- style="background:#ccccff;" |[[Lisabona]]<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā" />{{dagger}} |''[[Altice Arena]]'' |[[Attēls:Pavilhão Atlântico Meo Arena - Helder Palma.jpg|200x200px]] |20 000 |Šī ir lielākā arēna Portugālē, kā arī viena no lielākajām Eiropā. Arēna rīkojusi ''[[Expo '98]]'', 1999. gada [[Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|Pasaules U-19 čempionātu basketbolā]] un citus pasākumus. Netālu no arēnas atrodas metro stacija, kā arī lidosta. Lisabonai nebūtu nekādu problēmu uzņemt visus viesus. |- |[[Santa Marija da Feira]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/esc2018-guimaraes-faro-e-santa-maria-da.html|title=ESC2018: Guimarães, Faro and Santa Maria da Feira interested in receiving Eurovision|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> | ''[[Europarque]]'' (Eiroparks)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jornaldenegocios.pt/economia/cultura/detalhe/conselho-metropolitano-do-porto-quer-festival-eurovisao-da-cancao-2018-no-europarque|title=Conselho Metropolitano do Porto quer Festival Eurovisão da Canção 2018 no Europarque|work=jornaldenegocios.pt|accessdate=24 May 2017}}</ref> | [[Attēls:Europarque (Santa Maria da Feira).jpg|200px|[[Visionarium]]'s view to the Europarque.]] | 11 000 | Rīkojusi 2001. gada [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] nacionālo atlasi [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]], kā arī vairākus citus koncertus. Pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai varētu uzņemt visus kokursa viesus. Šo izvēli atbalstīja Portu metropolitēna zonas pārvalde. |} ==== EBU nosacījumi rīkotājpilsēta ==== * Arēnas ietilpībai ir jābūt apmēram 10 000 vietu, tai jābūt arī jumtam * Maksimāli tuvu arēnai jāatrodas preses centram, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu. * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem un faniem * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem, tajā ir jābūt arī sakārtotai transporta infrastruktūrai, kā arī starptautiskai lidostai === Saistīti pasākumi === Dienā, kad tika paziņota rīkotājpilsēta — [[Lisabona]], tika paziņotas arī norises vietas tādiem ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītiem pasākumiem kā atklāšana ar sarkanā (zilā) paklāja ceremoniju, Eiroklubs un Eirovīzijas ciemats''.'' ==== Eirovīzijas ciemats ==== Eirovīzijas ciemats ir oficiāla Eirovīzijas dziesmu konkursa fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, un tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts tas. [[Portugāles Radio un televīzija]]s ģenerāldirektors [[Gunsalo Reiss|Gosalo Reiss]] paziņoja to, ka Lisabonas dome ir devusi atļauju izmantot Eirovīzijas ciematam [[Lisabonas komerciālais laukums|Lisabonas komerciālo laukumu]], kas zināms arī kā pils laukums, tas ir arī lielākais laukums visā pilsētā un atrodas blakus [[Težu]] upei. Tā bija oficiālā festivāla norises vieta Lisabonā Eirovīzijas laikā, tur atradās skatuve, un, kur uzstājās vairāki mākslinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa|title=Festival da Eurovisão 2018 vai ser em Lisboa|date=25 July 2017|publisher=Câmara Municipal de Lisboa|access-date={{dat|2017|07|28||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170803090304/http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/confirmado-parque-das-nacoes-recebe-o.html|title=[CONFIRMADO] Terreiro do Paço em Lisboa reservado durante duas semanas de maio|date=25 July 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref> Eirovīzijas ciemats tika atklāts {{dat|2018|05|4|6=un|7=10}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/euroclub|title=EuroClub - Eurovision Song Contest|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=24 February 2018|archive-date={{dat|2018|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180307082259/https://eurovision.tv/euroclub}}</ref> ==== Zilais paklājs ==== Sarkanais paklājs (šī gada konkursā tas būs zilais paklājs) atradās [[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejs|Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejā]] (MAAT), ceremonija notika {{dat|2018|05|6|6=un|7=10}}. Pasākuma laikā prese, fani un viesi varēja satikties ar visiem konkursa dalībniekiem.<ref name="Atklāšana">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/152786/eurovision-2018-rtp-reveals-opening-ceremony-welcome-reception-venue/|title=Eurovision 2018: RTP reveals Opening Ceremony and Welcome Reception venue|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=24 February 2018|date=12 January 2018}}</ref> ==== Konkursa atklāšana ==== Pēc sarkanā (zilā) paklāja ceremonijas, [[Lisabonas elektrības muzejs|Lisabonas elektrības muzejā]] notika konkursa atklāšanas pasākums.<ref name="Atklāšana" /> ==== Eiroklubs ==== Eiroklubs ir vieta, kur notiek dažādas ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītas ballītes, pasākumi un dalībnieku uzstāšanās, taču tajā nav atļauts ierasties faniem, presei un delegācijām. [[Lisabona|Lisabonā]] tas notika vietā, kas atrodas netālu no Eirovīzijas ciemata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/161148/eurovision-2018-euroclub-venue-changes-new-venue-to-be-announced-in-due-course/|title=Eurovision 2018: Euroclub venue changes; new venue to be announced in due course!|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> <gallery mode="packed" heights="135"> File:Plaza del Comercio, Lisboa, Portugal, 2012-05-12, DD 02.JPG|[[Lisabonas komerciālais laukums]]<br />Eirovīzijas ciems File:Exterior of Museu de Arte, Arquitetura e Tecnologia 67.jpg|[[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģiju muzejs]]<br />Sarkanais (zilais) paklājs </gallery> == Formāts == === Datumi === 2017. gada 25. maijā tika paziņoti konkursa norises datumi: * 1. pusfināls notika {{dat|2018|05|8|L}} * 2. pusfināls notika {{dat|2018|05|10|L}} * Fināls notika {{dat|2018|05|12|L}} === Vizuālais dizains === Konkursa sauklis ''All aboard!'' jeb "Visi uz klāja!" tika paziņots {{dat|2017|11|7|L}} preses konferencē [[Lisabonas Okeanārijs|Lisabonas okeanārijā]]. Konkursa vizuālais dizains sastāv no dažādām okeāna radībām, kas parāda un pierāda [[Lisabona]]s un visas [[Portugāle]]s atrašanos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē, kā arī valsts seno vēsturi, kas saistīta ar [[Kuģniecība|kuģniecību]]. Neskaitot galveno logo, kas sastāv no stilizēta gliemežvāka, ir izstrādāti vēl 12 dažādi logo, uz kuriem ir parādītas dažādas okeāna [[ekosistēma]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018|work=Eurovision.tv|access-date=7 November 2017}}</ref> === Vadītāji === {{dat|2018|01|8|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu vadīs pirmo reizi 4 sievietes: [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Silvija Alberto]] un [[Filomena Kautela]]. Tā bija pirmā reize kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]], kad vadītājs nav vīrietis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Farren|first1=Neil|title=Eurovision 2018: Four Women to Host|url=https://eurovoix.com/2018/01/08/eurovision-2018-four-women-host/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=8 January 2018|date=8 January 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-for-eurovision-2018-revealed|title=Here come the girls! Presenters of Eurovision 2018 revealed!|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|access-date=8 January 2018}}</ref> {{dat|2018|05|4|L}} tika paziņots, ka [[Filomena Kautela]] būs ''green-room'' vadītāja. <gallery mode="packed" heights="135"> Attēls:Catarina Furtado.png|[[Katarina Furtado]] Attēls:Daniela Ruah - Monte-Carlo Television Festival.jpg|[[Daniela Rua]] Attēls:Sílvia Alberto.png|[[Silvija Alberto]] Attēls:Filomena Cautela.png|[[Filomena Kautela]] </gallery>Zilā paklāja ceremoniju vadīja [[aktrise]] [[Klaudija Semento]], [[radio]] vadītāja [[Ineža Lopeza Gonsalvesa]], kā arī [[aktieris]] un [[Televīzija|TV]] raidījumu vadītājs [[Pedro Grenžers]] un [[aktieris]] un [[režisors]] [[Pedro Penims]], kuri abi vadīja arī preses konferences.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-blue-carpet-lisbon-2018|title=Eurovision 2018: They will host the Blue Carpet! - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|website=eurovision.tv|accessdate=24 April 2018|date=23 April 2018}}</ref> === Skatuve === [[Attēls:Eurovisión stage.jpg|thumb|300x300px|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa skatuve]] Konkursa skatuves dizains tika atklāts {{dat|2017|12|5|L}}, un tās dizaineris ir [[Floriāns Vielders]], kurš bijis skatuves dizaineris [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011.]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]] skatuvēm. Tās pamatā ir 4 galvenās iezīmes [[Portugāles vēsture|Portugāles vēsturē]] un [[Portugāles kultūra|kultūrā]] — [[jūra]], [[navigācija]], [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]] un [[kuģniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2018-stage-design-revealed|title=Exclusive : The stage for Lisbon 2018 is revealed !|last=Jordan|first=Paul|website=eurovision.tv|access-date=2017. gada 11. septembris|date=2017. gada 5. decembris}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] uz skatuves neatradās neviens [[LED]] ekrāns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/154175/eurovision-2018-fresh-stage-design-pictures-released-no-led-screens-lisbon/|title=Eurovision 2018: Fresh stage design pictures released; no LED screens in Lisbon|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|date=9 December 2017}}</ref> === Jaunie noteikumi === Iepriekšējā gada konkursa notikumu dēļ, sakarā ar rīkotājpilsētas izvēli un nesaskaņām starp [[Ukraina]]s valdību un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvi konkursā [[Jūlija Samoilova|Jūliju Samoilovu]], kā arī par nekorektiem [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnijas]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] žūrijas balsošanas rezultātiem, [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] šī gada konkursam nolēma manīt Eirovīzijas dziesmu konkursa noteikumus. Kopš šī brīža katrai dalībvalstij būs aizliegts piedalīties ar dalībnieku vai arī sūtīt uz rīkotājpilsētu kādu no komandas dalībniekiem, kas varētu pārkāpt, ieceļojot valstī, attiecīgās valsts likumus. Neatļaus arī valsts žūrijā iekļaut cilvēkus, kas būtu saistīti ar attiecīgās valsts pārstāvošo dalībnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/esc2018-ebuuer-lanca-novo-conjunto-de.html|title=ESC2018: EBU/UER lança novo conjunto de regras do Festival Eurovisão|date=12 August 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/pec-skandala-ar-krievijas-parstavi-mainiti-eirovizijas-noteikumi.d?id=49102033|title=Pēc skandāla ar Krievijas pārstāvi mainīti 'Eirovīzijas' noteikumi|date=2 August 2017|website=delfi.lv|publisher=Delfi}}</ref> === Budžets === {{dat|2017|05|16|L}} [[Portugāles Radio un televīzija]]s direktors [[Gunsalo Reiss]] paziņoja, ka 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]] netiks tērēts pārmērīgi daudz naudas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://observador.pt/2017/05/16/rtp-vai-encontrar-condicoes-para-fazer-eurovisao-sem-excessos/|title=RTP vai encontrar condições para fazer Eurovisão “sem excessos”|work=observador.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 16. maijā Lisabonas mērs [[Fernando Medina]] paziņoja to, ka pilsētā, [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] norises laikā tiks ieviests tūristu [[nodoklis]] par palikšanu pilsētā, kas finansēs [[Portugāle]]s, [[Lisabona]]s un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] izmaksas 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/eurovision-2018-lisbon-tourist-tax-finance-contest/|title=EUROVISION 2018: LISBON TOURIST TAX TO FINANCE CONTEST|last1=Farren|first1=Neil|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=2017. gada 8. augusts|date=2017. gada 8. augusts}}</ref> === Pusfināla sadalījuma izloze === Izloze noteica, kura valsts piedalīsies kurā pusfinālā. Tā notika {{dat|2018|01|29|L}} [[Lisabonas pilsētas zāle|Lisabonas pilsētas zālē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ebu.ch/news/2017/11/42-countries-to-take-part-in-2018-eurovision-song-contest|title=42 countries to take part in 2018 Eurovision Song Contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=7 November 2017}}</ref> 37 no 43 valstīm, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no "lielā sešinieka" balsos katrā no pusfināliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=12 January 2018 |url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-for-eurovision-2018-semi-final-allocation-draw|title=All Aboard for the Semi-Final Allocation Draw|publisher=eurovision.tv|accessdate=12 January 2018}}</ref> {| class="wikitable" !1. grupa !2. grupa !3. grupa !4. grupa !5. grupa !6. grupa |- |{{ESC|Albānija}} |{{ESC|Dānija}} |{{ESC|Armēnija}} |{{ESC|Bulgārija}} |{{ESC|Austrālija}} |{{ESC|Beļģija}} |- |{{ESC|Horvātija}} |{{ESC|Islande}} |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{ESC|Grieķija}} |{{ESC|Austrija}} |{{ESC|Igaunija}} |- |{{ESC|Maķedonija}} |{{ESC|Īrija}} |{{ESC|Baltkrievija}} |{{ESC|Kipra}} |{{ESC|Čehija}} |{{ESC|Latvija}} |- |{{ESC|Melnkalne}} |{{ESC|Norvēģija}} |{{ESC|Gruzija}} |{{ESC|Moldova}} |{{ESC|Izraēla}} |{{ESC|Lietuva}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{ESC|Somija}} |{{ESC|Krievija}} |{{ESC|Rumānija}} |{{ESC|Malta}} |{{ESC|Nīderlande}} |- |{{ESC|Slovēnija}} |{{ESC|Zviedrija}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ungārija}} |{{ESC|Sanmarīno}} |{{ESC|Polija}} |- |{{ESC|Šveice}} | colspan="5" | |} === Atklāšanas un starpšova viesmākslinieku priekšnesumi === {{dat|2018|03|12|L}} [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja pirmos konkursa šovu viesmāksliniekus. Finālā atklāšanas priekšnesums bija [[fado]] žandra, kuru izpildījq dziedātājas [[Marisa]] un [[Anna Moura]]. Tam sekoja karogu parāde, kas bija līdzīga visām atklāšanas ceremonijām kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]]. Fona mūzika bija portugāļu dueta ''[[Beatbombers]]'' dziesmas, kuras tas izpildīja tiešraidē. Starpšova viesmākslinieki bija [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājs [[Salvadors Sobrals]], kurš izpildīja savu uzvarētāja dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kā arī jauno singlu. Vēl finālā uzstājās [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] mākslinieks [[Branko]] ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Maira Andradže|Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]].<ref name = "Viesmākslinieki1" /><ref name = "Viesmākslinieki2" /><ref name = "Viesmākslinieki3" /> == Dalībvalstis == {{dat|2017|11|7|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis. [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] apstiprināja atgriešanos konkursā pēc nepiedalīšanās iepriekš, bet [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] EBU neatļāva piedalīties nacionālā pārraidītāja nesamaksātu parādu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|title=FYR Macedonia: MRT Will Not Participate in Eurovision 2018 As Things Stand – Eurovoix|last1=Herbert|first1=Emily|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=26 December 2017|date=30 October 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171030220651/https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|archivedate=30 October 2017}}</ref> Tomēr, pēc 10 dienām EBU paziņoja to, ka atļaus [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] piedalīties konkursā. Konkursā piedalīsies 43 valstis, kas bija augstākais dalībvalstu skaits kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]].<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|last1=|first1=|title=43 Countries will participate|url=https://eurovision.tv/video/news-43-countries-will-participate-and-tickets-will-go-on-sale-on-30th-november|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=17 November 2017|date=17 November 2017}}</ref> [[Attēls:ESC_2018_Semi-Finals.svg|thumb|333x333px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedaljās 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas arī balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas arī balsoja 2. pusfinālā}}|center]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 19 valstis, un tas notika {{dat|2018|05|8|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. Pusfinālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] ar 283 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr>{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Running order for Eurovision 2018 Semi-Finals revealed|url=https://eurovision.tv/story/running-order-eurovision-2018-semi-finals-revealed|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=3 April 2018|date=3 April 2018|deadurl=no|archiveurl=|archivedate=3 April 2018}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 First Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="1. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aisela Mamadova|Aisela]] |''X My Heart'' |"Pāršķelt manu sirdi" |11. |94 |- |02 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Āri Oulafsons]] |''Our Choice'' |"Mūsu izvēle" |19. |15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Albānija}} |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Eugents Bušpepa]] |''Mall'' |"Ilgas" |8. |162 |- |04 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |[[Laura Grusenekene|''Sennek'']] |''A Matter of Time'' |"Laika jautājums" |12. |91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Mikolass Jozefs]] |''Lie to Me'' |"Melo man" |3. |232 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu{{efn|name=Lietuva|Sastāv no 2 rindiņām [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' |"Kad mēs esam veci" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no 2 rindiņām un viena [[Slengs|slenga]] vārda [[Ivrits|irvitā]].}} |[[Neta Barzila|''Netta'']] |''Toy'' |"Rotaļlieta" |1. |283 |- |08 |{{ESC|Baltkrievija}} |Angļu |[[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] |''Forever'' |"Mūžīgi" |16. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Igaunija}} |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Elīna Nečajeva]] |''La Forza'' |"Spēks" |5. |201 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |''[[Equinox]]'' |''Bones'' |"Kauli" |7. |177 |- |11 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |''[[Eye Cue]]'' |''Lost and Found'' |"Pazudēts un atrasts" |18. |24 |- |12 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |"Traki" |17. |63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Cēzars Sampsons]] |''Nobody but You'' |"Neviens, bet Tu" |4. |231 |- |14 |{{ESC|Grieķija}} |[[Grieķu valoda|Grieķu]] |[[Janna Terze]] |''Oniro mou <small>(Όνειρό μου)</small>'' |"Mans sapnis" |14. |81 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Somija}} |Angļu |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |"Briesmoņi" |10. |108 |- |16 |{{ESC|Armēnija}} |[[Armēņu valoda|Armēņu]] |[[Sevaks Hanagjans]] |''Qami <small>(Քամի)</small>'' |"Vējš" |15. |79 |- |17 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[ZiBBZ]]'' |''Stones'' |"Akmeņi" |13. |86 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Rajens Ošoknesijs]] |''Together'' |"Kopā" |6. |179 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu{{efn|name=Kipra|Lai arī dziesmas vārdi ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], [[Spāņu valoda|spāņu]] nosaukums ''Fuego'' tiek izdziedāts cauri dziesmai.}} |[[Elena Fureira]] |''Fuego'' |"Uguns" |2. |262 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 18 valstis, to skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]], un tas notika {{dat|2018|05|10|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] atļauju, [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] balsoja otrajā pusfinālā pēc pārraidītāja [[RAI]] pieprasījuma, jo dienā, kad notiek pirmais pusfināls, [[Itālija|Itālijā]] tika paredzēts pārraidīt šova ''[[The Voice of Italy]]'' finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=29 January 2018|url=https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|title=Which Countries Will Perform in Which Semi-Final at Eurovision 2018?|publisher=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180129182557/https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|archivedate=29 January 2018}}</ref> Pusfinālā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] ar 266 punktiem, tai sekojot [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]] un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Second Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="2. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Norvēģija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aleksandrs Ribaks]] |''That's How You Write a Song'' |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |1. |266 |- |02 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |''[[The Humans]]'' |''Goodbye'' |"Uz redzēšanos" |11. |107 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Serbija}} |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |''Nova deca <small>(Нова деца)</small>'' |"Jaunie bērni" |9. |117 |- |04 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Džesika]] pied. [[Dženifera Beninga]] |''Who We Are'' |"Kas mēs esam" |17. |28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Dānija}} |Angļu{{efn|name=Dānija|Sastāv no frāzes [[Islandiešu valoda|islandiešu valodā]], kas tiek dziesmā izmantota divreiz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/rasmussen|title=Rasmussen|publisher=Eurovision Song Contest}}</ref>}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmunsens]] |''Higher Ground'' |"Augstāka zeme" |5. |204 |- |06 |{{ESC|Krievija}} |Angļu |[[Jūlija Samoilova]] |''I Won't Break'' |"Es nebeigšu" |15. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |"Mana veiksmīgā diena" |3. |235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[Waylon]]'' |''Outlaw in 'Em'' |"Likumpārkāpums viņos" |7. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Džesika Mauboja]] |''We Got Love'' |"Mums ir mīla" |4. |212 |- |10 |{{ESC|Gruzija}} |[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Lai arī dziesmas nosaukums ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], pati dziesma ir [[Gruzīnu valoda|gruzīnu valodā]].}} |[[Iriao]] |''For You'' |"Tev" |18. |24 |- |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |''[[Andžejs Gromala|Gromee]]'' pied. [[Lūkass Meijers]] |''Light Me Up'' |"Izgaismo mani" |14. |81 |- |12 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Kristabella Borga|Kristabella]] |''Taboo'' |"Tabu" |13. |101 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |"Atā, vasara" |10. |111 |- |14 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |[[Laura Rizoto]] |''[[Funny Girl (dziesma)|Funny Girl]]'' |"Smieklīgā meitene" |12. |106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Benjamins Ingroso]] |''Dance You Off'' |"Dejot kopā ar Tevi" |2. |254 |- |16 |{{ESC|Melnkalne}} |[[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |[[Vaņa Radovanovičš]] |''Inje <small>(Иње)</small>'' |"Sals" |16. |40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |17 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija|Sastāv no dažām frāzēm [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]].}} |[[Leja Sirka]] |''Hvala, ne!'' |"Paldies, nē!" |8. |132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Ukraina}} |Angļu |''[[Mélovin]]'' |''Under the Ladder'' |"Zem trepēm" |6. |179 |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]], kas kvalificējas automātiski. Tas notika {{dat|2018|05|12|L}}. Tajā varēja balsot visas 43 dalībvalstis.<ref name="Fināla Nr.">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/exclusive-running-order-eurovision-2018-grand-final|title=Eurovision 2018: This is the running order of the Grand Final!|website=eurovision.tv|access-date=11 May 2018}}</ref> Finālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] pārstāve ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' ar 529 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name="Fināla Nr." /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="Fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129200846/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="Fināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Ukraina}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |''[[Mélovin]]'' |''Under the Ladder'' |"Zem trepēm" |17. |130 |- |02 |{{ESC|Spānija}} |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Amaja Romeo|Amaja]] un [[Alfreds Garsija|Alfreds]] |''Tu canción'' |"Tava dziesma" |23. |61 |- |03 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija}} |[[Leja Sirka]] |''Hvala, ne!'' |"Paldies, nē!" |22. |64 |- |04 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu{{efn|name=Lietuva}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' |"Kad mēs esam veci" |12. |181 |- |05 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Cēzars Sampsons]] |''Nobody but You'' |"Neviens, bet Tu" |3. |342 |- |06 |{{ESC|Igaunija}} |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Elīna Nečajeva]] |''La Forza'' |"Spēks" |8. |245 |- |07 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[Aleksandrs Ribaks]] |''That's How You Write a Song'' |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |15. |144 |- |08 |{{ESC|Portugāle}} (rīkotāji) |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Klaudija Paškvāla]]{{efn|name=Portugāle|''O jardim'' sastāv arī no [[Portugāļi|portugāļu]] dziedātājas [[Izaura Santosa|Izauras]] vokāla}} |''O jardim'' |"Dārzs" |26. |39 |- |09 |{{ESC|Lielbritānija}} |Angļu |''[[SuRie]]'' |''Storm'' |"Vētra" |24. |48 |- |10 |{{ESC|Serbija}} |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |''Nova deca <small>(Нова деца)</small>'' |"Jaunie bērni" |19. |113 |- |11 |{{ESC|Vācija}} |Angļu |[[Mihaels Šulte]] |''You Let Me Walk Alone'' |"Tu ļāvi mani iet vienam" |4. |340 |- |12 |{{ESC|Albānija}} |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Eugents Bušpepa]] |''Mall'' |"Ilgas" |11. |184 |- |13 |{{ESC|Francija}} |[[Franču valoda|Franču]] |''[[Madame Monsieur]]'' |''Mercy'' |"Mersija"{{efn|name=Francija|Vārds ''mercy'' [[Franču valoda|franču valodā]] nozīmē "paldies", taču dziesmā tas ir domāts kā meitenes vārds.}} |13. |173 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Mikolass Jozefs]] |''Lie to Me'' |"Melo man" |6. |281 |- |15 |{{ESC|Dānija}} |Angļu{{efn|name=Dānija}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]] |''Higher Ground'' |"Augstāka zeme" |9. |226 |- |16 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Džesika Mauboja]] |''We Got Love'' |"Mums ir mīla" |20. |99 |- |17 |{{ESC|Somija}} |Angļu |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |"Briesmoņi" |25. |46 |- |18 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |''[[Equinox]]'' |''Bones'' |"Kauli" |14. |166 |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |"Mana veiksmīgā diena" |10. |209 |- |20 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Benjamins Ingroso]] |''Dance You Off'' |"Dejot kopā ar Tevi" |7. |274 |- |21 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |"Atā, vasara" |21. |93 |-style="font-weight:bold; background:gold;" |22 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu{{efn|name=Izraēla}} |''[[Neta Barzila|Netta]]'' |''Toy'' |"Rotaļlieta" |1. |529 |- |23 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[Waylon]]'' |''Outlaw in 'Em'' |"Likumpārkāpums viņos" |18. |121 |- |24 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Rajens Ošoknesijs]] |''Together'' |"Kopā" |16. |136 |- |25 |{{ESC|Kipra}} |Angļu{{efn|name=Kipra}} |[[Elena Fureira]] |''Fuego'' |"Uguns" |2. |436 |- |26 |{{ESC|Itālija}} |Itāļu |[[Ermals Meta]] un [[Farbricijo Moro]] |''Non mi avete fatto niente'' |"Jūs man neko nenodarījāt" |5. |308 |} === Dalībnieki, kas atgriezās === * {{ESC|Austrija}}: [[Cēzars Sampsons]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, dejotājs (2016), bekvokālists) * {{ESC|Austrālija}}: [[Džesika Mauboja]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — viesmāksliniece konkursa priekšnesumā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Australian superstar to sing at Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australian_superstar_to_sing_at_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=Eurovision.tv|accessdate=11 February 2015|date=25 March 2014}}</ref> * {{ESC|Bulgārija}}: ''[[Equinox]]'' dalībnieks [[Vladimirs Mahailovs]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=EQUINOX release 'Bones' for Bulgaria - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|url=https://eurovision.tv/story/equinox-bones-for-bulgaria-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> * {{ESC|Krievija}}: [[Jūlija Samoilova]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Krievija}}, tika paziņota kā valsts pārstāve, taču, saistībā ar nesaskaņām ar rīkotājvalsti, [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] atteicās piedalīties konkursā) * {{ESC|Lielbritānija}}: [[Sūrija]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Beļģija}}, bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Earl|first=Samantha|title=SHE'S BACK. Who is SuRie? Eurovision: You Decide hopeful performing her song Storm and Blanche’s backing singer in 2017|url=https://www.thesun.co.uk/tvandshowbiz/5418258/surie-eurovision-you-decide-storm-blanche-backing-singer/|publisher=The Sun|website=thesun.co.uk|accessdate=8 February 2018|date=7 February 2018}}</ref> * {{ESC|Nīderlande}}: [[Veilons]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Nīderlande}}, kā daļa no ''[[The Common Linnets]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Video: Waylon will represent The Netherlands at the 2018 Eurovision Song Contest!|url=https://eurovision.tv/video/waylon-will-represent-the-netherlands-at-the-2018-eurovision-song-contest|website=eurovision.tv|accessdate=9 November 2017}}</ref> * {{ESC|Norvēģija}}: [[Aleksandrs Ribaks]] ([[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] — {{ESC|Norvēģija}}, konkursa uzvarētājs ar dziesmu ''[[Fairytale]]'') * {{ESC|Slovēnija}}: [[Leja Sirka]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Slovēnija}}, bekvokāliste.)<ref name="Lea Sirka">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/03/slovenia-lea-sirk-include-english-portuguese-hvala-ne-eurovision/|title=Slovenia: Lea Sirk to Include English or Portuguese in Hvala, ne! for Eurovision|last=McCaig|first=Ewan|publisher=Eurovoix|website=eurovix.com|accessdate=3 March 2018|date=3 March 2018}}</ref> === Citas valstis === Lai valsts varētu piedalīties konkursā, tai jābūt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedrei. ==== Aktīvās EBU dalībvalstis ==== * {{karogs|Andora}} — 2017. gada 17. maijā [[Andoras Radio un Televīzija]]s direktors paziņoja to, ka Andora arī 2018. gada konkursā neatgriezīsies finansiālu grūtību dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/14/andorra-no-return-eurovision-song-contest-2018/|title=Andorra: No Return To The Eurovision Song Contest in 2018|last=Granger|first=Anthony|date=14 May 2017|website=Eurovoix|access-date=15 May 2017}}</ref> * {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} — 2017. gada 18. septembrī [[BHRT]] paziņoja to, ka [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. * {{karogs|Luksemburga}} — [[Luksemburgas Televīzija]]s direktors [[Stīvs Šmits]] paskaidroja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursa]] [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] nepiedalīšanos konkursā, viņš arī paskaidroja savas domas par to, ka valsts izredzes iegūt augstu pozīciju nav pārāk ticamas, kā arī to, ka [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] uzvaru laiki ir sen beigušies. Pēdējo reizi [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]] uzvarēja [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]], bet piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]].<ref name="Luxembourg">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/22/luxembourg-will-not-participate-eurovision-2018/ |title=Luxembourg: Will not participate in Eurovision 2018 |last=Granger|first=Anthony |date=22 May 2017 |website=eurovoix.com |publisher=Eurovoix}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 29. augustā [[Luksemburgas Televīzija]] paziņoja to, ka nepiedalīsies 2018. gada konkursā.<ref name="Luksemburga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149324/luxembourg-rtl-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Luxembourg: RTL confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=29 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESC Today}}</ref> * {{karogs|Maroka}} — Sekojot oficiālajiem paziņojumiem par dalību 2018. gada konkursā, nebija nekādu ziņu par Marokas dalību tajā. Atsaucoties uz ''ESC Today'' rakstu, [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]] neatgriezīsies 2018. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149308/eurovision-2018-countries-will-compete-lisbon/|title=Eurovision 2018: Which countries will compete in Lisbon?|date=11 October 2017|accessdate=13 October 2017|last=Jiandani|first=Sanjay}}</ref> * {{karogs|Monako}} — 2017. gada 31. augustā monakiešu pārraidītājs [[TMC]] paziņoja to, ka [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149420/monaco-tmc-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Monaco: TMC confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=31 August 2017|website=esctoday.com|publisher=Esctoday}}</ref> * {{karogs|Slovākija}} — 2017. gada 9. augustā Slovākijas [[RTVS]] paziņoja to, ka par dalību kokursā valsts nav pārliecināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/slovakia-eurovision-2018-undecided/|title=SLOVAKIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION UNDECIDED|last=Herbert|first=Emily|date=8 August 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 11. septembrī [[RTVS]] paziņoja to, ka [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]] neatgriezīsies 2018. gada konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/09/11/slovakia-no-return-eurovision-2018/|title=Slovakia: No Return to Eurovision in 2018|last=Farren|first=Neil|date=11 September 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Turcija}} — Kopš [[Turcijas Radio un Televīzija]]s komanda ir pilnībā mainījusies, Turcijas atgriešanās konkursā bija ticamāka nekā iepriekš. 2017. gada 12. jūlijā [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Sertaba Erenere]], kura pārstāvēja [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turciju]], savā ''[[Instagram]]'' tiešraides čatā paziņoja to, ka valsts atgriezīsies konkursā, un viņa vēl Turcijas pārstāvošajam daībniekam 2018. gada konkursā veiksmi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/|language=English|title=Turkey will return to Eurovision in 2018 announces former winner Sertab|publisher=Ryan Cobb|date=13 July 2017|access-date={{dat|2017|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/}}</ref> Vēlāk arī [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcijas]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] pārstāvji grupa [[maNga]], kuri ieguva 2. vietu, 2017. gada 2. augustā ''[[Twitter]]'' vietnē ievietoja ziņuː "''Eurovision ? Yine yeni yeniden...''" ("Eirovīzija? Vēl joprojām jauna, atkal..."). Šis varēja nozīmēt valsts, gan arī pašas grupas atgriešanos 2018. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/02/turkey-manga-possible-eurovision-return/|title=TURKEY: MANGA HINT AT POSSIBLE EUROVISION RETURN|publisher=Emily Herbert|date=2 August 2017}}</ref> Neskatoties uz šiem paziņojumiem, [[Turcijas Ministru prezidents|Turcijas Ministru prezidenta]] vietnieks [[Bekirs Bozdags]] 2017. gada 7. augustā paziņoja to, ka pašlaik valstij nav plānu atgriezties konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|title=“IS TURKEY COMING BACK?” – TURKISH VICE PRIME MINISTER ANSWERS|last=Belgeli|first=Burak|date=7 August 2017|website=escrazzi.com|publisher=ESCrazzi|access-date=7 August 2017|quote=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807200245/http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|archivedate={{dat|2017|08|07||bez}}}}</ref> Vēlāk, tajā pašā dienā [[TRT]] paziņoja to, ka Turcija 2018. gada konkursā neatgiezīsies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149221/turkey-trt-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Turkey: TRT confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=7 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|access-date=7 August 2017|quote=}}</ref> ==== Asociētās EBU valstis ==== * {{karogs|Kazahstāna}} — Kopš Kazahstānas pāraidītājs ''[[Khabar Agency]]'' kļuva par asociēto [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedri 2016. gada 1. janvārī, tika diskutēts par valsts debiju konkursā. Kazahstāna arī pārraidīja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]]. [[2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkurss|2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Zhanāra Dugalova]] paziņoja to, ka ir ieinteresēta piedalīties Eirovīzijā, pārstāvot Kazahstānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2016/01/30/dimash-kudaibergen-kazakhstan-eurovision-2017/120249/|title=Should Dimash Kudaibergen sing for Kazakhstan at Eurovision 2017?|date=30 January 2016|website=Wiwibloggs|last1=ten Veen|first1=Renske|accessdate=15 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|title=Kazakhstan: Turkvision Winner Zhanar Dugalova Would Compete at Eurovision|publisher=Eurovoix World|date=28 April 2017|language=German|accessdate=16 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170429030553/https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|archivedate={{dat|2017|04|29||bez}}}}</ref> Tomēr 2017. gada 25. septembrī ''Khabar Agency'' paziņoja to, ka pārraidītājam nav nekādu ziņu par valsts dalību konkursā, radot iespēju [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ielūgt Kazahstānu piedalīties konkursā, kā [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150113/kazakhstan-will-khabar-agency-debut-eurovision-2018/|title=Kazakhstan: Will Khabar Agency debut in Eurovision 2018?|publisher=ESCToday|date=25 September}}</ref> EBU tomēr neielūdza Kazahstānu piedalīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018.|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=7 November 2017|date=7 November 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202315/https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|archivedate=7 November 2017}}</ref> 2017. gada 22. decembrī ''[[Channel 31]]'' paziņoja to, ka EBU ir atļāvusi piedalīties Kazahstānai [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|title=Kazakhstan’s Channel 31 claims: "We will participate in Eurovision 2019!"|date=22 December 2017|work=ESCXTRA|access-date=24 December 2017|language=en|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|archivedate=20 February 2018}}</ref> Tomēr 2017. gada 23. decembrī [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ''[[ESC Today]]'' paziņoja to, ka, lai gan Kazahstānas ''Channel 31'' ir izrādījis vēlēšanos kļūt par EBU dalībvalsti un piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kanāls to nevarēs izdarīt, jo Kazahstāna atrodas ārpus [[Eiropas pārraidīšanas zona]]s, kā arī nav [[Eiropas Padome]]s locekle, tāpēc valstij nav iespēju kļūt par EBU aktīvo dalībvalsti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|title=The EBU's statement regarding Channel 31 and Kazakhstan's participation in Eurovision|last=|first=|date=23 December 2017|work=ESCToday|access-date=24 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171223200356/http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|archive-date=23 December 2017|dead-url=no|language=en}}</ref> ==== Valstis, kas nav EBU biedres ==== * {{karogs|Kosova}} — [[Kosovas Televīzija]] paziņoja to, ka Kosova būtu gatava debitēt 2018. gada konkursā, bet šādu iespēju noraidīja [[Bosnija un Hercegovina]] un [[Serbija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/30/kosovo-rtk-hopeful-eurovision-debut-2018/|title=Kosovo: RTK Hopeful Of Eurovision Debut in 2018|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=30 May 2017}}</ref> [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] [[Kosovas Televīzijai]] atsūtija vēstuli, kurā paskaidroja to, ka [[Kosova]] nevar piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], jo tā nav [[ANO]] biedre, kā arī, tāpēc ka tā nav pilntiesīgi pasludināta valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|title=Kosovo: RTK’s statement about Kosovo’s debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=27 September 2017|website=esctoday.com|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170927221148/http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|archivedate=27 September 2017}}</ref> * {{karogs|Lihtenšteina}} — 2017. gada 1. septembrī Lihtenšteinas pārraidītājs ''[[1 FL TV]]'' paziņoja to, ka valsts nedebitēs 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Ja arī Lihtenšteina vēlētos piedalīties Eirovīzijā, tā nevarētu, jo nav pilntiesīga [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149473/liechtenstein-1-fl-tv-will-not-debut-eurovision-2018/|title=Liechtenstein: 1 FL TV will not debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=1 September 2017|website=esctoday.com|access-date=1 September 2017}}</ref> === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {{Div col|colwidth=30em}} # {{ESC|Ukraina}} — [[Nata Žižčenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/uapbc/status/991067344758824960|title=The frontwoman of ONUKA, Nata Zhyzhchenko is our spokesperson this year!|publisher=uapbc|date=30 April 2018|accessdate=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Azerbaidžāna}} — [[Turals Asadovs]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji">{{Tīmekļa atsauce|title='May we have your votes please?'|url=https://eurovision.tv/story/spokespersons-grand-final-eurovision-2018|website=eurovision.tv|accessdate=11 May 2018|date=11 May 2018|language=angļu}}</ref> # {{ESC|Baltkrievija}} — ''[[NAVI]]'' <small>([[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] pārstāvji [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Sanmarīno}} — [[Džons Kenedijs Okonors]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Nīderlande}} — [[O'G3NE]] <small>([[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāves [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Maķedonija}} — [[Jana Burčeska]] <small>([[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Malta}} — [[Lāra Azopardī]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Gruzija}} — [[Tako Gačečiladze]] <small>([[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/17/georgia-tamara-gachechiladze-spokesperson/|title=Georgia: Tamara Gachechiladze Announced As Spokesperson|work=Eurovoix|access-date=2018-03-17|date=2018-03-17|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Spānija}} — [[Nivesa Alvareza]]<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20180314/tony-aguilar-comentara-junto-julia-varela-eurovision-2018/1697040.shtml|title=Tony Aguilar comentará junto a Julia Varela Eurovisión 2018|last=|first=|publisher=RTVE|access-date=|date=14 March 2018|language=Spāņu}}</ref> # {{ESC|Austrija}} — [[Katarīna Beloviča]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Dānija}} — [[Ulla Esendropa]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Lielbritānija}} — [[Mela Gīdroisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/54a12f14-714a-4a5f-90e4-80c8dfab49c0|title=2018 presenter line-up revealed|website=BBC|accessdate=29 March 2018|date=29 March 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Zviedrija}} — [[Fēlikss Sandmans]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/VRBLK6/sanna-nielsen-kommenterar-eurovision|title=Sanna Nielsen kommenterar Eurovision|publisher=Aftonbladet|accessdate=17 April 2018|language=Zviedru}}</ref> # {{ESC|Latvija}} — [[Dagmāra Legante]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Albānija}} — [[Andrī Džahū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Horvātija}} — [[Uršula Tolja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/05/01/croatia/|title=Croatia: Uršula Tolj Returns As Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Īrija}} — [[Nikijs Bairns]] <small>([[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijas]] pārstāvis [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Rumānija}} — [[Soņa Arginta-Iuneskū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Čehija}} — [[Radka Rozička]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Islande}} — [[Eda Sifa Palsdotīra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/29/iceland-edda-sif-palsdottir-revealed-as-spokesperson/|title=Iceland: Edda Sif Pálsdóttir Revealed as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=29 April 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Moldova}} — [[Džūlijeta Ardovana]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Beļģija}} — [[Danira Boukrisa Terkessidisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival/waar-geeft-danira-de-songfestival-scores |title=Komen jouw beelden in het Songfestival? |date=19 April 2018 |website=een.be |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |title=Danira Boukhriss Terkessidis leest Belgische punten voor. |date=19 April 2018 |website=EurovisionBelgium |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180422202615/https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |archivedate={{dat|2018|04|22||bez}} }}</ref> # {{ESC|Norvēģija}} — [[Aleksandrs Valmans]] un ''[[JOWST]]'' <small>([[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Francija}} — [[Elodjē Gozuins|Elodja Gosjā]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/24/france-elodie-gossuin-revealed-as-spokesperson/|title=France: Elodie Gossuin Revealed as Spokesperson|date=2018. gada 24. aprīlis|work=Eurovoix|access-date=2018. gada 24. aprīlis|language=Angļu|last=Granger|first=Anthony}}</ref> # {{ESC|Itālija}} — [[Džūlija Valentīna Palermo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurofestivalnews.com/2018/04/28/eurovision-2018-giulia-valentina-voti-italiani/|title=Eurovision 2018: Giulia Valentina annuncerà nuovamente i voti italiani|publisher=Eurofestival NEWS|date=28 April 2018|language=Itāļu}}</ref> # {{ESC|Austrālija}} — [[Rikardo Gonsalvess]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/30/australia-ricardo-goncalves-replaces-lee-lin-chin-as-spokesperson/|title=Australia: Ricardo Goncalves Replaces Lee Lin Chin as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=30 April 2018}}</ref> # {{ESC|Igaunija}} — [[Ots Evestuss]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.kava.ee/saade/311995095|title=Eurovisiooni lauluvõistlus 2018: Finaal - Kava.ee|date=30 April 2018|work=Kava.ee|access-date=30 April 2018|language=Igauņu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180430050058/https://www.kava.ee/saade/311995095|archivedate={{dat|2018|04|30||bez}}}}</ref> # {{ESC|Serbija}} — [[Dragana Kosjerina]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Kipra}} — [[Hovigs]] <small>([[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipras]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/01/cyprus-hovig-announced-eurovision-2018-spokesperson/|title=Cyprus: Hovig Announced as Eurovision 2018 Spokesperson|first=Anthony|last=Granger|date=1 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Armēnija}} — [[Arsens Grigorijans]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Bulgārija}} — [[Johanna Dragņeva]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Grieķija}} — [[Olina Ksenopoulou]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gossip-tv.gr/showbiz/eurovision/story/535743/eurovision-2018-h-olina-xenopoyloy-sti-vathmologia-tis-elladas-sti-lisavona|title=Eurovision 2018: Η Ολίνα Ξενοπούλου στη βαθμολογία της Ελλάδας στη Λισαβόνα|date=23 April 2018|website=gossip-tv.gr|language=Grieķu|access-date=23 April 2018}}</ref> # {{ESC|Ungārija}} — [[Bence Forro]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Melnkalne}} — [[Nataša Šotra]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Vācija}} — [[Barbara Šonebergere]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/01/20/germany-barbara-schoneberger-revealed-2018-spokesperson/|title=Germany: Barbara Schöneberger Revealed as Eurovision 2018 Spokesperson|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=|date=20 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Somija}} — [[Anna Abreu]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Krievija}} — ''[[Alsu]]'' <small>([[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāve [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]] un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] vadītāja)</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Šveice}} — [[Letīcija Karvalo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/04/esc2018-leticia-carvalho-sera-porta-voz.html|title=ESC2018: Leticia Carvalho será a porta-voz da Suíça na Grande Final do Festival Eurovisão|publisher=ESC Portugal|accessdate=20 April 2018|language=Portugāļu}}</ref> # {{ESC|Izraēla}} — [[Lūsija Ajūbta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.israelhayom.co.il/article/537587|title=לוסי איוב במקום עופר נחשון|date=26 February 2018|publisher=Israel Haiom|language=Ebreju}}</ref> # {{ESC|Polija}} — [[Marselīna Zavadska]]<ref name="TVP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://centruminformacji.tvp.pl/36979811/energetyczni-gromee-i-lukas-meijer-wystapia-w-drugim-polfinale-63-konkursu-eurowizji|title=Energetyczni Gromee i Lukas Meijer wystąpią w drugim półfinale 63. Konkursu Eurowizji|publisher=Telewizja Polska|date=27 April 2018|language=Poļu}}</ref> # {{ESC|Lietuva}} — [[Egle Daugelaite]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Slovēnija}} — [[Maja Keuča]] <small>([[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnijas]] pārstāve [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/25/slovenia-maja-keuc-to-announce-the-jury-voting/|title=Slovenia: Maja Keuc To Announce the Jury Voting|date=2018. gada 25. aprīlis|work=Eurovoix|last=Granger|first=Anthony|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Portugāle}} — [[Pedro Fernadess]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> {{Div col end}} === Komentētāji === ==== Valstis, kas piedalās ==== * {{karogs|Albānija}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Armēnija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Armēnija 1]] un [[Armēnijas Radio]], visi šovi) * {{karogs|Austrālija}} — [[Mifa Volhūrsta]] un [[Džoels Krīsijs]] ([[SBS]], visi šovi)<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=AUSTRALIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION CONFIRMED|url=https://eurovoix.com/2017/08/24/australia-eurovision-2018-participation-confirmed/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=24 August 2017}}</ref> * {{karogs|Austrija}} — [[Andī Knols]] ([[ORF eins|ORF ''eins'']], visi šovi) * {{karogs|Azerbaidžāna}} — ''Tiks paziņots'' ([[İTV]], visi šovi) * {{karogs|Baltkrievija}} — [[Jevgeņijs Perlins]] (''[[Baltkrievija-1]]'' un ''[[Baltkrievija 24]]'', visi šovi * {{karogs|Beļģija}} — [[Peters Vandeveirs]] ([[Één]] ([[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]), visi šovi); [[Murīna Luī]] un [[Žans Luī Ljē]] (''[[La Une]]'' ([[Franču valoda|franču]]), visi šovi, 2. pusfināls ar nobīdi laikā) * {{karogs|Bulgārija}} — [[Elēna Rosberga]] un [[Georgis Kušvalījevs]] ([[BNT 1]], visi šovi) * {{karogs|Čehija}} — [[Libors Boučeks]] (''[[ČT]]'', visi šovi) * {{karogs|Dānija}} — [[Ūle Dūpholms]] ([[DR 1]], visi šovi) * {{karogs|Francija}} — [[Andrē Manukjā]] un [[Kristofs Vilems]] (''[[Francija 4]]'', pusfināli); [[Kristofs Vilems]], [[Stefans Bjerns]] un [[Aleksandra Makē|Alma]] (''[[Francija 2]]'', fināls)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/25/Francija-commentators-eurovision-2018/|title=Francija: Christophe Willem and Alma Join Stéphane Bern as Eurovision 2018 Commentators|work=Eurovoix|date=25 February 2018|last=Herbert|first=Emily}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurovision-fr.net/news/lire.php?id=5492|title=Francija 2018 : Christophe Willem et André Manoukian, commentateurs des demi-finales sur Francija 4|work=Eurovision-fr.net|date=20 March 2018|last=DRS2G}}</ref> * {{karogs|Grieķija}} — [[Aleksandrs Lizardoss]] un [[Dafne Skalionī]] ([[ERT1]], [[ERT HD]], [[ERT World|ERT ''World'']], [[ERA 2]], ''[[Voice of Grieķija]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://infeGrieķija.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/|title=Ο Αλέξανδρος Λιζάρδος και η Δάφνη Σκαλιώνη σχολιαστές της Ελλάδας στην Eurovision|website=infeGrieķija.gr|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180721221801/http://infeGrieķija.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/}}</ref> * {{karogs|Gruzija}} — [[Demite Erdžimlidze]] un [[Savjero Reimundo]] ([[1TV]]'','' visi šovi)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/30/Gruzija-demetre-ergemlidze-revealed-as-commentator/|title=Gruzija: Demetre Ergemlidze Revealed As Commentator|work=Eurovoix|date=30 March 2018|last=Granger|first=Anthony}}</ref> * {{karogs|Horvātija}} — ''Tiks paziņots'' ([[HRT 1]], visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/|title=Eurosong - Kako glasovati?|publisher=eurosong.hrt.hr|date=5 April 2017|language=Horvātijan|trans-title=Eurovision - How to vote?|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180405221658/http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/}}</ref> * {{karogs|Igaunija}} — [[Marko Reikops]] ([[Eesti Televisioon|ETV]], visi šovi) * {{karogs|Itālija}} — [[Karolīna Didomeniko]] (''[[Rai 4]]'', pusfināli)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurofestivalnews.com/2018/01/25/the-voice-of-Itālija-2018-finale-l8-maggio-2018-sara-scontro-con-eurovision/|title=The Voice of Itālija 2018, finale l’8 maggio: sarà scontro con Eurovision|publisher=eurofestivalnews.com|date=25 January 2018|accessdate=30 January 2018|language=Italian}} {{Novecojusi saite}}</ref>; [[Serena Rosī]] un [[Frederiko Ruso]] (''[[Rai 1]]'', fināls) * {{karogs|Islande}} — ''Tiks paziņots'' ([[RÚV]], visi šovi) * {{karogs|Izraēla}} — [[Erezs Tals]] ([[Kan 11]], visi šovi) * {{karogs|Īrija}} — [[Mārtijs Vīlens]] ([[RTÉ 2]], pusfināli un [[RTÉ One]], fināls); [[Neils Dohetijs]] un [[Zibšeks Zaļinskis]] [[RTÉ Radio 1]], 1. pusfināls un fināls) * {{karogs|Kipra}} — [[Kostass Konstantinū]] un [[Faso Komino]] (''[[CyBC]]'', visi šovi)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/05/Kipra-cybc-reveals-commentary-team-eurovision-2018/|title=Kipra: CyBC Reveals Commentary Team For Eurovision 2018|first=Anthony|last=Granger|date=2018. gada 5. marts}}</ref> * {{karogs|Krievija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmais Krievijas kanāls]], visi šovi) * {{karogs|Latvija}} — [[Toms Grēviņš]] (visi šovi) un [[Magnuss Eriņš]] (fināls [[Latvijas Televīzija|LTV]])<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49951393|title=Zināms, kas komentēs 'Eirovīzijas' tiešraides|first=DELFI|last=Izklaide|date=2018. gada 19. apr.|website=delfi.lv}}</ref> * {{karogs|Lielbritānija}} — [[Skots Mils]] un [[Rajens Klārks-Nīls]] (''[[BBC Four]]'', pusfināli); [[Grajams Nortons]] (''[[BBC One]]'', fināls); [[Kens Brūss]] (''[[BBC Radio 2]],'' fināls'')''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/db71d669-d535-4310-ac80-19a796af2247|title=You Decide is back with a new co-host and a new venue!|date=16 November 2017|website=Eurovision}}</ref> * {{karogs|Lietuva}} — ''Tiks paziņots'' ([[LRT Televīzija]] un [[LRT Radio]], visi šovi) * {{karogs|Maķedonija}} — Karolina Petkovska (MRT 1, MRT 2, Maķedonijas Radio, visi šovi) * {{karogs|Malta}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Melnkalne}} — [[Dražens Baukovičš]] un [[Tijana Miškoviča]] ([[TVCG 1]], [[TVCG SAT]], visi šovi) * {{karogs|Moldova}} — ''Tiks paziņots'' ([[Moldova 1]], visi šovi) * {{karogs|Nīderlande}} — [[Kornalds Mass]] un [[Jans Šmits]] ([[NPO]], visi šovi) * {{karogs|Norvēģija}} — [[Olavs Viksmo Sletans]] ([[NRK1]], visi šovi); [[Ronijs Brēde Ose]], [[Silije Nordnesa]] un [[Markus Nebī]] ([[NRK3]], fināls); [[Ūle Kristiāns Ūens]] ([[NRK P1]], fināls) * {{karogs|Polija}} — [[Artūrs Ožehs]] ([[TVP]] un [[TV Polonia]], visi šovi) * {{karogs|Portugāle}} — [[Nuno Galopims]] un [[Helders Reiss]] ([[RTP1]], [[RTP Āfrika]], [[RTP International]], visi šovi) * {{karogs|Rumānija}} — ''Tiks paziņots'' ([[TVR1]], [[TVR HD]], [[TVRi]], visi šovi) * {{karogs|Sanmarīno}} — [[Lija Florijo]] un [[Žiži Restivo]] ([[Sanmarīno RTV]] un [[Sanmarīno Radio]], visi šovi) * {{karogs|Spānija}} — [[Tonijs Aglrā]] un [[Hulija Valera]] [[La 1|(''La'' 1]], fināls)<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs" /> * {{karogs|Ukraina}} — Sergijs Prituļa (''[[STB]]'', visi šovi); [[Timurs Mirosnučenko]] un [[Tatjana Terehova]] (''[[UAːPBC]]'', visi šovi) * {{karogs|Ungārija}} — [[Kristina Ratoņa]] un [[Fredijs]] (''[[Duna]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/12/06/Ungārija-dal-2018-participants-announced/|title=Ungārija: A Dal 2018 Participants Announced|date=6 December 2017|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Vācija}} — ''Tiks paziņots'' (''[[One]]'', pusfināli); Pīters Urbans (''[[Das Erste]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|title=Alle Teilnehmer und Länder in Lissabon|website=eurovision.de|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823213201/https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|archivedate=23 August 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-ESC-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html/|title=ESC-Kommentator: Wer ist eigentlich dieser Peter Urban?|work=tz.de|date=22 February 2018|5=|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317232110/https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-ESC-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html|archivedate={{dat|2018|03|17||bez}}}}</ref> ==== Valstis, kas nepiedalās ==== {{Div col|colwidth=30em}} * {{karogs|ASV}} — [[Mišela Visāža]] un [[Ross Metjūss]] (''[[Logo TV]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-Zviedrija-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/|title=Michelle Visage says Zviedrija should have won Eurovision 2017 — and confirms 2018 LOGO commentary gig with Ross Matthews|last=Adams|first=William Lee|date=2017-08-28|website=wiwibloggs|access-date=2017-08-28|archive-date=2017-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20170828184633/http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-Zviedrija-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/}}</ref> {{Div col end}} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Lisbon 2018 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508170829/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="22" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 94 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 | style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || || || || 10 || || 3 || || 7 || || || '''12''' || || || || || 10 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 | || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || 4 || || || 7 || || || 2 || || || || || || 1 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 162 | style="text-align:right;" | 114 | style="text-align:right;" | 48 | 7 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || 5 || 1 || 4 || '''12''' || 1 || 6 || 10 || 4 || 6 || 8 || 6 || 5 || || || 7 || 5 || 4 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | || 2 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 8 || || || 4 || '''12''' || || 1 || 7 || || 5 || 6 || || 2 || || 10 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 232 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 134 | || 5 || || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || 10 || || 7 || 8 || 10 || 8 || 2 || || 7 || 8 || 4 || 1 || 3 || 7 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 119 | style="text-align:right;" | 57 | style="text-align:right;" | 62 | || || 1 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || 10 || 10 || || 8 || 2 || || 2 || || 7 || || || '''12''' || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 283 | style="text-align:right;" | 167 | style="text-align:right;" | 116 | 4 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || || 5 || 5 || '''12''' || '''12''' || 4 || '''12''' || '''12''' || 5 || 10 || '''12''' || 2 || '''12''' || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | '''12''' || || 7 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || 1 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 201 | style="text-align:right;" | 81 | style="text-align:right;" | 120 | 1 || 6 || || || || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 4 || || 3 || 10 || || 8 || '''12''' || 8 || 5 || 8 || 6 || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 177 | style="text-align:right;" | 107 | style="text-align:right;" | 70 | 2 || || 6 || 2 || 7 || 3 || || 5 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 6 || 4 || 6 || 10 || || 3 || 6 || 6 || 7 || 3 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 | 6 || || 8 || || || || 1 || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 3 || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | 5 || || || || || || 6 || 8 || 2 || 4 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || || || || || 4 || 1 || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 231 | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 116 | || 7 || || '''12''' || 1 || 10 || '''12''' || 1 || '''12''' || 8 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 4 || 6 || 7 || 3 || 6 || 8 || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 | 10 || 1 || 3 || || || || || || || || || 3 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || || 1 || 8 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 108 | style="text-align:right;" | 35 | style="text-align:right;" | 73 | || 4 || || || || 2 || 7 || 3 || 5 || 1 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || 5 || 2 || || 1 || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 79 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | || || || 6 || 2 || || 5 || 4 || || 2 || || || 10 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 4 || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 86 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | 3 || 3 || 2 || 8 || 6 || 6 || 8 || || || || || 5 || 1 || 1 || 1 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || || || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 179 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 108 | || 8 || || 5 || 8 || '''12''' || || 2 || 6 || || 1 || 7 || 5 || || 4 || || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || || || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 262 | style="text-align:right;" | 89 | style="text-align:right;" | 173 | 8 || || '''12''' || 3 || || || || || 8 || 3 || 3 || 2 || || 7 || 7 || 10 || 4 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="22" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 94 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 | style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 7 || || 10 || || 5 || || || || 5 || 5 || 4 || 3 || || || || || || 7 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 162 | style="text-align:right;" | 114 | style="text-align:right;" | 48 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || || || || || || '''12''' || 4 || 1 || 10 || 1 || || 10 || 1 || || || 5 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | 2 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 2 || 2 || 3 || || || || || || || 3 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 232 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 134 | 8 || '''12''' || 2 || 8 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || '''12''' || 8 || 7 || 3 || 6 || 10 || 10 || 6 || 7 || 7 || 3 || 4 || 7 || 1 || 4 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 119 | style="text-align:right;" | 57 | style="text-align:right;" | 62 | 1 || 3 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 6 || 10 || || || || || || 2 || || || '''12''' || 3 || 6 || 3 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 283 | style="text-align:right;" | 167 | style="text-align:right;" | 116 | 10 || 8 || 4 || 3 || '''12''' || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 1 || 7 || 3 || || 6 || 2 || 10 || 4 || 8 || 5 || 8 || 2 || 7 || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | '''12''' || || || || || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 2 || || || || 1 || 3 || 10 || || || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 201 | style="text-align:right;" | 81 | style="text-align:right;" | 120 | 3 || 6 || 6 || 5 || 5 || '''12''' || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || || 6 || 3 || 8 || '''12''' || 5 || 1 || 10 || 6 || '''12''' || 2 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 177 | style="text-align:right;" | 107 | style="text-align:right;" | 70 | 4 || || 5 || || 2 || 2 || 3 || 5 || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || || 5 || 7 || || 2 || || 3 || 10 || || 8 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 | || || || || || || || || || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | || || || || || || || || || || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || || 1 || 4 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 231 | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 116 | 5 || 7 || 3 || 10 || 6 || 10 || 8 || 4 || 8 || 8 || || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 6 || '''12''' || 8 || 1 || 5 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 | || || 10 || 1 || || || || || || 10 || 4 || 3 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 2 || || '''12''' || || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 108 | style="text-align:right;" | 35 | style="text-align:right;" | 73 | || 10 || 8 || 2 || 1 || 3 || 6 || || '''12''' || 1 || 2 || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || 6 || || 4 || 6 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 79 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | || || || 6 || 8 || || || '''12''' || || 6 || || || || 5 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 86 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | || 2 || 1 || || || || 1 || || 2 || || 1 || 2 || 8 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || 3 || 1 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 179 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 108 | 6 || 4 || || '''12''' || 4 || 4 || 4 || 1 || 5 || || || 8 || '''12''' || 4 || 6 || || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 8 || '''12''' || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 262 | style="text-align:right;" | 89 | style="text-align:right;" | 173 | 7 || 5 || '''12''' || 7 || 7 || 5 || 10 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || 5 || '''12''' || 7 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 10 || 8 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, '''{{ESC|Čehija}}''', {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Islande}} |- | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Kipra}} || '''{{ESC|Albānija}}''', {{ESC|Īrija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Portugāle}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Kipra}} || '''{{ESC|Albānija}}''', {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Izraēla}} || '''{{ESC|Čehija}}''' |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Igaunija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi2results">{{tīmekļa atsauce |title=Lisbon 2018 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508170843/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 266 | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 133 | style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 8 || 7 || 6 || 10 || 4 || 10 || 8 || 5 || 4 || '''12''' || 7 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 1 || 2 || 5 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || 4 || '''12''' || 2 || || 6 || 3 || 2 || '''12''' || 3 || 3 || 8 || 6 || 2 || 1 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 117 | style="text-align:right;" | 45 | style="text-align:right;" | 72 | || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 1 || 7 || || || || || || 1 || 6 || || || '''12''' || 4 || || || 1 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || 5 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || || || || || 3 || || || || || || || || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 204 | style="text-align:right;" | 40 | style="text-align:right;" | 164 | || || 5 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || 6 || || || 8 || 5 || || || 1 || || 4 || || || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 4 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || || || || || || || || || || || 3 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 235 | style="text-align:right;" | 82 | style="text-align:right;" | 153 | || '''12''' || || 10 || 2 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 10 || 3 || || 4 || || 6 || 2 || 5 || 5 || || || 4 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 174 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 47 | 8 || 8 || 10 || 4 || 5 || || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 10 || 10 || || 8 || 8 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 8 || 7 || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 212 | style="text-align:right;" | 130 | style="text-align:right;" | 82 | 10 || || 6 || || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 7 || 10 || '''12''' || 10 || 3 || 2 || 6 || '''12''' || 8 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 1 || 2 || || || || 8 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 1 || || || 2 || || 2 || || 5 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 4 || || 1 || || || || 4 || 2 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 6 || 10 || 4 || 8 || 8 || || 2 || 1 || 3 || 4 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 7 || 4 || 7 || 8 || || 6 || 6 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 111 | style="text-align:right;" | 23 | style="text-align:right;" | 88 | || 3 || || || || 5 || || || 4 || 2 || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 3 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 7 || 1 || 3 || 5 || 7 || || 3 || 7 || 5 || 8 || 7 || || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || || 10 || 10 || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 254 | style="text-align:right;" | 171 | style="text-align:right;" | 83 | '''12''' || || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 3 || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || 7 || 7 || || || || || || || || || 5 || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 3 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 67 | style="text-align:right;" | 65 | 5 || 4 || 2 || 3 || 4 || || 6 || 8 || 2 || 1 || 5 || || || 4 || 8 || || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 5 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 179 | style="text-align:right;" | 65 | style="text-align:right;" | 114 | 3 || || || 1 || 3 || 6 || 8 || 6 || 7 || 7 || 2 || 6 || || 1 || 5 || 10 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 266 | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 133 | style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 6 || 7 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || 6 || 5 || 7 || 6 || 8 || 4 || 10 || 5 || 10 || 8 || 4 || 4 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || '''12''' || || || 8 || || || || || || || || || 8 || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 117 | style="text-align:right;" | 45 | style="text-align:right;" | 72 | 1 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || || || 6 || 10 || 1 || || || || || 2 || || 4 || '''12''' || '''12''' || || 10 || 6 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 2 || || || '''12''' || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 204 | style="text-align:right;" | 40 | style="text-align:right;" | 164 | '''12''' || 8 || 4 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 4 || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || 8 || '''12''' || 7 || '''12''' || 3 || 8 || 10 || 5 || 10 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | || 1 || 7 || 1 || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || || || 6 || || 3 || || '''12''' || || 8 || || 3 || || || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 235 | style="text-align:right;" | 82 | style="text-align:right;" | 153 | 5 || '''12''' || 5 || 6 || 6 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 10 || '''12''' || 2 || 4 || 10 || 8 || 5 || 4 || 6 || '''12''' || '''12''' || 5 || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 174 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 47 | 7 || 3 || || 2 || 7 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 1 || 1 || 5 || 4 || 1 || 6 || 2 || 1 || || || 3 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 212 | style="text-align:right;" | 130 | style="text-align:right;" | 82 | 8 || 7 || 3 || 4 || 8 || 1 || 5 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || 10 || 3 || 2 || 7 || || 4 || || 6 || 7 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 | || || || || || 3 || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 5 || || || || 5 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | 6 || || || || 4 || || || 5 || || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 7 || || 8 || || || 7 || 7 || '''12''' || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || || || || 1 || || || || 7 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 111 | style="text-align:right;" | 23 | style="text-align:right;" | 88 | 2 || 10 || '''12''' || 8 || || 4 || 1 || 8 || 3 || 4 || 10 || || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 1 || 1 || 5 || 2 || || 8 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || || 2 || || || || || 7 || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 1 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 254 | style="text-align:right;" | 171 | style="text-align:right;" | 83 | 10 || 2 || 1 || 5 || 10 || 5 || 2 || 6 || 8 || 2 || 5 || 7 || 1 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 2 || 4 || 1 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | || || 10 || || || || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 67 | style="text-align:right;" | 65 | 3 || || 8 || 3 || 3 || 2 || || 3 || 4 || || 6 || || 5 || || 3 || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 2 || 2 || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 179 | style="text-align:right;" | 65 | style="text-align:right;" | 114 | 4 || 5 || 2 || 10 || 5 || 10 || 7 || 2 || 5 || 10 || '''12''' || 2 || 6 || 10 || 2 || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 1 || 8 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Austrālija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Moldova}} || '''{{ESC|Krievija}}''', '''{{ESC|Rumānija}}''' |- | {{ESC|Rumānija}} || '''{{ESC|Moldova}}''', {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 1 | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Serbija}} || '''{{ESC|Melnkalne}}''' |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, '''{{ESC|Krievija}}''', '''{{ESC|Rumānija}}''', {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, '''{{ESC|Moldova}}''' |- | {{ESC|Serbija}} || '''{{ESC|Melnkalne}}''', {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}} |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Sanmarīno}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Polija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Serbija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="finalresults">{{tīmekļa atsauce |title=Lisbon 2018 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508170838/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="43" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 119 | style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 1 || || || || || 1 || 10 || || || || 1 || 2 || || || 7 || || || 7 || || || || || || 6 || || || || || || || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | 5 || || 4 || 6 || 1 || 2 || || || || 5 || || || || 1 || || || || 1 || 7 || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 181 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 | || || 5 || || 7 || || || 2 || || || || || || 4 || || '''12''' || || 6 || 1 || || || || 3 || || || 3 || 10 || || || || 10 || || 5 || || 4 || || 3 || 8 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 342 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 271 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 | 7 || || 10 || || 10 || || 1 || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || '''12''' || 10 || 7 || || || 5 || '''12''' || 5 || '''12''' || 3 || '''12''' || 8 || 7 || 7 || 5 || '''12''' || 4 || 2 || 1 || '''12''' || || 8 || || 10 || 7 || || 4 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 245 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 143 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 102 | 1 || 3 || || 5 || 4 || '''12''' || || 10 || 1 || 2 || 7 || 6 || || 8 || || || 3 || 3 || || 7 || '''12''' || || || || 4 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 1 || || || 3 || || 5 || 2 || || 6 || 10 || || || || 5 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 144 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | || || 8 || || 3 || || 4 || || || || || 5 || 2 || || || 5 || || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || || 4 || 6 || || || || || 2 || 7 || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | || || || || 2 || || || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || 3 || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 2 || || || || || || || || 3 || 6 || || || || || || || || || 2 || || || || || 8 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 113 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 75 | || 10 || || 3 || || 8 || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 2 || || '''12''' || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 340 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 204 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 | || 2 || || 10 || '''12''' || 3 || || 7 || 7 || 10 || '''12''' || || 1 || 3 || 6 || || 8 || 4 || || 6 || 4 || 5 || '''12''' || 8 || 10 || 10 || 6 || 10 || || 5 || 6 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 4 || '''12''' || 5 || 10 || 5 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 184 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 126 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 | || '''12''' || 7 || || || 6 || || 4 || || 7 || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 2 || || 6 || 10 || || 2 || || || || || || 1 || 6 || || 7 || 7 || 10 || 10 || || || || || || 7 || || 4 || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | '''12''' || || || || || || 8 || || 6 || || 2 || || 5 || 10 || 7 || 6 || 4 || || || 3 || || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 3 || 4 || 5 || 5 || || || || 5 || 2 || || || || 10 || 2 || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 281 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 215 | 4 || || 6 || || || 4 || 5 || || 4 || 3 || || || || || 1 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 7 || || 4 || || 1 || || || 5 || 6 || 8 || || || || || || || || || || || 3 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 226 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 188 | 3 || || 3 || || || || || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || '''12''' || 6 || || 3 || || || 2 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 99 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | 2 || || 2 || 2 || || || 3 || || || || 10 || || 8 || 6 || || || || 2 || || || 7 || || 6 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 2 || || || 7 || || 7 || || 5 || || 7 || 4 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | || || || || || 5 || || || || || || 4 || 3 || || || || || || 3 || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 166 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 100 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 | || 5 || || || || || 2 || 6 || || 6 || 1 || 8 || 6 || || 8 || 7 || 10 || || 4 || || 8 || || || || || || 7 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 10 || || 2 || 1 || 2 || || || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 209 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 94 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 | || 7 || || 7 || || || || || || || || || || || 2 || 8 || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 2 || || 5 || 10 || 10 || || 10 || || 8 || || || '''12''' || || || || || 6 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 274 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 253 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | 6 || || 1 || 8 || 8 || 7 || 7 || '''12''' || 2 || 8 || 4 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || || || || 8 || 5 || || 8 || 10 || 5 || 1 || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 8 || 1 || || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 6 || 8 || '''12''' || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | || 8 || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || 4 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 3 || 3 || 2 || || |- style="background:gold;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Izraēla | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 529 | style="text-align:right;" | 212 | style="text-align:right;" | 317 | 10 || 1 || || '''12''' || 5 || 1 || 6 || 3 || 10 || '''12''' || 3 || 10 || 7 || || 5 || 10 || 7 || || '''12''' || 8 || 10 || 6 || || '''12''' || 2 || 6 || || 2 || || 8 || 4 || 4 || 6 || || 1 || '''12''' || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 1 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 121 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 89 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 5 || || 1 || || || || 5 || || || || 8 || || || 1 || 10 || 4 || 6 || || || 1 || 7 || || 3 || || || 4 || 3 || 5 || || || || || 8 || 3 || 7 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | || || || 1 || || || || || 5 || 4 || || 3 || 4 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 10 || 4 || || || 1 || 1 || 5 || 4 || || || || || 1 || || 3 || || 8 || 2 || || 6 || || 5 || 4 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 436 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 183 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 253 | || 4 || '''12''' || || 6 || 10 || '''12''' || || '''12''' || || 5 || || '''12''' || || 10 || || '''12''' || 5 || || 2 || 6 || 4 || 5 || || 3 || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 3 || '''12''' || || 1 || 3 || 6 || 7 || 7 || || || 1 || 8 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 308 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 249 | || || || 4 || || || 10 || || 3 || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || 8 || || || 1 || || 4 || || 4 || 1 || || || || || || 4 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="finalresults" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="43" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 119 | style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || '''12''' || 5 || || 4 || || 8 || || || || || || 3 || || || || || '''12''' || || 10 || || || 4 || 8 || || || || 2 || 4 || 1 || || || 7 || || || 8 || || 7 || '''12''' || || || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | || || || || || 2 || || || || || || || || || || 7 || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || 6 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 181 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 | 2 || || || || || || 5 || 7 || || || || '''12''' || 7 || '''12''' || || || '''12''' || || || || || || '''12''' || || || || '''12''' || || 6 || || || || || || 4 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 342 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 271 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 | || || || || 3 || || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 2 || || 2 || || || || || 5 || || 3 || 8 || || || || 6 || || || 6 || 4 || || 3 || || 5 || 3 || || 4 || 1 || || 3 || 2 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 245 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 143 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 102 | 3 || || || || || || || 6 || 2 || || || || || 10 || 4 || || 4 || || 5 || || 1 || || || 7 || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 2 || 2 || 4 || || || || '''12''' || 3 || || 8 || || '''12''' || || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 144 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | || 7 || 10 || || 1 || || || || 3 || || 8 || || 8 || 2 || || || || || || 4 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || 2 || 3 || 5 || 7 || || 3 || 5 || || || || 5 || || || || || 5 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | || || || 1 || || || 1 || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || 10 || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 113 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 75 | || || || || || 10 || || || || 8 || || || || || || '''12''' || || || || || || || || 1 || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 7 || || || '''12''' || || || || '''12''' || || || || '''12''' || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 340 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 204 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 | || 3 || || 4 || '''12''' || || 4 || || 6 || 6 || '''12''' || 3 || 5 || || 8 || 3 || 8 || 4 || 3 || 8 || 4 || 2 || 6 || || 3 || 2 || || || 3 || || || 2 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 || 3 || 1 || 2 || 4 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 184 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 126 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 | || || || || || '''12''' || || || || 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || 10 || || 10 || || || || 7 || || || || 1 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | 7 || || || || || || || 4 || 4 || || || || || || 5 || || || || || 6 || || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 1 || 5 || || || || || || 4 || || || 6 || 3 || 5 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 281 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 215 | 10 || 6 || 5 || 10 || 6 || 5 || 3 || || 10 || '''12''' || 6 || 5 || 3 || 4 || || 5 || 7 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 6 || 1 || 4 || || || 3 || 5 || 5 || 8 || 8 || 3 || 7 || 8 || || 8 || 5 || 2 || || '''12''' || 4 || 8 || 8 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 226 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 188 | 8 || || 7 || 6 || 8 || || 2 || 2 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || '''12''' || 5 || || 2 || 2 || 2 || 7 || '''12''' || || 5 || 10 || 2 || 4 || 10 || 8 || 4 || || || || || '''12''' || || 3 || 10 || 7 || 2 || 4 || 6 || 10 || 7 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 99 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || || || || || || 6 || || || || 2 || 1 || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | || || || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || 3 || || || || || || 4 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 166 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 100 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 | || 1 || 1 || || || 7 || 7 || || 5 || || || 6 || || || 6 || 1 || || 5 || 1 || || 3 || || || || || || || 2 || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || 4 || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 209 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 94 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 | 6 || 4 || 6 || 2 || || 1 || || 3 || || || || 4 || || 7 || || || 1 || '''12''' || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 || 10 || 5 || 1 || 1 || || 1 || 8 || 1 || 2 || || || || '''12''' || || 10 || || || || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 274 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 253 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | || 2 || || || || || || || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 2 || || || 3 || || || || || || || || || || || 2 || || || 1 || || || || 4 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | 1 || || 2 || || 2 || || || || || 3 || || || || || || || || 10 || || || 2 || || || || 2 || || 3 || '''12''' || || || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 2 || 8 || || || || 7 || || 3 || |- style="background:gold;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Izraēla | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 529 | style="text-align:right;" | 212 | style="text-align:right;" | 317 | '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || || 7 || 10 || 8 || 1 || 6 || 6 || 8 || 10 || 7 || '''12''' || 10 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || || 7 || 10 || 10 || 10 || 6 || 10 || 1 || 10 || 7 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 1 || || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 121 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 89 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 5 || || 1 || || || || 3 || || || || || '''12''' || 5 || || || || || || || || || || 4 || || || 2 || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | || || || 3 || 4 || || || || 1 || 4 || 4 || 10 || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 4 || || || 4 || || || || 8 || || || || || || || || || 7 || || || || || 2 || || || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 436 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 183 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 253 | 4 || 10 || 3 || 7 || 5 || 8 || 10 || 10 || 8 || 1 || 1 || 8 || 4 || 1 || 10 || 8 || 5 || 7 || 8 || 1 || 7 || 7 || 2 || 3 || 5 || 7 || 4 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 6 || 1 || 4 || 3 || 2 || 8 || 6 || 6 || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 308 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 249 | 5 || 5 || 4 || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || || || || 6 || '''12''' || 10 || || 6 || 2 || || 8 || 6 || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 6 || 7 || 3 || 6 || 8 || 6 || 8 || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 5 || 5 || 7 || 10 || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Baltkrievija}}, '''{{ESC|Grieķija}}''', {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Čehija}}, '''{{ESC|Francija}}''', '''{{ESC|Sanmarīno}}''', {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Vācija}} || '''{{ESC|Dānija}}''', '''{{ESC|Nīderlande}}''', {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" rowspan="8" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{ESC|Dānija}} || '''{{ESC|Ungārija}}''' |- | {{ESC|Francija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Itālija}} || '''{{ESC|Albānija}}''' |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Horvātija}} |- | {{ESC|Moldova}} || '''{{ESC|Krievija}}''' |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Itālija}} |- | {{ESC|Serbija}} || '''{{ESC|Melnkalne}}''' |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, '''{{ESC|Francija}}''', {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Moldova}}, '''{{ESC|Sanmarīno}}''', {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, '''{{ESC|Melnkalne}}''', {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 3 | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Bulgārija}}, '''{{ESC|Grieķija}}''' |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, '''{{ESC|Ungārija}}''', {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Itālija}} || '''{{ESC|Albānija}}''', {{ESC|Malta}}, {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Polija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Moldova}} || '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Vācija}} || '''{{ESC|Dānija}}''', '''{{ESC|Nīderlande}}''' |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Serbija}} |} == Starpgadījumi == === Baltkrievu dziesmas pieteikums === {{dat|2018|01|10|L}} krievu sociālajā tīklā [[VKontakte|''VK'']] izplatījās ziņa, ka ukraiņu dziedātājs [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] ir izpidījis savu [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] nacionālās atlases dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' krievu valodā (kā Навсегда) 2017. gada maijā — pirms 2017. gada 1. septembra, kad sākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteiktais konkursa dalībvalstu dziesmu pieteikšanās periods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/|title=Forever (and Before): Should Belarus disqualify Alekseev over earlier performances of song submission?|last=Adams|first=William Lee|website=wiwibloggs|accessdate=24 February 2018|date=10 January 2018|archive-date={{dat|2020|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201203075113/https://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/}}</ref> Seši nacionālās atlases dalībnieki draudēja izstāties no tās, ja [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevam]] būtu atļauts piedalīties atlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/|title=BELARUS: SIX FINALISTS THREATEN TO WITHDRAW IF ALEKSEEV IS ALLOWED TO APPEAR IN NATIONAL FINAL|last=Ten Ween|first=Renske|website=wiwibloggs|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025130821/https://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/}}</ref> Viena no šiem 6 dalībniekiem [[Sofija Lapina]] izstājās no atlases pilnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/|title=“I won’t participate” — Sofi Lapina withdraws from Belarus’ national selection over Alekseev drama|last=Ten Veen|first=Renske|website=wiwibloggs|date=16 January 2018|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109025926/https://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/}}</ref> Vēlāk baltkrievu pārraidītājs ''[[BTRC]]'' atļāva dziedātājam piedalīties atlasē ar uzlabotu dziesmas melodiju. Aļeksejevs ar dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' vēlāk arī uzvarēja atlasē un pārstāvēs [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrieviju]] 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] maijā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/02/16/alekseev-wins-eurofest-2018-with-forever/217782/|title=Belarus: Alekseev wins Eurofest 2018 with “Forever”|last=Diaz|first=Sebastian|website=wiwibloggs|date=16 February 2018}}</ref> Tomēr {{dat|2018|02|23|L}} tika paziņots, ka EBU ir pieprasījusi, ka Aļeksejevam maijā būs jāizpilda sava dziesmas ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' oriģinālā versija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/23/belarus-ebu-alekseev-eurovision-2018/|title=Belarus: EBU Allows Alekseev to Perform “Forever” At Eurovision 2018|last=Herbert|first=Emily|website=ESCToday|date=23 February 2018}}</ref> == Skatīt arī == * [[Supernova 2018]] * [[2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2018. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] qt2jg29zb2gc1vwd8my394u6j59pore 0 321633 4541747 4282931 2026-10-30T15:55:36Z Bendžamins 76862 4541747 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Zoltāns Štībers | image = 1 Zoltán Stieber (cropped).jpg | caption = | birth_date = {{birth date and age|1988|10|16|df=y}} | birth_place = [[Šārvāra]], [[Ungārija]] | height = 175 | position = [[pussargs|malējais pussargs]]/[[pussargs|uzbrūkošais pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1995—1999 | youthclubs1 = Sárvár FC | youthyears2 = 1999—2001 | youthclubs2 = Győri ETO FC | youthyears3 = 2001—2002 | youthclubs3 = Goldball '94 | youthyears4 = 2002—2005 | youthclubs4 = [[Újpest FC]] | youthyears5 = 2005—2007 | youthclubs5 = [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | years1 = 2007—2009 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2007—2008 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Yeovil Town F.C.|Yeovil Town]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 2009—2010 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TuS Koblenz]] | caps3 = 38 | goals3 = 5 | years4 = 2010—2011 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Alemannia Aachen]] | caps4 = 34 | goals4 = 10 | years5 = 2011—2012 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | caps5 = 7 | goals5 = 0 | years6 = 2011—2012 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05 II]] | caps6 = 3 | goals6 = 0 | years7 = 2012—2014 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]] | caps7 = 48 | goals7 = 12 | years8 = 2012 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[SpVgg Greuther Fürth II|Greuther Fürth II]] | caps8 = 1 | goals8 = 0 | years9 = 2014—2016 | clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps9 = 27 | goals9 = 3 | years10 = 2016 | clubs10 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[1. FC Nürnberg]] | caps10 = 6 | goals10 = 1 | nationalyears1 = 2006—2008 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U-19 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U-20 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2009 | nationalteam3 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U-21 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2011—2018 | nationalteam4 = {{fb|HUN}} | nationalcaps4 = 26 | nationalgoals4 = 3 | caps11 = 19 | caps12 = 44 | clubs11 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]] | clubs12 = {{flaga|ASV}} [[D.C. United]] | goals11 = 1 | goals12 = 6 | years11 = 2016—2017 | years12 = 2017—2019 | caps13 = 22 | caps14 = 24 | clubs14 = {{flaga|Ungārija}} [[Újpest FC|Újpest]] | clubs13 = {{flaga|Ungārija}} [[Zalaegerszegi TE|Zalaegerszegi]] | goals13 = 2 | goals14 = 2 | years13 = 2019—2020 | years14 = 2020—2022 | clubs15 = {{īre}} {{flaga|Ungārija}} [[Újpest FC|Újpest]] II | years15 = 2020 | caps15 = 1 | goals15 = 1 | clubs16 = {{flaga|Ungārija}} [[MTK Budapest FC|MTK Budapest]] | years16 = 2022—2025 | caps16 = 89 | goals16 = 16 | totalcaps = 378 | totalgoals = 60 }} '''Zoltāns Štībers''' ({{val|hu|Stieber Zoltán}}, dzimis {{dat|1988|10|16}} [[Šārvāra|Šārvārā]], [[Ungārija|Ungārijā]]) ir [[Ungārija|ungāru]] bijušais [[futbols|futbolists]] un[[Ungārijas futbola izlase]]s spēlētājs. Spēlē malējā vai uzbrūkošā [[pussargs|pussarga]] pozīcijā. Futbolista gaitas sācis [[Budapešta]]s jauniešu un junioru komandās, bet 2005. gadā parakstījis divu gadu līgumu ar [[Anglija]]s kluba ''[[Aston Villa]]'' futbola akadēmiju; spēlējis arī kluba dublieru komandā. 2007./2008. gadā bijis izīrēts klubam ''[[Yeovil Town]]''. 2009. gadā pievienojies [[Vācija]]s 2. bundeslīgas klubam ''[[TuS Koblenz]]'', vēlākos gados spēlējis citos Vācijas klubos, kopš 2014. gada — ''[[Hamburger SV]]'', kurš Štīberu iznomāja ''[[1.FC Nürnberg]]''. Štībers spēlējis dažāda vecuma Ungārijas junioru izlasēs. Pieaugušo izlasē debitējis 2011. gadā mačā pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Štībers, Zoltāns}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]] [[Kategorija:SpVgg Greuther Fürth spēlētāji]] [[Kategorija:D.C. United spēlētāji]] cue27mzqswy5pyb31dw7jl3tm6uwwj8 0 331484 4541666 4485783 2026-10-30T14:20:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541666 wikitext text/x-wiki '''Ģenētiski modificēta''' jeb '''ģenētiski pārveidota pārtika''' (saīsināta arī kā '''ĢM pārtika''') ir [[pārtika]], kas ražota no [[Organisms|organismiem]], kam ar [[gēnu inženierija]]s metodēm veiktas izmaiņas to [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]]. Gēnu inženierijas metodes ļauj organismos ieviest jaunas īpašības, kuras līdz tam nebija iespējams iegūt [[selekcija]]s ceļā, kā arī efektīvāk kontrolēt jau iegūtās īpašības.<ref name="bis2003" /> Ģenētiski modificētās pārtikas [[tirdzniecība]] sākās 1994. gadā, kad ''[[Calgene]]'' (''[[Monsanto]]'') sāka tirgot ''[[Flavr Savr]]'' kavētas nogatavošanās [[Tomāts|tomātus]].<ref name="James 1996" /><ref name="Fray" /> Lielākā daļa pārveidojumu līdz šim ir veikti [[Augi|augu]] kultūrām ar lielu tirgus pieprasījumu — [[soja]]i, [[kukurūza]]i, [[Rapsis|rapsim]] un [[kokvilna]]i. Daudziem ģenētiski modificētiem [[kultūraugi]]em ir izstrādāta noturība pret [[Patogēns|patogēniem]] un [[herbicīdi]]em, kā arī uzlabots [[Uzturvielas|uzturvielu]] daudzums salīdzinājumā ar ģenētiski nepārveidotām [[Šķirne|šķirnēm]]. 2013. gadā tika uzsākta arī pārtikas produktu tirdzniecība, kuri iegūti no [[Ģenētiski pārveidoti dzīvnieki|ģenētiski pārveidotiem lauksaimniecības dzīvniekiem]].<ref name="Consumer Q&A" /> Zinātnieki ir [[Zinātniskā vienprātība|vienisprātis]]<ref name="viens_agrobio" /><ref name="divi_fao" /><ref name="tris_genetics" /><ref name="cetri_gaiapresse" /><ref name="pieci_tufts" /><ref name="sesi_tandfonline" /><ref name="septini_ncbi" /> par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ĢM kultūrām, nerada risku [[Cilvēks|cilvēku]] veselībai,<ref name="astoni_aaas" /><ref name="devini_aaas" /><ref name="desmit_europa" /><ref name="vienpa_isaaa" /><ref name="divpa_archive" /><ref name="trispa_loc" /><ref name="cepa_nap" /> tomēr tiek arī uzsvērts, ka katrs ĢM produkts ir jāpārbauda pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.<ref name="Wiki 1" /><ref name="piepa_nature" /><ref name="sespa_argenbio" /> Neatkarīgi no tā, liela daļa [[sabiedrība]]s joprojām neuzskata ĢM pārtiku par drošu,<ref name="septinpa_pewinternet" /><ref name="astonpa_embor" /><ref name="devinpa_lancs" /><ref name="divdesmit_yoelinbar" /> kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir [[Mediju ētika|mediju neobjektivitāte]] attiecībā uz ĢM pārtiku.<ref name="divviens_sd" /> Likumi par ĢM pārtikas apriti un uzraudzību dažādās valstīs atšķiras. Dažās tiek ieviesti aizliegumi vai regulas, kamēr citās šie produkti tiek atļauti, nosakot tiem dažādas pakāpes ierobežojumus.<ref name="divdivi_loc" /><ref name="divtris_americanbar" /><ref name="divcetri_time" /><ref name="divpieci_cfr" /> Sabiedrība vēl joprojām plaši [[Diskusija|diskutē]] par ĢM pārtikas drošību, tās regulēšanu, [[Marķējumi|marķējumu]], ietekmi uz [[Dabiskā vide|vidi]], izmantotajām [[pētniecība]]s metodēm un to, ka uz atsevišķām ĢM augu [[Sēkla|sēklām]] tiek attiecinātas [[Intelektuālais īpašums|intelektuālā īpašuma]] tiesības, kuras pieder dažādām [[komercsabiedrība|komercsabiedrībām]].<ref name="crs-agbitotech" /> == Definīcija == Ģenētiski modificētas pārtika, ĢM pārtika jeb ģenētiskās inženierijas ceļā iegūta pārtika ir pārtikas produkti, kas ražoti no organismiem, kuriem veiktas izmaiņas to DNS, izmantojot gēnu inženierijas metodes, kuras atšķiras no tradicionālās [[krustošana]]s un selekcijas.<ref name="Wiki 1" /><ref name="Genetically engineered foods" /> [[ASV Lauksaimniecības departaments]] (USDA) un [[ASV Pārtikas un zāļu pārvalde|Pārtikas un zāļu pārvalde]] (FDA) dod priekšroku terminam "[[Gēnu inženierija|gēnu inženieriju]]" salīdzinājumā ar terminu "ģenētiskā modificēšana" uzskatot to par daudz precīzāku; USDA arī definē, ka ģenētiskā modifikācija sevī ietver "ģenētiskās inženierijas vai citas tradicionālākas metodes."<ref name="usda-glossart" /><ref name="Questions & Answers on Food from Genetically Engineered Plants" /> Saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju ģenētiski pārveidoti organismi (ĢPO) ir organismi (t.i., augi, [[dzīvnieki]] vai [[Mikroorganisms|mikroorganismi]]), kuros ģenētiskais materiāls (DNS) ir izmainīts izmantojot metodes, kas nav dabiskā [[krustošana]] un/vai dabiskā [[krustmija]]. Šo tehnoloģiju bieži sauc par "mūsdienu biotehnoloģiju" jeb "gēnu tehnoloģiju" vai atsevišķos gadījumos par "rekombinanto DNS tehnoloģiju" vai vienkārši par "gēnu inženieriju'. Pārtikas produkti, kas ražoti no vai izmantojot ĢM organismus, bieži tiek dēvēti par ĢM pārtikas produktiem.<ref name="Wiki 1" /> == Vēsture == Cilvēku virzītas ģenētiskās manipulācijas aizsākās ap 10 500 līdz 10 100 gadu [[Pirms mūsu ēras|p.m.ē.]],<ref name="Wiki 2" /> kad tika [[Domestikācija|pieradināti]] pirmie augi un dzīvnieki, tādā veidā sekmējot [[Selekcija|mākslīgo selekciju]]. Selektīvās audzēšanas procesa laikā organismi ar vēlamajām [[Īpašība|iezīmēm]] (un tādējādi ar nepieciešamajiem [[Gēns|gēniem]]) tika izmantoti [[Vairošanās|nākamās paaudzes]] radīšanā, kamēr organismi, kuriem vēlamās iezīmes trūka, vairošanās iespēja tika apzināti ierobežota, kas kopumā ir ģenētisko modifikāciju pamats.<ref name="Wiki 2" /><ref name="Wiki 3" /> Iespēja veikt tiešas DNS modifikācijas sekmēja DNS atklāšana 20 gadsimta sākumā, kā arī dažādi sasniegumi ģenētisko metodžu pilnveidē 1970. gados.<ref name="Biochemical Method for Inserting New Genetic Information into DNA of Simian Virus 40: Circular SV40 DNA Molecules Containing Lambda Phage Genes and the Galactose Operon of Escherichia coli" /> [[Ģenētiski pārveidoti mikroorganismi|Ģenētiski pārveidotu mikroorganismu]] [[Ferments|fermenti]] bija pirmie pārtikas ražošanā izmantotie ģenētiski pārveidoto organismu produkti. FDA tos apstiprināja 1988. gadā.<ref name="Chymosinapproval" /> 1990. gadu sākumā tika apstiprināta [[Rekombinācija|rekombinanta]] [[Himozīns|himozīna]] izmantošana vairākās valstīs.<ref name="Chymosinapproval" /><ref name="chymosinCase" /> [[Siers|Siera]] ražošanā parasti izmantoja siera enzīmu kompleksu — [[himozīns|himozīnu]], ko ieguva no [[Liellops|govs]] [[Kuņģis|kuņģa]] [[gļotāda]]s. Zinātnieki modificēja [[baktērijas]], lai tās sintezētu himozīnu, kas [[Recēšana|recināja]] [[Piens|pienu]] un bija izmantojams siera un [[Biezpiens|biezpiena]] ražošanā.<ref name="history" /> 1994. gadā izlaišanai tirgū apstiprināja pirmo ģenētiski modificēto pārtikas produktu — ''[[Flavr Savr]]'' tomātu.<ref name="James 1996" /> Šo šķirni izstrādāja [[Monsanto|Calgene]] ieviešot taja [[Polaritāte (molekulārā bioloģija)|pretpolāru]] gēnu, kas aizkavēja nogatavošanos.<ref name="The case of the FLAVR SAVR tomato" /> 1995. gadā ASV apstiprināja audzēšanai ''[[Bacillus thuringiensis]]'' (Bt) [[Kartupelis|kartupeļu]] šķirni, tādā veidā ieviešot tirgū pirmo [[Pesticīdi|pesticīdus]] [[Sintēze|sintezējošo]] augu kultūru.<ref name="google4631" /> Citi ģenētiski modificēti kultūraugi, kuri saņema tirdzniecības atļauju 1995. gadā bija: rap<nowiki/>sis, kam bija modificēts [[eļļa]]s sastāvs, [[Bt kukurūza]], kokvilna, kas bija izturīga pret herbicīdu [[Bromoxynil|bromoksinilu]], [[Bt cotton|Bt kokvilna]], [[Glyphosate|glifosāt]] [[Rezistence|toleranta]] [[soja]], pret [[Vīruss|vīrusiem]] izturīgi [[Kabacis|kabači]] un vēl viena tomātu šķirne, kurai bija kavēta nogatavošanās.<ref name="James 1996" /> Līdz ar [[Zelta rīsi|zelta rīsu]] radīšanu 2000. gadā, zinātnieki radīja pirmo ģenētiski modificēto pārtikas produktu ar palielinātu uzturvērtību.<ref name="sciencemag303" /> Līdz ar 2010. gadu, jau 29 valstīs atradās ĢM kultūru apstādījumi, no kuriem iegūto produkciju jau paredzēja realizēšanai gan vietējā, gan eksporta tirgū. Vēl 31 valsts bija devusi apstiprinājumu ĢM kultūru ievešanai.<ref name="isaaa" /> 2011. gadā ASV bija vadošā ĢM pārtikas ražotāja un tajā laikā audzēja divdesmit piecas ĢM kultūraugu šķirnes, kas bija saņēmušas administratīvo pilnvaru to [[Komercija|komercializācijai]].<ref name="james2011" /> 2015. gadā 92% kukurūzas, 94% sojas un 94% kokvilnas, ko ražoja ASV, bija ģenētiski modificēta.<ref name="USDA1" /> 2015. gadā [[AquAdvantage lasis]] kļuva par pirmo ģenētiski pārveidoto dzīvnieku, ko izmantoja pārtikā.<ref name="AQUABOUNTY CLEARED TO SELL SALMON IN USA FOR COMMERCIAL PURPOSES" /> Šajā lasī tika izmainīts gēns, kas atbildēja par augšanas hormona regulāciju. Tas tika izdarīts aizvietojot lasī esošo gēnu ar [[Chinook lasis|Klusā okeāna Chinook la<nowiki/>sī]] atrodamo gēnu un pievienojot šo gēnu pie [[Promoters|promotera]], ko ieguva no [[Menca|okeāna mencas]], tādā veidā panākot, ka lasis auga visa gada garumā nevis tikai pavasara un vasaras laikā.<ref name="Risk Assessment and Mitigation of AquAdvantage Salmon" /> 2016. gada aprīlī izmantojot [[CRISPR]] gēnu inženierijas metodi modificētā [[sēne]] (''[[Agaricus bisporus]]'') saņēma ''[[de facto]]'' apstiprinājumu no ASV, pēc tam, kad USDA atzina, ka šim organismam nav nepieciešams veikt padziļinātas pārbaudes, kā tas ir darīts citiem ĢMO, jo gēnu rediģēšanas laikā sēnes [[Genoms|genomā]] netika ieviests neviens DNS fragments, kurš būtu iegūts no kāda citas sugas organisma.<ref name="Gene-edited CRISPR mushroom escapes US regulation" /> Visplašāk audzētajās ĢM kultūras ir ieviesta herbicīdu tolerance. 2006. gadam dažas nezāļu sugas bija evolucionējušas un ieguvušas to pašu herbicīdu rezistenci, kura piemita ĢM kultūraugiem. ''[[Amaranthus palmeri]]'' ir nezāle, kas apstādījumos konkurē ar kokvilnu. Šī nezāle dabīgi sastopama ASV dienvidrietumos, bet izplatoties uz austrumiem jau 2006. gadā tika konstatēts, ka tā ir ieguvusi rezistenci pret glifosātu. Šī atklājuma brīdī kopš ĢM kokvilnas ieviešanas austrumu reģionos bija pagājuši mazāk kā 10 gadi.<ref name="Glyphosate-resistant Palmer amaranth (Amaranthus palmeri) confirmed in Georgia." /><ref name="Pigweed in the Cotton: A superweed invades Georgia" /><ref name="Glyphosate-Resistant Palmer Amaranth (Amaranthus palmeri) Morphology, Growth, and Seed Production in Georgia." /> == Process == ĢMO ir radīti un testēti laboratorijās ar mērķi iegūt vēlamās īpašības. Visizplatītākais pārveidojums ir vienu vai vairāku gēnu pievienošana genomam. Retākos gadījumos veic arī gēnu izņemšanu no genoma vai arī veic izmaiņas [[Gēnu ekspresija|gēnu ekspresijā]], attiecīgi paaugstinot, vai pazeminot to, vai arī veicot [[Gēnu noklusēšana|gēnu noklusēšanu]] (''gene silencing''), vai izmainot genomā esošā gēnu kopiju skaitu.<ref name="Wiki 5" /> Kad vēlamās īpašības ir iegūtas, organisma radītāji piesakās uz valsts apstiprinātiem [[Lauka tests|lauka testiem]]. Lauka testi paredz ĢM augu gadījumā to kultivēšanu speciālās saimniecībās vai arī ja testus veic uz ĢM dzīvniekiem, tad tie tiek audzēti izolētās fermās. Ja lauka testi ir veiksmīgi, attiecīgā ĢMO radītājs var pieteikties atļaujas saņemšanai, lai varētu modificēto organismu audzēt un izplatīt. Līdz ar apstiprinājuma saņemšanu organismu (sēklas, spraudeņi, vaislas pāri utt.) var pārdot lauksaimniekiem, kuri tālāk jau uzsāk tā audzēšanu, pavairošanu un tirgošanu. Atsevišķos gadījos atļaujas saņemšana ļauj attiecīgo produktu tikai tirgot, bet ne pavairot.<ref name="Wiki 5" /> Pēc USDA datiem, kops 1985. gada tirgū vidēji parādās 800 jauni ģenētiski pārveidoti organismi, no kuriem iegūst pārtikas produktus. 2013. gadā tirgū parādījās vairāk kā 17 000 jaunu ĢMO, kuri jau bija saņēmuši atļauju to izplatīšanai.<ref name="Genetically engineered crops in the United States" /> == Veselība un drošība == [[Eiropas Komisija]] (EK), [[Amerikas Zinātnes Attīstības Asociācija]] (AAAS), [[Pasaules Veselības Organizācija]] (PVO), [[Amerikas Medicīnas Asociācija]] (AMA), [[Britu Karaliskā Biedrība]] (BRS), [[ASV Nacionālā Zinātnes akadēmija]] (ANZA) un daudzas citas starptautiskas organizācijas, un zinātniskā sabiedrība kopumā ir vienisprātis<ref name="viens_agrobio" /><ref name="divi_fao" /><ref name="tris_genetics" /><ref name="cetri_gaiapresse" /><ref name="pieci_tufts" /><ref name="sesi_tandfonline" /><ref name="septini_ncbi" /> par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ĢM kultūrām, nerada risku cilvēku veselībai.<ref name="astoni_aaas" /><ref name="devini_aaas" /><ref name="desmit_europa" /><ref name="vienpa_isaaa" /><ref name="divpa_archive" /><ref name="trispa_loc" /><ref name="cepa_nap" /> Tomēr pret ĢM produktiem tiek ievērota pastiprināta piesardzība un katrs jauns produkts tiek pārbaudīts pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.<ref name="Wiki 1" /><ref name="piepa_nature" /><ref name="sespa_argenbio" /> Neatkarīgi no tā, liela daļa sabiedrības joprojām neuzskata ĢM pārtiku par drošu,<ref name="septinpa_pewinternet" /><ref name="astonpa_embor" /><ref name="devinpa_lancs" /><ref name="divdesmit_yoelinbar" /> kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir mediju neobjektīvitāte<ref name="divviens_sd" /> un dažādu nevalstisko organizāciju pret ĢMO vērstas kampaņas. == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="bis2003">[http://www.bis.gov.uk/files/file15655.pdf GM Science Review First Report] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131016100707/http://www.bis.gov.uk/files/file15655.pdf |date={{dat|2013|10|16||bez}} }}, Prepared by the UK GM Science Review panel (July 2003).</ref> <ref name="James 1996">{{Tīmekļa atsauce | last=James | first=Clive | title=Global Review of the Field Testing and Commercialization of Transgenic Plants: 1986 to 1995 | url=http://www.isaaa.org/kc/Publications/pdfs/isaaabriefs/Briefs%201.pdf | publisher=The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications | accessdate=17 July 2010|year=1996 }}</ref> <ref name="Fray">Weasel, Lisa H. 2009. ''Food Fray.'' Amacom Publishing</ref> <ref name="Consumer Q&A">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fda.gov/animalveterinary/developmentapprovalprocess/geneticengineering/geneticallyengineeredanimals/ucm113672.htm | title=Consumer Q&A | publisher=Fda.gov | date=2009-03-06 | accessdate=2012-12-29 | archive-date=2018-09-08 | archive-url=https://web.archive.org/web/20180908125722/https://www.fda.gov/AnimalVeterinary/DevelopmentApprovalProcess/GeneticEngineering/GeneticallyEngineeredAnimals/ucm113672.htm }}</ref> <ref name="divi_fao">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fao.org/docrep/006/Y5160E/y5160e10.htm#P3_1651The | title=State of Food and Agriculture 2003–2004. Agricultural Biotechnology: Meeting the Needs of the Poor. Health and environmental impacts of transgenic crops | publisher=Food and Agriculture Organization of the United Nations | accessdate=February 8, 2016 }}</ref> <ref name="cetri_gaiapresse">{{publikācijas atsauce | url=http://gaiapresse.ca/images/nouvelles/28563.pdf | title=A literature review on the safety assessment of genetically modified plants | first1=José L. | last1=Domingo | first2=Jordi Giné | last2=Bordonaba | journal=Environment International | date=2011 | volume=37 | pages=734–742 | doi=10.1016/j.envint.2011.01.003 }}</ref> <ref name="pieci_tufts">{{publikācijas atsauce | url=http://www.tufts.edu/~skrimsky/PDF/Illusory%20Consensus%20GMOs.PDF | title=An Illusory Consensus behind GMO Health Assessment | first=Sheldon | last=Krimsky | journal=Science, Technology, & Human Values | pages=1–32 | doi=10.1177/0162243915598381 | date=2015 | accessdate={{dat|2016|09|20||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160207171524/http://www.tufts.edu/~skrimsky/PDF/Illusory%20Consensus%20GMOs.PDF | archivedate={{dat|2016|02|07||bez}} }}</ref> <ref name="sesi_tandfonline">{{publikācijas atsauce | url=http://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.3109/07388551.2015.1130684 | title=Published GMO studies find no evidence of harm when corrected for multiple comparisons | first1=Alexander Y. | last1=Panchin | first2=Alexander I. | last2=Tuzhikov | journal=Critical Reviews in Biotechnology | date=January 14, 2016 | issn=0738-8551 | doi=10.3109/07388551.2015.1130684 }}</ref> <ref name="septini_ncbi">{{publikācijas atsauce | url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/?term=Governing+GMOs+in+the+USA%3A+Science%2C+law+and+public+health | title=Governing GMOs in the USA: science, law and public health|first1=Y.T. | last1=Yang | first2=B. | last2=Chen | journal=Journal of the Science of Food and Agriculture | volume=96 | pages=1851–1855 | date=2016 | doi=10.1002/jsfa.7523 }}</ref> <ref name="tris_genetics">{{publikācijas atsauce | url=http://genetics.org/content/188/1/11.long | title=Plant Genetics, Sustainable Agriculture and Global Food Security | first=Pamela | last=Ronald | journal=Genetics | date=May 5, 2011 | volume=188 | pages=11–20 | doi=10.1534/genetics.111.128553 }}</ref> <ref name="astoni_aaas">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.aaas.org/sites/default/files/AAAS_GM_statement.pdf | title=Statement by the AAAS Board of Directors On Labeling of Genetically Modified Foods | publisher=American Association for the Advancement of Science | date=October 20, 2012 | accessdate=February 8, 2016 }}</ref> <ref name="devini_aaas">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.aaas.org/news/aaas-board-directors-legally-mandating-gm-food-labels-could-%E2%80%9Cmislead-and-falsely-alarm | title=AAAS Board of Directors: Legally Mandating GM Food Labels Could "Mislead and Falsely Alarm Consumers" | first=Ginger | last=Pinholster | publisher=American Association for the Advancement of Science | date=October 25, 2012 | accessdate=February 8, 2016 }}</ref> <ref name="desmit_europa">{{Tīmekļa atsauce | url=http://ec.europa.eu/research/biosociety/pdf/a_decade_of_eu-funded_gmo_research.pdf | title=A decade of EU-funded GMO research (2001–2010) | publisher=Directorate-General for Research and Innovation. Biotechnologies, Agriculture, Food. European Commission, European Union. | doi=10.2777/97784 | isbn=978-92-79-16344-9 | accessdate=February 8, 2016 | date=2010 }}</ref> <ref name="viens_agrobio">{{publikācijas atsauce | url=http://www.agrobio.org/bfiles/fckimg/Nicolia%202013.pdf | title=An overview of the last 10 years of genetically engineered crop safety research | first1=Alessandro | last1=Nicolia | first2=Alberto | last2=Manzo | first3=Fabio | last3=Veronesi | first4=Daniele | last4=Rosellini | journal=Critical Reviews in Biotechnology | date=2013 | pages=1–12 | doi=10.3109/07388551.2013.823595 | accessdate={{dat|2016|09|20||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160917102103/http://www.agrobio.org/bfiles/fckimg/Nicolia%202013.pdf | archivedate={{dat|2016|09|17||bez}} }}</ref> <ref name="divpa_archive">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.ama-assn.org/resources/doc/csaph/a12-csaph2-bioengineeredfoods.pdf | title=REPORT 2 OF THE COUNCIL ON SCIENCE AND PUBLIC HEALTH (A-12): Labeling of Bioengineered Foods | publisher=American Medical Association | date=2012 | accessdate=March 19, 2016 | archive-date={{dat|2012|09|07||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120907023039/http://www.ama-assn.org/resources/doc/csaph/a12-csaph2-bioengineeredfoods.pdf }}</ref> <ref name="vienpa_isaaa">{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.isaaa.org/kc/Publications/htm/articles/Position/ama.htm | title=AMA Report on Genetically Modified Crops and Foods (online summary) | publisher=American Medical Association | date=January 2001 | accessdate=March 19, 2016 }}</ref> <ref name="trispa_loc">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.loc.gov/law/help/restrictions-on-gmos/usa.php#Opinion | title=Restrictions on Genetically Modified Organisms: United States. Public and Scholarly Opinion|publisher=Library of Congress | date=June 9, 2015 | accessdate=February 8, 2016 }}</ref> <ref name="cepa_nap">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.nap.edu/read/23395/chapter/7#149 | title=Genetically Engineered Crops: Experiences and Prospects|publisher=The National Academies of Sciences, Engineering, and Medicine (US) | page=149 | date=2016 | accessdate=May 19, 2016 }}</ref> <ref name="Wiki 1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.who.int/foodsafety/areas_work/food-technology/faq-genetically-modified-food/en/ | title=Frequently asked questions on genetically modified foods | publisher=World Health Organization|accessdate=February 8, 2016 }}</ref> <ref name="piepa_nature">{{publikācijas atsauce | url=http://www.nature.com/nbt/journal/v21/n7/full/nbt0703-739.html | title=Codex guidelines for GM foods include the analysis of unintended effects | first=Alexander G. | last=Haslberger | journal=Nature Biotechnolgy | volume=21 | pages=739–741 | date=2003 | doi=10.1038/nbt0703-739 }}</ref> <ref name="sespa_argenbio">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.argenbio.org/adc/uploads/pdf/bma.pdf | title=Genetically modified foods and health: a second interim statement | publisher=British Medical Association | date=March 2004 | accessdate=March 21, 2016 }}</ref> <ref name="septinpa_pewinternet">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.pewinternet.org/2015/01/29/public-and-scientists-views-on-science-and-society/ | title=Public and Scientists' Views on Science and Society | first1=Cary | last1=Funk | first2=Lee | last2=Rainie | publisher=Pew Research Center | date=January 29, 2015 | accessdate=February 24, 2016 | archive-date={{dat|2019|01|09||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20190109232405/http://www.pewinternet.org/2015/01/29/public-and-scientists-views-on-science-and-society/ }}</ref> <ref name="astonpa_embor">{{publikācijas atsauce | url=http://embor.embopress.org/content/2/7/545.full.pdf+html | title=Public views on GMOs: deconstructing the myths | first=Claire | last=Marris | journal=EMBO Reports | volume=2 | pages=545–548 | date=2001 | doi=10.1093/embo-reports/kve142 | access-date={{dat|2016|09|20||bez}} | archive-date={{dat|2016|10|07||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20161007030844/http://embor.embopress.org/content/2/7/545.full.pdf+html }}</ref> <ref name="devinpa_lancs">{{Tīmekļa atsauce | url=http://csec.lancs.ac.uk/archive/pabe/docs/pabe_finalreport.doc | title=Public Perceptions of Agricultural Biotechnologies in Europe | date=December 2001 | author=Final Report of the PABE research project | publisher=Commission of European Communities | accessdate=February 24, 2016 }}</ref> <ref name="divdesmit_yoelinbar">{{publikācijas atsauce | url=http://yoelinbar.net/papers/gmo_absolute.pdf | title=Evidence for Absolute Moral Opposition to Genetically Modified Food in the United States | first1=Sydney E. | last1=Scott | first2=Yoel | last2=Inbar | first3=Paul | last3=Rozin | journal=Perspectives on Psychological Science | date=2016 | volume=11 | issue=3 | pages=315–324 | doi=10.1177/1745691615621275 }}</ref> <ref name="divviens_sd">{{publikācijas atsauce | url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1053535708000577 | title=Press media reporting effects on risk perceptions and attitudes towards genetically modified (GM) food | first1=Marta | last1=Vilella-Vila | first2=Joan | last2=Costa-Font | journal=The Journal of Socio-Economics | date=2008 | volume=37 | issue=5 | pages=2095–2106 | doi=10.1016/j.socec.2008.04.006 }}</ref> <ref name="divdivi_loc">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.loc.gov/law/help/restrictions-on-gmos/ | title=Restrictions on Genetically Modified Organisms | publisher=Library of Congress | date=June 9, 2015 | accessdate=February 24, 2016 }}</ref> <ref name="divtris_americanbar">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.americanbar.org/content/newsletter/publications/aba_health_esource_home/aba_health_law_esource_1302_bashshur.html | title=FDA and Regulation of GMOs | first=Ramona | last=Bashshur | publisher=American Bar Association | date=February 2013 | accessdate=February 24, 2016 | archive-date={{dat|2018|06|21||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20180621044554/https://www.americanbar.org/content/newsletter/publications/aba_health_esource_home/aba_health_law_esource_1302_bashshur.html }}</ref> <ref name="divcetri_time">{{publikācijas atsauce | url=http://time.com/4060476/eu-gmo-crops-european-union-opt-out/ | title=Over Half of E.U. Countries Are Opting Out of GMOs | first=Alexandra | last=Sifferlin | journal=Time | date=October 3, 2015 | access-date={{dat|2016|09|20||bez}} | archive-date={{dat|2019|11|12||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20191112082218/https://time.com/4060476/eu-gmo-crops-european-union-opt-out/ }}</ref> <ref name="divpieci_cfr">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cfr.org/agricultural-policy/regulation-gmos-europe-united-states-case-study-contemporary-european-regulatory-politics/p8688 | title=The Regulation of GMOs in Europe and the United States: A Case-Study of Contemporary European Regulatory Politics | first1=Diahanna | last1=Lynch | first2=David | last2=Vogel | publisher=Council on Foreign Relations | date=April 5, 2001 | accessdate=February 24, 2016 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160929200540/http://www.cfr.org/agricultural-policy/regulation-gmos-europe-united-states-case-study-contemporary-european-regulatory-politics/p8688 | archivedate={{dat|2016|09|29||bez}} }}</ref> <ref name="crs-agbitotech">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.justlabelit.org/wp-content/uploads/2011/09/CRS%20Agricultural_Biotechnology2011.pdf | title=Agricultural Biotechnology: Background and Recent Issues | publisher=Congressional Research Service (Library of Congress) | date=18 Jun 2011 | accessdate=27 September 2015 | author=Cowan, Tadlock | pages=33–38 }}</ref> <ref name="Genetically engineered foods">{{Tīmekļa atsauce | url=http://umm.edu/health/medical/ency/articles/genetically-engineered-foods | title=Genetically engineered foods | publisher=University of Maryland Medical Center | accessdate=29 September 2015}}</ref> <ref name="usda-glossart">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.usda.gov/wps/portal/usda/usdahome?navid=BIOTECH_GLOSS&navtype=RT&parentnav=BIOTECH | title=Glossary of Agricultural Biotechnology Terms | publisher=United States Department of Agriculture | date=27 Feb 2013 | accessdate=29 September 2015 | archive-date={{dat|2015|09|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150929232315/http://www.usda.gov/wps/portal/usda/usdahome?navid=BIOTECH_GLOSS&navtype=RT&parentnav=BIOTECH }}</ref> <ref name="Questions & Answers on Food from Genetically Engineered Plants">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fda.gov/Food/FoodScienceResearch/Biotechnology/ucm346030.htm | title=Questions & Answers on Food from Genetically Engineered Plants | publisher=US Food and Drug Administration | date=22 Jun 2015 | accessdate=29 September 2015 | archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150924103100/http://www.fda.gov/Food/FoodScienceResearch/Biotechnology/ucm346030.htm }}</ref> <ref name="Wiki 2">{{Grāmatas atsauce | title=Domestication of Plants in the Old World: The Origin and Spread of Plants in the Old World | url=http://fdslive.oup.com/www.oup.com/academic/pdf/13/9780199549061_chapter1.pdf | author1=Daniel Zohary | author2=Maria Hopf | author3=Ehud Weiss | year=2012 | publisher= Oxford University Press }}</ref> <ref name="Wiki 3">{{Grāmatas atsauce | title=Domestication | url=https://books.google.lv/books?id=WGDYHvOHwmwC&pg=PR2&lpg=PR2&dq=Clive+Roots+Domestication&source=bl&ots=8HbsI6zvUA&sig=o_ITbEt47cbn_qxeYFpsNfxNCRo&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwiHy6bgo6DPAhWHOSwKHdPIC1cQ6AEILTAD#v=onepage&q=Clive%20Roots%20Domestication&f=false | author=Clive Root | year=2007 | publisher=Greenwood Publishing Groups}}</ref> <ref name="AQUABOUNTY CLEARED TO SELL SALMON IN USA FOR COMMERCIAL PURPOSES">{{Tīmekļa atsauce|title=AQUABOUNTY CLEARED TO SELL SALMON IN USA FOR COMMERCIAL PURPOSES |url=http://www.fda.gov/AnimalVeterinary/DevelopmentApprovalProcess/GeneticEngineering/GeneticallyEngineeredAnimals/ucm280853.htm}}</ref> <ref name="Biochemical Method for Inserting New Genetic Information into DNA of Simian Virus 40: Circular SV40 DNA Molecules Containing Lambda Phage Genes and the Galactose Operon of Escherichia coli">{{publikācijas atsauce | doi=10.1073/pnas.69.10.2904 | last1=Jackson | title=Biochemical Method for Inserting New Genetic Information into DNA of Simian Virus 40: Circular SV40 DNA Molecules Containing Lambda Phage Genes and the Galactose Operon of Escherichia coli | first1=DA | last2=Symons | first2=RH | last3=Berg | first3=P | first8= David A. Jackson Robert H. Symons and Paul Berg | journal=PNAS | date=1 October 1972 | volume=69 | issue=10 | pages=2904–2909 | pmid=4342968 | pmc=389671 | bibcode = 1972PNAS...69.2904J }}</ref> <ref name="Chymosinapproval">{{Ziņu atsauce|title=FDA Approves 1st Genetically Engineered Product for Food|url=http://articles.latimes.com/1990-03-24/news/mn-681_1_genetically-engineered-product-for-food|accessdate=1 May 2014|newspaper=[[Los Angeles Times]]|date=24 March 1990}}</ref> <ref name="chymosinCase">Staff, National Centre for Biotechnology Education, 2006. [http://www.ncbe.reading.ac.uk/ncbe/gmfood/chymosin.html Case Study: Chymosin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160522102627/http://www.ncbe.reading.ac.uk/ncbe/gmfood/chymosin.html |date={{dat|2016|05|22||bez}} }}</ref> <ref name="history">{{Grāmatas atsauce|first=Geoffrey |last=Campbell-Platt |title=Food Science and Technology |date=26 August 2011 |publisher=John Wiley & Sons |isbn=978-1-4443-5782-0 |location=Ames, IA}}</ref> <ref name="The case of the FLAVR SAVR tomato">{{publikācijas atsauce |last1=Bruening |first1=G. |last2=Lyons |first2=J. M. | year = 2000 | title = The case of the FLAVR SAVR tomato | journal = California Agriculture | volume = 54 | issue = 4 | pages = 6–7 | url = http://ucanr.org/repository/CAO/landingpage.cfm?article=ca.v054n04p6&fulltext=yes | doi=10.3733/ca.v054n04p6}}</ref> <ref name="google4631">[https://news.google.co.uk/newspapers?id=A0YyAAAAIBAJ&sjid=jOYFAAAAIBAJ&pg=4631,1776980&dq=bacillus+thuringiensis+potato+1996+approved&hl= Genetically Altered Potato Ok'd For Crops] Lawrence Journal-World - 6 May 1995</ref> <ref name="sciencemag303">{{publikācijas atsauce|title = Engineering the Provitamin A (β-Carotene) Biosynthetic Pathway into (Carotenoid-Free) Rice Endosperm|url = http://science.sciencemag.org/content/287/5451/303|journal = Science|date = 2000-01-14|issn = 0036-8075|pmid = 10634784|pages = 303–305|volume = 287|issue = 5451|doi = 10.1126/science.287.5451.303|first = Xudong|last = Ye|first2 = Salim|last2 = Al-Babili|first3 = Andreas|last3 = Klöti|first4 = Jing|last4 = Zhang|first5 = Paola|last5 = Lucca|first6 = Peter|last6 = Beyer|first7 = Ingo|last7 = Potrykus}}</ref> <ref name="isaaa">[http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/43/executivesummary/default.asp Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210025832/http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/43/executivesummary/default.asp |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} ISAAA Brief ISAAA Brief 43-2011. Retrieved 14 October 2012</ref> <ref name="james2011">{{Tīmekļa atsauce|last=James|first=C|title=ISAAA Brief 43, Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2011|work=ISAAA Briefs|publisher=International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications (ISAAA)|location=Ithaca, New York|year=2011|url=http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/43/executivesummary/default.asp|accessdate=2012-06-02|archive-date=2012-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20120210025832/http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/43/executivesummary/default.asp}}</ref> <ref name="USDA1">{{Tīmekļa atsauce|title=Adoption of Genetically Engineered Crops in the U.S.|url=http://www.ers.usda.gov/data-products/adoption-of-genetically-engineered-crops-in-the-us/recent-trends-in-ge-adoption.aspx|website=Economic Research Service|publisher=USDA|accessdate=26 August 2015|archive-date={{dat|2015|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150828142644/http://www.ers.usda.gov/data-products/adoption-of-genetically-engineered-crops-in-the-us/recent-trends-in-ge-adoption.aspx}}</ref> <ref name="Risk Assessment and Mitigation of AquAdvantage Salmon">{{Tīmekļa atsauce|url = https://www.aquabounty.com/wp-content/uploads/2014/02/Risk_Assessment_Mitigation_of_AAS-Oct2010.pdf|title = Risk Assessment and Mitigation of AquAdvantage Salmon|date = October 2010|access-date = |website = |publisher = ISB News Report|last = Bodnar|first = Anastasia|archive-date = {{dat|2019|04|12||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20190412091251/https://www.aquabounty.com/wp-content/uploads/2014/02/Risk_Assessment_Mitigation_of_AAS-Oct2010.pdf}}</ref> <ref name="Gene-edited CRISPR mushroom escapes US regulation">{{Tīmekļa atsauce|last1=Waltz|first1=Emily|title=Gene-edited CRISPR mushroom escapes US regulation|url=http://www.nature.com/news/gene-edited-crispr-mushroom-escapes-us-regulation-1.19754|website=nature.com|publisher=Nature|accessdate=18 April 2016}}</ref> <ref name="Glyphosate-resistant Palmer amaranth (Amaranthus palmeri) confirmed in Georgia.">{{publikācijas atsauce |last1=Culpepper, Stanley A|title=Glyphosate-resistant Palmer amaranth (Amaranthus palmeri) confirmed in Georgia.|url=https://archive.org/details/sim_weed-science_july-august-2006_54_4/page/n17|volume=54|issue=4|pages=620–626|year=2006|journal=Weed Science|doi=10.1614/ws-06-001r.1|display-authors=etal}}</ref> <ref name="Pigweed in the Cotton: A superweed invades Georgia">{{publikācijas atsauce |last1=Gallant, Andre|title=Pigweed in the Cotton: A superweed invades Georgia |journal=Modern Farmer}}</ref> <ref name="Glyphosate-Resistant Palmer Amaranth (Amaranthus palmeri) Morphology, Growth, and Seed Production in Georgia.">{{publikācijas atsauce |last1=Webster, TM |last2=Grey, TL|title= Glyphosate-Resistant Palmer Amaranth (Amaranthus palmeri) Morphology, Growth, and Seed Production in Georgia.|volume=63|issue=1|pages=264–272|year=2015|journal=Weed Science|doi=10.1614/ws-d-14-00051.1}}</ref> <ref name="Wiki 5">[https://en.wikipedia.org/wiki/Genetically_modified_food Genetically modified food], Wikipedia: The Free Encyclopedia</ref> <ref name="Genetically engineered crops in the United States">{{publikācijas atsauce |vauthors=Fernandez-Cornejo J, Wechsler S, Livingston M, Mitchell L | title = Genetically engineered crops in the United States | journal = Economic Research Service| date = Feb 2014}}</ref> }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pārtikas rūpniecība]] [[Kategorija:Molekulārā bioloģija]] [[Kategorija:Gēnu inženierija]] knmbuidxt1lx60qjb1a8taslzpgv20n 0 341252 4542072 4484076 2026-10-31T11:24:18Z Lasks 38532 /* Ielu savienojumi */ 4542072 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Nīcgales iela|Nīcgales iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Nīcgales iela |attēls = Nīcgales iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q27493186|zoom=13}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]], [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 2183 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1932. g. |vēst nosaukumi = Gersikas iela (1932—1936) <br> Andreja Jerjomenko iela (1974—1991) |joslu skaits = 2-4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]] |trolejbuss = [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Nīcgales iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] un [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pildas iela (Rīga)|Pildas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 2183 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi Nīcgales iela Rīgas ielu sarakstā minēta 1932. gadā ar nosaukumu '''Gersikas '''(Jersikas)''' iela'''. 1936. gadā iela jau sastopama ar savu tagadējo nosaukumu — Nīcgales iela, kas nosaukta [[Nīcgale]]s vārdā. 1938. gadā Nīcgales ielai tika pievienota [[Itas Kozakevičas iela|Lāčmuižas iela]]. 1974. gadā [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] tika izveidota jaunā '''Andreja Jerjomenko iela''' (nosaukums par godu padomju militārajam darbiniekam [[Andrejs Jerjomenko|Andrejam Jerjomenko]]), kuru 1991. gadā arī pievienoja Nīcgales ielai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> Dārzciema apkaimē pastāvēja trīs atsevišķas ielas daļas, viena no kurām 2019. gadā pārdēvēta par [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna ielu]].<ref>[https://abc.lv/raksts/franca-trasuna-un-jezupa-rancana-varda-planots-nosaukt-divas-ielas-riga Franča Trasuna un Jezupa Rancāna vārdā plānots nosaukt divas ielas Rīgā]</ref> Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma pārbūves rezultātā ielas trase tika pagriezta un pagarināta līdz jaunizveidotajai [[Dzelzavas iela]]i. Nīcgales ielas vēsturiskais sākums (agrākā Lāčmuižas iela) atradās krustojumā ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]], nedaudz uz ZR no tagadējā, taču vēsturiskais sākuma posms līdz 2023. gada augustam bija saglabājis Nīcgales ielas nosaukumu, pastāvot divām paralēlām Nīcgales ielas daļām. 2023. gada 30. augustā Rīgas dome nolēma šo posmu nosaukt par [[Itas Kozakevičas iela|Itas Kozakevičas ielu]] par godu Atmodas laika žurnālistei [[Ita Kozakeviča|Itai Kozakevičai]], kuras vārdā nosaukta netālu esošā [[Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola|skola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/574543-rigas-ielas-pardeve-itas-kozakevicas-un-ineses-jaunzemes-varda|title=Rīgas ielas pārdēvē Itas Kozakevičas un Ineses Jaunzemes vārdā|website=Jauns.lv|access-date=2023-08-30|language=lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Nīcgales iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzelzavas iela]] (T-veida krustojums) * [[Zileņu iela (Rīga)|Zileņu iela]] (gājēju savienojums) * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] * [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] * [[Itas Kozakevičas iela]] (T-veida krustojums) * [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]] * [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]] * [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] * [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] * [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]] * [[Kaibalas iela]] * [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]] (T-veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} [[Kategorija:Ielas Dārzciemā]] [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 3x81izx5gia1a1nzf2cwmh73vrxcw0j 0 352265 4541929 4249208 2026-10-31T04:11:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541929 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2013|6|1|N}} |attēls = Zilupe 2013. gads.png |izmērs = 250px |pašvaldība = [[Zilupes novads]] |dome = [[Zilupes novada dome]] |deputāti = 9 |uzvarētāji = [[Saskaņas centrs]] (8) |citas partijas = [[Attīstībai]] (1) |balsstiesīgie = 2 530 |vēlētāji = 977 (38,62% aktivitāte) |kandidāti = 13 |saraksti = 2 |pag_vēl = [[2009. gada Zilupes novada domes vēlēšanas|2009]] |nak_vēl = [[2017. gada Zilupes novada domes vēlēšanas|2017]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''2013. gada [[Zilupes novads|Zilupes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Zilupes novada domē tika ievēlēti 9 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 2 kandidātu saraksti, kas veidoti no 13 kandidātiem. Zilupes novadā vēlēšanas notika 4 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "[[Saskaņas centrs]]" (83,2%), bet novada domē 1 vietu ieguva arī otrs saraksts "[[Attīstībai]]". Zilupes novada domes vēlēšanās piedalījās 977 vēlētāji jeb 38,62% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 976, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 890 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="gold" | 1 |align=left| '''[[Saskaņas centrs]]''' | 12 |align=left| [[Oļegs Agafonovs]] | '''812''' | '''83,2%''' | '''8''' |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Attīstībai]] | 1 |align=left| [[Roberts Dolgilevičs]] | 78 | 7,99% | 1 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Oļegs Agafonovs]] | rowspan=8 | [[Saskaņas centrs]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-346.html "Saskaņas centra" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130619010752/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-346.html |date={{dat|2013|06|19||bez}} }}, aplūkots {{dat|2017|6|2}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Vitālijs Vaļdens]] |- |align=center| 3 | [[Anna Peličeva]] |- |align=center| 4 | [[Svetlana Voitkeviča]] |- |align=center| 5 | [[Alla Čekstere]] |- |align=center| 6 | [[Sergejs Fenčenko]] |- |align=center| 7 | [[Gunārs Smuļko]] |- |align=center| 8 | [[Leonīds Osipovs]] |- |align=center| 9 | [[Roberts Dolgilevičs]] | [[Attīstībai]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-87.html "Attīstībai" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130619201258/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-87.html |date={{dat|2013|06|19||bez}} }}, aplūkots {{dat|2017|6|2}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20251212002331/http://www.pv2013.cvk.lv/saraksti/6818.html Kandidātu saraksti] * [https://web.archive.org/web/20180822213954/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-6818.html Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20170609202854/http://www.pv2013.cvk.lv/report-activities-6818.html Balsotāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Zilupes novads]] s7qkd9ezcznseyczdcypd49cyea80fq 0 352834 4541829 4085832 2026-10-30T18:56:44Z ~2026-57659-70 152593 4541829 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Bruno Rejs Corns | Attēls = | Att_izm = 220px | Apraksts = | Dz_vārds = Bruno | Pseidonīms = Bruno Reiss | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|5}} | Vieta_dz = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = Mūziķis, producents, scenārists, uzņēmējs | Instrumenti = Vokāls, klavieres | Gadi = 2012—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} {{Noformējums+}} '''Bruno Reiss''' ir [[Latvija]]s [[hiphops|hiphopa]] mūziķis, [[režisors]], [[scenārists]] un [[mūzikas producents|producents]]. Savu darbību uzsāka 2012. gadā kā solo mākslinieks '''Reiss'''. Pēc aktīvas dalības vairākās cīņās (Rap Battle) un konkursos Reiss no 2015. gada beigām pārtrauca dalību šādos pasākumos. Sadarbojies ar vairākiem Latvijas mūziķiem, piemēram, [[ansis]], [[VIŅA]], [[Kārlis Indrišonoks|Kārli Indrišonoku]]. 2015. gadā Reiss tika nominēts [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]i, nominācijā "Labākais Hip Hopa gada albums" ar ierakstu ''Escapism EP''. Pēc neilga pārtraukuma 2016. gadā kopā ar producentu Kārli Indrišonoku izdeva savu otro studijas albumu "[[Kad Kuģi Apledos]]". Izpildītāja radītajai mūzikai raksturīga eksperimentāls skanējums. 2018. gadā izveidojis jaunu projektu ar nosaukumu ''371 Clique'', kas strauji ieguva popularitāti interneta vidē. Projekts ''371 Clique'' ir multimēdiju projekts, kas rīko hiphopa pasākumus un veido kvalitatīvu saturu iekš youtube platformas. 2018. gadā sāka aktīvi veidot video saturu producējot reklāmas, mūzikas videoklipus un raidījumus. 2019. gadā nomainīja pseidonīmu uz Bruno Reiss. 2020. gadā iekļuvis [[Forbes]] Latvija 30 līdz 30 sarakstā. == Diskogrāfija == === Singli === [[Attēls:Reiss google.jpg|thumb|REISS|234x234px]] * "[[Atšķirīgs]]" (2013) * "[[Vienīgais Cilvēks Uz Zemes]]" (2015) * "[[Atdod Man Laiku ft. Alexx dynamo]]" (2015) * "[https://www.youtube.com/watch?v=crdxOvwYNr4 Dzīvais Mironis]" (2015) * "[[OBSKURANT]]" (2016) * "[[Mēs Nomirsim Kopā]]" (2016) *"Uzraksti Vēlāk!<ref>{{Atsauce|title=REISS - Uzraksti Vēlāk! (Official Audio)|url=https://www.youtube.com/watch?v=BZL0DyfJ5eM|date=2018-04-12|accessdate=2019-05-31|last=BRUNO REISS}}</ref>" (2018) === Albumi === * "[[8:45]]" (2015) * "[https://www.youtube.com/watch?v=eLtoRF3aboc ESCAPISM EP]" (2015) * "[https://open.spotify.com/album/5ZA0C68iQAdqCuGRHSoegb Kad Kuģi Apledos]" (2016) == ^{<big>Mūzikas video</big>} == {| class="wikitable sortable" !Gads !Dziesmas nosaukums !Izpildītājs !Youtube |- |2017 |Trofeju mednieks |Easy EZ |[https://www.youtube.com/watch?v=xz-HoVZFf1I Youtube] |- |2020 |371 Cypher #2 |REISS, Kjuumanis, Dzenis, Dainārs, Kikaps |[https://www.youtube.com/watch?v=2t5o57RmTw8 Youtube] |- |2020 |Nemanot |Grupa DeLight |[https://www.youtube.com/watch?v=daRpjS3Np5o Youtube] |- |2020 |1000km |[[Ozols (reperis)|Ozols]] un [[rolands če]] |[https://www.youtube.com/watch?v=7RHT0OvQUKk Youtube] |- |2021 |Laimīgāks |RAUM |[https://www.youtube.com/watch?v=QRdgIc00gro Youtube] |- |2021 |Peldētājs |Loreta Reide |[https://www.youtube.com/watch?v=ipsxHhz_8eg Youtube] |- |2021 |Jumts brauc |RAUM |[https://www.youtube.com/watch?v=oPk0CpLTvOU Youtube] |} [[Attēls:Reiss google2.jpg|thumb|REISS|186x186px]] == Atsauces == {{atsauces}} * [http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/545738-hiphopa_muzika_sevi_piesaka_reperis_reiss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160909181508/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/545738-hiphopa_muzika_sevi_piesaka_reperis_reiss |date={{dat|2016|09|09||bez}} }} Preses Relīze * [http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/632352-reperis_reiss_izdod_jaunu_albumu_kad_kugi_apledos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161106125018/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/632352-reperis_reiss_izdod_jaunu_albumu_kad_kugi_apledos |date={{dat|2016|11|06||bez}} }} Preses Relīze * [https://www.youtube.com/watch?v=ulzee3Mi_Ks&t] Video Intervija == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/channel/UChAB66nUnIoLVXOdBjpCV3w Youtube kanāls] * [https://www.instagram.com/brunoxreiss ''Instagram'' profils] * {{Facebook|REISSLV}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bruno Reiss}} [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] b1451bn033nvklgdtfqjrf5bn6uw7zc 4541831 4541829 2026-10-30T18:58:03Z ~2026-57659-70 152593 4541831 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Bruno Rejs Corns | Attēls = | Att_izm = 220px | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = Bruno Reiss | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|5}} | Vieta_dz = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = Mūziķis, producents, scenārists, uzņēmējs | Instrumenti = Vokāls, klavieres | Gadi = 2012—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} {{Noformējums+}} '''Bruno Reiss''' ir [[Latvija]]s [[hiphops|hiphopa]] mūziķis, [[režisors]], [[scenārists]] un [[mūzikas producents|producents]]. Savu darbību uzsāka 2012. gadā kā solo mākslinieks '''Reiss'''. Pēc aktīvas dalības vairākās cīņās (Rap Battle) un konkursos Reiss no 2015. gada beigām pārtrauca dalību šādos pasākumos. Sadarbojies ar vairākiem Latvijas mūziķiem, piemēram, [[ansis]], [[VIŅA]], [[Kārlis Indrišonoks|Kārli Indrišonoku]]. 2015. gadā Reiss tika nominēts [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]i, nominācijā "Labākais Hip Hopa gada albums" ar ierakstu ''Escapism EP''. Pēc neilga pārtraukuma 2016. gadā kopā ar producentu Kārli Indrišonoku izdeva savu otro studijas albumu "[[Kad Kuģi Apledos]]". Izpildītāja radītajai mūzikai raksturīga eksperimentāls skanējums. 2018. gadā izveidojis jaunu projektu ar nosaukumu ''371 Clique'', kas strauji ieguva popularitāti interneta vidē. Projekts ''371 Clique'' ir multimēdiju projekts, kas rīko hiphopa pasākumus un veido kvalitatīvu saturu iekš youtube platformas. 2018. gadā sāka aktīvi veidot video saturu producējot reklāmas, mūzikas videoklipus un raidījumus. 2019. gadā nomainīja pseidonīmu uz Bruno Reiss. 2020. gadā iekļuvis [[Forbes]] Latvija 30 līdz 30 sarakstā. == Diskogrāfija == === Singli === [[Attēls:Reiss google.jpg|thumb|REISS|234x234px]] * "[[Atšķirīgs]]" (2013) * "[[Vienīgais Cilvēks Uz Zemes]]" (2015) * "[[Atdod Man Laiku ft. Alexx dynamo]]" (2015) * "[https://www.youtube.com/watch?v=crdxOvwYNr4 Dzīvais Mironis]" (2015) * "[[OBSKURANT]]" (2016) * "[[Mēs Nomirsim Kopā]]" (2016) *"Uzraksti Vēlāk!<ref>{{Atsauce|title=REISS - Uzraksti Vēlāk! (Official Audio)|url=https://www.youtube.com/watch?v=BZL0DyfJ5eM|date=2018-04-12|accessdate=2019-05-31|last=BRUNO REISS}}</ref>" (2018) === Albumi === * "[[8:45]]" (2015) * "[https://www.youtube.com/watch?v=eLtoRF3aboc ESCAPISM EP]" (2015) * "[https://open.spotify.com/album/5ZA0C68iQAdqCuGRHSoegb Kad Kuģi Apledos]" (2016) == ^{<big>Mūzikas video</big>} == {| class="wikitable sortable" !Gads !Dziesmas nosaukums !Izpildītājs !Youtube |- |2017 |Trofeju mednieks |Easy EZ |[https://www.youtube.com/watch?v=xz-HoVZFf1I Youtube] |- |2020 |371 Cypher #2 |REISS, Kjuumanis, Dzenis, Dainārs, Kikaps |[https://www.youtube.com/watch?v=2t5o57RmTw8 Youtube] |- |2020 |Nemanot |Grupa DeLight |[https://www.youtube.com/watch?v=daRpjS3Np5o Youtube] |- |2020 |1000km |[[Ozols (reperis)|Ozols]] un [[rolands če]] |[https://www.youtube.com/watch?v=7RHT0OvQUKk Youtube] |- |2021 |Laimīgāks |RAUM |[https://www.youtube.com/watch?v=QRdgIc00gro Youtube] |- |2021 |Peldētājs |Loreta Reide |[https://www.youtube.com/watch?v=ipsxHhz_8eg Youtube] |- |2021 |Jumts brauc |RAUM |[https://www.youtube.com/watch?v=oPk0CpLTvOU Youtube] |} [[Attēls:Reiss google2.jpg|thumb|REISS|186x186px]] == Atsauces == {{atsauces}} * [http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/545738-hiphopa_muzika_sevi_piesaka_reperis_reiss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160909181508/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/545738-hiphopa_muzika_sevi_piesaka_reperis_reiss |date={{dat|2016|09|09||bez}} }} Preses Relīze * [http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/632352-reperis_reiss_izdod_jaunu_albumu_kad_kugi_apledos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161106125018/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/632352-reperis_reiss_izdod_jaunu_albumu_kad_kugi_apledos |date={{dat|2016|11|06||bez}} }} Preses Relīze * [https://www.youtube.com/watch?v=ulzee3Mi_Ks&t] Video Intervija == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/channel/UChAB66nUnIoLVXOdBjpCV3w Youtube kanāls] * [https://www.instagram.com/brunoxreiss ''Instagram'' profils] * {{Facebook|REISSLV}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bruno Reiss}} [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] h6dbgkheb3kz4f4q8jplti8i8rqb83m 0 359975 4541689 4309147 2026-10-30T14:52:30Z Papuass 88 4541689 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Dilans Tēnss | vārds_orig = ''Dylan Teuns'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Leuven - Brabantse Pijl, 15 april 2015, vertrek (B184).JPG | caption = Tēnss 2015. gadā | fullname = | nickname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1992|3|1}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Dīsta}} | height = 181 cm<ref name="bmcracingteam.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bmcracingteam.com/index.php?id=365 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140913213921/http://www.bmcracingteam.com/index.php?id=365 |archivedate={{dat|2014|09|13||bez}} }}</ref> | weight = 64 kg<ref name="bmcracingteam.com"/> | currentteam = | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = [[kalnu braucējs]]<ref name=bmc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bmc-switzerland.com/int-en/experience/racing-teams/bmc-racing-team/team/dylan_teuns/ |title=Dylan Teuns |website=[[BMC Switzerland]] |access-date=6 April 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170706203921/http://www.bmc-switzerland.com/int-en/experience/racing-teams/bmc-racing-team/team/dylan_teuns/ |archivedate={{dat|2017|07|06||bez}} }}</ref> | amateuryear 1 = 2011–2013 | amateurteam 1 = Jong Vlaanderen–Bauknecht<ref name=ca>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingarchives.com/coureurfiche.php?coureurid=61314 |title=Dylan Teuns |website=Cycling Archives |access-date=6 April 2015 |archive-date={{dat|2015|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150411154726/http://www.cyclingarchives.com/coureurfiche.php?coureurid=61314 }}</ref> | amateuryear 2 = 2014 | amateurteam 2 = BMC Development Team<ref name=ca /> | amateuryear 3 = 2014 | amateurteam 3 = {{ct|BMC|2014}} (stažieris) | proyear 1 = 2015–2018 | proteam 1= {{ct|BMC|2015}} | proyear 2 = 2019–2022 | proteam 2 = {{ct|TBM|2019}} | proyear 3 = 2022–2024 | proteam 3 = {{ct|ISN|2022}} | proyear 4 = 2025–2026 | proteam 4 = {{ct|COF|2025}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::2 posmi ([[2019. gada Tour de France|2019]], [[2021. gada Tour de France|2021]]) '''Daudzdienu sacensības''' : ''[[Tour de Pologne]]'' ([[2017. gada Tour de Pologne|2017]]) : ''[[Tour de Wallonie]]'' (2017) : ''[[Arctic Race of Norway]]'' (2017) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :''[[La Flèche Wallonne]]'' ([[2022 La Flèche Wallonne|2022]]) | medaltemplates = }} '''Dilans Tēnss''' ({{val|nl|Dylan Teuns}}; dzimis {{dat|1992|3|1}}) ir bijušais [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''{{ct|ISN}}'' komandu. Tai viņš sākotnēji pievienojās kā stažieris,<ref name="bmcracingteam.com"/> bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu komandas dalībnieku 2015. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest-news/bmc-announces-2015-squad-eight-new-signings-149891 |title=BMC announces 2015 squad, with eight new signings |last1=Windsor |first1=Richard |date=17 December 2014 |website=[[Cycling Weekly]]|access-date=6 April 2015}}</ref> Komandas sastāvā tika iekļauts dalībai [[2016. gada Vuelta a España]]<ref name="Vuelta">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.procyclingstats.com/race/Vuelta_a_Espana_2016_Startlist |title=71st Vuelta a España |accessdate=20 August 2016 |work=ProCyclingStats |archive-date={{dat|2016|06|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160608213554/http://www.procyclingstats.com/race/Vuelta_a_Espana_2016_Startlist }}</ref> un [[2017. gada Giro d'Italia]].<ref name="Giro">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_dItalia_2017_Startlist |title=2017: 100th Giro d'Italia: Start List |accessdate=2 May 2017 |work=Pro Cycling Stats |archive-date={{dat|2016|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161030140530/http://www.procyclingstats.com/race/Giro_dItalia_2017_Startlist }}</ref> 2017. gada sezonu Tēnss iesāka ar trešo vietu ''[[2017. gada La Flèche Wallonne|La Flèche Wallonne]]'', vēlāk uzvarēja ''[[2017. gada Tour de Pologne|Tour de Pologne]]'' daudzdienu sacensību kopvērtējumā. Tēnss uzvarēja arī ''[[Tour de Wallonie]]'' un ''[[Arctic Race of Norway]]'' kopvērtējumā. Pēc četriem gadiem ''{{ct|BMC|2018}}'' komandā pirms 2019. gada sezonas Tēnss pievienojās ''{{ct|TBM|2019}}''.<ref name="TBM">{{cite web|url=https://www.merida-bikes.com/en/p/team/bahrain-merida-pro-cycling-team-119.html|title=Bahrain Merida Pro Cycling Team|work=[[Merida Bikes]]|publisher=Merida Industry Co., Ltd.|accessdate=1 January 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190101111509/https://www.merida-bikes.com/en/p/team/bahrain-merida-pro-cycling-team-119.html|archivedate=1 January 2019}}</ref> 2022. gada sezonas vidū pārgāja uz ''{{ct|ISN|2022}}'' komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/news/road/dylan-teuns-trades-bahrain-victorious-for-israel-premier-tech-in-mid-season-switch/|title=Dylan Teuns trades Bahrain-Victorious for Israel-Premier Tech in mid-season switch|last=Cotton|first=Jim|website=VeloNews.com|access-date=2022-08-07|date=2022-08-05|language=en}}</ref> Tēnss karjeru noslēdza 2026. gada sezonas beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/former-fleche-wallonne-winner-dylan-teuns-is-retiring/|title=Former Flèche Wallonne winner Dylan Teuns is retiring|website=Escape Collective|access-date=2026-10-30|date=2026-10-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tēnss, Dilans}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]] 29c8299pa9opp691ellritydh9imbdu 0 362278 4541797 4036604 2026-10-30T17:32:04Z Bendžamins 76862 4541797 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Azizs Ibragimovs | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|21}} | cityofbirth = [[Guzara]] | countryofbirth = [[Uzbekistāna]] | height = 182 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[Bratislavas „Slovan”]] | caps1 = 19 | goals1 = 3 | years2 = 2009—2010 | clubs2 = {{flaga|Čehija}} [[Bohemians 1905]] | caps2 = 54 | goals2 = 2 | years3 = 2011 | clubs3 = {{flaga|Ķīna}} [[Qingdao Jonoon F.C.]] | caps3 = 39 | goals3 = 4 | years4 = 2012 | clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[FK Baník Most]] | caps4 = 9 | goals4 = 3 | years5 = 2013 | clubs5 = {{flaga|Čehija}} [[Ceske Budejovice]] | caps5 = 4 | goals5 = 0 | years6 = 2014 | clubs6 = {{flaga|Čehija}} [[FK Bohemians Prague]] | caps6 = 16 | goals6 = 2 | years7 = 2016 | clubs7 = {{flaga|Irāna}} [[Machine Sazi Tabriz]] | caps7 = 9 | goals7 = 0 | years8 = 2016—2017 | clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | caps8 = 11 | goals8 = 1 | years9 = 2018 | clubs9 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[FK Buxoro]] | caps9 = 29 | goals9 = 2 | nationalyears1 = 2007—2011 | nationalteam1 = {{fb|UZB}} | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 3 | clubs10 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[PFC Navbahor Namangan|Navbahor Namangan]] | years10 = 2019 | caps10 = 16 | goals10 = 3 | clubs11 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[FC Surkhon Termez|Surkhon Termez]] | years11 = 2020 | caps11 = 8 | goals11 = 1 | clubs12 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[FK Buxoro]] | years12 = 2020—2022 | caps12 = 6 | goals12 = 1 | clubs13 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[FC Turon|Turon]] | years13 = 2022—2023 }} '''Azizs Ibragimovs''' ({{val|uz|Aziz Ibragimov}}; dzimis {{dat|1986|7|21}}) ir [[Uzbekistāna]]s bijušais futbolists, uzbrucējs, [[Uzbekistānas futbola izlase]]s spēlētājs. No 2016. līdz 2017. gadam spēlējis Latvijas klubā [[Jūrmalas "Spartaks"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Uzbekistāna-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ibragivovs, Azizs}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Uzbekistānas futbolisti]] [[Kategorija:Uzbekistānas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:Bohemians 1905 spēlētāji]] [[Kategorija:Česke Budejovices "Dynamo" spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] fw2j1sjoq2tq9azgmxlazyj60y1larl 10 362930 4541863 4168950 2026-10-30T19:51:17Z Treisijs 347 4541863 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Leonas karaļi | state = <includeonly>collapsed</includeonly> | title = [[Leonas Karaliste|Leona]]s karaļi ([[Leonas karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | group1 = [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]<br />(910—1230) | list1 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = | group2 = [[Astūru-Leoniešu dinastija]] (910—1037) | list2 = * [[Garsija I]] * [[Ordono II]] * [[Fruela II]] * [[Alfonso IV]] * [[Ramiro II]] * [[Ordono III]] * [[Sančo I]] * [[Ordono IV]] * [[Sančo I]] * [[Ramiro III]] * [[Bermudo II]] * [[Alfonso V (Leona)|Alfonso V]] * [[Bermudo III]] | group3 = [[Himenesu dinastija]] (1037—1126) | list3 = * [[Ferdinands I (Leona)|Ferdinands I Lielas]] * [[Alfonso VI (Leona)|Alfonso VI]] * [[Sančo II]] * [[Alfonso VI (Leona)|Alfonso VI]] * [[Uraka]] | group4 = [[Ivreju dinastija]] (1126—1230) | list4 = * [[Alfonso VII (Leona)|Alfonso VII]] * [[Ferdinands II (Leona)|Ferdinands II]] * [[Alfonso IX (Leona)|Alfonso IX]] }} | group2 = [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas un Leonas Karaliste]]<br />(1230—1516) | list2 = {{Navbox subgroup | group1 = [[Ivreju dinastija]] (1230—1369) | list1 = * [[Ferdinands III (Kastīlija)|Ferdinands III]] * [[Alfonso X (Kastīlija)|Alfonso X]] * [[Sančo IV]] * [[Ferdinands IV (Kastīlija)|Ferdinands IV]] * [[Alfonso XI (Kastīlija)|Alfonso XI]] * [[Pedro I (Kastīlija)|Pedro I]] | group2 = [[Trastamaru dinastija]] (1369—1516) | list2 = * [[Enrike II]] * [[Huans I]] * [[Enrike III]] * [[Huans II]] * [[Enrike IV]] * [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] un [[Aragonas Ferdinands II]] * [[Kastīlijas Huana|Huana I]] un [[Felipe I]] }} }} <noinclude> [[Kategorija:Spānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> f1z3ezqpud8n1aq7hl3k73jp2nrpmt9 10 362972 4541864 4168951 2026-10-30T19:51:34Z Treisijs 347 4541864 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Kastīlijas karaļi | state = <includeonly>collapsed</includeonly> | title = [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karaļi ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | group1 = [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]<br />(1065—1230) | list1 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = | group2 = [[Himenesu dinastija]] (1037—1126) | list2 = * [[Sančo II]] * [[Alfonso VI (Leona)|Alfonso VI]] * [[Uraka]] | group3 = [[Ivreju dinastija]] (1126—1230) | list3 = * [[Alfonso VII (Leona)|Alfonso VII]] * [[Sančo III]] * [[Alfonso VIII]] * [[Enrike I]] * [[Berengarija]] * [[Fernando III]] }} | group2 = [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas tronis]]<br />(Kastīlijas un Leonas Karaliste)<br />(1230—1715) | list2 = {{Navbox subgroup | group1 = [[Ivreju dinastija]] (1230—1369) | list1 = * [[Ferdinands III (Kastīlija)|Ferdinands III]] * [[Alfonso X (Kastīlija)|Alfonso X]] * [[Sančo IV]] * [[Ferdinands IV (Kastīlija)|Ferdinands IV]] * [[Alfonso XI (Kastīlija)|Alfonso XI]] * [[Pedro I (Kastīlija)|Pedro I]] | group2 = [[Trastamaru dinastija]] (1369—1516) | list2 = * [[Enrike II]] * [[Huans I]] * [[Enrike III]] * [[Huans II]] * [[Enrike IV]] * [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] un [[Aragonas Ferdinands II]] * [[Kastīlijas Huana|Huana I]] un [[Felipe I]] <small>(no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]])</small> | group3 = [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) | list3 = * [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] * [[Felipe II]] * [[Felipe III]] * [[Felipe IV]] * [[Karloss II]] }} }} <noinclude> [[Kategorija:Spānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> cprs7yb46juylx2e1evk2vovmrrjgkb 10 363524 4541866 4168952 2026-10-30T19:51:51Z Treisijs 347 4541866 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Galisijas karaļi | state = <includeonly>collapsed</includeonly> | title = [[Galisijas Karaliste|Galisijas]] karaļi ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | group1 = [[Svēbu Karaliste]] (409—585) | list1 = * [[Hermeniks]] * [[Rehila]] * [[Rehiārs]] * [[Agiulfo]] * [[Frantāns]] * [[Maldrass]] * [[Remismunds]] * [[Veremunds]] * [[Teodemunds]] * [[Hararihs]] * [[Ariamirs]] * [[Teodemirs]] * [[Miro (Galisijas)|Miro]] * [[Eboriks]] * [[Audeka]] * [[Malariks]] | group2 = [[Vestgotu Karaliste]] (585—712) | list2 = * [[Leovigilds]] * [[Rekareds I]] * [[Liuva II]] * [[Viteriks]] * [[Gundemars]] * [[Sisebuts]] * [[Rekareds II]] * [[Svintila]] * [[Sisenands]] * [[Hintila]] * [[Tulga]] * [[Hindasvints]] * [[Rekesvints]] * [[Vamba]] * [[Ervigs]] * [[Egika]] * [[Vitica]] * [[Roderiks|Rodrigo]] | group3 = [[Astūrijas Karaliste]] (718 — 924) | list3 = * [[Pelaio]] * [[Favila]] * [[Alfonso I (Astūrija)|Alfonso I]] * [[Fruela I]] * [[Astūrijas Aerelio|Aurelio]] * [[Silo]] * [[Mauregato]] * [[Bermudo I]] * [[Alfonso II (Astūrija)|Alfonso II]] * [[Nepociāns]] * [[Ramiro I]] * [[Ordono I]] * [[Fruela]] * [[Alfonso III (Astūrija)|Alfonso III]] | group4 = [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]<br />(910—1230) | list4 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = | group2 = [[Astūru-Leoniešu dinastija]] (910—1037) | list2 = * [[Garsija I]] * [[Ordono II]] * [[Fruela II]] * [[Alfonso IV]] * [[Ramiro II]] * [[Ordono III]] * [[Sančo I]] * [[Ordono IV]] * [[Sančo I]] * [[Ramiro III]] * [[Bermudo II]] * [[Alfonso V (Leona)|Alfonso V]] * [[Bermudo III]] | group3 = [[Himenesu dinastija]] (1037—1126) | list3 = * [[Ferdinands I (Leona)|Ferdinands I Lielas]] }} | group5 = [[Portugāles Karaliste]] (1065 — 1071) | list5 = * [[Garsija II (Galisija)|Garsija II]] | group6 = [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]<br />(1065—1230) | list6 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = | group2 = [[Himenesu dinastija]] (1037—1126) | list2 = * [[Sančo II]] * [[Alfonso VI (Leona)|Alfonso VI]] * [[Uraka]] | group3 = [[Ivreju dinastija]] (1126—1230) | list3 = * [[Alfonso VII (Leona)|Alfonso VII]] * [[Fernando II]] * [[Alfonso IX]] }} | group7 = [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas tronis]]<br />(Kastīlijas un Leonas Karaliste)<br />(1230 — 1367) | list7 = {{Navbox subgroup | group1 = [[Ivreju dinastija]] (1230—1369) | list1 = * [[Fernando III (Kastīlija)|Fernando III]] * [[Alfonso X (Kastīlija)|Alfonso X]] * [[Sančo IV]] * [[Ferdinands IV (Kastīlija)|Ferdinands IV]] * [[Alfonso XI (Kastīlija)|Alfonso XI]] * [[Pedro I (Kastīlija)|Pedro I]] }} | group8 = Portugāles Karaliste (1367 — 1371) | list8 = * [[Fernando I (Portugāle)|Fernando I]] | group9 = [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas tronis]]<br />(Kastīlijas un Leonas Karaliste)<br />(1371 — 1715) | list9 = {{Navbox subgroup | group2 = [[Trastamaru dinastija]] (1369—1516) | list2 = * [[Enrike II]] * [[Huans I]] * [[Enrike III]] * [[Huans II]] * [[Enrike IV]] * [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] un [[Aragonas Ferdinands II]] * [[Kastīlijas Huana|Huana I]] un [[Felipe I]] <small>(no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]])</small> | group3 = [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) | list3 = * [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] * [[Felipe II]] * [[Felipe III]] * [[Felipe IV]] * [[Karloss II]] }} }} <noinclude> [[Kategorija:Spānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Galisija]] [[Kategorija:Vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> 2kk1cwfvp4md4lgqzzzwgzya7gsm160 10 363569 4541867 4373272 2026-10-30T19:52:11Z Treisijs 347 4541867 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Aragonas karaļi | state = <includeonly>collapsed</includeonly> | title = [[Aragonas Karaliste|Aragonas]] karaļi ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | group1 = [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas Karaliste]] (1035—1162) | list1 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = | group2 = [[Himenesu dinastija]] (1035—1162) | list2 = * [[Ramiro I]] * [[Sančo Ramiress]] * [[Pedro I (Aragona)|Pedro I]] * [[Alfonso I (Aragona)|Alfonso I]] * [[Ramiro II]] * [[Petronila]] }} | group2 = [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162—1715) | list2 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = | group2 = [[Barseloniešu dinastija]] (1162—1410) | list2 = * [[Alfonso II (Aragona)|Alfonso II]] * [[Pedro II (Aragona)|Pedro II]] * [[Haime I]] * [[Pedro III]] * [[Alfonso III (Aragona)|Alfonso III]] * [[Haime II]] * [[Alfonso IV (Aragona)|Alfonso IV]] * [[Pedro IV]] * [[Huans I (Aragona)|Huans I]] * [[Martins I (karalis)|Martins I]] | group3 = [[Trastamaru dinastija]] (1412—1555) | list3 = * [[Ferdinands I (Aragona)|Ferdinands I]] * [[Alfonso V (Aragona)|Alfonso V]] * [[Huans II (Aragona)|Huans II]] * [[Aragonas Ferdinands II]] * [[Kastīlijas Huana|Huana I]] | group4 = [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) | list4 = * [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] * [[Felipe II]] * [[Felipe III]] * [[Felipe IV]] * [[Karloss II]] | group5 = [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1700—1715) | list5 = * [[Filips V|Felipe V]] }} }} <noinclude> [[Kategorija:Aragonas karaļi|*]] [[Kategorija:Vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> 27q7377lrzebzzwyjzoi12bahhxq3kb 10 363777 4541868 4353777 2026-10-30T19:52:34Z Treisijs 347 4541868 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Barselonas grāfi | state = <includeonly>collapsed</includeonly> | title = [[Barselona]]s grāfi ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | group1 = Barselonas grāfiste<br/>(801—1162) | list1 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = | group2 = Bez dinastijas (801—878) | list2 = * [[Bera (grāfs)|Bera]] * [[Rampons]] * [[Bernards no Septimanijas]] * [[Berengars]] * [[Bernards no Septimanijas]] * [[Sunifreds]] * [[Viljams no Septimanijas]] * [[Alerāns]] * [[Odalriks]] * [[Humfrīds]] * [[Bernards no Gotas]] | group3 = Sunifredu dinastrija (878—1162) | list3 = * [[Vilfrēds I]] * [[Vilfrēds II]] * [[Sunjērs]] * [[Miro I]] * [[Borels II]] * [[Ramons Borels]] * [[Berengers Ramons I]] * [[Ramons Berengers I]] * [[Berengers Ramons II]] * [[Ramons Berengers II]] * [[Ramons Berengers III]] * [[Ramons Berengers IV]] }} | group2 = [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]]<br/>(1162—1715) | list2 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = | group2 = [[Barseloniešu dinastija]] (1162—1410) | list2 = * [[Alfonso II (Aragona)|Alfonso II]] * [[Pedro II (Aragona)|Pedro II]] * [[Haime I]] * [[Pedro III]] * [[Alfonso III (Aragona)|Alfonso III]] * [[Haime II]] * [[Alfonso IV (Aragona)|Alfonso IV]] * [[Pedro IV]] * [[Huans I (Aragona)|Huans I]] * [[Martins I (karalis)|Martins I]] | group3 = [[Trastamaru dinastija]] (1412—1555) | list3 = * [[Ferdinands I (Aragona)|Ferdinands I]] * [[Alfonso V (Aragona)|Alfonso V]] * [[Huans II (Aragona)|Huans II]] * [[Aragonas Ferdinands II]] * [[Kastīlijas Huana|Huana I]] }} }} <noinclude> [[Kategorija:Barselona|*]] [[Kategorija:Spānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> 4uhtppxpybwfwj73ki0zxwsvo2fhe5b 10 363787 4541869 4353778 2026-10-30T19:53:07Z Treisijs 347 4541869 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Valensijas karaļi | state = <includeonly>collapsed</includeonly> | title = [[Valensijas Karaliste|Valensijas]] karaļi ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | group1 = [[Barseloniešu dinastija]] (1162—1410) | list1 = * [[Haime I]] * [[Pedro III]] * [[Alfonso III (Aragona)|Alfonso III]] * [[Haime II]] * [[Alfonso IV (Aragona)|Alfonso IV]] * [[Pedro IV]] * [[Huans I (Aragona)|Huans I]] * [[Martins I (karalis)|Martins I]] | group2 = [[Trastamaru dinastija]] (1412—1555) | list2 = * [[Ferdinands I (Aragona)|Ferdinands I]] * [[Alfonso V (Aragona)|Alfonso V]] * [[Huans II (Aragona)|Huans II]] * [[Aragonas Ferdinands II]] * [[Kastīlijas Huana|Huana I]] | group3 = [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) | list3 = * [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] * [[Felipe II]] * [[Felipe III]] * [[Felipe IV]] * [[Karloss II]] | group4 = [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1700—1715) | list4 = * [[Filips V|Felipe V]] }} <noinclude> [[Kategorija:Valensija|*]] [[Kategorija:Spānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> gxpewww32c7i4hx3nu2co0zjb5fbiq2 10 363858 4541870 4353779 2026-10-30T19:53:23Z Treisijs 347 4541870 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Maļorkas karaļi | state = <includeonly>collapsed</includeonly> | title = [[Maļorka]]s karaļi ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | group1 = [[Barseloniešu dinastija]] (1162—1410) | list1 = * [[Haime I]] * [[Haime II (Maļorkas karalis)|Haime II]] * [[Alfonso III (Aragona)|Alfonso I]] * [[Haime II|Haime III]] * [[Haime II (Maļorkas karalis)|Haime II]] * [[Sančo (Maļorkas karalis)|Sančo]] * [[Haime III no Maļorkas]] * [[Pedro IV]] * [[Huans I (Aragona)|Huans I]] * [[Martins I (karalis)|Martins I]] | group2 = [[Trastamaru dinastija]] (1412—1555) | list2 = * [[Ferdinands I (Aragona)|Ferdinands I]] * [[Alfonso V (Aragona)|Alfonso V]] * [[Huans II (Aragona)|Huans II]] * [[Aragonas Ferdinands II]] * [[Kastīlijas Huana|Huana I]] | group3 = [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) | list3 = * [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] * [[Felipe II]] * [[Felipe III]] * [[Felipe IV]] * [[Karloss II]] | group4 = [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1700—1715) | list4 = * [[Filips V|Felipe V]] }} <noinclude> [[Kategorija:Maļorka]] [[Kategorija:Spānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> ssg6ri7vjxlhty0qlh9tcmx8ovknfn2 0 364002 4541800 4169456 2026-10-30T17:41:20Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Ataúlfo.jpg" aizvietots ar "Ataúlfo_by_Raimundo_Madrazo.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4541800 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Visigothic Kingdom.png|350px|thumb|Vestgotu Karaliste [[6. gadsimts|6. gadsimtā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[vestgoti|Vestgotu]] karaļi'''. Vestgoti ir [[ģermāņi|germāņu cilts]], [[goti|gotu rietumu]] atzarojums, kas [[3. gadsimts|3.]] — [[4. gadsimts|4. gadsimtā]] dzīvoja [[Dņestra]]s lejteces apvidū un 4. gadsimtā piedalījās [[lielā tautu staigāšana|lielajā tautu staigāšanā]]. No [[418]]. gada līdz apmēram [[720]]. gadam pastāvēja [[Vestgotu Karaliste]]. == Uzskaitījums == {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Piezīmes |- | [[Attēls:01-ATANARICO.JPG|80px]] || '''[[Athanarihs]]''' <br /> ''Athanaric'' <br /><small>(?—381)</small> || [[371]]. — [[381]]. gads || colspan="2"| || |- ! align="center" colspan="10" | [[Balti (dinastija)|Balti]] (395 — 531) |- | [[Attēls:Alarich steel engraving.jpg|80px]] || '''[[Alarihs I]]''' <br /> ''Alaric I'' <br /><small>(ap 370—410)</small> || [[395]]. — [[410]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:Ataúlfo by Raimundo Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Ataulfs]]''' <br /> ''Ataulf'' <br /><small>(ap 370—415)</small> || [[410]]. — [[415]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:Sigerico, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Sigerihs]]''' <br /> ''Ataulf'' <br /><small>(?—415)</small> || [[415]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:Walia, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Valija]]''' <br /> ''Wallia'' <br /><small>(ap 385—419)</small> || [[415]]. — [[419]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:Félix Castello, "Teodorico, rey godo", 1635.jpg|80px]] || '''[[Teodorihs I]]''' <br /> ''Theodoric I'' <br /><small>(ap 390/393—451)</small> || [[419]]. — [[451]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:07-TURISMUNDO.JPG|80px]] || '''[[Torismunds]]''' <br /> ''Thorismund'' <br /><small>(ap 420—453)</small> || [[451]]. — [[453]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:08-TEODORICO.JPG|80px]] || '''[[Teodorihs II]]''' <br /> ''Theodoric II'' <br /><small>(ap 426—466)</small> || [[453]]. — [[466]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:Eurico-rey-visigodo.png|80px]] || '''[[Eirihs]]''' <br /> ''Euric'' <br /><small>(ap 440—484)</small> || [[466]]. — [[484]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:Alarico II, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Alarihs II]]''' <br /> ''Alaric II'' <br /><small>(458/466—507)</small> || [[484]]. — [[507]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:Gesaleico, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Gezalehs]]''' <br /> ''Gesalec'' <br /><small>(?—513)</small> || [[507]]. — [[513]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- | [[Attēls:Amalarico, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Amalarihs]]''' <br /> ''Amalaric'' <br /><small>(502—531)</small> || [[511]]. — [[531]]. gads || style="background: red| || [[Balti (dinastija)|Balti]] || |- ! align="center" colspan="10" | Pēc Baltu karaļi (531 — 721) |- | [[Attēls:13-TEUDIS.JPG|80px]] || '''[[Teudiss]]''' <br /> ''Theudis'' <br /><small>(ap 470—548)</small> || [[531]]. — [[548]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:14-TEODISCLO.JPG|80px]] || '''[[Teudigizels]]''' <br /> ''Theudigisel'' <br /><small>(ap 500—549)</small> || [[548]]. — [[549]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Agila I, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Agila I]]''' <br /> ''Agila I'' <br /><small>(?—555)</small> || [[549]]. — [[554]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Atanagildo-rey-visigodo.png|80px]] || '''[[Atanagilds]]''' <br /> ''Athanagild'' <br /><small>(ap 517—567)</small> || [[554]]. — [[567]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Liuva I, rey de los visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Liuva I]]''' <br /> ''Liuva I'' <br /><small>(?—571/572)</small> || [[568]]. — [[572]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:El rey Leovigildo (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Leovigilds]]''' <br /> ''Liuvigild'' <br /><small>(ap 519—586)</small> || [[568]]. — [[586]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Recaredo I, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Rekareds I]]''' <br /> ''Reccared I'' <br /><small>(ap 559—601)</small> || [[586]]. — [[601]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Liuva II, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Liuva II]]''' <br /> ''Liuva II'' <br /><small>(ap 584—603)</small> || [[601]]. — [[603]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:21-WITERICO.JPG|80px]] || '''[[Viterihs]]''' <br /> ''Witteric'' <br /><small>(ap 585—610)</small> || [[603]]. — [[610]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Gundemaro.jpg|80px]] || '''[[Gundemārs]]''' <br /> ''Gundemar'' <br /><small>(?—612)</small> || [[610]]. — [[612]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Toledo - Sisebuto.jpg|80px]] || '''[[Sisebuts]]''' <br /> ''Sisebut'' <br /><small>(ap 565—621)</small> || [[612]]. — [[621]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Recaredo II, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Rekareds II]]''' <br /> ''Reccared II'' <br /><small>(?—621)</small> || [[621]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Suintila 01.jpg|80px]] || '''[[Svintila]]''' <br /> ''Suintila'' <br /><small>(ap 588—633/635)</small> || [[621]]. — [[631]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Sisenado-rey-visigodo.png|80px]] || '''[[Sisenands]]''' <br /> ''Sisenand'' <br /><small>(ap 605—636)</small> || [[631]]. — [[636]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Chintila, rey de los Visigodos (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Hintila]]''' <br /> ''Chintila'' <br /><small>(ap 606—639)</small> || [[636]]. — [[639]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:28-TULGA.JPG|80px]] || '''[[Tulga]]''' <br /> ''Tulga'' <br /><small>(?—642)</small> || [[640]]. — [[641]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Chindasuinth.jpg|80px]] || '''[[Hindasvints]]''' <br /> ''Chindasuinth'' <br /><small>(ap 563—653)</small> || [[642]]. — [[653]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Recesvinto.jpg|80px]] || '''[[Rekkesvints]]''' <br /> ''Recceswinth'' <br /><small>(?—672)</small> || [[653]]. — [[672]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Wamba 01.jpg|80px]] || '''[[Vamba]]''' <br /> ''Wamba'' <br /><small>(ap 643—687/688)</small> || [[672]]. — [[680]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Erwig tremissis 680 612197.jpg|80px]] || '''[[Ervigs]]''' <br /> ''Erwig'' <br /><small>(pēc 642—687)</small> || [[680]]. — [[687]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Egica.jpg|80px]] || '''[[Egika]]''' <br /> ''Egica'' <br /><small>(ap 610—702/703)</small> || [[687]]. — [[702]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Wittiza (1853).jpg|80px]] || '''[[Vitica]]''' <br /> ''Wittiza'' <br /><small>(ap 687—710)</small> || [[702]]. — [[710]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Amra5.jpg|80px]] || '''[[Roderihs]]''' <br /> ''Roderic'' <br /><small>(?—711/712)</small> || [[710]]. — [[712]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Agila II]]''' <br /> ''Achila II'' <br /><small>(?—714)</small> || [[712]]. — [[714]]. gads || colspan="2"| || |- | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ardo]]''' <br /> ''Ardo'' <br /><small>(?—720/721)</small> || [[713]]. — [[721]]. gads || colspan="2"| || |} == Skatīt arī == * [[Vestgoti]] * [[Ostgoti]] * [[Vestgotu Karaliste]] * [[Ostgotu karaļu uzskaitījums]] {{Vestgotu karaļi}} [[Kategorija:Vestgoti|Karaļi]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] 1812395iqeu15kkoatntb9sq20ulepg 0 365454 4542043 4437352 2026-10-31T11:00:56Z Bendžamins 76862 4542043 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Jūliāns Drakslers | image = 2019-06-11 Fußball, Männer, Länderspiel, Deutschland-Estland StP 2278 LR10 by Stepro - Julian Draxler (cropped).jpg | caption = Drakslers 2019. gadā | name = | fullname = | birth_date = | birth_place = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|20}} | cityofbirth = {{vieta|Vācija|Gladbeka}} | height = 187 | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]] | clubnumber = 7 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2015 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] | caps1 = 119 | goals1 = 18 | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Wolfsburg]]'' | caps2 = 34 | goals2 = 5 | years3 = 2017—2023 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps3 = 131 | goals3 = 17 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2011 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2012—2022 | nationalteam4 = {{fb|GER}} | nationalcaps4 = 58 | nationalgoals4 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 10 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]] | years5 = 2023— | caps5 = 52 | goals5 = 27 }} '''Jūliāns Drakslers''' ({{val|de|Julian Draxler}}; dzimis {{dat|1993|9|20}}) ir [[Vācija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Kataras Zvaigžņu līga]]s kluba ''[[Al Ahli SC|Al Ahli]]'' sastāvā. Vācijas izlasē debitējis {{dat|2012|5|26||bez}} [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Šveices futbola izlase|Šveices izlasi]]. Pirmos vārtus izlases labā guvis {{dat|2013|6|2||bez}} pret [[ASV futbola izlase|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=27752 |title=Julian Draxler - national football team player |language=en |publisher=eu-football.info|accessdate={{dat|2018|1|24||bez}}}}</ref> Izlases sastāvā uzvarējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]] ieguvis zelta bumbu kā turnīra labākais spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=awards-list-dominated-by-victorious-germans-2900157.html |title=Awards list dominated by victorious Germans |language=en |date={{dat|2017|7|2||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2018|1|24||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180124071355/https://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=awards-list-dominated-by-victorious-germans-2900157.html }}</ref> == Sasniegumi == '''Schalke 04''' * [[DFB Pokal]]: 2010—11 * [[DFL Supercup]]: 2011 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]] * [[Coupe de France]]: 2016—17, 2017—18, 2019—20, 2020—21 * [[Coupe de la Ligue]]: 2016—17, 2017—18, 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2017, 2020 '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2022—23 '''Vācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Drakslers, Jūliāns}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Al Ahli SC spēlētāji]] ny7y23j8viddy48q9hbgxi1ore23y3b 0 370077 4542066 4286133 2026-10-31T11:21:32Z Bendžamins 76862 4542066 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Matiass Ginters | image = Matthias Ginter 2019.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|19}} | cityofbirth = {{vieta|Vācija|Freiburga}} | height = 189 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | clubnumber = 28 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 1998—2005 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} SV March | youthyears2 = 2005—2012 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[SC Freiburg]]'' | years1 = 2012—2014 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} ''[[SC Freiburg]]'' | caps1 = 70 | goals1 = 2 | years2 = 2014—2017 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps2 = 67 | goals2 = 3 | years3 = 2017—2022 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | caps3 = 154 | goals3 = 11 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2013—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2014—2023 | nationalteam4 = {{fb|GER}} | nationalcaps4 = 51 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Vācija}} ''[[SC Freiburg]]'' | years4 = 2022— | caps4 = 128 | goals4 = 9 }} '''Matiass Ginters''' ({{val|de|Matthias Ginter}}; dzimis {{dat|1994|1|19}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], aizsargs, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] kluba ''[[SC Freiburg]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[DFB Pokal]]: 2016—17 * [[DFL Supercup]]: 2017 '''Vācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] '''Individuālie sasniegumi''' * Vācijas izlases gada labākais spēlētājs: 2019<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/matthias-ginter-the-spare-part-who-became-the-main-man-for-germany/a-51953595|title=Matthias Ginter: The spare part who became the main man for Germany {{!}} DW {{!}} 10.01.2020|last=Welle (www.dw.com)|first=Deutsche|website=DW.COM|access-date=2021-04-08|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ginters, Matiass}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 8gn25rcmdh2euss94ow706alzo5faxj 0 370195 4542053 4285659 2026-10-31T11:10:41Z Bendžamins 76862 4542053 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Maksimiliāns Filips | image = Maximilian Philipp 2019 v Lokomotiv.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|1}} | cityofbirth = {{vieta|Vācija|Berlīne}} | height = 183 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2008—2011 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} Tennis Borussia Berlin | youthyears2 = 2011—2012 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Kotbusas "Energie"]] | youthyears3 = 2013 | youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | years1 = 2011—2012 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Kotbusas "Energie"]] II | caps1 = 3 | goals1 = 0 | years2 = 2013—2014 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} SC Freiburg II | caps2 = 31 | goals2 = 12 | years3 = 2014—2017 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | caps3 = 81 | goals3 = 18 | years4 = 2017—2019 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps4 = 38 | goals4 = 10 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U20 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = | name = | caption = Filips 2019. gadā | birth_date = | birth_place = | caps5 = 27 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | goals5 = 9 | years5 = 2019—2021 | caps6 = 24 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | goals6 = 6 | years6 = 2020—2021 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | years7 = 2021—2024 | caps7 = 25 | goals7 = 1 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | years8 = 2023 | caps8 = 15 | goals8 = 1 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 17 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | years10 = 2024—2026 | caps10 = 4 | goals10 = 0 }} '''Maksimiliāns Filips''' ({{val|de|Maximilian Philipp}}; dzimis {{dat|1994|3|1}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. == Sasniegumi == '''SC Freiburg''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2015—16 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Filips, Maksimiliāns}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] b5bu00ca9l2w95dvmjnnkrsk4flkgs5 0 370810 4541725 4526433 2026-10-30T15:32:37Z Bendžamins 76862 4541725 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Oleksandrs Zinčenko | image = Oleksandr Zinchenko (footballer) 2023 (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|15}} | cityofbirth = [[Radomišļa]] | countryofbirth = [[Ukraina]] | height = 175 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = 2004—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} Jaunatnes sporta skola "Karpatia" | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Ufa]] | caps1 = 31 | goals1 = 2 | years2 = 2016—2022 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps2 = 76 | goals2 = 2 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | caps3 = 12 | goals3 = 0 | years4 = 2016—2017 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2013 | nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2014—2015 | nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2015—2017 | nationalteam5 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalcaps5 = 8 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2015— | nationalteam6 = {{fb|UKR}} | nationalcaps6 = 75 | nationalgoals6 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | caption = Zinčenko 2023. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps5 = 69 | goals5 = 2 | years5 = 2022—2026 | youthclubs2 = {{flaga|Ukraina}} Iļļičivskas "Monolit" | youthyears2 = 2008—2009 | youthclubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"]] | youthyears3 = 2010—2014 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 5 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | years7 = 2026 | caps7 = 2 | goals7 = 0 }} '''Oleksandrs Zinčenko''' ({{val|uk|Олександр Володимирович Зінченко}}; dzimis {{dat|1996|12|15}}) ir [[Ukraina]]s [[Futbols|futbolists]], kurš spēlē gan [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]], gan [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasi]]. Zinčenko karjeru sāka [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] komandā [[FK Ufa|Ufa]], bet 2016. gadā pievienojās [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]], par samaksu aptuveni 1,7 miljonu mārciņu apmērā. Būdams daudzpusīgs spēlētājs, viņš savu karjeru sāka kā uzbrūkošais pussargs, taču, galu galā, [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] vadībā kļuva par kreisās malas aizsargu. Kopā ar klubu viņš izcīnīja četrus Premjerlīgas titulus, četrus [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausus]] un [[FA kauss|FA kausu]]. 2022. gada jūlijā viņš pārcēlās uz [[Arsenal FC|Arsenal]], par samaksu 30 miljonu mārciņu apmērā. Kopš 2015. gada, kā pilntiesīgs Ukrainas izlases spēlētājs, Zinčenko pārstāvēja savu valsti [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] turnīros. == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === Zinčenko dzimis [[Radomišļa|Radomišļā]], [[Žitomiras apgabals|Žitomiras apgabalā]].<ref>Includes [[Russian Cup (football)|Russian Cup]], [[FA Cup]], [[KNVB Cup]]</ref> Viņš ir savas dzimtās pilsētas Radomišļas Jaunatnes sporta skolas "Karpatiya" audzēknis (pirmais treneris bija Serhijs Boreckis),<ref>Includes [[EFL Cup]]</ref> Iļļičivskas "Monolit" un [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas "Shakhtar"]], kur viņš kļuva par jauniešu komandas kapteini. 2013. gada 9. decembrī viņš guva vārtus [[2013.–2014. gada UEFA Jaunatnes līgas sezona|2013.–2014. gada UEFA Jaunatnes līgas]] neizšķirtā, 1:1, pret [[:en:Manchester United F.C. Reserves and Academy|Mančestras "United"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefayouthleague/match/2012897--man-united-vs-shakhtar-donetsk/|title=Man United-Shakhtar Donetsk {{!}} UEFA Youth League 2013/14|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-05|language=en}}</ref> [[Donbasa karš|Donbasa kara]] dēļ viņš kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Krievijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57311491|title='I never thought he would be a star'|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> Doneckas "Shakhtar" vēlējās viņu atgūt, lai gan nepiedāvāja spēles laiku, taču drošības apsvērumu dēļ viņš neatgriezās. Piecus līdz sešus mēnešus viņš pavadīja [[Maskava]]s amatieru līgās. Pēc tam viņš trenējās [[Kazaņas "Rubin"]], taču klubs ar viņu neparakstīja līgumu, jo Zinčenko joprojām bija līgums ar "Shakhtar", un "Rubin" riskētu saņemt transfēra aizliegumu, ja viņi mēģinātu viņu piesaistīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.business-gazeta.ru/article/117114|title=Побег из «Рубина» в «Уфу». Все, что нужно знать об Александре Зинченко — восходящей звезде украинского футбола|website=sport.business-gazeta.ru|access-date=2024-04-05|date=2015-02-12|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/news-oleksandr-zinchenkos-journey-to-the-top-has-been-incredible-20210502|title=Oleksandr Zinchenko's Journey To The Top Has Been Incredible|website=SPORTbible|access-date=2024-04-05|date=2021-05-02|language=en|archive-date=2024-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20240329110720/https://www.sportbible.com/football/news-oleksandr-zinchenkos-journey-to-the-top-has-been-incredible-20210502}}</ref> 2015. gada 12. februārī viņš parakstīja līgumu ar [[FK Ufa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/man-city-champions-league-final-zinchenko-b1856211.html|title=The remarkable journey of Aleks Zinchenko, Manchester City’s unlikeliest superstar|website=The Independent|access-date=2024-04-05|date=2021-06-04|language=en}}</ref> Viņš debitēja [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgā]], "Ufa" sastāvā, 2015. gada 20. martā, mačā pret [[FK Krasnodar]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/spielbericht/index/spielbericht/2537236|title=FK Ufa - FK Krasnodar, Mar 20, 2015 - Premier Liga - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-04-05|language=en}}</ref> 2015. gada 25. jūlijā viņš guva savus pirmos vārtus, zaudējumā, ar 1:2, pret [[FK Rostov]].<ref>Appearance in [[FA Community Shield]]</ref> === Manchester City === ==== 2016—2019 ==== 2016. gada 4. jūlijā Zinčenko parakstīja līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] par nenosauktu summu, kas tiek uzskatīta aptuveni 1,7 miljonu mārciņu apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36705702|title=Man City sign Ukraine midfielder|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36729248|title=Which signings will shine - and flop?|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> Šis solis bija pārsteidzošs. Tomēr, Krievijas futbola skauts viņu raksturoja kā "īstu talantu", un viņu monitorēja arī Bundeslīgas klubs [[Dortmundes "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/oleksandr-zinchenko-manchester-citytransfer-11571225|title=Who is new Manchester City signing Oleksandr Zinchenko?|last=Giles|first=Thomas|website=Manchester Evening News|access-date=2024-04-05|date=2016-07-06|language=en}}</ref> Zinčenko 26. augustā tika izīrēts [[Eredivisie]] klubam [[PSV Eindhoven|PSV]], uz 2016.–2017. gada sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37486095/manchester-city-oleksandr-zinchenko-joins-psv-eindhoven-loan|title=Zinchenko joins Eindhoven on loan|website=ESPN.com|access-date=2024-04-05|date=2016-08-26|language=en}}</ref> Viņš debitēja 1. oktobrī, nākot uz maiņu, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[SC Heerenveen]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myprivacy.dpgmedia.nl/consent?siteKey=mcv8h7juKXm7kdOx&callbackUrl=https%3A%2F%2Fwww.ed.nl%2Fprivacy-gate%2Faccept-tcf2%3FredirectUri%3D%252Fdefault%252Fpsv-loopt-weer-averij-op-in-heerenveen~af7dfb32%252F|title=PSV loopt weer averij op in Heerenveen|website=myprivacy.dpgmedia.nl|access-date=2024-04-05}}</ref> [[Attēls:Zinchenko 2018.jpg|thumb|274x274px|Zinčenko [[Manchester City F.C.|Manchester City]] sastāvā, 2018. gadā]] Zinčenko atgriezās Mančestras "City" uz 2017.–2018. gada sezonu, un debitēja 2017. gada 24. oktobrī, [[2017.–2018. gada Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņā, nospēlējot visu maču, ieskaitot papildlaiku, spēlējot neizšķirti, 0:0, ar [[Vulverhemptonas "Wanderers"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/41647096|title=Man City 0-0 Wolves (aet, 4-1 on pens)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> Pirmo reizi Premjerlīgā viņš spēlēja 2017. gada 13. decembrī, dodoties laukumā no rezervistu soliņa, izbraukumā, ar 4:0 uzvarot [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/dec/13/swansea-city-manchester-city-premier-league-match-report|title=David Silva leads latest Manchester City masterclass in win at Swansea|work=The Guardian|access-date=2024-04-05|date=2017-12-13|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2017. gada 18. decembrī Zinčenko realizēja uzvarošo soda sitienu pret [[Leicester City FC|Leicester City]], Mančestras "City" iekļūstot [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas pusfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2018/12/18/leicester-city-vs-manchester-city-carabao-cup-quarter-final/|title=Aro Muric spares Raheem Sterling blushes as Man City beat Leicester on penalties to stay in hunt for quadruple|work=The Telegraph|access-date=2024-04-05|date=2018-12-18|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> Pirmo reizi Zinčenko 2018.–2019. gada sezonā, izbraukumā, ar 3:0 uzvarēja, [[Oxford United FC|Oksfordas "United"]], [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņā. Tajā pašā nedēļā viņš pirmo reizi sāka spēli starta sastāvā tosezon, savā laukumā ar 2:0 uzvarot [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]], [[Benžamēns Mendī|Mendī]] un [[Fabians Delfs|Delfa]] savainojumu dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45610320|title=Man City beat Brighton to go top|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> ==== 2019—2022 ==== Zinčenko guva savus pirmos vārtus Mančestras "City" labā, EFL kausa izcīņas pusfinālā, pret [[Burton Albion F.C.|Burton Albion]], 2019. gada 9. janvārī, mājās, uzvarot ar 9:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46732982|title=Man City hit nine in Burton thrashing|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> 2019. gada jūnijā viņš parakstīja jaunu līgumu ar klubu, līdz 2024. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48701913|title=Zinchenko signs City contract extension|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> 2019. gada 25. oktobrī Barselonā, Zinčenko tika veikta ceļgala operācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11679/11844626/manchester-citys-oleksandr-zinchenko-gives-knee-injury-update-from-barcelona-hospital|title=Manchester City's Oleksandr Zinchenko out for up to six weeks after knee surgery in Barcelona|website=Sky Sports|access-date=2024-04-05|language=en}}</ref> Mančestras "City" treneris [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] stāstīja, ka atveseļošanās pēc traumas ilgs no 5 līdz 6 nedēļām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50180428|title=Man City's Zinchenko & Rodri sidelined|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> 2019. gada decembra sākumā Zinčenko atgriezās pilnvērtīgā treniņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/sport/football/1211929/man-city-news-pep-guardiola-zinchenko-injury-training|title=Man City boss Pep Guardiola given major defensive injury boost|last=Atherton|first=Matt|website=Express.co.uk|access-date=2024-04-05|date=2019-12-02|language=en}}</ref> 2019. gada 11. decembrī viņš aizvadīja savu pirmo spēli pēc savainojuma, pret [[Zagrebas "Dinamo"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thisisfutbol.com/2019/12/blogs/premier-league/manchester-city/man-city-fans-pleased-to-see-oleksandr-zinchenko-return/|title=Man City: Fans pleased to see Oleksandr Zinchenko return|website=thisisfutbol.com|access-date=2024-04-05|date=2019-12-11|language=en}}</ref> 2020. gada 4. janvārī viņš [[2019.–2020. gada FA kauss|FA kausa]] izcīņā guva savus otros vārtus Mančestras "City" komandā, uzvarot [[Port Vale F.C.|Port Vale]], ar 4:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50976125|title=Holders Man City hit four past Port Vale|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> 2021. gada 4. maijā Zinčenko bija daļa no starta vienpadsmitnieka, kad Mančestras "City" kvalificējās savam pirmajam [[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālam]], ar 4:1 divu spēļu summā pārspējot [[Paris Saint-Germain]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/may/04/manchester-city-paris-saint-germain-champions-league-semi-final-second-leg-match-report|title=Mahrez fires Manchester City past PSG into first Champions League final|work=The Guardian|access-date=2024-04-05|date=2021-05-04|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 29. maijā, Čempionu līgas finālā, viņa komanda ar 1:0 zaudēja [[Chelsea F.C.|Chelsea]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12650cedca55-37515f69768e-1000--man-city-0-1-chelsea-havertz-gives-blues-second-champions/|title=Man. City 0-1 Chelsea: Havertz gives Blues second Champions League triumph {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-05|date=2021-05-29|language=en}}</ref> [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.–2022. gada sezonas]] pēdējā kārtā viņš izgāja uz maiņu un atdeva rezultatīvu piespēli, pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], atspēlējot divu vārtu deficītu, uzvarot spēli ar 3:2, iegūstot savu ceturto Premjerlīgas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/66720|title=Man City v Aston Villa, 2021/22 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-04-05|language=en}}</ref> === Arsenal === 2022. gada 22. jūlijā Zinčenko noslēdza ilgtermiņa līgumu ar Premjerlīgas klubu [[Arsenal FC|Arsenal]], par 30 miljoniem sterliņu mārciņu, ar iespēju pieaugt līdz 32 miljoniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4165562/2022/07/20/oleksandr-zinchenko-completes-arsenal-transfer-from-manchester-city/|title=Arsenal complete Zinchenko deal|last=Staff|first=The Athletic|website=The Athletic|access-date=2024-04-05|language=en}}</ref> 5. augustā viņš debitēja klubā un atdeva savu pirmo rezultatīvo piespēli, izbraukumā, ar 2:0 uzvarot [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]], Premjerlīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62342936|title='Hungry' Arsenal enjoy perfect start at Palace|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> 2023. gada 18. februārī Zinčenko guva savus pirmos vārtus "Arsenal" un Premjerlīgā, kas bija otrie "Arsenal" vārti tajā spēlē, viesos, ar 4:2 uzvarot "Aston Villa". Šis rezultāts palīdzēja Zinčenko pārstāvētajiem ''Lielgabalniekiem'' nostiprināt vadību Premjerlīgas galvgalī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64607248|title=Arsenal score twice in stoppage time to beat Villa|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> Tomēr, "Arsenal" palika otrajā vietā, aiz viņa bijušā kluba, Mančestras "City", lai gan lielāko daļu [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.–2023. gada sezonas]] bija vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/lists/arsenal-title-dreams-died-winners-losers-gunners-capitulate-brighton-man-city-premier-league-crown/blt6c772f2cc8177f31|title=The day Arsenal's title dreams died: Winners & losers as Gunners capitulate against Brighton to hand Man City the Premier League crown {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2024-04-05|date=2023-05-14|language=en-GB}}</ref> 2023. gada 20. septembrī viņš aizvadīja savu pirmo Čempionu līgas spēli "Arsenal" sastāvā, ar 4:0 uzvarot savu bijušo klubu "PSV".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com.au/football/match/_/gameId/687549|title=Arsenal 4-0 PSV Eindhoven (21 Sep, 2023) Final Score - ESPN (AU)|website=ESPN|access-date=2024-04-05|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == Viņš debitēja izlasē [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] spēlē pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], 2015. gada 12. oktobrī. Zinčenko guva savus pirmos vārtus izlasē, draudzības spēlē, pret kaimiņvalsti, [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]], [[Turīna|Turīnā]], kurā Ukraina uzvarēja ar 4:3, 2016. gada 29. maijā. Viņš arī kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš Ukrainas izlasē guvis vārtus, 19 gadu un 165 dienu vecumā, pārspējot rekordu, kas kopš 1996. gada piederēja [[Andrijs Ševčenko|Andrijam Ševčenko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/shevchenkos-ukraine-record-broken-by/1sj0mtlcjwe691fgx8t9zaht2h|title=Shevchenko’s Ukraine record that lasted 20 years broken by Oleksandr Zinchenko {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2024-04-05|date=2016-05-29|language=en-GB}}</ref> Zinčenko tika iekļauts Ukrainas izlasē, dalībai [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]], pirmajos divos Ukrainas mačos, pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]], spēlējot kā [[Viktors Kovalenko|Viktora Kovalenko]] aizstājējs, kad Ukraina nespēja gūt vārtus un bija pirmā komanda, kura izstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/seasons/2016/groups/|title=Season 2016 Groups {{!}} UEFA EURO 2016|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-05|language=en}}</ref> 2021. gada 24. martā, mačā pret Franciju, viņš, 24 gadu un 98 dienu vecumā, kļuva par Ukrainas izlases jaunāko kapteini tās vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/national/1616618345-zinchenko-stal-samym-molodym-kapitanom-sbornoy-ukrainy-v-istorii.html|title=Зинченко стал самым молодым капитаном сборной Украины в истории|website=ua-football.com|access-date=2024. gada 5. aprīlī}}</ref> Vēlāk viņš tika iekļauts [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]] izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.uaf.ua/article/42294|title=Officially. Andriy Shevchenko announced the application of the national team of Ukraine for Euro 2020|website=en.uaf.ua|access-date=2024. gada 5. aprīlī|archive-date=2021. gada 3. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603013456/https://en.uaf.ua/article/42294}}</ref> 2021. gada 29. jūnijā viņš guva pirmos vārtus un asistēja otro vārtu guvumā, Euro 2020 astotdaļfināla spēlē, pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], kas beidzās ar Ukrainas uzvaru, ar 2:1, pēc pagarinājuma,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198613|title=Ukraine stun Sweden with late winner|work=BBC Sport|access-date=2024-04-05|language=en-GB}}</ref> par ko viņš tika atzīts par spēles zvaigzni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/match/2024483--sweden-vs-ukraine/|title=History: Sweden-Ukraine {{!}} UEFA EURO 2020|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-05|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 2020. gada augustā Zinčenko apprecējās ar žurnālisti Vladu Sedanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportmob.com/en/article/934678-Top-facts-about-Oleksandr-Zinchenko|title=SportMob — Top facts about Oleksandr Zinchenko|website=SportMob|access-date=2024-04-06|date=2021-01-11|language=en|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304214914/https://sportmob.com/en/article/934678-Top-facts-about-Oleksandr-Zinchenko}}</ref> Viņu pirmais bērns, meita, piedzima 2021. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ManCityMEN/status/1422210581755478016|title=Congratulations to Oleksandr Zinchenko and his wife Vlada Shcheglova on the birth of their baby daughter! 💙🇺🇦 #MCFC|website=Twitter|access-date=2024. gada 6. aprīlī}}</ref> 2023. gada augustā pāris sagaidīja savu otro meitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/arsenal-oleksandr-zinchenko-wife-vlada-sedan-baby-daughter/bltae683ce1ee9b475b|title=Arsenal star Oleksandr Zinchenko and wife Vlada Sedan welcome second baby daughter {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2024-04-06|date=2023-08-03|language=en-GB}}</ref> Zinčenko sevi identificē kā [[Pareizticība|Pareizticīgo]] Kristieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/guardiola-remains-worlds-best-boss-says-zinchenko|title=Guardiola remains world’s best boss, says Zinchenko|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-06|date=2019-12-30|language=en}}</ref> Viņš ir skaļš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] pretinieks. 2022. gada 24. februārī viņš savā ''Instagram'' ierakstīja, ka vēlas, lai [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] mirst vissāpīgākajā nāvē. Ziņa vēlāk tika izdzēsta, Zinčenko apgalvojot, ka ''Instagram'' to ir izdzēsis, nevis viņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/oleksandr-zinchenko-vladimir-putin-instagram-ukraine-russia-man-city-b984437.html|title=Zinchenko claims Instagram post wishing Putin ‘painful death’ deleted|last=Rosser|first=Jack|website=Evening Standard|access-date=2024-04-06|date=2022-02-24|language=en}}</ref> 2023. gada oktobrī viņš pauda atbalstu [[Izraēla]]i, tās [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|konfliktā ar Gazu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/news-arsenal-s-oleksandr-zinchenho-shares-instagram-story-supporting-israel-takes-fans-backlash|title=Arsenal's Oleksandr Zinchenho shares Instagram story supporting Israel, takes it down after fans' backlash|website=Sportskeeda|access-date=2024. gada 6. aprīlī}}</ref> Intervijā [[BBC]], 2024. gada aprīlī, Zinčenko izteica vēlmi cīnīties savā mītnes zemē, ja viņu iesauktu, un sacīja, ka viņš ir ziedojis aptuveni 1 miljonu mārciņu, lai palīdzētu cilvēkiem, kurus skāris karš Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-68737085|title=Oleksandr Zinchenko: Arsenal footballer would fight in Ukraine if called up|access-date=2024-04-06|date=2024-04-04|language=en-GB}}</ref> Zinčenko ir nodibinājis ''Passion UA'', [[Esports|esporta]] organizāciju, kas pašlaik konkurē ''[[Counter-Strike 2]]'' un ''[[Apex Legends]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/p/CwLjuItsPLK/|title=We're excited to announce the official launch of a brand new esports team!|website=www.instagram.com|access-date=2024-04-06}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2024. gada 3. aprīlī}} {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Ieskaitot [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kausu]], [[FA Cup]], [[KNVB Cup]]}} ! colspan="2" |Līgas kauss{{efn|Ieskaitot [[Anglijas Līgas kauss|EFL Cup]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="3" |[[FC Ufa|Ufa]] |2014—15<ref name="Soccerway">{{tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/oleksandr-zinchenko/275836/|title=O. Zinchenko: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=22 July 2022}}</ref> |[[Krievijas futbola Premjerlīga|Russian Premier League]] |7 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |7 |0 |- |2015—16<ref name="Soccerway" /> |Russian Premier League |24 |2 |2 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |26 |2 |- ! colspan="2" |Kopā !31 !2 !2 !0 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !33 !2 |- | rowspan="7" |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |2016—17 |[[Premier League]] |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |- |2017—18 |Premier League |8 |0 |1 |0 |4 |0 |1{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |14 |0 |- |2018—19 |Premier League |14 |0 |4 |0 |6 |1 |5{{efn|name=UCL}} |0 |0 |0 |29 |1 |- |2019—20 |Premier League |19 |0 |1 |1 |2 |0 |2{{efn|name=UCL}} |0 |1{{efn|Spēle [[FA Community Shield]]}} |0 |25 |1 |- |2020—21 |Premier League |20 |0 |1 |0 |2 |0 |9{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |32 |0 |- |2021—22 |Premier League |15 |0 |4 |0 |1 |0 |8{{efn|name=UCL}} |0 |0 |0 |28 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !76 !0 !11 !1 !15 !1 !25 !0 !1 !0 !128 !2 |- |[[PSV Eindhoven|PSV]] (īre) |2016—17<ref name="Soccerway" /> |[[Eredivisie]] |12 |0 |1 |0 | colspan="2" |— |4{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |17 |0 |- |[[Jong PSV]] (īre) |2016—17<ref name="Soccerway" /> |[[Eerste Divisie]] |7 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |7 |0 |- | rowspan="3" |[[Arsenal F.C.|Arsenal]] |2022—23 |Premier League |27 |1 |2 |0 |1 |0 |3{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |0 | colspan="2" |— |33 |1 |- |2023—24 |Premier League |23 |1 |0 |0 |2 |0 |5{{efn|name=UCL}} |0 |0 |0 |30 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !50 !2 !2 !0 !3 !0 !8 !0 !0 !0 !63 !2 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !176 !4 !16 !1 !18 !1 !37 !0 !1 !0 !248 !6 |} {{notelist}} === Izlasē === ''Atjaunots 2024. gada 26. martā''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/60841/Oleksandr_Zinchenko.html|title=Oleksandr Zinchenko (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-06|language=en}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="10" |{{Fb|Ukraina}} |2015 |1 |0 |- |2016 |10 |1 |- |2017 |2 |0 |- |2018 |10 |1 |- |2019 |8 |2 |- |2020 |4 |1 |- |2021 |13 |3 |- |2022 |4 |0 |- |2023 |6 |1 |- |2024 |2 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !60 !9 |} ''Atjaunots 2024. gada 26. martā.'' ''Vārti un rezultāti no Ukrainas izlases skatpunkta; vārtu kolonna norāda rezultātu pēc katriem Zinčenko gūtajiem vārtiem.''<ref name=":0" /> {| class="wikitable sortable" |+ ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Spēle izlasē ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs ! scope="col" class="unsortable" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- | align="center" |1 |2016. gada 29. maijs |[[Stadio Olimpico Grande Torino]], Turīna, Itālija | align="center" |2 |{{fb|ROU}} | align="center" |2—1 | align="center" |4—3 |[[Draudzības spēle]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/romania-vs-ukraine/355033|title=Romania 3—4 Ukraine|publisher=Sky Sports|access-date=9 September 2018}}</ref> |- | align="center" |2 |2018. gada 6. septembris |[[Městský fotbalový stadion Miroslava Valenty|Městský fotbalový stadion]], Uherske Hradište, Čehija | align="center" |18 |{{fb|CZE}} | align="center" |2—1 | align="center" |2—1 |[[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19 UEFA Nāciju līga]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45442559|title=Czech Republic 1—2 Ukraine|website=BBC Sport|access-date=9 September 2018|date=6 September 2018}}</ref> |- | align="center" |3 |2019. gada 7. septembris |[[LFF stadions]], Viļņa, Lietuva | align="center" |28 |{{fb|LTU}} | align="center" |1—0 | align="center" |3—0 |[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2020 kvalifikācija]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49621768|title=Lithuania 0—3 Ukraine|work=BBC Sport|access-date=7 September 2019|date=7 September 2019}}</ref> |- | align="center" |4 |2019. gada 10. septembris |[[Dnipro-Arena]], Dnipro, Ukraina | align="center" |29 |{{fb|NGA}} | align="center" |1—2 | align="center" |2—2 |[[Draudzības spēle]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/ukraine-vs-nigeria/420111|title=Ukraine 2—2 Nigeria|website=Sky Sports|access-date=10 September 2019|date=10 September 2019}}</ref> |- | align="center" |5 |2020. gada 3. septembris |[[Arena Lviv]], Ļviva, Ukraina | align="center" |32 |{{fb|SUI}} | align="center" |2—1 | align="center" |2—1 |[[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21 UEFA Nāciju līga]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/season=2020/matches/round=2001024/match=2024446/index.html|title=Ukraine 2—1 Switzerland|publisher=UEFA|access-date=3 September 2020|date=3 September 2020}}</ref> |- | align="center" |6 |2021. gada 7. jūnijs |[[Metalist Oblast Sports Complex|Metalist Stadium]], Harkiva, Ukraina | align="center" |39 |{{fb|CYP}} | align="center" |2—0 | align="center" |4—0 |[[Draudzības spēle]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/friendlies/match/2032244--ukraine-vs-cyprus/|title=Ukraine 4—0 Cyprus|publisher=UEFA|access-date=7 June 2021|date=7 June 2021|archive-date={{dat|2021|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021010115/https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/friendlies/match/2032244--ukraine-vs-cyprus/}}</ref> |- | align="center" |7 |2021. gada 29. jūnijs |[[Hampden Park]], Glāzgova, Skotija | align="center" |43 |{{fb|SWE}} | align="center" |1—0 | align="center" |2—1 ({{Abbr|p.p.|pēc papildlaika}}) |[[UEFA Euro 2020]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/match/2024483--sweden-vs-ukraine/prematch/preview/|title=Sweden 1—2 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=29 June 2021|date=29 June 2021|archive-date={{dat|2021|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629215719/https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/match/2024483--sweden-vs-ukraine/prematch/preview/}}</ref> |- | align="center" |8 |2021. gada 16. novembris |[[Bilino Polje Stadium]], Zenica, Bosnija un Hercegovina | align="center" |48 |{{fb|BIH}} | align="center" |1—0 | align="center" |2—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija (UEFA)]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2031007--bosnia-and-herzegovina-vs-ukraine/|title=Bosnia and Herzegovina vs. Ukraine|publisher=UEFA|access-date=17 November 2021|date=16 November 2021}}</ref> |- | align="center" |9 |2023. gada 9. septembris |[[Stadion Wrocław]], Vroclava, Polija | align="center" |54 |{{fb|ENG}} | align="center" |1—0 | align="center" |1—1 |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2024 kvalifikācija]] | align="center" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://id.soccerway.com/matches/2023/09/09/europe/european-championship-qualification/ukraine/england/3972484/|title=England vs. Ukraine: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|date=10 September 2023}}</ref> |} == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/19620/Oleksandr-Zinchenko/overview|title=Oleksandr Zinchenko Arsenal Defender, Profile & Stats {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-04-06|language=en}}</ref> * [[FA kauss]]: 2018—19<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48236232|title=Man City win FA Cup to clinch domestic treble|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en-GB}}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/43101681|title=Arsenal 0-3 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en-GB}}</ref> 2018—19,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47268861|title=Man City win Carabao Cup on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en-GB}}</ref> 2019—20,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51601970|title=Man City win third Carabao Cup in a row|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en-GB}}</ref> 2020—21<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56790307|title=Man City beat Spurs to lift Carabao Cup|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en-GB}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2019<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49141690|title=Man City beat Liverpool on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en-GB}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029498--man-city-vs-chelsea/|title=History: Man City 0-1 Chelsea: UEFA Champions League 2020/21 Final|website=UEFA.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Ukrainas gada futbolists: 2019<ref>{{Cite web|url=https://ukrfootball.ua/news/zinchenko-pyatov-tayson/|title=Зінченко, П’ятов, Тайсон… - UkrFootball|date=2019. gada 14. nov.|website=ukrfootball.ua}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Zinčenko, Oleksandrs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Ufa spēlētāji]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] pxzkqcjgltr4l83p85bwza9d73eszo5 0 370838 4541754 4481995 2026-10-30T16:13:57Z Bendžamins 76862 4541754 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rodrigo Bentankurs | image = 20171114 AUT URU 4518 - Rodrigo Bentancur (cropped) 2.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|5}} | cityofbirth = {{vieta|Urugvaja|Nueva Elvesija}} | height = 190 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | clubnumber = 30 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2009—2015 | youthclubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "Boca Juniors"]] | years1 = 2015—2017 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "Boca Juniors"]] | caps1 = 51 | goals1 = 1 | years2 = 2017—2022 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | caps2 = 133 | goals2 = 2 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2017— | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalcaps2 = 80 | nationalgoals2 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | caption = Bentankurs 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years3 = 2022— | caps3 = 115 | goals3 = 9 }} '''Rodrigo Bentankurs''' ({{val|es|Rodrigo Bentancur}}; dzimis {{dat|1997|6|5}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. Kopš 2022. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] sastāvā. == Sasniegumi == '''Boca Juniors''' * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2015, 2016—17 * [[Copa Argentina]]: 2014—15 '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019—20]] * [[Coppa Italia]]: 2017—18, 2020—21 * [[Supercoppa Italiana]]: 2018, 2020 '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref> https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Bentankurs, Rodrigo}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] tptvkubymk9xkxk740wjabvsuaqp63b 0 370914 4542048 4285650 2026-10-31T11:07:37Z Bendžamins 76862 4542048 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Emre Džans | image = Emre Can in 2023.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|12}} | cityofbirth = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | clubnumber = 23 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2009—2011 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich II]] | caps1 = 31 | goals1 = 3 | years2 = 2012—2013 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps2 = 4 | goals2 = 1 | years3 = 2013—2014 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps3 = 29 | goals3 = 3 | years4 = 2014—2018 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]] | caps4 = 115 | goals4 = 10 | years5 = 2018—2020 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | caps5 = 37 | goals5 = 4 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U15 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2010—2011 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17 | nationalcaps3 = 23 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2012—2013 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2013—2015 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalcaps5 = 13 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2015— | nationalteam6 = {{fb|GER}} | nationalcaps6 = 48 | nationalgoals6 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | caption = Džans 2023. gadā | birth_date = | birth_place = | caps6 = 12 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | goals6 = 2 | years6 = 2020 | caps7 = 144 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | goals7 = 16 | years7 = 2020— }} '''Emre Džans''' ({{val|tr|Emre Can}}; dzimis {{dat|1994|1|12}}) ir [[turki|turku]] izcelsmes [[Vācija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Dortmundes "Borussia"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2012—13 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]] * [[DFB Pokal]]: 2012—13 * [[DFL Supercup]]: 2012 '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]] * [[Supercoppa Italiana]]: 2018 '''Borussia Dortmund''' * DFB Pokal: 2020—21 '''Vācija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Džans, Emre}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Hesenē dzimušie]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] fa2t01a3ztbmk2a59ovdcqk7tacwvfm 0 376952 4541774 4282955 2026-10-30T16:44:23Z Bendžamins 76862 4541774 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Nikolass Lodeiro | image = Houston Dynamo training 2025, 027 (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|21}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Paisandu}} | height = 170 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2003—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | years1 = 2007—2010 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | caps1 = 43 | goals1 = 9 | years2 = 2010—2012 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"]] | caps2 = 21 | goals2 = 2 | years3 = 2012—2014 | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"]] | caps3 = 47 | goals3 = 7 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "Boca Juniors"]] | caps5 = 30 | goals5 = 6 | years6 = 2016—2023 | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Sietlas "Sounders"]] | caps6 = 191 | goals6 = 41 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 5 | nationalyears2 = 2009—2019 | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalcaps2 = 60 | nationalgoals2 = 5 | caption = Nikolass Lodeiro 2025. gadā | clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Orlando "City"]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 34 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|ASV}} [[Houston Dynamo]] | years8 = 2025 | caps8 = 16 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | years9 = 2025—2026 | caps9 = 27 | goals9 = 0 | totalcaps = 416 | totalgoals = 67 }} '''Nikolass Lodeiro''' (dzimis {{dat|1989|3|21}}) ir [[Urugvaja]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2008—09 '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2010—11, 2011—12 * [[KNVB beker]]: 2009—10 '''Boca Juniors''' * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2015 * [[Copa Argentina]]: 2014—15 '''Seattle Sounders''' * [[MLS|MLS kauss]]: 2016, 2019 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2022 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lodeiro, Ālvaro}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:Orlando "City" spēlētāji]] [[Kategorija:Sietlas "Sounders" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanpaulu "Corinthians Paulista" spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Botafogo" spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Dynamo" spēlētāji]] 26mb3kezz1tmli64p8qfwn62dnweti2 0 376980 4541787 4442838 2026-10-30T17:11:54Z Bendžamins 76862 4541787 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kristjans Stvani | image = Stuani.png | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|10|12}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Tala}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC]] | clubnumber = 7 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2004—2007 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Danubio FC]] | caps1 = 36 | goals1 = 23 | years2 = 2005 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Urugvaja}} [[Club Atlético Bella Vista]] | caps2 = 14 | goals2 = 12 | years3 = 2008—2013 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Reggina Calcio]] | caps3 = 18 | goals3 = 1 | years4 = 2009—2010 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Alvasetes "Balompie"]] | caps4 = 39 | goals4 = 22 | years5 = 2010—2011 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Levante UD]] | caps5 = 30 | goals5 = 8 | years6 = 2011—2012 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Santanderas "Racing"]] | caps6 = 32 | goals6 = 9 | years7 = 2012—2013 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps7 = 32 | goals7 = 7 | years8 = 2013—2015 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps8 = 71 | goals8 = 18 | years9 = 2015—2017 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC]] | caps9 = 59 | goals9 = 11 | years10 = 2017— | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC]] | caps10 = 281 | goals10 = 135 | nationalyears1 = 2012—2019 | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 50 | nationalgoals1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = Stjani 2018. gadā }} '''Kristjans Stvani''' ({{val|es|Cristhian Stuani}}; dzimis {{dat|1986|10|12}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2017. gada spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] kluba ''[[Girona FC]]'' sastāvā. Urugvajas izlasē debitēja {{dat|2012|11|14||bez}} draudzības spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2013|9|10||bez}} [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Pārstāvējis izlasi [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros. == Sasniegumi == '''Danubio''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2004 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Stvani, Kristjans}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Danubio F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Racing de Santander spēlētāji]] 17d58whcsx1nnrqt5hh1mtugt9t5mmx 0 377457 4541896 4459973 2026-10-30T23:27:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541896 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2010 Winter Olympics logo.png|250px|thumb|2010. gada ziemas olimpisko spēļu logo]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpisko spēļu]] medaļnieki'''. Šīs bija XX ziemas olimpiskās spēles, kas notika [[Kanāda]]s pilsētā [[Vankūvera|Vankūverā]] no 2010. gada 12. februāra līdz 28. februārim. Vankūveras olimpiskajās spēlēs piedalījās 82 valstis, kuras pārstāvēja 2632 sportisti. Kopumā tika sadalīti 86 medaļu komplekti 15 sporta veidos. 46 disciplīnās aizvadīja sacensības vīrieši, 38 — sievietes un 2 disciplīnās piedalījās jaukta sastāva komandas.<ref>[https://web.archive.org/web/20100228081422/http://www.vancouver2010.com/ Vancouver 2010 Olympic and Paralympic Winter Games, official website]</ref> [[Ziemeļu divcīņa|Ziemeļu divcīņā]] un [[tramplīnlēkšana|tramplīlēkšanā]] sacensības aizvadīja tikai vīrieši. Olimpisko spēļu programma tika papildināta ar divām jaunām disciplīnām [[frīstaila slēpošana|frīstaila slēpošanā]] — vīriešu un sieviešu [[frīstaila kross|frīstaila krosu]].<ref name="Cross">{{tīmekļa atsauce|title=U.S. men crossed up in Olympic debut of ski cross|url=https://www.usatoday.com/sports/olympics/vancouver/freestyle/2010-02-21-ski-cross-men_N.htm|date=2010-02-22|accessdate=2010-03-01|author=Ruibal, Sal|work=[[USA Today]]}}</ref> Kopumā 450 sportists ieguva medaļas no 29 pārstāvošajām valstīm. 19 no šīm valstīm ieguva vismaz vienu zelta medaļu. Kanāda, kas reizē bija arī rīkotājvalsts, kopsummā ieguva visvairāk zelta medaļas — 14.<ref name="clinch">{{ziņu atsauce |url= http://www.washingtontimes.com/news/2010/feb/27/us-clinches-medals-total-canada-most-golds/ |title= U.S. clinches medals mark, Canada ties gold record |date= 2010-02-27 |work= [[The Washington Times]] |accessdate=2015-07-27 |author= The Associated Press}}</ref> Kanāda ar iegūtajām 14 medaļām kļuva arī par pirmo valsti ziemas olimpiskajās spēlēs, kas ir izcīnījusi vairāk kā 13 zelta medaļas.<ref name=RecordGolds>{{ziņu atsauce |url= http://www.cbc.ca/olympics/story/2010/02/27/sp-canada-gold-otp.html?ref=rss |title= Canada sets Olympic gold record |date= 2010-02-27 |accessdate= 2010-02-27 |author= Canadian Press |publisher= CBC Sports}}</ref> Tomēr kopumā visvairāk medaļas ieguva [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportisti, kupumā 37 medaļas (9 — zelta, 15 — sudraba un 13 bronzas medaļas).<ref name="clinch" /> Biatlonā vīriešu individuālajā slēpojumā tika piešķirtas divas sudraba medaļas un bronzas medaļa netika pasniegta.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Svendsen seals golden sweep for Norway|url=http://www.ctvolympics.ca/biathlon/news/newsid=45644.html|publisher=[[CTV Television Network|CTV Olympics]]|date=2010-02-18|accessdate=2010-02-18|author=Morris, Jonah|archive-date=2010-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20100221013304/http://www.ctvolympics.ca/biathlon/news/newsid%3D45644.html}}</ref> Slovākijas sportiste [[Anastasija Kuzmina]] un Baltkrievijas sportists [[Aļaksejs Grišins]] savām valstīm izcīnīja pirmās zelta medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|work=[[The Australian]]|url=http://www.theaustralian.com.au/news/sport/anastasiya-kuzmina-wins-slovakia-first-winter-crown/story-e6frg7mf-1225830166112|title=Anastazia Kuzmina wins Slovakia first winter crown|date=2010-02-14|accessdate=2010-02-21}} {{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/idUSN2515105720100226|title=Grishin Grabs First Gold For Belarus|date=2010-02-26|author=Charles, Deborah|publisher=[[Reuters]]|accessdate=2010-03-23}}</ref> Norvēģu distanču slēpotāja [[Mārita Bjergena]] šajās olimpiskajās spēlēs kļuva par visveiksmīgāko sportisti savā īpašumā, iegūstot trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu. Tādējāki kļūstot par devīto olimpieti, kurš vienās ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis piecas olimpiskās medaļas. Ķīniešu ātrslidotāja [[Vana Mena]] šajās olimpiskajās spēlēs ieguva 3 zelta medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Fighting Finish to the Comeback Olympics |work=[[The New York Times]]|author=Clarey, Christopher|date=2010-02-28|accessdate=2010-03-08|url=https://www.nytimes.com/2010/03/01/sports/olympics/01iht-olyarena.html}}</ref> == Ātrslidošana == {{pamatraksts|Ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Biatlons == {{pamatraksts|Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Bobslejs == {{pamatraksts|Bobslejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Bobslejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Daiļslidošana == {{pamatraksts|Daiļslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Daiļslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Distanču slēpošana == {{pamatraksts|Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Frīstaila slēpošana == {{pamatraksts|Frīstaila slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Frīstaila slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Hokejs == {{pamatraksts|Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Kalnu slēpošana == {{pamatraksts|Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Women's Super G podium at Whistler Creekside closeup.jpg|right|thumb|300px|Kalnu slēpošanas supergiganta medaļnieces (no kreisās puses): [[Tina Maze]], [[Andrea Fišbahere]] un [[Lindsija Vona]]]] {{:Kalnu slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Kamaniņu braukšana == {{pamatraksts|Kamaniņu braukšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Kamaniņu braukšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Kērlings == {{pamatraksts|Kērlings 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Kērlings 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Skeletons == {{pamatraksts|Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Snovbords == {{pamatraksts|Snovbords 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Snovbords 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Šorttreks == {{pamatraksts|Šorttreks 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:2010 Medals in 500 metres short track.jpg|right|thumb|Šortretka 500 metru disciplīnas medaļnieces [[Vana Mena]] (kreisā), [[Marianna Sentželā]] (centrā) un [[Ariana Fontana]] (labā puse)]] {{:Šorttreks 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Tramplīnlēkšana == {{pamatraksts|Tramplīnlēkšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Tramplīnlēkšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Ziemeļu divcīņa == {{pamatraksts|Ziemeļu divcīņa 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{:Ziemeļu divcīņa 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} == Medaļu līderi == Sportisti, kuri ieguvuši vismaz divas zelta medaļas vai trīs kopējās medaļas, ir uzskaitīti zemāk pēc iegūto medaļu skaita, kam seko zelta, sudraba un bronzas skaits. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Sportists !! Sporta veids !! style="width:100px; background: {{Medal-color|zelts}}" | Zelts !! style="width:100px; background: {{Medal-color|sudrabs}}" | Sudrabs !! style="width:100px; background: {{Medal-color|bronza}}" | Bronza !! Kopā |- | {{flagathlete|[[Mārita Bjergena]]|NOR}} || Distanču slēpošana || 3 || 1 || 1 || 5 |- | {{flagathlete|[[Vana Mena]]|CHN}} || Šorttreks || 3 || 0 || 0 ||3 |- | {{flagathlete|[[Peters Nurtugs]]|NOR}} || Distanču slēpošana ||2 ||1 ||1 ||4 |- | {{flagathlete|[[I Čhonsu]]|KOR}} || Šorttreks ||2 ||1 ||0 ||3 |- | {{flagathlete|[[Magdalēna Neinere]]|Vācija}} || Biatlons ||2 ||1 ||0 ||3 |- | {{flagathlete|[[Ēmils Hegle Svensens]]|NOR}} || Biatlons ||2 ||1 ||0 ||3 |- | {{flagathlete|[[Martina Sāblīkova]]|CZE}} || Ātrslidošana ||2 ||0 ||1 ||3 |- | {{flagathlete|[[Simons Ammans]]|SUI}} || Tramplīnlēkšana ||2 ||0 ||0 ||2 |- | {{flagathlete|[[Šarls Amlēns]]|CAN}} || Šorttreks ||2 ||0 ||0 ||2 |- | {{flagathlete|[[Markuss Helners]]|Zviedrija}} || Distanču slēpošana ||2 ||0 ||0 ||2 |- | {{flagathlete|[[Marija Hefla-Rīša|Marija Rīša]]|Vācija}} || Kalnu slēpošana ||2 ||0 ||0 ||2 |- | {{flagathlete|[[Džou Jana]]|CHN}} || Šorttreks ||2 ||0 ||0 ||2 |- | {{flagathlete|[[Stefānija Bekerte]]|Vācija}} || Ātrslidošana ||1 ||2 ||0 ||3 |- | {{flagathlete|[[Justina Kovalčika]]|Polija}} || Distanču slēpošana ||1 ||1 ||1 ||3 |- | {{flagathlete|[[Bode Millers]]|USA}} || Kalnu slēpošana ||1 ||1 ||1 ||3 |- | {{flagathlete|[[Aksels Lunns Svindāls]]|NOR}} || Kalnu slēpošana ||1 ||1 ||1 ||3 |- | {{flagathlete|[[Jūhans Ulsons]]|Zviedrija}} || Distanču slēpošana || 1 ||0 ||2 ||3 |- | {{flagathlete|[[Gregors Šlīrencauers]]|Austrija}} || Tramplīnlēkšana || 1 ||0 ||2 ||3 |- | {{flagathlete|[[Džonijs Spileins]]|USA}} || Ziemeļu divcīņa ||0 ||3 ||0 ||3 |- | {{flagathlete|[[Apolo Ono]]|USA}} || Šorttreks ||0 ||1 ||2 ||3 |} == Skatīt arī == * [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles]] * [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] {{Commons|Category:2010 Winter Olympics medal winners|2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} == Atsauces == ;Vispārīgās *[https://www.olympic.org/olympic-results Rezultāti un medaļnieki] ''Olympic.org.'' International Olympic Committee. ;Specifiskās {{reflist|2}} {{Olimpisko spēļu medaļnieki}} [[Kategorija:2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Medaļnieki]] [[Kategorija:2010. gada ziemas olimpisko spēļu dalībnieki|*]] [[Kategorija:Ziemas olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījumi]] r4x596m2t5yx03x52rtquloi346qb6m 0 381819 4541694 4282884 2026-10-30T14:56:14Z Bendžamins 76862 4541694 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Maksims Marusičs | image = Maksym Marusych.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|17}} | birth_place = {{vieta|Ukraina|Poltava}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[SC Poltava|Poltava]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2014 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Poltavas "Vorskla"]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2014 | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ļvivas "Karpati"]] | caps2 = 2 | goals2 = 0 | years3 = 2015 | clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Hirnyk-Sport Horishni Plavni]] | caps3 = 26 | goals3 = 4 | years4 = 2016 | clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Desna Chernihiv]] | caps4 = 3 | goals4 = 0 | years5 = 2016 | clubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Hirnyk-Sport Horishni Plavni]] | caps5 = 17 | goals5 = 6 | years6 = 2017 | clubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Jonava]] | caps6 = 32 | goals6 = 8 | years7 = 2018—2019 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps7 = 34 | goals7 = 15 | caps8 = 8 | caps9 = 10 | clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | clubs9 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Caspiy|Caspiy]] | goals8 = 4 | goals9 = 1 | years8 = 2019 | years9 = 2020 | years10 = 2021 | clubs10 = {{flaga|LTU}} [[FK Riteriai]] | caps10 = 18 | goals10 = 3 | nationalyears1 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U16 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs11 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Inhulets Petrove|Inhulets Petrove]] | years11 = 2022—2023 | caps11 = 25 | goals11 = 2 | clubs12 = {{flaga|Ukraina}} [[NK Veres Rivne|Veres Rivne]] | years12 = 2023 | caps12 = 13 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Ukraina}} [[SC Poltava|Poltava]] | years13 = 2024— | caps13 = 52 | goals13 = 9 }} '''Maksims Marusičs''' (dzimis {{dat|1993|7|17}}) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. Kopš 2024. gada spēlē Ukrainas komandā ''[[SC Poltava|Poltava]]''. Spēlējis Latvijas komandās [[RFS]] un [[FK Jelgava]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marusičs, Maksims}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:Poltavā dzimušie]] [[Kategorija:Čerņihivas "Desna" spēlētāji]] [[Kategorija:Ļvivas "Karpati" spēlētāji]] [[Kategorija:Poltavas "Vorskla" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jonava spēlētāji]] [[Kategorija:FK Riteriai spēlētāji]] ta0u399jd485cg5it5u4q8q1lrzp4by 0 396943 4541780 4482013 2026-10-30T16:52:54Z Bendžamins 76862 4541780 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fernando Muslera | origname = ''Fernando Muslera'' | image = Fernando Muslera in 2021.jpg | image_size = | caption = Fernando Muslera 2021. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|6|16|df=y}} | birth_place = {{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Fernando Muslera, el arquero de Uruguay en la Copa América 2011 - Copa América 2011 - eltiempo.com - futbolred.com | url = http://www.futbolred.com/copa-america-2011/noticias/cuartos/fernando-muslera-el-arquero-de-uruguay-que-revivio-su-trabajo-en-el-mundial/9932704 | accessdate = 4 June 2014 |language=es}}</ref> | height = 191 | position = vārtsargs | currentclub = {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas "Estudiantes"]] | clubnumber = 16 | youthyears1 = 2001—2004 | youthclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Montevideo Wanderers F.C.|Montevideo Wanderers]] | years1 = 2004—2007 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Montevideo Wanderers F.C.|Montevideo Wanderers]] | caps1 = 44 | goals1 = 0 | years2 = 2006—2007 | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} {{īre}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | caps2 = 5 | goals2 = 0 | years3 = 2007—2011 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Romas "Lazio"|Lazio]] | caps3 = 97 | goals3 = 0 | years4 = 2011—2025 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | caps4 = 443 | goals4 = 2 | nationalyears1 = 2009—2026 | nationalteam1 = {{fb|Uruguay}} | nationalcaps1 = 137 | nationalgoals1 = 0 | medaltemplates = | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas "Estudiantes"]] | years5 = 2025— | caps5 = 39 | goals5 = 0 }} '''Fernando Muslera''' ({{val|es|Fernando Muslera}}; dzimis {{dat|1986|6|16}}) ir urugvajiešu [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Muslera spēlē [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmās divīzijas]] kluba [[Laplatas "Estudiantes"]] sastāvā. Tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem vārtsargiem. [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija]] viņu 2011. gadā ierindoja 6. vietā.<ref name="fanatik.com.tr">{{Tīmekļa atsauce |url=http://fanatik.com.tr/Musleraya--buyuk-onur_3_Detail_32_249127.htm |title=Muslera'ya büyük onur — Fanatik.com.tr<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2018|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131219223108/http://www.fanatik.com.tr/Musleraya--buyuk-onur_3_Detail_32_249127.htm |archivedate={{dat|2013|12|19||bez}} }}</ref> Lielāko karjeras daļu aizvadījis "Galatasaray" sastāvā, ar kuru septiņas reizes uzvarējis Turcijas čempionātā, četras reizes izcīnījis Turcijas kausu. Urugvajas izlasē spēlēt sāka 2009. gadā. Tās sastāvā četras reizes spēlējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] ({{futbPK|2010}}, {{futbPK|2014}}, {{futbPK|2018}}, {{futbPK|2022}}), bija komandas pamatvārtsargs. [[2011. gada Copa América]] čempions. 2024. gada aprīlī paziņoja par karjeras beigām izlasē. 2025. gada 24. jūnijā Muslera pārgāja uz Argentīnas klubu Estudiantes. Viņš parakstīja līgumu ar klubu līdz 2026. gada decembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beinsports.com.tr/haber/fernando-muslera-resmen-imzayi-atti|title=Fernando Muslera yeni takımına resmen imzayı attı|last=SPORTS|first=beIN|website=beinsports.com.tr|access-date=2026-04-06|date=2025-06-24|language=tr-TR}}</ref> == Sasniegumi == '''Lazio''' * [[Coppa Italia]]: 2008—09 * [[Supercoppa Italiana]]: 2009 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2011—12, 2012—13, 2014—15, 2017—18, 2018—19, 2022—23, 2023—24, 2024—25 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013—14, 2014—15, 2015—16, 2018—19, 2024—25 * [[Turcijas Superkauss]]: 2012, 2013, 2015, 2016, 2019, 2023 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] gada labākais vārtsargs: 2017—18 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muslera, Fernando}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Buenosairesā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:Montevideo Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Laplatas "Estudiantes" spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6h1vb1ejhk1szpg0ew1qg75r9y10td1 0 398018 4541767 4442878 2026-10-30T16:38:35Z Bendžamins 76862 4541767 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Martins Kaseress | image = File:Martín Cáceres against Chile.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|4|7}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Urugvaja}} [[Juventud de Las Piedras|Juventud]] | clubnumber = 4 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Defensor Sporting]] | caps1 = 26 | goals1 = 4 | years2 = 2007—2008 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2007—2008 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Recreativo de Huelva]] | caps3 = 34 | goals3 = 2 | years4 = 2008—2011 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps4 = 13 | goals4 = 0 | years5 = 2009—2010 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | caps5 = 15 | goals5 = 1 | years6 = 2010—2011 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | caps6 = 25 | goals6 = 1 | years7 = 2011—2012 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | caps7 = 14 | goals7 = 1 | years8 = 2012 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | caps8 = 11 | goals8 = 1 | years9 = 2012—2016 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | caps9 = 51 | goals9 = 2 | years10 = 2017 | clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]] | caps10 = 1 | goals10 = 0 | years11 = 2017—2018 | clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.]] | caps11 = 14 | goals11 = 3 | years12 = 2018—2019 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Romas "Lazio"]] | caps12 = 10 | goals12 = 1 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2007—2022 | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalcaps2 = 116 | nationalgoals2 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = | caps13 = 9 | clubs13 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | goals13 = 0 | years13 = 2019 | caps14 = 56 | clubs14 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | goals14 = 3 | years14 = 2019—2021 | clubs16 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | clubs15 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | years15 = 2021—2022 | caps15 = 14 | goals15 = 1 | years16 = 2022 | caps16 = 10 | goals16 = 0 | clubs17 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | years17 = 2022—2024 | caps17 = 36 | goals17 = 2 | clubs18 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]] | years18 = 2025 | caps18 = 2 | goals18 = 0 | clubs19 = {{flaga|Urugvaja}} [[Juventud de Las Piedras|Juventud]] | years19 = 2026— | caps19 = 12 | goals19 = 0 }} '''Martins Kaseress''' ({{val|es|José Martín Cáceres}}; dzimis {{dat|1987|4|7}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Kaseress spēlē [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Juventud de Las Piedras|Juventud]]''. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2008—09 * [[Copa del Rey]]: 2008—09 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2008—09 '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: 2011—12, 2012—13, 2013—14, [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]] * [[Coppa Italia]]: 2014—15, 2015—16 * [[Supercoppa Italiana]]: 2012, 2013, 2015 '''LA Galaxy''' * [[MLS Kauss]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/08122024-roiss_beidzot_klust_par_cempionu_galaxy_p|title=Roiss beidzot kļūst par čempionu — "Galaxy" pēc 10 gadu pauzes atgriežas MLS tronī|last=|first=|website=www.sportacentrs.com|access-date={{dat|2024|12|8||bez}}|date=|archive-date=|archive-url=}}</ref> '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Kaseress, Martins}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:Defensor Sporting spēlētāji]] [[Kategorija:Recreativo de Huelva spēlētāji]] qq6qv31ldy1z0b4ut63eidnxd0sazw0 0 398181 4541771 4282953 2026-10-30T16:41:11Z Bendžamins 76862 4541771 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sevastjans Koatess | image = File:SELECCIÓN URUGUAY (22557495689) (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|7}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | height = 196 | currentclub = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football]] | clubnumber = 4 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2011 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football]] | caps1 = 60 | goals1 = 8 | years2 = 2011—2014 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]] | caps2 = 12 | goals2 = 1 | years3 = 2014—2015 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC]] | caps3 = 10 | goals3 = 0 | years4 = 2015—2017 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC]] | caps4 = 16 | goals4 = 0 | years5 = 2016—2017 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Sporting"]] | caps5 = 30 | goals5 = 3 | years6 = 2017—2024 | clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Sporting"]] | caps6 = 216 | goals6 = 19 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2011—2023 | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalcaps2 = 51 | nationalgoals2 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = | clubs7 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football]] | years7 = 2024— | caps7 = 68 | goals7 = 4 }} '''Sevastjans Koatess''' ({{val|es|Sebastián Coates Nion}}; dzimis {{dat|1990|10|7}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzijas]] kluba [[Club Nacional de Football|Nacional]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2009, 2011 '''Sporting''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2020—21, 2023—24 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2018—19 * [[Taça da Liga]]: 2017—18, 2018—19, 2020—21, 2021—22 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2021 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Sporting CP]] gada labākais spēlētājs: 2020 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Koatess, Sevastjans}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] 2bauxb6wrybldjsafx336etody7lajd 0 398182 4541793 4407827 2026-10-30T17:25:35Z Bendžamins 76862 4541793 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Matiass Vesino | image = 20171114 AUT URU 4555.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|24}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja}} | height = 189 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2011 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Central Español]] | caps1 = 32 | goals1 = 2 | years2 = 2011—2013 | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football]] | caps2 = 18 | goals2 = 4 | years3 = 2013—2017 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]] | caps3 = 58 | goals3 = 4 | years4 = 2014 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio]] | caps4 = 9 | goals4 = 2 | years5 = 2014—2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC]] | caps5 = 36 | goals5 = 2 | years6 = 2017—2022 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | caps6 = 104 | goals6 = 10 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2016—2024 | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalcaps2 = 70 | nationalgoals2 = 6 | pcupdate = | caption = | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Romas "Lazio"]] | caps7 = 96 | goals7 = 10 | years7 = 2022—2026 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]] | years8 = 2026 | caps8 = 6 | goals8 = 0 }} '''Matiass Vesino''' ({{val|es|Matías Vecino}}; dzimis {{dat|1991|8|24}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2011—12 '''Inter Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020—21]] * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2021—22 * [[Supercoppa Italiana]]: 2021 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Vesino, Matiass}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] euvuoofss4mdyx67r3rtugyvc1hqv20 0 398262 4541781 4431185 2026-10-30T16:53:18Z Bendžamins 76862 4541781 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Naitans Nandess | image = Urug tren (3) - копия.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|28}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja}} | height = 171 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2014—2017 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps1 = 75 | goals1 = 8 | years2 = 2017—2019 | clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "Boca Juniors"|Boca Juniors]] | caps2 = 36 | goals2 = 6 | years3 = 2019—2024 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | caps3 = 158 | goals3 = 6 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 18 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2015— | nationalteam2 = {{fb|Urugvaja}} | nationalcaps2 = 74 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]] | years4 = 2024— | caps4 = 62 | goals4 = 8 }} '''Naitans Mičels Nandess Akosta''' ({{val|es|Nahitan Michel Nández Acosta}}; dzimis {{dat|1995|12|28}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandas ''[[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]'' sastāvā. Karjeru sācis Urugvajas klubā ''[[Peñarol]]'', spēlējis arī [[Argentīna]]s kluba ''[[Buenosairesas "Boca Juniors"|Boca Juniors]]'' sastāvā. Urugvajas izlasē spēlē kopš 2015. gada. Pārstāvējis izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2019. gada Copa América|2019. gada ''Copa América'']]. == Sasniegumi == '''Peñarol''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2015—16 '''Boca Juniors''' * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2017—18 * [[Supercopa Argentina]]: 2018 '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Nandess, Naitans}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] [[Kategorija:Al Qadsiah FC spēlētāji]] qf4k4obmczusfxpanvbqvzpkzy2r65n 0 398263 4541757 4482001 2026-10-30T16:16:11Z Bendžamins 76862 4541757 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džordžians De Arasketa | image = Giorgian De Arrascaeta 20171114 AUT URU 4546 (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|6|1}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja}} | height = 172 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2015 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Defensor Sporting]] | caps1 = 53 | goals1 = 16 | years2 = 2015—2018 | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Belu Orizonti "Cruzeiro"]] | caps2 = 89 | goals2 = 22 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2014— | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalcaps2 = 62 | nationalgoals2 = 14 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = | caps3 = 263 | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] | goals3 = 78 | years3 = 2019— }} '''Džordžians De Arasketa''' ({{val|es|Giorgian Daniel De Arrascaeta Benedetti}}; dzimis {{dat|1994|6|1}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] kluba [[Riodežaneiro "Flamengo"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Cruzeiro''' * [[Copa do Brasil]]: 2017, 2018 '''Flamengo''' * [[Copa Libertadores]]: 2019, 2022 * [[Recopa Sudamericana]]: 2020 * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2019, 2020 * Copa do Brasil: 2022 * [[Supercopa do Brasil]]: 2020, 2022 * [[Campeonato Carioca]]: 2019, 2020, 2021 '''Urugvajas izlase''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref> https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:De Arasketa, Džordžians}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Beluorizonti "Cruzeiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Flamengo" spēlētāji]] [[Kategorija:Defensor Sporting spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] l4ysjt2iodcslv1goku276l09x66ef0 0 398876 4541789 4283310 2026-10-30T17:23:33Z Bendžamins 76862 4541789 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lukass Torreira | image = Lucas Torreira 2019.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Fraja Bentosa}} | height = 168 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | clubnumber = 34 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps1 = 5 | goals1 = 0 | years2 = 2015—2018 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] | caps2 = 71 | goals2 = 4 | years3 = 2015—2016 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps3 = 29 | goals3 = 4 | years4 = 2018—2022 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps4 = 63 | goals4 = 3 | nationalyears1 = 2018—pašlaik | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 43 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = | caps5 = 19 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | goals5 = 1 | years5 = 2020—2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 31 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps7 = 133 | goals7 = 10 | years7 = 2022— }} '''Lukass Torreira''' ({{val|es|Lucas Sebastian Torreira Di Pascua}}; dzimis {{dat|1996|2|11}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Torreira pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Stambulas "Galatasaray"]]. Pārstāvējis Itālijas klubus ''[[Delfino Pescara 1936|Pescara]]'' un ''[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]''. 2018. gada jūlijā pārgāja uz Anglijas Premjerlīgas klubu ''Arsenal'' par transfēra maksu 30 miljonu eiro apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/10072018-londonas_arsenal_par_30_miljoniem_eiro_ie |title=Londonas "Arsenal" par 30 miljoniem eiro iegādājas Urugvajas izlases pussargu Torreiru |date={{dat|2018|7|10||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2018|7|14||bez}}}}</ref> Urugvajas izlasē debitēja 2018. gada martā spēlē pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]]. Piedalījās [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kur devās laukumā visās piecās spēlēs. Spēlējis arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2019—20 '''Atletico Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2022—23, 2023—24, 2024—25, 2025—26 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25 * Turcijas Superkauss: 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Torreira, Lukass}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]] 62n8u7009gljaymk3pmx0xgi4fyjgl4 0 398877 4541785 4283299 2026-10-30T17:04:18Z Bendžamins 76862 4541785 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Gastons Silva | image = 20171114 AUT URU 4513.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|5}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|Urugvaja}} [[C.A. Progreso|Progreso]] | clubnumber = 27 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2014 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Defensor Sporting]] | caps1 = 26 | goals1 = 0 | years2 = 2014—2017 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.]] | caps2 = 17 | goals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF]] | caps3 = 22 | goals3 = 0 | years4 = 2017—2020 | clubs4 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Independiente]] | caps4 = 44 | goals4 = 1 | years5 = 2020—2021 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[SD Huesca|Huesca]] | caps5 = 12 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U17 | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2011 | nationalteam3 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U23 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2014—2018 | nationalteam4 = {{fb|URU}} | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | years6 = 2021—2022 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[FC Cartagena|Cartagena]] | caps6 = 27 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Club Puebla|Puebla]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 67 | goals7 = 2 | years8 = 2025 | clubs8 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps8 = 6 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Urugvaja}} [[C.A. Progreso|Progreso]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Gastons Silva''' ({{val|es|Gastón Alexis Silva Perdomo}}; dzimis {{dat|1994|3|5}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Silva pārstāv [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzijas]] komandu ''[[C.A. Progreso|Progreso]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Silva, Gastons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SD Huesca spēlētāji]] [[Kategorija:Club Atlético Independiente spēlētāji]] [[Kategorija:Club Universidad Nacional spēlētāji]] [[Kategorija:Defensor Sporting spēlētāji]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] q8x32wixbhk0o9xz8ouf9cxy0q4qakx 0 398879 4541786 4283300 2026-10-30T17:04:52Z Bendžamins 76862 4541786 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Martins Silva | image = Martin Silva cropped.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|25}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | height = 187 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2002—2011 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Defensor Sporting]] | caps1 = 212 | goals1 = 0 | years2 = 2011—2013 | clubs2 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Olimpia]] | caps2 = 65 | goals2 = 1 | years3 = 2014—2018 | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"]] | caps3 = 130 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2001—2003 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2009—2019 | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = | caption = | caps4 = 206 | clubs4 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad]] | goals4 = 0 | years4 = 2018—2025 }} '''Martins Silva''' ({{val|es|Martín Andrés Silva Leites}}; dzimis {{dat|1983|3|25}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:SIlva, Martins}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Vasco da Gama" spēlētāji]] [[Kategorija:Defensor Sporting spēlētāji]] nscgpag8u2skpz6y4u2pbrb26zpnuf9 0 399056 4541762 4282947 2026-10-30T16:23:10Z Bendžamins 76862 4541762 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Maksi Gomess | image = Maxi Gomez 2020.png | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|14}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | clubnumber = 9 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2017 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Defensor Sporting]] | caps1 = 47 | goals1 = 28 | years2 = 2017—2019 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"]] | caps2 = 71 | goals2 = 30 | nationalyears1 = 2017—2023 | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 32 | nationalgoals1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = Gomess 2020. gadā | caps3 = 96 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | goals3 = 22 | years3 = 2019—2022 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years4 = 2022—2024 | caps4 = 27 | goals4 = 5 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 31 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Urugvaja}} [[Defensor Sporting]] | years6 = 2025 | caps6 = 14 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | years7 = 2025— | caps7 = 26 | goals7 = 16 }} '''Maksi Gomess''' ({{val|es|Maximiliano Gómez González}}; dzimis {{dat|1996|8|14}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Gomess spēlē [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Club Nacional de Football|Nacional]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Gomess, Maksi}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]] [[Kategorija:Defensor Sporting spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 8agmtxzfsfnbmhhq7w70vw540usm1nh 0 399057 4541772 4282954 2026-10-30T16:42:45Z Bendžamins 76862 4541772 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Djego Laksalts | image = Diego Laxalt 2021.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|7}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | clubnumber = 93 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2012—2013 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Defensor Sporting]] | caps1 = 15 | goals1 = 1 | years2 = 2013—2016 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2013—2014 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909]] | caps3 = 15 | goals3 = 2 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC]] | caps4 = 4 | goals4 = 0 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.]] | caps5 = 43 | goals5 = 3 | years6 = 2016—2018 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.]] | caps6 = 68 | goals6 = 4 | years7 = 2018—2021 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | caps7 = 24 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 16 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2016—2019 | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalcaps2 = 24 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = Djego Laksalts 2021. gadā | caps8 = 16 | caps9 = 17 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas "Celtic"]] | goals8 = 0 | goals9 = 1 | years8 = 2019—2020 | years9 = 2020—2021 | clubs10 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | years10 = 2021—2025 | caps10 = 62 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps11 = 13 | years11 = 2026— | goals11 = 1 }} '''Djego Laksalts''' ({{val|es|Diego Sebastián Laxalt Suárez}}; dzimis {{dat|1993|2|7}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Peñarol]]''. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2019—20 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Laksalts, Djego}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Defensor Sporting spēlētāji]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] jq4dj2hq9dr26jg5wht79j3m1b04bv0 0 399058 4541792 4482003 2026-10-30T17:25:07Z Bendžamins 76862 4541792 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Giljermo Varela | image = Guillermo Varela 2022.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|24}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | height = 173 | currentclub = {{Flaga|Brazīlija}} [[Flamengo]] | clubnumber = 2 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2013—2017 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | caps2 = 4 | goals2 = 0 | years3 = 2014—2015 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps3 = 33 | goals3 = 1 | years4 = 2016—2017 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Frankfurtes "Eintracht"]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps5 = 23 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2008—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U17 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017— | nationalteam3 = {{fb|URU}} | nationalcaps3 = 33 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = Giljermo Varela 2022. gadā | caps6 = 35 | clubs6 = {{flaga|Dānija}} [[FC Copenhagen|Copenhagen]] | goals6 = 0 | years6 = 2019—2021 | caps7 = 17 | clubs7 = {{īre}} {{Flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Dynamo Moscow]] | goals7 = 0 | years7 = 2020—2021 | clubs8 = {{Flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Dynamo Moscow]] | years8 = 2021—2023 | caps8 = 25 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{Flaga|Brazīlija}} [[Flamengo]] | years9 = 2022—2023 | caps9 = 13 | goals9 = 0 | clubs10 = {{Flaga|Brazīlija}} [[Flamengo]] | years10 = 2023— | caps10 = 79 | goals10 = 2 }} '''Giljermo Varela''' ({{val|es|Guillermo Varela Olivera}}; dzimis {{dat|1993|3|24}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāta A sērijas]] komandā ''[[Flamengo]]''. == Sasniegumi == '''Peñarol''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2017, 2018 * [[Supercopa Uruguaya]]: 2018 '''København''' * [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]: 2018—19 '''Flamengo''' * [[Copa Libertadores]]: 2022 '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa America]]: 3. vieta<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Varela, Giljermo}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:FC København spēlētāji]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Flamengo" spēlētāji]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jv6qa885f9bpz6zs0bpr9xw1e1hdcxu 0 400382 4541731 4541435 2026-10-30T15:38:55Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4541731 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Patriks Stjuarts | vārds_orig = ''Patrick Stewart'' | attēls = Patrick Stewart 1999.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Patriks Stuarts 1999. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1940|7|13}} | dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Jorkšīra|Mērfīlda}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|10|28|1940|7|13}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa|Kalifornija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, balss aktieris | darbības gadi = 1959—2026 | dzīvesbiedrs = * [[Šeila Falkonere]] * (1966—1990) * [[Vendija Noisa]] * (2000—2003) * [[Sunija Ozela]] (2013) | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = Patrick Stewart signature.svg | gremībalva = 1996: "Labākais ierunātais albums bērniem" ("[[Pēterītis un vilks]]") | lorensaolivjēbalva = 1979: "Labākais aktieris otrā plāna lomā" ("[[Antonijs un Kleopatra]]")<br />2009: "Labākais aktieris otrā plāna lomā" ("[[Hamlets]]") | apbalvojumi = | dzimums = V }} Sers '''Patriks Stjuarts''' ({{val|en|Sir Patrick Stewart}}; dzimis {{dat|1940|7|13}}, miris {{dat|2026|10|28}}) bija angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris. Savas ilgās aktiera karjeras laikā vairākas reizes nominēts [[Lorenca Olivjē balva|Olivjē]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]], ''[[Emmy balva|Emmy]]'', [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām. Savu karjeru uzsāka un ilgstoši strādāja [[Karaliskā Šekspīra kompānija|Karaliskajā Šekspīra kompānijā]]. Stjuarts 1979. gadā saņēma Lorenca Olivjē balvu kā labākais otrā plāna aktieris par tēlojumu [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādē "[[Antonijs un Kleopatra]]". Pirmās nozīmīgās Stjuarta ekrāna lomas bija [[BBC]] televīzijas seriālos un filmās 1970. gadu vidū un beigās, tajā skaitā arī filmā ''[[Hedda]]'' un miniseriālā ''[[I, Claudius]]''. 1980. gados Patriks Stjuarts sāka filmēties ASV televīzijā un kinofilmās. Lielāko atpazīstamību viņš iemantoja ar kapteiņa [[Žans Lūks Pikārs|Žana Lūka Pikāra]] lomu filmā ''[[Star Trek: The Next Generation]]'' un turpmākajās [[Zvaigžņu ceļš (filmu cikls)|"Zvaigžņu ceļa" filmās]], ar [[Profesors X|Profesora Čārlza Ksavjēra]] lomu [[X-cilvēki (filmu cikls)|"X-cilvēku" filmu ciklā]], ar galveno lomu kabeļtelevīzijas kanāla ''[[Starz]]'' seriālā ''[[Blunt Talk]]'', kā arī ar ierunātajām lomām — CIP direktora vietnieku Eiveriju Buloku seriālā "[[Amerikāņu tētuks]]" un stāstnieku filmā "[[Teds (2012. gada filma)|Teds]]". Turpinot sadarbību ar Karalisko Šekspīra kompāniju, 2008. gadā Stjuarts atveidoja [[karalis Klaudijs|karaļa Klaudija]] lomu Vestendas teātra izrādē "[[Hamlets]]" par ko saņēma savu otro Olivjē balvu. 1993. gadā izdevums ''[[TV Guide]]'' nosauca Stjuartu par labāko 1980. gadu dramatisko lomu televīzijas aktieri.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=[[TV Guide]] 17–23 April 1993|year=1993|page=32}}</ref> {{dat|1996|12|16||bez}} viņš saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 2010. gadā [[Elizabete II Vindzora|karaliene Elizabete II]] par izciliem sasniegumiem aktiermākslā [[Bakalaurs (bruņinieks)|iesvētīja]] Stjuartu bruņinieku kārtā. Miris 2026. gada 28. oktobrī savās mājās Losandželosā 86 gadu vecumā no komplikācijām, ko izraisīja [[Alcheimera slimība]] un [[Levi ķermenīšu demence]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8574035/86-gadu-vecuma-muziba-devies-holivudas-aktieris-patriks-stjuarts|title=86 gadu vecumā mūžībā devies Holivudas aktieris Patriks Stjuarts|website=Apollo.lv|accessdate = 2026-10-29|page=}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stjuarts, Patriks}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]] akgq1dvis3ntg6754ttmr13l2lsn9wc 0 401072 4542046 4277712 2026-10-31T11:06:56Z Bendžamins 76862 4542046 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ēriks Durms | image = 2022128173607 2022-05-08 Fussball Eintracht Frankfurt vs Borussia Mönchengladbach - Sven - 1D X MK II - 0635 - AK8I7370 (Erik Durm cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|12}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Reinzeme-Pfalca}} | height = 183 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05]] II | caps1 = 33 | goals1 = 13 | years2 = 2012—2015 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] II | caps2 = 32 | goals2 = 2 | years3 = 2013—2018 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps3 = 64 | goals3 = 2 | years4 = 2018—2019 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town A.F.C.]] | caps4 = 28 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2011 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2011—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2014 | nationalteam3 = {{fb|GER}} | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | caption = Ēriks Durms 2022. gadā | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | caps5 = 37 | goals5 = 1 | years5 = 2019—2022 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]] | years6 = 2022—2024 | caps6 = 31 | goals6 = 0 | totalcaps = 225 | totalgoals = 18 }} '''Ēriks Durms''' (dzimis {{dat|1992|5|12}}) ir bijušais [[Vācija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Karjeru uzsācis tādos Vācijas klubos kā [[1. FSV Mainz 05]], [[Dortmundes "Borussia"]]. 2014. gadā debitēja Vācijas futbola izlasē un tajā pašā gadā izcīnīja Pasaules kausu. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[DFB Pokal]]: 2016—17 * [[DFL Supercup]]: 2013, 2014 '''Frankfurtes Eintracht''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021—22]]<ref>https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2033450--frankfurt-vs-rangers/</ref> '''Vācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Durms, Ēriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]] oyuzlk7mbyqvzgb4lxdbq2jb785x47x 0 401201 4541920 3627814 2026-10-31T02:48:27Z Սահակ 30081 4541920 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Armēnijas Vērtspapīru birža<br />''Armenia Stock Exchange'' | logo = [[Attēls:AMX_logo_2024.svg|right|200px]] | caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2001. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Erevāna]] | location_country = {{ARM}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[finanses]] | products = [[fondu birža]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = ''[[NASDAQ OMX Nordic]]'' | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://amx.am amx.am] | footnotes = | intl = }} '''Armēnijas Vērtspapīru birža''' jeb '''''AMX''''' ({{val|en|Armenia Stock Exchange}}, {{val|hy|Հայաստանի ֆոնդային բորսա}}), agrāk — ''NASDAQ OMX Armenia'', ''Armex'', ir [[Armēnija]]s [[fondu birža]]. Tās birojs atrodas [[Erevāna|Erevānā]]. Birža ietilpst ''[[Nasdaq]]'' grupā. Armēnijas Vērtspapīru birža ir [[Eiropas Āzijas fondu biržu federācija]]s (''FEAS'') biedrs. == Vēsture == Armēnijas fondu birža ('''''Armex''''') tika dibināta 2001. gada 13. februārī. 2007. gada novembrī Armēnijas fondu birža tika pārveidota par akciju sabiedrību. 2007. gada 21. novembrī Zviedrijas ''[[Nasdaq Nordic|OMX AB]]'' vienojās ar [[Armēnijas Centrālā banka|Armēnijas Centrālo banku]] par Armēnijas fondu biržas un Armēnijas centrālā depozitārija pirkšanu; darījums pabeigts 2008. gada 7. janvārī. Pēc tam, kad 2008. gada februārī tika pabeigta ASV ''[[NASDAQ]]'' un ''OMX'' apvienošanās, izveidojot ''[[NASDAQ OMX Group]]'', 2009. gada 27. janvārī Armēnijas fondu birža tika pārdēvēta par '''''NASDAQ OMX Armenia'''''. 2019. gada 18. janvārī ''NASDAQ OMX Armenia'' tika pārdēvēta par '''Armēnijas Vērtspapīru biržu''' un zīmolota kā '''''AMX''''' ({{val|en|Armenia Securities Exchange}}). == Kotētie uzņēmumi == Biržā kotēto akciju uzņēmumi. Iekavās — saīsinājums. {| |- style="vertical-align:top;" | :: '''B saraksts''' * ''[[ARTSAKH HEK]]'' (''AHEK'') * ''[[Arpa-Sevan]]'' (''ASEV'') * ''[[ARMENIAN ECONOMY DEVELOPMENT BANK]]'' (''HEZB'') :: '''C saraksts''' * ''[[Almast]]'' (''ALMS'') * ''[[ARARATBANK]]'' (''ARBK'') * ''[[Yerevan Jewellery Factory]]'' (''EJWG'') * ''[[Yerevan Factory of Champagne Wines]]'' (''ESHG'') * ''[[Yerevan Jewellery Factory - 1 Gnomon]]'' (''EVG1'') * ''[[Pure Iron Plant]]'' (''MQER'') * ''[[UNIBANK]]'' (''UNIB'') |} == Ārējās saites == * [https://amx.am Armenia Stock Exchange] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nasdaq|Armenia]] [[Kategorija:Armēnijas saimniecība]] [[Kategorija:Erevāna]] 79g8v2rbl8v4uuwmjj32jol5ikmlaif 0 402776 4541751 4539274 2026-10-30T16:06:16Z Baisulis 11523 +1..... 4541751 wikitext text/x-wiki '''Alksnis''' (sieviešu dzimtē [[Alksne]]) ir [[Latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ādams Alksnis]] (1864—1897) — latviešu mākslinieks; * [[Andrejs Alksnis]] (1928—2017) — latviešu astrofiziķis; * [[Arveds Alksnis]] (1910—1991) — latviešu ķirurgs un rakstnieks; * [[Jānis Alksnis]]: ** [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939) — latviešu arhitekts; ** [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — latviešu virsnieks, Sarkanās armijas komdivs, militārais zinātnieks un publicists; * [[Jēkabs Alksnis]]: ** [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — latviešu ķirurgs un profesors; ** [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — Sarkanās armijas virsnieks, viens no PSRS gaisa kara flotes izveidotājiem; * [[Leonīds Alksnis]] (1936) — latviešu arhitekts un pašvaldību darbinieks; * [[Viktors Alksnis]] (1950—2025) — PSRS un Krievijas virsnieks un politiķis; * [[Voldemārs Alksnis]]: ** [[Voldemārs Alksnis (agronoms)|Voldemārs Alksnis]] (1898—1977) — latviešu agronoms; ** [[Voldemārs Alksnis (jurists)|Voldemārs Alksnis]] (1886—1969) — latviešu jurists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] btfjxhal8gskfkktys82qfiy8ozbh36 0 410425 4542051 3568203 2026-10-31T11:09:05Z ~2026-57985-63 152620 atjaunota klubu informācija 4542051 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Alekss Kilorns | vārds_orig = ''Alex Killorn'' | attēls = Alex Killorn - Tampa Bay Lightning.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|14}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Jaunskotija|Helifeksa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] {{flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 77., 3. kārtā | dr_gads = [[2007. gada NHL drafts|2007]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Tampabejas "Lightning"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2017—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Stenlija kauss]] — 2020 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2020|9|29||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalSilver2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā]]}} }} '''Alekss Kilorns''' ({{Val|en|Alex Killorn}}, dzimis {{Dat|1989|9|14}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Kilorns pārstāv [[NHL]] komandu [[Anahaimas "Ducks"]]. == Spēlētāja karjera == Iepriekš spēlējis arī [[AHL]] klubā [[Sirakjūsas "Crunch"]]. 2020. gadā kopā ar "Lightning" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā ir spēlējis [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kilorns, Alekss}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Helifeksā dzimušie]] 5sgptlzl1e28jnait37oni75dbsdq0p 10 413574 4541819 4541271 2026-10-30T18:01:29Z EdgarsBot 50781 upd 4541819 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-30 18:01:29{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 19 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026) |- | {{page-multi|page=Jauniešu organizācija "Latvija pirmajā vietā"|t|h|d}} || 2026-10-25 09:18:27 || 5 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (9.11.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 3iudmdeim9p2i9xz7w97b78w06hjoj5 4 415707 4541818 4541269 2026-10-30T18:01:12Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4541818 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|30||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200394}}] | {{formatnum:1690}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13750}}] | 2009-02-13 | 2026-10-30 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176459}}] | {{formatnum:9762}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8155}}] | 2007-12-03 | 2026-10-30 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116813}}] | {{formatnum:10316}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1961}}] | 2009-10-02 | 2026-10-30 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115759}}] | {{formatnum:7832}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10017}}] | 2007-11-24 | 2026-10-30 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:90004}}] | {{formatnum:8103}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6836}}] | 2005-10-30 | 2026-10-30 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74170}}] | {{formatnum:9908}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2203}}] | 2009-05-24 | 2026-10-30 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69037}}] | {{formatnum:1546}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-10-30 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:419}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54617}}] | {{formatnum:7518}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6604}}] | 2018-06-22 | 2026-10-30 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50741}}] | {{formatnum:5611}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}] | 2007-01-07 | 2026-10-30 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50606}}] | {{formatnum:6503}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3280}}] | 2007-04-26 | 2026-10-30 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49435}}] | {{formatnum:1386}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3555}}] | 2006-05-03 | 2026-10-27 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45654}}] | {{formatnum:5638}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1656}}] | 2015-03-11 | 2026-10-30 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45462}}] | {{formatnum:571}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1822}}] | 2008-11-29 | 2026-10-30 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1461}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39550}}] | {{formatnum:3728}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:790}}] | 2013-03-30 | 2026-10-30 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33195}}] | {{formatnum:10087}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5236}}] | 2023-01-18 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32815}}] | {{formatnum:4003}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:706}}] | 2020-05-10 | 2026-10-29 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1262}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27620}}] | {{formatnum:4800}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:944}}] | 2015-08-30 | 2026-10-30 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:26}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1282}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16187}}] | {{formatnum:1421}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-30 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15770}}] | {{formatnum:3140}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1426}}] | 2014-07-27 | 2026-10-29 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15390}}] | {{formatnum:2314}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2038}}] | 2005-07-30 | 2026-10-29 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14643}}] | {{formatnum:469}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-23 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14271}}] | {{formatnum:509}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13527}}] | {{formatnum:842}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11077}}] | {{formatnum:1778}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:431}}] | 2021-07-27 | 2026-10-25 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:257}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10293}}] | {{formatnum:336}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-10-28 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9624}}] | {{formatnum:196}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6799}}] | {{formatnum:268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-26 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:429}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5611}}] | {{formatnum:80}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}] | {{formatnum:10}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5079}}] | {{formatnum:1235}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-29 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5055}}] | {{formatnum:166}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-10-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] qy790z4fcv4abcopj025gdmnxch7ts5 0 431566 4541628 4440519 2026-10-30T12:21:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541628 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārciems | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Pāles pagasts]] | area_total_km2 = 0,205 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=31910 |title=Informācija par objektu: Ārciems |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 41 | population_density_km2 =auto | latd = 57.6602 | latNS = N | longd = 24.7742 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Ārciems''' ir ciems [[Pāles pagasts|Pāles pagastā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Atrodas 103 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Ārciema parks]], [[Ārciema dzirnavu ezers]]. == Vēsture == Apdzīvotā vieta veidojusies ap Ārciema muižas ({{val-de|Erkull}}) centru [[Umurgas draudzes novads|Umurgas draudzes novadā]]. Muižas vāciskais nosaukums cēlies no [[lībiešu valoda]]s, bet Ārciema vietvārds veidojies, latviskojot lībiešu vārdu ''kull'' ("ciems"). 15. un 16. gadsimt dokumentos Ārciema muižas nosaukums rakstīts kā ''Arculle, Erkell, Erzkuell''.<ref>[https://www.limbazubiblioteka.lv/lv/muizu_vestures_skices/ Druskas un driskas; Kultūrvēsturisku norišu ieskicējums muižu centros tag. Limbažu, Alojas novados] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210424194453/https://www.limbazubiblioteka.lv/lv/muizu_vestures_skices/ |date={{dat|2021|04|24||bez}} }} limbazubiblioteka.lv 28.11.2017</ref> [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1630. gadā tā pieminēta kā patstāvīgs zemes īpašums, kura īpašnieki bijuši [[Tīzenhauzeni]], no 1740. gada tā piederēja [[Mengdenu dzimta]]i, no 1828. gada [[Mellīnu dzimta]]i. 1911. gadā vairākus kilometrus uz ziemeļiem no muižas centra atklāja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|šaursliežu dzelzceļa līnijas Ainaži—Valmiera—Smiltene]] vilcienu izmaiņas punktu ''Erkull'', ko 1919. gadā pārdēvēja par Ārciemu. [[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižu atsavināja tās pēdējam īpašniekam Berndam Mellīnam un muižas zemi 1814 ha kopplatībā sadalīja 101 vienībā.<ref>{{LKV|XV.|30 441}}</ref> 1939. gada vasarā pēc Dikļu dziesmu svētkiem Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] apmeklēja Ārciema dzirnavas, kas tolaik piederēja ādu lieltirgotājam Čakaram, kurš ēkās bija ierīkojis liestu un koka tupeļu zoļu fabriku.<ref>[http://manasvietas.blogspot.com/2016/06/arciema-udensdzirnavas.html Ārciema ūdensdzirnavas]</ref> 1977. gadā vilcienu kustību caur Ārciema staciju pārtrauca. [[Attēls:Ārciema stacijas mežstrādnieki 1925.jpg|thumb|200px]] <gallery> Ārciema dzirnavas pirms 1918.jpg|thumb|Ārciema dzirnavas (pirms 1918) Ārciema stacijas mežstrādnieki 1925.jpg|Ārciema stacijas mežstrādnieki (1925) Ārciema dzelzceļa pieturas punkts pirms 1911.jpg|Ārciema dzelzceļa pieturas punkts būvniecības laikā (pirms 1911) Ārciema luterāņu baznīca 1907.jpg|Ārciema luterāņu baznīca (1907) </gallery> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|61 |1979|119 |1989|98 |2000|71 |2011|56 |2021|47 }} == Muižas parks == Ārciema parks stādīts laika posmā starp 1902. un 1914. gadu. Tas ir ainavu parks dzirnavezera krastā – 8,1ha liels, ar 21 vietējo un 37 svešzemju koku un krūmu sugām. Savdabīgākās ir pelēkais valrieksts, Sibīrijas baltegle, Tatārijas kļava, parastais etiķkoks, sarkanais plūškoks u. c. Parka reljefs ir līdzens, viegli nolaidens pret ezeru. Stādījumu pamatā daudz liepu, kā arī ozols, kļava, vīksna un osis. Parkā ir dižozols (apkārtmērs 6,7 m) un veca, efektīva izskata Kanādas egle, kas iestādīta viena pati paaugstinātā vietā. Padomju okupācijas laikā galvenā laucē bija sporta laukums un tur notika arī zaļumballes. No muižas ēkām saglabājusies 19.gadsimtā celtā klēts.<ref>[http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/arciema-muiza-erkul.html Līga Landsberga]</ref> Parkā atrodas [[1930. gadi|1930. gados]] celtais tautas nams, kas pēc Otrā pasaules kara izmantots kā kolhoza kantoris, pasts un kultūras nams. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pāles pagasta ciemi}} bobq0wnbb94iciqskxtrz3jcwqdrcr4 0 434955 4542081 4508297 2026-10-31T11:48:41Z Bendžamins 76862 4542081 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|11}} | birth_place = | caps1 = 118 | caps2 = 91 | clubnumber = 29 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Āhene}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 36 | goals2 = 19 | height = 188 | image = Kai Havertz Ecuador v Germany 25 June 2026-118.jpg | caption = Hāvercs 2026. gadā | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 7 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = Kajs Lūkass Hāvercs | playername = Kajs Hāvercs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2016—2020 | years2 = 2020—2023 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 63 | nationalgoals3 = 7 | nationalgoals4 = 25 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalteam4 = {{fb|GER}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018— | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years3 = 2023— | caps3 = 80 | goals3 = 26 }} '''Kajs Lūkass Hāvercs''' ({{Val|de|Kai Lukas Havertz}}, {{izrunā|kaɪ̯ ˈhaːvɛʁts}}; dzimis {{Dat|1999|6|11}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] un [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s pārstāvis. Kopš 2023. gada Hāvercs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. == Karjera == Savu karjeru Hāvercs ir sācis [[Leverkūzenes "Bayer"]]. Bundeslīgā Hāvercs debitēja {{Dat|2016|10|15|5=bez}} spēlē pret [[Brēmenes "Werder"]]. {{Dat|2018|4|14|5=bez}} Hāvercs kļuva par jaunāko spēlētāju Bundeslīgā kas ir aizvadījis 50 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayer-leverkusen-s-kai-havertz-part-ozil-part-ballack-454810.jsp|title=Kai Havertz: Bayer Leverkusen's history-maker and MD30's Man of the Matchday|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2019-06-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2020. gada Hāvercs par aptuveni 84 miljoniem eiro pārcēlās uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Chelsea FC|''Chelsea'']], kļūstot par līdz tam otru dārgāko komandas pirkumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/app/transfer/news/11668/12060458/chelsea-sign-kai-havertz-from-bayer-leverkusen-for-fee-of-75-8m|title=Chelsea sign Kai Havertz from Bayer Leverkusen for fee of £75.8m|website=SkySports|access-date=2023-07-01|language=en}}</ref> Ar ''Chelsea'' komandu viņš izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s un [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] trofejas, kā arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. Gan Čempionu līgas, gan arī Klubu Pasaules kausu finālā guvis komandas uzvaras vārtus. 2023. gadā pārgājis uz citu [[Londona]]s komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/12910868/kai-havertz-arsenal-sign-german-international-from-chelsea-for-65m|title=Kai Havertz: Arsenal sign German international from Chelsea for £65m|website=Sky Sports|access-date=2023-07-01|language=en}}</ref> [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2018|9|9|5=bez}} spelē pret [[Peru futbola izlase|Peru]]. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Bayer Leverkusen''' * [[Vācijas kauss futbolā]] finālists: 2019—20<ref>{{Cite web|url=https://www.kicker.de/leverkusen-gegen-bayern-2020-dfb-pokal-4650637/aufstellung|title=FC Bayern gewinnt den DFB-Pokal: Lewandowski besiegelt 20. Pokalsieg|website=kicker}}</ref> '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: 2020—21 * [[UEFA Superkauss]]:2021<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/58157867|title=Uefa Super Cup: Chelsea defeat Villarreal on penalties in Belfast to lift trophy for second time|date=2021. gada 10. aug.|via=www.bbc.com}}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021<ref>{{Cite web|url=https://www.apollo.lv/7452788/londonas-chelsea-futbolisti-izcina-fifa-klubu-pasaules-kausu|title=Londonas "Chelsea" futbolisti izcīna FIFA Klubu pasaules kausu|date=2022. gada 12. febr.|website=Futbols}}</ref> * [[FA kauss]] finālists: 2020—21, 2021—22 * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: 2021—22 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16082026-arsenal_anglijas_futbola_sezonu_ievada_ar|title="Arsenal" Anglijas futbola sezonu ievada ar uzvaru "Community Shield" mačā|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2026|8|16||bez}}}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Hāvercs, Kajs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] f7nmrz2k81bdhqv368ocpy8bcnelouz 0 435912 4541737 4318748 2026-10-30T15:49:53Z Bendžamins 76862 4541737 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|17}} | birth_place = | caps1 = 26 | caps2 = 26 | caps3 = 1 | caps4 = 51 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencvárosi B]] | clubs2 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencvárosi]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ungārija}} [[Budafoki MTE]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | countryofbirth = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | currentclub = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencvárosi]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 1 | height = 178 | image = 1 Ádám Nagy (cropped).jpg | caption = Naģs 2016. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārijas U21 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Ādams Naģs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2014 | years2 = 2014—2016 | years3 = 2015 | years4 = 2016—2019 | nationalcaps3 = 88 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|HUN}} | nationalyears3 = 2015— | caps5 = 54 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | goals5 = 3 | years5 = 2019—2021 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]] | years6 = 2021—2024 | caps6 = 83 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]] | years7 = 2024 | caps7 = 16 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]] | years8 = 2024—2026 | caps8 = 55 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencvárosi]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }}'''Ādams Naģs''' ({{Val|hu|Nagy Ádám}}, dzimis {{Dat|1995|6|17}}) ir [[Ungāri|ungāru]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Naģs spēlē Ungārijas ''[[Nemzeti Bajnokság I]]'' līgas komandā [[Budapeštas "Ferencváros"]]. == Sasniegumi == '''Ferencváros''' * [[Nemzeti Bajnokság I]]: 2015—16 * [[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kauss]]: 2014—15, 2015—16 * [[Ungārijas Līgas kauss]]: 2014—15 * [[Ungārijas Superkauss]]: 2015 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Naģs, Ādams}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Budapeštā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros" spēlētāji]] [[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Pisa SC spēlētāji]] kmewy2ymeg89ko4gzeohctg2fdroz4y 0 435957 4542041 4285645 2026-10-31T10:59:59Z Bendžamins 76862 4542041 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|1}} | birth_place = | caps1 = 61 | caps2 = 101 | clubnumber = 81 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | countryofbirth = {{vieta|Sīrija|Amuda}} | currentclub = {{flaga|AAE}} [[United FC|United]] | goals1 = 7 | goals2 = 4 | height = 177 | image = FC Salzburg gegen Borussia Dortmund (EL Achtelfinale Rückspiel 15. März 2018) 20.jpg | caption = Dahūds 2018. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalyears2 = 2014—2016 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | playername = Mahmuds Dahūds | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2017 | years2 = 2017—2023 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalyears3 = 2016—2019 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam4 = {{fb|DEU}} | nationalyears4 = 2020 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years3 = 2023—2024 | caps3 = 9 | goals3 = 0 | years4 = 2024 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps4 = 13 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | years5 = 2024—2026 | caps5 = 24 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|AAE}} [[United FC|United]] | caps6 = 0 | years6 = 2026— | goals6 = 0 }}'''Mahmuds Dahūds''' ({{Val|de|Mahmoud Dahoud}}, dzimis {{Dat|1996|1|1}}) ir [[Vācija|Vācijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis[[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Dahūds pārstāv [[AAE Pro līga]]s komandu ''[[United FC|United]]''. == Karjera == Dahūds ir dzimis [[Sīrija|Sīrijā]] netālu no [[Turcija|Turcijas]] robežas [[Kurdi|kurdu]] ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurdistan24.net/en/sport/671978d5-f5d8-4a5a-8f5b-200de1986064/Kurdish-footballer-to-join-Dortmund-despite-Liverpool-interest?platform=hootsuite|title=Kurdish footballer to join Dortmund despite Liverpool interest|last=Kurdistan24|website=Kurdistan24|access-date=2019-06-21|language=en}}</ref> 1996. gadā ar ģimeni pārcēlās uz [[Vācija|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/mahmoud-dahoud-pochettino-targeted-starlet-who-could-become-complete-midfielder|title=Mahmoud Dahoud: The Pochettino-targeted starlet who could become a complete midfielder|last=House|first=Future Publishing Limited Quay|last2=Ambury|first2=The|website=FourFourTwo|access-date=2019-06-21|date=2016-03-31|language=en|last3=Engl|first3=Bath BA1 1UA All rights reserved|last4=number 2008885|first4=Wales company registration}}</ref> Savu profesionāļa karjeru sāka [[Menhengladbahas "Borussia"]]. 2017. gadā Dahūds pievienojās [[Dortmundes "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/Mannschaften/Profis/Mahmoud-Dahoud/|title=Mahmoud Dahoud|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH & Co|website=www.bvb.de|access-date=2019-06-21|language=de-DE}}</ref> == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2020—21 * [[Vācijas Superkauss]]: 2019 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Dahūds, Mahmuds}} [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] mfddloppq5nbsxdrzzqnobwjv229v8h 0 441901 4541858 4457188 2026-10-30T19:48:54Z Biafra 13794 4541858 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Krisbergs | attēls = Valdis Krisbergs.jpg | att_izm = | amats = [[6. Saeima]]s deputāts | dzim_dati = {{dat|1944|01|31||bez}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|09|26|1944|01|31|bez}} | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Liberālā partija]] * [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DP Saimnieks]] | dzīvesb = Līga Krisberga | alma_mater = | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Krisbergs''' ({{dat|1944|01|31|N|bez}} — {{dat|2018|09|26|N|bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]], noziedznieks un [[politiķis]], bijis [[6. Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts. 1998. gadā par krāpšanu komercfirmas «Auseklītis» vadībā tika sodīts ar piecu gadu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], atbrīvots 1999. gadā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/22427572/pabeidz-skandalozas-firmas-auseklitis-bankrotu|title=Pabeidz skandalozās firmas 'Auseklītis' bankrotu|website=Delfi|access-date=2026-04-21|date=2008-11-19|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Valdis Krisbergs piedzima {{dat|1944|01|31||bez}} [[Rīga|Rīgā]].<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Mūžībā devies 6.Saeimas deputāts un uzņēmējs Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2018. gada 27. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.la.lv/muziba-devies-6-saeimas-deputats-un-uznemejs-valdis-krisbergs }}</ref> Viņa tēvs bija pūtēju orķestru diriģents [[Augusts Krisbergs]].<ref name="nra">{{Ziņu atsauce | title = Jaunas sejas politikā | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Ināra | last = Egle | date = 1996. gada 20. februārī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P }}</ref> Slimības dēļ līdz septītajai klasei Krisbergs mācījās mājās. Pēc tam mācījies [[Rīgas 17. pamatskola|Rīgas 17. pamatskolā]], tad [[Rīgas 53. vidusskola|Rīgas 53. vidusskolā]], un visbeidzot [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolas]] specializētajā matemātikas un ķīmijas klasē.<ref name="nra" /> 1976. gadā pabeidzis [[Latvijas Kultūras koledža|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu]] (tagad — Latvijas Kultūras koledža), iegūstot amatieru foto-kino studiju vadītāja specialitāti.<ref name="saeima">{{Tīmekļa atsauce | title = Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/krisbergs.htm }}</ref> 1970. gados Krisbergs tika sodīts par zagšanu. Viņš sodu izcieta strādājot vispārējās celtniecības trestā [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="nra" /> 1990. gados Krisbergs vispirms noliedza, ka būtu krimināli sodīts,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Krisbergs atkal iekrīt? | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Erkils | last = Kolts | date = 1996. gada 23. augustā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P }}</ref> taču vēlāk šo lietu nosauca par [[Valsts drošības komiteja]]s (VDK) falsificētu un saistīja to ar savu [[disidentisms|disidentismu]].<ref name="nra" /><ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Vienmēr uz kājām | publisher = [[Diena (laikraksts)|SestDiena]] | first = Edgars | last = Galzons | date = 1996. gada 9. martā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1988|10|04||bez}} viņš dibināja komercfirmu «Auseklītis». Tā sākotnēji sniedza fotopakalpojumus.<ref name="diena" /> Vēlāk uzņēmums piedāvāja aizņemties naudu, kā arī pārdeva savas akcijas, solot augstu peļņu. 1994. gada vasarā «Auseklītis» kļuva par akciju sabiedrību.<ref name="diena" /> 1980. gadu beigās Krisbergs iesaistījās politikā, darbojoties Latvijas Kooperatoru politiskajā savienībā. Vēlāk viņš iestājās [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], un strādāja tās valdē.<ref name="nra" /> 1993. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s (LNNK) ekonomiskās programmas veidošanā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]. Kaut arī viņš nebija iestājies partijā, Krisbergs plānoja kandidēt no LNNK saraksta, taču no tā atteicās, kad kandidātu sarakstā tika iekļauts [[Joahims Zīgerists]].<ref name="nra" /> Tā vietā Krisbergs kandidēja no [[Saimnieciskā rosības līga|Saimnieciskās rosības līgas]] saraksta, kas nepārvarēja [[procentuālā barjera|četru procentu barjeru]].<ref name="nra" /> 1994. gada maijā Krisbergs tika [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Partija "Saimnieks"|politiskās organizācijas «Saimnieks»]] saraksta. Vēlāk tajā pašā gadā bija 12 cilvēku redakcijas komisijā, kas formulēja topošās partijas programmu un politisko orientāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Saimnieks formulē politisko orientāciju | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | first = Nellija | last = Ločmele | date = 1994. gada 20. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P }}</ref> 1995. gada oktobrī [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas «Saimnieks»]] saraksta.<ref name="la" /> Īsi pirms ievēlēšanas Krisbergs aizgāja no «Auseklīša», un drīz pēc tam parādījās pirmās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām.<ref name="diena" /> {{dat|1996|03|01||bez}} akciju sabiedrība «Auseklītis» tika atzīta par maksātnespējīgu.<ref name="diena" /> Tā paša gada {{dat||09|25||bez}} Krisbergs izstājās no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Saeimas frakcijas. {{dat|1997|03|24||bez}} Saeima izdeva Krisbergu kriminālvajāšanai, tā apturot viņa darbību parlamentā līdz kriminālvajāšanas beigām.<ref name="saeima" /> Viņš tika izdots saistībā ar kriminālprocesu par krāpšanu lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu uzņēmumā «Auseklītis». 1998. gadā Krisbergs tika notiesāts par krāpšanu lielos apmēros, un viņam tika piespriests cietumsods. 1999. gadā pārcelts uz atklātā tipa cietumu [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]] un vēlāk pirms termiņa atbrīvots.<ref name=":0" /> Tajā pašā gadā Krisbergs dibināja juridiskās palīdzības biroju «Eiro Temīda», un to vadīja līdz mūža galam.<ref name="la" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/258830-miris-savulaik-bedigi-slavenais-saeimas-deputats-valdis-krisbergs.htm|title=Miris savulaik bēdīgi slavenais Saeimas deputāts Valdis Krisbergs|website=nra.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Valdis Krisbergs nomira {{dat|2018|09|26||bez}} pēkšņā nāvē. Atvadu ceremonija notika {{dat||10|02||bez}} [[Rīgas krematorija|Rīgas krematorijā]].<ref name="la" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Krisbergs, Valdis}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] eyhxoqm0di4qudw95bsn0c3a202ewri 0 443003 4541899 3306602 2026-10-31T00:52:42Z Kent Wang 151089 Aizstāt galeriju, paraksti tulkoti no spāņu valodas ([[es:Catedral de Lisboa#Galería]]); izmantot Vikidatu attēlu 4541899 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Lisabonas katedrāle | infobox_width = | image = {{#property:P18}} | image_size = | caption = Lisabonas katedrāle | map_type = Portugāle#Eiropa | map_size = | map_label = Lisabonas katedrāle | position = left | latd = 38.709722 | latNS = N | longd = 9.133056 | longEW = W | location = {{Flag|Portugāle}}, [[Lisabona]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = [[romānika]], [[gotika]], [[baroks]] | architect = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1147 | length = | width = | width_nave = | height_max = | capacity = | materials = }} '''Lisabonas katedrāle''' ({{val|pt|Sé de Lisboa/Igreja de Santa Maria Maior}}) ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Portugāle]]s galvaspilsētas [[Lisabona]]s vecpilsētā. Tā ir vecākā baznīca pilsētā un [[Lisabonas arhidiecēze]]s sēdeklis. Celta 1147. gadā pēc musulmaņu padzīšanas [[mošeja]]s vietā. Kopš tā laika pārdzīvojusi vairākas zemesstrīces un vairākas reizes pārbūvēta. Lisabonas katedrāle tika daļēji sagrauta [[1755. gada Lisabonas zemestrīce]]s laikā. Katedrālei piebūvētas 11 kapelas. 1910. gadā atzīta par nacionālo pieminekli. <div style="clear:both"></div> == Galerija == <gallery mode="packed"> Nave of Sé de Lisboa towards the chancel 23.jpg|Skats uz centrālo jomu no augšas presbitērija virzienā Chancel arch of Sé de Lisboa 25.jpg|Presbitērija arka un apgleznotā velve Rose window, center of west facade of Sé de Lisboa (interior) 24.jpg|Rietumu fasādes rozetes skats no iekšpuses Baptistry of Sé de Lisboa 33.jpg|Baptistērijs ar kristāmtrauku un azuležu paneļiem Tomb of Lopo Fernandes Pacheco 29.jpg|Lopu Fernandeša Pašeku kapenes Gestatorial chair of the Patriarch of Lisbon 22.jpg|Lisabonas patriarha nesamais krēsls LisbonCathedral-Cloisters1.jpg|Gotiskā klostera galerija un arheoloģiskie izrakumi 2007. gadā </gallery> == Ārējās saites == * {{sisterlinks-inline}} *{{Britannica}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baznīcas Portugālē]] [[Kategorija:Lisabona]] ouhfaue0bxpjy3oabr8r0iul6jvmplt 0 449391 4541674 4510711 2026-10-30T14:32:12Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4541674 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edvīns Kide | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | apraksts2 = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = 1993. gads | term_beigas2 = 1995. gads | prezidents2 = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1934|1|19|}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rūjiena}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|7|25|1934|1|19|}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | apglabāts = Cēsu Meža kapi | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[PSKP]] * [[Tautas saskaņas partija]] * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] <small>(1994-1996)</small> * [[Latvijas Zemnieku savienība]] <small>(no 1996)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Skaidrīte Kide | bērni = Sandra Kide | profesija = inženieris | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Edvīns Kide''' (dzimis {{dat|1934|1|19||bez}} [[Rūjiena|Rūjienā]], miris {{dat|2023|7|25||bez}} [[Valmiera|Valmierā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Edvins-Kide|title=Edvīns Ķide|website=timenote.info|access-date=2023-08-03|language=lv|archive-date=2023-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230803085853/https://timenote.info/lv/Edvins-Kide}}</ref>) ir latviešu inženieris mehāniķis, skolotājs, politiķis un valsts darbinieks, bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1934|1|19||bez}} [[Rūjiena|Rūjienā]] tirgotāja ģimenē. Mācījās [[Rūjienas vidusskola|Rūjienas vidusskolā]]. [[1949. gada marta deportācijas]] laikā viņu kopā ar vecākiem izsūtīja uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur viņš pēc mācībām [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskas]] lauksaimniecības tehnikumā strādāja par mehāniķi. 1958. gadā E. Kide atgriezās Latvijā un strādāja par mācību meistaru un skolotāju [[Priekuļu tehnikums|Jāņmuižas arodskolā]]. Līdztekus 1964. gadā neklātienē beidza studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē un kopš 1976. gada bija Jāņmuižas lauksaimniecības skolas direktors. Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 11. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}</ref> [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā E. Kidi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstīto kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 114. Cēsu vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Latvijas Izglītības biedrības valdes loceklis, Latvijas Tautas frontes II kongresa delegāts. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] E. Kide tika ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta, bija frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšsēdētājs (1993—1995). 1994. gadā, pēc Saeimas frakcijas sašķelšanās, E. Kide piedalījās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] dibināšanā, bija partijas priekšsēdētājs. Neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta "Tautsaimnieks" un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta (tajā E. Kide iestājās 1996. gadā). Kopš 1999. gada E. Kide bija Priekuļu lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centra galvenais speciālists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1518 |title=biblioteka.cesis.lv |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810023341/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1518 }}</ref> 2005. gadā E. Kide tika ievēlēts [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] padomē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. == Apbalvojumi == * Darba Sarkanā karoga ordenis * PSRS tautas skolotājs (1988) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Kide, Edvīns}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rūjienā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmierā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 12p104cwr73o4muqb2qvthzrtops20s 0 449425 4541675 4510048 2026-10-30T14:33:07Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4541675 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Lucāns | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | apraksts2 = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = | term_beigas2 = | prezidents2 = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1937|6|21}} | dzim_vieta = [[Daugavpils]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Lucāns''' (dzimis {{dat|1937|6|21||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir latviešu lauksaimnieks un valsts darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1937|6|21||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]] dārzniecības īpašnieka Pētera Lucāna ģimenē. Mācījās [[Asare]]s septiņgadīgajā skolā un [[Gārsene]]s skolā, tad [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma]] elektrifikācijas nodaļā. No 1956. līdz 1961. gadam studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē, ieguva inženiera mehāniķa kvalifikāciju un sāka strādāt par mehāniķi Limbažu rajona kolhozā “Nākotne”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/lucans_janis/?a=L |title=Limbažu Galvenā bibliotēka |access-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190708091318/https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/lucans_janis/?a=L }}</ref> 1963. gadā J. Lucāns kļuva par galveno inženieri padomju saimniecībā “Umurga”, 1967. gadā par galveno inženieri zinātniskās pētniecības saimniecībā “Krimulda”, bet no 1975. gada bija šīs saimniecības direktors.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/3573 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} 1984. gadā pēc konflikta ar kompartijas vadību atbrīvots no ieņemamā amata. 1985. gadā viņu ievēlēja par Limbažu rajona kolhoza "Komunārs" priekšsēdētāju, bet no šī darba Lucāns aizgāja un [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1989. gadā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) darbībā, bija agrokombināta "Lādezers" valdes priekšsēdētājs,</ref> [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF). 1989. gada 26. marta PSRS tautas deputātu vēlēšanās J. Lucānu ievēlēja par PSRS tautas deputātu. 1990. gadā J. Lucānu kā LTF atbalstītu kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 145. Lēdurgas vēlēšanu apgabala. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Lucānu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Bija AP Lauksaimniecības komisijas loceklis un tās priekšsēdētājs. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts Saeimā no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta. 1994. gadā piedalījās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] dibināšanā. 1995. gadā beidza politisko darbību. Darbojās SIA "Rūķis", kuras izpilddirektors ir viņa dēls Pēteris Lucāns. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{LR Augstākā Padome}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Lucāns, Jānis}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] p001vnm4xq47s20fptubv8xzqm6kzev 0 449832 4541692 4458762 2026-10-30T14:55:26Z Bendžamins 76862 4541692 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|4}} | caps8 = 115 | playername = Ruslans Maļinovskis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2017 | years2 = 2011—2012 | years3 = 2012—2013 | years4 = 2013 | name = | birth_place = | caps5 = 44 | caps6 = 33 | caps7 = 74 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]] | nationalyears2 = 2013—2014 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | clubs7 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"]] | goals5 = 7 | goals6 = 5 | goals7 = 18 | goals8 = 23 | years5 = 2014—2015 | years6 = 2015—2017 | years7 = 2017—2019 | years8 = 2019—2023 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | nationalyears3 = 2015— | nationalyears1 = 2011—2012 | caps1 = 0 | goals1 = 0 | caps2 = 39 | caps3 = 16 | caps4 = 2 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille]] | years9 = 2023 | caps9 = 20 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille]] | years10 = 2023—2024 | caps10 = 0 | goals10 = 0 | caption = Maļinovskis [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas]] izlases sastāvā, 2015. gadā | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar-3 Donetsk|Shakhtar-3 Donetsk]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Sevastopol|Sevastopol]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Sevastopol|Sevastopol-2]] | countryofbirth = {{vieta|Ukraina|Žitomira}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | goals2 = 10 | nationalteam3 = {{fb|UKR}} | goals3 = 1 | goals4 = 1 | height = 181 | image = Руслан Маліновський.jpg | nationalcaps1 = 6 | nationalcaps2 = 19 | nationalcaps3 = 71 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalgoals3 = 10 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years11 = 2023—2024 | caps11 = 19 | goals11 = 2 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years12 = 2024—2026 | caps12 = 52 | goals12 = 8 | youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]] | youthyears1 = 2000—2005 | youthclubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Shakhtar Donetsk]] | youthyears2 = 2006—2010 | clubs13 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years13 = 2026— | caps13 = 2 | goals13 = 0 }} '''Ruslans Maļinovskis''' ({{Val|uk|Руслан Маліновський}}, dzimis {{Dat|1993|5|4}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Maļinovskis pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu ''[[Trabzonspor]]''. Viņš ir [[Standartsituācija (futbols)|standartsituāciju]] speciālists, un viņam ir spēcīgs un precīzs sitiens ar abām kājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futbolgrad.com/ruslan-malinovskyi-who-is-atalantas-ukrainian-midfielder/|title=Ruslan Malinovskyi - Who is Atalanta's Ukrainian Midfielder?|last=Futbolgrad|website=Futbolgrad|access-date=2024-03-25|date=2019-07-18|language=en|archive-date=2024-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240325185421/https://www.futbolgrad.com/ruslan-malinovskyi-who-is-atalantas-ukrainian-midfielder/}}</ref> == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === Maļinovskis sāka savu karjeru vietējā komandā, [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]], Serhija Zavalko vadībā.<ref>Includes [[Ukrainian Cup]], [[Belgian Cup]], [[Coppa Italia]], [[Coupe de France]]</ref> Maļinovskis bija [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19 izlases]] dalībnieks. No 2012. gada 1. septembra viņš spēlēja īrē [[FC Sevastopol]] komandā, parakstot līgumu uz pusotru gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcsevastopol.com/news/1387.html|title=Официально. Руслан Малиновский — игрок ФК «Севастополь» {{!}} ФК Севастополь|website=web.archive.org|access-date=2024-03-26|date=2012-09-04|archive-date=2012-09-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20120904000030/http://www.fcsevastopol.com/news/1387.html}}</ref> === Shakhtar Donetsk === No 2011. gada Maļinovskis bija [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas "Shakhtar"]] spēlētājs, no kuras viņš tika nosūtīts īrē uz dažādiem klubiem. Viņš spēlēja [[Doneckas "Shakhtar-3"|Shakhtar-3]] komandā, no 2010. līdz 2012. gadam, aizvadot 39 mačus un gūstot 10 vārtus. "Šahtar" pirmajā komandā viņš nepiedalījās. ==== Īre "Sevastopol" ==== "Sevastopol" komandā Maļinovskis spēlēja 2012.–2013. gada sezonā, aizvadot 16 spēles un gūstot vienus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/ruslan-malinovskyi/leistungsdatendetails/spieler/207877/plus/0?saison=2012&verein=16245&liga=&wettbewerb=&pos=&trainer_id=|title=Ruslan Malinovskyi - Detailed stats|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-03-26|language=en}}</ref> Tāpat, 2013. gadā viņš spēlēja komandas fārmklubā "Sevastopol-2", četros mačos gūstot vienus vārtus. 2014. gadā, sakarā ar [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas okupāciju]] [[Krima|Krimas pussalā]], "Sevastopol" tika izformēta, un uz tās bāzes tika izveidots jauns klubs. ==== Īre Zorya Luhansk ==== 2014. gadā Maļinovskis devās īrē uz [[Luhanskas "Zorya"|Zorya Luhansk]], kur kļuva par komandas galveno spēlētāju. Viņš tika atzīts par labāko jauno spēlētāju Ukrainā.{{Nepieciešama atsauce}} Maļinovskis guva vārtus ne tikai [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]], bet divas reizes (kopā 3 vārtus) arī [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], pret beļģu komandu [[R. Charleroi S.C.|Charleroi]].<ref>Five appearances and one goal in UEFA Champions League, five appearances and three goals in UEFA Europa League</ref><ref>Part of this season was spent on loan from Marseille</ref> ==== Īre "Genk" ==== 2016. gada 1. janvārī tika oficiāli paziņots, ka Maļinovskis līdz sezonas beigām tiks izīrēts Beļģijas komandai [[KRC Genk|Genk]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballshoot.com/2019/10/ukrainian-ruslan-malinovskyi-could-be-chelsea-bound-next-summer/|title=Ukrainian Ruslan Malinovskyi could be Chelsea bound next summer - Football Shoot|access-date=2024-03-26|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Klubā viņš debitēja [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kausa]] pusfinālā, pret [[Ljēžas "Standard"]] un laukumā pavadīja 72 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/standard-liege_krc-genk/index/spielbericht/2647631|title=Standard Liège - KRC Genk, Jan 20, 2016 - Croky Cup - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-03-26|language=en}}</ref> Pavisam īres laikā Beļģijas klubā Maļinovskis visos turnīros aizvadīja 41 spēli, kurā guva 13 vārtus un atdeva astoņas rezultatīvas piespēles. === Genk === 2017. gada 29. maijā tika paziņots, ka "Genk" ir izpirkusi Maļinovska līgumu no Doneckas "Shakhtar", futbolistam parakstot līgumu uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shakhtar.com/en/news/2017/may/30_news/30_malynovskyi-moved-to-genk|title=Malynovskyi moved to Genk|website=shakhtar.com|access-date=2024-03-26}}</ref> === Atalanta === 2019. gada 16. jūlijā Maļinovskis parakstīja līgumu ar [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]], par 13,7 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atalanta.it/site/paginalive/prima-squadra/Stagione-2019-2020/2019-07/16-07-Malinovskyi-giocatore-Atalanta.html|title=Ruslan Malinovskyi è dell'Atalanta|website=web.archive.org|access-date=2024-03-26|date=2019-07-16|archive-date=2019-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20190716141451/https://www.atalanta.it/site/paginalive/prima-squadra/Stagione-2019-2020/2019-07/16-07-Malinovskyi-giocatore-Atalanta.html}}</ref> 2019. gada 22. oktobrī viņš guva savus pirmos vārtus "Atalanta" sastāvā, [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] spēlē, pret [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/oct/22/manchester-city-atalanta-champions-league-match-report|title=Sterling hat-trick helps 10-man Manchester City thrash Atalanta 5-1|work=The Guardian|access-date=2024-03-26|date=2019-10-22|last=Jolly|first=Richard|issn=0261-3077|language=en}}</ref> "Atalanta" atbalstītāji Maļinovski nosauca par mēneša labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Atalanta_BC/status/1190223266075627525|title=Man of the Month Ottobre by #ItalianOptic La Finale #GoAtalantaGo|access-date=2024. gada 26. martā}}</ref> Savus pirmos [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] vārtus viņš guva 2019. gada 7. decembrī, mačā pret [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuttomercatoweb.com/serie-a/gran-gol-di-malinovskyi-prima-del-45-atalanta-verona-e-1-1-1323216|title=Gran gol di Malinovskyi prima del 45': Atalanta-Verona è 1-1 - TUTTO mercato WEB|website=www.tuttomercatoweb.com|access-date=2024-03-26|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bergamoesport.it/le-pagelle-contro-lhellas-verona-top-djimsiti-papu-e-malinovskyi/|title=Le pagelle contro l’Hellas Verona: top Djimsiti, Papu e Malinovskyi « Bergamo e Sport|website=www.bergamoesport.it|access-date=2024-03-26|language=it-IT}}</ref> 2020. gada 24. jūnijā Maļinovskis guva vārtus, izlīdzinot rezultātu, beigās ar 3:2 uzvarot [[Romas "Lazio"|Lazio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/sports/serie-a-atalanta-fight-back-from-two-goals-down-to-beat-lazio-inter-milans-title-hopes-diminish-after-draw-against-sassuolo-8523261.html|title=Serie A: Atalanta fight back from two goals down to beat Lazio; Inter Milan's title hopes diminish after draw against Sassuolo|website=Firstpost|access-date=2024-03-26|date=2020-06-25|language=en}}</ref> 2021. gada 18. aprīlī viņš guva uzvaras vārtus, pārspējot [[Turīnas "Juventus"|Juventus]], ar 1:0;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56793127|title=Juventus lose late on at Atalanta|work=BBC Sport|access-date=2024-03-26|language=en}}</ref> šī bija "Atalanta" komandas pirmā uzvara pret "Juventus" A sērijā, kopš 2001. gada februāra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/OptaPaolo/status/1383796767620169729|title=2001 - Atalanta have won a Serie A game v Juventus for the first time since Feb 2001|access-date=2024. gada 26. martā}}</ref> 2021. gada 19. maijā viņš guva vārtus Itālijas kausa [[2021. gada Itālijas kausa futbolā fināls|finālā]], pret tiem pašiem pretiniekiem, taču "Atalanta" zaudēja, ar 1:2.<ref name=":0" /> 2022. gada 24. februārī, pēc tam, kad viņš bija guvis vārtus pret [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]], viņš pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] parādīja T-kreklu ar tekstu "No War in Ukraine".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/atalanta-star-malinovskyi-reveals-no-war-in-ukraine-t-shirt-message-after-scoring-in-europa-league/blta0f7264ec99fe4c9|title=Atalanta star Malinovskyi reveals 'No war in Ukraine' t-shirt message after scoring in Europa League {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-03-26|date=2022-02-24|language=en}}</ref> === Marseille === 2023. gada 9. janvārī Maļinovskis tika izīrēts [[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]] komandai [[Marseļas "Olympique"|Marseille]], līdz sezonas beigām, ar iespēju Francijas klubam spēlētāju iegādāties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.om.fr/fr/actualites/4803/equipe-pro/71794-ruslan-malinovskyi-est-olympien|title=Ruslan Malinovskyi est Olympien ! - OM|website=www.om.fr|access-date=2024-03-26|date=2024-03-31|language=fr}}</ref> Pēc 23 spēlēm un diviem vārtiem ''Les Olympiens'' rindās (gan [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|līgas]], gan [[2022.—2023. gada Francijas kauss futbolā|kausa]] spēlēs), viņa līgums ar Marseļas klubu kļuva par pastāvīgu, 2022.–2023. gada kampaņas beigās.<ref name="malinovskyi-e-del-genoa-ufficiale-arriva-in-prestito-con-diritto-di-riscatto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/it/liste/malinovskyi-genoa-formula-cifre-milioni/bltcd112f2016dc1561|title=Malinovskyi è del Genoa: ufficiale, arriva in prestito con diritto di riscatto {{!}} Goal.com Italia|website=www.goal.com|access-date=2024-03-26|date=2023-08-19|language=it}}</ref> === Genoa === 2023. gada 19. augustā Maļinovskis oficiāli pievienojās tikko paaugstinātajai [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] komandai [[Genoa C.F.C.|Genoa]], uz sezonas ilgu īri.<ref name="malinovskyi-e-del-genoa-ufficiale-arriva-in-prestito-con-diritto-di-riscatto" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genoacfc.it/2023/08/19/malinovskyi-nuovo-giocatore-del-genoa/|title=Ruslan Malinovskyi è un giocatore del Genoa|last=dstorace|website=Genoa Cricket and Football Club - Official Website|access-date=2024-03-26|date=2023-08-19|language=it-IT}}</ref> 2024. gada 31. janvārī viņa līgums ar "Genoa" kļuva pastāvīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genoacfc.it/2024/01/31/il-genoa-acquista-ruslan-malinovskyi-a-titolo-definitivo/|title=Malinovskyi definitivo, Ankeye si allena|last=dstorace|website=Genoa Cricket and Football Club - Official Website|access-date=2024-03-26|date=2024-01-31|language=it-IT}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2024. gada 17. martā}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ruslan Malinovskyi |url=https://int.soccerway.com/players/ruslan-malinovskiy/217771/ |website=int.soccerway.com |accessdate={{dat|2024|3|26||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kausu]], [[Coppa Italia]], [[Coupe de France]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |[[Doneckas "Shakhtar-3"|Shakhtar-3 Donetsk]] |2010—11 |[[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainian Second League]] |8 |1 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |8 |1 |- |2011—12 |Ukrainian Second League |25 |4 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |25 |4 |- |2012—13 |Ukrainian Second League |6 |5 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |6 |5 |- ! colspan="2" |Kopā !39 !10 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !39 !10 |- |[[FC Sevastopol-2|Sevastopol-2]] (īre) |2012—13 |Ukrainian Second League |2 |1 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |1 |- | rowspan="3" |[[FC Sevastopol|Sevastopol]] (īre) |2012—13 |[[Ukrainas futbola 1. līga|Ukrainian First League]] |16 |1 |2 |0 | colspan="2" |— |18 |1 |- |2013—14 |[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainian Premier League]] |0 |0 |1 |0 | colspan="2" |— |1 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !16 !1 !3 !0 ! colspan="2" |— !19 !1 |- | rowspan="4" |[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]] (īre) |2013—14 |Ukrainian Premier League |8 |3 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |8 |3 |- |2014—15 |Ukrainian Premier League |23 |1 |5 |0 |4{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |2 |32 |3 |- |2015—16 |Ukrainian Premier League |13 |3 |3 |0 |4{{efn|name=UEL}} |4 |20 |7 |- ! colspan="2" |Kopā !44 !7 !8 !0 !8 !6 !60 !13 |- | rowspan="5" |[[K.R.C. Genk|Genk]] |2015—16 |[[Beļģijas futbola Pro līga|Belgian Pro League]] |13 |0 |2 |0 | colspan="2" |— |15 |0 |- |2016—17 |Belgian Pro League |20 |5 |2 |1 |5{{efn|name=UEL}} |1 |27 |7 |- |2017—18 |Belgian Pro League |37 |5 |5 |2 | colspan="2" |— |42 |7 |- |2018—19 |Belgian Pro League |37 |13 |1 |0 |13{{efn|name=UEL}} |3 |51 |16 |- ! colspan="2" |Kopā !107 !23 !10 !3 !18 !4 !135 !30 |- | rowspan="5" |[[Atalanta BC|Atalanta]] |2019—20 |[[Serie A]] |34 |8 |1 |0 |9{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=UCL}} |1 |44 |9 |- |2020—21 |Serie A |36 |8 |3 |2 |4{{efn|name=UCL}} |0 |43 |10 |- |2021—22 |Serie A |30 |6 |1 |0 |10{{efn|Piecas spēles un vieni vārti UEFA Čempionu līgā, piecas spēles un trīs vārti UEFA Eiropas līgā}} |4 |41 |10 |- |2022—23 |Serie A |15 |1 |0 |0 | colspan="2" |— |15 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !115 !23 !5 !2 !23 !5 !143 !30 |- |[[Marseļas "Olympique"|Marseille]] (īre) |2022—23 |[[Ligue 1]] |20 |1 |3 |1 | colspan="2" |— |23 |2 |- |[[Genoa CFC|Genoa]] |2023—24{{efn|Daļa no šīs sezonas tika pavādīta īrē no Marseļas "Olympique"}} |Serie A |25 |3 |2 |0 | colspan="2" |— |27 |3 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !368 !69 !31 !6 !49 !15 !446 !90 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|2024. gada 21. martā}}<ref name="European Football">{{tīmekļa atsauce |title=Ruslan Malinovskyi |url=https://eu-football.info/_player.php?id=29025 |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2024|3|27||bez}}}}</ref><ref name="NFT">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/58834/Ruslan_Malinovskyi.html|title=Malinovskyi, Ruslan|website=National Football Teams|access-date=14 October 2018}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="10" |{{Fb|Ukraina}} |2015 |3 |0 |- |2016 |0 |0 |- |2017 |5 |0 |- |2018 |10 |2 |- |2019 |9 |3 |- |2020 |5 |1 |- |2021 |13 |0 |- |2022 |6 |1 |- |2023 |6 |0 |- |2024 |1 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !58 !7 |} : ''Atjaunots 2022. gada 11. jūnijā. Rezultāti, skatoties no Ukrainas izlases skatpunkta; vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Maļinovska gūtajiem vārtiem.''<ref name="European Football" /><ref name="NFT" /> {| class="wikitable sortable" |+ ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Spēle izlasē ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs |- | align="center" |1 |2018. gada 10. oktobris |[[Stadio Luigi Ferraris]], [[Dženova]], Itālija | align="center" |15 |{{fb|ITA}} | align="center" |1—1 | align="center" |1—1 |[[Draudzības spēle]] |- | align="center" |2 |2018. gada 16. oktobris |[[Apgabala sporta komplekss "Metalist"|Metalist Stadium]], [[Harkiva]], Ukraina | align="center" |16 |{{fb|CZE}} | align="center" |1—0 | align="center" |1—0 |[[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018.–19. gada UEFA Nāciju līga]] |- | align="center" |3 |2019. gada 7. septembris |[[LFF stadions]], [[Viļņa]], Lietuva | align="center" |23 | rowspan="3" |{{fb|LTU}} | align="center" |3—0 | align="center" |3—0 | rowspan="3" |[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2020 kvalifikācija]] |- | align="center" |4 | rowspan="2" |2019. gada 11. oktobris | rowspan="2" |Metalist Stadium, Harkiva, Ukraina | rowspan="2" align="center" |25 | align="center" |1—0 | rowspan="2" align="center" |2—0 |- | align="center" |5 | align="center" |2—0 |- | align="center" |6 |2020. gada 10. oktobris |[[Kijivas Olimpiskais stadions|Olympic Stadium]], [[Kijiva]], Ukraina | align="center" |31 |{{fb|GER}} | align="center" |1—2 | align="center" |1—2 |[[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.–21. gada UEFA Nāciju līga]] |- | align="center" |7 |2022. gada 11. jūnijs |[[Stadion Miejski im. Władysława Króla|Stadion Miejski ŁKS]], [[Lodza]], Polija | align="center" |48 |{{fb|ARM}} | align="center" |1—0 | align="center" |3—0 |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.–23. gada UEFA Nāciju līga]] |} == Sasniegumi == '''Sevastopol''' * [[Ukrainas futbola Pirmā līga|Ukrainas Pirmā līga]]: 2012—13 '''Genk''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19 '''Atalanta''' * [[Coppa Italia]] finālists: 2020—21<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57177748|title=Juve beat Atalanta to lift Coppa Italia|work=BBC Sport|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] gada labākais jaunais spēlētājs: 2013—14 * ''[[KRC Genk]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] mēneša labākais spēlētājs: 2021. gada maijs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-mvp-of-may|title=RUSLAN MALINOVSKYI MVP OF MAY {{!}} News {{!}} Lega Serie A|website=web.archive.org|access-date=2024-03-27|date=2021-05-21|archive-date=2021-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521233423/https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-mvp-of-may}}</ref> 2022. gada februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-ea-sports-player-of-the-month-for-february-1|title=RUSLAN MALINOVSKYI EA SPORTS PLAYER OF THE MONTH FOR FEBRUARY {{!}} News {{!}} Lega Serie A|website=web.archive.org|access-date=2024-03-27|date=2022-03-11|archive-date=2022-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20220311125252/https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-ea-sports-player-of-the-month-for-february-1}}</ref> * A sērijas mēneša vārtu guvums: 2022. gada februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-wins-februarys-goal-of-the-month-presented-by-cryptocom|title=RUSLAN MALINOVSKYI WINS FEBRUARY'S GOAL OF THE MONTH PRESENTED BY CRYPTO.COM {{!}} News {{!}} Lega Serie A|website=web.archive.org|access-date=2024-03-27|date=2022-03-07|archive-date=2022-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220307231146/https://www.legaseriea.it/en/press/news/info/ruslan-malinovskyi-wins-februarys-goal-of-the-month-presented-by-cryptocom}}</ref> * A sērijas labākais piespēlētājs: 2020—21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/serie-a/statistics/NAssistVin|title=Assists Table {{!}} Lega Serie A|website=web.archive.org|access-date=2024-03-27|date=2021-10-17|archive-date=2021-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20211017211153/https://www.legaseriea.it/en/serie-a/statistics/NAssistVin}}</ref> * Ukrainas zelta talants: 2014 (U21) == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Maļinovskis, Ruslans}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Žitomirā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Luhanskas "Zorya" spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] tcy0qkn9qlb0ccsikd9cflwnih84hr1 0 450222 4541715 4436403 2026-10-30T15:22:58Z Bendžamins 76862 4541715 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|8}} | playername = Tarass Stepanenko | nationalgoals3 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalyears1 = 2008 | nationalyears2 = 2007—2011 | nationalyears3 = 2010—2024 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | nationalgoals1 = 0 | years1 = 2006 | years2 = 2007—2010 | years3 = 2010—2025 | name = | birth_place = | nationalteam3 = {{fb|UKR}} | nationalgoals2 = 1 | nationalcaps3 = 87 | caps1 = 16 | clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Doneckas "Shakhtar"]] | caps2 = 81 | caps3 = 289 | caption = Stepanenko 2018. gadā | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh Zaporizhya|Metalurh-2 Zaporizhya]] | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh Zaporizhya|Metalurh Zaporizhya]] | countryofbirth = {{flaga|Ukraina}} [[Velika Novosilka]], [[Ukraina]] | nationalcaps2 = 27 | currentclub = | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 22 | height = 181 | image = Taras Stepanenko2018.jpg | nationalcaps1 = 4 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]] | years4 = 2025—2026 | caps4 = 14 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Kolos Kovalivka|Kolos Kovalivka]] | years5 = 2026 | caps5 = 5 | goals5 = 0 | managerclubs1 = {{fb|UKR}} (asistents) | manageryears1 = 2026— }}'''Tarass Stepanenko''' ({{Val|uk|Тарас Степаненко}}, dzimis {{Dat|1989|8|8}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcija un pārstāvēja [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. [[Ukrainas futbola izlase]]s sastāvā Stepanenko ir piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13, 2013—14, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2021—22, 2022—23, 2023—24 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2023—24 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2010, 2012, 2013, 2014, 2015, 2017, 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Stepanenko, Tarass}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas futbola treneri]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]] [[Kategorija:Kovalivkas "Kolos" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] dvvxaavgoke421zigk540stuj2u6dbq 0 450486 4541678 4465533 2026-10-30T14:36:12Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4541678 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jevģenijs Zaščerinskis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = 1990 | term_beigas = 1993 | prezidents = | premjers = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = 1993 | term_beigas2 = 1995 | prezidents2 = | premjers2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1938|10|24}} | dzim_vieta = [[Robežnieku pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Jāzeps | māte = | dzīvesb = Astrīda | bērni = Ervīns, Arvis | profesija = lauksaimnieks | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jevģenijs Zaščerinskis''' (dzimis {{dat|1938|10|24||bez}} [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastā]]) ir latviešu lauksaimnieks un politikis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1938|10|24||bez}} [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastā]] skolotāja Jāzepa Zaščerinska ģimenē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] sekojošās [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā viņu kopā ar ģimeni izsūtīja uz [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]], no kurienes viņiem izdevās atgriezties Latvijā 1946. gadā. Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātes absolvēšanas Jevģenijs Zaščerinskis strādāja par agronomu dažādās padomju saimniecībās. 1967. gadā viņu iecēla par Dobeles rajona Lauksaimniecības pārvaldes galveno agronomu, pēc tam par pārvaldes priekšnieku. No 1977. gada viņš bija padomju saimniecības “Bērze” direktors.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/8729 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Politiskā darbība == [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā J. Zaščerinskis tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 123. Krimūnu vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Darbojās [[Latvijas Tautas fronte]]s frakcijā. 1993. gadā J. Zaščerinski no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[5. Saeima|5. Saeimā]].1994. gadā viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un bija [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. 1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] saraksta “Tautsaimnieks”, kā arī saglabāja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. 1996. gadā viņš kļuva par Saeimas Tautsaimniecības komisijas konsultantu. 1997. gadā J. Zaščerinskis iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. No tās saraksta 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], bet joprojām turpināja ieņemt Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. 1999. viņš kļuva par [[Latvijas Zemkopības ministrs|Zemkopības ministra]] [[Pēteris Salkazanovs|Pētera Salkazanova]] padomnieku. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] J. Zaščerinskis nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē. == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Zaščerinski apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zaščerinskis, Jevģenijs}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 0ylosr5jdqsorfahm9xmjfh24xswq6g 0 460785 4542071 4481513 2026-10-31T11:24:07Z Bendžamins 76862 4542071 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Seržs Gnabrī | image = Serge Gnabry WC2022.jpg | image_size = 220 | caption = Seržs Gnabrī 2022. gadā, spēlējot [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] | fullname = Seržs Dāvids Gnabrī | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|14}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Štutgarte}} | height = 175 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern München|Bayern München]] | clubnumber = 7 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 1999—2000 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} TSV Weissach | youthyears2 = 2000—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSF Ditzingen]] | youthyears3 = 2001—2003 | youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} GSV Hemmingen | youthyears4 = 2003—2005 | youthclubs4 = {{flaga|Vācija}} SpVgg Feuerbach | youthyears5 = 2005—2006 | youthclubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Stuttgarter Kickers]] | youthyears6 = 2006—2011 | youthclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | youthyears7 = 2011—2012 | youthclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C. Academy|Arsenal]] | years1 = 2012—2016 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | caps1 = 10 | goals1 = 1 | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] | caps2 = 1 | goals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | caps3 = 27 | goals3 = 11 | years4 = 2017— | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern München|Bayern München]] | caps4 = 218 | goals4 = 79 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | caps5 = 22 | goals5 = 10 | years6 = 2017—2018 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} 1899 Hoffenheim II | caps6 = 1 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2013 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2013 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 3 | nationalyears5 = 2015—2017 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalcaps5 = 16 | nationalgoals5 = 4 | nationalyears6 = 2016 | nationalteam6 = {{flaga|Vācija}} Vācijas olimpiskā izlase | nationalcaps6 = 6 | nationalgoals6 = 6 | nationalyears7 = 2016— | nationalteam7 = {{fb|Vācija}} | nationalcaps7 = 62 | nationalgoals7 = 26 | club-update = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | medaltemplates = {{Medal|Country|{{DEU}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medal|Silver|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Futbols|2016|vasaras|title=Futbols}}}} }} '''Seržs Dāvids Gnabrī''' (''Serge David Gnabry''; dzimis {{dat|1995|7|14}} [[Štutgarte|Štutgartē]]) ir [[Vācija]]s [[futbolists]]. Spēlē malējā [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik pārstāv [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Minhenes "Bayern"]]. == Karjera klubos == Ar futbolu sācis nodarboties ''TSV Weissach'' jauniešu komandā. Pārstāvējis arī citas Vācijas jauniešu komandas, no 2006. līdz 2011. gadam bija ''[[VfB Stuttgart]]'' kluba sistēmā. Profesionālo karjeru sācis [[Anglija]]s klubā ''[[Arsenal F.C.|Arsenal]]''. 2015.—2016. gada sezonā tika izīrēts ''[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]'', bet nespēja nostiprināties komandas sastāvā. 2016. gada augustā parakstīja līgumu ar [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Brēmenes "Werder"]]. [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] guva 11 vārtus Bundeslīgā. 2017. gada jūnijā parakstīja līgumu ar [[Minhenes "Bayern"]], bet uzreiz tika izīrēts citam Bundeslīgas klubam ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]''. [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017.—2018. gada sezonā]] aizvadīja 22 spēles Bundeslīgā un guva 10 vārtus. Nospēlēja vienu spēli arī kluba dublieru komandā Dienvidrietumu reģionālajā līgā. Pēc sezonas atgriezās Minhenes "Bayern". 2019. gadā ''Bayern'' sastāvā kļuva par Bundeslīgas čempionu. Ar 10 gūtajiem vārtiem 2018.—2019. gada Bundeslīgas sezonā kļuva par komandas otru labāko vārtu guvēju pēc [[Roberts Levandovskis|Roberta Levandovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/soccer/bayern-munich-team-stats?competition=4&season=2018&category=STANDARD|title=2018-19 Bundesliga Bayern Munich Player Standard Stats |language=en |website=foxsports.com |accessdate={{dat|2020|5|26||bez}}}}</ref> == Karjera izlasē == Spēlējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlasēs. 2017. gadā uzvarēja [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionātā]]. Piedalījies [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur Vācijas olimpiskās izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu. Olimpiskajā turnīrā guva sešus vārtus un kopā ar komandas biedru [[Nilss Petersens|Nilsu Petersenu]] kļuva par labāko vārtu guvēju. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] debitēja {{dat|2016|11|11||bez}} [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlē pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] un savā pirmajā spēlē guva trīs vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37955344 |title=San Marino 0-8 Germany |language=en |date={{dat|2016|11|11||bez}}|website=bbc.com |accessdate={{dat|2020|5|26||bez}}}}</ref> {{dat|2019|10|9||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] guva savus desmitos vārtus izlasē, kļūdams par Vācijas izlases spēlētāju, kurš 10 gūto vārtu robežu sasniedzis vismazāk spēlēs (11), labojot [[Miroslavs Kloze|Miroslava Klozes]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.90min.in/posts/6472989-international-friendly-3-things-we-learned-as-argentina-fightback-to-draw-2-2-with-germany |title=International Friendly: 3 Things We Learned as Argentina Fightback to Draw 2-2 With Germany |language=en |date={{dat|2019|10|10||bez}} |website=90min.in |accessdate={{dat|2020|5|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010054611/https://www.90min.in/posts/6472989-international-friendly-3-things-we-learned-as-argentina-fightback-to-draw-2-2-with-germany |archivedate={{dat|2019|10|10||bez}} }}</ref> == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes "Bayern" oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>, [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025—26]] * [[DFB Pokal]]: 2018—19, 2019—20, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Vācijas Superkauss]]: 2020, 2021, 2022, 2025 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]] * [[UEFA Superkauss]]: 2020 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Bayern Munich]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2018—19<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/06/pots-serge-gnabry|title=Serge Gnabry is Bayern Player of the Season 2018/19 - FC Bayern Munich|work=FC Bayern Munich|access-date=2021-04-08|date=2019-06-21|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Gnabrī, Seržs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 5221n1mz4r7onix253ks862ofczdvq2 0 461821 4542042 4450134 2026-10-31T11:00:32Z Bendžamins 76862 4542042 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|3}} | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | playername = Kerems Demirbajs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2016 | years3 = 2013—2014 | years4 = 2014—2015 | caps6 = 63 | goals6 = 12 | nationalyears2 = 2012—2013 | years6 = 2016—2019 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21 | nationalteam4 = {{fb|GER}} | nationalyears3 = 2013 | nationalyears4 = 2017 | caps7 = 108 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | goals7 = 10 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U20 | birth_place = | goals1 = 2 | caps1 = 28 | caps2 = 3 | caps3 = 6 | caps4 = 22 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund|Borussia Dortmund II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburger SV II]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Hertena}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]] | goals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19 | goals3 = 4 | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]] | years5 = 2015—2016 | caps5 = 25 | goals5 = 10 | height = 185 | image = Kerem Demirbay, 2022-07-31, Saisoneröffnung Bayer 04, Leverkusen (1).jpg | caption = Demirbajs 2022. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | years7 = 2019—2023 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years8 = 2023—2025 | caps8 = 54 | goals8 = 6 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]] | years9 = 2025—2026 | caps9 = 16 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]] | years10 = 2026— | caps10 = 16 | goals10 = 1 }} '''Kerems Demirbajs''' ({{Val|de|Kerem Demirbay}}, dzimis {{Dat|1993|7|3}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Demirbajs pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu ''[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]''. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] sastāvā Demirbajs ir spēlējis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]]. 2026. gada 15. janvārī Demirbajs pievienojās [[Kasımpaşa S.K.|Kasimpaşa]]. == Sasniegumi == '''''Galatasaray''''' * [[Turcijas Superlīga]]: 2023—24, 2024—25 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25 * Turcijas Superkauss: 2023 '''Vācijas izlase''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Demirbajs, Kerems}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]] [[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]] tinbdy03y634qt6gwf4nhf7kyzwhtbh 0 461822 4541803 4497774 2026-10-30T17:43:31Z Bendžamins 76862 4541803 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|27}} | nationalcaps3 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Nadīms Amiri | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2015—2019 | years3 = 2019—2024 | nationalcaps4 = 24 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalcaps5 = 14 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 6 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam5 = {{fb|DEU}} | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2016—2019 | nationalcaps1 = 8 | nationalyears2 = 2014—2016 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | caps1 = 21 | caps2 = 106 | caps3 = 105 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Ludvigshāfene}} | goals1 = 4 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | goals2 = 11 | goals3 = 8 | height = 180 | image = Nadiem Amiri Ecuador v Germany 25 June 2026-158.jpg | caption = Amiri 2026. gadā | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalyears5 = 2019— | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years4 = 2022 | caps4 = 13 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | years5 = 2024— | caps5 = 78 | goals5 = 20 }}'''Nadīms Amiri''' ({{Val|de|Nadiem Amiri}}, dzimis {{Dat|1996|10|27}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Amiri pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]''. Iepriekš Amiri ir spēlējis [[TSG 1899 Hoffenheim]] un [[Leverkūzenes "Bayer"]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}}{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Amiri, Nadīms}} [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 719ue00ofm60az7tlz3fiky8kithp2r 0 461824 4542068 4286134 2026-10-31T11:23:01Z Bendžamins 76862 4542068 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Markuss Gisdols | image = Markus Gisdol 2021.jpg | image_size = | caption = Markuss Gisdols 2021. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|8|17}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Geizlingene pie Šteiges}} | height = 184 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Geislingen]] | years1 = 1987—1990 | caps1 = 70 | goals1 = 8 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Geislingen]] | years2 = 1990—1992 | caps2 = 30 | goals2 = 3 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SSV Reutlingen 05|SSV Reutlingen]] | years3 = 1992—1993 | caps3 = 33 | goals3 = 5 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SC Geislingen]] | years4 = 1993—1994 | caps4 = 19 | goals4 = 2 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Pforzheim]] | years5 = 1994—1996 | caps5 = 77 | goals5 = 20 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[SpVgg Au/Iller]] | totalcaps = 229 | totalgoals = 38 | manageryears1 = 1997—1999 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} TSG Salach | manageryears2 = 2000—2002 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} FTSV Kuchen | manageryears3 = 2002—2005 | managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SC Geislingen]] | manageryears4 = 2005—2007 | managerclubs4 = {{flaga|Vācija}} VfB Stuttgart U17 | manageryears5 = 2007 | managerclubs5 = {{flaga|Vācija}} [[SG Sonnenhof Großaspach]] | manageryears6 = 2008—2009 | managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[SSV Ulm 1846|SSV Ulm]] | manageryears7 = 2009—2011 | managerclubs7 = {{flaga|Vācija}} 1899 Hoffenheim II | manageryears8 = 2011—2012 | managerclubs8 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] (asistents) | manageryears9 = 2013—2015 | managerclubs9 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | manageryears10 = 2016—2018 | managerclubs10 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | manageryears11 = 2019—2021 | managerclubs11 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | managerclubs12 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | manageryears12 = 2021—2022 | managerclubs13 = {{flaga|Turcija}} [[Samsunspor]] | manageryears13 = 2023—2024 | managerclubs14 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | manageryears14 = 2025 | managerclubs15 = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | manageryears15 = 2026— }} '''Markuss Gisdols''' ({{val|de|Markus Gisdol}}; dzimis {{dat|1969|8|17}}) ir vācu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Gisdols ir [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas Pirmās līgas]] komandas [[Sofijas CSKA]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeru sāka dzimtās pilsētas klubā ''[[SC Geislingen]]'', kas spēlēja [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] amatieru oberlīgā. Vēlāk pārstāvēja ''SSV Reutlingen''. 1992. gadā atgriezās ''SC Geislingen''. 1993.—1994. gada sezonā spēlēja ''[[1. FC Pforzheim]]'', bet karjeras noslēgumā pārstāvēja ''SpVgg Au/Iller''. Spēlētāja karjeru bija spiests beigt 27 gadu vecumā ceļgala traumas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.achtzehn99.de/aktuelles/news/2009/markus-gisdol-neu-im-trainerteam-von-1899-hoffenheim/ |title= Markus Gisdol neu im Trainerteam von 1899 Hoffenheim |website=achtzehn99.de |date={{dat|2009|5|17||bez}} |access-date={{dat|2020|6|9||bez}} |language=de}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeras sākumā strādāja ar dažādām zemāko līgu komandām. No 2005. līdz 2007. gadam trenēja ''[[VfB Stuttgart]]'' U-17 komandu. 2009. gadā kļuva par ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]'' dublieru komandas treneri. 2011. gadā nīderlandiešu speciālists [[Hubs Stevenss]] uzaicināja par savu asistentu [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]]. 2013. gada aprīlī atgriezās ''Hoffenheim'', kļūstot par galveno treneri. Pirmajā sezonā izglāba komandu no izkrišanas, bet 2013.—2014. gada sezonā sasniedza 9. vietu. 2015. gada oktobrī pēc neveiksmīga sezonas sākuma tika atbrīvots no amata. No 2016. līdz 2018. gadam vadīja ''[[Hamburger SV]]'' komandu. 2019. gada novembrī kļuva par ''[[1. FC Köln]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/achim-beierlorzer-new-mainz-coach-markus-gisdol-cologne-8202 |title= Markus Gisdol new Cologne coach, Achim Beierlorzer takes over at Mainz |website=bundesliga.com |access-date={{dat|2020|6|9||bez}} |language=en}}</ref> 2021. gada aprīlī tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kicker.de/1-fc-koeln-trennt-sich-von-gisdol-funkel-uebernimmt-801979/artikel |title=1. FC Köln trennt sich von Gisdol - Funkel übernimmt |website=kicker.de |access-date={{dat|2021|4|23||bez}} |language=de}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gisdols, Markuss}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] 0jr3ivx7xf8qkhyvdwovfffb2bg473p 0 461881 4542084 4512256 2026-10-31T11:54:57Z Bendžamins 76862 4542084 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|14}} | nationalyears1 = 2009—2010 | caption = Jonass Hofmanis 2022. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 6 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalcaps1 = 5 | height = 178 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | playername = Jonass Hofmanis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011 | years2 = 2011—2014 | years3 = 2012—2016 | image = 2022128153308 2022-05-08 Fussball Eintracht Frankfurt vs Borussia Mönchengladbach - Sven - 1D X MK II - 0729 - B70I6840 (cropped) (cropped).jpg | goals5 = 40 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | caps1 = 5 | caps2 = 71 | caps3 = 38 | caps4 = 10 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund|Borussia Dortmund II]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05]] | caps5 = 184 | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Heidelberga}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | goals1 = 2 | goals2 = 15 | goals3 = 3 | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | years5 = 2016—2023 | years4 = 2014—2015 | nationalcaps3 = 23 | nationalgoals3 = 4 | nationalteam3 = {{fb|DEU}} | nationalyears3 = 2020—2023 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | years6 = 2023— | caps6 = 70 | goals6 = 9 }}'''Jonass Hofmanis''' ({{Val|de|Jonas Hofmann}}; dzimis {{Dat|1992|7|14}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Hofmanis pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu [[Leverkūzenes "Bayer"]]. Iepriekš Hofmanis ir spēlējis [[Dortmundes "Borussia"]], [[1. FSV Mainz 05]] un [[Menhengladbahas "Borussia"]]. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[DFL Supercup]]: 2013, 2014 '''Bayer Leverkusen''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] * [[Vācijas Superkauss]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/18082024-vacijas_cempione_bayer_izglabjas_ari_maza |title=Čempione "Bayer" izglābjas arī mazākumā un pendelēs pirmoreiz iegūst superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-18 |work= |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Hofmanis, Jonass}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 8t8awwqsrx4wixzrmlxzhl42o9ltypr 0 462006 4541809 4497765 2026-10-30T17:47:37Z Bendžamins 76862 4541809 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|2}} | years1 = 2009—2010 | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Olivers Baumanis | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years2 = 2010—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | years3 = 2014— | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalyears3 = 2010 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Breisaha}} | caps1 = 22 | caps2 = 131 | caps3 = 399 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|SC Freiburg II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | nationalgoals2 = 0 | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 187 | image = Oliver Baumann Ecuador v Germany 25 June 2026-066.jpg | caption = Baumanis 2026. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears4 = 2010—2013 }} '''Olivers Baumanis''' ({{Val|de|Oliver Baumann}}, dzimis {{Dat|1990|6|2}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2014. gada Baumanis pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[TSG 1899 Hoffenheim]]''. Iepriekš Baumanis ir spēlējis ''[[SC Freiburg]]''. Iekļauts [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Baumanis, Olivers}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] by1hspzkjfs6x27cfp8ug14aex8ot69 0 462057 4542085 4286159 2026-10-31T11:55:27Z Bendžamins 76862 4542085 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|12}} | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalteam6 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | years1 = 2010—2012 | nationalyears3 = 2009—2010 | nationalyears4 = 2010—2011 | nationalyears5 = 2011—2012 | nationalyears6 = 2012—2013 | nationalcaps7 = 4 | nationalcaps8 = 6 | nationalgoals7 = 0 | nationalgoals8 = 0 | nationalteam7 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam8 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U23 | nationalyears7 = 2013—2015 | years2 = 2012—2023 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | birth_place = | image = FC RB salzburg gegen SK Sturm Graz (2024-02-09) 08.jpg | caps1 = 29 | caps2 = 299 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln|1. FC Köln II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Ķelne}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | height = 192 | caption = Horns 2024. gadā | playername = Timo Horns | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | nationalyears8 = 2016 | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | years3 = 2024 | caps3 = 3 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | years4 = 2024— | caps4 = 50 | goals4 = 0 }}'''Timo Horns''' ({{Val|de|Timo Horn}}, dzimis {{Dat|1993|5|12}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Horns pārstāv [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandu ''[[VfL Bochum]]''. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] sastāvā Horns ir spēlējis [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''1.FC Köln''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2013—14, 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] {{DEFAULTSORT:Horns, Timo}} l8lvno1an3rr3fxrj2laff0t48lmkpj 0 462061 4541740 4416204 2026-10-30T15:51:23Z Bendžamins 76862 4541740 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|3}} | nationalcaps2 = 72 | years2 = 2011—2015 | years1 = 2011—2013 | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | playername = Villijs Orbans | name = | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | nationalcaps1 = 2 | nationalyears1 = 2014 | nationalyears2 = 2018— | nationalteam2 = {{fb|HUN}} | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalgoals2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | caption = Villijs Orbans 2025. gadā | birth_place = | image = Orbanirl.jpg | height = 185 | goals3 = 30 | goals2 = 7 | goals1 = 7 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Kaizerslauterne}} | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]] | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern|1. FC Kaiserslautern II]] | clubnumber = 4 | caps3 = 298 | caps2 = 68 | caps1 = 35 | years3 = 2015— }}'''Vilmošs Tamāšs Orbāns''' ({{Val|hu|Orbán Vilmos Tamás}}, dzimis {{Dat|1992|11|3}}) ir [[Ungāri|ungāru]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2015. gada Orbans pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[RB Leipzig]]. Iepriekš Orbans ir spēlējis [[1. FC Kaiserslautern]]. == Sasniegumi == '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22, 2022—23 * [[Vācijas Superkauss]]: 2023 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Orbans, Villijs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 9cs6r99nat1hcb8degh508be7sf04cr 0 462335 4542050 4285654 2026-10-31T11:08:11Z Bendžamins 76862 4542050 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|8}} | nationalgoals1 = 1 | years1 = 2014—2017 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Maksimiliāns Egešteins | name = | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | nationalcaps1 = 6 | nationalyears1 = 2015 | nationalyears2 = 2017—2019 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalgoals2 = 1 | nationalcaps2 = 16 | birth_place = | caption = Egešteins 2017. gadā | image = Eggestein, Maximilian Werder 17-18 WP.jpg | height = 179 | goals2 = 12 | goals1 = 7 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Hannovere}} | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen II]] | clubnumber = 8 | caps2 = 159 | caps1 = 55 | years2 = 2014—2021 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | years3 = 2021— | goals3 = 11 | caps3 = 169 }}'''Maksimiliāns Egešteins''' ({{Val|de|Maximilian Eggestein}}, dzimis {{Dat|1996|12|8}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2021. gada Egešteins pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[SC Freiburg]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Egešteins, Maksimiliāns}} a2a3uoobytenaonrlt490l3uxgdcuzv 0 462650 4542069 4399312 2026-10-31T11:23:34Z Lasks 38532 /* Ielu savienojumi */ 4542069 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Piedrujas iela | nosauk orig = | attēls = Piedrujas iela.JPG | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q78630180|zoom=13}} | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] | novads = | ielas garums = 1102 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 4 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Piedrujas iela''' ir [[Rīga]]s maģistrālā iela, atrodas [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimē. Sākas krustojumā ar [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas]] un [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas ielām]] un beidzas pie Slāvu rotācijas apļa. Visā garumā Piedrujas iela ir Austrumu maģistrāles daļa. Ielas kopējais garums ir 1102 metri,<ref name="opendata-riga"/> tā sastāv no 4 braukšanas joslām. == Ielu savienojumi == Piedrujas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]] * [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] * [[Jaunrozes iela]] * [[Kaibalas iela]] * [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]] * [[Pildas iela]] * [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]] * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] == Skatīt arī == * [[Piedruja]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Dārzciemā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] tifgsolf7148bwffgb3iuw8b6mrtyfi 0 469175 4541702 4282895 2026-10-30T15:05:10Z Bendžamins 76862 4541702 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada septembris}} {{Futbolista infokaste | name = Oleksandrs Ribka | goals10 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukrainas U-16 futbola izlase|Ukraina U-16]] | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukrainas U-15 futbola izlase|Ukraina U-15]] | nationalyears6 = 2006—2009 | nationalyears5 = 2005 | nationalyears4 = 2003—2005 | nationalyears3 = 2003—2004 | nationalyears2 = 2002—2003 | nationalyears1 = 2002 | caps10 = 14 | nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukrainas U-18 futbola izlase|Ukraina U-18]] | clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja|Liepāja]] | years10 = 2020—2021 | goals9 = 0 | caps9 = 20 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Sabail FK|Sabail]] | years9 = 2019—2020 | goals8 = 0 | caps8 = 15 | nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukrainas U-17 futbola izlase|Ukraina U-17]] | nationalteam5 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukraina U-19]] | years8 = 2018 | nationalgoals5 = 0 | medaltemplates = | nationalgoals7 = 0 | nationalcaps7 = 3 | nationalteam7 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukrainas futbola izlase|Ukraina]] | nationalyears7 = 2011—2015 | nationalgoals6 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam6 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukrainas U-21 futbola izlase|Ukraina U-21]] | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps6 = 11 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps4 = 11 | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps2 = 11 | nationalcaps1 = 2 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Afjet Afyonspor]] | goals7 = 0 | image = Oleksandr Rybka2014.jpg | youthyears3 = 2002—2003 | caps1 = 14 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] | years1 = 2005—2010 | youthclubs4 = Vidradnyi Kyiv | youthclubs3 = Kyiv-Skhid Kyiv | youthclubs2 = Zmina-Obolon Kyiv | youthclubs1 = [[Kijivas "Dinamo"]] | youthyears4 = 2004 | youthyears2 = 2002 | years2 = 2005 | youthyears1 = 2000—2002 | currentclub = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | height = 193 | birth_place = [[Kijiva]], [[Ukrainas PSR]], [[Padomju Savienība]] (tagad [[Ukraina]]) | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|4|10}} | fullname = Oleksandrs Jevhenovičs Ribka | image_size = 200 | goals1 = 0 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"-3]] | caps7 = 22 | clubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Kardemir Karabükspor]] | years7 = 2017—2018 | goals6 = 0 | caps6 = 23 | clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] | years6 = 2014—2016 | goals5 = 0 | caps5 = 19 | years5 = 2011—2012 | caps2 = 6 | goals4 = 0 | caps4 = 29 | clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Obolon"]] | years4 = 2010—2011 | goals3 = 0 | caps3 = 30 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"-2]] | years3 = 2005—2008 | goals2 = 0 | caption = | clubs11 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]] | years11 = 2021 | caps11 = 17 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Boluspor]] | years12 = 2022 | caps12 = 2 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Lviv|Lviv]] | years13 = 2023 | caps13 = 11 | goals13 = 0 | clubs14 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Obolon Kyiv|Obolon Kyiv]] | years14 = 2023—2025 | caps14 = 10 | goals14 = 0 | totalcaps = 238 | totalgoals = 0 }}'''Oleksandrs Ribka''' ({{Val-uk|Олександр Євгенович Рибка}}; dzimis 1987. gada 10. aprīlī [[Kijiva|Kijivā]] ) ir [[Ukraina|ukraiņu]]<nowiki/>bijušais [[Futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. No 2021. līdz 2022. gadam spēlējis Latvijas komandā ''[[FK Liepāja]]''. == Karjera == Bijis Ukrainas futbola izlases līdz 21 gada vecumam vārtsargs un kopā ar Bohdanu Šustu kļuva par vicečempionu 2006. gada UEFA Eiropas futbola čempionātā līdz 21 gadu vecumam. 2007. — 2008. gada sezonā savainojumu dēļ viņš aizvadīja četras spēles [[Kijivas "Dinamo"]], ielaižot 3 vārtus. Pēc tam viņš 2006./2007. gada sezonas grupu [[UEFA Čempionu līga|turnīrā]] debitēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real]]. Dinamo Madrides spēlē zaudēja ar 5:1, un Ribka rādīja neaizmirstamu sniegumu, kaut arī no soda sitiena viņš ielaida mača 5. un pēdējos vārtus. [[2011. gads|2011. gadā]] Ribka parakstīja līgumu ar [[Doneckas "Šahtar"|FC Shakhtar]]. Šahtarā viņš izcēlās ar lielisku sniegumu un galu galā kļuva par starta sastāva vārtsargu. Tomēr tas nebija uz ilgu laiku. Ribka saņēma divu gadu diskvalifikāciju pēc tam, kad 2011. gada novembrī pēc līgas spēles pret [[Ļvivas "Karpati"]] uzrādīja pozitīvus testus aizliegto vielu [[Diurētiķi|diurētiķu]], lietošanā un tas nozīmēja, ka viņš izlaidīs [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada UEFA Eiropas čempionātu,]] kuru līdzās [[Polija]]i rīkoja [[Ukraina]]. [[2013. gads|2013. gada]] 1. novembrī Ribka atkārtoti parakstīja līgumu ar [[Kijivas "Dinamo"]]. Viņa parakstītais trīs gadu līgums sākās 2014. gada janvārī, kad beidzās viņa diskvalifikācija. == Apbalvojumi == '''Kijivas "Dinamo"''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas premjerlīga]] : 2006. — 2007., 2008. — 2009., 2014. — 15., 2015. — 16 * Ukrainas kauss : 2005. — 2006., 2006. — 07., 2013. — 14., 2014. — 15 '''Doneckas "Šahtar"''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas premjerlīga]] : 2011.-12 * Ukrainas kauss : 2011.-12 == Ārējās saites == * [http://fcdynamo.kiev.ua/ua/dynamo/players/?player=88 Profils Kijivas Dynamo vietnē] {{DEFAULTSORT:Ribka, Oleksandrs}} [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Səbail FK spēlētāji]] 08rkdmcmfyhtbch2oanrofazhc6a6z6 0 471022 4541946 4526076 2026-10-31T07:39:06Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ 4541946 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Čedžudo | arhipelāgs = Čedžudo | attēla paraksts = Čedžudo salas satelītattēls | attēls = Jeju Island.jpg | augstums = 1905 | augstākais kalns = [[Halasans]] | blīvums = 316 | garums = 73 | iedzīvotāji = 695 519 | iedzīvotāju gads = 2020 | izvietojums = [[Austrumāzija]] | latNS = N| latd = 33| latm = 21| lats = 41 | longEW = E| longd = 126| longm = 31| longs = 57 | platums = 31 | platība = 1826 | valsts = Dienvidkoreja | valsts lielpilsēta = [[Čedžu]] | vietas karte = | reljefa_karte = jā | vietaskarte = Dienvidkoreja | vietējais nosaukums = 제주도 }} '''Čedžudo''' ({{Val|ko|제주도}}) ir lielākā [[Dienvidkoreja]]i piederošā sala, ietilpst [[Čedžudo (province)|Čedžudo]] autonomajā provincē. Lielākā pilsēta — [[Čedžu]]. Sala atrodas [[Korejas šaurums|Korejas šaurumā]], tieši uz dienvidiem no [[Korejas pussala]]s. Čedžudo ir populārs tūrisma galamērķis. Liela daļa no salas ekonomikas ir atkarīga no tūrisma. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Hallasan_2.jpg|thumb|Halasana nacionālais parks]] Čedžudo ir [[Vulkāns|vulkāniska]] [[sala]]. Uz salas atrodas [[Dienvidkoreja]]s augstākais kalns — [[Hallasans]] ({{Mērvienība|m=1947}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://jeju.news1.kr/news/articleView.html?idxno=10571|title='남한 최고봉' 제주 한라산 높이 1947m 재확인 - 뉴스1제주|website=jeju.news1.kr|access-date=2021-11-17|language=ko}}</ref> Sala ir veidojusies pirms aptuveni 2 miljoniem gadu, [[Kainozojs|kainozoja]] ēras laikā. Sala sastāv galvenokārt no [[Bazalts|bazalta]] un [[lava]]s. Čedžudo salā ir mitrs [[Subtropu josla|subtropu klimats]]. Vasarā ir karsts un mitrs, kamēr ziemā ir auksts un sauss. Sala ir apdzīvota jau kopš [[Neolīts|neolīta]] perioda, pirms aptuveni 10 000 līdz 8 000 gadiem.<ref>{{Atsauce|title=Neolithic Development on Jeju Island: Adaptation in a Broad Northeast Asian Perspective|url=https://core.tdar.org/document/431693/neolithic-development-on-jeju-island-adaptation-in-a-broad-northeast-asian-perspective|date=2017|accessdate=2020-11-20|first=Geuntae|last=Park|last2=The 81st Annual Meeting of the Society for American Archaeology}}</ref> Salā atrodas [[Halasana nacionālais parks]], kas kopš 2007. gada ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/list/1264/|title=Jeju Volcanic Island and Lava Tubes|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2020-11-20|language=en}}</ref> 2011. gadā sala tika iekļauta [[Septiņi jaunie dabas brīnumi|septiņu jauno dabas brīnumu]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nature.new7wonders.com/|title=Creating Global Memory|website=New7Wonders of Nature|access-date=2020-11-20|language=en-GB}}</ref> == Tūrisms == Salu katru gadu apmeklē ap 15 miljoniem cilvēku. Salā atrodas daudzas luksusa viesnīcas un kūrorti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/news/asia/east-asia/article/2126785/south-koreas-jeju-island-suffers-too-many-tourists|title=South Korea’s Jeju Island suffers from ‘too many tourists’|website=South China Morning Post|access-date=2020-11-20|date=2018-01-04|language=en}}</ref> Salā atrodas [[Čedžudo lidosta]], taču daudzo tūristu dēļ līdz 2025. gadam tiks uzbūvēta vēl viena lidosta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ytn.co.kr/_ln/0102_201511100924260399|title=2025년 이전 서귀포에 '제2 제주공항' 개항|website=www.ytn.co.kr|access-date=2020-11-20|date=2015-11-10|language=ko}}</ref> Plašā tūrisma dēļ [[ūdens piesārņojums]] pludmalēs ir kļuvis par nopietnu problēmu, tāpēc vietējā valdība vēlas panākt, lai līdz 2030. gadam salā nebūtu [[Ogleklis|oglekļa]] emisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/magazines/post-magazine/travel/article/2148406/good-bad-and-ugly-sides-south-koreas-jeju-island|title=The Hawaii of South Korea? The good, bad, ugly sides to Jeju Island|website=South China Morning Post|access-date=2020-11-20|date=2018-06-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Dienvidkorejas salas]] 44ejk59sbjxizayihck49p7jf55hehg 0 471932 4542083 4286153 2026-10-31T11:53:48Z Bendžamins 76862 4542083 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|23}} | name = | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalyears2 = 2016—2019 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | playername = Benjamins Henrihss | nationalgoals2 = 0 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2015—2018 | years2 = 2018—2021 | years3 = 2020—2021 | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|GER}} | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalgoals1 = 1 | birth_place = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | caps1 = 62 | caps2 = 35 | caps3 = 10 | clubnumber = 39 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco|Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Bokolta}} | nationalcaps2 = 17 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 183 | image = Benjamin Henrichs for RB Leipzig in 2022 (cropped).jpg | caption = Benjamins Henrihss 2022. gadā | nationalyears3 = 2016— | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | years4 = 2021— | caps4 = 123 | goals4 = 7 }}'''Benjamins Henrihss''' ({{Val|de|Benjamin Henrichs}}, dzimis {{Dat|1997|2|23}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Henrihss pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[RB Leipzig]].'' Henrihsa tēvs un māte nāk no [[Gana]]s, tomēr viņš izvēlējās pārstāvēt [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d046a62c362-2be941826775-1000--uefa-com-s-weekly-wonderkid-benjamin-henrichs/|title=UEFA.com's weekly wonderkid: Benjamin Henrichs|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2020-12-03|date=2016-11-19|language=en}}</ref> Tās sastāvā Henrihss debitēja {{Dat|2016|11|11|5=bez}} pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Pārstāvējis izlasi [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22, 2022—23 * [[Vācijas Superkauss]]: 2023 '''Vācija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]] (1): [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Henrihss, Benjamins}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] fclo95ahivcl5hztykuvjovk2srk886 0 474363 4542040 4438170 2026-10-31T10:58:10Z Bendžamins 76862 4542040 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|2|12}} | nationalgoals5 = 0 | years1 = 2008—2010 | years2 = 2008—2009 | years3 = 2010—2011 | years4 = 2010—2016 | caps6 = 68 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | goals6 = 0 | years6 = 2017—2019 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals6 = 0 | playername = Rons Roberts Cīlers | caps7 = 158 | goals8 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | caps8 = 1 | years7 = 2019—2025 | goals7 = 0 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] | nationalyears6 = 2011—2015 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalyears5 = 2009 | nationalyears4 = 2008 | nationalyears3 = 2007 | nationalteam6 = {{fb|DEU}} | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | name = | birth_place = | goals4 = 0 | caps1 = 0 | caps2 = 2 | caps3 = 15 | caps4 = 185 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Northampton Town F.C.|Northampton Town]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96|Hannover 96 II]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Ķelne}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | nationalcaps1 = 5 | nationalyears1 = 2004—2005 | nationalyears2 = 2005—2006 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalgoals1 = 0 | years5 = 2016—2017 | nationalcaps2 = 11 | caption = Cīlers 2017. gadā | image = Ron-Robert Zieler.jpg | height = 174 | goals5 = 0 | caps5 = 9 | years8 = 2020—2021 | clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | years9 = 2025— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }}'''Rons Roberts Cīlers''' ({{Val|de|Ron-Robert Zieler}}, dzimis {{Dat|1989|2|12}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijušais [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Cīlers pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[1. FC Köln]]''. [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā Cīlers ir piedalījies [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Vācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Cīlers, Rons Roberts}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Northampton Town F.C. spēlētāji]] g1ibw83jn8t7575na9lpj577mqhabpw 0 482530 4541634 4505594 2026-10-30T12:43:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541634 wikitext text/x-wiki {{Ēdiena infokaste |name=Čakčaks |image=Chakchak.jpg |image_size=200 |image_alt=image alt |attela_paraksts=Čakčaks (pa labi) |citi_nosaukumi= |tips=[[virtulis]] |course=|izcelsmes_vieta=[[Krievija]] |regions=[[Tatarstāna]]<br>[[Baškortostāna]] |nac_virtuve= |raditajs= |gads= |pasniedz= |galv_sastavd=[[milti]], [[ola]]s, [[sāls]], [[eļļa]] (fritēšanai), [[cukurs]], [[medus]] |pap_sastavd=[[rieksti|lazdu rieksti]], žāvēti augļi |variacijas=}} '''Čakčaks''' ({{val|tt|чәкчәк}}, {{izrunā|ɕækˈɕæk|}}; {{val|tg|чақчақ}}, ''chaqchaq''; {{val|ky|чак-чак}}; {{val|uz|chak-chak}}; {{val|ba|сәк-сәк}}, ''säk-säk'') ir austrumu saldums,{{sfn|Мухамедиев и др.|2012}} kas pagatavots no fritētiem [[Mīkla (pārtika)|mīklas]] gabaliņiem, kas sajaukti ar [[medus]] [[Sīrups|sīrupu]]. Tas ir īpaši populārs [[Tatarstāna|Tatarstānā]] un [[Baškortostāna|Baškortostānā]].{{sfn|Похлёбкин|2015}}{{sfn|Мухамедиев и др.|2012}} Čakčaku iecienījuši arī [[kirgīzi]],{{sfn|Похлёбкин|1983}} [[uzbeki]], [[tadžiki]] un Baškortostānas un Tatarstānas kaimiņu tautas — Dienvidurālu krievi{{sfn|Похлёбкин|1983}} un [[Kazahstāna|Kazahstānas]] ziemeļrietumu [[kazahi]].{{sfn|Похлёбкин|2015}} [[Krievija|Krievijā]] atzīts par Tatarstānas nacionālo saldumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://russia.travel/objects/315463/ |title=Официальный туристический портал Республики Татарстан |access-date={{dat|2021|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210129045836/https://russia.travel/objects/315463/ }}</ref> Čakčaks tiek gatavots no neraudzētas mīklas, ko veido, [[ola]]s sakuļot ar [[Sāls|sāli]] un pievienojot [[Milti|miltus]]. Mīklu izrullē un sagriež lazdu riekstu lieluma bumbiņās, kuras pēc tam fritē (vāra [[Eļļa|eļļā]]). Gatavās bumbiņas tiek sakrautas kaudzītē un piesūcinātas ar karstu medus sīrupu. Pēc atdzesēšanas un sacietēšanas čakčaku dekorē ar caurspīdīgām daudzkrāsainām [[Karameles|karamelēm]], [[Rieksts|riekstiem]] un [[Oga|ogu]] [[Pastila|pastilu]].{{sfn|Мигранова|2011}} == Interesanti fakti == * Pasaules lielākais čakčaks tika pagatavots [[Kazaņa|Kazaņā]] [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA pasaules kausa]] atklāšanas pasākumā [[Futbolbumba|futbola bumbas]] puses formā. Bumbas puslodes diametrs bija 2,6 m, augstums — 2 metri, un visa kompozīcija aizņēma platību 3,5 m - 4,8 m. Reģistrētais svars bija 4026 kilogrami.<ref>[https://reestrrekordov.ru/samyj-bolshoj-v-mire-chak-chak-v-vide-futbolnogo-mjacha-prigotovili-v-kazani/ Самый большой в мире Чак-чак в виде футбольного мяча приготовили в Казани — Реестр рекордов России]</ref> * Otrs pēc svara lielākais čakčaks pasaulē tika pagatavots 2018. gada jūlijā [[Sabantujs|Sabantuja]] svētkiem, kas notika [[Maskava|Maskavā]] [[Kolomenska|Kolomenskas]] muzejrezervātā. Čakčaka svars bija 2018 kg. Izgatavots torņa formā. * Trešais lielākais čakčaks tika pagatavots 2016. gada februārī Baškortostānā. Tā svars bija 1143,5 kg, pārspējot iepriekšējo Tatarstānā uzstādīto rekordu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://trishurupa.ru/content/Samyy-bolshoy-chak-chak-v-mire-seli-v-Ufe.html|title=Самый большой чак-чак в мире съели в Уфе|publisher=trishurupa.ru|accessdate=2016-03-10|archive-date=2016-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20160311022824/http://trishurupa.ru/content/Samyy-bolshoy-chak-chak-v-mire-seli-v-Ufe.html}}</ref> — čakčaku, kura svars bija 1000 kg un platība 13,266 m2, kas bija pagatavots par godu Kazaņas tūkstošgades svinībām 2005. gada 29. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pari.ru/news/chak/chak.htm|title=Самый большой в мире чак-чак|website=www.pari.ru}}</ref> * 200 kg smags čakčaks tika izcepts medus tirdziņā [[Ufa|Ufā]] 2012. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bashinform.ru/news/485991/ |title=В Уфе на медовой ярмарке будет представлен самый большой чак-чак Башкортостана |access-date={{dat|2021|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304132409/http://www.bashinform.ru/news/485991/ }}</ref><ref>[http://ufa.rfn.ru/rnews.html?id=74431&cid=7 В Уфе подводят итоги завершившейся накануне медовой ярмарки-фестиваля]{{Novecojusi saite}}</ref> Tāda pat svara čakčaks tika pagatavots Sabantuja svētku laikā [[Tomska|Tomskā]] 2014. gada jūnijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://intertat.ru/ru/novosti/item/32240-uchastnikov-sabantuya-v-tomske-nakormili-chak-chakom-vesom-200-kg.html|title=Участников Сабантуя в Томске накормили чак-чаком весом 200 кг|publisher=Intertat.ru|accessdate=2014-06-17|date=17 июня 2014}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20180522041843/http://rinfom.com/kitchen/145-chakchak My Home] - Tatar cuisine recipes * [https://lv.food-of-dream.com/publication/34150/ Šis čak-čaks - recepte mājās. Visi triku un noslēpumi, kā padarīt mājīgu medu chak-chuck]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Baškīru virtuve]] bjun7mflrn0ewz3hwa3fo5ky8v76z5x 0 488204 4542075 4495720 2026-10-31T11:31:29Z Bendžamins 76862 4542075 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Robins Gozenss | image = Robin Gosens 01 (cropped).jpg | image_size = 180px | caption = Robins Gozenss 2018. gadā | fullname = ''Robin Everardus Gosens'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|5}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Emmeriha pie Reinas}} | height = 184 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | clubnumber = 8 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2000—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} Fortuna Elten | youthyears2 = 2007—2009 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} 1. FC Bocholt | youthyears3 = 2009—2012 | youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} VfL Rhede | youthyears4 = 2012—2014 | youthclubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2014—2015 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Dordrecht|Dordrecht]] | caps2 = 47 | goals2 = 3 | years3 = 2015—2017 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Heracles Almelo]] | caps3 = 60 | goals3 = 4 | years4 = 2017—2022 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | caps4 = 121 | goals4 = 25 | nationalyears1 = 2020—2025 | nationalteam1 = {{fb|Vācija}} | nationalcaps1 = 24 | nationalgoals1 = 2 | club-update = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]] | years5 = 2022 | caps5 = 7 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 32 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | years7 = 2023—2025 | caps7 = 31 | goals7 = 6 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 32 | goals8 = 5 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years9 = 2025— | caps9 = 26 | goals9 = 3 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | years10 = 2026— | caps10 = 1 | goals10 = 0 }} '''Robins Everards Gozenss''' ({{val|de|Robin Everardus Gosens}}; dzimis {{dat|1994|7|5}}) ir vācu [[futbolists]], kas spēlē malējā [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]], kas viņu īrē no ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]''. == Karjera == Pārstāvējis klubu ''Fortuna Elten'', ''1. FC Bocholt'' un ''VfL Rhede'' bērnu un jauniešu komandas. 2012. gadā pievienojās [[Nīderlande]]s klubam ''[[SBV Vitesse|Vitesse]]''. Tajā sākotnēji spēlēja jauniešu komandā, bet vēlāk tika izīrēts Nīderlandes otrās spēcīgākās līgas ''Eerste Divisie'' klubam ''[[FC Dordrecht|Dordrecht]]''. Gozenss palīdzēja klubam iekļūt ''[[Eredivisie]]'' un aizvadīja tajā nākamo sezonu. 2015. gada vasarā pārgāja uz citu Nīderlandes klubu ''[[Heracles Almelo]]''. 2017. gada jūnijā pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]''. 2022. gadā uz īres tiesībām pievienojies ''[[Inter Milan]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2022/01/27/robin-gosens-new-inter-player.html|title=Robin Gosens signs for Inter|website=Inter Official Site|access-date=2022-01-28}}</ref> 2023. gadā par 15 miljoniem eiro pievienojies savai pirmajai [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai [[1. FC Union Berlin|''Union Berlin'']]. Gozens kļuva par ''Union Berlin'' kluba visdārgāko pirkumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbb24.de/sport/beitrag/2023/08/fussball-bundesliga-union-berlin-robin-gosens-inter-mailand.html|title=Union Berlin verpflichtet Nationalspieler Robin Gosens von Inter Mailand|website=www.rbb24.de|access-date=2023-08-16|date=2023-08-16|language=de|archive-date=2023-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230823225631/https://www.rbb24.de/sport/beitrag/2023/08/fussball-bundesliga-union-berlin-robin-gosens-inter-mailand.html}}</ref> [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] debitēja {{dat|2020|9|3||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasi]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=30946 |title=Robin Gosens, international footballer |language=en |website=eu-football.info|accessdate={{dat|2021|6|20||bez}}}}</ref> Gozenss tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. Spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] guva savus pirmos vārtus finālturnīros. == Sasniegumi == '''Inter Milan''' * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gozenss, Robins}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Heracles Almelo spēlētāji]] [[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] cbg9zwvor1ivbm4pxz1eyra1jlujbr4 0 488211 4541727 4282917 2026-10-30T15:34:19Z Bendžamins 76862 4541727 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Atila Fiola | fullname = Atila Čaba Fiola<br/>(''Attila Csaba Fiola'') | image = Fiola 2022.jpg | image_size = 180px | caption = Atila Fiola 2022. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|02|17}} | birth_place = {{vieta|Ungārija|Seksārda}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Ungārija}} [[Újpest FC|Újpest]] | clubnumber = 55 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = 2002—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Paksi SE]] | years1 = 2008—2015 | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Paksi SE]] | caps1 = 135 | goals1 = 1 | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{flaga|Ungārija}} [[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] | caps2 = 38 | goals2 = 1 | years3 = 2016—2024 | clubs3 = {{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Fehérvár]] | caps3 = 165 | goals3 = 1 | nationalyears1 = 2010—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U21 | nationalcaps1 = 16 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2014— | nationalteam2 = {{fb|Ungārija}} | nationalcaps2 = 64 | nationalgoals2 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|Ungārija}} [[Újpest FC|Újpest]] | years4 = 2024— | caps4 = 49 | goals4 = 0 }} '''Atila Čaba Fiola''' ({{val|hu|Fiola Attila Csaba}}; dzimis {{dat|1990|02|17}}) ir ungāru [[futbolists]], kas spēlē labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Ungārijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada pārstāv Ungārijas klubu [[Újpest FC|Újpest]]. == Karjera == Karjeru sāka klubā ''[[Paksi SE]]''. 2011. gadā kļuva par Ungārijas līgas kausa ieguvēju. 2015. gadā pievienojās citam Ungārijas augstākās līgas (''[[Nemzeti Bajnokság I]]'') klubam ''[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]''. 2016. gadā pārgāja uz klubu ''[[Fehérvár FC]]'' (tā laika nosaukums — ''Videoton FC''). 2017.—2018. gada sezonā kļuva par Ungārijas čempionu, bet 2019. gadā izcīnīja [[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kausu]]. [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasē]] debitēja {{dat|2014|10|14||bez}} [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]]. [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā piedalījās vienā spēlē — grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. {{dat|2021|3|31||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]] guva savus pirmos vārtus izlases labā. [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā guva vārtus pret [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=28846 |title=Attila Fiola, international footballer |language=en |website=eu-football.info|accessdate={{dat|2021|6|20||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Fiola, Atila}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tolnas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Fehérvár FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] bprjes8q8nnnz17pavr8gbp4h1r6d5t 0 489539 4541746 4282930 2026-10-30T15:54:35Z Bendžamins 76862 4541746 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Andrāšs Šēfers | image = Schäfer 2022.jpg | image_size = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|13}} | birth_place = {{vieta|Ungārija|Sombatheja}} | height = 179 | currentclub = {{flaga|GER}} [[1. FC Union Berlin]] | clubnumber = 13 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = {{0|0000}}—2010 | youthclubs1 = {{flaga|HUN}} Grundball PFC | youthyears2 = 2010—2014 | youthclubs2 = {{flaga|HUN}} [[Szombathelyi Haladás|Haladás Szombathely]] | youthyears3 = 2014—2016 | youthclubs3 = {{flaga|HUN}} [[MTK Budapest FC|MTK Budapest]] | years1 = 2016—2019 | clubs1 = {{flaga|HUN}} [[MTK Budapest FC|MTK Budapest]] | caps1 = 44 | goals1 = 5 | years2 = 2019 | clubs2 = {{flaga|ITA}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2019—2020 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|ITA}} [[A.C. ChievoVerona|Chievo Verona]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2020 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|SVK}} [[FC DAC 1904 Dunajská Streda|Dunajská Streda]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2020—2022 | clubs5 = {{flaga|SVK}} [[FC DAC 1904 Dunajská Streda|Dunajská Streda]] | caps5 = 44 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalteam1 = {{flaga|HUN}} Ungārija U18 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalteam2 = {{flaga|HUN}} Ungārija U19 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalteam3 = {{flaga|HUN}} Ungārija U21 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2020— | nationalteam4 = {{fb|Ungārija}} | nationalcaps4 = 49 | nationalgoals4 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | caption = Andrāšs Šēfers 2022. gadā | clubs6 = {{flaga|GER}} [[1. FC Union Berlin]] | years6 = 2022— | caps6 = 105 | goals6 = 5 }} '''Andrāšs Šēfers''' ({{val|hu|Schäfer András}}; dzimis {{dat|1999|4|13}}) ir ungāru [[futbolists]], kas spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Ungārijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[1. FC Union Berlin|''1. FC Union Berlin'']]. == Karjera == Karjeru sāka [[Budapeštas MTK]], 2019. gadā pievienojās [[Itālija]]s klubam ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'', tika izīrēts [[Veronas "Chievo"]], bet nevienu spēli tajā tā arī neaizvadīja. Vēlāk tika izīrēts [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgas]] klubam ''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]''. 2020. gada vasarā parakstīja ar to pastāvīgu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://firsttimefinish.co.uk/2021/06/08/andras-schafer-szoboszlai-euro-2020/ |title=András Schäfer: The man to fill Hungary’s Szoboszlai void at Euro 2020 |language=en |website=firsttimefinish.co.uk |accessdate={{dat|2021|7|7||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210628012015/https://firsttimefinish.co.uk/2021/06/08/andras-schafer-szoboszlai-euro-2020/ }}</ref> [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasē]] debitēja {{dat|2020|9|3||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|6|4||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kipras futbola izlase|Kipru]]. Tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Guva vārtus grupu turnīra spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Šēfers, Andrāšs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Veronas "Chievo" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:DAC 1904 Dunajská Streda spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] s7xk3venzo5dlk02bosxt5xno3ixveh 0 491781 4541745 4451344 2026-10-30T15:53:56Z Bendžamins 76862 4541745 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|22}} | years4 = 2018—2024 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Rolands Šallai | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2014—2017 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 4 | nationalyears2 = 2015 | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps5 = 67 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 15 | nationalteam3 = {{flaga|Ungārija}} Ungārijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Ungārija}} Ungārijas U21 | nationalteam5 = {{fb|HUN}} | nationalyears3 = 2015 | nationalyears4 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārijas U19 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | caps1 = 48 | caps2 = 21 | caps3 = 29 | caps4 = 138 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Palermo F.C.|Palermo]] | clubs3 = {{flaga|Kipra}} [[APOEL FC|APOEL]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|Freiburg]] | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years5 = 2024— | caps5 = 59 | goals5 = 4 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārijas U18 | goals1 = 3 | goals2 = 1 | goals3 = 9 | goals4 = 20 | height = 180 | image = Sallai euro2020.jpg | caption = | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears5 = 2016— }} '''Rolands Šallai''' ({{Val|hu|Sallai Roland}}, dzimis {{Dat|1997|5|22}}) ir [[Ungāri|ungāru]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlases]] dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nemzetisport.hu/magyar-valogatott/2015/05/u20-as-vb-kalmar-utazik-balogh-es-haris-nem-21-fos-keret|title=U20-as vb: Kalmár utazik, Balogh és Haris nem - 21 fős keret|website=Nemzeti Sport|access-date=2026-04-06|date=2015-05-15|language=hu}}</ref> Kopš 2024. gada Šallai pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Stambulas "Galatasaray"]]. Profesionālo karjeru sāka [[Ungārija]]s klubā ''[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]''. Spēlējis arī klubos ''[[Palermo F.C.|Palermo]]'', [[APOEL FC|APOEL]] un ''[[SC Freiburg]]''. Pārstāvējis [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasi]] [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''APOEL''' * [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]: 2017—18 '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superlīga]]: 2024—25, 2025—26 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Šallai, Rolands}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Budapeštā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Nikosijas APOEL spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] b7mz54pcwktszspu9102xnsqhwtf3br 0 491783 4542065 4377378 2026-10-31T11:21:04Z Bendžamins 76862 4542065 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|28}} | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam3 = {{fb|GER}} | nationalgoals3 = 0 | nationalcaps3 = 8 | years2 = 2012— | years1 = 2012—2013 | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | playername = Kristians Ginters | name = | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | nationalcaps1 = 5 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps2 = 9 | caption = Ginters 2019. gadā | image = Christian Günter (2025 - 1).jpg | height = 184 | goals2 = 13 | goals1 = 0 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|Freiburg]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Vilingena Šveningena}} | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|Freiburg]] | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|Freiburg II]] | clubnumber = 30 | caps2 = 401 | caps1 = 13 | nationalyears3 = 2014—2023 }}'''Kristians Ginters''' ({{Val|de|Christian Günter}}; dzimis {{Dat|1993|2|28}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2012. gada Ginters pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[SC Freiburg]]'', kur viņš ir arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]] pārstāvējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Ginters, Kristians}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 0ant0iv3u1tsu2p28nzdsr0eswwwe99 0 491811 4541744 4510735 2026-10-30T15:52:42Z Bendžamins 76862 4541744 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Dominiks Soboslai | image = Dominik Szoboszlai 04012026 (1).jpg | caption = Dominiks Soboslai 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|25}} | birth_place = {{vieta|Ungārija|Sēkešfehērvāra}} | height = 186 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubnumber = 8 | years1 = 2017—2018 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | caps1 = 42 | goals1 = 16 | years2 = 2018—2021 | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | caps2 = 56 | goals2 = 16 | years3 = 2021—2023 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | caps3 = 62 | goals3 = 12 | years4 = 2023— | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps4 = 111 | goals4 = 16 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U17 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 7 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U19 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U21 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2019— | nationalteam4 = {{fb|HUN}} | nationalcaps4 = 69 | nationalgoals4 = 18 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} }} '''Dominiks Soboslai''' ({{Val|hu|Szoboszlai Dominik}}; dzimis {{Dat|2000|10|25}}) ir [[Ungāri|ungāru]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Ungārijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada jūlija Soboslai pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. == Karjera == Savu karjeru Soboslai sāka [[FC Red Bull Salzburg|Zalcburgas "Red Bull"]] rezerves komandā [[FC Liefering|''Liefering'']]. 2018. gadā viņš debitēja ''Red Bull'' komandā, 2018—2019. gada sezonā kļūstot jau par pamatsastāva spēlētāju. Trīs sezonu laikā viņš ar komandu izcīnīja četrus [[Austrijas Bundeslīga]]s titulus. 2021. gada janvārī viņš par aptuveni 20 miljoniem [[eiro]] pārcēlās uz [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[RB Leipzig]]''. Viņš kļuva par dārgāko [[Ungārija]]s futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hungarytoday.hu/szoboszlai-transfer-expensive-hungarian-footballer-rb-leipzig/|title=Youngster Szoboszlai Becomes Most Expensive Hungarian Footballer Ever|website=Hungary Today|access-date=2021-08-16|date=2020-12-18|language=en|archive-date=2021-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210417100638/https://hungarytoday.hu/szoboszlai-transfer-expensive-hungarian-footballer-rb-leipzig/}}</ref> ''RB Leipzig'' sastāvā divas reizes kļuva par [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēju. 2023. gada jūlijā parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/02072023-liverpool_par_70_miljoniem_iegadajas_unga |title="Liverpool" par 70 miljoniem iegādājas Ungārijas izlases kapteini Soboslai|website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|7|2||bez}}|access-date={{dat|2023|7|3||bez}}|language=en}}</ref> [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvā Soboslai debitēja {{Dat|2019|3|21|5=bez}} pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]]. [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] izslēgšanas spēlē pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]] Soboslai guva uzvaras vārtus pēdējā spēles minūtē, nodrošinot Ungārijai finālturnīru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/54921127|title=Hungary reach Euros with dramatic late win|work=BBC Sport|access-date=2021-08-16|language=en}}</ref> Traumas dēļ nevarēja piedalīties [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://uk.sports.yahoo.com/news/soccer-hungarys-szoboszlai-miss-euro-104417309.html|title=Hungary's Szoboszlai to miss Euro 2020 after injury hiatus|website=sports.yahoo.com|date={{dat|2021|6|1||bez}}|access-date={{dat|2023|7|3||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2023|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230703082429/https://uk.sports.yahoo.com/news/soccer-hungarys-szoboszlai-miss-euro-104417309.html}}</ref> Piedalījies [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] čempions: 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kausa]] ieguvējs: 2018–19, 2019–20, 2020–21 '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvējs: 2021–22, 2022–23 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2023–24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l</ref> '''Individuālie''' * [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] sezonas labākais spēlētājs: 2019–20 * Ungārijas gada sportists: 2020<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://m4sport.hu/magyar-foci/cikk/2021/01/11/szoboszlai-es-karakas-az-ev-sportoloi-rossi-es-valogatottja-is-gyozott/|title=Szoboszlai és Karakas az Év sportolói, Rossi és válogatottja is győzött |website=m4sport.hu|date={{dat|2021|1|11||bez}}|access-date={{dat|2023|7|3||bez}}|language=hu}}</ref> * Ungārijas gada futbolists: 2022<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nemzetisport.hu/egyeb_egyeni/elismeres-ok-lettek-2022-legjobbjai-sportagankent-2929311|title=Elismerés: ők lettek 2022 legjobbjai sportáganként a szövetségek szerint |website=nemzetisport.hu|date={{dat|2022|12|13||bez}}|access-date={{dat|2023|7|3||bez}}|language=hu}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Soboslai, Dominiks}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Fejēras meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] j89rrdyt3w148zk2d5lt1sghqq8jxmj 0 495373 4542033 4372469 2026-10-31T10:48:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4542033 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 79. Zelta globusa balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | host = | date = {{dat|2022|1|9|N|bez}} | location = | winner = "Labākā drāmas filma":<br />"[[Suņa spēks]]"<br />"Labākais mūzikls vai kinokomēdija":<br />"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | previous = [[78. Zelta globusa balva|78.]] | main = [[Zelta globusa balva]] | next = [[80. Zelta globusa balva|80.]] }} '''79. [[Zelta globusa balva]]''' tika pasniegta labākajām [[2021. gads kino|2021. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija|Holivudas Ārvalstu preses asociācija]] (HFPA). Ceremonija notika {{dat|2022|1|9||bez}}.<ref name="variety202110">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|last=Littleton|first=Cynthia|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 15, 2021}}</ref> Nominācijas {{dat|2021|12|13||bez}} paziņoja reperis ''[[Snoop Dogg]]'' un HFPA prezidente Helēna Hoena.<ref name="variety202110"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.indiewire.com/2021/12/golden-globe-nominations-2022-see-full-list-1234685129/ |title=Golden Globe Nominations: 'Licorice Pizza,' 'Squid Game,' 'West Side Story,' and More |last=Lattanzio |first=Ray |date=December 13, 2021 |work=[[IndieWire]] |access-date=December 13, 2021}}</ref> Pirmo reizi kopš [[65. Zelta globusa balva|2008. gada]] nenotika ierastā televīzijas translācija. Ņemot vērā HFPA nepietiekamos centienus novērst organizācijas biedru [[Dažādība|daudzveidību]], dažādas plašsaziņas līdzekļu organizācijas, aktieri un citi radošie darbinieki boikotēja ceremoniju, tādējādi televīzijas kanāls NBC atteicās pārraidīt balvas pasniegšanas ceremoniju. Kā rezultātā HFPA izvēlējās ceremoniju rīkot privātā gaisotnē, uzaicinot organizācijas biedrus un sponsorus, un sabiedrībai rezultāti tika paziņoti, izmantojot Zelta globusa [[Sociālais medijs|sociālos medijus]]. Filmas "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" un "[[Suņa spēks]]" katra saņēma septiņas nominācijas. "Suņa spēks", [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" un HBO seriāls "[[Pēctecība]]" katrs ieguva trīs balvas. [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] kļuva par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] personu, kas ieguvusi Zelta globusa balvu par tēlojumu, iegūstot balvu kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā" par Blankas Rodrigesas-Evangelistas lomu seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ausiello |first=Michael |date=May 10, 2021 |title=Golden Globes Cancelled: NBC Scraps 2022 Ceremony As Backlash Grows |url=https://www.today.com/popculture/mj-rodriguez-becomes-1st-trans-actress-win-golden-globe-rcna11559|work=[[Today (American TV program)|Today Show]] |access-date=January 10, 2021}}</ref> == Boikots == 2021. gada 10. maijā, [[NBC]] paziņoja, ka nepārraidīs šo ceremoniju, lai kopā ar vairākiem citām mediju kompānijām atbalstītu HFPA boikotu par tās nepietiekamajiem centieniem risināt biedru daudzveidību organizācijā, bet būs atvērts sadarbībai un ceremonijas translācijai televīzijā 2023. gadā, ja HFPA sekmīgi centīsies veikt reformas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvline.com/2021/05/10/golden-globes-cancelled-nbc-2022-ceremony-controversy/|title=Golden Globes Cancelled: NBC Scraps 2022 Ceremony As Backlash Grows|last=Ausiello|first=Michael|website=TVLine|access-date=October 16, 2021|date=May 10, 2021}}</ref> Pēc šiem notikumiem HFPA publicēja savu reformu grafiku, kurā process tiks pabeigts līdz otrai augusta nedēļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/05/hfpa-statement-timeline-for-reforms-1234753506/|title=HFPA Board Issues Statement On Golden Globes Controversy & Sets Timeline For Reforms: "Top Priority For Our Organization"|last=Pedersen|first=Erik|website=Deadline|access-date=May 10, 2021|date=May 10, 2021|language=en}}</ref> 1. oktobrī HFPA publicēja 21 jaunu biedru sarakstu, kurus tā pieņēma darbā saskaņā ar šīm reformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/awards/news/golden-globes-hfpa-2021-new-members-1235078322/|title=Hollywood Foreign Press Association Adds 21 New Members With Emphasis on Diversity|last=Clayton|first=Davis|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 1, 2021}}</ref> Pēc tam HFPA 15. oktobrī paziņoja, ka joprojām plāno rīkot 79. Zelta globusa balvas pasniegšanas ceremoniju 2022. gada 9. janvārī, ar translāciju televīzijā vai bez tās. Joprojām nav skaidrs, vai NBC un citi mediju uzņēmumi, kā arī tie aktieri un citi radošie cilvēki, kas viņus atbalsta, turpinās boikotēt ceremoniju.<ref name="variety202110" /> Pēc nomināciju paziņošanas laikraksts ''[[The New York Times]]'' rakstīja, ka HPFA izvēle liecina par uzlabojumiem, lai sasniegtu mērķi dažādot sevi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Buchanan |first=Kyle |date=December 13, 2021 |title=Golden Globes Nominations 2022: The Complete List |language=en |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2021/12/13/movies/golden-globes-nominees-list.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/12/13/movies/golden-globes-nominees-list.html |archive-date=2021-12-28 |access-date=December 21, 2021 |issn=0362-4331}}</ref> taču laikraksts kopā ar daudzām citu izdevumu publikācijām apšaubīja to efektivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Sonia |last1=Rao |first2=Helena |last2=Andrews-Dyer |title=Golden Globe nominations 2022: The award show everyone thought was gone is back with new nods |language=en |work=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/arts-entertainment/2021/12/13/golden-globe-nominations-2022/ |access-date=December 21, 2021 |issn=0190-8286}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rich |first=Katey |title=Golden Globe Nominations 2022: See the Full List of Nominees |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2021/12/golden-globe-nominations-2022-list |access-date=December 21, 2021 |work=[[Vanity Fair]] |language=en}}</ref> Ja HFPA nespēs atrast apraides partneri, kas aizstātu NBC, tā būtu pirmā reize kopš [[36. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas 1979. gadā, kad ceremonijai nebūtu televīzijas apraides un [[65. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas 2008. gadā, kad nenotika tradicionālā balvu pasniegšanas ceremonija.<ref name="variety202110"/><ref name="yahoo">{{Tīmekļa atsauce |first=Conchita |last=Widjojo |date=December 13, 2021 |title=What's Going on With the 2022 Golden Globes? |url=https://news.yahoo.com/going-2022-golden-globes-195750997.html |access-date=December 13, 2021 |work=[[Women's Wear Daily]] |publisher=[[Yahoo!]] |language=en}}</ref> == Grafiks == {| class="wikitable" !Datums <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-dates-and-timetable-79th-golden-globe-awards|title=The HFPA Announces Dates and Timetable for the 79th Golden Globe Awards|website=www.goldenglobes.com|access-date=October 16, 2021|archive-date={{dat|2021|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211019163921/https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-dates-and-timetable-79th-golden-globe-awards}}</ref> ! Pasākums |- | 2021. gada 13. decembris | Nomināciju paziņošana |- | 2021. gada 17. decembris | Noslēguma biļeteni nosūtīti visiem HFPA biedriem |- | 2022. gada 3. janvāris | Galīgo biļetenu saņemšanas termiņš |- | 2022. gada 9. janvāris | 79. Zelta globusa balvas pasniegšana |} == Laureāti un nominācijas == [[Attēls:TechCrunch Disrupt 2019 (48834434641) (cropped).jpg|thumb|150px|[[Vills Smits]], labākais aktieris drāmas filmā]] [[Attēls:Nicole Kidman Cannes 2017 6.jpg|thumb|150px|[[Nikola Kidmena]], labākā aktrise drāmas filmā]] [[Attēls:Andrew Garfield by Gage Skidmore (cropped).jpg|thumb|150px|[[Endrū Gārfīlds]], labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]] [[Attēls:Kodi Smit-McPhee by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Kodijs Smits-Makfī]], labākais otrā plāna aktieris]] [[Attēls:Ariana DeBose for Bibhu Mohapatra, September 2020.png|thumb|150px|[[Ariāna DeBose]], labākā otrā plāna aktrise]] [[Attēls:Jeremy Strong 2014.jpg|thumb|150px|[[Džeremijs Strongs]], labākais aktieris drāmas seriālā]] [[Attēls:Mj Rodriguez Christmas Lives Within You 2020.png|thumb|150px|[[Mikaela Džaje Rodrigesa]], labākā aktrise drāmas seriālā]] [[Attēls:Jason Sudeikis 2011 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džeisons Sudeikis]], labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Jean Smart by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Džīna Smārta]], labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Michael Keaton Face.jpg|thumb|150px|[[Maikls Kītons]], labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Kate Winslet at the 2017 Toronto International Film Festival (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Vinsleta]], labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Sarah Snook Saphires (cropped).jpg|thumb|150px|[[Sāra Snuka]], labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā]] === Kino === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākā spēlfilma |- !style="width=50%" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Drāma]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Mūzikls vai kinokomēdija]] |- | valign="top" | * '''"[[Suņa spēks]]"''' ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''[[CODA]]'' ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** ''[[King Richard]]'' | valign="top" | * '''"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** "[[Lakricas pica]]" ** "[[Neskaties augšup]]" ** "[[Sirano]]" ** ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā |- ! [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Vills Smits]] par [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] lomu filmā ''[[King Richard]]''''' ** [[Havjers Bardems]] par [[Desi Arnass|Desī Arnasa]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Benedikts Kamberbačs]] par Fila Bērbanka lomu filmā "[[Suņa spēks]]" ** [[Denzels Vašingtons]] par [[Makbets (tēls)|Makbeta]] lomu filmā ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' ** [[Maheršala Ali]] par Kemerona Tērnera lomu filmā ''[[Swan Song (filma)|Swan Song]]'' | valign="top" | * '''[[Nikola Kidmena]] par [[Lūsīla Bola|Lūsīlas Bolas]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]''''' ** [[Džesika Česteina]] par [[Temija Feja Mesnere|Temijas Fejas Bekeres]] lomu filmā ''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' ** [[Kristena Stjuarta]] par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu filmā "[[Spensere (filma)|Spensere]]" ** ''[[Lady Gaga]]'' par [[Patrīcija Redžāni|Patrīcijas Redžāni]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Olīvija Kolmane]] par Ledas Karūzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā |- ! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Endrū Gārfīlds]] par [[Džonatans Larsons|Džonatana Larsona]] lomu filmā ''[[Tick, Tick... Boom!]]''''' ** [[Entonijs Ramoss]] par Usnavi de la Vegas lomu filmā ''[[In the Heights]]'' ** [[Kūpers Hofmans]] par Gērija Valentaina lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Dr. Rendala Mindija lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Pīters Dinklidžs]] par [[Sirano de Beržeraks|Sirano de Beržeraka]] lomu filmā "[[Sirano]]" | valign="top" | * '''[[Reičela Zeglere]] par Marijas Vaskezas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Alāna Haima]] par Alanas Keinas lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Dženifere Lorensa]] par Keitas Dibiaskijas lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Emma Stouna]] par Estellas/[[Kruella De Vila|Kruellas De Vilas]] lomu filmā "[[Kruella]]" ** [[Mariona Kotijāra]] par Ennas Defransnu lomu filmā "[[Anete (filma)|Anete]]" |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Kodijs Smits-Makfī]] par Pītera Gordona lomu filmā "[[Suņa spēks]]"''' ** [[Bens Afleks]] par Čārlija Moringera lomu filmā ''[[The Tender Bar]]'' ** [[Džeimijs Dornins]] par Pa lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kīrens Haindzs]] par Popa lomu filmā "Belfāsta" ** [[Trojs Kotsars]] par Frenka Rosī lomu filmā ''[[CODA]]'' | valign="top" | * '''[[Ariāna DeBose]] par Anitas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Āndžanu Elisa]] par [[Orasīna Praisa|Orasīnas Praisa]] lomu filmā ''[[King Richard]]'' ** [[Katrīna Balfa]] par Ma lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kirstena Dansta]] par Rouzas Gordones lomu filmā "[[Suņa spēks]]" ** [[Ruta Nega]] par Klēras Belēvas lomu filmā ''[[Passing]]'' |- ! colspan=2 | Pārējās |- ! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] ! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Džeina Kempione]] — "[[Suņa spēks]]"''' ** [[Denī Vilnēvs]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** [[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' ** [[Stīvens Spīlbergs]] — "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | valign="top" | * '''[[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]"''' ** [[Ādams Makejs]] — "[[Neskaties augšup]]" ** [[Ārons Sorkins]] — ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Džeina Kempione]] — "[[Suņa spēks]]" ** [[Pols Tomass Andersons]] — "[[Lakricas pica]]" |- ! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]] ! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Hanss Cimmers]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** [[Alberto Iglesiass]] — "[[Paralēlās mātes]]" ** [[Džonijs Grīnvuds]] — "[[Suņa spēks]]" ** [[Aleksandrs Desplā]] — "[[Francijas Vēstnesis]]" ** [[Žermēna Franko]] — "[[Enkanto]]" | valign="top" | * '''''[[No Time to Die (dziesma)|No Time to Die]]'' ([[Billija Ailiša]] un [[Fineass O'Konels]]) — "[[Nav laiks mirt]]"''' ** ''[[Be Alive]]'' ([[Bejonse Noulza]] un ''Dixson'') — ''[[King Richard]]'' ** ''Dos Oruguitas'' ([[Lins Manuels Miranda]]) — "[[Enkanto]]" ** ''Down to Joy'' ([[Vans Morisons]]) — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''Here I Am (Singing My Way Home)''<br />([[Džeimijs Hārtmens]], [[Dženifere Hadsone]] un [[Kerola Kinga]]) — ''[[Respect]]'' |- ! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] ! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''"[[Enkanto]]"''' ** "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ** "[[Luka]]" ** ''My Sunny Maad'' ** "[[Raja un pēdējais pūķis]]" | valign="top" | * '''"[[Brauc ar manu auto]]" ([[Japāna]])''' ** "[[Varonis (filma)|Varonis]]" ([[Irāna]]) ** ''[[Compartment No. 6]]'' (''Hytti nro 6'', [[Somija]]) ** "[[Paralēlās mātes]]" ([[Spānija]]) ** "[[Tā bija Dieva roka]]" ([[Itālija]]) |} === Filmas ar vairākām nominācijām === Šīs filmas saņēmušas vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |+ !Nominācijas !Filmas |- | rowspan="2" style="text-align:center| 7 | "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- | "[[Suņa spēks]]" |- | rowspan="4" style="text-align:center| 4 | "[[Neskaties augšup]]" |- | ''[[King Richard]]'' |- | "[[Lakricas pica]]" |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- | rowspan="3" style="text-align:center| 3 | ''[[Being the Ricardos]]'' |- | "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- | "[[Enkanto]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center| 2 | ''[[CODA]]'' |- | "[[Sirano]]" |- | ''[[The Lost Daughter]]'' |- | "[[Paralēlās mātes]]" |- | ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |} === Filmas ar vairākām uzvarām === Šīs filmas ieguvušas vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |+ !Uzvaras !Filmas |- | rowspan="2" style="text-align:center| 3 | "[[Suņa spēks]]" |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākais seriāls |- !style="width=50%" | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]] |- | valign="top" | * '''"[[Pēctecība]]" ([[HBO]])''' ** "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') (''[[Netflix]]'') ** ''[[Pose]]'' ([[FX (TV kanāls)|FX]]) ** ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') ** ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') | valign="top" | * '''''[[Hacks]]'' (''[[HBO Max]]'')''' ** ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') ** ''[[Reservation Dogs]]'' (''[[FX on Hulu]]'') ** "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** "[[Varenie]]" (''The Great'') (''[[Hulu]]'') |- ! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]] |- | colspan=2 style="vertical-align:top;" | * '''''[[The Underground Railroad]]'' (''[[Amazon Prime Video|Prime Video]]'')''' ** ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'') ** ''[[Impeachment: American Crime Story]]'' (FX) ** ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā |- ! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeremijs Strongs]] par Kendala Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO)''' ** [[Billijs Porters]] par Preja Tella lomu seriālā ''[[Pose]]'' (FX) ** [[Braians Kokss]] par Logana Roja lomu seriālā "Pēctecība" (HBO) ** [[Lī Džons Dže]] par Sona Gi Huna lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') ** [[Omars Si]] par Asāna Diopa lomu seriālā "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') (''Netflix'') | valign="top" | * '''[[Mikaela Džaje Rodrigesa]] par Blankas Rodrigesas Evandželistas lomu seriālā ''[[Pose]]'' (FX)''' ** [[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''Apple TV+'') ** [[Elizabete Mosa]] par Džūnas Osbornas lomu seriālā "[[Kalpones stāsts]]" (''The Handmaid's Tale'') (''Hulu'') ** [[Kristīne Baranski]] par Daienas Lokhārtas lomu seriālā ''[[The Good Fight]]'' (''[[Paramount+]]'') ** [[Uzo Aduba]] par Brūkas Teilores lomu seriālā "[[Ārstēšana (seriāls)|Ārstēšana]]" (''In Treatment'') (HBO) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā |- ! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeisons Sudeikis]] par Teda Laso lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'')''' ** [[Entonijs Andersons]] par Andrē Džonsona lomu seriālā ''[[Black-ish]]'' ([[American Broadcasting Company|ABC]]) ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā ''Only Murders in the Building'' (''Hulu'') ** [[Nikolass Holts]] par [[Pēteris III|Pētera III]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''Hulu'') ** [[Stīvs Mārtins]] par Cārlza Heidena Sevedža lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā ''Hacks'' (''HBO Max'')''' ** [[Elle Feninga]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''Hulu'') ** [[Hanna Einbindere]] par Avas Denjelas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''HBO Max'') ** [[Iza Reja]] par Izas Dī lomu seriālā "[[Kā baltais zvirbulis]]" (''Insecure'') (HBO) ** [[Treisija Elisa Rosa]] par Reinbovas Džonsones lomu seriālā ''[[Black-ish]]'' (ABC) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Maikls Kītons]] par Semjuels Finikss lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'')''' ** [[Jūens Makgregors]] par [[Halsons|Halsona]] lomu seriālā ''[[Halston]]'' (''Netflix'') ** [[Oskars Aizeks]] par Džonatans Levijs lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Pols Betanijs]] par [[Vīzija (tēls)|Vīzijas]] lomu miniseriālā ''[[WandaVision]]'' (''[[Disney+]]'') ** [[Tahars Rahīms]] par [[Čārlzs Sobradžs|Čārlza Sobradža]] lomu seriālā ''[[The Serpent]]'' (''Netflix'') | valign="top" | * '''[[Keita Vinsleta]] par Mariannas Šīanas lomu miniseriālā "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO)''' ** [[Džesika Česteina]] par Mira Filipsas lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Elizabete Olsena]] par [[Vanda Maksimova|Vandas Maksimovas / Sārtās raganas]] lomu miniseriālā ''[[WandaVision]]'' (''Disney+'') ** [[Mārgareta Kuelija]] par Aleksas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** [[Sintija Erīvo]] par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomu seriālā ''[[Genius: Aretha]]'' (''[[National Geographic (TV kanāls)|National Geographic]]'') |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[O Jonsu]] par O Ilnams lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'')''' ** [[Billijs Kradaps]] par Korija Elisona lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''Apple TV+'') ** [[Brets Goldsteins]] par Rojs Kents lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Kīrans Kalkins]] par Romāna Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO) ** [[Marks Duplass]] par Čārlija Bleka lomu seriālā ''The Morning Show'' (''Apple TV+'') | valign="top" | * '''[[Sāra Snuka]] par Šivas Rojas lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO)''' ** [[Dženifere Kulidža]] par Tanjas Makvidas lomu seriālā "[[Baltais lotoss]]" (HBO) ** [[Endija Makdovela]] par Polas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** [[Hanna Vedingema]] par Rebekas Veltones lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Keitlīna Dīvere]] par Betsijas Malumas lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'') |} === Televīziju projekti ar vairākām nominācijām === Šie televīziju projekti saņēmuši vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | style="text-align:center| 5 | "[[Pēctecība]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center| 4 | ''[[The Morning Show]]'' |- | "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') |- | rowspan="7" style="text-align:center| 3 | ''[[Dopesick]]'' |- | "[[Varenie]]" (''The Great'') |- | ''[[Hacks]]'' |- | ''[[Maid]]'' |- | ''[[Only Murders in the Building]]'' |- | ''[[Pose]]'' |- | ''[[Squid Game]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center| 2 | ''[[Black-ish]]'' |- | "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') |- | "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') |- | ''[[Scenes from a Marriage]]'' |- | ''[[WandaVision]]'' |} === Televīziju projekti ar vairākām uzvarām === Šie televīziju projekti ieguvuši vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Uzvaras ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | rowspan="1" style="text-align:center | 3 || "[[Pēctecība]]" |- | rowspan="1" style="text-align:center | 2 || ''[[Hacks]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.youtube.com/watch?v=KmMopLdC0FM Oficiālais ''YouTube'' kanāls] {{Zelta globusa balva}} [[Kategorija:2021. gada kino balvas|zelta globuss]] [[Kategorija:Zelta globusa balva]] 0rskzgmto47hm1jk7draum3ckck3ynr 0 498066 4542054 4375868 2026-10-31T11:11:37Z Bendžamins 76862 4542054 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Torstens Finks | image = 20160714 EL Austria vs Kukesi 1622.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|10|29}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Dortmunde|td=Vācija}} | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | height = 181 | youthyears1 = 1976—1983 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} SV Roland Marten | youthyears2 = 1983—1986 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} Dortmundes "Borussia" | years1 = 1989—1994 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} Dortmundes "Borussia" | caps1 = 162 | goals1 = 26 | years2 = 1994—1997 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} Karlsruher SC | caps2 = 92 | goals2 = 11 | years3 = 1997—2003 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps3 = 150 | goals3 = 4 | years4 = 2003—2006 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] II | caps4 = 86 | goals4 = 6 | totalcaps = 490 | totalgoals = 47 | manageryears1 = 2006—2007 | managerclubs1 = {{flaga|Austrija}} [[Zalcburgas „Red Bull”]] | manageryears2 = 2008—2009 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Ingolstadt 04]] | manageryears3 = 2009—2011 | managerclubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | manageryears4 = 2011—2013 | managerclubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | manageryears5 = 2015 | managerclubs5 = {{flaga|Kipra}} [[Nikosijas APOEL|APOEL]] | manageryears6 = 2015—2018 | managerclubs6 = {{flaga|Austrija}} Vīnes „Austria” | manageryears7 = 2018—2019 | managerclubs7 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]] | manageryears8 = 2019—2020 | managerclubs8 = {{flaga|Japāna}} Vissel Kobe | manageryears9 = 2022 | managerclubs9 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | manageryears10 = 2022 | managerclubs10 = {{flaga|UAE}} [[Al Nasr SC]] | managerclubs11 = {{flaga|Beļģija}} [[Sint-Truidense VV|Sint-Truidense]] | manageryears11 = 2023—2024 | managerclubs12 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | manageryears12 = 2024—2025 | managerclubs13 = {{flaga|Turcija}} [[Samsunspor]] | manageryears13 = 2026 }} '''Torstens Finks''' ({{val|de|Thorsten Fink}}; dzimis 1967. gada 29. oktobrī) ir [[Vācija]]s futbola [[treneris]] un bijušais [[Futbols|futbolists]]. Kopš 2024. gada Finks ir [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]s komandas ''[[KRC Genk|Genk]]'' galvenais treneris. == Karjera == Finks savu karjeru uzsāka [[Dortmundes "Borussia"|Dortmundes Borussia]] rezerves komandā, bet pēc tam pārcēlās uz SG Wattenscheid 09, kur 1990. gadā viņš palīdzēja klubam pakāpties uz Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]]. Pēc kluba izkrišanas no Bundeslīgas 1994. gadā, Finks pārcēlās uz Karlsruher SC, kur pavadīja trīs sezonas kā pamatsastāva spēlētājs. Pateicoties labajam sniegumam, 1997. gadā nopelnīja pāreju uz Vācijas veiksmīgāko klubu [[Minhenes "Bayern"]]. Pēc tam Finks Bayern klubā pavadīja septiņas sezonas, no kurām piecas bija pamatsastāva spēlētājs, taču 2002. gadā viņš zaudēja vietu sākumsastāvā un 2003. gada februārī jau tika pārcelts uz kluba dublieriem, kas spēlēja Vācijas trešajā līgā — Regionalliga. 2003. gada aprīļa beigās Finks spēja atgriezties Bundeslīgas sastāvā, taču 2003.—2004. gada sezonā viņš atkal kļuva par regulāru spēlētāju Bayern dublieros, un Bundeslīgā tikai vienu reizi, kas bija pēdējā, izgāja uz maiņu pret VfL Wolfsburg 2003. gada septembrī. Līgums ar Bayern komandu beidzās 2004. gada jūnijā, taču pēc tam Finks vēl divas sezonas turpināja spēlēt kluba dublieros, bet pēc 2005.—2006. gada sezonas beigām Finks noslēdza spēlētāja karjeru pēc tam, kad guva [[Skrimslis|skrimšļa]] bojājumu [[Ceļa locītava|ceļgalā]]. Spēlējot Bayern pirmajā komandā, Finks palīdzēja komandai sasniegt 1999. gada Čempionu līgas finālu pret [[Manchester United FC|Manchester United]], kad Bayern dramatiski zaudēja ar 2:1, kompensācijas laikā ielaižot divus vārtus. Šajā spēlē Finks izgāja uz maiņu spēles beigās, taču 91. minūtē viņa veiktais izklupiens noveda pie "United" izlīdzinājuma, kā rezultātā bumba nonāca pie [[Raiens Gigss|Raiena Gigsa,]] kura sitienu vārtu guvumā pārvērta [[Tedijs Šerinhems|Tedijs Šeringems]]. Tomēr Finkam pēc diviem gadiem tomēr izdevās izcīnīt Čempionu līgas kausu, jo Bayern 2001. gada Čempionu līgas finālā ar soda sitieniem uzvarēja [[Valencia CF]], lai gan viņš šajā mačā nepiedalījās. Tāpat viņš ar klubu izcīnīja četrus Bundeslīgas čempionu titulus un trīs [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausus.]] 1989. gadā aizvadīja 1 spēli Rietumvācijas U-21 izlasē. == Trenera karjera == === Karjeras sākums === Vēl spēlējot Bayern komandā, 2005. gada decembrī viņš absolvēja Ķelnes Sporta universitāti, iegūstot trenera profesiju. No 2006. gada 5. septembra viņš sāka trenēt [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] rezerves komandu. [[Lotārs Mateuss|Pēc]] galvenā trenera [[Džovanni Trapatoni]] asistenta [[Lotārs Mateuss|Lotāra Meteusa]] aiziešanas, Finks ieņēma viņa vietu un kļuva par viņa jauno palīgu. Finks 2008. gadā stājās [[Ingolstadt 04]] galvenā trenera amatā, aizstājot Jirgenu Presu. Viņa pirmā spēle noslēdzās ar 3:1 uzvaru pret VfB Stuttgart II.<ref name="2007—08 season">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/regionalliga/rlligen/regionalliga-sued-37/2007-08/fc-ingolstadt-04-7659/vereinstermine.html|title=FC ingolstadt 04|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=11 February 2017|language=de}}</ref> Ingolštate 2007.—2008. gada sezonu noslēdza otrajā vietā.<ref name="2007—08 league table">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/regionalliga/rlligen/regionalliga-sued-37/2007-08/34/0/spieltag.html|title=Regionalliga Süd (2000—2008) - Spieltag / Tabelle|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=11 February 2017|language=de}}</ref> 2008.—2009. gada sezonu Ingolštate sāka ar zaudējumu Vācijas kausa izcīņas pirmajā kārtā pret [[Hamburger SV]].<ref name="2008—09 season">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/2bundesliga/vereine/2-bundesliga/2008-09/fc-ingolstadt-04-7659/vereinstermine.html|title=FC Ingolstadt 04|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=11 February 2017|language=de}}</ref> Finks tika atlaists 2009. gada 22. aprīlī.<ref name="ingolstadtsacking">{{Ziņu atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/2bundesliga/startseite/507604/artikel_fci-trennt-sich-von-fink.html|title=FCI trennt sich von Fink|work=kicker|access-date=8 February 2013|date=22 April 2009|language=de}}</ref> Finks finišēja ar 16 uzvarām, 11 neizšķirtiem un 17 zaudējumiem.<ref name="FC Ingolstadt 04 - Trainerhistorie">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2015-16/fc-ingolstadt-04-7659/trainer.html|title=FC Ingolstadt 04|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=10 November 2015|language=de}}</ref> Viņa pēdējā mačā tika piedzīvots zaudējums ar 3:2 pret [[SC Freiburg]] .<ref name="2008—09 season" /> Ingolštate atradās 17. vietā, kad Finks tika atlaists.<ref name="2008—09 league table">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/2bundesliga/spieltag/2-bundesliga/2008-09/28/0/spieltag.html|title=2. Bundesliga - Spieltag / Tabelle|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=11 February 2017|language=de}}</ref> === FC Basel === 2009. gada vasarā Finks tika iecelts par [[FC Basel]] galveno treneri, aizstājot Kristianu Grosu.<ref name="baseljob">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcb.ch/news/show/byItemID//10044/22333/16/7|title=Thorsten Fink ist der neue Cheftrainer des FCB|publisher=FC Basel|access-date=23 May 2011|date=9 June 2009|language=de|archive-date={{dat|2011|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110716092147/http://www.fcb.ch/news/show/byItemID//10044/22333/16/7}}</ref><ref name="fcb 2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcb.ch/news/show/byItemID/-/10044/22371|title=FCB ergänzt Trainer Team|publisher=FC Basel 1893|access-date=1 January 2012|date=16 June 2009|language=de|archive-date={{dat|2011|12|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111221070142/http://www.fcb.ch/news/show/byItemID/-/10044/22371}}</ref> Pirmajā spēlē piedzīvoja zaudējumu ar 2:0 pret [[FC St. Gallen]]. 2009.-2010. gada sezonā neskatoties uz vājo sezonas sākumu, Finksa komanda spēja parādīt labu sniegumu un izcīnīja 2010. gada Superlīgas titulu<ref name="2009—10 league table">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldfootball.net/schedule/sui-super-league-2009-2010-spieltag/36/|title=Switzerland » Super League 2009/2010 » 36. Round|publisher=World Football|access-date=14 February 2017}}</ref> sezonas pēdējā dienā ar uzvaru izbraukumā pret favorītiem [[BSC Young Boys]]. Kopā ar Finku Bāzele izcīnīja arī 2011. gada Superlīgas titulu un 2011. gada Uhrencup. Finks pameta klubu 2011. gada oktobrī.<ref name="hamburgerjob">{{Ziņu atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/startseite/559162/artikel_bestaetigt_fink-uebernimmt-hsv.html|title=Bestätigt: Fink übernimmt HSV|work=kicker|access-date=8 February 2013|date=13 October 2011|language=de}}</ref> Viņa pēdējā spēlē ar Bāzeli bija Šveices kausa izcīņā, kurā ar 5:1 uzvarēja FC Schötz.<ref name="2011—12 season">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldfootball.net/teams/fc-basel/2012/3/|title=FC Basel » Fixtures & Results 2011/2012|publisher=World Football|access-date=14 February 2017|archive-date={{dat|2021|12|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211202190052/https://www.worldfootball.net/teams/fc-basel/2012/3/}}</ref> Interesanti, ka spēlētājs Fveo Tembo pameta [[FC Basel]] pēc tam, kad apsūdzēja kluba treneri Torstenu Finku par rasistisku izteikumu pret viņu treniņa laikā. Tiek ziņots, ka Finks ir teicis kādam līdzstrādniekam "nocelt pērtiķi no koka".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsp.ro/fotbal/liga-1/fotbalistul-dorit-de-becali-a-regresat-in-cariera-dupa-ce-a-fost-victima-rasismului-jos-cu-maimuta-din-copac-364947.html|title=Fotbalistul dorit de Becali a regresat în carieră după ce a fost victima rasismului: "Jos cu maimuţa din copac!"|publisher=Gazeta Sporturilor|website=gsp.ro|access-date=9 October 2012|language=ro}}</ref> === Hamburger SV === 2011. gada 13. oktobrī Finks parakstīja līgumu ar [[Hamburger SV]], lai līdz 2014. gadam vadītu Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas klubu,]]<ref name="hamburgerjob"/> kad komanda bija nonākusi izkrišanas zonā ar sešiem zaudējumiem pirmajās astoņās spēlēs. Viņa pirmā spēle bija neizšķirts 1:1 pret [[VfL Wolfsburg]].<ref name="Hamburger SV 2011—12 season">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2011-12/hamburger-sv-12/vereinstermine.html|title=Hamburger SV|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=11 February 2017|language=de}}</ref> HSV pirmajās deviņās spēlēs Finka vadībā palika nepārspēta, ziemas pārtraukumā dodoties trīspadsmitajā vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2011-12/17/1143434/spielinfo_hamburger-sv-12_fc-augsburg-91.html|title=Amsif rettet FCA einen Punkt|work=kicker|access-date=5 June 2013}}</ref> Sezonas beigās komanda ieņēma piecpadsmito vietu, izvairoties no izkrišanas zonas ar piecu punktu starpību.<ref name="2011—12 league table">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2011-12/34/0/spieltag.html|title=1. Bundesliga - Spieltag / Tabelle|access-date=28 May 2015|language=de}}</ref> 2012.—2013. gadā HSV spēlēja daudz pārliecinošāk un stabilāk, kā rezultātā noslēdza sezonu augstajā septītajā vietā, nedaudz pietrūkstot, lai nokļūtu Eiropas kausu zonā.<ref name="2012—13 league table">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2012-13/34/0/spieltag.html|title=1. Bundesliga - Spieltag / Tabelle|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=11 February 2017|language=de}}</ref> Šajā sezonā lielu lomu spēlēja [[Artjoms Rudņevs]] un viņa partneris [[Sons Hinmins]]. Tomēr sezonas gaitā Hamburga Vācijas kausa izcīņas pirmajā kārtā piedzīvoja zaudējumu Karlsruher SC.<ref name="2012—13 season">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2012-13/hamburger-sv-12/vereinstermine.html|title=Hamburger SV|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=11 February 2017|language=de}}</ref> Komanda piedzīvoja arī lielāko sakāvi kluba vēsturē Bundeslīgā, ar 9:2 [[Allianz Arena|Allianz arēnā]] [[Minhenes "Bayern"|zaudējot FC Bayern Munich]] .<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://espnfc.com/news/story/_/id/1395258/hamburg-chief-carl-jarchow-calls-for-action-after-bayern-drubbing?src=mobile&cc=3436|title=Hamburg chief: Bayern defeat 'disgraceful'|work=ESPN|access-date=5 June 2013|date=1 April 2013}}</ref> Pēc katastrofāliem rezultātiem, kuru laikā Hamburger SV savās pirmajās piecās 2013.—2014. gada bundeslīgas sezonas spēlēs savāca tikai četrus punktus un klubam bija 15. vietā līgas tabulā, Finks tika atlaists nekavējoties 2013. gada 16. septembrī.<ref name="hamburgsacking">{{Ziņu atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/startseite/592237/artikel_hsv-trennt-sich-sofort-von-fink.html|title=HSV trennt sich sofort von Fink|work=kicker|access-date=17 September 2013|date=16 September 2013|language=de}}</ref> "Mēs vairs nebijām pārliecināti, ka Torstens Finks spēj mainīt komandu, un tāpēc mēs pieņēmām šādu lēmumu (atlaist Finku). Ir arī skaidrs, ka viņam bija "ārējās problēmas", kas varēja veicināt viņa sliktos rezultātus. Viņa pēdējā spēlē HSV ar 6:2 [[Dortmundes "Borussia"|piekāpās Dortmundes Borussia]].<ref name="2013—14 season">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2013-14/hamburger-sv-12/vereinstermine.html|title=Hamburger SV|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=11 February 2017|language=de}}</ref> HSV kopā ar Finku 68 mačos piedzīvoja 23 uzvaras, 18 neizšķirtus un 27 zaudējumus.<ref name="Hamburger SV - Trainerhistorie">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2014-15/hamburger-sv-12/trainer.html|title=Hamburger SV|publisher=kicker|website=kicker.de|access-date=28 May 2015|language=de}}</ref> Vēlāk savas karjeras laikā Finks trenēja tādus klubus, kā Kipras [[Nikosijas APOEL|APOEL]], [[Vīnes "Austria"]], [[Grasshopper Club Zürich]] un Japānas klubu "Vissel Kobe". == Apbalvojumi == === Kā spēlētājs === '''Minhenes Bayern''' * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]: 1998.—1999., 1999.—2000., 2000.—2001., 2002.—2003. * [[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]]: 1997—1998, 1999—2000, 2002—2003 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2000.—2001. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2000.—2001]] * [[Starpkontinentālais kauss]]: 2001 === Kā treneris === '''Bāzele''' * [[Šveices Superlīga]]: 2009—2010, 2010—2011 * Šveices kauss: 2009.—2010 '''Vissel Kobe''' * Imperatora kauss: 2019 * Japānas Superkauss: 2020<ref name="JapaneseSuperCup">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/japanese-j1-league/story/4049174/andres-iniesta-lifts-japan-super-cup-after-nine-straight-pen-misses|title=Andres Iniesta lifts Japan Super Cup after nine straight pen misses|website=ESPN|access-date=8 February 2020|date=8 February 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Finks, Torstens}} [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Karlsruher SC spēlētāji]] guuzzw316bkp81p5tit362zjantwdee 0 499278 4541705 4512174 2026-10-30T15:08:05Z Pirags 3757 /* Pēc pārveides */ 4541705 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Komsomolske virzienā, par jaunatnes nodarbinātību Latviešu SSR.jpg|thumb|250px|[[Latvijas PSR]] komjaunatnes ceļa zīme par nosūtīšanu darbā uz [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabalu]] [[KPFSR]] (1972).]] '''Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS)''', sākotnēji '''Latvijas Komunistiskā Darba Jaunatnes Savienība (LKDJS)''', bija 1919. gadā dibināta [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[jaunatne]]s organizācija. == Vēsture == Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada aprīlī Latvijas neokupētajā daļā izveidojās Darba Jaunatnes Savienība (DJS)<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/2405 Izdevums "No Latvijas ĻKJS vēstures" (1972), 25. lpp. — dspace.lu.lv]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/teroristi-vai-mocekli-pretruniga-valmieras-komjauniesu-prava-1919-gada.a341386/|title=Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā|last=Šiliņš|first=Jānis|website=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|access-date=2021-04-09|date=2019-12-11|language=lv}}</ref> ar daudziem jauniešu pulciņiem. Pēc [[Latvijas SPR]] izveides 1919. gada 28. februārī Darba Jaunatnes Savienības kongresā [[Rīga|Rīgā]] nodibināja Latvijas Komunistisko Darba Jaunatnes Savienību (LKDJS), tās centrālajā komitejā ievēlēja O. Dzeni, A. Kadiķi (Grozniju), J. Krūzi, A. Rāceni (Bērci), J. Vintēnu u.c. 1919. gada 22.—23. novembrī [[Rēzekne|Rēzeknē]] notika LKDJS konference, kurā organizāciju pārdēvēja par '''Latvijas Komunistisko Jaunatnes Savienību'''.<ref name="LPE">{{LPE|5<small>2</small>|297}}</ref> [[Starpkaru periods|Starpkaru]] Latvijā komjaunatne, tāpat kā [[Latvijas Komunistiskā partija]], bija aizliegta. Tā bija sadalīta pagrīdes pulciņos, kas apvienojās septiņās apgabalu organizācijās: Daugavas, [[Latgale]]s, [[Lejaskurzeme]]s, [[Maliena]]s, [[Talsu apriņķis|Talsu]]-[[Tukuma apriņķis|Tukuma]], [[Vidiena]]s, [[Zemgale]]s, kuras vadīja Komjaunatnes Vislatvijas centrs. LKJS 2. kongress notika 1922. gadā janvārī Rīgā, 3. kongresā 1923. gada jūlijā no organizācijas izslēdza "avangardistus" un par sekretāru ievēlēja [[Fricis Deglavs|Frici Deglavu]].<ref name="LPE" /> 1934. gada 15. oktobrī LKJS izveidoja vienotu [[Antifašisms|antifašistisku]] fronti ar [[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija|LSSZP]] dibināto Latvijas sociālistisko jaunatnes savienību (LSJS).<ref>{{LPE|51|751}} (1984).</ref> 1936. gada 9. jūlijā LKJS apvienojās ar LSJS, nodibinot Latvijas Darba Jaunatnes Savienību (LDJS) un sasaucot LDJS 1. kongresu 1938. gada novembrī.<ref name="LPE"/> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 27. jūlijā [[LKP CK]] izveidoja Latvijas Komunistiskās Darba Jaunatnes Savienības (LKDJS) Centrālo organizācijas komiteju ar E. Libertu priekšgalā. Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā LDJS 14. augustā pārtrauca savu darbību.<ref name="LPE"/> 18. oktobrī LKDJS iekļāva VĻKJS sastāvā un pārdēvēja par '''Latvijas Ļeņina komunistisko jaunatnes savienību'''. Tās struktūra pēc tam aizvien vairāk atbilda Komunistiskās partijas struktūrai.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=8106|title=Latvijas Komunistiskās partijas un Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības organizāciju fondi - Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2021-04-09|archive-date=2021-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210409232150/http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=8106}}</ref> == Struktūra == LĻKJS centrālais orgāns bija tās Centrālā komiteja, kura atradās [[Elizabetes iela (Rīga)|Kirova ielā]] 45/47 un kuru vadīja CK pirmais sekretārs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/edvins-snore-lpsr-prezidents/|title=Edvīns Šnore: Gluži kā LPSR prezidents|website=LA.LV|access-date=2021-04-09|date=2013-12-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/680839|title=Kongress beidzās pusnaktī - Barikadopēdija|website=www.barikadopedija.lv|access-date=2021-04-09}}</ref> Organizācijas oficiālais laikraksts bija "[[Padomju Jaunatne]]" (no 1990. gada līdz slēgšanai 1993. gadā — "Latvijas Jaunatne"). 1990. gada janvārī LĻKJS bija 202 321 biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/923574|title=LĻKJS CK birojā - Barikadopēdija|website=www.barikadopedija.lv|access-date=2021-04-09}}</ref> Organizācijas apbalvojums bija Latvijas [[Ļeņina komjaunatnes prēmija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Latvija-ieviesta-Lenina-komjaunatnes-premija|title=28.03.1966: — Latvijā ieviesta Ļeņina komjaunatnes prēmija|website=timenote.info|access-date=2021-04-09|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Komjaunatnes pārziņā atradās arī skolēnu darba vienības [[LOTOS]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/daka1990n132&#124;article:DIVL146&#124;query:Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba&#124;issueType:P|title=Rekviēms svētkiem|work=Darba Karogs|access-date=2021-04-10|date=1990-11-06|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/daka1990n132{{!}}article:DIVL146{{!}}query:Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba{{!}}issueType:P}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/LOTOS|title=LOTOS {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2021-04-09}}</ref> No 1982. gada aprīļa līdz [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] skolu izvirzītas labāko komjauniešu un oktobrēnu vienības, tērptas sarkano strēlnieku formās, pildīja goda sardzes pienākumus pie [[Piemineklis Latviešu strēlniekiem|pieminekļa Latviešu strēlniekiem]] [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1982-gada-23-aprili/|title=1982. gada 23. aprīlī|last=Sprūde|first=Viesturs|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-09|date=2012-04-23|language=lv}}</ref> == Pēc pārveides == [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s periodā 1990. gada 8. jūnijā Latvijas komjaunatnes konferencē organizāciju pārdēvēja par [[Latvijas Jaunatnes progresa savienība|Latvijas Jaunatnes progresa savienību]] un pieņēma jaunu programmu, kurā galvenokārt uzsvēra jaunatnes sociālo jautājumu risināšanu. Par LJPS vadītāju ievēlēja bijušo LĻKJS pirmo sekretāru [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1990-gada-8-junija/|title=1990. gada 8. jūnijā. Komjaunatnes izkārtnes maiņa|last=Sprūde|first=Viesturs|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-09|date=2020-06-08|language=lv}}</ref> Tikmēr daļa komunistiski noskaņotu bijušo biedru 11. jūnijā paziņoja par LĻKJS atjaunošanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_diea1991n109&#124;article:DIVL83&#124;query:Latvijas%20Latvijas%20jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbu&#124;issueType:P|title=Latvijā atkal atdzimst komjaunatne|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|access-date=2021-04-10|date=1991-06-11|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1991n109{{!}}article:DIVL83{{!}}query:Latvijas%20Latvijas%20jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbu{{!}}issueType:P}}</ref> 1991. gada novembrī J. Urbanovičs apgalvoja, ka LJPS ir 19 500 biedru un latvieši tajā ir aptuveni puse. Savienība arī turpināja komjaunatnes padomju gados iesākto darbu privātuzņēmumu veidošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_lajn1991n161&#124;article:DIVL570&#124;query:Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbas%20Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbas&#124;issueType:P|title=Uz «LJ» jautājumiem atbild Latvijas Jaunatnes progresa savienības pirmais sekretārs Jānis Urbanovičs|work=Latvijas Jaunatne|access-date=2021-04-10|date=1991-11-02|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lajn1991n161{{!}}article:DIVL570{{!}}query:Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbas%20Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbas{{!}}issueType:P}}</ref> Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās 1991. gada 24. augustā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] nolēma apturēt LKP un LĻKJS darbību, bet tā paša gada 10. septembrī tās likvidēja.<ref name=":1" /> LJPS 1993. gadā tika pārreģistrēta kā politiski-sabiedriska organizācija un tās priekšsēdētājs bija [[Andris Ameriks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=35718|title=Par Latvijas Republikā reģistrētajām politiskajām organizācijām (partijām)|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-09|date=1995-07-03|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?issue=/neci1993n092&article=DIVL420&query=Latvij%C4%81|title=Ja gribam būt veselīga un kulturāla tauta|work=[[Neatkarīgā Cīņa]]|access-date=2021-04-10|date=1993-05-15|last=Ameriks|first=Andris}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1995. gadā LJPS bija ap 300—500 biedru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/latv1996n069&#124;article:DIVL606&#124;query:Latvijas%20jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba&#124;issueType:P|title=Paskaidrojums pie 1995. gada finansu atskaites|work=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2021-04-10|date=1996-04-23|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/latv1996n069{{!}}article:DIVL606{{!}}query:Latvijas%20jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba{{!}}issueType:P}}</ref> Biedrība aktīvi darbojusies sporta jomā (piemēram, [[Florbols|florbola]] attīstīšanā) un ir [[Latvijas Sporta federāciju padome]]s un [[Latvijas Florbola savienība]]s locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/ar-andra-amerika-svetibu-14231913|title=Ar Andra Amerika svētību|last=Megnis|first=Ints|website=Diena.lv|access-date=2021-04-09|date=2019-12-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/sporta_iesaistitas_institucijas/1883|title=LSFP biedru saraksts|website=lsfp.lv|access-date=2021-04-09|archive-date=2021-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210409232150/https://lsfp.lv/sporta_registrs/sporta_iesaistitas_institucijas/1883}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.floorball.lv/lv/2020/lfs/par-lfs/sadala/biedri|title=Latvijas Florbola savienība » LV » 2020/2021 » LFS » Kolektīvie biedri|last=|first=|website=www.floorball.lv|access-date=2021-04-09|language=lv}}</ref> [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] LJPS piedalījās apvienības "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" sastāvā, bet 2002. gadā tā parakstīja paziņojumu par [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] jauniešu organizācijas "Klubs 13" dibināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_diea1993n072&#124;article:DIVL361&#124;query:savien%C4%ABba%20Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba%20Jaunatnes&#124;issueType:P|title=Jaunā audze izšķīrusies par vēlēšanu taktiku|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=1993-04-16|last=Ķibilds|first=Mārtiņš|access-date=2021-04-09|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1993n072{{!}}article:DIVL361{{!}}query:savien%C4%ABba%20Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba%20Jaunatnes{{!}}issueType:P}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_xlam2002n04&#124;article:DIVL548&#124;query:Latvij%C4%81%20jaunatnes%20jaunatnes%20Latvijas%20Jaunatnes&#124;issueType:P|title=PCTVL būs jauniešu klubs|work=Latvija Amerikā|date=2002-01-26|access-date=2021-04-09|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_xlam2002n04{{!}}article:DIVL548{{!}}query:Latvij%C4%81%20jaunatnes%20jaunatnes%20Latvijas%20Jaunatnes{{!}}issueType:P}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Komunistiskā partija]] 620ih5xmvma0dgevswq59uby94zyh8t 0 501487 4542058 4285665 2026-10-31T11:15:05Z Bendžamins 76862 4542058 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|30}} | nationalcaps5 = 22 | name = | playername = Kevins Follands | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2010—2012 | years2 = 2012—2016 | years3 = 2016—2020 | years4 = 2020—2023 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps6 = 15 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals3 = 6 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 11 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam6 = {{fb|GER}} | nationalyears3 = 2010—2011 | nationalyears4 = 2011 | nationalyears5 = 2012—2015 | nationalyears1 = 2008—2009 | birth_place = | currentclub = | caps1 = 57 | caps2 = 132 | caps3 = 115 | caps4 = 86 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[TSV 1860 Munich|1860 Munich]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | clubs4 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Maktoberdorfa}} | goals1 = 20 | nationalyears2 = 2009—2010 | goals2 = 33 | goals3 = 44 | goals4 = 28 | height = 179 | image = Kevin-Volland-August2018.jpg | caption = Follands 2018. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalyears6 = 2014—2021 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 30 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSV 1860 Munich|1860 Munich]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 31 | goals6 = 4 }}'''Kevins Follands''' ({{Val|de|Kevin Volland}}, dzimis {{Dat|1992|7|30}}) ir [[Vācija|Vācijas]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un ir bijis [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] dalībnieks. Pārstāvējis Vācijas klubus [[TSV 1860 Munich|''1860 Munich'']], [[TSG 1899 Hoffenheim|''1899 Hoffenheim'']], ''[[Bayer Leverkusen]]'' un [[1. FC Union Berlin|''Union Berlin'']], kā arī Francijas klubu [[AS Monaco|''AS Monaco'']]. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] sastāvā spēlējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Follands, Kevins}} jo6hfy8bi9x5jiyv7521u4b3q3a49he 0 503487 4541985 4417316 2026-10-31T09:16:59Z ZANDMANIS 91184 4541985 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Filips Kuraševs | taut_sez 1 = 2019—''pašlaik'' | drafts = 120., 4. kārtā | dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Čikāgas "Blackhawks"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| kl_sez 1 = | klubs 1 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut 1 = {{ih|SUI}} <!------ Papildinformācija ------>| amats = | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|31||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | līga = [[Šveices hokeja līga|Nl]] <!------ Drafts ------>| numurs = | vārds_orig = ''Philipp Kurashev'' | mir_viet = | attēls = Philipp Kurashev 4 April 2026 01.jpg | att_izm = | paraksts = Filips Kuraševs 2026. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|10|12}} | dz_viet = {{Vieta|Šveice|Davosa}} | mir_dat = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | kom = {{flaga|SUI}} [[Lausanne HC]] | svars = 87 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Šveice}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2024]]}} }} '''Filips Kuraševs''' ({{Val|de|Philipp Kurashev}}, dzimis {{Dat|1999|10|12}}) ir [[Šveice]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada oktobra Kuraševs pārstāv [[Šveices hokeja līga|Nl]] komandu "[[Lausanne HC]]". No 2020. gada līdz 2025. gadam Kuraševs pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Čikāgas "Blackhawks"]]. [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] Kuraševu ar kopējo 120 numuru 4. kārtā izvēlējās [[Čikāgas "Blackhawks"]]. 2025. gada starpsezonā Kuraševu kā brīvo aģentu atlaida "Blackhawks" komanda pēc tam, kad viņam netika piedāvāts jauns kvalifikācijas piedāvājums. 2025. gada 1. jūlijā [[Sanhosē "Sharks"]] komanda nekavējoties parakstīja viena gadu līgumu 1,2 miljonu ASV dolāru vērtībā uz 2025.–2026. gada sezonu.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/sharks/news/sharks-sign-forward-philipp-kurashev-to-a-one-year-contract|title=Sharks sign forward Philipp Kurashev to a one-year contract|website=nhl.com|date=1 July 2025|access-date=1 July 2025}}</ref> 2026. gada oktobrī viņš parakstīja viena gada līgumu ar "[[Lausanne HC]]" komandu. Šī vienošanās ietver punktu, kas ļauj lauzt līgumu, ja viņš atgrieztos NHL, kā arī iespēju pagarināt sadarbību ar "Lausanne" uz vēl vienu gadu.<ref>{{cite web | title=Philipp Kurashev rejoint le Lausanne Hockey Club pour la saison 2026-27 | website=Site officiel du Lausanne Hockey Club - LHC | date=17 October 2026 | url=https://lausannehc.ch/actualites-evenements/philipp-kurashev-rejoint-le-lausanne-hockey-club-pour-la-saison-2026-27 | language=fr | access-date=18 October 2026}}</ref><ref>{{Cite web |date=17 October 2026 |title=Done deal - Philipp Kurashev joins Lausanne HC |url=https://swisshockeynews.ch/en/shn/men/swiss-hockey/nl/done-deal-philipp-kurashev-joins-lausanne-hc |access-date=17 October 2026 |website=SwissHockeyNews.CH}}</ref> [[Šveices hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies divos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kuraševs, Filips}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Graubindenes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices hokejisti]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] navm91dlp3wof2hadkeo2cg1dngqjyd 0 503965 4541988 3578287 2026-10-31T09:31:45Z ZANDMANIS 91184 4541988 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džastins Krīgers | taut_sez 1 = 2010—''pašlaik'' | drafts = 213., 7. kārtā | dr_gads = [[2007. gada NHL drafts|2007]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Karolīnas "Hurricanes"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| kl_sez 1 = | klubs 1 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut 1 = {{ih|GER}} <!------ Papildinformācija ------>| amats = | balv = * [[Nacionālā līga]] — 2016, 2017, 2019 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|2|16||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | līga = <!------ Drafts ------>| numurs = | vārds_orig = ''Justin Krueger'' | mir_viet = | attēls = Justin Krueger 2013-1.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|10|6}} | dz_viet = {{Vieta|Rietumvācija|Diseldorfa}} | mir_dat = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | kom = | svars = 98 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2022 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | medaltemplates = }} '''Džastins Metjū Krīgers''' ({{Val|de|Justin Matthew Krueger}}, dzimis {{Dat|1986|10|6}}) ir bijušais [[Vācija|Vācijas]] [[hokejists]], spēlēja [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. No 2020. gada līdz 2022. gadam Krīgers pārstāvēja [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] komandu ''[[Lausanne HC]]''. [[2007. gada NHL drafts|2007. gada NHL draftā]] Krīgeru ar kopējo 213. numuru septītajā kārtā izvēlējās [[Karolīnas "Hurricanes"]]. Viņa tēvs ir [[Kanāda|Kanādas]] hokejists un hokeja treneris [[Ralfs Krīgers]], kurš pārstāvējis Vāciju. Karjeras laikā spēlējis [[AHL]] komandā [[Šarlotas "Checkers"]] un [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] komandās ''[[SC Bern]]'', ''[[Lausanne HC]]'' . Ar ''Bern'' komandu 2016., 2017. un 2019. gadā kļuvis par Nacionālās līgas uzvarētāju. [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas hokeja izlases]] sastāvā piedalījies septiņos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas hokejisti]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Šveices hokeja līgas čempioni]] {{DEFAULTSORT:Krīgers, Džastins}} d3t3qy64tunwezciwjrrbdkzdwewl4d 0 505356 4542070 4484084 2026-10-31T11:24:01Z Lasks 38532 /* Ielu savienojumi */ 4542070 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Franča Trasuna iela|Franča Trasuna iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Franča Trasuna iela |attēls = Franča Trasuna iela (1).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=250|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q78309132|zoom=15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] |ielas garums = 480 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Gersikas iela <br> Nīcgales iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Franča Trasuna iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Piedrujas iela|Piedrujas ielu]] (savienojums gājējiem). Kopējais ielas garums ir 480 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Franča Trasuna ielā ir dažāda veida dzīvojamā apbūve, arī neapbūvēta teritorija. == Vēsture == Franča Trasuna iela izveidota ar Rīgas domes lēmumu 2019. gada 29. maijā, pārdēvējot [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielas]] posmu no Vietalvas ielas līdz Piedrujas ielai.<ref>[https://abc.lv/raksts/franca-trasuna-un-jezupa-rancana-varda-planots-nosaukt-divas-ielas-riga Franča Trasuna un Jezupa Rancāna vārdā plānots nosaukt divas ielas Rīgā] abc.lv</ref> Šis ielas posms tika izbūvēts 1932. gada, sākotnēji ar nosaukumu '''Gersikas iela''', bet no 1936. gada — '''Nīcgales iela'''. Tagadējais nosaukums ielai ir par godu latgaliešu un latviešu kultūras un garīgajam darbiniekam, valstsvīram un literātam [[Francis Trasuns|Francim Trasunam]]. == Ielu savienojumi == Franča Trasuna iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] (T veida krustojums) * [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]] (T veida krustojums) * [[Kaibalas iela]] * [[Piedrujas iela]] (savienojums gājējiem) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu F}} {{coord|56.9424|24.1712|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dārzciemā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] njztbdaj3o8758w2g64flzg53n2a35p 0 506416 4541978 4531761 2026-10-31T08:08:26Z ZANDMANIS 91184 4541978 wikitext text/x-wiki {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Ukrainas Bruņotie spēki |native_name = Збройні сили України (ЗСУ) |image = [[Attēls:Emblem of the Ukrainian Armed Forces.svg|180px]] |caption = Ukrainas Bruņoto spēku emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1917|3|29}} |current_form = {{dat|1991|12|6}} |disbanded = |branches = {{ubl|[[Attēls:Ensign of the Ukrainian Ground Forces.svg|22px]] [[Ukrainas Sauszemes spēki]]|[[Attēls:Ensign of the Ukrainian Air Force.svg|22px]] [[Ukrainas Gaisa spēki]]|[[Attēls:Naval ensign of Ukraine.svg|22px]] [[Ukrainas Jūras spēki]]|[[Attēls:МП_прапор.svg|22px]] [[Ukrainas Jūras kājnieku korpuss]]|[[Attēls:Flag of the Ukrainian Air Assault Forces.svg|22px]] [[Ukrainas Desanta trieciena spēki]]|[[Attēls:Flag of the Special Operations Forces of Ukraine.svg|22px]] [[Ukrainas Īpašo operāciju spēki]]<ref name="SF">[http://espreso.tv/article/2015/04/22/komanduvannya_sso___novyy_rid_viysk Special Operations Forces, what will the new branch be like?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150921030127/http://espreso.tv/article/2015/04/22/komanduvannya_sso___novyy_rid_viysk |date=2015-09-21 }}. ESPRESO. 22 April 2015</ref>|[[Attēls:Territorial_Defence_Forces_branch_SSI.svg|22px]] [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki]]|[[Attēls:Sbs_army_logo.svg|22px]] [[Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Zelenskis Ukrainas bruņotajos spēkos izveido “Bezpilota sistēmu spēkus” |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2024-02-07/zelenskis-ukrainas-brunotajos-spekos-izveido-bezpilota-sistemu-spekus |accessdate={{dat|2024|12|11||bez}} |work=[[sargs.lv]] |date={{dat|2024|2|7||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241211110230/https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2024-02-07/zelenskis-ukrainas-brunotajos-spekos-izveido-bezpilota-sistemu-spekus |archivedate={{dat|2024|12|11||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Zelensky: Ukrainian military to create separate branch dedicated to drones |url=https://kyivindependent.com/zelensky-to-create-separate-division-of-military-focused-on-drones/ |accessdate={{dat|2024|12|11||bez}} |work=The Kyiv Independent |date={{dat|2024|2|6||bez}} |language=en}}</ref><br>[[File:НЗ командування медичних сил (2020).png|25px]] [[Ukrainas Bruņoto spēku Medicīnas spēki|Medicīnas spēki]]|[[File:Insignia_support_forces_command.png|25px]] [[Ukrainas Bruņoto spēku Atbalsta spēki|Atbalsta spēki]]<br>[[File:Шеврон_ксл.png|25px]] [[Ukrainas bruņoto spēku loģistikas spēki|Loģistikas spēki]]<br>[[File:ВЗвКб.png|25px]] [[Sakaru un kiberdrošības spēki]]}} |headquarters = [[Kijiva]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Attēls: Flag_of_the_President_of_Ukraine.svg|23px]] [[Volodimirs Zelenskis]] |commander-in-chief_title = [[Ukrainas prezidents|Augstākais virspavēlnieks]] |minister = [[Attēls: Штандарт_Міністра_оборони_України.svg|23px]] [[Jevheņijs Hmara]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Attēls: Штандарт_НГШ_ЗСУ.png|23px]] [[Mihailo Drapatijs]] |commander_title = [[Virspavēlnieks]] <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = 18 vai 12 mēneši |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = ~700 000 (2022) |ranked = |reserve = 1 000 000 |deployed = |amount = 386,94 miljardi [[UAH]] (2022) |percent_GDP = 6% (2022) |domestic_suppliers = ''Ukroboronprom'' |foreign_suppliers = {{karogs|NATO}}<br />{{karogs|Zviedrija}}<br />{{karogs|Austrālija}}<br />{{karogs|Jaunzēlande}}<br />{{karogs|Izraēla}}<br />{{karogs|Dienvidkoreja}}<br />{{karogs|Taivāna}}<br />{{karogs|Japāna}}<br />{{karogs|AAE}}<br />{{karogs|Saūda Arābija}}<br /> |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = {{Tree list}} *[[Ukrainas neatkarības karš]] ** [[Ukraiņu—padomju karš]] ** [[Poļu—ukraiņu karš]] {{tree list/end}}[[Irākas karš]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]]{{Tree list}} *[[Krievijas—Ukrainas karš]] ** [[Krimas okupācija]] ** [[Donbasa karš]] ** [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] {{tree list/end}} |ranks = }} '''Ukrainas Bruņotie spēki (UBS)''' ({{val|uk|Збройні сили України, ЗСУ}}) ir militāra organizācija, kas paredzēta [[Ukraina]]s neatkarības un teritoriālas neaizskaramības nodrošināšanai, militāri aizstāvot [[suverenitāte|valsts suverenitāti]] un realizējot militāru drošību. [[Bruņotie spēki]] tiek komplektēti, iesaucot militārajā dienestā vīriešus no 18 līdz 27 gadiem un slēdzot līgumus profesionālajā dienestā. Obligātā militārā dienesta laiks [[Ierindnieks|ierindniekiem]] un [[Seržants|seržantiem]], kas dien Bruņotajos spēkos, ir 18 mēneši, personām ar augstāko izglītību — 12 mēneši. == Sastāvs un aprīkojums (līdz 2021) == Pēc ''[[Global Firepower]]'' (GFP) datiem pirms [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma]] Ukrainas armija militārā spēka ziņā atradās 22. vietā pasaulē. UBS personāla skaits bija 361 tūkst. cilvēku, ar militāru pieredzi — 407 tūkst. cilvēku, rezervistu — 1 mlj. cilvēku. Ukrainas armijas bruņojumā pēc GFP datiem atradās 2809 [[Tanks|tanku]], 8217 [[bruņuautomobilis|bruņumašīnu]], 1302 [[Pašgājējlielgabals|pašgājējlielgabalu]], 1669 [[Lielgabals|lielgabalu]] un 625 [[Reaktīvā zalvju uguns sistēma|reaktīvās zalvju uguns sistēmas]]. GFР eksperti saskaitīja 234 militāros [[Lidaparāts|lidaparātus]], tai skaitā 39 [[Iznīcinātājs|iznīcinātājus]] un 33 [[triecienhelikopters|triecienhelikopterus]]. Jūras spēku sastāvā atradās 1 [[patruļkuģis]] "Nerejs" (klasificēts kā fregate), 1 mazais [[pretzemūdeņu kuģis]] un 1 [[vidējais desanta kuģis]], 1 [[mīnu kuģis]], 1 [[raķešu kreiseris]], 7 upju bruņukuteri, 2 patruļkuģi ''Island'' (ASV ražojums, 2021. gadā bija plānots nodot Ukrainai vēl 3 šādas klases kuģus), 1 [[Pretdiversiju kuteris|pretdiversiju]] un 1 [[desanta kuteris]] (PSRS ražojums). Jūras spēku sastāvu plānoja papildināt ar vismaz 1 [[Korvete|korveti]] "[[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimirs Lielais]]" (projekts 58250), 1 [[Vidējais izlūkkuģis|vidējo izlūkkuģi]] (projekts "Lagūna"), domājams, arī ar 4 korvetēm «Ada» (projekts MILGEM), 8 [[Raķešu kreiseris|raķešu kreiseriem]] (klase "Barzan"), 2 desantkuteriem (projekts 58181 "Kentaurs"), no 6 līdz 16 patruļkuteriem (projekts Mark VI) un vēl 3 patruļkuteriem "Island" ASV palīdzības ietvaros. == Finansējums == [[Valsts budžets]] 2021. gadā nacionālās drošības sektoram un aizsardzībai atvēlēja 267 miljardus [[Ukrainas hrivna|hrivnu]] (5,93% no iekšējā kopprodukta). Taču izdevumi, kas paredzēti tikai Aizsardzības ministrijai, sastāda 117 mljrd. hrivnu (4,171 mljrd. ASV dolāru). == Vadība == [[Attēls:Volodymyr Zelensky 2019 presidential inauguration 18.jpg|thumb|left|200px|Prezidents Volodimirs Zelenskis ar augstākajiem armijas komandieriem 2019. gada maijā]] [[Ukrainas prezidents]] ir Ukrainas Bruņoto spēku [[augstākais virspavēlnieks]]. Viņš nozīmē amatos un atceļ no tiem UBS vai citu militāro formējumu augstāko komandējošo sastāvu, veic pārvaldi valsts nacionālās drošības un aizsardzības sfērā. Tiešo UBS pārvaldi [[Miers|miera]] un [[Karš|kara]] laikā veic [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|UBS ģenerālštāba]] priekšnieks. Viņu ieceļ amatā un atceļ Ukrainas prezidents. Ukrainas Aizsardzības ministrija, kuras pakļautībā atrodas UBS, piedalās valsts politikas realizācijā militārās celtniecības un aizsardzības jomās, kā arī koordinē valsts un pašvaldību orgānu darbību valsts aizsardzības sagatavošanas darbos. Ministrijai ir jāanalizē militāri politiskā situācija, jānosaka Ukrainas nacionālās drošības un militāru draudu līmeni, jānodrošina bruņoto spēku funkcionēšanu un to gatavību izpildīt tiem uzticētās funkcijas un uzdevumus. Ukrainas Aizsardzības ministriju vada [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|Ukrainas Aizsardzības ministrs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons}} * [https://mod.gov.ua/en Official website of the Ukrainian Ministry of Defence] * Ukraine Defence White Book: [https://web.archive.org/web/20080910033922/http://www.mil.gov.ua/files/white_book_eng2005.pdf 2005] [https://web.archive.org/web/20080527194203/http://www.mil.gov.ua/files/white_book_eng2006.pdf 2006] [http://www.defesa.gov.br/projetosweb/livrobranco/arquivos/pdf/Ucrania%202007.pdf 2007] [http://www.mil.gov.ua/content/files/whitebook/WB_2013_eng.pdf 2013] [http://www.mil.gov.ua/content/files/whitebook/WB_2014_eng.pdf 2014] [http://www.mil.gov.ua/content/files/whitebook/WB_2015_eng_WEB.PDF 2015] [http://www.mil.gov.ua/content/files/whitebook/WB_2016_ENG_WEB.pdf 2016] * Alexander J. Motyl, {{usurped|[https://web.archive.org/web/20160204092335/http://www.worldaffairsjournal.org/blog/alexander-j-motyl/last-military-reform-makes-headway-ukraine at Last, Military Reform makes headway in Ukraine]}}, [[World Affairs]], 3 February 2016. * [https://web.archive.org/web/20130730165324/http://uarmy.com.ua/ENG/index_e.php3 ''Ukrainian Army'' military history magazine] (including info on insignia and military museums) * {{cite web|url=http://www.kmu.gov.ua/control/en/publish/printable_article?art_id=3179462|title=London, UK-based Institute for Strategic Studies appraises Ukrainian Armed Forces' personnel as 295,500-strong|agency=Ukrinform|date=25 October 2003}} Information on Ukrainian military human and weapons resources. {{Ukraina-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Militārisms Ukrainā]] [[Kategorija:Ukrainas Bruņotie spēki]] ddsieas1yqvh3v3nfacyvek2653p34s 0 507839 4541798 4498374 2026-10-30T17:34:31Z Bendžamins 76862 4541798 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Eldors Šomurodovs | nationalcaps2 = 5 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps5 = 61 | goals5 = 7 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]] | caps6 = 15 | goals6 = 1 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U19 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2015 | nationalteam2 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U20 | nationalgoals2 = 2 | goals4 = 8 | nationalyears3 = 2015— | nationalteam3 = {{fb|UZB}} | nationalcaps3 = 97 | nationalgoals3 = 47 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | caption = Eldors Šomurodovs 2025. gadā | birth_date = | years5 = 2021—2026 | years6 = 2023 | caps4 = 31 | image = Eldor Shomurodov 14 İstanbul Başakşehir FK 20250731 (10) (cropped).jpg | caps1 = 9 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|29}} | cityofbirth = {{vieta|Uzbekistāna|Džarkurgana}} | height = 190 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] | clubnumber = 14 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2014 | clubs1 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[FK Mash'al Mubarek|Mash'al Mubarek]] | goals1 = 0 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[FC Bunyodkor|Bunyodkor]] | caps2 = 66 | goals2 = 18 | years3 = 2017—2020 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rostov|Rostov]] | caps3 = 80 | goals3 = 16 | years4 = 2020—2021 | birth_place = | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 22 | goals7 = 3 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 35 | goals8 = 23 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] | years9 = 2026— | caps9 = 9 | goals9 = 7 }}'''Eldors Šomurodovs''' ({{Val|uz|Eldor Shomurodov}}, dzimis {{Dat|1995|6|29}}) ir [[Uzbekistāna]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcija, [[Uzbekistānas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Kopš 2026. gada Šomurodovs pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Başakşehir"]], kas viņu Itālijas komandas [[Associazione Sportiva Roma|''AS Roma'']]. Iepriekš pārstāvējis Uzbekistānas komandas ''[[FK Mash'al Mubarek]]'' un ''[[FC Bunyodkor]]'', [[Krievijas Premjerlīga]]s komandu ''[[FK Rostov]]'' un [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandas [[Genoa C.F.C.|''Genoa'']], [[Associazione Sportiva Roma|''AS Roma'']], ''[[Spezia Calcio|Spezia]]'' un ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]''. Uzbekistānas futbola izlases sastāvā debitējis 2015. gadā. Piedalījies [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gada Āzijas kausā]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''AS Roma''' * [[UEFA Eiropas konferenču līga]]: 2021—22<ref>https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/match/2033451--roma-vs-feyenoord/</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Uzbekistānas Gada futbolists]]: 2019, 2021 == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Šomurodovs, Eldors}} <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Uzbekistānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Šomurodovs, Eldors}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Uzbekistānas futbolisti]] [[Kategorija:Uzbekistānas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Rostov spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] r4stv990672b65d87avhvbtyad0x3sn 0 508091 4541791 4481999 2026-10-30T17:24:31Z Bendžamins 76862 4541791 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Federiko Valverde | nationalteam4 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U20 | nationalgoals1 = 6 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U17 | nationalcaps2 = 24 | nationalgoals2 = 11 | nationalyears3 = 2015 | nationalteam3 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U18 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2015—2017 | nationalcaps4 = 15 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U15 | nationalgoals4 = 2 | nationalyears5 = 2017— | nationalteam5 = {{fb|URU}} | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | caption = Valverde 2021. gadā | birth_date = | birth_place = | nationalcaps5 = 76 | nationalcaps1 = 25 | nationalyears1 = 2012—2013 | image = Federico Valverde 2021 (cropped).jpg | goals1 = 0 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|22}} | cityofbirth = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps1 = 12 | years2 = 2016—2017 | goals4 = 0 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps2 = 30 | goals2 = 3 | years3 = 2017— | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | caps3 = 254 | goals3 = 25 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | caps4 = 24 | nationalgoals5 = 9 }}'''Federiko Santjago Valverde Dipeta''' ({{Val|es|Federico Santiago Valverde Dipetta}}; dzimis {{Dat|1998|7|22}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2017. gada Valverde pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. Savu karjeru sācis Urugvajas klubā ''[[Peñarol]]''. 2016. gadā pievienojies ''Real Madrid'', kur tika nosūtīts uz [[Real Madrid B|B komandu]]. Nākamo sezonu pavadījis īrē ''[[Deportivo La Coruña]]'' komandā. ''Real Madrid'' komandas sastāvā debitējis 2018. gada oktobrī. Urugvajas futbola izlases sastāvā debitējis 2017. gadā. Piedalījies divos [[Copa América]]. == Sasniegumi == '''Peñarol''' * [[Urugvajas futbola pirmā divīzija|Urugvajas pirmā divīzija]]: 2015—16 '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2019—20, 2021—22, 2023—24 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, "Real Madrid" triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2022, 2024 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2018, 2022 * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel|title=Svaress izrauj neizšķirtu, Urugvaja pendelēs izcīna Amerikas kausa trešo vietu|date=2024. gada 14. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Valverde, Federiko}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 3oxpd2nwatt5xizha5xnhhv1fb78huc 0 508259 4541806 4283343 2026-10-30T17:46:24Z Bendžamins 76862 4541806 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Maksimiliāns Arnolds | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2013 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācija U20 | nationalcaps5 = 6 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2013—2017 | nationalteam6 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalcaps6 = 23 | nationalgoals6 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | caption = Arnolds 2021. gadā | birth_date = | birth_place = | nationalteam7 = {{flaga|Vācija}} Vācijas olimpiskā izlase | nationalteam8 = {{fb|GER}} | nationalyears7 = 2021 | nationalyears8 = 2014—2021 | nationalcaps7 = 2 | nationalcaps8 = 3 | nationalgoals7 = 0 | nationalcaps4 = 2 | nationalyears4 = 2012 | image = Maximilian Arnold(cropped).jpg | goals1 = 45 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|27}} | cityofbirth = {{vieta|Vācija|Rīza}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | clubnumber = 27 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011— | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | caps1 = 405 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals8 = 0 }}'''Maksimiliāns Arnolds''' ({{Val|de|Maximilian Arnold}}, dzimis {{Dat|1994|5|27}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2011. gada Arnolds pārstāv [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandu ''[[VfL Wolfsburg]]''. 2011. gadā debitējis ''[[VfL Wolfsburg]]'' sastāvā, kļūstot par kluba visu laiku jaunāko debitantu. Vācijas futbola izlases sastāvā debitējis 2014. gadā. Piedalījies [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''VfL Wolfsburg''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2014—15 * [[DFL-Supercup]]: 2015 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Arnolds, Maksimiliāns}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Saksijā dzimušie]] od4nnggg7ckdadf1449jt65u33blefr 0 508433 4541696 4282887 2026-10-30T14:58:46Z Bendžamins 76862 4541696 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Vitālijs Mikolenko | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19 | nationalcaps3 = 16 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2018 | nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalcaps4 = 4 | nationalyears5 = 2018— | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18 | nationalteam5 = {{fb|UKR}} | nationalcaps5 = 55 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | caption = Mikolenko 2021. gadā | birth_date = | nationalcaps2 = 3 | nationalyears2 = 2016—2017 | image = Виталий Миколенко — 1182449 (cropped).jpg | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|5|29}} | cityofbirth = {{vieta|Ukraina|Čerkasi}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | clubnumber = 16 | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2017—2022 | caps1 = 88 | nationalgoals1 = 0 | goals1 = 5 | years2 = 2022— | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | caps2 = 150 | goals2 = 4 | nationalyears1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17 | nationalcaps1 = 6 | birth_place = }} '''Vitālijs Mikolenko''' ({{Val|uk|Віталій Миколенко}}, dzimis {{Dat|1999|5|29}}) ir [[Ukraina]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Mikolenko pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Everton FC|''Everton'']]. Iepriekš spēlējis Ukrainas komandā [[FC Dynamo Kyiv|''Dynamo Kyiv'']], kuras rindās viņš 2021. gadā kļuva par [[Ukrainas Premjerlīga]]s uzvarētāju, kā arī 2018—19. gada sezonā tika atzīts par līgas labāko jauno spēlētāju. 2022. gada janvārī pievienojies Anglijas Premjerlīgas komandai [[Everton F.C.|''Everton'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.evertonfc.com/news/2435163/everton-sign-mykolenko|title=Everton Sign Mykolenko|website=www.evertonfc.com|access-date=2022-04-07|language=en}}</ref> Ukrainas futbola izlases sastāvā debitējis 2018. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2019—20, 2020—21 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2018, 2019, 2020 '''Individuālie sasniegumi''' * Ukrainas Premjerlīgas labākais jaunais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Mikolenko, Vitālijs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Čerkasos dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] czyysjprn3bx9r14cqkhkuwbhqg7ax1 0 508590 4541704 4282896 2026-10-30T15:07:32Z Bendžamins 76862 4541704 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Ruslans Rotaņs | name = | image = Руслан Ротань (cropped).jpg | caption = Ruslans Rotaņs 2021. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|10|29}} | cityofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Poltava|td=Ukraina}} | height = 174 | currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]] (galvenais treneris) | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 1998—2005 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FK Dnipro|Dnipro]] | caps1 = 105 | goals1 = 11 | years2 = 2005—2008 | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] | caps2 = 50 | goals2 = 5 | years3 = 2008—2017 | clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[FK Dnipro|Dnipro]] | caps3 = 211 | goals3 = 23 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2018 | clubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] | caps5 = 9 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2003 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2003—2018 | nationalteam2 = {{fb|UKR}} | nationalcaps2 = 100 | nationalgoals2 = 8 | manageryears1 = 2018 | managerclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Olimpik"|Olimpik Donetsk]] (trenera asistents) | manageryears2 = 2019—2023 | managerclubs2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | manageryears3 = 2022—2025 | managerclubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[FK Oleksandrija]] | manageryears4 = 2023 | managerclubs4 = {{fb|Ukraina}} (pienākumu izpildītājs) | managerclubs5 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas olimpiskā izlase | manageryears5 = 2023—2024 | managerclubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]] | manageryears6 = 2025— }} '''Ruslans Rotaņs''' ({{Val|uk|Руслан Ротань}}, dzimis {{Dat|1981|10|29}}) ir [[Ukraina]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Rotaņs ir [[Ukrainas Premjerlīga]]s komandas ''[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]'' galvenais treneris. Savas karjeras lielāko daļu nospēlējis Ukrainas komandā [[FK Dnipro|''Dnipro'']]. Kopā ar [[FC Dynamo Kyiv|''Dynamo Kyiv'']] komandu 2007. gadā kļuvis par [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] uzvarētāju. Ukrainas futbola izlases sastāvā debitējis 2003. gadā. Piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. 2018. gadā strādāja par [[Doneckas "Olimpik"]] trenera asistentu. 2019. uzsāka darbu Ukrainas U-21 izlases galvenā trenera amatā. 2022. gadā kļuva par [[FK Oleksandrija]] galveno treneri. 2023. gada februārī tika apstiprināts par Ukrainas izlases galvenā trenera pienākumu izpildītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uaf.ua/article/47620 |title=Офіційно. Руслана Ротаня призначено виконувачем обов’язків головного тренера національної збірної України |date={{dat|2023|2|28|N|bez}} |website=uaf.ua |language=uk |accessdate={{dat|2023|3|26||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2006—07 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2005—06; 2006—07 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2006, 2007 '''Individuālie sasniegumi''' * Ukrainas gada futbolists: 2016 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rotaņs, Ruslans}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Poltavā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Ukrainas futbola treneri]] [[Kategorija:Ukrainas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:FK Dnipro spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Slavia" spēlētāji]] nrrpq4zaprguqtn2zvlq62jv7nnem3n 0 508632 4541700 4282893 2026-10-30T15:04:04Z Bendžamins 76862 4541700 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Jaroslavs Rakickis | nationalteam3 = {{fb|UKR}} | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2009—2018 | nationalcaps3 = 54 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U20 | nationalgoals3 = 5 | name = | caption = | birth_date = | nationalcaps1 = 1 | nationalyears1 = 2009 | image = Yaroslav Rakytskyy.jpg | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|3}} | cityofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Peršotravenska|td=Ukraina|3s=Šahtarske}} | height = 180 | currentclub = | years1 = 2009—2018 | goals2 = 5 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | caps1 = 210 | goals1 = 9 | years2 = 2018—2022 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]] | caps2 = 78 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years3 = 2022—2023 | caps3 = 8 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 24 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Chornomorets Odesa|Chornomorets Odesa]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 25 | goals5 = 3 }}'''Jaroslavs Rakickis''' ({{Val|uk|Ярослав Ракицький}}, dzimis {{Dat|1989|8|3}}) ir [[Ukraina]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]s. Savu karjeru 2009. gadā sācis [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] komandā [[FC Shakhtar Donetsk|''Shakhtar Donetsk'']], kur viņš 10 sezonu laikā kopumā nospēlēja vairāk nekā 300 mačus un izcīnīja astoņus Premjerlīgas titulus. 2018. gadā pievienojies [[Krievijas Premjerlīga]]s komandai [[FK Zenit Sanktpēterburga|''Zenit Saint Petersburg'']]. {{Dat|2022|3|2|5=bez}} pametis komandu pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fc-zenit.ru/news/2022-03-02-yaroslav-rakitskiy-pokidaet-zenit.htm|title=Ярослав Ракицкий покидает «Зенит» - новости на официальном сайте ФК Зенит|website=fc-zenit.ru|access-date=2022-04-10|language=ru-RU}}</ref> Ukrainas futbola izlases sastāvā debitējis 2009. gadā. Piedalījies [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. Kopumā izlases rindās aizvadījis 54 mačus un guvis 5 vārtus. Kopš pārejas uz [[Krievija]]s komandu ''Zenit'', Rakickis vairs nav saukts uz izlasi. == Sasniegumi == '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2009—10, 2010—11, 2011—12, 2012—13, 2013—14, 2016—17, 2017—18, 2022—23, 2023—24 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2023—24 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2010, 2012, 2013, 2014, 2015, 2017 '''Zenit Saint Petersburg''' * [[Krievijas Premjerlīga]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2019—20 * [[Krievijas Superkauss]]: 2020, 2021 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rakickis, Jaroslavs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Dņipropetrovskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Odesas "Čornomorec" spēlētāji]] imo74yd4ia007xpphtdxtybunrkhio9 0 508810 4541726 4407428 2026-10-30T15:33:53Z Bendžamins 76862 4541726 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Balāžs Džudžāks | nationalcaps3 = 109 | clubs7 = {{flaga|AAE}} [[Al-Ittihad Kalba SC|Al-Ittihad]] | caps7 = 36 | goals7 = 9 | nationalyears1 = 2003 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2003 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U19 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 5 | nationalyears3 = 2007—2022 | nationalteam3 = {{fb|HUN}} | nationalgoals3 = 21 | goals6 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | caption = Džudžāks 2012. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] | years8 = 2020 | caps8 = 4 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Ungārija}} [[Debrecen (klubs)|Debreceni VSC]] | years9 = 2020— | caps9 = 186 | years7 = 2018—2020 | caps6 = 43 | image = Balázs Dzsudzsák.jpg | caps2 = 114 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|12|23}} | cityofbirth = {{vieta|Ungārija|Debrecena}} | height = 179 | currentclub = {{flaga|Ungārija}} [[Debrecen (klubs)|Debreceni VSC]] | clubnumber = 10 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2004—2008 | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Debrecen (klubs)|Debrecen]] | caps1 = 48 | goals1 = 24 | years2 = 2008—2011 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | goals2 = 45 | clubs6 = {{flaga|AAE}} [[Al Wahda FC|Al Wahda]] | years3 = 2011—2012 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Mahačkalas "Anži"|Anzhi Makhachkala]] | caps3 = 8 | goals3 = 0 | years4 = 2012—2015 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] | caps4 = 89 | goals4 = 13 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]] | caps5 = 23 | goals5 = 3 | years6 = 2016—2018 | goals9 = 34 }} '''Balāžs Džudžāks''' ({{Val|hu|Dzsudzsák Balázs}}, dzimis {{Dat|1986|12|23}}) ir [[Ungārija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Ungārijas futbola izlase]]s dalībnieks un [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Kopš 2020. gada Džudžāks pārstāv [[Ungārijas futbola līga|Ungārijas līgas]] komandu [[Debrecen (klubs)|''Debreceni VSC'']]. Savu karjeru sācis Ungārijas komandā ''[[Debreceni VSC]]''. 2008. gadā pievienojies [[Nīderlande]]s komandai ''[[PSV Eindhoven]]'', kur viņš izcīnīja vienu ''[[Eredivisie]]'' titulu. 2011. gadā pārcēlies uz [[Krievija|Krieviju]], kur neilgu laiku uzspēlējis [[Mahačkalas "Anži"]] komandā, bet pēc tam jau piecas sezonas pavadījis [[FC Dynamo Moscow|''Dynamo Moscow'']]. 2015—16. gada sezonu pavadījis [[Turcija]]s komandā ''[[Bursaspor]]'', bet vēlāk pārstāvējis vairākas [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] komandas. 2020. gadā atgriezies [[Debrecen (klubs)|''Debreceni VSC'']]. Ungārijas futbola izlases sastāvā debitējis 2007. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], kur viņš bija izlases kapteinis. Kopumā izlases sastāvā nospēlējis 108 mačus un guvis 21 vārtus. == Sasniegumi == '''Debrecen''' * [[Nemzeti Bajnokság I]]: 2004—05, 2005—06, 2006—07 * :[[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kauss]]: 2007—08 * [[Ungārijas Superkauss]]: 2005, 2006, 2007 * [[Nemzeti Bajnokság II]]: 2020—21 '''PSV''' * [[Eredivisie]]: 2007—08 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2008 '''Al Wahda''' * [[AAE Prezidenta kauss]]: 2016—17 * [[AAE Līgas kauss]]: 2017—18 * [[AAE Superkauss]]: 2017, 2018 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ungārijas Futbola federācija]]s gada labākais spēlētājs: 2010 * Ungārijas gada futbolists: 2010, 2014 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Džudžāks, Balāžs}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Hajdū-Biharas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Mahačkalas "Anži" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Al Ain FC spēlētāji]] [[Kategorija:Al Wahda FC spēlētāji]] [[Kategorija:Debreceni VSC spēlētāji]] ngdvls865us5tdd42pcxc1otcd4tlcy 0 509429 4541761 4342693 2026-10-30T16:18:31Z Bendžamins 76862 4541761 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Valters Gargano | goals6 = 2 | goals4 = 1 | years5 = 2015—2017 | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | caps5 = 64 | goals5 = 0 | years6 = 2017—2023 | clubs6 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps6 = 106 | nationalyears1 = 2006—2014 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]] | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 64 | nationalgoals1 = 1 | name = | caption = Gargano 2009. gadā | birth_date = | caps4 = 22 | years4 = 2013—2014 | image = Walter Gargano - SSC Neapel (1).jpg | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Danubio F.C.|Danubio]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|23}} | cityofbirth = {{vieta|Urugvaja|Pajsandu}} | height = 168 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2003—2007 | caps1 = 102 | goals3 = 0 | goals1 = 3 | years2 = 2007—2015 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | caps2 = 189 | goals2 = 4 | years3 = 2012—2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]] | caps3 = 28 | birth_place = | clubs7 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Atlético River Plate (Montevideo)|Club Atlético River Plate]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 13 | goals7 = 0 | totalcaps = 524 | totalgoals = 10 }}'''Valters Alehandro Gargano Gvevara''' ({{Val|es|Walter Alejandro Gargano Guevara}}, dzimis {{Dat|1984|7|23}}) ir [[Urugvaja]]s bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Spēlējis Urugvajas komandā [[Danubio F.C.|''Danubio'']], [[Itālija]]s komandās ''[[SSC Napoli]]'', ''[[Internazionale]]'' un [[Parma F.C.|''Parma'']], kā arī [[Meksika]]s komandā [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']]. Urugvajas futbola izlases sastāvā debitējis 2006. gadā. Piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. Ar izlasi uzvarējis 2011. gada ''[[Copa América]]''. == Sasniegumi == '''Napoli''' * [[Coppa Italia]]: 2011—12 * [[Supercoppa Italiana]]: 2014 '''Peñarol''' * [[Urugvajas futbola pirmā līga|Urugvajas pirmā līga]]: 2018 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: 2011 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gargano, Valters}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:Danubio F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] kwkyehjr9ocr5653op6rfhafw0o3hkq 0 509515 4541784 4283291 2026-10-30T16:56:19Z Bendžamins 76862 4541784 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Gastons Ramiress | nationalgoals2 = 2 | goals6 = 2 | years7 = 2017—2021 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | caps7 = 115 | goals7 = 14 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas olimpiskā izlase | nationalcaps2 = 5 | nationalyears3 = 2010—2018 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | nationalteam3 = {{fb|URU}} | nationalcaps3 = 43 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | caption = Ramiress 2014. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Monza|Monza]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 6 | caps6 = 24 | years6 = 2016—2017 | image = U18 Gastón Ramírez 7509.jpg | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|2}} | cityofbirth = {{vieta|Urugvaja|Frajbentosa}} | height = 183 | currentclub = {{flaga|Urugvaja}} [[Boston River]] | clubnumber = 11 | position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]] | years1 = 2008—2010 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | caps1 = 42 | goals1 = 8 | years2 = 2010—2012 | caps2 = 58 | goals5 = 7 | goals2 = 12 | years3 = 2012—2016 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC|Southampton]] | caps3 = 48 | goals3 = 6 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | caps4 = 22 | goals4 = 1 | years5 = 2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | caps5 = 18 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Virtus Entella]] | caps9 = 22 | years9 = 2022—2023 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Argentīna}} [[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]] | years10 = 2023 | caps10 = 8 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | years11 = 2024 | caps11 = 21 | goals11 = 4 | clubs12 = {{flaga|Urugvaja}} [[Miramar Misiones]] | years12 = 2025 | caps12 = 20 | goals12 = 3 | years13 = 2026— | clubs13 = {{flaga|Urugvaja}} [[Boston River]] | caps13 = 4 | goals13 = 1 }}'''Gastons Esekjels Ramiress Pereira''' ({{Val|es|Gastón Exequiel Ramírez Pereyra}}, dzimis {{Dat|1990|12|2}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā, bijis [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Ramiress spēlē [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Boston River]]''. Savu karjeru sācis Urugvajas komandā ''[[Peñarol]]'', bet vēlāk spēlējis [[Itālija]]s komandā [[Bologna F.C. 1909|''Bologna'']]. 2012. gadā pievienojies [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Southampton FC|''Southampton'']]. Pavadījis īrē gan [[Hull City AFC|''Hull City'']], gan [[Middlesbrough FC|''Middlesbrough'']], kurai 2016. gadā pievienojies pilnvērtīgi. 2017. gadā pārcēlies uz Itālijas komandu [[U.C. Sampdoria|''Sampdoria'']]. Urugvajas futbola izlases sastāvā debitējis 2010. gadā. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Peñarol''' * [[Urugvajas futbola pirmā divīzija|Urugvajas pirmā divīzija]]: 2009—10 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ramiress, Gastons}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AC Monza spēlētāji]] [[Kategorija:San Lorenzo de Almagro spēlētāji]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] inbk5lht16ey0y3lu5wsa24i1ex8p3h 0 512858 4542037 3626521 2026-10-31T10:55:27Z Bendžamins 76862 4542037 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rainers Bonhofs | image = Rainer Bonhof.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1952|3|29}} | cityofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Emmeriha pie Reinas}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] (prezidents) | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 1970—1978 | clubs1 = {{flaga|Rietumvācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | caps1 = 231 | goals1 = 42 | years2 = 1978—1980 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | caps2 = 61 | goals2 = 10 | years3 = 1980—1983 | clubs3 = {{flaga|Rietumvācija}} [[1. FC Köln]] | caps3 = 74 | goals3 = 14 | years4 = 1983 | clubs4 = {{flaga|Rietumvācija}} [[Hertha BSC]] | caps4 = 6 | goals4 = 1 | nationalyears1 = 1971—1973 | nationalteam1 = {{flaga|Rietumvācija}} VFR U23 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1972—1981 | nationalteam2 = {{Fb|VFR}} | nationalcaps2 = 53 | nationalgoals2 = 9 | name = | caption = Bonhofs 1975. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 371 | totalgoals = 67 | managerclubs1 = {{fb|GER}} (asistents) | manageryears1 = 1990—1998 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | manageryears2 = 1998 | managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | manageryears3 = 1998—1999 | managerclubs4 = {{flaga|Kuveita}} [[Kuwait SC|Al-Kuwait]] | manageryears4 = 2000—2001 | managerclubs5 = {{flaga|Skotija}} Skotija U21 | manageryears5 = 2002—2005 }}'''Rainers Bonhofs''' ({{Val|de|Rainer Bonhof}}, dzimis {{Dat|1952|3|29}}) ir bijušais [[Vācija|Vācijas]] [[futbolists]] un futbola treneris, spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācijas futbola izlases]] dalībnieks. Savu spēlētāja karjeru iesācis ''[[Borussia Mönchengladbach]]'', kuras rindās viņš četras reizes kļuva par Vācijas čempionu. Vēlāk ar Spānijas komandu [[Valencia CF|''Valencia'']] uzvarējis [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]]. Spēlējis arī ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hertha BSC]]''. [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācijas futbola izlases]] sastāvā spēlējis no 1972. līdz 1981. gadam. Ar izlasi uzvarējis [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972.]] un [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]]. Piedalījies arī [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionātā]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]]. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. No 1990. līdz 1998. gadam bijis [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] trenera asistents. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Borussia Mönchengladbach''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 1970—71, 1974—75, 1975—76, 1976—77 * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 1972—73 * [[UEFA kauss]]: 1974—75 '''Valencia''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 1978—79 * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1979—80 '''1. FC Köln''' * Vācijas kauss: 1982—83 '''Rietumvācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]: [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]], [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rietumvācijas futbolisti]] [[Kategorija:Rietumvācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:1972. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1976. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1980. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Bonhofs, Rainers}} f97xh72n4qqbbampnnve8ej0ndifnt4 0 512862 4542087 3626529 2026-10-31T11:57:00Z Bendžamins 76862 4542087 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Manfrēds Kalcs | image = 5860Manfred Kaltz.JPG | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1953|1|6}} | cityofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Ludvigshāfene}} | height = 186 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 1971—1989 | clubs1 = {{flaga|Rietumvācija}} [[Hamburger SV]] | caps1 = 568 | goals1 = 76 | years2 = 1989 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | caps2 = 1 | goals2 = 0 | years3 = 1989—1990 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Mulhouse]] | caps3 = 12 | goals3 = 1 | years4 = 1990—1991 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps4 = 13 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 1972—1973 | nationalteam1 = {{flaga|Rietumvācija}} VFR U23 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1975—1983 | nationalteam2 = {{fb|VFR}} | nationalcaps2 = 69 | nationalgoals2 = 8 | name = | caption = Kalcs 2012. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 594 | totalgoals = 77 }}'''Manfrēds Kalcs''' ({{Val|de|Manfred Kaltz}}, dzimis {{Dat|1953|1|6}}) ir bijušais [[Vācija|Vācijas]] [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācijas futbola izlases]] dalībnieks. 1971. gadā debitējis Vācijas komandas ''[[Hamburger SV]]'' rindās, kur aizvadījis gandrīz visu savu profesionālo karjeru. Kopumā ''Hamburger SV'' rindās aizvadījis 581 maču, kuru laikā izcīnījis trīs [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] titulus un vienu [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausu]]. [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācijas futbola izlases]] sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1983. gadam. Ar izlasi uzvarējis [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]]. Piedalījies arī [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Hamburger SV''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 1978—79, 1981—82, 1982—83 * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 1975—76, 1986—87 * [[Vācijas Līgas kauss]]: 1972—73 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: [[1982.—1983. gada Eiropas kausa sezona|1982—83]] * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1976—77 '''Rietumvācija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rietumvācijas futbolisti]] [[Kategorija:Rietumvācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:1976. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1980. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Kalcs, Manfrēds}} 1bp8h922zh30bqcnh52bi4brwr52ayr 0 521144 4541814 4425430 2026-10-30T17:51:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541814 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Žans Kraņecs | piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana | vārds_orig = ''Žan Kranjec'' | attēls = Žan Kranjec 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Žans Kraņecs 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|15}} | dz_viet = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=176}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{SLO}} | sporta veids = [[kalnu slēpošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā | pk_debija = {{dat|2011|3|5||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 4 ({{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = 1 sudraba | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = 7 | pč_medaļas = | pč_lab sasn = 5. vieta <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Sport|[[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|20px]] [[Kalnu slēpošana]]}} {{Medal|Country|{{SLO}}}} {{Medal|ZOS}} {{MedalSilver|{{oss|Z=2022|teksts=Pekina 2022}}|[[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|Milzu slaloms]]}} }} '''Žans Kraņecs''' ({{val|sl|Žan Kranjec}}; dzimis {{dat|1992|11|15}} [[Ļubļana|Ļubļanā]]) ir [[Slovēnija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]], {{oss|Z=2022|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs milzu slalomā. == Karjera == [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja 2011. gada martā 18 gadu vecumā. 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja divas bronzas medaļas (milzu slalomā un kombinācijā), kā arī Slovēnijas izlases sastāvā uzvarēja komandu sacensībās. 2013. gada Pasaules junioru čempionātā ieguva vēl vienu bronzu milzu slalomā. 2013. gadā debitēja [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]], startēja tikai milzu slaloma disciplīnā, kurā ieņēma 22. vietu. Piedalījās {{oss|Z=2014|L=L}} [[Soči|Sočos]], milzu slalomā ieņēma 23. vietu, startēja arī slalomā, bet nefinišēja. 2017. gada 17. decembrī pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā [[Altabadija|Altabadijā]], Itālijā, ieņemot trešo vietu milzu slalomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/en/alpine-skiing/alpine-news-multimedia/news-multimedia/news/archive/article=hirscher-dominates-the-giant-slalom-alta-badia |title=Hirscher dominates the giant slalom in Alta Badia |date={{dat|2017|12|17|N|bez}} |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2022|9|11||bez}}}}</ref> [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskās spēles]] [[Phjončhana|Phjončhanā]] milzu slalomā ieņēma ceturto vietu. 2018. gada decembrī Zālbahā, Austrijā, izcīnīja pirmo uzvaru Pasaules kausa posmā. Viņš kļuva par pirmo Slovēnijas kalnu slēpotāju vēsturē, kurš uzvarējis milzu slaloma disciplīnā Pasaules kausa sacensībās vīriešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/en/alpine-skiing/alpine-news-multimedia/news-multimedia/news/2018-19/12-december/zan-kranjec-writes-history-for-slovenia |title=Zan Kranjec writes history for Slovenia |date={{dat|2018|12|19|N|bez}} |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2022|9|11||bez}}}}</ref> 2020. gada janvārī [[Adelbodene|Adelbodenē]] guva savu otro uzvaru Pasaules kausā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/en/alpine-skiing/alpine-news-multimedia/news-multimedia/news/test2/kranjec-claims-adelboden-gs-and-red-bib |title=Kranjec claims Adelboden GS and red bib |date={{dat|2020|1|11|N|bez}} |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2022|9|11||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] ieguva sudraba godalgu [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slalomā]], piekāpjoties tikai šveiciešu kalnu slēpotājam [[Marko Odermats|Marko Odermatam]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20220911093532/http://www.zankranjec.si/si/splash/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kraņecs, Žans}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas kalnu slēpotāji]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Slovēnijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kalnu slēpošanā]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] jzt3ba397bjjsxypyjdj4e8jdyyl6w1 0 521337 4541802 4498225 2026-10-30T17:42:37Z Bendžamins 76862 4541802 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|18}} | birth_place = | caps1 = 68 | caps2 = 35 | caps3 = 98 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Minhene}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals1 = 27 | goals2 = 15 | goals3 = 23 | height = 180 | image = FC Salzburg gegen FC Bayern München (Championsleague Achtelfinale Hinspiel 16. Februar 2022) 63.jpg | caption = Karims Adejemi 2022. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Karims Adejemi | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2022 | years2 = 2018—2020 | years3 = 2022—2026 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals3 = 6 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam4 = {{fb|GER}} | nationalyears3 = 2021—2024 | nationalyears4 = 2021— | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years4 = 2026— | caps4 = 10 | goals4 = 2 }}'''Karims Dāvids Adejemi''' ({{Val|de|Karim-David Adeyemi}}; dzimis {{Dat|2002|1|18}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Adejemi pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandu ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. Iepriekš spēlējis [[Austrijas Bundeslīga]]s komandā [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']] un Vācijas komandā ''[[Borussia Dortmund]]''. [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2021|9|5|5=bez}} pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]], kļūstot par pirmo futbolistu pēckara ērā, kurš spēlējot Austrijas klubā, ir izgājis laukumā Vācijas izlases kreklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wettfreunde.net/sportwetten-news/karim-adeyemi-privat-portraet/|title=Karim Adeyemi privat: Herkunft, Bayern-Zeit, BVB-Gehalt|website=wettfreunde.net|access-date=2022-09-13|date=2022-08-07|language=de-DE}}</ref> == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2019—20, 2020—21, 2021—22 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2019—20, 2020—21, 2021—22 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Adejemi, Karims}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] sbd71jfa7689rig22g9rk2b6qh2hml3 0 525205 4541817 4523402 2026-10-30T17:58:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541817 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Žigimants Krēsliņš | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = blogeris, skolotājs, ceļotājs, pasākumu vadītājs, rakstnieks | dzīvesbiedrs = Līga Krēsliņa | bērni = 2 | alma_mater = [[Liepājas Universitāte]] | dz_gads = 1976 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|td=Lietuva}} | attēls = Žigimants Krēsliņš (cropped).jpg | att_nosaukums = Žigimants Krēsliņš 2023. gadā }} '''Žigimants Krēsliņš''' (dzimis 1976. gadā), plašāk pazīstams kā '''Žigis''', ir [[Latvieši|latviešu]] blogeris, skolotājs, ceļotājs, rakstnieks un pasākumu vadītājs. == Dzīvesgājums == Žigimants Krēsliņš dzimis laikā, kad ģimene tēva darba dēļ dzīvoja [[Lietuva|Lietuvā]], un viņa mammai ir [[Lietuvieši|lietuviešu]] saknes, tāpēc vecāki viņam devuši lietuviešu vārdu — Žigimants. Kad Žigimantam bija pusotrs gads, ģimene atbrauca uz [[Latvija|Latviju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/ieva/zigmants-kreslins-jeb-zigis.-kas-patiesiba-slepjas-aiz-si-lauka-tela-42010/|title=Žigmants Krēsliņš jeb Žigis. Kas patiesībā slēpjas aiz šī lauķa tēla?|website=www.santa.lv|access-date=2022-11-09}}</ref> 1996. gadā beidzis [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskolu]]. Mīļākie mācību priekšmeti bija [[ģeogrāfija]] un [[vēsture]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.r47vsk.lv/skolas-absolventi-2/|title=Skolas absolventi – Rīgas 47. vidusskola|access-date=2022-11-06|language=lv-LV|archive-date=2022-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221106174623/http://www.r47vsk.lv/skolas-absolventi-2/}}</ref> Skolas laikā spēlējis [[Basketbols|basketbolu]]. Ž. Krēsliņš darbojas bērnu un jauniešu organizācijā "Liepājas jaunie vanagi", organizē izklaides un vasaras bērnu nometnes.<ref name=":0" /> Visvairāk Žigimants pazīstams ar savu [[Blogs|videoblogu]], kur savos video lieto necenzētu leksiku un vienmēr it kā lieto [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]] un nekad nav "skaidrā". Savos video parasti stāsta par aktuālākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, [[Politika|politiku]] un ceļojumiem. Žigimants ir bijis vēstures skolotājs, par ko kļuvis gandrīz nejauši: "[[Rīga|Rīgā]] biju ieguvis kultūras darba organizētāja un tūrisma gida izglītību, tad iestājos [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]] mācīties tūrismu, bet man likās, ka līmenis ir zems, tāpēc gadu nomācījos un pārgāju uz vēsturniekiem — mani vienmēr interesējušas vēsturiskas un ģeogrāfiskas tēmas." Jauniešiem Žigimants vienmēr bijis kā "savējais".<ref name=":4" /> === Žiga tēla rašanās === Ideja radusies spontāni. Žigimants pats rakstījis stāstiņus, kuri patikuši gan pašam, gan citiem. Daudzi teikuši, ka tos esot slinkums lasīt, ka varētu uzfilmēt video. Ceļojot Ž. Krēsliņš sastapis dažādus cilvēkus ar dīvainu uzvedību, kad arī radusies doma par video filmēšanu. Pirmie video radušies [[Skotija|Skotijā]], kuros attēlojis reāli satiktas personas brauciena laikā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4528887/iepazisties-vienkarsi-zigis|title=Iepazīsties, vienkārši Žigis!|website=Šovbizness|access-date=2022-11-08|date=2018-04-12|language=lv}}</ref> === Draudi internetā === 2022. gadā Ž. Krēsliņam kāds vīrietis vārdā Valdis no [[Aknīste]]s sociālajā tīklā ''[[Facebook]]'' izteica draudus nodarīt smagus miesas bojājumus un noslepkavot. Sākumā Žigimants vīrietim ļoti pieklājīgi atbildējis, pēc tam nosūdzēja portālam, kas viņu nobloķēja uz dažām dienām, pēc kā Valdis pamatīgi sadusmojās un turpināja draudēt.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rakstija-ka-mani-atradisot-izdursot-acis-sakapasot-pirkstus-par-draudesanu-zigim-virietim-piespriests-islaicigs-cietumsods|title=“Rakstīja, ka mani atradīšot, izduršot acis, sakapāšot pirkstus…” Par draudēšanu Žigim kādam vīrietim piespriests cietumsods|website=LA.LV|access-date=2023-10-02|language=lv}}</ref> Žigimants vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu, kura vīrietim piesprieda administratīvo sodu, ar ko viņš nebija mierā, jo Valdim jau iepriekš bijuši dažādi pārkāpumi.<ref name=":2" /> Vēlāk Žigimants policijas lēmumu pārsūdzēja [[Prokuratūra|prokuratūrā]], panākot, ka pret vīrieti ierosina krimināllietu. Apsūdzētais ignorēja pirmo tiesas sēdi, kā rezultātā viņš uz tiesu atvests piespiedu kārtā. Tiesa vīrietim piesprieda īslaicīgu cietumsodu uz 25 diennaktīm.<ref name=":2" /> === Konflikts === 2023. gada septembrī Žigimants vienā no saviem video izteica neglaimojošus vārdus par populāru sieviešu pāri — Sendiju Gabrielu Oficieri un Danutu Tammi, kuras nesen bija apprecējušās, kā rezultātā izcēlās konflikts.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-piz-kaut-kadas-divas-lezbas-apprecejas-soctiklos-izplucas-zigis-un-sendija-gabriela-oficiere|title=VIDEO. “Piz*****, kaut kādas divas “lezbas” apprecējās!” – soctīklos izplūcas Žigis un Sendija Gabriela Oficiere|website=Kokteilis.lv|access-date=2023-10-02|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam viena no šī pāra sievietēm — Sendija Gabriela Oficiere viņam atbildēja: “Zini, Žigi, tu mums tolaik biji tāds kā varonis un ideālā vīrieša paraugs — kā daļa no ģimenes. Laiks gāja un es tavās acīs izaugu par pretīgu lesbieti. Bet sabiedrībā mani pazīst kā mīlošu sievieti, kā cilvēku, kas iedvesmo citus un jauniešus sportot, kā arī to, kas palīdz dzīvniekiem. Bet tu pa šo laiku esi kļuvis par rupju, pretīgu, sasvīdušu lohu.”<ref name=":3" /> Tāpat viņa arī uzskata, ka Žigis ar saviem video ir kļuvis visiem par apsmieklu, kādu neviens nevēlētos savā ģimenē. “Tu esi apkaunojis savu ģimeni!” — viņa saka.<ref name=":3" /> Sendija atklāja arī faktu, ka kādreiz piedalījusies Žigimanta organizētajās nometnēs un pat auklējusi viņa paša bērnus.<ref name=":3" /> === Skandāls saistībā ar Bērnu aizsardzības centru === 2025. gada maijā Ž. Krēsliņš paziņoja, ka tajā gadā nerīkos vasaras bērnu nometnes, jo viņu nepamatoti apsūdzēja [[Bērnu aizsardzības centrs]] (BAC). Savā "Youtube" kanālā publicētajā video viņš stāsta, ka pagājušajā gadā uz viņa organizētajām bērnu nodarbībām ieradušās trīs BAC pārstāves, kuras pārbaudīja dokumentāciju, runāja ar bērniem, aplūkoja programmu, sazvanīja bērnu vecākus un noskaidroja citu informāciju. Žigimants precizē, ka visa dokumentācija ir bijusi sakārtota, tāpēc nekādi pārkāpumi nav konstatēti.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-skandals-anormals-saistits-ar-berniem-un-valsts-organiem-zigis-pazino-ka-sogad-bernu-nometnes-nerikos|title=VIDEO. “Skandāls anormāls. Saistīts ar bērniem un valsts orgāniem” – Žigis paziņo, ka šogad bērnu nometnes nerīkos|website=LA.LV|access-date=2025-08-25|language=lv}}</ref> Divas nedēļas vēlāk pārstāves ieradušās atkārtoti uz privātu pasākumu, kurā pirms skolas sākšanās vecāki ar bērniem baudījuši kopīgu atpūtu pie dabas, kad BAC pārstāves maldīgi uzskatījušas, ka tur tiek organizēta nometne. Ž. Krēsliņš norādīja, ka atpūtas pasākums nav bijis publiski izziņots, kas radījis jautājumus par to, kā pārstāves par to uzzinājušas. Pasākumā bijuši 30 bērni, 16 vecāki un 15 citi pieaugušie, tāpēc tā nevarot būt uzskatāma kā nometne, jo tādā gadījumā bērniem būtu jābūt vairāk nekā pieaugušajiem. Iestādes pārstāves uz konkrēto teritoriju izsaukušas [[Policija|policiju]], kura veikusi arī alkohola pārbaudes.<ref name=":7" /> Situācija atrisinājās bez piespriestiem sodiem, tomēr pārstāves uzrakstījušas sūdzību [[Liepājas izglītības pārvalde|Liepājas]] [[Liepājas izglītības pārvalde|izglītības pārvaldē]], [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]] un citviet. Savu sūdzību iesūtījis arī pats Ž. Krēsliņš, jo ir pārliecināts, ka visu veic caurspīdīgi un pārskatāmi. “Ja tas bija pasūtījums un mūs uz gadu novāca no trases – lūdzu, šis gads ir jūsu! Izpaudieties, ņemieties, organizējieties, darieties! Lūdzu! Ja vajadzēs, mēs piesaistīsim labākos juristus. Es jūs pažēloju!” teica Žigimants.<ref name=":7" /> == Ceļojumi == Pabijis vairāk nekā 60 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4528887/iepazisties-vienkarsi-zigis|title=Iepazīsties, vienkārši Žigis!|website=Šovbizness|access-date=2022-11-09|date=2018-04-12|language=lv}}</ref> Bijis tādās valstīs kā [[Kambodža]], [[Vjetnama]], [[Taizeme]], [[Filipīnas]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Hondurasa]], [[Senegāla]], [[Peru]]. Ceļojot Žigimants dienā tērējot 7—8 dolārus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/344896-liepajas-dekainis-zigimants-kreslins-stasta-ka-apcelot-pasauli-terejot-7-dolarus-diena|title=Liepājas dēkainis Žigimants Krēsliņš stāsta, kā apceļot pasauli, tērējot 7 dolārus dienā|access-date=2022. gada 9. novembrī}}</ref> Mīļākās vietas Latvijā Ž. Krēsliņam ir [[Liepāja]]s apkārtne, [[Kuldīga]], [[Cēsis]] un [[Ludza]].<ref name=":1" /> Ceļojot Žigimantam atgadījušies daudz un dažādi gadījumi, bet par spīti savam bravūrīgajam tēlam, viņš ceļo prātīgi: "Man ir ļoti laba sestā maņa — jūtu, kur tālāk nevajag iet. Griežos apkārt un dodos projām. Klausu, ja vietējie saka, ka kaut kur nevajag iet."<ref name=":4" /> Esot Hondurasā, viņš palicis pie kādas meitenes "koučsērfingā", bet nākamajā dienā pēc viņa aizbraukšanas pie tās pašas mājas ģimenes acu priekšā tika nošauts viņas brālēns.<ref name=":4" /> Būdams [[Argentīna|Argentīnā]], Žigimants dzīvojis pie kādas turīgas ģimenes, kuri vakarā esot aizvēruši vārtus un pa sētu palaiduši elektrību, jo nesen kaimiņiem caur vārtiem bija iztriekusies smagā mašīna ar bruņotiem bandītiem.<ref name=":4" /> Ceļojumu laikā Žigimantam ļoti svarīga ir finansiālā drošība, ļoti nepatīk netīrība — nevis nabadzības radīta, bet apzināta, kā arī, ja viss jau iepriekš ir saplānots.<ref name=":4" /> == Rakstniecība == Sarakstījis vairākas ceļojumu aprakstu grāmatas, kā, piemēram, “[[Dienvidamerika]] pāris mēnešos” 2020. gadā, “[[Centrālamerika]] pāris mēnešos”, “[[Dienvidaustrumāzija]] pāris mēnešos” un “[[Ekvadora]] un [[Kolumbija]] pāris mēnešos”.<ref name=":0" /> Grāmata "Centrālamerika pāris mēnešos" iznākusi arī audio versijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klausamnami.lv/downloads/centralamerika-paris-menesos/|title=Centrālamerika pāris mēnešos – Klausāmnami|access-date=2022-11-07|language=lv|archive-date=2022-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20221107180744/https://klausamnami.lv/downloads/centralamerika-paris-menesos/}}</ref> Rakstīt sācis [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas laikā]], kad robežas bija slēgtas un nevarēja ceļot. Pirmā grāmata bijis kā eksperiments, bet vēlāk atklājās, ka grāmatu labprāt pērk, kā rezultātā tapušas jau vairākas grāmatas. Viņš saka: "Beidzot esmu atradis veidu, kā varu dzīvot ar savu hobiju. Varu ceļot un rakstīt, un nav jādomā, kur vēl piepelnīties. Tas atpelna manas izmaksas, dod iespēju apgādāt ģimeni un iespēju doties nākamajā braucienā. Un tas man tiešām patīk!"<ref name=":4" /> 2023. gada 6. novembrī [[Bauskas kultūras centrs|Bauskas kultūras centra]] izstāžu zālē prezentēja savu grāmatu “Jaunzēlande. Skarbais ceļojums”.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/koloritais-zigis-tiksies-ar-saviem-lasitajiem-bauska/|title=Kolorītais Žigis tiksies ar saviem lasītājiem Bauskā|last=www.bauskasdzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2024-01-18|date=2023-11-03|language=lv}}</ref> Par grāmatu viņš teicis: "Grāmatā netrūks ne traku piedzīvojumu, ne dramatisma nokļūstot neapskaužamās situācijās un dabas kataklizmu vietās, ne arī labdabīga humora, pievēršanās sīkākām detaļām, mazliet sarežģītās vēstures un daudz kā cita. Katrs atradīs kaut ko sev. Interesanti fakti, zviedzami gabali, pārpratumi, kultūra, mazliet nelegālu darbību, padomu ko vērts apskatīt un ko nē. Grāmatas tapšana aizņēma līdz šim ilgāko laiku no visām 9 manis sarakstītām grāmatām. Tāpēc ar patiesu lepnumu prezentēju savu garadarbu pasākumos visā Latvijā!"<ref name=":5" /> 2024. gada 11. aprīlī Ž. Krēsliņš ''[[YouTube|Youtube]]'' tiešraidē paziņoja, ka viņam iznāks dzejoļu grāmata.<ref>{{Atsauce|title=Kanālā Žigimants Krēsliņš ir tiešraide.|url=https://www.youtube.com/watch?v=QY3nEyjxQr8|accessdate=2024-04-12|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada 27. augustā viņš paziņoja, ka tiks izdota desmitā ceļojumu grāmata, ar nosaukumu "Okeānija. Atgriešanās", kā arī, dzejoļu grāmata, ar nosaukumu "Robins Frīzenšnaucers. Deģenerāta dienasgrāmata".<ref>{{Atsauce|title=Jaunākā grāmata/prezentācijas un stāstu tūre/pārējā figņa|url=https://www.youtube.com/watch?v=7xH5dpCyoQE|date=2024-08-26|accessdate=2024-08-27|last=Žigimants Krēsliņš}}</ref> == Televīzija == Tika ziņots, ka 2024. gada septembrī, kanālā [[360TV]] tiks pārraidīts ceļojumu šovs "Tūrists ceļotāja gūstā", kurā piedalīsies Ž. Krēsliņš kopā ar žurnālistu un producentu, [[Sandijs Semjonovs|Sandiju Semjonovu]], un sacentīsies par labākā gida titulu, līdzi ņemot divas sabiedrībā zināmas personības kā tūristus.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120039946/blogeris-zigis-jauna-tv-sova-sacentisies-par-labaka-gida-titulu|title=Blogeris Žigis jaunā TV šovā sacentīsies par labākā gida titulu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Žigimants teicis, ka bērnībā viņa ģimene bijusi ļoti nabadzīga. Viņš kautrējies iet uz skolu, jo vienkārši nebija kurpju vai tās bija salīmētas ar izolācijas lenti, kādēļ kā pusaudzis juties ļoti slikti. Žigimants sapratis, ka nevēlas, lai tas kādreiz dzīvē atkārtotos viņam vai bērniem. Bijis laiks, kad strādājis trijos darbos un sanācis dzīvot "no rokas mutē".<ref name=":4" /> Precējies ar Līgu Krēsliņu, ģimenē ir 2 bērni — dēls un meita. Līga ir bērnu un jauniešu biedrības “Liepājas Jaunie Vanagi” valdes priekšsēdētāja un Informācijas centra iebraucējiem izveidotāja Liepājā. Par savu darbību viņa tika nominēta titulam “Gada liepājnieks 2013”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswhspin.lv/2020/01/kadel-svarigs-brivpratigais-darbs/|title=Kādēļ svarīgs brīvprātīgais darbs?|last=AB|website=RADIO SWH SPIN|access-date=2023-10-03|date=2020-01-23|language=en|archive-date=2023-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230930032939/https://www.radioswhspin.lv/2020/01/kadel-svarigs-brivpratigais-darbs/}}</ref> 2023. gada februārī pāris atzīmēja 20 gadu kāzu gadadienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7708363/koloritais-zigis-ar-savu-lauveni-atzime-20-kazu-gadadienu|title=Kolorītais Žigis ar savu lauveni atzīmē 20. kāzu gadadienu|website=Slavenības|access-date=2023-10-03|date=2023-02-08|language=lv}}</ref> == Filmogrāfija == === TV šovi === * "Tūrists ceļotāja gūstā" (2024)<ref name=":6" /> == Bibliogrāfija == === Ceļojumu grāmatas === * "Dienvidamerika pāris mēnešos" (2020. g. aprīlī) — ISBN 9789934593253 * "Centrālamerika pāris mēnešos" (2020. g. septembrī) — ISBN 9789934593390 * "Dienvidaustrumāzija pāris mēnešos" (2020. g. novembrī) — ISBN 9789934593642 * "Ekvadora un Kolumbija pāris mēnešos" (2021. g. martā) — ISBN 9789934593833 * "Meksika pāris mēnešos" (2021. g. novembrī) — ISBN 9789934280054 * "Fēru salas un Islande pāris mēnešos" (2022. g. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/en/gramatas/kartes-atlanti-celvezi/celojumu-apraksti/feru-salas-un-islande-paris-menesos-ziga-celojumi.html|title=Fēru salas un Islande pāris mēnešos. Žiga ceļojumi|website=www.janisroze.lv|access-date=2022-11-09|language=en|archive-date=2022-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221109112313/https://www.janisroze.lv/en/gramatas/kartes-atlanti-celvezi/celojumu-apraksti/feru-salas-un-islande-paris-menesos-ziga-celojumi.html}}</ref> — ISBN 9789934280511 * "Havaju salas vienā mēnesī" (2022. g. septembrī) — ISBN 9789934280771 * "Okeānija vienā mēnesī" (2023. g. aprīlī) — ISBN 9789934281228 * "Jaunzēlande. Skarbais ceļojums" (2023. g. septembrī) — ISBN 9789934239182 * "Okeānija. Atgriešanās" (2024. g. septembrī) — ISBN 9789934380686 * "Šrilanka vienā mēnesī" (2025. g, februārī) — ISBN 9789934383298 * "Karību salas" (2025. g, oktobrī) — ISBN 9789934935503 * "Austrālija. Pirmā daļa" (2026. g. septembrī) — ISBN * "Austrālija. Otrā daļa" (2026. g. septembrī) — ISBN === Dzejoļi === * "Robins Frīzenšnaucers. Deģenerāta dienasgrāmata" (2024. g. septembrī)  == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/channel/UCYgPPHuu1ckXmMtN9Jq_t-w ''Youtube'' profils] * [https://www.goodreads.com/author/list/20366226._igimants_Kr_sli_ Žigimanta Krēsliņa grāmatu saraksts] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krēsliņš, Žigimants}} [[Kategorija:Latvijas blogeri]] [[Kategorija:Latviešu ceļotāji]] [[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas lietuvieši]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] 71mk3xagscv4z2u761mat6mghkmnuhi 0 527185 4542034 4509581 2026-10-31T10:49:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4542034 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 80. Zelta globusa balva | current_awards = | image = The80thAnnualGoldenGlobeAwards.jpg | imagesize = | alt = | caption = | description = | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | host = [[Džerods Kārmaikls]]<ref name="Host"/> | date = {{dat|2023|1|10|N|bez}} | location = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | winner = "Labākā drāmas filma":<br />"[[Fabelmeni]]"<br />"Labākais mūzikls vai kinokomēdija":<br />"[[Inišerinas Banšī]]" | website = | network = [[NBC]] | runtime = | ratings = | producer = | director = | previous = [[79. Zelta globusa balva|79.]] | main = [[Zelta globusa balva]] | next = [[81. Zelta globusa balva|81.]] }} '''80. [[Zelta globusa balva]]s''' pasniedza labākajām [[2022. gads kino|2022. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA). Ceremonija notika {{dat|2023|1|10||bez}} ''The Beverly Hilton'' viesnīcā [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] un to tiešraidē translēja televīzijas kanālā [[NBC]] un straumēja servisā ''[[Peacock]]''.<ref name="variety202209">{{Tīmekļa atsauce|first=Michael|last=Schneider|date=September 20, 2022|title=Golden Globes Return to TV in 2023, NBC and HFPA Set One-Year Deal |url=https://variety.com/2022/tv/news/golden-globes-2023-nbc-hfpa-dick-clark-productions-1235324403/|work=Variety|accessdate=September 20, 2022}}</ref> Ceremoniju vadīja [[Džerods Kārmaikls]].<ref name="Host">{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2022/tv/news/golden-globes-host-jerrod-carmichael-nbc-2023-1235453788/ |title=Jerrod Carmichael Named Host of the Golden Globe Awards (EXCLUSIVE) |first=Michael |last=Schneider |work=[[Variety]] |date=December 8, 2022 |access-date=December 11, 2022}}</ref> Nominācijas paziņoja {{dat|2022|12|12||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-to-watch-2023-golden-globe-awards-nominations-1235279534/ |title=Golden Globe Nominations: How to Watch |first=Carly |last=Thomas |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 11, 2022 |access-date=December 11, 2022}}</ref><ref name="Nominees"/> Sākotnēji bija plānots, ka nominācijas paziņos tēva un meitas duets [[Džordžs Lopess|Džordžs]] un Maiana Lopesi, bet tēvam uzrādīja pozitīvu [[COVID-19]] testu, tādēļ viņu aizvietoja [[Selenisa Leiva]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2022/tv/news/george-mayan-lopez-announce-golden-globes-2023-nominations-1235450721/ |title=NBC Sitcom Stars George Lopez and Mayan Lopez Will Announce This Year's Golden Globes Nominations |first=Michael |last=Schneider |work=[[Variety]] |date=December 6, 2022 |access-date=December 11, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://people.com/movies/george-lopez-drops-out-of-revealing-golden-globe-2023-nominees-after-he-contracts-covid/ |title=George Lopez Drops Out of Announcing Golden Globe 2023 Nominations After He Tests Positive for COVID |first=Tommy |last=McArdle |work=[[People]] |date=December 12, 2022 |access-date=December 12, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/awards/golden-globes/george-lopez-misses-golden-globes-nominations-selenis-leyva/ |title=George Lopez misses Golden Globes nominations after COVID diagnosis, Selenis Leyva fills in |first=Joey |last=Nolfi |work=[[Entertainment Weekly]] |date=December 12, 2022 |access-date=December 12, 2022}}</ref> [[Edijs Mērfijs]] saņēma [[Sesila Demilla balva|Sesila Demilla balvu]], savukārt [[Kerolas Bērnetas balva|Kerolas Bērnetas balvu]] saņēma [[Raiens Mērfijs]].<ref name="Murphy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/golden-globes-eddie-murphy-cecil-b-demille-award-1235281595/ |title=Golden Globes: Eddie Murphy to Receive Cecil B. DeMille Award (Exclusive) |first=Chris |last=Gardner |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 14, 2022 |access-date=December 15, 2022}}</ref><ref name="Murphy2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/golden-globes-ryan-murphy-carol-burnett-award-1235282418/ |title=Golden Globes: Ryan Murphy to Receive Carol Burnett Award for TV Career Achievements |first=Chris |last=Gardner |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 15, 2022 |access-date=December 16, 2022}}</ref> Filma "[[Inišerinas Banšī]]" saņēma visvairāk nominācijas (8), tostarp arī kategorijās [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|"Labākais mūzikls vai kinokomēdija"]] un [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|"Labākais režisors"]], kas ir vislielākais nomināciju skaits vienai filmai kopš tādu pašu nomināciju skaitu [[61. Zelta globusa balva|2004. gadā]] saņēma filma "[[Aukstais kalns]]".<ref name="Nominees">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/12/2023-golden-globe-nominations-list-movies-tv-1235196396/ |title=Golden Globe Nominations: The Complete List |first1=Patrick |last1=Hipes |first2=Denise |last2=Petski |work=[[Deadline Hollywood]] |date=December 12, 2022 |access-date=December 12, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.yahoo.com/golden-globes-unveil-nominations-censured-012324712.htmle |title='Banshees of Inisherin' tops nominations as Golden Globes attempt comeback |first=Andrew |last=Marszal |publisher=[[Yahoo! News]] |date=December 11, 2022 |access-date=December 11, 2022}}</ref> == Informācija par ceremoniju == {{dat|2022|9|20||bez}} HFPA un Zelta globusu producents ''[[Dick Clark Productions]]'' paziņoja, ka saskaņā ar noslēgto līgumu uz vienu gadu, ceremoniju pārraidīs NBC un straumēs kanālā ''[[Peacock]]''.<ref name="variety202209"/> Pēc tā, kad kanāls NBC, kas ceremonijas tiešraidi nodrošināja kopš 1996. gada, atteicās pārraidīt [[79. Zelta globusa balva|iepriekšējā gada ceremoniju]], atbalstot dažādu mediju kompāniju, aktieru un citu radošo personu boikotus, jo HFPA nerīkojās, lai palielinātu organizācijas dalībnieku daudzveidību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Fienberg|first=Scott|date=August 9, 2022|title=NBC to Bring Back the Golden Globes|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/golden-globes-returning-nbc-2023-1235166872/|work=The Hollywood Reporter|accessdate=September 20, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Erik|last=Pedersen|date=September 20, 2022|title=Golden Globes Returning To NBC In 2023 On One-Year Deal|url=https://deadline.com/2022/09/golden-globes-nbc-return-2023-hfpa-1235122811/|work=Deadline Hollywood|accessdate=September 20, 2022}}</ref> HFPA paziņoja, ka 2022. gada jūlijā tā apstiprināja ievērojamu pārstrukturizāciju, saskaņā ar kuru HFPA pagaidu izpilddirektors [[Tods Boelijs]] piekrita ar savas kontrolakciju sabiedrības ''[[Eldridge Industries]]'' (DCP un ''[[The Hollywood Reporter]]'' īpašnieks) starpniecību izveidot bezpeļņas uzņēmumu, kas būs Zelta globusa balvas intelektuālais īpašnieks un pārraudzīs ceremonijas "profesionalizāciju un modernizāciju", tostarp "[palielinot] ikgadējās balvas balsotāju skaitu un daudzveidību". HFPA labdarība turpināsies atsevišķi kā bezpeļņas organizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=2022-07-28 |title=HFPA Will Be Both A Private Company & Non-Profit |url=https://deadline.com/2022/07/hfpa-will-be-both-a-private-company-non-profit-1235080814/ |access-date=2022-08-05 |website=Deadline |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schneider |first=Michael |date=2022-07-28 |title=In Move to Save Golden Globes, HFPA to Become For-Profit Org, Add More Voting Members |url=https://variety.com/2022/tv/news/golden-globes-eldridge-hfpa-1235328891/ |access-date=2022-08-05 |website=Variety |language=en}}</ref> Tā kā ''[[NBC Sunday Night Football|Sunday Night Football]]'' paredzēts ēterā {{dat|2023|1|8||bez}} (kopš 2021. gada NFL regulārā sezona pagarināta ar papildu spēli), bet 2023. gada Koledžu futbola izslēgšanas spēļu nacionālais čempionāts 9. janvārī notiks Losandželosas ''[[SoFi Stadium]]'', ceremonija ieplānota {{dat|2023|1|10||bez}}.<ref name="variety202209"/> Kategorijas [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|"Labākais otrā plāna aktieris"]] un [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|"Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā"]] sadalītas atsevišķās kategorijās atdalot televīzijas seriālus(mūzikas vai komēdijseriālus un drāmas seriālus) no miniseriāliem un televīzijas filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=September 28, 2022|title=The HFPA Announces Awards Timetable for the 80th Annual Golden Globe Awards|url=https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-awards-timetable-80th-annual-golden-globe-awardsr|website=Hollywood Foreign Press Association|accessdate=September 30, 2022|archive-date={{dat|2022|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001051004/https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-awards-timetable-80th-annual-golden-globe-awardsr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Clayton|last=Davis|date=September 28, 2022|title=Golden Globes Announce New TV Categories and Awards Timeline |url=https://variety.com/2022/film/news/golden-globes-supporting-tv-categories-awards-calendar-1235386871/|work=Variety|accessdate=September 30, 2022}}</ref> == Laureāti un nominācijas == [[Attēls:Austin Butler 2019 by Glenn Francis.jpg|thumb|150px|[[Ostins Batlers]], labākais aktieris drāmas filmā]] [[Attēls:Cate Blanchett Cannes 2018 2 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Blanšeta]], labākā aktrise drāmas filmā]] [[Attēls:BansheesBFI131022 (21 of 22) (52447275762) (cropped).jpg|thumb|150px|[[Kolins Ferels]], labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]] [[Attēls:Michelle Yeoh Cannes 2017.jpg|thumb|150px|[[Mišela Jeo]], labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]] [[Attēls:Ke Huy Quan (43865682592).jpg|thumb|150px|[[Džonatans Kī Kvans]], labākais otrā plāna aktieris]] [[Attēls:Angela Bassett by Gage Skidmoe.jpg|thumb|150px|[[Andžela Baseta]], labākā otrā plāna aktrise]] [[Attēls:Kevin Costner 2016.jpg|thumb|150px|[[Kevins Kostners]], labākais aktieris drāmas seriālā]] [[Attēls:Zendaya - 2019 by Glenn Francis.jpg|thumb|150px|[[Zendaja]], labākā aktrise drāmas seriālā]] [[Attēls:Jeremy Allen White, AT&T Center, 2013.jpg|thumb|150px|[[Džeremijs Alens Vaits]], labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Evan Peters by Gage Skidmore 3.jpg|thumb|150px|[[Evans Pīterss]], labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Amanda Seyfried 2019 by Glenn Francis.jpg|thumb|150px|[[Amanda Saifreda]], labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Tyler James Williams at Televerse 2026.jpg|thumb|187x187px|[[Tailers Džeimss Viljamss]], labākais otrā plāna aktieris seriālā]] [[Attēls:Julia Garner in 2020, cropped.jpg|thumb|150px|[[Džūlija Gārnere]], labākā otrā plāna aktrise seriālā]] [[Attēls:20210526—Paul Walter Hauser, interview for "Cruella", LosCriticologos (05m21s).jpg|thumb|150px|[[Pols Volters Hauzers]], labākais otrā plāna aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Jennifer Coolidge - Cropped.jpg|thumb|150px|[[Dženifere Kulidža]], labākā otrā plāna aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā]] === Kino === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākā spēlfilma |- !style="width=50%" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Drāma]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Mūzikls vai kinokomēdija]] |- | valign="top" | * '''"[[Fabelmeni]]"''' ** "[[Avatars: Ūdensceļš]]" ** "[[Elviss (filma)|Elviss]]" ** ''[[Tár]]'' ** "[[Top Gun: Maveriks]]" | valign="top" | * '''"[[Inišerinas Banšī]]"''' ** "[[Babilona (filma)|Babilona]]" ** ''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' ** "[[Skumju trīsstūris]]" ** "[[Viss visur vienlaikus]]" |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā |- ! [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Ostins Batlers]] par [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] lomu filmā "[[Elviss (filma)|Elviss]]"''' ** [[Bills Naijs]] par Viljamsa kunga lomu filmā "[[Dzīve (filma)|Dzīve]]" ** [[Brendans Freizers]] par Čārlija lomu filmā "[[Valis (filma)|Valis]]" ** [[Džeremijs Poups]] par Elisa Frenča lomu filmā ''[[The Inspection]]'' ** [[Hjū Džekmens]] par Pītera Millera lomu filmā ''[[The Son]]'' | valign="top" | * '''[[Keita Blanšeta]] par Lidijas Taras lomu filmā ''[[Tár]]''''' ** [[Ana de Armasa]] par [[Merilina Monro|Normas Džīnas Mortensones / Merilinas Monro]] lomu filmā "[[Blondīne (filma)|Blondīne]]" ** [[Mišela Viljamsa]] par Micas Šildkrautas-Fabelmenes lomu filmā "[[Fabelmeni]]" ** [[Olīvija Kolmane]] par Hilarijas Smolas lomu filmā ''[[Empire of Light]]'' ** [[Vaiola Deivisa]] par ģenerāles Nanišas lomu filmā "[[Karotājas]]" (''The Woman King'') |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā |- ! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Kolins Ferels]] par ''Pádraic Súilleabháin'' lomu filmā "[[Inišerinas Banšī]]"''' ** [[Ādams Draivers]] par Džeka Glednija lomu filmā ''[[White Noise]]'' ** [[Denjels Kreigs]] par detektīva Benuā Blanka lomu filmā ''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' ** [[Djēgo Kalva]] par Menija Toresa lomu filmā "[[Babilona (filma)|Babilona]]" ** [[Reifs Fainss]] par šefpavāra Džuliana Slovika lomu filmā "[[Ēdienkarte (filma)|Ēdienkarte]]" | valign="top" | * '''[[Mišela Jeo]] par Evelīnas Kvanas Vonas lomu filmā "[[Viss visur vienlaikus]]"''' ** [[Anja Teilore-Džoja]] par Mārgotas Milsas / Erīnas lomu filmā "[[Ēdienkarte (filma)|Ēdienkarte]]" ** [[Emma Tompsone]] par Nensijas Stoukas / Sūzanas Robinsones lomu filmā ''[[Good Luck to You, Leo Grande]]'' ** [[Leslija Menvila]] par Adas Herisas lomu filmā "[[Herisas kundze dodas uz Parīzi]]" (''Mrs. Harris Goes to Paris'') ** [[Margo Robija]] par Nelijas Larojas lomu filmā "[[Babilona (filma)|Babilona]]" |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džonatans Kī Kvans]] par Veimonda Vona lomu filmā "[[Viss visur vienlaikus]]"''' ** [[Berijs Kjogans]] par Dominika Kīrnija lomu filmā "[[Inišerinas Banšī]]" ** [[Breds Pits]] par Džeka Kondrata lomu filmā "[[Babilona (filma)|Babilona]]" ** [[Brendans Glīsons]] par Kolma Doertija lomu filmā "Inišerinas Banšī" ** [[Edijs Redmeins]] par [[Čārlzs Kalens|Čārlza Kalena]] lomu filmā "[[Labā medmāsa]]" | valign="top" | * '''[[Andžela Baseta]] par karalienes Ramondas lomu filmā "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]"''' ** [[Dollija de Leona]] par Ebigeilas lomu filmā "[[Skumju trīsstūris]]" ** [[Džeimija Lī Kērtisa]] par Deidras Boibeirdras lomu filmā "[[Viss visur vienlaikus]]" ** [[Kerija Kondone]] par ''Siobhán Súilleabháin'' lomu filmā "[[Inišerinas Banšī]]" ** [[Kerija Maligana]] par [[Megana Tūi|Meganas Tūi]] lomu filmā "[[Viņa teica]]" |- ! colspan=2 | Pārējās |- ! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] ! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Stīvens Spīlbergs]] — "[[Fabelmeni]]"''' ** [[Bazs Lurmens]] — "[[Elviss (filma)|Elviss]]" ** [[Dens Kvans]] un [[Denjels Šeinerts]] — "[[Viss visur vienlaikus]]" ** [[Džeimss Kemerons]] — "[[Avatars: Ūdensceļš]]" ** [[Mārtins Makdona]] — "[[Inišerinas Banšī]]" | valign="top" | * '''[[Mārtins Makdona]] — "[[Inišerinas Banšī]]"''' ** [[Dens Kvans]] un [[Denjels Šeinerts]] — "[[Viss visur vienlaikus]]" ** [[Sāra Pollija]] — ''[[Women Talking]]'' ** [[Stīvens Spīlbergs]] un [[Tonijs Kašners]] — "[[Fabelmeni]]" ** [[Tods Fīlds]] — ''[[Tár]]'' |- ! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]] ! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Džastins Hurvitcs]] — "[[Babilona (filma)|Babilona]]"''' ** [[Aleksandrs Desplā]] — "[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]" ** [[Džons Viljamss]] — "[[Fabelmeni]]" ** [[Hildura Gudnadoutira]] — ''[[Women Talking]]'' ** [[Kārters Bērvels]] — "[[Inišerinas Banšī]]" | valign="top" | * '''''Naatu Naatu'' ([[M. M. Kīravani]], Kāla Bhairava un [[Rauls Sipliguns]]) — "[[RRR (filma)|RRR]]"''' ** ''[[Carolina (dziesma)|Carolina]]'' ([[Teilora Svifta]]) — "[[Kur vēži dzied]]" ** ''Ciao Papa'' ([[Aleksandrs Desplā]], Roebans Katcs un [[Giljermo del Toro]]) — "[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]" ** ''[[Hold My Hand]]'' (''[[Lady Gaga]]'', ''[[BloodPop]]'' un Bendžamins Raiss) — "[[Top Gun: Maveriks]]" ** ''[[Lift Me Up]]'' ([[Temsa]]', [[Rianna]], [[Raians Kūglers]] un [[Ludvigs Joransons]]) — "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]" |- ! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] ! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''"[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]"''' ** "[[Es sarkstu]]" ** ''[[Inu-Oh]]'' ** ''[[Marcel the Shell with Shoes On]]'' ** "[[Runcis zābakos: Pēdējā vēlēšanās]]" | valign="top" | * '''''[[Argentina, 1985]]'' ([[Argentīna]])''' ** "[[Lēmums aiziet]]" ([[Dienvidkoreja]]) ** "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" ([[Vācija]]) ** "[[RRR (film)|RRR]]" ([[Indija]]) ** "[[Tuvu (filma)|Tuvu]]" ([[Beļģija]]) |} === Filmas ar vairākām nominācijām === Šīs filmas saņēmušas vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |+ !Nominācijas !Filmas |- | style="text-align:center"| 8 | "[[Inišerinas Banšī]]" |- | style="text-align:center"| 6 | "[[Viss visur vienlaikus]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center"| 5 | "[[Babilona (filma)|Babilona]]" |- | "[[Fabelmeni]]" |- | rowspan="3" style="text-align:center"| 3 | "[[Elviss (filma)|Elviss]]" |- | "[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]" |- | ''[[Tár]]'' |- | rowspan="8" style="text-align:center"| 2 | "[[Avatars: Ūdensceļš]]" |- | "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]" |- | ''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' |- | "[[Ēdienkarte (filma)|Ēdienkarte]]" |- | "[[RRR (filma)|RRR]]" |- | "[[Top Gun: Maveriks]]" |- | "[[Skumju trīsstūris]]" |- | ''[[Women Talking]]'' |} === Filmas ar vairākām balvām === Šīs filmas ieguvušas vairākas balvas: {| class="wikitable" |+ !Balvas !Filmas |- | style="text-align:center| 3 | "[[Inišerinas Banšī]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center| 2 | "[[Viss visur vienlaikus]]" |- | "[[Fabelmeni]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākais seriāls |- !style="width=50%" | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]] |- | valign="top" | * '''"[[Pūķa nams]]" ([[HBO]])''' ** "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (''[[Netflix]]'') ** "[[Labāk zvaniet Solam]]" ([[AMC]]) ** ''[[Ozark]]'' (''Netflix'') ** ''[[Severance]]'' (''[[Apple TV+]]'') | valign="top" | * '''''[[Abbott Elementary]]'' ([[American Broadcasting Company|ABC]])''' ** ''[[Hacks]]'' (''[[HBO Max]]'') ** ''[[Only Murders in the Building]]'' (''[[Hulu]]'') ** ''[[The Bear]]'' (''FX on Hulu'') ** ''[[Wednesday]]'' (''Netflix'') |- ! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]] |- | colspan=2 style="vertical-align:top;" | * '''"[[Baltais Lotoss]]" (HBO)''' ** ''[[Black Bird]]'' (''Apple TV+'') ** ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' (''Netflix'') ** ''[[Pam & Tommy]]'' (''Hulu'') ** ''[[The Dropout]]'' (''Hulu'') |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā |- ! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Kevins Kostners]] par Džona Datona lomu seriālā "[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]" (''[[Paramount Network]]'')''' ** [[Ādams Skots]] par Marka Skouta lomu seriālā ''[[Severance]]'' (''Apple TV+'') ** [[Bobs Odenkērks]] par [[Sols Gudmens|Džimija Makgila /Sola Gudmena / Džīna Takavika]] lomu seriālā "[[Labāk zvaniet Solam]]" (AMC) ** [[Djego Luna]] par [[Kasians Andors|Kasiana Andora]] lomu seriālā ''[[Andor]]'' (''[[Disney+]]'') ** [[Džefs Bridžess]] par Dena Čeisa / Henrija Diksona / Džonija Kolera lomām seriālā ''[[The Old Man]]'' ([[FX (televīzijas kanāls)|FX]]) | valign="top" | * '''[[Zendaja]] par Rū Benetas lomu seriālā ''[[Euphoria (seriāls)|Euphoria]]'' (HBO)''' ** [[Emma D'Ārsija]] par princeses Raeniras Targarienas lomu seriālā "[[Pūķa nams]]" (HBO) ** [[Hilarija Svonka]] par Eilīnas Fitcdžeraldas lomu seriālā ''[[Alaska Daily]]'' (ABC) ** [[Imelda Stontona]] par [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (''Netflix'') ** [[Lora Linnija]] par Vendijas Birdas lomu seriālā ''[[Ozark]]'' (''Netflix'') |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā |- ! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeremijs Elens Vaits]] par Kārmena Berzato lomu seriālā ''[[The Bear]]'' (''FX on Hulu'')''' ** [[Bills Heiders]] par Berija Berkmena lomu seriālā "[[Berijs (seriāls)|Berijs]]" (HBO) ** [[Donalds Glovers]] par Ērna Marksa lomu seriālā ''[[Atlanta (seriāls)|Atlanta]]'' (FX) ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā ''Only Murders in the Building'' (''Hulu'') ** [[Stīvs Mārtins]] par Čārlza Heidena Sevedža lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Kvinta Bransone]] par Džanīnas Tīgasas lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC)''' ** [[Dženna Ortega]] par [[Vensdeja Adamsa|Vensdejas Adamsas]] lomu seriālā ''[[Wednesday]]'' (''Netflix'') ** [[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''HBO Max'') ** [[Keilija Kuoko]] par Kasandras Boudenas lomu seriālā "[[Stjuarte (seriāls)|Stjuarte]]" (''The Flight Attendant'', ''HBO Max'') ** [[Selīna Gomesa]] par Meibelas Mouras lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Evans Pīterss]] par [[Džefrijs Dāmers|Džefrija Dāmera]] lomu seriālā ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' (''Netflix'')''' ** [[Endrū Gārfīlds]] par detektīva Džeba Paira lomu seriālā ''[[Under the Banner of Heaven]]'' (''FX on Hulu'') ** [[Kolins Fērts]] par Maikla Pītersona lomu seriālā ''[[The Staircase]]'' (''HBO Max'') ** [[Sebastians Stens]] par [[Tomijs Lī|Tomija Lī]] lomu seriālā ''[[Pam & Tommy]]'' (''Hulu'') ** [[Tārons Edžertons]] par Džeimsa Kīna lomu seriālā ''[[Black Bird]]'' (''Apple TV+'') | valign="top" | * '''[[Amanda Saifreda]] par [[Elizabete Holmsa|Elizabetes Holmsas]] lomu seriālā ''[[The Dropout]]'' (''Hulu'')''' ** [[Džesika Česteina]] par [[Temija Vaineta|Temijas Vainetas]] lomu seriālā ''[[George & Tammy]]'' (''[[Showtime]]'') ** [[Džūlija Gārnere]] par [[Anna Sorokina|Annas Sorokinas / Annas Delvejas]] lomu seriālā ''[[Inventing Anna]]'' (''Netflix'') ** [[Džūlija Robertsa]] par [[Marta Mičela|Martas Mičelas]] lomu seriālā ''[[Gaslit]]'' (''[[Starz]]'') ** [[Lilija Džeimsa]] par [[Pamela Andersone|Pamelas Andersones]] lomu seriālā ''[[Pam & Tommy]]'' (''Hulu'') |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums mūzikas / komēdijseriāla vai drāmas seriālā |- ! Otrā plāna aktieris ! Otrā plāna aktrise |- | valign="top" | * '''[[Tailers Džeimss Viljamss]] par Gregorija Edija lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC)''' ** [[Džonatans Praiss]] par [[princis Filips|prinča Filipa]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (''Netflix'') ** [[Džons Litgovs]] par Harolda Hārpera lomu seriālā ''[[The Old Man]]'' (FX) ** [[Džons Turturo]] par Irvina Bailifa lomu seriālā ''[[Severance]]'' (''Apple TV+'') ** [[Henrijs Vinklers]] par Džīna Kusino lomu seriālā "[[Berijs (seriāls)|Berijs]]" (HBO) | valign="top" | * '''[[Džūlija Gārnere]] par Rutas Langmoras lomu seriālā ''[[Ozark]]'' (''Netflix'')''' ** [[Džanela Džeimsa]] par Avas Koulmenas lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC) ** [[Elizabete Debiki]] par [[princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (''Netflix'') ** [[Hanna Ainbindere]] par Avas Denjelas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''HBO Max'') ** [[Šerila Lī Ralfa]] par Barbaras Houardas lomu seriālā ''Abbott Elementary'' (ABC) |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Pols Volters Hauzers]] par Lerija Holla lomu seriālā ''[[Black Bird]]'' (''Apple TV+'')''' ** [[Dounels Glīsons]] par Sema Fortnera lomu seriālā ''[[The Patient]]'' (''FX on Hulu'') ** [[F. Marijs Ābrahams]] par Berta di Graso lomu seriālā "[[Baltais Lotoss]]" (HBO) ** [[Ričards Dženkinss]] par Laionela Dāmera lomu seriālā ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' (''Netflix'') ** [[Sets Rogens]] par Renda Gotēra lomu seriālā ''[[Pam & Tommy]]'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Dženifere Kulidža]] par Tanjas Makvoidas-Hantas lomu seriālā "[[Baltais Lotoss]]" (HBO)''' ** [[Deizija Edgara-Džonsa]] par Brendas Lafertijas lomu seriālā ''[[Under the Banner of Heaven]]'' (''FX on Hulu'') ** [[Klēra Deinsa]] par Reičelas Flīšmenas lomu seriālā ''[[Flieshman Is in Trouble]]'' (''FX on Hulu'') ** [[Obrija Plaza]] par Hārperes Spileres lomu seriālā "Baltais Lotoss" (HBO) ** [[Nīsi Neša]] par Glendas Klīvlendas lomu seriālā ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' (''Netflix'') |} === Televīzijas seriāli ar vairākām nominācijām === Šie televīzijas seriāli saņēmuši vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | style="text-align:center"| 5 | ''[[Abbott Elementary]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center"| 4 | "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" |- | ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' |- | ''[[Only Murders in the Building]]'' |- | ''[[Pam & Tommy]]'' |- | "[[Baltais lotoss]]" |- | rowspan="4" style="text-align:center"| 3 | ''[[Black Bird]]'' |- | ''[[Hacks]]'' |- | ''[[Ozark]]'' |- | ''[[Severance]]'' |- | rowspan="8" style="text-align:center"| 2 | "[[Berijs (seriāls)|Berijs]]" |- | ''[[The Bear]]'' |- | "[[Labāk zvaniet Solam]]" |- | ''[[The Dropout]]'' |- | "[[Pūķa nams]]" |- | ''[[The Old Man]]'' |- | ''[[Under the Banner of Heaven]]'' |- | ''[[Wednesday]]'' |} === Televīziju seriāli ar vairākām balvām === Šie televīziju seriāli ieguvuši vairākas balvas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Balvas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | style="text-align:center"| 3 | ''[[Abbott Elementary]]'' |- | style="text-align:center"| 2 | "[[Baltais lotoss]]" |} === Sesila Demilla balva === [[Sesila Demilla balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem izklaides industrijā. Tā tiek piešķirta personai par nozīmīgu ieguldījumu kino industrijā un nodēvēta tā ir tās pirmā saņēmēja, režisora [[Sesils Demills|Sesila Demilla]] vārdā. * [[Edijs Mērfijs]]<ref name="Murphy"/> === Kerolas Bērnetas balva === [[Kerolas Bērnetas balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izcilu un ilgstošu darbu televīzijā. Balva nodēvēta tās pirmās saņēmējas, aktrises [[Kerola Bērneta|Kerolas Bērnetas]] vārdā. * [[Raiens Mērfijs]]<ref name="Murphy2"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDb filma|22176310}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Zelta globusa balva}} [[Kategorija:2022. gada kino balvas|zelta globuss]] [[Kategorija:Zelta globusa balva]] e912cjbxwd20d8iq26wzyvkifvbjxqg 0 527360 4541651 4541461 2026-10-30T13:35:48Z Biafra 13794 4541651 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | m_diena = | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1965 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | vārds = Ilmārs Mežs | dzīves_vieta = | m_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[ģeogrāfs]], [[demogrāfs]], [[vēsturnieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Janta Meža | bērni = | alma_mater = [[LVU]] | piezīmes = }} '''Ilmārs Mežs''' (dzimis 1965. gadā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[cilvēkģeogrāfija|cilvēkģeogrāfs]], [[demogrāfija|demogrāfs]] un [[vēsturnieks]]. == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kuršu ķoniņi|kuršu ķoniņu]] Vidiņu dzimtas.<ref>https://enciklopedija.lv/skirklis/103357-kur%C5%A1u-%C4%B7oni%C5%86i</ref> Absolvējis [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti]], ieguvis ģeogrāfijas maģistra grādu [[Rietummičiganas Universitāte|Rietummičiganas Universitātē]], doktora grādu Latvijas vēsturē [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas vēstures institūtā]]. Padziļināti ir pētījis iedzīvotāju sastāva maiņu, demogrāfijas un migrācijas aspektus. Veicis pētījumu par [[latviešu uzvārdi]]em un to izcelsmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2022/09/28/mulku-latvija-vairs-nav/|title=Muļķu Latvijā vairs nav • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-12-02|date=2022-09-28|language=lv-LV}}</ref> I. Mežs sastādījis trīs [[Latviešu valodas aģentūra]]s grāmatas par šo tēmu: "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale" (2017),"Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Kurzeme, Zemgale, Sēlija" (divās daļās, 2019), "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Vidzeme" (divās daļās, 2022).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valoda.lv/iznakusi-gramata-latviesu-uzvardi-arhivu-materialos-vidzeme/|title=Iznākusi grāmata „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Vidzeme”|access-date=2023-12-02}}</ref> 2021. gada novembrī saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieka pakāpi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-valsts-svetkiem-pieskirti-60-augstakie-latvijas-valsts-apbalvojumi.a429675/|title=Pirms valsts svētkiem piešķirti 60 augstākie Latvijas valsts apbalvojumi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-03|language=lv}}</ref> I. Mežs ir precējies ar Jantu Mežu, ģimenē seši bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4674346/sesu-bernu-tevs-ilmars-mezs-senosana-kopa-ar-sesiem-berniem-tas-ir-izaicinajums|title=Sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs: «Sēņošana kopā ar sešiem bērniem – tas ir izaicinājums»|last=Apollo.lv}}</ref> [[Studentu korporācijas]] ''[[Gersicania]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežs, Ilmārs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] 4xxrygp60xxbu7ihyxp3559rv1qnuef 0 531377 4541695 4309365 2026-10-30T14:58:20Z Bendžamins 76862 4541695 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mihailo Mudriks | image = Mykhailo Mudryk - Spain U21 vs Ukraine U21, 5 July 2023 (cropped).jpg | caption = Mudriks 2023. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|01|5}} | birth_place = {{vieta|Ukraina|Krasnohrada|2s=Berestina}} | height = 175 | position = [[pussargs]] | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | clubnumber = 27 | youthyears1 = 2010—2014 | youthclubs1 = {{flaga|UKR}} [[Harkivas "Metalist"]] | youthyears2 = 2014—2016 | youthclubs2 = {{flaga|UKR}} [[FK Dnipro]] | youthyears3 = 2016—2018 | youthclubs3 = {{flaga|UKR}} [[Doneckas "Šahtar"]] | years1 = 2018—2023 | clubs1 = {{flaga|UKR}} [[Doneckas "Šahtar"]] | caps1 = 29 | goals1 = 9 | years2 = 2019 | clubs2 = → {{flaga|UKR}} [[Kijivas "Arsenal"]] (īre) | caps2 = 10 | goals2 = 0 | years3 = 2020 | clubs3 = → {{flaga|UKR}} [[Čerņihivas "Desna"]] (īre) | caps3 = 10 | goals3 = 0 | years4 = 2023— | clubs4 = {{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps4 = 53 | goals4 = 5 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalteam1 = {{flaga|UKR}} [[Ukraina U16]] | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalteam2 = {{flaga|UKR}} [[Ukraina U17]] | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalteam3 = {{flaga|UKR}} [[Ukraina U19]] | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2019—2021 | nationalteam4 = {{flaga|UKR}} [[Ukraina U21]] | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals4 = 3 | nationalyears5 = 2022— | nationalteam5 = {{flaga|UKR}} [[Ukrainas futbola izlase|Ukraina]] | nationalcaps5 = 28 | nationalgoals5 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | medaltemplates = {{Medal|Country|{{fb|UKR}}}} {{Medal|Comp|[[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]}} {{Medal|B|[[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]]|}} | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years5 = 2026— | caps5 = 1 | goals5 = 0 }} '''Mihailo Mudriks''' ({{val|ua|Михайло Петрович Мудрик}}; dzimis 2001. gada 5. janvārī [[Berestina|Krasnohradas]] pilsētā [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], un [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlases]] [[pussargs]]. Kopš 2026. gada Mudriks spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'', kas viņu īrē no ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Krasnohradā dzimušais Mudriks futbolista karjeru sāka [[Harkivas "Metalist"]] akadēmijā. Vēlāk viņš spēlēja ''[[FK Dnipro]]'' un [[Doneckas "Šahtar"]]<ref>Includes [[Ukrainian Cup]], [[FA Cup]]</ref> jauniešu komandās. 2023. gada janvārī futbolists pārcēlās uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''Chelsea'', parakstot līgumu līdz 2031. gadam.<ref>Includes [[EFL Cup]]</ref> Jaunajā komandā viņš saņēma kreklu ar numuru "15".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/ukrainians/1673795340-mudrik-opredelilsya-s-igrovym-nomerom-v-chelsi.html|title=Мудрик определился с игровым номером в Челси|last=источники|first=Внешние|website=www.ua-football.com|access-date=2023-01-17|date=2023-01-15|language=ru}}</ref> Transfēra summa tiek lēsta 100 miljonu eiro apmērā, no kuriem 30 miljoni nodrošināti prēmiju veidā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/14/chelsea-move-to-gazump-arsenal-for-mykhailo-mudryk-signing-with-100m-deal|title=Chelsea move to gazump Arsenal for Mudryk signing with €100m deal|website=the Guardian|access-date=2023-01-17|date=2023-01-14|language=en}}</ref> Tas kļuva par dārgāko ziemas transfēru Anglijas Premjerlīgas vēsturē, kā arī padarīja Mudriku par dārgāko Ukrainas futbolistu, iepriekšējais rekords piederēja [[Andrijs Ševčenko|Andrijam Ševčenko]], par kuru tā pati ''Chelsea'' 2006. gadā samaksāja gandrīz 44 miljonus eiro. 2022. gada aprīlī Mudriks pirmo reizi tika izsaukts uz Ukrainas izlasi komandas treniņnometnē Slovēnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.uaf.ua/article/44835 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221106165819/https://en.uaf.ua/article/44835 }}</ref> Oficiālā debija notika 2022. gada 1. jūnijā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Skotijas futbola izlase|Skotijas izlasi]], kas beidzās ar Ukrainas uzvaru ar rezultātu 3:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://isport.ua/football/worldcup/6314836-mudrik-debyutiroval-za-sbornuyu-ukrainy-v-ofitsialnom-matche|title=Мудрик дебютировал за сборную Украины в официальном матче|last=iSport.ua|website=iSport.ua|access-date=2023-01-17|date=2022-06-01}}</ref> == Agrīnā un personīgā dzīve == Mihailo Mudriks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/en/people/view/59078|title=Mudryk Mykhailo Petrovych {{!}} Ukrainian Premier League {{!}} UPL Official Site - upl.ua|website=upl.ua|access-date=2024-03-27}}</ref> dzimis 2001. gada 5. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/53991/Mykhailo-Mudryk/overview|title=Mykhailo Mudryk: Overview|access-date=2024. gada 27. martā}}</ref> [[Berestina|Krasnohradā]], Harkivas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/mykhaylo-mudryk-the-ukrainian-neymar-with-premier-league-ambitions-ct27s3s5r|title=Mykhaylo Mudryk: the ‘Ukrainian Neymar’ with Premier League ambitions|access-date=2024-03-27|date=2024-03-27|last=Writer|first=Henry Winter, Chief Football|issn=0140-0460|language=en}}</ref> Kā [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|pareizticīgais kristietis]], viņš bieži nēsā reliģiskas ikonas uz spēlēm, un ir atklāti runājis par ticības nozīmi savā dzīvē, ko viņam parādīja vecmāmiņa. Mudrikam ir vairāki tetovējumi, taču par svarīgāko uzskata to, kurā rakstīts "Tikai Jēzus".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/who-is-mykhaylo-mudryk-things-to-know-ukraine-winger|title=Who is Mykhaylo Mudryk? Things to know about the exciting Ukraine winger|website=90min.com|access-date=2024-03-27|date=2022-09-09|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4030807/2022/01/14/mudryk-chelsea-shakhtar-profile/|title=Is Mykhailo Mudryk - Chelsea's prospective new striker - really worth the hype?|last=more|first=Nick Miller, Adam Crafton and|website=The Athletic|access-date=2024-03-27|language=en}}</ref> Viņš ir pazīstams kā "Miša" saviem draugiem un treneriem.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2023/01/15/chelsea-sign-mykhailo-mudryk-how-good-ukrainian-neymar/|title=Chelsea beat Arsenal to sign 'Ukrainian Neymar' — but how good is Mykhailo Mudryk?|work=The Telegraph|access-date=2024-03-27|date=2023-01-16|last=Dean|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}</ref> == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === Mudriks sāka spēlēt futbolu [[Harkivas "Metalist"]], 2010. gadā, bet 2014. gadā pārcēlās uz ''[[FK Dnipro]]'' akadēmiju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lifebogger.com/mykhailo-mudryk-childhood-biography-story-facts/|title=Mykhailo Mudryk Childhood Story Plus Untold Biography Facts|last=Hendrix|first=Hale|website=LifeBogger|access-date=2024-03-27|date=2023-01-04|language=en|archive-date=2023-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230926030004/https://lifebogger.com/mykhailo-mudryk-childhood-biography-story-facts/}}</ref> Pēc straujas izaugsmes jaunatnes grupās, Mudriks piesaistīja [[Doneckas "Šahtar"]] interesi, un 2016. gadā parakstīja līgumu ar kluba akadēmiju.<ref name=":1" /> === Doneckas "Šahtar" === ==== 2018—2021 ==== 2018.—2019. gada sezonā viņš spēlēja "Shakhtar" U-21 komandā. Vēlāk, tajā pašā gadā Mudriks tika paaugstināts uz pirmo komandu. Tajā viņš debitēja 17 gadu vecumā, 2018. gada 31. oktobrī, [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] izcīņas spēlē, pret [[Doneckas "Olimpik"]], kurā ar 1:0 uzvarēja "Šahtar".<ref name=":0" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://shakhtar.com/uk-ua/news/2018/october/31_news/31_uc_shakhtar-v-olimpik/|title=«Шахтар» — «Олімпік»: гол і дебют|website=shakhtar.com|access-date=2024-03-27}}</ref> Pēc grūtībām iegūt spēles minūtes, viņš 2019. gada februārī tika izīrēts [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] klubam [[Kijivas "Arsenal"]], uz atlikušo 2018.—2019. gada sezonas daļu, nospēlējot 10 mačus, vārtus negūstot. Viņš spēlēja Ukrainas Premjerlīgā pret [[Čerņihivas "Desna"|Desna Chernihiv]], [[Kovalivkas "Kolos"|Kolos Kovalivka]] un [[FK Oleksandrija|Oleksandriya]] komandām.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/mykhailo-mudryk/509448/|title=Ukraine - M. Mudryk - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=uk.soccerway.com|access-date=2024-03-27}}</ref> 2020. gada vasarā viņš parakstīja īres līgumu ar Ukrainas augstākās līgas klubu "Desna Chernihiv" un kvalificējās [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona#3. kvalifikācijas kārta|UEFA Eiropas līgas trešajai kvalifikācijas kārtai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.desna.football/mihajlo-mudrik-planuyu-vazhko-pratsyuvati-ta-pokrashhuvati-svoyu-gru/|title=Михайло Мудрик: «Планую важко працювати та покращувати свою гру» {{!}} Desna|website=www.desna.football|access-date=2024-03-27|language=en|archive-date=2020-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20200928150632/https://www.desna.football/mihajlo-mudrik-planuyu-vazhko-pratsyuvati-ta-pokrashhuvati-svoyu-gru/}}</ref> Čerņihivā viņš pavadīja četrus mēnešus un aizvadīja 10 spēles [[2020.–2021. gada Ukrainas futbola Premjerlīgas sezona|2020.—2021. gada Ukrainas Premjerlīgā]] un vienu [[2020.–2021. gada Ukrainas kauss|2020.—2021. gada Ukrainas kausa]] izcīņā.<ref name=":1" /> ==== 2021—2023 ==== 2021. gada 8. janvārī Mudriks atgriezās "Shakhtar", aizvadot trīs mačus 2020.—2021. gada Ukrainas Premjerlīgā un pievienojoties "Shakhtar" dublieru komandai. 2021.—2022. gada sezonā Mudriks arvien vairāk sāka spēlēt starta sastāvā, it īpaši, līdz ar [[Roberto De Dzerbi]] stāšanos pie "Shakhtar" stūres, kuram bija reputācija uzticēties jaunajiem spēlētājiem. Tā kā iepriekšējie treneri nespēja no Mudrika gūt viņa labākos rezultātus, De Dzerbi nolēma viņu atsaukt no īres perioda un pieprasīja tikšanos ar viņu.<ref name=":1" /> Pēc tikšanās Mudrikam izveidojās jauna mentalitāte un viņa galvenais treneris uzskatīja viņu par vienu no labākajiem jaunajiem spēlētājiem, piebilstot, ka "ja es viņu nenovedīšu līdz augstam līmenim, es to uzskatīšu par personisku sakāvi".<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://espreso.tv/yakshcho-ne-vivedu-yogo-na-top-riven-tse-bude-moya-osobista-porazka-trener-shakhtarya-viokremiv-svogo-naytalanovitishogo-gravtsya|title=Якщо не виведу його на топ-рівень, це буде моя особиста поразка: тренер "Шахтаря" виокремив свого найталановитішого гравця {{!}} Новини Еспресо|website=espreso.tv|access-date=2024-03-28|language=uk}}</ref> 2021. gada 25. augustā Mudriks debitēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], pret [[AS Monaco FC|Monaco]], turnīra [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|izslēgšanas spēļu]] kārtā, 82. minūtē nomainot [[Manors Solomons|Manoru Solomonu]]. Pēc viņa centrējuma spēles 114. minūtē, ar rikošeta palīdzību, no [[Rubens Agilars|Rubena Agilara]], tika gūti vārti, kad "Shakhtar" bija pārāka ar 3:2, divu spēļu summā, turpinot savu dalību turnīrā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://history-biography.com/mykhailo-mudryk/|title=Mykhailo Mudryk|last=History-biography|website=History and Biography|access-date=2024-03-28|date=2023-01-15|language=en}}</ref> 18. septembrī viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, [[Volodimira Boiko stadions|Volodimira Boiko stadionā]], ar 5:0 uzvarot [[FK Mariupol|Mariupol]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/5749|title=«Маріуполь» — «Шахтар» — 0:5|website=upl.ua|access-date=2024-03-28|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football24.ua/shahtar_na_ochah_petrakova_rozbombiv_mariupol__debyutni_goli_sikana_i_mudrika_dubl_sudakova_i_nestrimniy_konoplya_n685213/|title=Шахтар на очах Петракова розбомбив Маріуполь — дебютні голи Сікана і Мудрика, дубль Судакова і нестримний Конопля|access-date=2024. gada 28. martā}}</ref> 3. decembrī Mudriks atdeva četras rezultatīvas piespēles, uzvarot [[FK Lviv|Lviv]], ar 6:1.<ref name=":2" /> 31. decembrī viņš piekrita līguma pagarināšanai, līdz 2026. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shakhtar.com/en/news/2022/february/13_news/13_mudryk_sudakov/|title=Mudryk and Sudakov: contracts with Shakhtar until the end of 2026|website=shakhtar.com|access-date=2024-03-28}}</ref> Viņš tika atzīts par kluba mēneša labāko spēlētāju novembrī un decembrī.<ref name=":2" /> 2022. gada 24. februārī Ukrainas Premjerlīga tika apturēta, jo Ukrainā tika ieviests [[karastāvoklis]], saistībā ar [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzi]] un sekojošo [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/6224|title=Чемпіонат України призупинено|website=upl.ua|access-date=2024-03-28|language=uk}}</ref> Mudriks sezonu pabeidza ar diviem vārtiem un deviņām rezultatīvām piespēlēm, tiekot atzīts par kluba gada labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football24.ua/mudrik_zatsikaviv_sevilyu__fichajes_n697113/|title=Мудрик зацікавив Севілью, — Fichajes|access-date=2024. gada 28. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/transfer-rumours-arsenal-mudryk-chelsea-endrick-b2221088.html|title=Rumours: Arsenal hold talks over £45m Shakhtar winger Mudryk|website=The Independent|access-date=2024-03-28|date=2022-11-09|language=en}}</ref> Atsākoties futbolam Ukrainā, Mudriks [[2022.–2023. gada Doneckas "Šahtar" sezona|2022.—2023. gada sezonu]] sāka, gūstot savus pirmos Čempionu līgas vārtus un atdodot divas rezultatīvas piespēles, izbraukumā ar 4:1 uzvarot [[RB Leipzig]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2035652--leipzig-vs-shakhtar-donetsk/|title=History: Leipzig-Shakhtar Donetsk: UEFA Champions League 2022/23 Group stage|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-28|language=en}}</ref> Tam sekoja vēl viens vārtu guvums, Čempionu līgas neizšķirtā, 1:1, pret [[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2035667--shakhtar-donetsk-vs-celtic/|title=History: Shakhtar Donetsk-Celtic: UEFA Champions League 2022/23 Group stage|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-28|language=en}}</ref> 19. oktobrī viņš divreiz guva vārtus, ar 3:0 pārspējot Kovalivkas "Kolos".<ref name=":2" /> Savā lieliskajā formā viņš 12 mačos guva septiņus vārtus un atdeva sešas rezultatīvas piespēles, tiekot atzīts par Ukrainas gada labāko futbolistu un "Shakhtar" gada spēlētāju.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrfootball.ua/news/dovbik-zinchenko-mudrik-khto-naikrashii-gravec-ukrayini-2022-roku-khto-za-kogo-golosuvav-referendum-uf/|title=Довбик, Зінченко, Мудрик? Хто найкращий гравець України 2022 року, хто за кого голосував ‒ референдум «УФ» - UkrFootball|website=ukrfootball.ua|access-date=2024-03-28|date=2022-12-25|language=uk}}</ref> === ''Chelsea'' === 2023. gada 15. janvārī Mudriks parakstīja līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu [[Chelsea F.C.|Chelsea]] uz astoņarpus gadiem, par sākotnējo transfēra maksu 70 miljonu eiro (62 miljonu mārciņu) apmērā, ar iespēju pieaugt līdz 100 miljoniem eiro (89 miljoniem mārciņu) papildinājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chelseafc.com/en/news/article/mudryk-completes-transfer-to-chelsea|title=Mudryk completes transfer to Chelsea|website=www.chelseafc.com|access-date=2024-03-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shakhtar.com/en/news/2023/january/15_news/15_thanks_mykhailo-mudryk/|title=Thanks, Mykhailo! Mudryk moves to Chelsea|website=shakhtar.com|access-date=2024-03-28}}</ref> Šī bija lielākā "Shakhtar" un Ukrainas Premjerlīgas saņemtā transfēra maksa, kas pārsniedza iepriekšējo [[Fredži (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Freda]] rekordu un padarīja viņu par visu laiku dārgāko Ukrainas futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11667/11411654/manchester-united-sign-fred-from-shakhtar-donetsk|title=Manchester United sign Fred from Shakhtar Donetsk|website=Sky Sports|access-date=2024-03-28|language=en}}</ref> Mudrika debija notika 21. janvārī, kad "Chelsea" līgas mačā viesos nospēlēja neizšķirti, 0:0, ar [[Liverpool FC|Liverpool]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/638022/chelsea-liverpool|title=Liverpool 0-0 Chelsea (21 Jan, 2023) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-03-28|language=en}}</ref> Viņa pirmais starts bija pret [[Fulham FC|Fulham]], 4. februārī, spēlējot neizšķirti, 0:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/chelsea-fc/news/chelsea-potter-mudryk-injury-fulham-26157091|title=Graham Potter explains Mykhailo Mudryk Chelsea problem after Fulham injury fear|last=Holland|first=Josh|website=Football London|access-date=2024-03-28|date=2023-02-04|language=en}}</ref> 2. oktobrī Mudriks guva savus pirmos vārtus "Chelsea" rindās, savā 24. spēlē, atklājot rezultātu, Premjerlīgā ar 2:0 uzvarot "Fulham".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66909069|title=Mudryk scores first Chelsea goal in win at Fulham|work=BBC Sport|access-date=2024-03-28|language=en}}</ref> 21. oktobrī viņš guva savus pirmos vārtus [[Stamford Bridge]] laukumā, pēc tālsitiena, spēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[Arsenal FC|Arsenal]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/watch/video/sports/football/12989478/goal-m-mudryk-48-chelsea-2-0-arsenal|title=Mudryk catches Raya out to double Chelsea lead|website=SkySports|access-date=2024-03-28|language=en}}</ref> [[2023.–2024. gada Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas spēlē, pret [[Newcastle United FC|Ņūkāslas "United"]], 2023. gada 19. decembrī, Mudriks spēles kompensācijas laikā panāca izlīdzinājumu, palīdzot savai komandai panākt neizšķirtu, 1:1, pēc tam "Chelsea" uzvarot pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/dec/19/chelsea-newcastle-carabao-cup-match-report|title=Mudryk and Petrovic rescue Chelsea as Newcastle crash out of Carabao Cup|work=The Guardian|access-date=2024-03-28|date=2023-12-19|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == No 2017. līdz 2018. gadam Mudriks spēlēja [[Ukrainas U-17 futbola izlase|Ukrainas U-17]] izlasē. No 2018. līdz 2019. gadam viņš spēlēja [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19]] izlasē, aizvadot 12 mačus un gūstot piecus vārtus. 2019. gadā viņš debitēja [[Ukrainas U-21 futbola izlase|Ukrainas U-21]] izlasē, aizvadot 16 spēles un gūstot trīs vārtus.<ref name=":3" /> 2021. gada 7. septembrī viņš guva uzvaras vārtus no brīvsitiena, pret [[Armēnijas U-21 futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football24.ua/ukrayina_u_21_virmeniya_u_21_video_goliv_matchu_07_09_2021_n683149/|title=Україна U-21 — Вірменія U-21 — 2:1 — відео голів та огляд матчу|access-date=2024. gada 29. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.ua/uk/news/553054-mihail-mudrik-dve-pobedy-horosho-no-eto-tolko-nachalo|title=Михайло МУДРИК: «Дві перемоги — добре, але це тільки початок»|website=СПОРТ.UA|access-date=2024-03-29|language=uk}}</ref> 2023. gada 16. jūnijā Mudriks atgriezās Ukrainas U-21 izlasē, dalībai [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uaf.ua/article/48507|title=Євро-2023 (U-21). Офіційна заявка молодіжної збірної України на турнір - Офіційний сайт Української асоціацїї футболу|website=uaf.ua|access-date=2024-03-29|language=uk-UA}}</ref> Viņš turnīrā startēja divos mačos un atdeva divas rezultatīvas piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/teams/players/250113435--mykhailo-mudryk/statistics/|title={{!}} Stats {{!}} Under-21|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-29|language=en}}</ref> 2022. gada aprīlī Mudriks tika izsaukts uz [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasi]], uz treniņnometni 2022. gada aprīlī—maijā, Slovēnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.uaf.ua/article/44835|title=Oleksandr Petrakov: "I asked to assemble a team on April 29" — Official site of the Ukrainian Football Association|access-date=2024. gada 29. martā|archive-date=2022. gada 6. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20221106165819/https://en.uaf.ua/article/44835}}</ref> Viņa debija notika 1. jūnijā, [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas izslēgšanas spēļu pusfinālā]], kurā Ukraina ar 3:1 uzvarēja [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://isport.ua/football/worldcup/6314836-mudrik-debyutiroval-za-sbornuyu-ukrainy-v-ofitsialnom-matche|title=Мудрик дебютировал за сборную Украины в официальном матче|last=iSport.ua|website=iSport.ua|access-date=2024-03-29|date=2022-06-01}}</ref> 2023. gada 17. oktobrī Mudriks guva savus pirmos vārtus pieaugušo izlasē, [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|kvalifikācijas]] uzvarā, ar 3:1, pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2036456--malta-vs-ukraine/|title=Malta-Ukraine {{!}} European Qualifiers 2024|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-29|language=en}}</ref> 2024. gada 26. martā viņš guva uzvaras vārtus, uzvarot [[Islandes futbola izlase|Islandi]], ar 2:1, [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#B zars|kvalifikācijas izslēgšanas spēļu finālā]], Ukrainai iekļūstot finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/701206|title=Ukraine 2-1 Iceland (Mar 26, 2024) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-03-29|language=en}}</ref> == Spēlētāja profils == === Spēles stils === Mudriks ir [[Pussargs (futbols)#"Spārna" spēlētājs|"spārna" spēlētājs]], kuram "darba" kāja labā. Viņam ir liels paātrinājums un viņš var ārkārtīgi ātri sasniegt savu maksimālo ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coachesvoice.com/cv/mykhailo-mudryk-scout-report/|title=Mykhailo Mudryk: Premier League player watch|website=The Coaches' Voice|access-date=2024-03-29|language=en}}</ref> Arī viņa dribls ir spēcīga viņa spēles sastāvdaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scoutedftbl.com/best-young-football-players/mykhailo-mudryk/|title=Analysing Chelsea's Mykhailo Mudryk|website=Scouted Football|access-date=2024-03-29|language=en|archive-date=2024-02-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20240228000548/https://www.scoutedftbl.com/best-young-football-players/mykhailo-mudryk/}}</ref> === Citu uztverē === Viņa komandas biedrs "Chelsea", [[Veslijs Fofana]], sacīja, ka Mudriks ir ātrāks par [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]] un, iespējams, ātrākais spēlētājs, pret kuru viņš ir spēlējis. [[Bens Čilvels]] bija piesardzīgs savā uzslavā, sakot: "Mudrikam es redzu bezgalīgus potenciālus, kas vēl nav īstenoti." Atsaucoties uz viņa slikto sniegumu laukumā "Chelsea" rindās, daži fani viņu iesauca par "Ukrainas Boltu", liekot domāt, ka viņa temps ir viņa vienīgā stiprā puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4834635/2023/09/07/mudryk-deserves-patience-chelsea/|title=Mykhailo Mudryk deserves some patience at Chelsea but will he get it?|last=Twomey|first=Simon Johnson and Liam|website=The Athletic|access-date=2024-03-29|language=en}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2024. gada 17. martā}} {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], [[FA Cup]]}} ! colspan="2" |Līgas kauss{{efn|Iekļauj [[EFL Cup]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="6" |[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]] |2018—19<ref name=":4" /><ref name="Soccerway">{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/mykhailo-mudryk/509448/|title=M. Mudryk: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=4 February 2024}}</ref> |[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainian Premier League]] |0 |0 |1 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |0 |0 |1 |0 |- |2019—20<ref name="Soccerway" /> |Ukrainian Premier League |3 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |0 |0 |3 |0 |- |2020—21<ref name="Soccerway" /> |Ukrainian Premier League |3 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |0 |0 | colspan="2" |— |3 |0 |- |2021—22<ref name="Soccerway" /> |Ukrainian Premier League |11 |2 |1 |0 | colspan="2" |— |7{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=UCL}} |0 |0 |0 |19 |2 |- |2022—23<ref name="Soccerway" /> |Ukrainian Premier League |12 |7 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |6{{efn|name=UCL}} |3 | colspan="2" |— |18 |10 |- ! colspan="2" |Kopā !29 !9 !2 !0 ! colspan="2" |— !13 !3 !0 !0 !44 !12 |- |[[FC Arsenal Kyiv|Arsenal Kyiv]] (īre) |2018—19<ref name="Soccerway" /> |Ukrainian Premier League |10 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |10 |0 |- |[[Čerņihivas "Desna"|Desna Chernihiv]] (īre) |2020—21<ref name="Soccerway" /> |Ukrainian Premier League |10 |0 |1 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |11 |0 |- | rowspan="3" |[[Chelsea F.C.|Chelsea]] |2022—23 |[[Premier League]] |15 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |17 |0 |- |2023—24 |Premier League |21 |4 |4 |1 |5 |1 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |30 |6 |- ! colspan="2" |Kopā !36 !4 !4 !1 !5 !1 !2 !0 ! colspan="2" |— !47 !6 |- ! colspan="3" |Career Kopā !85 !13 !7 !1 !5 !1 !15 !3 !0 !0 !112 !18 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|2024. gada 26. martā}}<ref name="wfnat">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/mykhaylo-mudryk/4/ |title=Mykhaylo Mudryk: Internationals |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |access-date=4 February 2024}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="3" |{{Fb|Ukraina}} |2022 |8 |0 |- |2023 |8 |1 |- |2024 |2 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !18 !2 |} {{updated|2024. gada 26. martā}} : ''Vārti un rezultāti parādīti no Ukrainas izlases skatpunkta; vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Mudrika vārtiem.''<ref name="wfnat"/> {| class="wikitable" |+ ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs ! scope="col" class="unsortable" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- | style="text-align: center;" |1 |17 October 2023 |[[Takali Nacionālais stadions|National Stadium]], Takali, Malta |{{fb|MLT}} | style="text-align: center;" |3—1 | style="text-align: center;" |3—1 |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2024 kvalifikācija]] | style="text-align: center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2023/10/17/europe/european-championship-qualification/malta/ukraine/3972491/|title=Malta vs. Ukraine 1—3: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|date=4 February 2024}}</ref> |- | style="text-align: center;" |2 |26 March 2024 |[[Vroclavas stadions]], [[Vroclava]], Polija |{{fb|ISL}} | style="text-align: center;" |2—1 | style="text-align: center;" |2—1 |UEFA Euro 2024 kvalifikācija | style="text-align: center;" | |} == Sasniegumi == '''Doneckas "Šahtar"''' * [[Ukrainas Premjerlīga]] : 2019—20<ref name=":3" /> '''Chelsea''' * [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] finālists: 2023—24<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68329936|title=Liverpool win EFL Cup with Van Dijk extra-time header|work=BBC Sport|access-date=2024-03-30|language=en}}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ukrainas gada futbolists]] : 2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrfootball.ua/news/dovbik-zinchenko-mudrik-khto-naikrashii-gravec-ukrayini-2022-roku-khto-za-kogo-golosuvav-referendum-uf/|title=Довбик, Зінченко, Мудрик? Хто найкращий гравець України 2022 року, хто за кого голосував ‒ референдум «УФ» - UkrFootball|website=ukrfootball.ua|access-date=2023-01-17|date=2022-12-25|language=uk}}</ref> * [[Doneckas "Šahtar"]] gada spēlētājs : 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shakhtar.com/en/news/2021/december/29_news/29_best-player-2021_mudryk|title=Mykhailo Mudryk is Player of the Year|website=shakhtar.com|access-date=2023-01-17}}</ref> 2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shakhtar.com/en/news/2022/december/30_news/30_player-of-the-year_2022|title=Mudryk is Player of the Year|website=shakhtar.com|access-date=2023-01-17}}</ref> * Ukrainas zelta talants: 2021 (U21), 2022 (U21)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://goldtalant.com.ua/?page_id=108|title=Найкращі молоді футболісти України (2013—2022) {{!}} ЗОЛОТИЙ ТАЛАНТ|website=goldtalant.com.ua|access-date=2024-03-30}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * https://int.soccerway.com/players/-/509448/ {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Kijivas "Arsenal" spēlētāji]] [[Kategorija:Čerņihivas "Desna" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] j9a9ex6tg8i90dyf6tvxw92iruxn2ur 0 535971 4541794 4482010 2026-10-30T17:30:04Z Bendžamins 76862 4541794 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|9}} | birth_place = | caps1 = 39 | caps2 = 44 | caps3 = 29 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Palmeiras]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Empalme Olmosa}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]] | goals1 = 5 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 175 | image = Matías Viña.jpg | caption = Matiass Vinja 2017. gadā | nationalcaps2 = 44 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U20 | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalyears2 = 2019— | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 27 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Matiass Vinja | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2017—2020 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021—2024 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | years4 = 2023 | caps4 = 12 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 15 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Flamengo]] | years6 = 2024— | caps6 = 23 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]] | years7 = 2026 | caps7 = 10 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }}'''Matiass Nikolass Vinja Susperregijs''' ({{Val|es|Matías Nicolás Viña Susperreguy}}, dzimis {{Dat|1997|11|9}}) ir [[Urugvaja|Urugvajas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Vinja pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu [[Beluorizonti "Cruzeiro"]], kas viņu īrē no ''[[Flamengo]]''. Iepriekš spēlējis [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzijas]] komandā [[Club Nacional de Football|''Nacional'']], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāta A sērijas]] komandā ''[[Palmeiras]]'', [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola čempionāta A sērijas]] komandās ''[[AS Roma|Roma]]'' un ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'', [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'' un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmās divīzijas]] komandā [[Buenosairesas "River Plate"]]. [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2019. gada. Piedalījies [[2021. gada Copa América]] un [[2024. gada Copa America]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzija]]: 2019 * [[Supercopa Uruguaya]]: 2019 '''Palmeiras''' * [[Copa do Brasil]]: 2020 * [[Campeonato Paulista]]: 2020 * [[Copa Libertadores]]: 2020, 2021 '''Roma''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22]] '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref> https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Flamengo" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanpaulu "Palmeiras" spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Vinja, Matiass}} [[Kategorija:Buenosairesas "River Plate" spēlētāji]] [[Kategorija:Beluorizonti "Cruzeiro" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] obx6bbj2fue88jl20tl26cz56w3mya8 0 537213 4541783 4482002 2026-10-30T16:54:58Z Bendžamins 76862 4541783 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|12|20}} | birth_place = | caps1 = 30 | caps2 = 13 | caps3 = 12 | clubnumber = 28 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 175 | image = Facundo Pellistri WC2022.jpg | caption = Fakundo Pelistri 2022. gadā | nationalcaps2 = 41 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U16 | nationalteam2 = {{fb|URU}} | nationalyears2 = 2022— | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Fakundo Pelistri | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2024 | years3 = 2021 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | years4 = 2021—2022 | caps4 = 21 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | years5 = 2024 | caps5 = 15 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years6 = 2024— | caps6 = 34 | goals6 = 1 }}'''Fakundo Pelistri Reboljo''' ({{Val|es|Facundo Pellistri Rebollo}}, dzimis {{Dat|2001|12|20}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Pelistri pārstāv [[Grieķijas Superlīga]]s komandu [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]. Iepriekš spēlējis Urugvajas komandā ''[[Peñarol]],'' Anglijas komandā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un [[Spānija]]s komandās ''[[Deportivo Alavés]]'' un ''[[Granada CF|Granada]]''. [[Urugvajas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2022. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa America]] turnīrā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas līgas kauss]]: 2022—23 * [[FA kauss]] finālists : 2022—23 '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref> https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Pelistri, Fakundo}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:Peñarol spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 80a0z2pehy5ujpmom7h01dvc6yhxp50 0 539794 4541977 4462345 2026-10-31T08:06:07Z ZANDMANIS 91184 4541977 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Ukrainas Jūras spēki<br />''Військово-морські сили Збройних сил України'' | attēls = [[Attēls:Emblem_of_the_Ukrainian_Navy.svg|180px]] | virsraksts = Ukrainas Jūras spēku emblēma | karogs = | valsts = {{karogs|Ukraina}} | pastāvēšana = 1917—1921<br />1992—pašlaik | daļa no = [[Ukrainas Bruņotie spēki]] | karaspēka veids = [[Jūras spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = 11 000 (2022)<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Studies (IISS) |first1=The International Institute for Strategic |title=The Military Balance 2022 |date={{dat|2022||||bez}} |publisher=Routledge |isbn=978-1-000-62003-0 |url=https://books.google.com/books?id=vOFeEAAAQBAJ&dq=ukrainian+army+196600&pg=PA945 |language=en}}</ref> | jubileja = Pirmā jūlija svētdiena | devīze = | militārās operācijas = {{Tree list}} *[[Ukrainas neatkarības karš]] ** [[Ukraiņu—padomju karš]] {{tree list/end}}{{Tree list}} *[[Krievijas—Ukrainas karš]] ** [[Krimas okupācija]] ** [[Donbasa karš]] ** [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] {{tree list/end}} | pašreizējais komandieris = [[Viceadmirālis]] Oleksijs Nejižpapa | komandieri = }} '''Ukrainas Jūras spēki''' ({{val|uk|Військово-морські сили Збройних сил України}}) ir viena no [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] vienībām. [[Attēls:Naval ensign of Ukraine.svg|thumb|Ukrainas Jūras spēku kaorgs]] Jūras spēku mērķis ir novērst, lokalizēt un neitralizēt bruņotu konfliktu un, ja nepieciešams, apspiest bruņotu agresiju no jūras gan patstāvīgi, gan sadarbībā ar citiem Ukrainas Bruņoto spēku vienībam, militārajiem formējumiem un tiesībaizsardzības iestādēm, saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija|Ukrainas Konstitūciju]], Ukrainas likumiem un citiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem un vispārējiem militārās mākslas principiem. == Vēsture == Mūsdienu Ukrainas jūras kara flotes vēsture aizsākās ar [[Ukrainas Tautas Republika]]s Jūras kara flotes izveidošanu. 1918. gada 29. aprīlī [[Melnā jūra|Melnās jūras]] flotes kuģi nonāca Ukrainas Tautas Republikas jurisdikcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/ru/voenno-morskie-sily-vsu-chto-oznachaet-30-godovshhina-v-ukraine-istorija-fakty-24-kanal_n2072867|title=Беспощадность к врагу и история: малоизвестные факты о Военно-Морских Силах Украины|website=24 Канал|access-date=2023-04-29|language=ru}}</ref> 1992. gada 5. aprīlī Ukrainas prezidents [[Leonīds Kravčuks]] parakstīja dekrētu par jūras spēku izveidi Ukrainas Bruņoto spēku sastāvā. 1993. gada 17. jūnijā tika parakstīts Ukrainas un Krievijas nolīgums par Ukrainas Jūras spēku un [[Krievijas Jūras spēki|Krievijas Jūras spēku]] Melnās jūras flotes izveidi uz [[Padomju Savienība]]s Jūras spēku Melnās jūras flotes bāzes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-46348611|title=Военный флот Украины: сколько кораблей и в каком состоянии|work=BBC News Україна|access-date=2023-04-29|language=ru}}</ref> 2014. gada februārī un martā [[Krievija|Krievijas Federācija]] [[Krimas okupācija|okupēja Krimu]] un jo īpaši [[Sevastopole|Sevastopoli]], kas iepriekš bija Ukrainas galvenā jūras kara flotes bāze. Krievijas karaspēks un vietējās separātistu vienības sagrāba pussalā esošos Ukrainas stratēģiskos objektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/ukrainian/ukraine_in_russian/2014/03/140319_ru_s_crimea_storm|title=В Крыму захватили штабы флота Украины|website=BBC News Україна|access-date=2023-04-29|date=2014-03-19|language=ru}}</ref> 2014. gada 14. martā [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] Ministru padomes priekšsēdētājs [[Sergejs Aksjonovs]] piedāvāja visiem Krimā dislocētajiem Ukrainas karavīriem vai nu pievienoties [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotajiem spēkiem]], vai atstāt Krimas teritoriju, vai arī atkāpties no amata. Līdz 2014. gada 20. martam daži Ukrainas jūras spēku kuģi bija atstājuši Sevastopoli, 25 palīgflotes kuģi un seši karakuģi bija pacēluši Krievijas Federācijas karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lb.ua/news/2019/02/26/420609_rossiya_zahvativala_krim_hronika.html|title=Как Россия захватывала Крым. Хроника событий|website=LB.ua|access-date=2023-04-29}}</ref> Ukrainas jūras spēku vienības ir iesaistītas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]]. == Galerija == <gallery widths="150"> Attēls:Память меркурия флаг украины 1917.jpg|[[Ukrainas karogs]] virs kreisera (1917) Attēls:2014-03-09 - Perevalne military base - 0203.JPG|thumb|Krievijas karavīri bloķē Ukrainas Jūras spēku bāzi Krimā (2014) Attēls:TS 2015-08-02-0991 (19595838153).jpg|Ukrainas jūras kājnieki [[Donbasa karš|ATO]] zonā (2015) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ukrainas Bruņotie spēki]] [[Kategorija:Jūras spēki]] ntur8lcqt077j7ab8b1ny1ymvlkq5hf 0 545525 4541790 4496975 2026-10-30T17:24:01Z Bendžamins 76862 4541790 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Manuels Ugarte | image = M.UGARTE.jpg | caption = Manuels Ugarte 2025. gadā | full_name = Manuels Ugarte Ribeiro | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|04|11}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | height = 182 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubnumber = 25 | youthyears1 = 2015—2016 | youthclubs1 = {{flaga|URU}} [[Centro Atlético Fénix|Fénix]] | years1 = 2016—2020 | clubs1 = {{flaga|URU}} [[Centro Atlético Fénix|Fénix]] | caps1 = 53 | goals1 = 2 | years2 = 2021 | clubs2 = {{flaga|POR}} [[FC Famalicão|Famalicão]] | caps2 = 20 | goals2 = 1 | years3 = 2021—2023 | clubs3 = {{flaga|POR}} [[Sporting CP]] | caps3 = 56 | goals3 = 0 | years4 = 2023—2024 | clubs4 = {{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | caps4 = 25 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2018—2020 | nationalteam1 = {{flaga|URU}} Urugvajay U20 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2020— | nationalteam2 = {{flaga|URU}} Urugvaja U23 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2021— | nationalteam3 = {{fb|URU}} | nationalcaps3 = 39 | nationalgoals3 = 1 | club-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | years5 = 2024— | caps5 = 51 | goals5 = 1 }} '''Manuels Ugarte Ribeiro''' ({{val|es|Manuel Ugarte Ribeiro}}; dzimis {{dat|2001|04|11}} [[Montevideo]]) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Ugarte spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. == Karjera == Profesionālo karjeru sāka Urugvajas klubā ''[[Centro Atlético Fénix|Fénix]]''. 2020. gada decembrī parakstīja līgumu ar [[Portugāle]]s klubu ''[[FC Famalicão|Famalicão]]''. 2021. gada janvārī debitēja ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]''. 2021. gada augustā pārgāja uz citu Portugāles klubu ''[[Sporting CP]]''. 2022. gadā kļuva par Portugāles Līgas kausa ieguvēju. 2023. gada jūlijā pievienojās Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' klubam [[Parīzes "Saint-Germain"]], parakstot līgumu uz pieciem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.psg.fr/teams/first-team/content/manuel-ugarte-joins-paris-saint-germain-until-2028 |title=Manuel Ugarte joins Paris Saint-Germain |date={{dat|2023|7|7|N|bez}} |website=psg.fr |language=en |access-date={{dat|2023|7|8||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230707165156/https://en.psg.fr/teams/first-team/content/manuel-ugarte-joins-paris-saint-germain-until-2028 }}</ref> [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlasē]] debitēja {{dat|2021|9|5||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]]. Tika iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, bet visās spēles palika rezervē. == Sasniegumi == '''Sporting CP''' * [[Portugāles Līgas kauss|Portugāles Līgas kausa]] ieguvējs: 2021—22 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24 * [[Trophée des Champions]]: 2023 '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref> https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ugarte, Manuels}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Famalicão spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] i4dqc1x5otpfezjfmjx9wvhmwpl369d 0 548800 4542080 4540418 2026-10-31T11:47:53Z Bendžamins 76862 4542080 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|15}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 17 | caps3 = 25 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim II]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Karlsruher SC]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Manheima}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | goals1 = 0 | goals2 = 4 | goals3 = 3 | height = 181 | image = Pascal Gross Ecuador v Germany 25 June 2026-065.jpg | caption = Paskāls Gross 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | playername = Paskāls Gross | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2008—2011 | years2 = 2009—2011 | years3 = 2011—2013 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalyears3 = 2010—2011 | years4 = 2011 | caps4 = 11 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Karlsruher SC|Karlsruher SC II]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Ingolstadt 04]] | years5 = 2012—2017 | caps5 = 158 | goals5 = 17 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[FC Ingolstadt 04|FC Ingolstadt 04 II]] | years6 = 2013 | caps6 = 1 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years7 = 2017—2024 | caps7 = 228 | goals7 = 30 | nationalteam4 = {{fb|GER}} | nationalyears4 = 2023—2026 | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 1 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | years8 = 2024—2026 | caps8 = 41 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years9 = 2026— | caps9 = 27 | goals9 = 4 }}'''Paskāls Gross''' ({{Val|de|Pascal Groß}}; dzimis {{Dat|1991|6|15}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Gross pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. Iepriekš spēlējis Vācijas komandas [[TSG 1899 Hoffenheim|''1899 Hoffenheim'']], ''[[Karlsruher SC]]'', ''[[FC Ingolstadt 04]]'' un [[Dortmundes "Borussia"]]. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]] pārstāvējis [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''FC Ingolstadt 04''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2014—15 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gross, Paskāls}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Karlsruher SC spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Ingolstadt 04 spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 3qzhvgtgpmbcoz02t13qedgj9u3xxt8 0 550488 4541706 4007975 2026-10-30T15:08:32Z Bendžamins 76862 4541706 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|7|20}} | birth_place = | caps1 = 26 | caps2 = 41 | caps3 = 53 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar-3 Donetsk|Shakhtar-3 Donetsk]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar-2 Donetsk|Shakhtar-2 Donetsk]] | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Makijivka|td=Ukraina}} | currentclub = | goals1 = 7 | goals2 = 9 | goals3 = 19 | height = 188 | image = Матч «Динамо» - «Минай» 2-0. 11 серпня 2021 року — 1257622 (cropped).jpg | caption = Jevhens Selezņovs 2021. gadā | nationalcaps2 = 58 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 11 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U21 | nationalteam2 = {{fb|UKR}} | nationalyears2 = 2008—2018 | nationalyears1 = 2005 | nationalcaps1 = 1 | name = | playername = Jevhens Selezņovs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2002—2009 | years2 = 2002—2004 | years3 = 2002—2006 | years4 = 2006—2008 | caps4 = 26 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Arsenal"|Arsenal Kyiv]] | goals4 = 19 | clubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dnipro|Dnipro]] | years5 = 2009—2011 | caps5 = 51 | goals5 = 30 | clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]] | years6 = 2011—2012 | caps6 = 26 | goals6 = 16 | clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[FK Dnipro|Dnipro]] | years7 = 2012—2016 | caps7 = 88 | goals7 = 38 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[Krasnodaras "Kubaņ"|Kuban Krasnodar]] | years8 = 2016 | caps8 = 9 | goals8 = 3 | clubs9 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]] | years9 = 2016 | caps9 = 3 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Kardemir Karabükspor|Karabükspor]] | years10 = 2017 | caps10 = 29 | goals10 = 7 | clubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Akhisarspor]] | caps11 = 24 | years11 = 2018—2019 | goals11 = 9 | clubs12 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | years12 = 2019 | caps12 = 12 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]] | years13 = 2019—2020 | caps13 = 28 | goals13 = 10 | clubs14 = {{flaga|Ukraina}} [[Kovalivkas "Kolos"|Kolos Kovalivka]] | years14 = 2020—2021 | caps14 = 10 | goals14 = 5 | clubs15 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Mynai|Mynai]] | years15 = 2021—2023 | caps15 = 17 | goals15 = 1 | totalcaps = 453 | totalgoals = 174 }}'''Jevhens Selezņovs''' ({{Val|uk|Євген Селезньов}}; dzimis {{Dat|1985|7|20}}) ir bijušais [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Ar [[Doneckas "Šahtar"]] komandu izcīnījis [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] titulu 2011—12. gada sezonā, kā arī [[UEFA kauss|UEFA kausu]] 2009. gadā. Ar [[FK Dnipro|''Dnipro'']] komandu spēlējis [[UEFA Eiropas līga]]s 2014—15. gada sezonas finālā. Ukrainas futbola izlasi pārstāvējis no 2008. līdz 2018. gadam, kopumā 58 mačos gūstot 11 vārtus. Pārstāvējis izlasi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2011—12 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2011—12 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2008, 2012 * [[UEFA kauss]]: 2008—09 '''Akhisar Belediyespor''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2017—18 * [[Turcijas Superkauss]]: 2018 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Selezņovs, Jevhens}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krasnodaras "Kubaņ" spēlētāji]] [[Kategorija:Kijivas "Arsenal" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Dnipro spēlētāji]] [[Kategorija:Kovalivkas "Kolos" spēlētāji]] k1kvrdlq8voseot34ngcg9fsx6zsqsk 0 550496 4541707 4282897 2026-10-30T15:09:03Z Bendžamins 76862 4541707 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|2}} | birth_place = | caps1 = 17 | caps2 = 63 | caps3 = 213 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh-2 Zaporizhzhia|Metalurh-2 Zaporizhzhia]] | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh Zaporizhzhia|Metalurh Zaporizhzhia]] | clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Džankoja|td=Ukraina}} | currentclub = {{flaga|Beļģija}} [[KVC Westerlo|Westerlo]] | goals1 = 0 | goals2 = 4 | goals3 = 18 | height = 189 | image = Serhiy Sydorchuk2018.jpg | caption = Serhijs Sidorčuks 2018. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U19 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Serhijs Sidorčuks | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2008—2011 | years2 = 2008—2013 | years3 = 2013—2023 | nationalcaps3 = 62 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|UKR}} | nationalyears3 = 2013—2024 | years4 = 2023— | caps4 = 61 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KVC Westerlo|Westerlo]] | goals4 = 3 }}'''Serhijs Sidorčuks''' ({{Val|uk|Сергій Сидорчук}}; dzimis {{Dat|1991|5|2}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Sidorčuks spēlē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandā [[KVC Westerlo|''Westerlo'']]. Desmit gadus pavadījis Ukrainas komandā [[Kijivas "Dinamo"]], kuras rindās izcīnījis trīs [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] čempionu titulus un četrus [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausus]]. Ukrainas futbola izlases rindās debitējis 2013. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2014—15, 2015—16, 2020—21 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2013—14, 2014—15, 2019—20, 2020—21 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2016, 2018, 2019, 2020 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Sidorčuks, Serhijs}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Krimā dzimušie]] [[Kategorija:KVC Westerlo spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] bxn1f2ylhopwizb7e7pwkj81cgrr99d 0 554608 4541921 4249212 2026-10-31T02:49:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541921 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2013|6|1|N}} |attēls = Lielvārdes novada domes vēlēšanas 2013.svg |izmērs = 300px |pašvaldība = [[Lielvārdes novads]] |dome = [[Lielvārdes novada dome]] |deputāti = 15 |uzvarētāji = {{krāsa|#1f355e}} [[Reģionu alianse|RA]] (7) |citas partijas = {{krāsa|#64C049}} [[Vienotība|V]] (6)<br />{{krāsa|#77343d}} [[Vidzemes partija|VP]] (2) |balsstiesīgie = 8 465 |vēlētāji = 3 766 (44,49% aktivitāte) |kandidāti = 51 |saraksti = 3 |pag_vēl = [[2009. gada Lielvārdes novada domes vēlēšanas|2009]] |nak_vēl = [[2017. gada Lielvārdes novada domes vēlēšanas|2017]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Lielvārdes novads|Lielvārde novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Lielvārdes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 3 kandidātu saraksti, kas veidoti no 51 kandidāta. Lielvārdes novadā vēlēšanas notika 5 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Reģionu alianse]] (44,72%), bet kopā novada domē iekļuva visi 3 saraksti. Lielvārdes novada domes vēlēšanās piedalījās 3 766 vēlētāji jeb 44,49% no balsstiesīgajiem. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="silver" | 1 |align=left| [[Vienotība]] | 18 |align=left| [[Imants Balodis]] | 1578 | 41,9% | 6 |- | 2 |align=left| [[Vidzemes partija]] | 15 |align=left| [[Jānis Mazitāns]] | 452 | 12,00% | 2 |-bgcolor="gold" | 3 |align=left| [[Reģionu alianse]] | 18 |align=left| [[Vita Volonte]] | 1684 | 44,72% | 7 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Vita Volonte]] | rowspan=7 | [[Reģionu alianse]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7414.html rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251212001136/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7414.html |date={{dat|2025|12|12||bez}} }}, aplūkots {{dat|2023|11|5}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Andis Pētersons]] |- |align=center| 3 | [[Aivars Troska]] |- |align=center| 4 | [[Māris Mālmeisters]] |- |align=center| 5 | [[Laima Prekele]] |- |align=center| 6 | [[Anita Streile]] |- |align=center| 7 | [[Juris Reihlers]] |- |align=center| 8 | [[Imants Balodis]] | rowspan=6 | [[Vienotība]] |- |align=center| 9 | [[Dzintars Laganovskis]] |- |align=center| 10 | [[Ilze Kreišmane]] |- |align=center| 11 | [[Dace Kļava]] |- |align=center| 12 | [[Raimonds Graudiņš]] |- |align=center| 13 | [[Lāsma Krūmiņa]] |- |align=center| 14 | [[Jānis Āboliņš]] | rowspan=2 | [[Vidzemes partija]] |- |align=center| 15 | [[Jānis Mazitāns]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20251211235548/http://www.pv2013.cvk.lv/saraksti/7414.html Kandidātu saraksti] * [https://web.archive.org/web/20251212001136/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7414.html Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20220706191147/http://www.pv2013.cvk.lv/report-activities-7414.html Balsotāju aktivitāte] {{Lielvārdes novada domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Lielvārdes novads]] mi6vcpfuef4ppatxdf63g3754o3d7lz 0 554621 4541923 4249207 2026-10-31T03:09:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541923 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2013|6|1|N}} |attēls = Ogres novada domes vēlēšanas 2013.svg |izmērs = 300px |pašvaldība = [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres novads]] |dome = [[Ogres novada dome]] |deputāti = 17 |uzvarētāji = [[Ogres novadam|ON]] (6) |citas partijas = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (5)<br />[[Saskaņas centrs|SC]] (2)<br />[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (2)<br/>[[Apvienība Iedzīvotāji|AI]] (1)<br/>[[Vienotība|V]] (1) |balsstiesīgie = 27 639 |vēlētāji = 11 408 (41,28% aktivitāte) |kandidāti = 136 |saraksti = 8 |pag_vēl = [[2009. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2009]] |nak_vēl = [[2017. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2017]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās [[Ogres novada dome|Ogres novada domē]] tika ievēlēti 17 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 8 kandidātu saraksti, kas veidoti no 136 kandidātiem. Ogres novadā vēlēšanas notika 17 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "[[Ogres novadam]]" (32,26%), bet kopā novada domē iekļuva 6 no 8 sarakstiem. Ogres novada domes vēlēšanās piedalījās 11 408 vēlētāji jeb 41,28% no balsstiesīgajiem. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |- | 1 |align=left| [[Apvienība Iedzīvotāji]] | 18 |align=left| [[Ilga Vecziediņa]] | 932 | 8,12% | 1 |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Latvijas Zemnieku Savienība]] | 20 |align=left| [[Egils Helmanis]] | 3218 | 28,05% | 5 |- | 3 |align=left| [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] | 15 |align=left| [[Inesis Babāns]] | 259 | 2,26% | 0 |- | 4 |align=left| [[Saskaņas centrs]] | 11 |align=left| [[Juris Laizāns (politiķis)|Juris Laizāns]] | 1174 | 10,23% | 2 |-bgcolor="gold" | 5 |align=left| [[Ogres novadam]] | 20 |align=left| [[Edvīns Bartkevičs]] | 3700 | 32,26% | 6 |- | 6 |align=left| [[Vienotība]] | 18 |align=left| [[Valda Gaile]] | 725 | 6,32% | 1 |- | 7 |align=left| [[Latvijas Zaļā partija]] | 20 |align=left| [[Vita Pūķe]] | 1053 | 9,18% | 2 |- | 8 |align=left| [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] | 14 |align=left| [[Jāzeps Janiševs]] | 279 | 2,43% | 0 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Edvīns Bartkevičs]] | rowspan=6 | [[Ogres novadam]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7402.html rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231207041849/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7402.html |date={{dat|2023|12|07||bez}} }}, aplūkots {{dat|2023|11|5}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Raimonds Javoišs]] |- |align=center| 3 | [[Sarmīte Kirhnere]] |- |align=center| 4 | [[Andrejs Ceplītis]] |- |align=center| 5 | [[Māris Legzdiņš]] |- |align=center| 6 | [[Jānis Petrovičs]] |- |align=center| 7 | [[Egils Helmanis]] | rowspan=5 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Latvijas Zemnieku Savienība]] |- |align=center| 8 | [[Dainis Širovs]] |- |align=center| 9 | [[Dzintra Mozule]] |- |align=center| 10 | [[Māris Siliņš]] |- |align=center| 11 | [[Egīls Dzelzītis]] |- |align=center| 12 | [[Juris Laizāns (politiķis)|Juris Laizāns]] | rowspan=2 | [[Saskaņas centrs]] |- |align=center| 13 | [[Lidija Strelkovs]] |- |align=center| 14 | [[Vita Pūķe]] | rowspan=2 | [[Latvijas Zaļā partija]] |- |align=center| 15 | [[Artūrs Mangulis]] |- |align=center| 16 | [[Ilga Vecziediņa]] | [[Apvienība Iedzīvotāji]] |- |align=center| 17 | [[Valda Gaile]] | [[Vienotība]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20231105101233/http://www.pv2013.cvk.lv/saraksti/7402.html Kandidātu saraksti] * [https://web.archive.org/web/20231207041849/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7402.html Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20220706140443/http://www.pv2013.cvk.lv/report-activities-7402.html Balsotāju aktivitāte] {{Ogres novada domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Ogres novads]] [[Kategorija:Ogres novada dome]] hzw1agezwv51my0ea1bdpajrbnlboof 0 554731 4541911 4249211 2026-10-31T01:43:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541911 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2013|6|1|N}} |attēls = Ikšķiles novada domes vēlēšanas 2013.svg |izmērs = 300px |pašvaldība = [[Ikšķiles novads]] |dome = [[Ikšķiles novada dome]] |deputāti = 15 |uzvarētāji = [[Vienotība|V]] (8) |citas partijas = [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] (3)<br />[[Apvienība Iedzīvotāji|AI]] (2)<br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2) |balsstiesīgie = 6 765 |vēlētāji = 3 487 (51,54% aktivitāte) |kandidāti = 72 |saraksti = 4 |pag_vēl = [[2009. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2009]] |nak_vēl = [[2017. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2017]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ikšķiles novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 4 kandidātu saraksti, kas veidoti no 72 kandidātiem. Ikšķiles novadā vēlēšanas notika 3 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Vienotība]] (55,59%), bet kopā novada domē iekļuva visi 4 saraksti. Ikšķiles novada domes vēlēšanās piedalījās 3 487 vēlētāji jeb 51,54% no balsstiesīgajiem. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |- | 1 |align=left| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | 18 |align=left| [[Valda Krinkele]] | 453 | 13,03% | 2 |- | 2 |align=left| [[Apvienība Iedzīvotāji]] | 18 |align=left| [[Edgars Logins]] | 485 | 13,95% | 2 |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Zaļo un zemnieku savienība]] | 18 |align=left| [[Vilis Avotiņš]] | 572 | 16,45% | 3 |-bgcolor="gold" | 4 |align=left| [[Vienotība]] | 18 |align=left| [[Indulis Trapiņš]] | 1933 | 55,59% | 7 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Indulis Trapiņš]] | rowspan=8 | [[Vienotība]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7406.html rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251212022206/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7406.html |date={{dat|2025|12|12||bez}} }}, aplūkots {{dat|2023|11|6}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Valentīns Špēlis]] |- |align=center| 3 | [[Ivars Viļums]] |- |align=center| 4 | [[Guntars Kurmis]] |- |align=center| 5 | [[Igors Miglinieks]] |- |align=center| 6 | [[Linards Liberts]] |- |align=center| 7 | [[Arvīds Akmanis]] |- |align=center| 8 | [[Jānis Lazdāns]] |- |align=center| 9 | [[Jānis Rudzītis (politiķis)|Jānis Rudzītis]] | rowspan=3 | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |- |align=center| 10 | [[Zane Bēķe]] |- |align=center| 11 | [[Ingūna Bērziņa]] |- |align=center| 12 | [[Kaspars Upaciers]] | rowspan=2 | [[Apvienība Iedzīvotāji]] |- |align=center| 13 | [[Edgars Logins]] |- |align=center| 14 | [[Valda Krinkele]] | rowspan=2 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |- |align=center| 15 | [[Ainārs Stiliņš]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20231106090131/http://www.pv2013.cvk.lv/saraksti/7406.html Kandidātu saraksti] * [https://web.archive.org/web/20251212022206/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7406.html Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20170609200835/http://www.pv2013.cvk.lv/report-activities-7406.html Balsotāju aktivitāte] {{Ikšķiles novada domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Ikšķiles novads]] ms3b18yryrmfrwxomm385mr7ebw3i87 0 554739 4541926 4249214 2026-10-31T03:37:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541926 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2013|6|1|N}} |attēls = Saldus novada domes vēlēšanas 2013.svg |izmērs = 300px |pašvaldība = [[Saldus novads (2009—2021)|Saldus novads]] |dome = [[Saldus novada dome]] |deputāti = 17 |uzvarētāji = {{krāsa|#1f355e}} [[Reģionu alianse|RA]] (5) |citas partijas = * {{krāsa|#64C049}} [[Vienotība|V]] (4) * {{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] (4) * {{krāsa|#8D0000}} [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] (2) * {{krāsa|#EFC800}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (1) * {{krāsa|#10a5df}} [[Reformu partija (Latvija)|RP]] (1) |balsstiesīgie = 21 363 |vēlētāji = 7 588 (35,52% aktivitāte) |kandidāti = 99 |saraksti = 6 |pag_vēl = [[2009. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2009]] |nak_vēl = [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2013. gads|2013]]. gada [[Saldus novads (2009—2021)|Saldus novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās [[Saldus novada dome|Saldus novada domē]] tika ievēlēti 17 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 6 kandidātu saraksti, kas veidoti no 99 kandidātiem. Saldus novadā vēlēšanas notika 21 iecirknī. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Reģionu alianse]] (25,60%), bet kopā novada domē iekļuva visi 6 saraksti. Saldus novada domes vēlēšanās piedalījās 7 588 vēlētāji jeb 35,52% no balsstiesīgajiem. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="gold" | 1 |align=left| [[Reģionu alianse]] | 20 |align=left| [[Indra Rasa]] | 1942 | 25,60% | 5 |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Zaļo un zemnieku savienība]] | 19 |align=left| [[Ilze Kļava]] | 1564 | 20,62% | 4 |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | 14 |align=left| [[Uģis Feldmanis]] | 616 | 8,12% | 1 |-bgcolor="silver" | 4 |align=left| [[Vienotība]] | 20 |align=left| [[Didzis Konuševskis]] | 1931 | 25,46% | 4 |-bgcolor="silver" | 5 |align=left| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | 19 |align=left| [[Aidis Herings]] | 1012 | 13,34% | 2 |-bgcolor="silver" | 6 |align=left| [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] | 7 |align=left| [[Sergejs Beļkevičs]] | 412 | 5,43% | 1 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Indra Rasa]] | rowspan=5 | [[Reģionu alianse]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-8402.html rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220127114922/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-8402.html |date={{dat|2022|01|27||bez}} }}, aplūkots {{dat|2023|11|6}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Artūrs Maculēvičs]] |- |align=center| 3 | [[Petrs Brazdausks]] |- |align=center| 4 | [[Elmārs Kalniņš]] |- |align=center| 5 | [[Juris Levics]] |- |align=center| 6 | [[Didzis Konuševskis]] | rowspan=4 | [[Vienotība]] |- |align=center| 7 | [[Māris Zusts]] |- |align=center| 8 | [[Inta Vanaga]] |- |align=center| 9 | [[Dzintars Rupeiks]] |- |align=center| 10 | [[Ilze Kļava]] | rowspan=4 | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |- |align=center| 11 | [[Viktors Drukovskis]] |- |align=center| 12 | [[Māris Mednis]] |- |align=center| 13 | [[Reinis Doniņš]] |- |align=center| 14 | [[Aidis Herings]] | rowspan=2 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] |- |align=center| 15 | [[Valdis Dīriņš]] |- |align=center| 16 | [[Uģis Feldmanis]] | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |- |align=center| 17 | [[Sergejs Beļkevičs]] | [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20231106100133/http://www.pv2013.cvk.lv/saraksti/8402.html Kandidātu saraksti] * [https://web.archive.org/web/20220127114922/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-8402.html Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20231106100133/http://www.pv2013.cvk.lv/report-activities-8402.html Balsotāju aktivitāte] {{Saldus novada domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Saldus novads]] qziom1p40z3qv1qczhq17prr73go1k9 0 556736 4541965 4467262 2026-10-31T07:52:40Z ZANDMANIS 91184 4541965 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas flote<br />Российский императорский флот | attēls = Attēls:Знак на кивера Гвардейского флотского экипажа.jpg | virsraksts = Krievijas Impērijas flotes emblēma | karogs = | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|25px]] [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1696-1917 | pakļautība = [[File:Imperial Standard of the Emperor of Russia (1858–1917).svg|25px]] [[Krievijas imperators]] | daļa no = [[Krievijas Impērijas Bruņotie spēki]] | karaspēka veids = [[kara flote|jūras spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Pēteris I]]<br>[[Fjodors Ušakovs]]<br>[[Ādams Johans fon Krūzenšterns]]<br>[[Fabiāns fon Belinshauzens]]<br>[[Mihails Lazarevs]]<br>[[Ferdinands Vrangelis]]<br>[[Stepans Makarovs]]<br>[[Aleksandrs Kolčaks]] }} '''Krievijas Impērijas flote''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Российский императорский флот'') bija [[Krievijas cariste]]s un vēlāk [[Krievijas Impērija]]s flote no 1696. līdz 1917. gadam. Tā izveidojās no mazākiem spēkiem, kas pastāvēja pirms cara [[Pēteris I|Pētera I]] izveidotās modernās Krievijas flotes 1696. gada [[Azovas karagājieni|otrajā Azovas karagājienā]] un paplašinājās 18. gadsimta otrajā pusē. [[1917. gada Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcija]] un tai sekojošais [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]] bija katastrofa Krievijas Impērijas flotei. Melnās jūras flote 1918. gada pavasarī daļēji nonāca [[Vācijas Impērija|vācu]] gūstā [[Sevastopole|Sevastopolē]], daļēji tika atvilkta uz [[Novorosijska|Novorosijsku]], kur to pēc [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] pavēles nogremdēja. Dažus kuģus vācieši nodeva [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainai]]. Sevastopolē esošos kuģus 1918. gada decembrī sagrāba [[Antante]], vēlāk šī flote aktīvi piedalījās karā pret [[boļševiki]]em. Pēc [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|balto armiju]] sakāves daļa bijušās Melnās jūras flotes kuģu devās uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur tika internēti. Baltijas flote [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] palika praktiski neskarta, taču arī tā piedalījās kaujās. 1921. gadā kuģu "Sevastopole" un "Petropavlovska" ekipāžas, kā arī daži [[Kronštate]]s garnizoni sacēlās pret [[Krievijas SFPR|padomju]] valdību, bet boļševiki to brutāli apspieda. Bijušās Krievijas Impērijas flotes kuģi, kas palika padomju rokās, veidoja [[PSRS Jūras kara flote|PSRS flotes]] kodolu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras spēki pēc valsts]] [[Kategorija:Jūras spēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] ak4nylyvdvi7soktgznd2h0mh53mk8i 0 558295 4541671 4511260 2026-10-30T14:27:51Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4541671 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Juris Janeks | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1937 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Dunikas pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 08 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = lauksaimnieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Juris Janeks''' (dzimis {{dat|1937|7|18}} [[Dunikas pagasts|Dunikas pagastā]]; miris {{dat|2022|12|08}}) bija [[Latvija]]s [[lauksaimnieks]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis ievēlēts [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]], bet pēc tam bijis [[5. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gada 18. jūlijā [[Dunikas pagasts|Dunikas pagasta]] "Šuķos". Absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Zootehnikas fakultāti. Bija [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, agrorūpniecības apvienības "Liepāja" padomes priekšsēdētājs. 1989. gadā J. Janeku ievēlēja par [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]] no Liepājas lauku nacionāli teritoriālā vēlēšanu iecirkņa<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/735516 PSRS tautas deputāti no Latvijas]</ref> kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstītu kandidātu. 1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], kandidējot no saraksta "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]", J. Janeku ievēlēja par [[5. Saeima]]s deputātu. Saeimā darbojās frakcijā "Saskaņa Latvijai", bet no 1994. gada bija partijā [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]. 1995. gada 2. februārī viņš nolika Saeimas deputāta mandātu. Vēlāk politikā darbojies maz, 2002. gadā iesaistījies [[Sociāldemokrātu savienība|Sociāldemokrātu savienībā]]. Bijis uzņēmuma "Liepājas labība" direktors. Miris 2022. gada 8. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Juris-Janeks-18.07.1937 |title=timenote.info |access-date=19.12.2023 |archive-date=19.12.2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231219215419/https://timenote.info/lv/Juris-Janeks-18.07.1937 }}</ref> == Apbalvojumi == [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira == Atsauces == {{atsauces}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{5. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Janeks, Juris}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] fccnawpe5s0sp231fgtyarz4ehmttbu 0 560909 4541734 4282924 2026-10-30T15:42:09Z Bendžamins 76862 4541734 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|17}} | birth_place = | caps1 = 44 | caps2 = 57 | caps3 = 23 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[FC Veszprém|Veszprém]] | clubs2 = {{flaga|Ungārija}} [[Győri ETO FC|Győr]] | clubs3 = {{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Videoton]] | countryofbirth = {{vieta|Ungārija|Vesprēma}} | currentclub = {{flaga|Ungārija}} [[Debreceni VSC|Debrecen]] | goals1 = 3 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 188 | image = Lang 2022.jpg | caption = Ādāms Langs 2022. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārijas U21 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Ādāms Langs | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2008—2012 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2015—2016 | nationalcaps3 = 70 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|HUN}} | nationalyears3 = 2014—2024 | years4 = 2016—2018 | caps4 = 22 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Dijon FCO|Dijon]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Dijon FCO|Dijon II]] | years5 = 2017 | caps5 = 1 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Nancy|Nancy]] | years6 = 2018 | caps6 = 14 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]] | years7 = 2018—2019 | caps7 = 18 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]] | years8 = 2019—2025 | caps8 = 115 | goals8 = 4 | clubs9 = {{flaga|Ungārija}} [[Debreceni VSC|Debrecen]] | years9 = 2025— | caps9 = 46 | goals9 = 1 }}'''Ādāms Langs''' ({{Val|hu|Lang Ádám}}; dzimis {{Dat|1993|1|17}}) ir [[Ungāri|ungāru]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Langs pārstāv Ungārijas komandu ''[[Debreceni VSC|Debrecen]]''. Iepriekš Langs ir pārstāvējis Ungārijas komandas ''[[FC Veszprém|Veszprém]]'', ''[[Győri ETO FC|Győr]]'' un ''[[Fehérvár FC|Videoton]]'', Francijas komandas ''[[Dijon FCO|Dijon]]'' un ''[[AS Nancy|Nancy]]'', kā arī Rumānijas komandu ''[[CFR Cluj]]''. [[Ungārijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2014. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Győr''' * [[Nemzeti Bajnokság I]]: 2012—13 * [[Szuperkupa]]: 2013 '''CFR Cluj''' * [[Liga I]]: 2018—19 * [[Supercupa României]]: 2018 '''Omonia''' * [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]: 2020—21 * [[Kipras kauss futbolā|Kipras kauss]]: 2021—22, 2022—23 * [[Kipras Superkauss]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Langs, Ādāms}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dijon FCO spēlētāji]] [[Kategorija:AS Nancy spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Vesprēmas meģē dzimušie]] [[Kategorija:CFR Cluj spēlētāji]] [[Kategorija:Nikosijas "Omonia" spēlētāji]] [[Kategorija:Fehérvár FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 1kzgzfi5dq7n3wvq8n7km3yohtc5zfi 0 571448 4541960 4521061 2026-10-31T07:47:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541960 wikitext text/x-wiki [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā]] bija starptautisks [[Futbols|futbola]] turnīrs, kas norisinājās no {{Dat|2024|6|14|Ģ|bez}} līdz {{Dat|2024|7|14|D|bez}} [[Vācija|Vācijā]]. Visām 24 nacionālajām izlasēm līdz {{Dat|2024|6|7|Ģ|bez}} 23:59 [[CEST]], vismaz septiņas dienas pirms turnīra atklāšanas spēles, bija jāiesniedz pieteikums ar 23 līdz 26 spēlētājiem, no kuriem trijiem jābūt vārtsargiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-European-Football-Championship-2022-24/Article-48-Player-lists-Online|title=UEFA Documents|website=documents.uefa.com|access-date=2024-05-17}}</ref> Taču katra komanda spēlei varēja pieteikt 23 spēlētājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://editorial.uefa.com/resources/028d-1acc90ff9b17-34d982978a20-1000/regulations_of_uefa_european_football_championship_2022-24_amendments_20240503114432.pdf|title=Regulations of the UEFA European Football Championship 2022-24 {{!}} Amendments|website=UEFA.com|access-date=2024-05-17|date=2024-05-03}}</ref> Ja iesniegtais spēlētājs pirms komandas pirmās spēles saslimst vai tiek savainots pietiekami nopietni, lai nevarētu piedalīties turnīrā, viņu var nomainīt ar citu spēlētāju, ja gan komandas, gan UEFA Medicīniskās komitejas ārsts apstiprina, ka savainojums vai slimība ir pietiekami nopietna, lai liegtu spēlētājam dalību turnīrā. Ja vārtsargs pēc savas komandas pirmās spēles saslimst vai tiek nopietni savainots, viņš joprojām var tikt nomainīts, pat ja pārējie vārtsargi joprojām ir pieejami. Spēlētāju, kurš tiek nomainīts, atkārtoti nevar iekļaut spēlētāju sarakstā. Katra spēlētāja vecums norādīts uz {{Dat|2024|6|14|A|bez}}, turnīra sākuma datumu. Nospēlēto spēļu skaits neiekļauj spēles, kas aizvadītas pēc turnīra sākuma. Norādītais klubs ir pēdējais spēlētāja pārstāvētais klubs oficiālā spēlē pirms turnīra sākuma. Kluba valsts norāda uz nacionālo asociāciju (nevis līgu), kam piesaistīts klubs. == A grupa == === Vācija === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dfb.de/news/detail/der-em-kader-steht-fest-262124/|title=Der EM-Kader steht fest|website=DFB - Deutscher Fußball-Bund e.V.|access-date=2024-06-08|language=de}}</ref> {{dat|2024|6|12||bez}} sākotnēji pieteiktais [[Aleksandars Pavlovičs]] slimības dēļ tika aizvietots ar [[Emre Džans|Emre Džanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/12062024-majiniecei_vacijai_euro_2024_nepalidzes_j|title=Mājiniecei Vācijai ''Euro 2024'' nepalīdzēs jaunais talants Pavlovičs, vietā izsaukts Džans|website=sportacentrs.com|access-date=2024-06-12}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1986|3|27|df=y}}|caps=119|goals=0|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|3|3|df=y}}|caps=69|goals=3|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|4|22|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|2|11|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|6|15|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Jozua Kimmihs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|8|df=y}}|caps=86|goals=6|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kajs Hāvercs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|6|11|df=y}}|caps=46|goals=16|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tonijs Kross]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|1|4|df=y}}|caps=109|goals=17|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Niklass Filkrugs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|2|9|df=y}}|caps=16|goals=11|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|2|26|df=y}}|caps=29|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Kriss Fīrihs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|9|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|6|2|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Tomass Millers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|9|13|df=y}}|caps=129|goals=45|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|10|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|12|1|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|7|20|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Vircs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|5|3|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Mitelštets]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|3|18|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|1|11|df=y}}|caps=60|goals=13|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Benjamins Henrihss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|2|23|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|10|24|df=y}}|caps=77|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Marks Andrē ter Štēgens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|4|30|df=y}}|caps=40|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Roberts Andrihs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|9|22|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Robins Kohs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|7|17|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Emre Džans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|1|12|df=y}}|caps=43|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|7|19|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}} === Skotija === Treneris: [[Stīvs Klārks]] [[Skotijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12017/13149130/scotlands-final-euro-2024-squad-craig-gordon-john-souttar-out-as-lewis-morgan-tommy-conway-included|title=Scotland's final Euro 2024 squad: Craig Gordon, John Souttar out as Lewis Morgan, Tommy Conway included|website=Sky Sports|access-date=2024-06-08|language=en}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|1|22|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Entonijs Rolstons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|11|16|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|3|11|df=y}}|caps=71|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|12|8|df=y}}|caps=49|goals=8|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|11|20|df=y}}|caps=50|goals=2|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|6|5|df=y}}|caps=45|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|10|18|df=y}}|caps=66|goals=18|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Kalums Makgregors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|6|14|df=y}}|caps=60|goals=3|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lorenss Šenklends]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|8|10|df=y}}|caps=11|goals=3|club=[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|7|13|df=y}}|caps=30|goals=6|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|22|df=y}}|caps=49|goals=6|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|1|23|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Motherwell FC|Motherwell]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|11|5|df=y}}|caps=31|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|6|11|df=y}}|caps=27|goals=1|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Raiens Porteuss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|3|25|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Liams Kūpers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|8|30|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Stjuarts Ārmstrongs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|3|30|df=y}}|caps=50|goals=5|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Luiss Morgans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|9|30|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[New York Red Bulls]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Tomijs Konvejs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|8|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Bristol City FC|Bristol City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Raiens Džeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|2|27|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Zanders Klārks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|6|26|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ross Makrorijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|3|18|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Bristol City FC|Bristol City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|1|8|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Gregs Teilors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|3|30|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Džeimss Forests]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|7|7|df=y}}|caps=39|goals=5|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|11|12|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[FC København|København]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs end}} === Ungārija === Treneris: {{Flaga|ITA}} [[Marko Rosi (futbolists, 1964)|Marko Rosi]] [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|14|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.de/sechs-deutschland-legionare-in-ungarns-kader-fast-halfte-des-kaderwerts-durch-szoboszlai/view/news/437391|title=Sechs Deutschland-Legionäre in Ungarns Kader – Fast Hälfte des Kaderwerts durch Szoboszlai|website=www.transfermarkt.de|access-date=2024-05-17|language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Pēters Gulāči]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|5|6|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ādāms Langs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|1|17|df=y}}|caps=69|goals=2|club=[[Nikosijas "Omonia"|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Botonds Balogs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|6|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Atila Salai]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|20|df=y}}|caps=44|goals=1|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Atila Fiola]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|2|17|df=y}}|caps=57|goals=2|club=[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Villijs Orbans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|11|3|df=y}}|caps=45|goals=6|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Loiks Nego]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|1|15|df=y}}|caps=36|goals=2|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ādams Naģs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|6|17|df=y}}|caps=81|goals=2|club=[[Spezia Calcio|Spezia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Martins Ādāms]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|11|6|df=y}}|caps=22|goals=3|club=[[Ulsan HD]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Dominiks Soboslai]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|10|25|df=y}}|caps=42|goals=12|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=DF|name=[[Milošs Kerkezs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|11|7|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Dēnešs Dibuss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|11|16|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Andrāšs Šēfers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|13|df=y}}|caps=25|goals=3|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Bendegūzs Bolla]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|11|22|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Lāslo Kleinheišlers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|4|8|df=y}}|caps=51|goals=3|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Dāniels Gazdags]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|3|2|df=y}}|caps=25|goals=4|club=[[Filadelfijas "Union"|Philadelphia Union]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kalums Stailss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|3|28|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Žolts Naģs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|5|25|df=y}}|caps=20|goals=3|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Barnabāšs Varga]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|10|25|df=y}}|caps=11|goals=6|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Rolands Šallai]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|22|df=y}}|caps=49|goals=13|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Endre Botka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|8|25|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Pēters Sapanošs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|11|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Paksi FC|Paks]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Kevins Čobots]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|6|20|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Újpest FC|Újpest]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Mārtons Dārdai]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|2|12|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Kristofers Horvāts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|1|8|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Kecskeméti TE|Kecskemét]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Mihājs Kata]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|4|13|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[MTK Budapest FC|MTK Budapest]]|clubnat=HUN}} {{nat fs end}} === Šveice === Treneris: [[Murats Jakins]] [[Šveices futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/https:/www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/maenner-nationalteam-zweiter-kaderschnitt-vier-weitere-spieler-verlassen-das-nati-camp.aspx|title=Männer-Nationalteam: Zweiter Kaderschnitt – vier weitere Spieler verlassen das Nati-Camp|last=baumgartner.stefan|website=www.football.ch|access-date=2024-06-08|language=de}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jans Zommers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1988|12|17|df=y}}|caps=89|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Leonids Stergiu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=43|goals=4|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|9|30|df=y}}|caps=53|goals=2|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|7|19|df=y}}|caps=60|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|11|20|df=y}}|caps=54|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|2|14|df=y}}|caps=63|goals=13|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|4|15|df=y}}|caps=67|goals=8|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|4|24|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|9|27|df=y}}|caps=125|goals=14|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Renato Štefens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|11|3|df=y}}|caps=39|goals=4|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|6|6|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|8|25|df=y}}|caps=115|goals=9|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Stīvens Cūbers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|8|17|df=y}}|caps=54|goals=11|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Sedriks Cēzigers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|6|24|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Vensāns Sjerro]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|10|8|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|8|5|df=y}}|caps=43|goals=7|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Kvadvo Duā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|2|24|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Razgradas "Ludogorets"|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=Bulgārija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Dans Ndojs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|10|25|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|1|6|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|12|6|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|12|20|df=y}}|caps=81|goals=8|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Džerdans Šaķiri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|10|10|df=y}}|caps=123|goals=31|club=[[Chicago Fire FC|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|7|30|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Luzern|Luzern]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|12|4|df=y}}|caps=15|goals=7|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|2|16|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} == B grupa == === Spānija === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] [[Spānijas futbola izlase]] sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rfef.es/en/noticias/final-spain-squad-for-the-euro-2024-finals|title=OFFICIAL {{!}} Final Spain squad for the Euro 2024 finals|access-date=2024-06-08}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Raja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|9|15|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dani Karvahals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|1|11|df=y}}|caps=44|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Robēns Lenormāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|11|11|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Načo Fernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|1|18|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Daniels Vivians]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|7|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mikels Merino]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|6|22|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Alvaro Morata]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|10|23|df=y}}|caps=73|goals=35|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|3|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hoselu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|3|27|df=y}}|caps=11|goals=5|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|5|7|df=y}}|caps=33|goals=8|club=[[RB Leipzig|Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|29|df=y}}|caps=41|goals=19|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Alekss Grimaldo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|9|20|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Alekss Remiro]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|3|24|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Emeriks Laports]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|5|27|df=y}}|caps=29|goals=1|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|7|20|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|6|22|df=y}}|caps=50|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Niko Viljamss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|7|12|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Martins Subimendi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|2|2|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Lamins Jamals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2007|7|13|df=y}}|caps=7|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Pedri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|11|25|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|4|21|df=y}}|caps=30|goals=11|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Hesuss Navass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1985|11|21|df=y}}|caps=53|goals=5|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|6|11|df=y}}|caps=40|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|7|22|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Fermins Lopess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|5|11|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Ajoze Peress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|7|29|df=y}}|caps=1|goals=1|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} === Horvātija === Treneris: [[Zlatko Daličs]] [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|20|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hns.team/vijesti/27847/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-europsko-prvenstvo-u-njemackoj/|title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Europsko prvenstvo u Njemačkoj|website=hns.team|access-date=2024-05-24|language=hr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|1|9|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|4|2|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|9|11|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|1|23|df=y}}|caps=30|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|24|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|28|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lovro Majers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|17|df=y}}|caps=31|goals=8|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|5|6|df=y}}|caps=101|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|6|19|df=y}}|caps=93|goals=28|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Luka Modričs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1985|9|9|df=y}}|caps=175|goals=25|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|11|16|df=y}}|caps=96|goals=7|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|10|10|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|4|df=y}}|caps=56|goals=8|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|2|2|df=y}}|caps=131|goals=33|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|9|df=y}}|caps=63|goals=10|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|7|22|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Bruno Petkovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|9|16|df=y}}|caps=38|goals=11|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Luka Ivanušecs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|11|26|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Borna Sosa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|21|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Marko Pjaca]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|5|6|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|4|29|df=y}}|caps=105|goals=4|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Josips Juranovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|8|16|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Ivica Ivušičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|1|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|9|14|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|9|8|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|2|16|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs end}} === Itālija === Treneris: [[Lučāno Spalleti]] [[Itālijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|6|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://figc.it/it/nazionali/news/ufficializzati-i-convocati-per-euro-2024-esclusi-dalla-lista-provedel-ricci-e-orsolini/|title=Ufficializzati i convocati per EURO 2024, esclusi dalla lista Provedel, Ricci e Orsolini|access-date=2024-06-06|date=2024-06-06}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džanluidži Donnarumma]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|2|25|df=y}}|caps=62|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Džovanni Di Lorenco]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|8|4|df=y}}|caps=35|goals=3|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Federiko Dimarko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|11|10|df=y}}|caps=19|goals=2|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Alesandro Buondžorno]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|6|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rikardo Kalafjori]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|5|19|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Federiko Gati]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|6|24|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Davide Fratēzi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|9|22|df=y}}|caps=15|goals=5|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Žorži Luiss Frellu Filju|Žoržinju]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|12|20|df=y}}|caps=54|goals=5|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džanluka Skamaka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|1|1|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Lorenco Pellegrīni]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|6|19|df=y}}|caps=30|goals=6|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Džakomo Raspadori]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|18|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Guljelmo Vikārio]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|10|7|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Mateo Darmians]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|12|2|df=y}}|caps=43|goals=2|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Federiko Kjeza]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|25|df=y}}|caps=47|goals=7|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Rauls Bellanova]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|5|17|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Brians Kristante]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|3|3|df=y}}|caps=40|goals=2|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Džanluka Mančīni]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|8|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Nikolo Barella]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|2|7|df=y}}|caps=53|goals=9|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Mateo Retegi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|29|df=y}}|caps=8|goals=4|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Matija Dzakanji]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|6|16|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nikolo Fadžoli]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|11|2001|2|12|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Stefans el Šaarāvī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|10|27|df=y}}|caps=31|goals=7|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Alesandro Bastoni]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|13|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Andrea Kambjāzo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|20|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Maikls Folorunšo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|2|7|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Alekss Merets]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|3|22|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs end}} === Albānija === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Silviņu]] [[Albānijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|8|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fshf.org/sq/trajneri-silvinjo-publikon-listen-e-kombetares-me-emrat-e-26-lojtareve-per-kampionatin-europian-gjermani-2024/|title=Trajneri Silvinjo publikon listën e Kombëtares me emrat e 26 lojtarëve për Kampionatin Europian “Gjermani 2024”|last=Sinani|first=Renaldo|website=FSHF|access-date=2024-06-09|date=2024-06-08|language=sq}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Etrits Beriša]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|3|10|df=y}}|caps=81|goals=0|club=[[Empoli FC|Empoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ivans Balju]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|1|1|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Mario Mitajs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|8|6|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Elseids Hisajs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|2|2|df=y}}|caps=84|goals=2|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Arlinds Ajeti]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|9|25|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[CFR Cluj]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Berats Džimsiti]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|2|19|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Rejs Manajs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|2|24|df=y}}|caps=34|goals=8|club=[[Sivasspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Klauss Gjasula]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|12|14|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Jasirs Asani]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|5|19|df=y}}|caps=13|goals=4|club=[[Gwangju FC|Gwangju]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Nedims Bajrami]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|2|28|df=y}}|caps=23|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Armando Broja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|9|10|df=y}}|caps=21|goals=5|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Elhans Kastrati]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|2|2|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[AS Cittadella|Cittadella]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Enea Mihajs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|7|5|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[FC Famalicão|Famalicão]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Kazims Lači]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|1|19|df=y}}|caps=27|goals=3|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Taulants Seferi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|11|15|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Baniyas Club|Baniyas]]|clubnat=Apvienotie Arābu Emirāti}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Medons Beriša]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|10|21|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Ernests Muči]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|3|19|df=y}}|caps=10|goals=3|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Ardians Ismajli]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|9|30|df=y}}|caps=38|goals=2|club=[[Empoli FC|Empoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Mirlinds Daku]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|1|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Kazaņas "Rubin"|Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Jlbers Ramadani]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|12|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Kristjans Aslani]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|3|9|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Amirs Abraši]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|3|27|df=y}}|caps=50|goals=1|club=[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Tomass Strakoša]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|3|19|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Marašs Kumbulla]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|8|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Nasers Aliji]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|12|27|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Voluntari|Voluntari]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Arbers Hodža]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|10|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs end}} == C grupa == === Slovēnija === Treneris: [[Matjažs Keks]] [[Slovēnijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//novice/default.asp?id=58929|title=Kek izbral šestindvajseterico za Evropsko prvenstvo|website=www.nzs.si|access-date=2024-06-08|language=en}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jans Oblaks]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|1|7|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Žans Karničniks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|9|18|df=y}}|caps=28|goals=1|club=[[NK Celje|Celje]]|clubnat=SLO}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jure Balkovecs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|9|9|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Miha Blažičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|5|8|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Jans Gorencs Stankovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|1|14|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Jaka Bijols]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|2|5|df=y}}|caps=49|goals=1|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Benjamins Verbičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|11|27|df=y}}|caps=58|goals=6|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Sandi Lovričs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|3|28|df=y}}|caps=35|goals=4|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andražs Šporars]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|2|27|df=y}}|caps=53|goals=12|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Timi Makss Elšniks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|4|29|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|clubnat=SLO}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Benjamins Šeško]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|5|31|df=y}}|caps=29|goals=11|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Vids Belecs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|6|6|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Nikosijas APOEL|APOEL]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Eriks Janža]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|6|21|df=y}}|caps=10|goals=2|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Jasmins Kurtičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|1|10|df=y}}|caps=91|goals=2|club=[[FC Südtirol|Südtirol]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Tomi Horvats]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|3|24|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Igors Vekičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|5|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Vejle Boldklub|Vejle]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Jans Mlakars]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|10|23|df=y}}|caps=17|goals=3|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Žans Vipotniks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|3|18|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Žans Celars]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|3|14|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Petars Stojanovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|10|7|df=y}}|caps=53|goals=2|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Vaņa Drkušičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|10|30|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Sochi|Sochi]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Adams Gnezda Čerins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|7|16|df=y}}|caps=31|goals=4|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Davids Brekalo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|12|3|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando "City"|Orlando City]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Nino Žugeļs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|5|23|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Adrians Zeļkovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|8|19|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|clubnat=Slovākija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Josips Iličičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1988|1|29|df=y}}|caps=81|goals=17|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}} {{nat fs end}} === Dānija === Treneris: [[Kaspers Hjulmands]] [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|30|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dbu.dk/nyheder/2024/maj/hjulmand-har-udtaget-truppen-til-em/|title=Hjulmand har udtaget truppen til EM|last=DBU|website=DBU|access-date=2024-06-01|date=2024-05-30|language=DA}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kaspers Šmeihels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1986|11|5|df=y}}|caps=101|goals=0|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Joahims Andersens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|5|31|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Janniks Vestergords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|8|3|df=y}}|caps=41|goals=3|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Simons Kērs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|3|26|df=y}}|caps=132|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Joakims Mēle]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|20|df=y}}|caps=45|goals=11|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Andreass Kristensens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|10|df=y}}|caps=69|goals=3|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Matīass Jensens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|1|1|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tomass Dileinijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|9|3|df=y}}|caps=78|goals=8|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rasmuss Hejluns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|2|4|df=y}}|caps=14|goals=7|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kristians Ēriksens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|2|14|df=y}}|caps=130|goals=41|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Andrēass Skovs Olsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|12|29|df=y}}|caps=30|goals=8|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Kaspers Dolbergs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|6|df=y}}|caps=47|goals=11|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Matīass Jergensens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|4|23|df=y}}|caps=37|goals=2|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Mikels Damsgords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|7|3|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Kristians Nergords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|3|10|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Madss Hermansens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|8|4|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viktors Kristiansens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|12|16|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Aleksanders Bā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|12|9|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[SL Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jonass Vinds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|2|7|df=y}}|caps=27|goals=8|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Jusufs Poulsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|6|15|df=y}}|caps=79|goals=13|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mortens Hjulmands]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|6|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Frederiks Rennovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|8|4|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|8|5|df=y}}|caps=77|goals=10|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Anderss Dreijers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|5|2|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Rasmuss Kristensens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|7|11|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Jakobs Brūns Larsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|9|19|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === Serbija === Treneris: [[Dragans Stojkovičs]] [[Serbijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|27|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fss.rs/en/list-of-serbian-national-team-players-for-euro-2024-i-head-coach-dragan-stojkovic-selected-26-players-for-germany/|title=LIST OF SERBIAN NATIONAL TEAM PLAYERS FOR EURO 2024 I HEAD-COACH DRAGAN STOJKOVIĆ SELECTED 26 PLAYERS FOR GERMANY {{!}} Football Association of Serbia|access-date=2024-06-01|language=en}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Predrags Rajkovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|10|31|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Strahiņa Pavlovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|5|24|df=y}}|caps=35|goals=4|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nemaņa Stojičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|15|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[TSC Bačka Topola|TSC]]|clubnat=Serbija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Nikola Milenkovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|12|df=y}}|caps=53|goals=3|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Nemaņa Maksimovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|1|26|df=y}}|caps=49|goals=0|club=[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Nemaņa Gudeļs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|11|16|df=y}}|caps=62|goals=1|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Dušans Vlahovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|1|28|df=y}}|caps=27|goals=13|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Luka Jovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|12|23|df=y}}|caps=35|goals=10|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksandrs Mitrovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|9|16|df=y}}|caps=91|goals=58|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Dušans Tadičs]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1988|11|20|df=y}}|caps=108|goals=23|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Filips Kostičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|11|1|df=y}}|caps=63|goals=3|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Džordže Petrovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|10|8|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Milošs Veļkovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|9|26|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Andrija Živkovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|7|11|df=y}}|caps=46|goals=1|club=[[Saloniku PAOK|PAOK]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Srdžans Babičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|22|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Srdžans Mijailovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|11|10|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Ivans Iličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|3|17|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Petars Ratkovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|8|18|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lazars Samardžičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|2|24|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Sergejs Milinkovičs-Savičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|27|df=y}}|caps=51|goals=9|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mijats Gačinovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|8|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Saša Lukičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|8|13|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|2|20|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Urošs Spajičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|2|13|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Filips Mladenovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|8|15|df=y}}|caps=31|goals=1|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Veļko Birmančevičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|3|5|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs end}} === Anglija === Treneris: [[Gerets Sautgeits]] [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|6|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2024/Jun/06/england-mens-senior-final-squad-named-for-euro-2024|title=England squad named for EURO 2024|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2024-06-06|language=en}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|3|7|df=y}}|caps=61|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kails Volkers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|5|28|df=y}}|caps=83|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Lūks Šo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|7|12|df=y}}|caps=31|goals=3|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|1|14|df=y}}|caps=51|goals=3|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|5|28|df=y}}|caps=72|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|7|13|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|9|5|df=y}}|caps=33|goals=11|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Trents Aleksandrs-Arnolds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|10|7|df=y}}|caps=25|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Harijs Keins]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|7|28|df=y}}|caps=91|goals=63|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džūds Belingems]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|6|29|df=y}}|caps=29|goals=3|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Fils Fodens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|5|28|df=y}}|caps=34|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Kīrans Tripjērs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|9|19|df=y}}|caps=48|goals=1|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Ārons Remsdeils]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|5|14|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|23|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Lūiss Danks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Konors Galahers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|6|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Aivens Tonijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|3|16|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|2|24|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|12|30|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Džerods Bouens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|12|20|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ebereči Eze]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|6|26|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Džo Gomess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|23|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|3|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kols Pālmers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|5|6|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Ādams Vortons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2004|2|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Kobijs Meinū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2005|4|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} == D grupa == === Polija === Treneris: [[Mihals Probežs]] [[Polijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pzpn.pl/reprezentacje/reprezentacja-a/aktualnosci/2024-06-07/michal-probierz-oglosil-kadre-na-euro-2024|title=Michał Probierz ogłosił kadrę na Euro 2024 - Reprezentacja A|website=PZPN - Łączy nas piłka|access-date=2024-06-08|language=pl}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|4|18|df=y}}|caps=82|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Bartošs Salamons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|5|1|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pavels Davidovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|5|20|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Sebastjans Valuķevičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|4|5|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Empoli FC|Empoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Bednareks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|12|df=y}}|caps=57|goals=1|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Jakubs Pjotrovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|4|df=y}}|caps=6|goals=2|club=[[Razgradas "Ludogorets"|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=Bulgārija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Karols Sviderskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|1|23|df=y}}|caps=31|goals=11|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Jakubs Moders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|7|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Roberts Levandovskis]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1988|8|21|df=y}}|caps=150|goals=82|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Pjotrs Zeliņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|5|20|df=y}}|caps=90|goals=12|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Kamils Grosickis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1988|6|8|df=y}}|caps=93|goals=17|club=[[Pogoń Szczecin]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Lukašs Skorupskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|5|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Tarass Romančuks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|11|14|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Jakubs Kivjors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|15|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Timoteušs Puhačs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|1|23|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Adams Buksa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|7|12|df=y}}|caps=15|goals=6|club=[[Antalyaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Damjans Šimaņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|6|16|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Bartošs Berešiņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|7|12|df=y}}|caps=55|goals=0|club=[[Empoli FC|Empoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Pšemislavs Frankovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|4|12|df=y}}|caps=41|goals=3|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Sebastjans Šimaņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|5|10|df=y}}|caps=34|goals=3|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nikola Zalevskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|1|23|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Marcins Bulka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|10|4|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Kšištofs Pjonteks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|7|1|df=y}}|caps=29|goals=11|club=[[Stambulas "Başakşehir"|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Bartošs Slišs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|3|29|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Atlantas "United"|Atlanta United]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Mihals Skurass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|15|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Kacpers Urbaņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2004|9|7|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs end}} === Nīderlande === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|29|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.onsoranje.nl/nieuws/nederlands-elftal-mannen/81439/de-26-van-koeman|title=Dit zijn de 26 spelers van bondscoach Ronald Koeman voor EURO 2024|website=www.onsoranje.nl|access-date=2024-05-30}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Barts Verbrugens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|8|18|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Lutsharels Gērtreida]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|7|18|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Matiss de Lihts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|8|12|df=y}}|caps=45|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|7|8|df=y}}|caps=68|goals=9|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|18|df=y}}|caps=45|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Stefans de Vreis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|2|5|df=y}}|caps=64|goals=3|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Havi Simonss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|4|21|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Džordžīno Veinaldums]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|11|11|df=y}}|caps=93|goals=28|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Vauts Veghorsts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|8|7|df=y}}|caps=33|goals=11|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Memfiss Depajs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|2|13|df=y}}|caps=92|goals=45|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|5|7|df=y}}|caps=24|goals=9|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Džeremijs Frimpongs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|12|10|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Džastins Beilovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|22|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Tidžani Reinderss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|7|29|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[AC Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Mikijs van de Vens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|4|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džojs Vērmans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|11|19|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Deilijs Blinds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|3|9|df=y}}|caps=107|goals=3|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Donjells Malens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|1|19|df=y}}|caps=32|goals=7|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Brians Brobejs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|2|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ians Mātsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|3|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džošua Zirkzē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|5|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Denzels Dumfrīss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|18|df=y}}|caps=53|goals=6|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Marks Flekens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|6|13|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Jerdijs Shautens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|1|12|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Stīvens Bergveins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|8|df=y}}|caps=33|goals=8|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|5|16|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === Austrija === Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] [[Austrijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oefb.at/oefb/News/OeFB-Kader-UEFA-EURO-2024|title=Nationalteam-Kader für UEFA EURO 2024 fixiert|website=oefb.at|access-date=2024-06-08|language=de}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Heincs Lindners]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1990|7|17|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Vēbers (futbolists)|Maksimiliāns Vēbers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|2|4|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Gernots Trauners]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|3|25|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|9|19|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|14|df=y}}|caps=32|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|5|4|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|4|19|df=y}}|caps=112|goals=36|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Aleksandrs Prass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|5|26|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Marsels Zabicers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|3|17|df=y}}|caps=78|goals=17|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|8|7|df=y}}|caps=43|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|4|18|df=y}}|caps=55|goals=15|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Niklass Hedls]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|3|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|1|2|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Leopolds Kverfelds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|12|20|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|7|11|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|1|29|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Kaincs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|10|24|df=y}}|caps=28|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|1|27|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|8|1|df=y}}|caps=38|goals=15|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|27|df=y}}|caps=36|goals=4|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Flaviuss Daniliucs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|4|27|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Matiass Zeidls]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|1|24|2001|1|24|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|5|30|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Andreass Veimanis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|8|5|df=y}}|caps=24|goals=2|club=[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Entrups]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|7|25|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[TSV Hartberg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Marko Grills]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|7|6|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs end}} === Francija === Treneris: [[Didjē Dešāns]] [[Francijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|16|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/article/12507-les-vingt-cinq-bleus-pour-l-euro.html|title=Les vingt-cinq Bleus pour l'Euro|website=www.fff.fr|access-date=2024-05-17|archive-date=2024-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240516191926/https://www.fff.fr/article/12507-les-vingt-cinq-bleus-pour-l-euro.html}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|4|26|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|3|28|df=y}}|caps=54|goals=5|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ferlāns Mendī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|6|8|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|10|27|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|11|12|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Eduardo Kamavinga]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|11|10|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|3|21|df=y}}|caps=129|goals=44|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|1|27|df=y}}|caps=31|goals=3|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1986|9|30|df=y}}|caps=133|goals=57|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|12|20|df=y}}|caps=79|goals=47|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|15|df=y}}|caps=44|goals=5|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Randals Kolo Muani]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|12|5|df=y}}|caps=17|goals=4|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|3|29|df=y}}|caps=55|goals=2|club=[[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|4|3|df=y}}|caps=43|goals=4|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|8|6|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|7|3|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|3|24|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2006|3|8|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Jūsufs Fofana]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|1|10|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|6|13|df=y}}|caps=56|goals=8|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Žonatans Klauss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|9|25|df=y}}|caps=13|goals=2|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|6|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfons Areola]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|2|27|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|5|25|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|9|2|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} == E grupa == === Beļģija === Treneris: {{Flaga|ITA}} [[Domeniko Tedesko]] [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|28|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbfa.be/en/news/25-devils-go-euro-2024|title=Royal Belgian FA|website=www.rbfa.be|access-date=2024-05-30}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kūns Kastēlss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|6|25|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|10|24|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|5|25|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Vauts Fāss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|4|3|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Vertongens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1987|4|24|df=y}}|caps=154|goals=10|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|1|12|df=y}}|caps=132|goals=12|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|6|28|df=y}}|caps=101|goals=27|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|7|df=y}}|caps=67|goals=7|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|12|4|df=y}}|caps=34|goals=9|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|5|13|df=y}}|caps=115|goals=85|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Janiks Karasko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|9|4|df=y}}|caps=74|goals=11|club=[[Al Shabab FC|Al Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Tomass Kaminskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|10|23|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Mets Selss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|2|26|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|9|24|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|9|12|df=y}}|caps=66|goals=8|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Asters Vrankss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|10|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Šarls De Ketelārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|3|10|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Orels Mangala]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|3|18|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Johans Bakajoko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|4|20|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Loiss Openda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|16|df=y}}|caps=17|goals=2|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|12|5|df=y}}|caps=43|goals=2|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|5|27|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Arturs Vermērens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2005|2|7|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|8|16|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Maksims De Keipers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|12|22|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs end}} === Slovākija === Treneris: {{Flaga|ITA}} [[Frančesko Kalcona]] [[Slovākijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://futbalsfz.sk/muzi-a-nominacia-slovenska-na-uefa-euro-2024/|title=MUŽI A - Nominácia Slovenska na UEFA EURO 2024|website=futbalsfz.sk|access-date=2024-06-08|date=2024-06-07|language=sk}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|1|15|df=y}}|caps=43|goals=0|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Peters Pekarīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|10|30|df=y}}|caps=127|goals=2|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Deniss Vavro]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|10|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[FC København|København]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Adams Oberts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|8|23|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Tomāšs Rigo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|7|3|df=y}}|caps=1|goals=1|club=[[FC Baník Ostrava|Baník Ostrava]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Norberts Ģembērs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|7|3|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[US Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Tomāšs Suslovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|6|7|df=y}}|caps=28|goals=3|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ondrejs Duda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|12|5|df=y}}|caps=72|goals=13|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Roberts Boženīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|11|18|df=y}}|caps=40|goals=7|club=[[Boavista FC|Boavista]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ļubomīrs Tupta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|3|27|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Liberecas "Slovan"|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Lāslo Bēnešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|9|9|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Mareks Rodāks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|12|13|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Patriks Hrošovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|4|22|df=y}}|caps=55|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Milans Škrinjars]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|11|df=y}}|caps=68|goals=3|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Vernons De Marko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|11|18|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Hatta Club|Hatta]]|clubnat=Apvienotie Arābu Emirāti}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Dāvids Hancko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|12|13|df=y}}|caps=38|goals=4|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Lukāšs Haraslīns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|5|26|df=y}}|caps=36|goals=6|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Davids Strelecs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|4|4|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=Slovākija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Jurajs Kucka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1987|2|26|df=y}}|caps=107|goals=14|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=Slovākija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Dāvids Džurišs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|3|22|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Ascoli Calcio 1898 FC|Ascoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Matūšs Bero]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|9|6|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Stanislavs Lobotka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|11|25|df=y}}|caps=55|goals=4|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Henriks Ravass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|8|16|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Leo Sauers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2005|12|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Sebastians Koša]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|9|13|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|clubnat=Slovākija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Ivans Šrancs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|9|13|df=y}}|caps=22|goals=3|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs end}} === Rumānija === Treneris: [[Edvards Jordenesku]] [[Rumānijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.frf.ro/nationale/masculin/echipa-nationala/lotul-romaniei-pentru-euro-2024/|title=Lotul României pentru EURO 2024 {{!}} Federația Română de Fotbal|last=FRF|access-date=2024-06-08|date=2024-06-07|language=en}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Florins Nice]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1987|7|3|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Gaziantep FK|Gaziantep]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Andrejs Raciu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|6|20|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Radu Dregušins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|2|3|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Adrians Russ]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|3|18|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jonucs Nedelčearu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|25|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Palermo FC|Palermo]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mariuss Marins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|8|30|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Deniss Alibeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|1|5|df=y}}|caps=37|goals=5|club=[[Muaither SC|Muaither]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Aleksandru Čikildeu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|7|8|df=y}}|caps=37|goals=4|club=[[Konyaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džordže Puškašs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|8|df=y}}|caps=42|goals=11|club=[[SSC Bari|Bari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Janiss Hadži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|10|22|df=y}}|caps=35|goals=5|club=[[Deportivo Alavés|Alavés]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=11|pos=DF|name=[[Nikušors Banku]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|9|18|df=y}}|caps=36|goals=2|club=[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Horaciu Moldovans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|20|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Valentins Miheile]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|2|df=y}}|caps=21|goals=4|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Dariuss Olaru]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|3|3|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[FCSB]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Andrejs Burke]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|4|15|df=y}}|caps=27|goals=1|club=[[Al-Okhdood SC|Al-Okhdood]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Štefans Tirnovanu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|5|9|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FCSB]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florinels Komans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|4|10|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Rezvans Marins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|5|23|df=y}}|caps=55|goals=3|club=[[Empoli FC|Empoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Deniss Dregušs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|7|6|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[Gaziantep FK|Gaziantep]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Deniss Mans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|8|26|df=y}}|caps=24|goals=7|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nikolaje Stanču]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|5|7|df=y}}|caps=70|goals=14|club=[[Damac FC|Damac]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Vasile Mogošs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|10|31|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[CFR Cluj]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Deians Soresku]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|8|29|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Gaziantep FK|Gaziantep]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Bogdans Rakovicans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|6|6|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Raków Częstochowa]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Daniels Birligea]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|4|19|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[CFR Cluj]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Adrians Šuts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|30|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FCSB]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs end}} === Ukraina === Treneris: [[Serhijs Rebrovs]] [[Ukrainas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|16|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.de/ukraine-gibt-em-kader-um-lunin-und-mudryk-bekannt-testspiel-gegner-vom-dfb-team/view/news/437531|title=Ukraine gibt EM-Kader um Lunin und Mudryk bekannt: Testspiel-Gegner vom DFB-Team|website=www.transfermarkt.de|access-date=2024-05-17|language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Heorhijs Buščans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|5|31|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Juhims Konopļa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|4|20|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Oleksandrs Svatoks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|1|20|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Maksims Taloverovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|6|28|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[LASK]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhijs Sidorčuks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|5|2|df=y}}|caps=61|goals=3|club=[[KVC Westerlo|Westerlo]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Tarass Stepanenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|8|8|df=y}}|caps=83|goals=4|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Andrijs Jarmolenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|10|23|df=y}}|caps=119|goals=46|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ruslans Maļinovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|5|4|df=y}}|caps=61|goals=7|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romans Jaremčuks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|11|27|df=y}}|caps=50|goals=15|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Mihailo Mudriks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|1|5|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Chelsea FC|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Artems Dovbiks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|6|21|df=y}}|caps=28|goals=10|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Anatolijs Trubins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|8|1|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Iļja Zabarnijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|9|1|df=y}}|caps=36|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Heorhijs Sudakovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|9|1|df=y}}|caps=17|goals=2|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Viktors Cihankovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|11|15|df=y}}|caps=54|goals=13|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Vitālijs Mikolenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|5|29|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Oleksandrs Zinčenko]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|12|15|df=y}}|caps=63|goals=9|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Volodimirs Bražko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|1|23|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Mikola Šaparenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|10|4|df=y}}|caps=31|goals=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Oleksandrs Zubkovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|8|3|df=y}}|caps=33|goals=2|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Valērijs Bondars]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|2|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Mikola Matvienko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|5|2|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Andrijs Luņins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|2|11|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Oleksandrs Timčiks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|1|20|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Vladislavs Vanats]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|1|4|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Bohdans Mihailičenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|3|21|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs end}} == F grupa == === Turcija === Treneris: {{Flaga|ITA}} [[Vinčenco Montella]] [[Turcijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|6|7|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=202&ftxtID=44561|title=A Millî Takımımızın EURO 2024 Aday Kadrosu Açıklandı|access-date=2024-06-09}}</ref>{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Merts Ginoks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1989|3|1|df=y}}|caps=29|goals=0|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeki Čeliks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|2|17|df=y}}|caps=45|goals=2|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Merihs Demirals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|3|5|df=y}}|caps=44|goals=2|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli Saudi]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Samets Akajdins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|3|13|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Okajs Jokušlu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|3|9|df=y}}|caps=40|goals=1|club=[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Orkuns Kekči]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|12|29|df=y}}|caps=28|goals=2|club=[[SL Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kerems Aktirkoglu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|10|21|df=y}}|caps=29|goals=5|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Arda Gilers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2005|2|25|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Dženks Tosuns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|6|7|df=y}}|caps=51|goals=20|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hakans Čalhanoglu]] (''[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]'')|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|2|8|df=y}}|caps=86|goals=18|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jusufs Jazidži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|1|29|df=y}}|caps=43|goals=3|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Altajs Bajindirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|4|14|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Ahmetdžans Kaplans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|1|16|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Abdilkerims Bardakdži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|9|7|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Salihs Ezdžans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|1|11|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Ismails Jikseks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|1|26|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Irfans Kahvedži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|7|15|df=y}}|caps=32|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Merts Mildirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|3|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kenans Jildizs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2005|5|4|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ferdi Kadioglu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|10|7|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Barišs Alpers Jilmazs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|5|23|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Kāns Ajhans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|5|df=y}}|caps=58|goals=5|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Ugurdžans Čakirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|10|10|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Semihs Kiličsojs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2005|8|15|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Junuss Akgins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|7|7|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Bertugs Jildirims]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|1|12|df=y}}|caps=3|goals=2|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} === Gruzija === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Villijs Saņols]] [[Gruzijas futbola izlase]] sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|22|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nakrebi.ge/ka/team/men-seniors/news/8722-sakartvelos-nakrebis-shemadgenloba-evro-2024|title=საქართველოს ნაკრების შემადგენლობა ევრო 2024-ის მოსამზადებელ ეტაპზე|website=nakrebi.ge|access-date=2024-05-30|language=ka}}</ref> 24. maijā [[Džaba Kankava]] atteicās no vietas sastāvā un to ieņēma [[Gabriels Sigua]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nakrebi.ge/ka/team/men-seniors/news/8735-tsvlileba-sakartvelos-nakrebis-shemadgenlobashi|title=ცვლილება საქართველოს ნაკრების შემადგენლობაში|website=nakrebi.ge|access-date=2024-05-30|language=ka}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Giorgijs Lorija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1986|1|27|df=y}}|caps=78|goals=0|club=[[Tbilisi "Dinamo"|Dinamo Tbilisi]]|clubnat=GEO}} {{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Otars Kakabadze]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|6|27|df=y}}|caps=61|goals=0|club=[[MKS Cracovia|Cracovia]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Laša Dvali]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|5|14|df=y}}|caps=32|goals=1|club=[[Nikosijas APOEL|APOEL]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Gurams Kašija]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1987|7|4|df=y}}|caps=113|goals=3|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=Slovākija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Solomons Kvirkvelija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|2|6|df=y}}|caps=58|goals=0|club=[[Al-Okhdood Club|Al-Okhdood]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Giorgijs Kočorašvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|6|19|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Hviča Kvarachelija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|2|12|df=y}}|caps=30|goals=15|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Budu Zivzivadze]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|3|10|df=y}}|caps=26|goals=8|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Zuriko Davitašvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|2|15|df=y}}|caps=35|goals=6|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Giorgi Čahvetadze]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|8|29|df=y}}|caps=25|goals=8|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Giorgijs Kvilitaja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|10|1|df=y}}|caps=37|goals=6|club=[[Nikosijas APOEL|APOEL]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Luka Gugešašvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|29|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Giorgijs Gočoleišvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|2|14|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Luka Ločošvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|5|29|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Giorgijs Gvelesiani]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|4|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Persepolis|Persepolis]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Nika Kvekveskiri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|5|29|df=y}}|caps=60|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Otars Kiteišvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|3|26|df=y}}|caps=37|goals=3|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Sandro Altunašvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|19|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Levans Šengelija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|10|27|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Panetolikos FC|Panetolikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Anzors Mekvabišvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|6|5|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Giorgijs Citaišvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|11|18|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Batumi "Dinamo"|Dinamo Batumi]]|clubnat=GEO}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Žoržs Mikautadze]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|10|31|df=y}}|caps=25|goals=10|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Saba Lobžanidze]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|12|18|df=y}}|caps=36|goals=3|club=[[Atlantas "United"|Atlanta United]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Jemals Tabidze]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|3|18|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Panetolikos FC|Panetolikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=25|pos=GK|name=[[Giorgijs Mamardašvili]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|9|29|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Gabiels Sigua]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2005|6|30|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs end}} === Portugāle === Treneris: {{Flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|21|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tribuna.expresso.pt/selecao/2024-05-21-francisco-conceicao-e-pedro-neto-nos-26-para-o-euro-2024-veja-aqui-os-convocados-993335db|title=Francisco Conceição e Pedro Neto nos 26 para o Euro 2024: veja aqui os convocados|website=Tribuna Expresso|access-date=2024-05-22|language=pt-PT|archive-date=2024-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240521123554/https://tribuna.expresso.pt/selecao/2024-05-21-francisco-conceicao-e-pedro-neto-nos-26-para-o-euro-2024-veja-aqui-os-convocados-993335db}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1 |pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1988|2|15|df=y}}|caps=108|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=2 |pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|11|16|df=y}}|caps=30|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3 |pos=DF|name=[[Pepi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1983|2|26|df=y}}|caps=137|goals=8|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=4 |pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|5|14|df=y}}|caps=56|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5 |pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|3|18|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6 |pos=MF|name=[[Žuau Paļiņa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|7|9|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=7 |pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1985|2|5|df=y}}|caps=207|goals=130|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=8 |pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|9|8|df=y}}|caps=67|goals=22|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9 |pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|6|20|df=y}}|caps=13|goals=8|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|8|10|df=y}}|caps=89|goals=11|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|11|10|df=y}}|caps=39|goals=8|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|1|17|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Danilu Pereira]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1991|9|9|df=y}}|caps=73|goals=2|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|8|25|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2004|9|27|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[SL Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Mateušs Nunešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|8|27|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|6|10|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|3|13|df=y}}|caps=47|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|6|19|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|5|27|df=y}}|caps=54|goals=10|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Djogu Žota]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|12|4|df=y}}|caps=39|goals=14|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|9|19|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|2|13|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Antoniu Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|10|30|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[SL Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|3|9|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|12|14|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs end}} === Čehija === Treneris: [[Ivans Hašeks]] [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2024|5|28|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fotbal.cz/repre/nominace/nominace/836|title=Nominace reprezentace na přípravný kemp před EURO 2024 {{!}} Reprezentace|last=www.esportsmedia.cz|first=eSports cz, s r o-|website=Fotbal.cz|access-date=2024-05-30|language=cs-CZ}}</ref> 9. jūnijā [[Mihals Sadīleks]] tika izņemts no sastāva savainojuma dēļ, viņš tika aizvietots ar [[Petrs Ševčīks|Petru Ševčīku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://supersport.com/golf/uefa-euro/news/e4260965-5e04-4faf-bb70-14a0c353bbb6/sadilek-s-wheel-of-misfortune-opens-euro-door-for-sevcik |title=Sadilek's wheel of misfortune opens Euro door for Sevcik |website=supersport.com |date=12 June 2024 |access-date=2024-06-13 |archive-date=2024-06-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240612223941/https://supersport.com/golf/uefa-euro/news/e4260965-5e04-4faf-bb70-14a0c353bbb6/sadilek-s-wheel-of-misfortune-opens-euro-door-for-sevcik }}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jindržihs Staņeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|4|27|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Davids Zima]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|11|8|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Tomāšs Holešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1993|3|31|df=y}}|caps=28|goals=2|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Robins Hranāčs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|1|29|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1992|8|22|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Martins Vitīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|1|21|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Antonīns Barāks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|12|3|df=y}}|caps=41|goals=11|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Petrs Ševčīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1994|5|4|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Adams Hložeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2002|7|25|df=y}}|caps=32|goals=2|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks Šiks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|1|24|df=y}}|caps=38|goals=19|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jans Kuhta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|1|8|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Davids Doudera]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|5|31|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mojmirs Hitils]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|29|df=y}}|caps=14|goals=6|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Lukāšs Provods]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1996|10|23|df=y}}|caps=19|goals=2|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Davids Jurāseks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|8|7|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Matejs Kovāržs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|5|17|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Vāclavs Černijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1997|10|27|df=y}}|caps=16|goals=6|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Ladislavs Krejči (1999)|Ladislavs Krejči]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1999|4|20|df=y}}|caps=10|goals=3|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Tomāšs Horijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|1|26|df=y}}|caps=5|goals=2|club=[[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ondržejs Lingrs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1998|10|7|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Lukāšs Červs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|4|10|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|1995|2|27|df=y}}|caps=69|goals=12|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Vitezslavs Jarošs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|7|23|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Tomāšs Vlčeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2001|2|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Pavels Šulcs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2000|12|29|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Matejs Jurāseks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2024|6|14|2003|8|30|df=y}}|caps=2|goals=1|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs end}} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji|*]] [[Kategorija:Eiropas čempionāta futbolā komandu sastāvi]] os0941x1xqdcyd0n5ueaz82ohhk0ly2 0 571471 4541688 4471024 2026-10-30T14:52:25Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4541688 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ernests Jurkāns | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = | amats = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|1995|07|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1996|04|15|N|bez}} | term_sākums2 = {{dat|1996|11|25|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1998|11|01|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Guntis Ulmanis]] | premjers = * [[Māris Gailis]] * [[Andris Šķēle]] | priekštecis = | pēctecis = | amats3 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|1995|03|24|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|1995|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Guntis Ulmanis]] | premjers3 = * [[Māris Gailis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[Latvijas Republikas pašvaldību lietu valsts ministru uzskaitījums|Pašvaldību lietu ministrs]] | term_sākums4 = {{dat|1995|12|21|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|1996|11|19|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers4 = [[Aigars Šķēle]] | priekštecis4 = [[Jānis Bunkšs]] | pēctecis4 = [[Ēriks Zunda]] | amats5 = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums5 = {{dat|1994|6|14|N}} | term_beigas5 = {{dat|1995|3|24|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers5 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis5 = [[Jānis Karro]] | pēctecis5 = [[Jānis Jukna]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|10|31}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Nautrēnu pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]<br />[[Tautas Saskaņas partija]]<br />[[Savienība Latgales Sirds]]<br />[[Suverēnā vara]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]], politiķis | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]<br />[[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ernests Jurkāns''' (dzimis 1954. gada 31. oktobrī [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]] un politiķis. Bijušais [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts, [[Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs]] (1994—1995), [[Īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās]], tad [[Pašvaldību lietu valsts ministrs]] (1995—1996). Pārstāv partiju "[[Suverēnā vara]]", bet iepriekš bijis vairāku citu politisko organizāciju biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1954. gada 31. oktobrī [[Ludzas rajons|Ludzas rajonā]]. 1978. gadā pabeidza tieslietu studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], turpināja pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību studijas [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]] (1981—1983).<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> Strādāja par Rēzeknes pilsētas pašvaldības tirdzniecības un sagādes nodaļas vadītāju, tad par Rēzeknes tirdzniecības un sagādes valsts uzņēmuma direktoru (1984–1988), Rēzeknes agrokombināta tirdzniecības bāzes direktoru (1988—1989), ražošanas sabiedrības "Agroindustrija" ģenerāldirektoru (1989). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija asociācijas ''Latinterkomerc'' prezidents (1993—1994) un [[5. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" (1993—1994). Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs, pārstāvot partiju "Rēzeknes saimnieks" (1994—1995). 1995. gadā viņu ievēlēja par [[6. Saeima]]s deputātu no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]]. No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 1. augustam Jurkāns bija Īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās, no 1996. gada 12. augusta līdz 19. novembrim — pašvaldību lietu valsts ministrs. 1997. kļuva par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" Saeimas frkacijas priekšsēdētāju. Darbojās arī kā Pašvaldību savienības domes un valdes loceklis, Ministru prezidenta padomnieks ekonomiskās attīstības jautājumos, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" valdes loceklis un a/s "[[Rīgas komercbanka]]" padomes loceklis. Vēlāk bija tiesiskās palīdzības aģentūras "Ernests Jurkāns un partneri" direktors. 1998. gadā E. Jurkāns nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], pēc tam izstājās no partijas "Saimnieks". 2002. gadā piedalījās [[Sociāldemokrātu savienība—SDS|Sociāldemokrātu savienības]] un partijas "[[Latvijas Brīvībai]]" dibināšanā. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] un atkārtotajās vēlēšanās [[Rēzekne|Rēzeknē]] viņu ievēlēja [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domē]] no paša izveidotās partijas "[[Latgales sirds]]". Uz vietu Rēzeknes pašvaldībā kandidēja arī sekojošajās 2009., 2013. un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 2005. gadā izveidoto partiju "Savienība Latgales Sirds" 2022. gadā pārveidoja par partiju "[[Suverēnā vara]]", kuras vadībā vietu izveidoja arī E. Jurkāns. Viņš kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Suverēnā vara]]" saraksta,<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/ernests-jurkans Centrālā vēlēšanu komisija]</ref> taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Jurkāns, Ernests}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] iys3i5l9sw190pmwtcwcryw98o8jh1p 0 571562 4541730 4305584 2026-10-30T15:37:33Z Bendžamins 76862 4541730 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|11|7}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 9 | caps3 = 33 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Győri ETO FC|Győr]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar|Jong AZ]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar|AZ]] | countryofbirth = {{vieta|Serbija un Melnkalne|Vrbasa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 3 | height = 180 | image = Milot Kerkez (cropped).png | caption = Milošs Kerkezs 2023. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U21 | nationalyears2 = 2021— | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Milošs Kerkezs | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2020—2021 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 35 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|HUN}} | nationalyears3 = 2022— | years4 = 2023—2025 | caps4 = 66 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years5 = 2025— | caps5 = 42 | goals5 = 2 }} '''Milošs Kerkezs''' ({{Val|hu|Kerkez Milos}}, dzimis {{Dat|2003|11|7}}) ir [[Ungārija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kerkezs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. Iepriekš spēlējis Ungārijas komandā ''[[Győri ETO FC|Győr]],'' Nīderlandes komandā ''[[AZ Alkmaar]]'' un Anglijas komandā ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]].'' [[Ungārijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kerkezs, Milošs}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidbačkas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 39a54yo636wt7pwgkw6yryxk8kwnih0 0 571565 4541733 4282923 2026-10-30T15:40:22Z Bendžamins 76862 4541733 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|8}} | birth_place = | caps1 = 27 | caps2 = 30 | caps3 = 12 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} [[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] | clubs2 = {{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Videoton]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ungārija}} [[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] | countryofbirth = {{vieta|Ungārija|Kanzincbaricka}} | currentclub = | goals1 = 8 | goals2 = 4 | goals3 = 0 | height = 170 | image = László Kleinheisler in Euro 2020 qualification.jpg | caption = Lāslo Kleinheišlers 2019. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Ungārija}} Ungārija U21 | nationalyears2 = 2012 | nationalyears1 = 2010 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = | name = | playername = Lāslo Kleinheišlers | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2016 | years3 = 2015 | nationalcaps3 = 53 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|HUN}} | nationalyears3 = 2015—2024 | years4 = 2016—2018 | caps4 = 6 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Darmstadt 98|Darmstadt]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 12 | goals5 = 1 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | years6 = 2017 | caps6 = 10 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{Flaga|Kazahstāna}} [[FC Astana|Astana]] | years7 = 2017—2018 | caps7 = 20 | goals7 = 0 | clubs8 = {{Flaga|Kazahstāna}} [[FC Astana|Astana]] | years8 = 2018—2019 | caps8 = 12 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Osijek|Osijek]] | years9 = 2019—2023 | caps9 = 111 | clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years10 = 2023—2025 | caps10 = 17 | goals9 = 18 | goals10 = 2 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | caps11 = 12 | years11 = 2024 | goals11 = 0 | years12 = 2025 | clubs12 = {{flaga|Austrija}} [[Grazer AK]] | caps12 = 13 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Rumānija}} [[FK Csíkszereda Miercurea Ciuc|FK Csíkszereda]] | years13 = 2026 | caps13 = 8 | goals13 = 1 }} '''Lāslo Kleinheišlers''' ({{Val|hu|Kleinheisler László}}, dzimis {{Dat|1994|4|8}}) ir [[Ungāri|ungāru]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kleinheišlers spēlē [[Austrijas Bundeslīga]]s komandā ''[[Grazer AK]]''. Iepriekš spēlējis Ungārijas komandās ''[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]'', ''[[Videoton FC|Videoton]]'' un ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'', Vācijas komandās ''[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]'' un ''[[SV Darmstadt 98|Darmstadt]]'', Kazahstānas komandā ''[[FC Astana|Astana]]'' un Horvātijas komandā ''[[NK Osijek|Osijek]]''. [[Ungārijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Videoton''' * [[Nemzeti Bajnokság I]]: 2014—15 '''Ferencvárosi TC''' * [[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kauss]]: 2016—17 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kleinheišlers, Lāslo}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Fehérvár FC spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros" spēlētāji]] [[Kategorija:SV Darmstadt 98 spēlētāji]] [[Kategorija:FC Astana spēlētāji]] [[Kategorija:NK Osijek spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:Splitas "Hajduk" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] asmppfq6s3oitjbyd1bxlnglayc7ddo 0 571568 4541724 4477131 2026-10-30T15:32:01Z Bendžamins 76862 4541724 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|1}} | birth_place = | caps1 = 50 | caps2 = 78 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | countryofbirth = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | height = 189 | image = Illya Zabarnyi 2023.jpg | caption = Iļja Zabarnijs 2023. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalyears2 = 2020 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Iļja Zabarnijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2019—2023 | years2 = 2023—2025 | nationalcaps3 = 61 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|UKR}} | nationalyears3 = 2020— | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | years3 = 2025— | caps3 = 31 | goals3 = 2 }} '''Iļja Zabarnijs''' ({{Val|uk|Ілля Забарний}}, dzimis {{Dat|2002|9|1}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Zabarnijs spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[Parīzes "Saint-Germain"]]. Iepriekš spēlējis Ukrainas komandā [[Kijivas "Dinamo"]] un Anglijas komandā ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]''. [[Ukrainas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2020—21 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2020 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025—26]] * [[Trophée des Champions]]: 2025 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2026 * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Zabarnijs, Iļja}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 2squqpaukqyzrrwaq669xsso7knfetk 0 571591 4541673 4523459 2026-10-30T14:30:47Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4541673 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Kaža | attēls = | att_izm = | amats = [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} | term_beigas = {{dat|1996|7|27|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = [[Raimonds Jonītis]] <br> <small>(kā Rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs)</small> | pēctecis = [[Juris Dzenis]] | dzim_dati = {{dat|1963|2|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas saskaņas partija|TSP]] <small>(1993—1994)</small><br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DPS]] <small>(1994—1996)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]] | profesija = [[inženieris]], uzņēmējs | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ēriks Kaža''' (dzimis 1963. gada 28. februārī) ir [[latvietis|latviešu]] [[inženieris]], uzņēmējs un politiķis. Bijušais [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] (1995—1996). == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 28. februārī. Mācījās [[Rīgas 34. vidusskola|Rīgas 34. vidusskolā]], augstā līmenī spēlēja [[Hokejs|hokeju]], bija hokeja komandas "[[Latvijas Bērzs]]" uzbrucējs. 1985. gadā absolvēja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) Arhitektūras un celtniecības fakultātē. Strādāja RPI Celtniecības katedrā, tad RPI zinātniskās pētniecības daļā (1985—1988), vēlāk bija Jaunatnes darba centra direktors (1988—1991). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Ēriks Kaža bija SIA "Mikas" prezidents (1991—1993). Bijis [[Latvijas hokeja līga]]s prezidents. Vēlāk Ēriks Kaža bija AS "Ogre" valdes priekšsēdētājs. Bijis iesaistīts "Rīgas kuģu būvētavas" un "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas" [[Privatizācija|privatizācijā]]''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6145342/rinuzos-gatavojas-uzsliet-riepu-rupnicu|title=Rīnūžos gatavojas uzsliet riepu rūpnīcu|website=Dzīvnieki|access-date=2026-08-16|date=2005-12-20|language=lv}}</ref> Pēc 2000. gada viņš nopirka citrusaugu pārstrādes uzņēmumu [[Florida|Floridā]] [[ASV]], daļēji dzīvoja šajā valstī un bija iesaistīts vairākos tiesas procesos.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kaza-cer-pardot-floridas-sulas-latvija-11621070 Kaža cer pārdot Floridas sulas Latvijā] diena.lv 2003. gada 20. martā</ref> Bija viens no AS "Baltijas holdings" īpašniekiem (kopā ar [[Vasilijs Meļņiks|Vasiliju Meļņiku]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/melniks-un-kaza-sadala-baltijas-holdingu-186043|title=Meļņiks un Kaža sadala Baltijas holdingu|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-16|date=2002-12-20|language=lv}}</ref> 2002. gadā kļuva par tā prezidentu. 2013. gadā kļuva par AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" valdes priekšsēdētāju.<ref>[https://www.db.lv/zinas/rigas-autoelektroaparatu-rupnicu-vadis-eriks-kaza-400136 Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcu vadīs Ēriks Kaža] Žanete Hāka, db.lv 29.08.2013</ref> == Politiskā darbība == 1993. gadā Ē. Kaža tika [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta. 1994. gadā viņš izstājās no Tautas saskaņas partijas, kas izveidojās no šī vēlēšanu saraksta, un bija [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] dibinātāju skaitā. 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[6. Saeima]]s deputātu no Demokrātiskās partijas "Saimnieks". No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 27. jūlijam Ē. Kaža bija [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> 1996. gadā viņš atkāpās no ministra amata un neatjaunoja Saeimas deputāta mandātu. == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kaža, Ēriks}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] lvekwel2vbo4cbo5b5g8klm40dmj648 0 571614 4541701 4511119 2026-10-30T15:04:34Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4541701 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivars Amoliņš | vārds_orģ = | attēls = Ivars Amoliņš 1996.JPG | att_izm = 150px | apraksts = <!------ Personas dati ------> | amats = [[Latvijas Republikas Zvejniecības valsts ministrs]] | term_sākums = 1995 | term_beigas = 1997 | vietnieks = | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1941|4|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|5|11|1941|4|1}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[PSKP]] * [[Tautas saskaņas partija]] * [[Latvijas Vienības partija]] * [[Jaunā partija]] * [[LSDSP]] * [[Par prezidentālu republiku]] * [[No sirds Latvijai]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ivars Amoliņš''' (dzimis {{dat|1941|4|1}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2024|5|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] inženieris, uzņēmējs un politiķis. [[Latvijas Republikas Zvejniecības valsts ministrs]] (1995—1997). == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 1. aprīlī Rīgā. 1959. gadā beidza mācības [[Džūkstes vidusskola|Džūkstes vidusskolā]], 1971. gadā absolvēja studijas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Elektroenerģētikas fakultātē, bet pēcāk absolvējis arī [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju]] lauksaimniecības ekonomikas specialitātē. No 1968. līdz 1978. gadam strādāja par galveno inženieri [[Jūrmala]]s pilsētas uzņēmumā "Gaisma", no 1978. gada bija zvejnieku kolhoza "Selga" priekšsēdētāja vietnieks, no 1985. gada Tukuma "Lauktehnikas" pārvaldnieks. Bijis [[PSKP]] biedrs. 1990. gadā viņš kandidēja [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Augstākās Padomes vēlēšanās]] [[Slampe]]s vēlēšanu apgabalā kā neatkarīgs kandidāts, taču netika ievēlēts. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1993. gada I. Amoliņš bija zvejnieku sabiedrības SIA "Selga" direktors. 1993. gadā nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta, bet 1995. gadā — [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Vienības partija]]s. No 1995. gada 21. decembra līdz 1997. gada 13. februārim I. Amoliņš bija [[Latvijas Republikas Zvejniecības valsts ministrs|Zvejniecības valsts ministrs]] [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]],<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> darbojoties [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. 1996. gadā vēlējies demisionēt no valsts ministra amata, Latvijas Vienības partijai pametot valdību, bet [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] A. Šķēle nepieņēma demisiju. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] I. Amoliņš nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Vienības partijas, bet 1998. gadā kandidēja un netika ievēlēts [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Jaunā partija|Jaunās partijas]]. Vēlāk bija SIA "A3" valdes priekšsēdētājs [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]]. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Tukums|Tukuma]] pilsētas domē no [[LSDSP]] saraksta, bet netika ievēlēts. 2006. gadā I. Amoliņš neveiksmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no LSDSP saraksta, 2010. gadā — [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Par prezidentālu republiku]]", bet 2014. gadā bija partijas "[[No sirds Latvijai]]" dibinātāju skaitā un kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no tās saraksta, taču atkal netika ievēlēts. Miris 2024. gada 11. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Ivars-Amolins-01.04.1941 |title=timenote.info |access-date=18.05.2024 |archive-date=18.05.2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240518215933/https://timenote.info/lv/Ivars-Amolins-01.04.1941 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Amoliņš, Ivars}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas lauksaimnieki]] klna286496j9sc94oo6df9jep4x1o74 0 571655 4541676 4539944 2026-10-30T14:34:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541676 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Lūkins | attēls = | apraksts = | amats = [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1993|08|03|N}} | term_beigas = {{dat|1994|09|19|N}} | premjers = [[Valdis Birkavs]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Juris Iesalnieks]] | dzim_dati = {{dat|1964|02|01|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1997|7|15|1964|02|01}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|LVU]] | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ģirts Lūkins''' (dzimis {{dat|1964|2|1}}, miris {{dat|1997|7|15}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240519105531/https://timenote.info/lv/Girts-Lukins }}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], uzņēmējs un politiķis. Pārstāvēja [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]], bija [[Latvija]]s pirmais [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] no 1993. gada 3. augusta līdz 1994. gada 19. septembrim [[Valda Birkava valdība|Valda Birkava valdībā]]. 1995. gadā Ģ. Lūkins nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Zemnieku savienības, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] kopējā saraksta. Miris 1997. gada 15. jūlijā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins|title=Ģirts Lūkins|last=Timenote|access-date={{dat|2024|05|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|05|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240519105531/https://timenote.info/lv/Girts-Lukins}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods ={{dat|1993|8|3|N}}— {{dat|1994|9|19|N}} | pēc = [[Juris Iesalnieks]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūkins, Ģirts}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1997. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] ip1clurd8pl9kkhpl59ivaanlb6mn5c 0 571657 4541718 4529900 2026-10-30T15:25:20Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4541718 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Iesalnieks | attēls = | att_izm = | apraksts = | amats = [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1994|9|19|N}} | term_beigas = {{dat|1995|12|21|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | priekštecis = [[Ģirts Lūkins]] | pēctecis = [[Māris Gailis]] || dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1957|12|12}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] * [[Latvijas Zemnieku savienība]] * [[LSDSP]] * [[Sociāldemokrātu savienība—SDS|Sociāldemokrātu savienība]] | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Iesalnieks''' (dzimis {{dat|1957|12|12}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists]] un politiķis, bijušais [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] no 1994. gada 19. septembra līdz 1995. gada 21. decembrim. == Biogrāfija == Absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Ekonomikas fakultāti. Dzīvojis [[Ventspils|Ventspilī]]. [[Latvijas PSR]] laikā bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|komunistiskās partijas]] biedrs un Ventspils [[komjaunatne]]s pirmais sekretārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss|title=Komjaunatnes kalums — nezūdošs|last=Lapsa|first=Lato}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:148297%7Carticle:DIVL35%7Cquery:JURIS%20IESALNIEKS|title=Interese - vērīga un konkrēta|website=www.periodika.lv|access-date=2023-12-21}}</ref> no 1982. gada. Bija VAS "Lauku attīstības fonds" padomes priekšsēdētājs, vēlāk Latvijas Valsts dzelzceļa administrācijas direktors. == Politiskā darbība == 1993. gadā J. Iesalnieks nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta. 1994. gadā viņš kļuva par par [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]] [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]]. Kandidējis arī divās sekojošajās Saeimas vēlēšanās, abās netiekotievēlēts: 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] saraksta “Tautsaimnieks” un 1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s. 1999. gadā J. Iesalnieks iestājās [[LSDSP]]. 2002. gadā — izstājās no LSDSP un bija [[Sociāldemokrātu savienība—SDS|Sociāldemokrātu savienības]] dibinātāju skaitā. == Personīgā dzīve == J. Iesalnieka dēls [[Jānis Iesalnieks]] darbojies politikā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/590066-iesalnieks-par-darbu-edzl-jau-pirms-gada-sapratu-ka-gribu-iet-prom-no-politikas|title=Iesalnieks par darbu EDzL: jau pirms gada sapratu, ka gribu iet prom no politikas|website=https://jauns.lv|access-date=2024-05-21|date=2024-01-07|language=lv}}</ref> bijis [[13. Saeima]]s deputāts un [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Lūkins]] | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods ={{dat|1994|9|19|N}}— {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Māris Gailis]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Iesalnieks, Juris}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] ihdsg7eamazxdmwxkaxovlwmrbnb3or 0 572745 4541810 4497768 2026-10-30T17:48:05Z Bendžamins 76862 4541810 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Maksimiliāns Beiers | image = Maximilian Beier Ecuador v Germany 25 June 2026-152.jpg | caption = Maksimiliāns Beiers 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|17}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Brandenburga pie Hāfeles}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] | clubnumber = 14 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 2014—2015 | youthclubs1 = {{flaga|GER}} [[Brandenburger SC Süd 05|Brandenburger SC Süd]] | youthyears2 = 2015—2018 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]] | youthyears3 = 2018—2020 | youthclubs3 = {{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | years1 = 2020—2024 | clubs1 = {{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | caps1 = 42 | goals1 = 16 | years2 = 2020—2021 | clubs2 = {{flaga|GER}} TSG Hoffenheim II | caps2 = 25 | goals2 = 10 | years3 = 2021—2023 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|GER}} [[Hannover 96]] | caps3 = 63 | goals3 = 10 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|GER}} Vācija U17 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2021—2023 | nationalteam2 = {{flaga|GER}} Vācija U20 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2023— | nationalteam3 = {{flaga|GER}} Vācija U21 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 5 | club-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | nationalteam4 = {{Fb|GER}} | nationalyears4 = 2024— | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals4 = 0 | clubs4 = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] | years4 = 2024— | caps4 = 68 | goals4 = 19 }} '''Maksimiliāns Beiers''' ({{val|de|Maximilian Beier}}; dzimis {{dat|2002|10|17}} [[Brandenburga pie Hāfeles|Brandenburgā pie Hāfeles]]) ir vācu [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2024. gada spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubā [[Dortmundes "Borussia"]]. Pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. == Karjera == Pārstāvējis ''Brandenburger SC Süd'' un [[Kotbusas "Energie"]] jauniešu komandas. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]] debitēja {{dat|2020|2|8||bez}} ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'' rindās spēlē pret ''[[SC Freiburg]]''. 2021. gadā tika izīrēts [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] klubam ''[[Hannover 96]]'' un tur nospēlēja divas sezonas. Pēc tam atgriezās ''Hoffenheim'' un [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023.—2024. gada sezonā]] guva 16 vārtus Bundeslīgā, kļūstot par komandas labāko vārtu guvēju un piekto rezultatīvāko līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.goal.com/en/lists/bundesliga-top-scorers-2023-24/blt5cb7bb94f705632b#cs5ff8c1f3be217f3c |title=Bundesliga top scorers 2023-24 |website=goal.com |language=en |date={{dat|2024|5|19||bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> 2024. gada augustā pārgāja uz [[Dortmundes "Borussia"]], parakstot līgumu uz pieciem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bvb.de/de/en/news/news-overview/news.html/2024/8/12/BVB-sign-Maximilian-Beier.html |title=BVB sign Maximilian Beier |website=bvb.de |language=en |date={{dat|2024|8|12||bez}} |accessdate={{dat|2024|10|13||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlasēs. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|6|3||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. Tika iekļauts izlases sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. Finālturnīrā izgāja laukumā spēlē pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Beiers, Maksimiliāns}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brandenburgā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ekpuh0n8bli20h97xvhtxufw4wtcg6p 0 572748 4542055 4285662 2026-10-31T11:12:11Z Bendžamins 76862 4542055 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kriss Fīrihs | fullname = Kriss Jans Fīrihs | image = Chris fuehrich.jpg | caption = Kriss Fīrihs 2022. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|9}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Kastropa-Rauksele}} | height = 181 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] | clubnumber = 27 | youthyears1 = 2005—2006 | youthclubs1 = {{flaga|GER}} SG Suderwich | youthyears2 = 2006—2013 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | youthyears3 = 2013—2015 | youthclubs3 = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] | youthyears4 = 2015 | youthclubs4 = {{flaga|GER}} [[VfL Bochum]] | youthyears5 = 2015—2017 | youthclubs5 = {{flaga|GER}} [[Rot-Weiß Oberhausen]] | years1 = 2017—2019 | clubs1 = {{flaga|GER}} 1. FC Köln II | caps1 = 64 | goals1 = 7 | years2 = 2017—2019 | clubs2 = {{flaga|GER}} [[1. FC Köln]] | caps2 = 2 | goals2 = 0 | years3 = 2019—2021 | clubs3 = {{flaga|GER}} Borussia Dortmund II | caps3 = 24 | goals3 = 8 | years4 = 2020—2021 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|GER}} [[SC Paderborn 07|SC Paderborn]] | caps4 = 34 | goals4 = 13 | years5 = 2021— | clubs5 = {{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] | caps5 = 164 | goals5 = 26 | nationalyears1 = 2023— | nationalteam1 = {{fb|Vācija}} | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 0 | club-update = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} }} '''Kriss Jans Fīrihs''' ({{val|de|Chris Jan Führich}}; dzimis {{dat|1998|1|9}}) ir vācu [[futbolists]], kas spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada pārstāv [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu ''[[VfB Stuttgart]]''. == Karjera == Karjeru sāka ''[[1. FC Köln]]'', pārsvarā spēlēja kluba dublieru komandā. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]] debitēja {{dat|2017|12|13||bez}} spēlē pret [[Minhenes "Bayern"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geissblog.koeln/2017/12/kaempferische-geissboecke-koennen-pleite-nicht-verhindern/ |title=Kämpferische Geissböcke können Pleite nicht verhindern |website=geissblog.koeln |language=de |date={{dat|2017|12|13|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> Karjeras turpinājumā spēlēja [[Dortmundes "Borussia"]] otrajā komandā. 2020.—2021. gada sezonā tika izīrēts [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] klubam ''[[SC Paderborn]]''. 2021. gada jūlijā parakstīja četru gadu līgumu ar ''[[VfB Stuttgart]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vfb.de/en/vfb/latest/news/professionals/2122/transfer-chris-fuehrich/ |title=VfB sign Chris Führich |website=vfb.de |language=de |date={{dat|2021|7|19|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> 2024. gada februārī pagarināja līgumu ar ''Stuttgart'' līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vfb.de/en/vfb/latest/news/professionals/2324/chris-fuehrich-2028-/ |title=Chris Führich extends contract to 2028 |website=vfb.de |language=de |date={{dat|2024|2|1|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|10|14||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[ASV futbola izlase|ASV izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfb.de/news/detail/chris-fuehrich-a-dream-ive-had-since-i-was-a-kid-255873/ |title=Chris Führich: “A dream I’ve had since I was a kid” |website=dfb.de |language=en |date={{dat|2023|10|16|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Fīrihs, Kriss}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:SC Paderborn 07 spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] a8ysyvvybxpj7w7b2zh9cs9uejacd1s 0 572761 4541805 4497754 2026-10-30T17:45:41Z Bendžamins 76862 4541805 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Valdemars Antons | image = Waldemar Anton Ecuador v Germany 25 June 2026-062.jpg | caption = Valdemars Antons 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|7|20}} | birth_place = {{vieta|Uzbekistāna|Olmalika}} | height = 189 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] | clubnumber = 3 | youthyears1 = {{0|0000}}—2007 | youthclubs1 = {{flaga|GER}} Mühlenberger SV | youthyears2 = 2007—2015 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[Hannover 96]] | years1 = 2015—2018 | clubs1 = {{flaga|GER}} Hannover 96 II | caps1 = 11 | goals1 = 1 | years2 = 2016—2020 | clubs2 = {{flaga|GER}} [[Hannover 96]] | caps2 = 130 | goals2 = 5 | years3 = 2020—2024 | clubs3 = {{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] | caps3 = 127 | goals3 = 3 | nationalyears1 = 2016—2019 | nationalteam1 = {{flaga|GER}} Vācija U21 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2024— | nationalteam2 = {{fb|Vācija}} | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 0 | club-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] | years4 = 2024— | caps4 = 65 | goals4 = 4 }} '''Valdemars Antons''' ({{val|de|Waldemar Anton}}; dzimis {{dat|1996|7|20}} [[Olmalika|Olmalikā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], kas spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada pārstāv [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes "Borussia"]]. Dzimis Uzbekistānā [[Pievolgas vācieši|Pievolgas vāciešu]] ģimenē. Kad Valdemaram Antonam bija divi gadi, ģimene pārcēlās uz Vāciju. == Karjera == [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]] debitēja ''[[Hannover 96]]'' rindās {{dat|2016|2|27||bez}} spēlē pret ''[[VfB Stuttgart]]''. Pirmos vārtus Bundeslīgā guva tā paša gada 15. aprīlī pret [[Menhengladbahas "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kicker.de/hannover-gegen-mgladbach-2016-bundesliga-2855443/analyse |title=Anton und Sobiech brechen den Heimfluch |website=kicker.de |language=de |date={{dat|2016|4|15|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> 2020. gada jūlijā pārgāja uz ''VfB Stuttgart'', parakstot līgumu uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kicker.de/vfb_macht_anton_transfer_perfekt_jackson_martinez_kein_thema-780627/artikel |title=VfB macht Anton-Transfer perfekt - Jackson Martinez kein Thema |website=kicker.de |language=de |date={{dat|2020|7|28|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> V. Antons 2023. gadā kļuva ''VfB Stuttgart'' kapteini un 2024. gada janvārī pagarināja līgumu ar klubu līdz 2027. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vfb.de/en/vfb/latest/news/professionals/2324/waldemar-anton-2027/ |title=Anton extends contract through to 2027 |website=vfb.de |language=en |date={{dat|2024|2|14|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> Vācijas U-21 izlases sastāvā 2017. gadā uzvarēja [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionātā]]. Pārstāvēja Vācijas U-21 izlasi arī [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019. gada Eiropas čempionātā]], kad tā izcīnīja otro vietu. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|3|23||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. == Sasniegumi == ;Vācijas U-21 izlase * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempions]]: 2017 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Antons, Valdemars}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Uzbekistānā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] l5oxn6gprex6uzdbg7cyqbry9lzlc2c 0 572764 4541804 4283341 2026-10-30T17:44:37Z Bendžamins 76862 4541804 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Roberts Andrihs | full_name = | image = Robert Andrich, 2022-07-31, Saisoneröffnung Bayer 04, Leverkusen (1) (cropped).jpg | caption = Roberts Andrihs 2022. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|22}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Potsdama}} | height = 187 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | clubnumber = 8 | youthyears1 = {{0|0000}}—2003 | youthclubs1 = {{flaga|GER}} FV Turbine Potsdam | youthyears2 = 2003—2012 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[Hertha BSC]] | years1 = 2012—2015 | clubs1 = {{flaga|GER}} Hertha BSC II | caps1 = 52 | goals1 = 11 | years2 = 2012—2015 | clubs2 = {{flaga|GER}} [[Hertha BSC]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2015—2016 | clubs3 = {{flaga|GER}} [[Dynamo Dresden]] | caps3 = 21 | goals3 = 1 | years4 = 2016—2018 | clubs4 = {{flaga|GER}} [[SV Wehen Wiesbaden]] | caps4 = 59 | goals4 = 7 | years5 = 2018—2019 | clubs5 = {{flaga|GER}} [[1. FC Heidenheim]] | caps5 = 25 | goals5 = 4 | years6 = 2019—2021 | clubs6 = {{flaga|GER}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | caps6 = 59 | goals6 = 6 | years7 = 2021— | clubs7 = {{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | caps7 = 142 | goals7 = 15 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|GER}} Vācija U18 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalteam2 = {{flaga|GER}} Vācija U19 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2013 | nationalteam3 = {{flaga|GER}} Vācija U20 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2023— | nationalteam4 = {{fb|Vācija}} | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 0 | club-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} }} '''Roberts Andrihs''' ({{val|de|Robert Andrich}}; dzimis {{dat|1994|9|22}} [[Potsdama|Potsdamā]]) ir vācu [[futbolists]], kas spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada pārstāv [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Leverkūzenes "Bayer"]]. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties Potsdamas "Turbine", vēlāk spēlēja [[Berlīnes "Hertha"]] jauniešu un dublieru komandās. 2015. gadā pārgāja uz tobrīd Vācijas 3. līgas komandu [[Drēzdenes "Dynamo"]], bet no 2016. līdz 2018. gadam pārstāvēja citu 3. līgas klubu ''[[SV Wehen Wiesbaden]]''. Vēlāk pievienojās ''[[1. FC Heidenheim]]'', kas spēlēja [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]]. 2019. gadā pārgāja uz ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]'' un 18. augustā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. Pēc divām sezonām Berlīnes komandā Andrihs pārgāja uz citu Bundeslīgas klubu [[Leverkūzenes "Bayer"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fc-union-berlin.de/en/union-live/latest-news/professional/Robert-Andrich-completes-transfer-to-Leverkusen-750r/ |title=Robert Andrich completes transfer to Leverkusen |website=fc-union-berlin.de |language=en |date={{dat|2021|8|16|B|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> 2023.—2024. gada sezonā kļuva par Vācijas čempionu un izcīnīja Vācijas kausu. Spēlējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlasēs. [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|11|21||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bayer04.de/en-us/news/bayer04/international-updates-andrich-makes-debut-croatia-through-to-euro-2024 |title=International updates: Andrich makes debut – Croatia through to Euro 2024 |website=bayer04.de |language=en |date={{dat|2023|11|22|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == ;Bayer Leverkusen * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2023—24 * Vācijas Superkauss: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/18082024-vacijas_cempione_bayer_izglabjas_ari_maza |title=Čempione "Bayer" izglābjas arī mazākumā un pendelēs pirmoreiz iegūst superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-18 |work= |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Andrihs, Roberts}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brandenburgā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Heidenheim spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] s57p2g693re4puo9cnbvuk2ydsrlkg4 0 573032 4541720 4282904 2026-10-30T15:27:02Z Bendžamins 76862 4541720 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Anatolijs Trubins | image = Отбор к ЧМ-2022. Украина - Казахстан 1-1. 31 марта 2021 года — 1212878 (cropped).jpg | caption = Anatolijs Trubins 2021. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|1}} | birth_place = {{vieta|Ukraina|Donecka}} | height = 199 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | clubnumber = 1 | youthyears1 = 2013—2014 | youthclubs1 = {{flaga|UKR}} Azovstal-2 Mariupol | youthyears2 = 2014—2019 | youthclubs2 = {{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | years1 = 2019—2023 | clubs1 = {{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | caps1 = 69 | goals1 = 0 | years2 = 2023— | clubs2 = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | caps2 = 92 | goals2 = 0 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|UKR}} Ukraina U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalteam2 = {{flaga|UKR}} Ukraina U17 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2018 | nationalteam3 = {{flaga|UKR}} Ukraina U18 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalteam4 = {{flaga|UKR}} Ukraina U19 | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2019—2023 | nationalteam5 = {{flaga|UKR}} Ukraina U21 | nationalcaps5 = 15 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2021— | nationalteam6 = {{fb|Ukraina}} | nationalcaps6 = 31 | nationalgoals6 = 0 | medaltemplates = | club-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} }} '''Anatolijs Trubins''' ({{val|uk|Анатолій Володимирович Трубін}}, dzimis {{dat|2001|8|1}} [[Donecka|Doneckā]]) ir [[Ukraina]]s [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada pārstāv Portugāles ''[[Primeira Liga]]'' klubu [[Lisabonas "Benfica"]]. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties Mariupoles "Azovstal-2". 2014. gadā viņš pārcēlās uz [[Doneckas "Šahtar"]] jaunatnes akadēmiju. Kluba pirmajā komandā [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]] debitēja {{dat|2019|5|26||bez}} pret ''[[FK Mariupol]]''. 2020.—2021. gada sezonā kļuva par komandas pamatvārtsargu. [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] debitēja {{dat|2020|10|21||bez}} 3:2 uzvarā pār [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. 2023. gada augustā pievienojās [[Portugāle]]s klubam ''[[S.L. Benfica|Benfica]]'', parakstot līgumu uz pieciem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slbenfica.pt/en-us/agora/noticias/2023/08/10/futebol-benfica-trubin-contratacao |title=Trubin is a Benfica new signing! |website=slbenfica.pt |date={{dat|2023|8|10|N|bez}}| language=en |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> ''[[Primeira Liga]]'' debitēja 16. septembrī ar 2:1 uzvaru spēlē pret ''[[FC Vizela]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maisfutebol.iol.pt/liga/benfica/roger-schmidt-trubin-dia-muito-importante-para-ele-pela-estreia |title=Schmidt: «Trubin? Dia muito importante para ele pela estreia» |website=maisfutebol.iol.pt |date={{dat|2023|9|16|N|bez}}| language=pt |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Jau savā pirmajā sezonā ''Benfica'' rindās Trubins aizvadīja 28 spēles Portugāles līgā. Pārstāvējis dažādu vecumu Ukrainas jauniešu izlases. [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023. gada Eiropas U-21 čempionātā]] sasniedza pusfinālu. [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasē]] debitēja {{dat|2021|3|31||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://champion.com.ua/ukr/football/trubin-ta-shaparenko-viydut-u-skladi-zbirnoyi-ukrayini-na-match-z-kazahstanom-868621/ |title=Трубін та Шапаренко вийдуть у складі збірної України на матч з Казахстаном |website=champion.com.ua |date={{dat|2021|3|31|N|bez}}| language=uk |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Trubins bija iekļauts izlases sastāvā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]], bet palika rezervē. == Sasniegumi == ;Shakhtar Donetsk * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2018—19, 2019—20, 2022—23 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2018—19 '''Benfica''' * [[Taça da Liga]]: 2024—25 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2025 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Trubins, Anatolijs}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] p5e3fhqyo3731qqtjed1yrhvvm1h0u9 0 573038 4541717 4282900 2026-10-30T15:25:11Z Bendžamins 76862 4541717 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Heorhijs Sudakovs | image = Heorhiy Sudakov 2026.jpg | image_size = 220px | caption = Heorhijs Sudakovs 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|1}} | birth_place = {{vieta|Ukraina|Brjanka}} | height = 177 | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | clubnumber = 10 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2013—2014 | youthclubs1 = {{flaga|UKR}} Sokil Brianka | youthyears2 = 2014—2017 | youthclubs2 = {{flaga|UKR}} [[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]] | youthyears3 = 2017—2020 | youthclubs3 = {{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | years1 = 2020—2026 | clubs1 = {{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | caps1 = 100 | goals1 = 29 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalteam1 = {{flaga|UKR}} Ukraina U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2020— | nationalteam2 = {{flaga|UKR}} Ukraina U21 | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2021— | nationalteam3 = {{fb|Ukraina}} | nationalcaps3 = 38 | nationalgoals3 = 4 | club-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years2 = 2025—2026 | caps2 = 22 | goals2 = 4 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years3 = 2026— | caps3 = 8 | goals3 = 1 }} '''Heorhijs Sudakovs''' ({{val|uk|Георгій Вікторович Судаков}}, dzimis {{dat|2002|9|1}} [[Brjanka|Brjankā]]) ir [[Ukraina]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Sudakovs spēlē [[Portugāles Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandā [[Lisabonas "Benfica"]]. == Karjera == Jauniešu līmenī pārstāvējis dzimtās pilsētas [[Brjanka]]s komandu "Sokil", vēlāk spēlēja [[Harkivas "Metalist"]] jauniešu komandā, bet 2017. gadā pievienojās [[Doneckas "Šahtar"]]. {{dat|2020|10|21||bez}} debitēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 3:2 uzvarā pār [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. 2023. gadā Sudakovs tika atzīts par Ukrainas Premjerlīgas sezonas labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-sports/3729735-havbek-sahtara-sudakov-stav-najkrasim-molodim-futbolistom-upl.html |title=Хавбек «Шахтаря» Судаков став найкращим молодим футболістом УПЛ |website=ukrinform.ua |date={{dat|2023|6|20|N|bez}} |language=uk |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Pārstāvējis Ukrainas U-17 un U-21 izlases. [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023. gada Eiropas U-21 čempionātā]] guva trīs vārtus, kļūstot par vienu no čempionāta labākajiem vārtu guvējiem un palīdzot komandai aizkļūt līdz pusfinālam. [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasē]] debitēja 18 gadu vecumā {{dat|2021|5|23||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Bahreinas futbola izlase|Bahreinu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ua/ukrainian/national/1621796697-18-richniy-sudakov-debyutuvav-za-nacionalnu-zbirnu-ukrayini.html |title=18-річний Судаков дебютував за національну збірну України |website=ua-football.com |date={{dat|2021|5|23|N|bez}} |language=uk |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]], bet nevienā no spēlēm laukumā nedevās. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|10|14||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]]. == Sasniegumi == ;Shakhtar Donetsk * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2022—23, 2023—24 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2023—24, 2024—25 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Sudakovs, Heorhijs}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luhanskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jmsc0jjbfej6h12s4u54huswsioqg45 0 573622 4541748 4460511 2026-10-30T15:57:18Z Bendžamins 76862 4541748 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Barnabāšs Varga | image = Vargairl.jpg | image_size = | caption = Barnabāšs Varga 2025. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|25}} | birth_place = {{vieta|Ungārija|Sombatheja}} | death_date = | death_place = | height = 181 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | clubnumber = 19 | youthyears1 = 2007—2010 | youthclubs1 = {{flaga|HUN}} Haladás | years1 = 2010—2016 | clubs1 = {{flaga|AUT}} SV Eberau | caps1 = | goals1 = | years2 = 2016—2019 | clubs2 = {{flaga|AUT}} SV Mattersburg II | caps2 = 57 | goals2 = 51 | years3 = 2016—2019 | clubs3 = {{flaga|AUT}} [[SV Mattersburg]] | caps3 = 16 | goals3 = 1 | years4 = 2019—2020 | clubs4 = {{flaga|AUT}} [[SV Lafnitz]] | caps4 = 29 | goals4 = 11 | years5 = 2020—2022 | clubs5 = {{flaga|HUN}} [[Gyirmót FC Győr|Gyirmót]] | caps5 = 58 | goals5 = 26 | years6 = 2022—2023 | clubs6 = {{flaga|HUN}} [[Paksi FC|Paks]] | caps6 = 31 | goals6 = 26 | years7 = 2023—2026 | clubs7 = {{flaga|HUN}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | caps7 = 70 | goals7 = 42 | nationalyears1 = 2023— | nationalteam1 = {{fb|Ungārija}} | nationalcaps1 = 30 | nationalgoals1 = 15 | club-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | caps8 = 21 | goals8 = 9 | years8 = 2026— }} '''Barnabāšs Varga''' ({{val|hu|Varga Barnabás}}; dzimis {{dat|1994|10|25}} [[Sombatheja|Sombathejā]]) ir ungāru [[futbolists]]. Spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Ungārijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandu [[Atēnu AEK]]. == Karjera == Varga ir ''[[Szombathelyi Haladás|Haladás]]'' kluba jauniešu akadēmijas audzēknis. Profesionālo karjeru sāka [[Austrija|Austrijā]]. Sākumā, pārstāvēja ''SV Eberau'', vēlāk pievienojās ''[[SV Mattersburg]]'', spēlēja galvenokārt dublieru komandā, bet aizvadīja arī 16 spēles [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgā]]. 2020. gadā atgriezās Ungārijā un pievienojās otrās pēc līmeņa līgas klubam ''[[Gyirmót FC Győr|Gyirmót]]''. 2022. gadā pārgāja uz Ungārijas augstākās līgas ''[[Nemzeti Bajnokság I]]'' klubu ''[[Paksi FC|Paks]]'' un ar 26 vārtiem kļuva par 2022.—2023. gada sezonas labāko vārtu guvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hunfoci.hu/nb1/varga-barnabas-lett-az-nb1-golkiralya-2022-2023.html |title=Varga Barnabás lett az NB1 gólkirálya (2022/2023) |website=hunfoci.hu |language=hu |date={{dat|2023|5|29|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|5|15||bez}}}}</ref> 2023. gada vasarā uz Ungārijas titulētāko klubu ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'' un arī 2023.—2024. gada sezonā ar 20 gūtajiem vārtiem bija rezultatīvākais līgas spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://adatbank.mlsz.hu/goalshooter/61/0/27254/33.html |title=Góllövő lista |website=adatbank.mlsz.hu |language=hu |accessdate={{dat|2024|5|15||bez}}}}</ref> [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|3|27||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|6|20||bez}} pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport365.hu/magyar-foci,magyar-valogatott,sallai-bomba-varga-elso-gollal-tette-emlekezetesse-litvanok-elleni-meccset,158618 |title=Sallai bomba, Varga első góllal tette emlékezetessé litvánok elleni meccsét |website=sport365.hu |language=hu |date={{dat|2023|6|20||bez}} |accessdate={{dat|2024|5|15||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230621120139/https://sport365.hu/magyar-foci,magyar-valogatott,sallai-bomba-varga-elso-gollal-tette-emlekezetesse-litvanok-elleni-meccset,158618 }}</ref> Tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Varga, Barnabāšs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SV Mattersburg spēlētāji]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros" spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] rkql11qk2baj6o1glpnaeg2rgay46sz 0 574197 4541703 4282902 2026-10-30T15:05:50Z Bendžamins 76862 4541703 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|4}} | birth_place = | caps1 = 2 | caps2 = 166 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FK Mariupol|Illichivets Mariupol]] | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | countryofbirth = {{vieta|Ukraina|Velika Novosilka}} | currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | goals1 = 1 | goals2 = 25 | height = 178 | image = Mykola Shaparenko (cropped).jpg | caption = Mikola Šaparenko 2024. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Mikola Šaparenko | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2017— | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 52 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalteam4 = {{fb|UKR}} | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2018— }} '''Mikola Šaparenko''' ({{Val|uk|Микола Шапаренко}}; dzimis {{Dat|1998|10|4}}) ir [[Ukraina]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Kopš 2017. gada Šaparenko spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]s komandā [[Kijivas "Dinamo"]]. Ar "Dinamo" komandu izcīnījis vienu Premjerlīgas čempionu titulu un divus [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausus]]. [[Ukrainas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''''Dynamo Kyiv''''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2020—21, 2024—25 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2019—20, 2020—21, 2025—26 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2018, 2019, 2020 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Šaparenko, Mikola}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Mariupol spēlētāji]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] 2vr5m4aivl6c9wcjmvj5prf2hqdrdz0 0 578941 4541980 4524392 2026-10-31T08:17:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541980 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2025|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2025. gads|2025. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā ''[[Shochiku]]'' un ''[[Gaumont]]'' atzīmēja savu 130. gadadienu, kamēr kinokompānijas ''[[Republic Pictures]]'' un ''[[20th Century Studios]]'' svinēja savu 90. gadadienu, bet ''[[Industrial Light & Magic]]'' savu 50. gadadienu un ''[[Amblin Entertainment]]'' — ​​45. gadadienu. ''[[Studio Ghibli]]'' atzīmēja savu 40. gadadienu. ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' pirmā muzikāla filma "[[Brodvejas melodija]]" (1929), pirmā [[skaņu filma]], kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], kļuva par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2025. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2025/|title=2025 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|7|27|bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2025. gada filmas (atjaunināts 27.07.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | ''[[Ne Zha 2]]'' (哪吒之魔童闹海) |''Beijing Enlight Pictures'' | ${{sk|2270700370}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Zootropole 2]]" (''Zootopia 2'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|1866647950}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Avatars: Uguns un pelni]]" (''Avatar: Fire and Ash'') |''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|1485999890}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]" (''Lilo & Stitch'') |''Disney'' | ${{sk|1038027526}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Minecraft filma]]" (''A Minecraft Movie'') | ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]'' | ${{sk|960387780}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Juras laikmeta pasaule: Atdzimšana]]" (''Jurassic World: Rebirth'') |''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|869146189}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba — Bezgalības cietoksnis|''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba'' — Bezgalības cietoksnis]]" (''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba Infinity Castle'') | ''[[Aniplex]]'' / ''[[Toho]]'' / ''[[Crunchyroll]]'' | ${{sk|793500039}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Kā pieradināt pūķi (2025. gada filma)|Kā pieradināt pūķi]]" (''How to Train Your Dragon'') |''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|636596299}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[F1 (filma)|F1]]" (''F1: The Movie'') | ''Warner'' / ''[[Apple TV|Apple]]'' | ${{sk|634142436}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]" (''Superman'') | ''Warner Bros.'' | ${{sk|618723803}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |5. janvāris |[[82. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |16. februāris |[[78. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |2. marts |[[97. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 13. februāris — 23. februāris<ref name="biff:sd">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.screendaily.com/news/tom-tykwers-the-light-to-open-berlinale/5199798.article |title=Tom Tykwer’s ‘The Light’ to open Berlinale |first= Tim |last= Dams |date=December 5, 2024 |access-date=December 12, 2024 |website=[[Screen International|ScreenDaily]]|language=en}}</ref> | [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 13. maijs — 24. maijs | [[2025. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- | 27. augusts — 6. septembris | [[82. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- |} == Balvas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- ! rowspan="2" style="width:20px;"| Kategorija !! rowspan="2" style="width:250px;"| [[31. Kritiķu izvēles balva]]<br />{{small|{{dat|2026|1|4||bez}}}} !! colspan="2" style="width:250px;" | [[83. Zelta globusa balva]]<br />{{small|{{dat|2026|1|11||bez}}}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |[[79. BAFTA balva]]<br />{{small|{{dat|2026|2|22||bez}}}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |Producentu, režisoru, aktieru un scenāristu ģildes balvas<br />{{small|2026. gadā no 7. februāra līdz 8. martam}} !! rowspan="2" style="width:250px;" |[[98. Kinoakadēmijas balva]]<br />{{small|{{dat|2026|3|15||bez}}}} |- ! width=200| {{small|Drāma}} !! style="width:200px;"| {{small|Mūzikls vai kinokomēdija}} |- | Labākā filma || "[[Cīņa pēc cīņas]]" || "[[Hamnets]]" || colspan="4"|"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- | Labākais režisors || colspan="6" | [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- | Labākais aktieris ||[[Timotejs Šalamē]]<br />"[[Mārtijs Lieliskais]]" || [[Vagners Moura]]<br />"[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]" ||[[Timotejs Šalamē]]<br />"[[Mārtijs Lieliskais]]" || [[Roberts Aramajo]]<br />"[[Es lamājos]]" || colspan="2" | [[Maikls B. Džordans]]<br/>"[[Grēcinieki]]" |- | Labākā aktrise || colspan="2"|[[Džesija Baklija]]<br />"[[Hamnets]]" || [[Rouza Bairna]]<br />"[[Ja varētu, es tev spertu]]" || colspan="3" |[[Džesija Baklija]]<br />"[[Hamnets]]" |- | Labākais aktieris otrā plāna lomā ||[[Džeikobs Elordi]]<br />"[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" || colspan="2" |[[Stellans Skašgords]]<br />"[[Sentimentāla vērtība]]" || colspan="3" | [[Šons Penns]]<br/>"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- | Labākā aktrise otrā plāna lomā ||[[Eimija Medigana]]<br />"[[Pazušanas stunda]]" || colspan="2" |[[Tejana Teilore]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" || [[Vunmi Mosaku]]<br/>"[[Grēcinieki]]" || colspan="2" |[[Eimija Medigana]]<br />"[[Pazušanas stunda]]" |- | Labākais adaptētais scenārijs || [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" || colspan=2 rowspan=2| [[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]"|| colspan="3" |[[Pols Tomass Andersons]]<br />"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- | Labākais oriģinālscenārijs || [[Raiens Kūglers]]<br />"[[Grēcinieki]]" || colspan="3" |[[Raiens Kūglers]]<br />"[[Grēcinieki]]" |- | Labākā animācijas filma || colspan="3"| ''[[KPop Demon Hunters]]'' || "[[Zootropole 2]]" || colspan="2" | ''[[KPop Demon Hunters]]'' |- | Labākais skaņu celiņš || colspan="4"| [[Ludvigs Jēransons]]<br />"[[Grēcinieki]]" || rowspan="3" {{n/a}} || [[Ludvigs Jēransons]]<br />"[[Grēcinieki]]" |- | Labākā dziesma || colspan="3" |''Golden''<br />''[[KPop Demon Hunters]]''|| {{n/a}} || ''Golden''<br />''[[KPop Demon Hunters]]'' |- | Labākā filma svešvalodā || colspan="3" | "[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]" || "[[Sentimentāla vērtība]]" || "[[Sentimentāla vērtība]]" |- | Labāka dokumentālā filma || ''[[The Perfect Neighbor]]'' || colspan=2 {{n/a}} || ''[[Mr Nobody Against Putin]]'' || ''[[My Mom Jayne]]'' || ''[[Mr Nobody Against Putin]]'' |} '''[[Zelta lācis]] ([[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Drømmer]]''''', režisors [[Dāgs Johans Haugeruds]], {{NOR}} '''[[Zelta palmas zars]] ([[2025. gada Kannu kinofestivāls|78. Kannu kinofestivāls]]):''' : '''"[[Tas bija tikai negadījums]]"''', režisors [[Džafars Panāhi]], {{IRN}} '''[[Zelta lauva]] ([[82. Venēcijas kinofestivāls]]):''' : '''"[[Tēvs māte māsa brālis]]"''' (''Father Mother Sister Brother''), režisors [[Džims Džārmušs]], {{USA}} == Miruši == <!-- Šajā 2024. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Inese Pabērza]] || style="text-align:center;"| 69|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/479948-mirusi-ilggadeja-grupas-menuets-soliste-paberza.htm|title=Mirusi aktrise, dziedātāja un ilggadējā grupas "Menuets" soliste|website=nra.lv|date=2025-1-14}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Žano Švarcs]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors|| {{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vlessing |first=Etan |last2=Barnes |first2=Mike |date=January 17, 2025 |title=Jeannot Szwarc, Director of ''Somewhere in Time'' and ''Jaws 2'', Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jeannot-szwarc-dead-jaws-2-somewhere-in-time-1236110782/ |access-date=January 17, 2025 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deivids Linčs]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/8174005/muziba-devies-izcilais-kinorezisors-deivids-lincs?_gl=1*1er7mm7*_gcl_au*MjAwNDM4NTY4LjE3MzEzMDIxODQ. |title=Mūžībā devies izcilais kinorežisors Deivids Linčs |accessdate=2025-01-16 |work= |website=tvnet.lv |date={{dat|2025|1|16||bez}}}} </ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džoana Plouraita]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |website=[[BBC News]] |dead-url=no |archive-date=17 January 2025 |access-date=17 January 2025 |date=17 January 2025 |title=Acting legend Dame Joan Plowright dies at 95 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250117095829/https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo |url=https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Bertrāns Blijē]]|| style="text-align:center;" | 85|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=21 January 2025 |title=France's arch film provocateur Blier dies at 85 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250121-france-s-arch-film-provocateur-blier-dies-at-85 |access-date=21 January 2025 |website=France 24 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Artis Krauklis]] || style="text-align:center;"| 64|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| balss aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies mediju profesionālis Artis Krauklis, kura balsi dzirdējis ikviens |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/637975-muziba-devies-mediju-profesionalis-artis-krauklis-kura-balsi-dzirdejis-ikviens |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |agency=jauns.lv |date={{dat|2025|1|20||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Marianna Feitfula]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Beaumont-Thomas |first1=Ben |title=Marianne Faithfull, singular icon of British pop, dies aged 78 |url=https://www.theguardian.com/culture/2025/jan/30/marianne-faithfull-singular-icon-of-british-pop-dies-aged-78 |website=The Guardian |date=30 January 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Bārbija Sjū]] || style="text-align:center;"| 48|| style="text-align:center;"| taivāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hung |first1=Su-chin |last2=Chen |first2=Christie |title=Taiwanese actress Barbie Hsu dies of pneumonia at 48 |url=https://focustaiwan.tw/culture/202502030003 |access-date=3 February 2025 |agency=Central News Agency |date=2 February 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250206035734/https://focustaiwan.tw/culture/202502030003|archive-date=6 February 2025|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Tonijs Robertss]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=Tony Roberts, Nonchalant Fixture in Woody Allen Films, Dies at 85 |url=https://www.nytimes.com/2025/02/07/movies/tony-roberts-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 7, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ženevjēva Pāže]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| francūziete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/genevieve-page-dead-belle-de-jour-el-cid-private-life-sherlock-holmes-1236137297/|title=Geneviève Page, Actress in ‘Belle de Jour,’ ‘El Cid’ and ‘The Private Life of Sherlock Holmes,’ Dies at 97|first=Rhett|last=Bartlett|date=Feb 14, 2025|accessdate=Feb 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džūliens Holovejs]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| brits|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Johnson |first1=Brooke Ivey |title=Iconic Carry On film star Julian Holloway dies aged 80 |url=https://metro.co.uk/2025/02/18/iconic-carry-film-star-julian-holloway-dies-aged-80-22580213/ |access-date=18 February 2025 |publisher=Metro |date=18 February 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Kima Serona]] || style="text-align:center;"| 24|| style="text-align:center;"| korejiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=South Korean actress Kim Sae-ron, 24, found dead|url=https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|website=[[The Korea Herald]]|last=Davies|first=Maia|date=February 16, 2025|access-date=February 17, 2025|archive-date=February 18, 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218162020/https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Džīns Hekmens]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=February 27, 2025 |title=Sheriff: Gene Hackman, wife found dead in Santa Fe home; no foul play suspected |work=Santa Fe New Mexican |url=https://www.santafenewmexican.com/news/local_news/sheriff-gene-hackman-wife-found-dead-in-santa-fe-home-no-foul-play-suspected/article_2ea8855a-f4b8-11ef-b501-73232a2b5213.html}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Suleimans Sise]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| malietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2025-02-19 |title=DISPARITION Le réalisateur malien Souleymane Cissé, l'un des pères du cinéma africain, est mort |url=https://www.rfi.fr/fr/culture/20250219-le-r%C3%A9alisateur-malien-souleymane-ciss%C3%A9-l-un-des-p%C3%A8res-du-cin%C3%A9ma-africain-est-mort |access-date=2025-02-19 |website=rfi.fr - Radio France International}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Pīters Džeisons]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/02/peter-jason-dead-1236297197/ |title=Peter Jason Dies: ‘Deadwood’ Actor And Favorite Of John Carpenter And Walter Hill Was 80 |first1=Greg |last1=Evans |website=Deadline |date=February 21, 2025 |access-date=February 21, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Roberto Orsi]] || style="text-align:center;"| 51|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| scenārists, producents||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://deadline.com/2025/02/roberto-orci-dead-star-trek-transformers-writer-producer-1236301807/|title = Roberto Orci Dies: ‘Star Trek’, ‘Transformers’ & ‘Hawaii Five-0’ Writer-Producer Was 51|last = Andreeva|first = Nellie|date = February 25, 2025|accessdate = February 25, 2025|work = [[Deadline Hollywood]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Mišela Trahtenberga]] || style="text-align:center;"| 39 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8200083/39-gadu-vecuma-mirusi-amerikanu-aktrise-misela-trahtenberga|title=39 gadu vecumā mirusi amerikāņu aktrise Mišela Trahtenberga|date={{dat|2025|02|26}}|accessdate={{dat|2025|02|27}}}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Endžija Stouna]] || style="text-align:center;"| 63|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Grammy-nominated R&B singer Angie Stone dies in car crash |url=https://apnews.com/article/angie-stone-car-crash-singer-41a7094f6d3aaa224902497f17e0204d |website=AP News |publisher=The Associated Press|date=March 2, 2025 |access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Eleonora Džordži]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/persone/eleonora_giorgi_morta_roma_paideia_racconto_malattia_carriera-8665149.html|title=Eleonora Giorgi è morta, aveva 71 anni: era malata da tempo. Dalle commedie anni Ottanta al racconto del tumore|work=Il Messaggero|language=Italian|access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Pamela Baha]] || style="text-align:center;"| 61|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pamela Bach, actor and ex-wife of David Hasselhoff, dies at 62 |url=https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |access-date=6 March 2025 |work=[[Associated Press]] |date=6 March 2025 |archive-date=March 6, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250306181846/https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Atols Fugards]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| dienvidāfrikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, scenārists||{{center|<ref>{{publikācijas atsauce |last=Maako |first=Keitumetse |title=Internationally acclaimed playwright Athol Fugard dies at 92 |url=https://www.news24.com/life/arts-and-entertainment/celebrities/internationally-acclaimed-playwright-athol-fugard-dies-at-92-20250309 |access-date=9 March 2025 |magazine=Life |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Klaivs Revils]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| jaunzēlandietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name=obit>{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Clive Revill, Voice of the Emperor in ‘The Empire Strikes Back,’ Dies at 94 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/clive-revill-dead-empire-strikes-back-emperor-1236173505/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=26 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Brūss Glovers]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Harrison |title=Bruce Glover, whose tough guy roles included a 007 villain, dies at 92 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/03/31/bruce-glover-dead/ |newspaper=[[The Washington Post]] |access-date=March 31, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Sofija Gubaiduļina]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| krieviete|| style="text-align:center;"| komponiste||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=13 March 2025 |title=Скончалась София Губайдулина — выдающийся композитор и почетный гражданин Казани |url=https://realnoevremya.ru/news/330788-skonchalas-gubaydulina-vydayuschiysya-kompozitor-i-pochetnyy-grazhdanin-kazani |access-date=13 March 2025 |work=Реальное время}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Emīlija Dekena]] || style="text-align:center;"| 43|| style="text-align:center;"| beļģiete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Belgian Actress Émilie Dequenne Dies at 43 |agency=[[Agence France-Presse]] |work=[[France 24]] |date=16 March 2025 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250316-belgian-actress-emilie-dequenne-dead-at-43-family-agent |access-date=16 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Ričards Čemberlens]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2025/film/news/richard-chamberlain-dead-dies-shogun-thorn-birds-1236351970/ |title=Richard Chamberlain, TV’s Dr. Kildare, ‘Shogun,’ ‘Thorn Birds’ Star, Dies at 90|last=Natale |first=Richard |date=March 30, 2025 |work=[[Variety]] |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ričards Nortons]] || style="text-align:center;"| 75|| style="text-align:center;"| austrālietis|| style="text-align:center;"| aktieris, kaskadieris||{{center|<ref name="NewsComAU_Sullivan2025">{{Ziņu atsauce |last=Sullivan |first=Matthew |date=30 March 2025 |title=Aussie martial arts legend and Hollywood trainer Richard Norton dies |url=https://www.news.com.au/sport/boxing/aussie-martial-arts-legend-and-hollywood-trainer-richard-norton-dies/news-story/073b8196ba8ee37565147a5fa1c03571 |access-date=30 March 2025 |work=news.com.au}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Īvs Buasē]] || style="text-align:center;"| 86|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tf1info.fr/culture/mort-yves-boisset-realisateur-des-films-dupont-lajoie-l-attentat-est-decede-a-l-age-de-86-ans-2362379.html|title=Le réalisateur Yves Boisset ("Dupont Lajoie", "L'Attentat) est mort à l'âge de 86 ans|date=31 March 2025|language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Vels Kilmers]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2025/04/01/movies/val-kilmer-dead.html |title=Val Kilmer, Film Star Who Played Batman and Jim Morrison, Dies at 65|last = Weber|first = Bruce|date = April 1, 2025|accessdate = April 2, 2025|newspaper = The New York Times|url-access = }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Manojs Kumars]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Legendary actor-director Manoj Kumar, Nicknamed 'Bharat Kumar', Died at 87 in Mumbai |url=https://www.brutimes.com/news/entertainment/legendary-actor-director-manoj-kumar-nicknamed-bharat-kumar-died-at-87-in-mumbai |website=Bru Times News |language=en |access-date={{dat|2025|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250411015359/https://www.brutimes.com/news/entertainment/legendary-actor-director-manoj-kumar-nicknamed-bharat-kumar-died-at-87-in-mumbai }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Nikijs Kats]] || style="text-align:center;"| 54|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/04/nicky-katt-dead-cause-dazed-and-confused-1236368019/|title=Nicky Katt Died By Suicide, Family Confirms; 'Dazed & Confused' Star Discovered On April 8 In Apartment|website=Deadline|first1=Dominic|last1=Patten|first2=Denise|last2=Petski|date=April 14, 2025|accessdate=April 14, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Teds Kočevs]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Canadian director Ted Kotcheff, who helmed 'The Apprenticeship of Duddy Kravitz,' and 'Weekend at Bernie's,' dead at 94|url=https://www.thecanadianpressnews.ca/entertainment/canadian-director-ted-kotcheff-who-helmed-the-apprenticeship-of-duddy-kravitz-and-weekend-at-bernies/article_6c54cd00-240b-5968-b60f-f4876d828260.html|website=The Canadian Press|accessdate=April 11, 2025|archive-date={{dat|2025|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250417033245/https://www.thecanadianpressnews.ca/entertainment/canadian-director-ted-kotcheff-who-helmed-the-apprenticeship-of-duddy-kravitz-and-weekend-at-bernies/article_6c54cd00-240b-5968-b60f-f4876d828260.html}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Džīna Mārša]] || style="text-align:center;"| 90|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c045dk29xqqo |title=Upstairs Downstairs actress Jean Marsh dies aged 90 |publisher=BBC News |date=13 April 2025 |access-date=14 April 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Nora Aunora]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| filipīniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Nora Aunor died of acute respiratory failure, says Ian de Leon |url=https://www.gmanetwork.com/news/showbiz/content/943174/nora-aunor-died-of-acute-respiratory-failure-says-ian-de-leon/story/ |access-date=18 April 2025 |work=GMA News |date=17 April 2025 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Prisila Pointere]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Barnes|first=Mike|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/priscilla-pointer-dead-carrie-amy-irving-1236203396/|title=Priscilla Pointer, Actress and Mother of Amy Irving, Dies at 100|date=April 29, 2025|access-date=April 29, 2025|website=The Hollywood Reporter|language=En}}</ref>}} |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Ruta Bazi]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, komiķe||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Berman |first=Marc |title=Ruth Buzzi Dies: The 'Rowan & Martin Laugh-In' Star Was 88 |url=https://www.forbes.com/sites/marcberman1/2025/05/02/ruth-buzzi-dies-the-rowan--martin-laugh-in-star-was-88/ |access-date=2025-05-02 |website=Forbes |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Folijs]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=May 8, 2025 |title=James Foley Dies: Director Of 'Fifty Shades' Sequels, 'Glengarry Glen Ross', 'House Of Cards', & Madonna Projects Was 71 |url=https://deadline.com/2025/05/james-foley-dead-fifty-shades-madonna-house-of-cards-1236390352/ |access-date=May 8, 2025 |website=Deadline}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Džo Dons Beikers]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Langer |first1=Emily |title=Joe Don Baker, tough guy actor in 'Walking Tall,' dies at 89 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/05/15/joe-don-baker-actor-dead/ |website=The Washington Post |access-date=May 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Roberts Bentons]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Martin |first1=Douglas |title=Robert Benton, Influential Director and Screenwriter, Dies at 92 |url=https://www.nytimes.com/2025/05/13/movies/robert-benton-dead.html |website=The New York Times |access-date=May 13, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Taina Elga]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| somiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Taina Elg, Actress in ‘Les Girls’ and ‘The 39 Steps,’ Dies at 95 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/taina-elg-dead-les-girls-39-steps-1236230869/ |website=hollywoodreporter.com |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nino Benvenuti]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-20 |title=Remembering Nino Benvenuti |url=https://www.ilmessaggero.it/en/remembering_nino_benvenuti-8847939.html |access-date=2025-05-20 |website=www.ilmessaggero.it |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Džordžs Vendts]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=George Wendt's Cause of Death Revealed 2 Weeks After the 'Cheers' Star Died at 76 |url=https://people.com/george-wendt-cause-of-death-revealed-11738886 |access-date=2025-06-05 |website=People.com |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Marsels Ofulss]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| dokumentālists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1= Mandelbaum |first1= Jacques |title= Marcel Ophuls, auteur du « Chagrin et la Pitié », maître du documentaire malgré lui, est mort |work= [[Le Monde]] |issn= 1950-6244 |date= 26 May 2025 |url= https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2025/05/26/marcel-ophuls-auteur-du-chagrin-et-la-pitie-maitre-du-documentaire-malgre-lui-est-mort_6608397_3382.html |access-date= 26 May 2025 |language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Elvīra Baldiņa]] || style="text-align:center;"| 105|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8256702/105-gadu-vecuma-muziba-devusies-aktrise-elvira-baldina|title=105 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Elvīra Baldiņa|website=Kultūra|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Valērija Mahafija]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Valerie Mahaffey, Emmy-Winning ''Northern Exposure'' Actress Also Known for Starring in ''Young Sheldon'' and ''Big Sky'', Dies at 71 |url=https://people.com/valerie-mahaffey-northern-exposure-actress-dies-at-71-11745930 |first=Escher |last=Walcott |access-date=May 31, 2025 |website=People |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Loreta Svita]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loretta-swit-dead-mash-hot-lips-houlihan-1236233958/|title=Loretta Swit, Margaret "Hot Lips" Houlihan on 'M*A*S*H,' Dies at 87|author=De Los Reyes, Lisa|publisher=The Hollywood Reporter|date=May 30, 2025|accessdate=May 30, 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Valdemārs Jemeļjanovs]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| kinooperators||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies kino un video operators Valdemārs Jemeļjanovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.06.2025-muziba-devies-kino-un-video-operators-valdemars-jemeljanovs.a603062/ |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Hariss Julins]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Evans |first1=Greg |title=Harris Yulin Dies: Star Of Broadway, TV & Film Was 87 |url=https://deadline.com/2025/06/harris-yulin-dead-1236431177/ |website=Deadline Hollywood |access-date=June 12, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Geilārs Sarteins]] || style="text-align:center;"| 81|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Gailard Sartain, Actor in ‘Hee Haw’ and ‘Mississippi Burning,’ Dies at 81|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/gailard-sartain-dead-hee-haw-mississippi-burning-1236295853/|last=Barnes|first=Mike|publisher=The Hollywood Reporter|date=June 20, 2025|access-date=June 25, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Lea Masari]] || style="text-align:center;"| 91|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Roxborough |first1=Scott |title=Lea Massari, Italian Cinema’s Anti-Diva, Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lea-massari-dead-italian-cinema-actress-1236299057/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=27 June 2025 |date=25 June 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Lalo Šifrins]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| argentīnietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/06/26/lalo-schifrin-composer-mission-impossible-dies/|title=Lalo Schifrin, composer of jazzy ‘Mission: Impossible’ score, dies at 93|publisher=The Washington Post|date=June 26, 2025|accessdate=June 26, 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Džulians Makmans]] || style="text-align:center;"| 56|| style="text-align:center;"| austrālietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=4 July 2025 |title=Julian McMahon Dies: 'Nip/Tuck', 'Fantastic Four', 'FBI: Most Wanted' Star Was 56 |url=https://deadline.com/2025/07/julian-mcmahon-dead-1236449999/ |access-date=4 July 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Maikls Madsens]] || style="text-align:center;"| 67|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=July 3, 2025 |title=Michael Madsen, Reservoir Dogs' Actor, Dies at 67 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/michael-madsen-dead-reservoir-dogs-1236306069/ |access-date=July 4, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Marks Snovs]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Burlingame |first=Jon |date=July 4, 2025 |title=Mark Snow, ‘X-Files,’ ‘Ghost Whisperer,’ ‘Blue Bloods’ Composer, Dies at 78 |url=https://variety.com/2025/tv/news/mark-snow-dead-x-files-ghost-whisperer-blue-bloods-1236447489/ |website=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Konija Frānsisa]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Longmire |first=Becca |date=July 17, 2025 |title=Inside Connie Francis' Final Days Before Her Death at Age 87 |url=https://people.com/connie-francis-inside-final-days-before-death-exclusive-11774012 |access-date=July 17, 2025 |work=People}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Malkolms Džamals Vorners]] || style="text-align:center;"| 54|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Malcolm-Jamal Warner Costa Rica Drowning: Second Man in Critical Condition After Being ‘Dragged by' Water Current |url=https://people.com/malcolm-jamal-warner-costa-rica-drowning-second-man-in-critical-condition-11776459 |access-date=2025-07-22 |website=People.com |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Čaks Mandžonī]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Wadleigh |first=Matt |date=July 24, 2025 |title=Jazz Legend Chuck Mangione Dead at 84: Cause of Death Revealed |url=https://www.mensjournal.com/news/jazz-legend-chuck-mangione-dies-84-cause-death-revealed |access-date=July 24, 2025 |magazine=Men's Journal |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Ozijs Osborns]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Peplow |first=Gemma |date=22 July 2025 |title=Ozzy Osbourne dies just weeks after farewell show |url=https://news.sky.com/story/ozzy-osbourne-dies-just-weeks-after-farewell-show-13400248 |access-date=24 July 2025 |work=Sky News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Halks Hogans]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=July 24, 2025 |title=Hulk Hogan Dead at 71 |url=https://www.tmz.com/2025/07/24/hulk-hogan-dead |access-date=July 24, 2025 |work=[[TMZ]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ivars Krastiņš]] || style="text-align:center;"| 72|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies Liepājas teātra ilggadējais aktieris Ivars Krastiņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/31.07.2025-muziba-devies-liepajas-teatra-ilggadejais-aktieris-ivars-krastins.a608731 |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|7|31||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Adriana Asti]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>[https://www.ilpost.it/2025/07/31/adriana-asti-attrice-morta/ È morta a 94 anni l’attrice italiana Adriana Asti] {{it ikona}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Lonija Andersone]] || style="text-align:center;"| 79|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=2025-08-03 |title=Loni Anderson, 'WKRP in Cincinnati' Star, Dies at 79 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loni-anderson-dead-wkrp-in-cincinnati-1236336519/|access-date=2025-08-03|website=The Hollywood Reporter|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Terenss Stemps]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-17 |title=Mūžībā devies britu aktieris Terenss Stemps |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120083857/muziba-devies-britu-aktieris-terenss-stemps|access-date=2025-08-17|website=delfi.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Veronika Ečegi]] || style="text-align:center;"| 42|| style="text-align:center;"| spāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|work=RTVE|url=https://www.rtve.es/noticias/20250825/muere-actriz-veronica-echegui-a-42-anos-edad/16706211.shtml|title=Muere la actriz Verónica Echegui a los 42 años de edad}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Rodions Ščedrins]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="currenttime">{{Ziņu atsauce| url=https://www.currenttime.tv/a/umer-kompozitor-rodion-schedrin/33516169.html| title= Умер композитор Родион Щедрин| website=currenttime.tv| date=29 August 2025| language=ru| access-date=29 August 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Septembris]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| kanādietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| url=https://www.theguardian.com/film/2025/sep/02/graham-greene-dances-with-wolves-actor-dies-aged-73| title= Graham Greene, Dances with Wolves actor, dies aged 73| website=theguardian.com| date=1 September 2025| access-date=1 September 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Žaks Šarē]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/cinema/mort-du-lex-mari-de-brigitte-bardot-lacteur-jacques-charrier-et-pere-de-son-fils-nicolas-04-09-2025-Z2TGVTK525CWXCB3ACNDLH7TUA.php|title=Mort du l’ex-mari de Brigitte Bardot, l’acteur Jacques Charrier et père de son fils Nicolas|work=Le Parisien|date=4 September 2025|language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Pollija Holideja]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=September 10, 2025 |title=Polly Holliday, Flo, the 'Kiss My Grits' Waitress on 'Alice,' Dies at 88 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/polly-holliday-dead-kiss-my-grits-alice-1236367417/ |access-date=September 10, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Peta Kroulija]] || style="text-align:center;"| 91|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Patricia Crowley, Star of TV’s ‘Please Don’t Eat the Daisies,’ Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/patricia-crowley-dead-please-dont-eat-daisies-1236372071/ |access-date=15 September 2025 |publisher=The Hollywood Reporter |date=15 September 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Roberts Redfords]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, producents||{{center|<ref name=nytobit>{{Ziņu atsauce |date=September 16, 2025 |title=Robert Redford, Screen Idol Turned Director and Activist, Dies at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |work=The New York Times |access-date=September 16, 2025 |language=en |last=Barnes |first=Brooks|archive-date=September 16, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250916121230/https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Zubins Gārgs]] || style="text-align:center;"| 52|| style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, dziedātājs||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Zubeen Garg Death in Singapore: What We Know So Far |url=https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |access-date=21 September 2025 |website=Deccan Herald |language=en |archive-date=21 September 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250921142448/https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Klaudija Kardināle]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120088626/muziba-devusies-italu-kino-diva-klaudija-kardinale|title=Mūžībā devusies itāļu kino dīva Klaudija Kardināle |accessdate=2025-09-24 |website=Delfi.lv }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Tigrans Keosajans]] || style="text-align:center;"| 59|| style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Miris Putina režīma propagandistes Simonjanas vīrs |url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/miris-kremla-propagandistes-simonjanas-virs/ |agency=[[LETA]] |publisher=[[TV3 Latvija|TV3 Ziņas]] |date={{dat|2025|9|26||bez}} |access-date={{dat|2025|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2025|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250928124118/https://tv3.lv/zinas/arvalstis/miris-kremla-propagandistes-simonjanas-virs/ }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Jergens Lets]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| dānis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Forfatter og instruktør Jørgen Leth er død |website=Berlingske |date=29 September 2025 |url=https://www.berlingske.dk/skaerm/forfatter-og-instruktoer-joergen-leth-er-doed |language=da |access-date=29 September 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Oktobris]] |- |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Remo Džirone]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Remo Girone, Italian Actor in ‘La Piovra’ and ‘Ford v Ferrari,’ Dies at 76 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/remo-girone-dead-la-piovra-ford-v-ferrari-1236393181/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=5 October 2025 |date=4 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Patrīcija Rūtledža]] || style="text-align:center;"| 96|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Davies |first1=Hannah J. |title=Keeping Up Appearances actor Patricia Routledge dies aged 96 |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2025/oct/03/keeping-up-appearances-actor-patricia-routledge-dies-aged-96 |website=[[The Guardian]] |access-date=3 October 2025 |date=3 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Daiena Kītone]] || style="text-align:center;"| 79|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, producente||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |last3=Jordan |first3=Julie |title=Diane Keaton, famed for roles in ''Father of the Bride'', ''First Wives Club'' and more, dies at 79 (Exclusive) |url=https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |website=[[People]] |access-date=October 11, 2025 |archive-url=https://archive.today/20251011190211/https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |archive-date=October 11, 2025 |date=October 11, 2025 |issn=0093-7673 |oclc=794712888 }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Samanta Egara]] || style="text-align:center;"| 86|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=Dagan>{{publikācijas atsauce|url=https://variety.com/2025/film/news/samantha-eggar-dead-doctor-dolittle-the-brood-1236555589/|title="Samantha Eggar, Star of 'Doctor Dolittle', Cronenberg's 'The Brood', Dies at 86"|first=Carmel|last=Dagan|magazine=Variety|publisher=Penske Media Corporation|issn=0042-2738|oclc=60626328|date=17 October 2025|access-date=17 October 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Džūna Lokhārta]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |date=October 25, 2025 |title='Lassie' and 'Lost in Space' Star June Lockhart Dead at 100 |url=https://people.com/june-lockhart-dead-lassie-and-lost-in-space-actress-dies-at-100-8621340 |access-date=October 26, 2025 |magazine=People}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Bjerns Andresens]] || style="text-align:center;"| 70|| style="text-align:center;"| zviedrs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svt.se/kultur/skadespelaren-och-musikern-bjorn-andresen-dod-blev-70-ar|title=Skådespelaren och musikern Björn Andrésen död – blev 70 år|first=S. V. T.|last=Nyheter|date=26 October 2025|website=SVT Nyheter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Prunella Skeilsa]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=":0">{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=28 October 2025 |title=Fawlty Towers star Prunella Scales dies aged 93 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cjd0yn5gyndo |access-date=28 October 2025 |work=BBC News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Marija Riva]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/maria-riva-dead-marlene-dietrich-daughter-8663061|title=Maria Riva, Daughter of Marlene Dietrich and Actress, Dies at 100|first=Victoria|last=Edel|publisher=People|date=October 30, 2025|accessdate=October 30, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Tčeki Karjo]] || style="text-align:center;"| 72|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=31 October 2025|title=Tchéky Karyo est mort |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/tcheky-karyo-est-mort-259482 |access-date=1 November 2025|website=[[Paris Match]] |language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=13 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Novembris]] |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Daiana Ladda]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dern |first=Laura |date=November 3, 2025 |title=Laura Dern Shares in a Statement the News of Her Mother Diane Ladd's Passing |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/laura-dern-diane-ladd-died-statement-1236416848 |access-date=November 3, 2025 |publisher=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Polīna Kolinsa]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name=":3">{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=6 November 2025 |title=Pauline Collins, star of Shirley Valentine, dies aged 85 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62e0n957y9o |access-date=7 November 2025 |work=BBC News}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Lī Tāmahori]] || style="text-align:center;"| 75|| style="text-align:center;"| jaunzēlandietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Waters |first=Victor |date=7 November 2025 |title=Lee Tamahori 'will be missed' but 'will definitely be remembered' |url=https://www.rnz.co.nz/news/te-manu-korihi/578215/lee-tamahori-will-be-missed-but-will-definitely-be-remembered |access-date=7 November 2025 |website=RNZ}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tacuja Nakadai]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| jāpānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |author1=Justin McCurry |title=Tatsuya Nakadai, Japanese actor of Ran, Yojimbo and Harakiri, dies aged 92 |url=https://www.theguardian.com/film/2025/nov/11/tatsuya-nakadai-japan-actor-kurosawa-ran-yojimbo-kobayashi-cause-of-death |publisher=''The Guardian'' |date={{dat|2025|11|11||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Sallija Kērklenda]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, producente||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=McGeorge |first=Alistair |title=Hollywood icon Sally Kirkland dies aged 84 after dementia diagnosis |url=https://metro.co.uk/2025/11/11/hollywood-icon-sally-kirkland-84-hospice-care-dementia-diagnosis-2-24677726/ |access-date=November 11, 2025 |publisher=Metro |date=November 11, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Kamini Kaušala]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Kaukawala |first1=Sakina |title=Legendary veteran actress Kamini Kaushal passes away at 98 |url=https://www.pinkvilla.com/cinema/legendary-veteran-actress-kamini-kaushal-passes-away-at-98-1398430 |access-date=14 November 2025 |publisher=Pink Villa |date=14 November 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Alise Keslere]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref name="Kessler">{{Ziņu atsauce |date=19 November 2025 |website=The New York Times |title=Alice and Ellen Kessler, '60s Singing Sensations, Die at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/11/19/arts/alice-ellen-kessler-dead.html |access-date=20 November 2025 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Ellena Keslere]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| vāciete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref name="Kessler" />}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Udo Kīrs]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce | title=Miris Holivudas un Eiropas kino pazīstamais vācu aktieris Udo Kīrs|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120096290/miris-holivudas-un-eiropas-kino-pazistamais-vacu-aktieris-udo-kirs |access-date=November 24, 2025 |publisher=delfi.lv |date=November 24, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Džimijs Klifs]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| jamaikietis || style="text-align:center;"| aktieris, komponists, dziedātājs ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Savage |first=Mark |date=24 November 2025 |title=Reggae legend Jimmy Cliff dies, aged 81 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cj4qdren425o |access-date=24 November 2025 |website=BBC News |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Dharmendra]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| indietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Pandey |first=Geeta |date=24 November 2025 |title=Dharmendra: Bollywood's 'He-Man' dies at 89 |url=https://www.bbc.com/news/articles/cg66lv566kyo |work=BBC |access-date=24 November 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Toms Stopards]] || style="text-align:center;"| 88 || style="text-align:center;"| čehs || style="text-align:center;"| scenārists, režisors ||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.11.2025-muziba-devies-izcilais-britu-dramaturgs-toms-stopards.a624368/ Mūžībā devies izcilais britu dramaturgs Toms Stopards] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Decembris]] |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Kerijs Hirojuki Tagava]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Tapp |first1=Tom |date=December 4, 2025 |title=Cary-Hiroyuki Tagawa Dies: 'Mortal Kombat, 'Last Emperor' & 'Man In The High Castle' Actor Was 75 |url=https://deadline.com/2025/12/cary-hiroyuki-tagawa-dead-mortal-kombat-actor-1236636368/ |website=Deadline Hollywood}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Reičela Karpani]] || style="text-align:center;"| 45 || style="text-align:center;"| austrāliete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Bond |first=Nick |date=15 December 2025 |title=Aussie TV Rachael Carpani passes away at 45 |url=https://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/celebrity-deaths/aussie-tv-actress-rachael-carpani-dies-unexpectedly-at-45/news-story/b5ee80bc1bc46bc8392f271e426ffb8c |access-date=15 December 2025 |website=news.com.au}} {{Novecojusi saite}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Arturs Kons]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| šveicietis || style="text-align:center;"| producents ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Arthur Cohn ist im Alter von 98 Jahren verstorben |url=https://www.blick.ch/people-tv/schweiz/arthur-cohn-basler-filmproduzent-ist-tot-id21182725.html |access-date=12 December 2025 |publisher=Blick |date=12 December 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pīters Grīns]] || style="text-align:center;"| 60 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/obituaries/peter-greene-actor-known-pulp-fiction-mask-dead-60-rcna248976|title=Peter Greene, actor known for 'Pulp Fiction' and 'The Mask,' dead at 60|website=[[NBC News]]|date=December 13, 2025|access-date=December 13, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Robs Rainers]] || style="text-align:center;"| 78 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, producents ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=December 15, 2025 |title=Director Rob Reiner, wife Michele found stabbed to death in Brentwood home: Officials |url=https://abc7.com/post/rob-reiner-death-los-angeles-brentwood-michele-singer-homicide-lapd/18287399/ |work=ABC7 Los Angeles |access-date=December 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Džeims Rensons]] || style="text-align:center;"| 46 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Vargas |first1=Ramon Antonio |title=James Ransone, US actor known for The Wire, dies aged 46 |url=https://www.theguardian.com/us-news/2025/dec/21/james-ransone-the-wire-actor-dead |access-date=December 22, 2025 |work=The Guardian |date=December 21, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Haralds Ritenbergs]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Boša |first1=Anda |title=Mūžībā devies baletdejotājs, pedagogs un kinoaktieris Haralds Ritenbergs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/21.12.2025-muziba-devies-baletdejotajs-pedagogs-un-kinoaktieris-haralds-ritenbergs.a627306/ |accessdate={{dat|2025|12|27||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|12|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Pets Finns]] || style="text-align:center;"| 60 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.tmz.com/2025/12/24/pat-finn-dead/|title = Pat Finn 'The Middle' Actor Dead at 60|work = TMZ|date = December 24, 2025|accessdate = December 24, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Vera Aļentova]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| krieviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-12-25 |title=Умерла актриса Вера Алентова — звезда фильма «Москва слезам не верит» |url=https://www.fontanka.ru/2025/12/25/76189546/ |access-date=2025-12-25 |website=ФОНТАНКА.ру |language=ru}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Brižita Bardo]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=28 December 2025 |title=Un corbillard quitte La Madrague, la villa de la star où elle est décédée ce matin |url=https://www.lefigaro.fr/cinema/en-direct-la-star-mondiale-du-cinema-brigitte-bardot-est-morte-a-l-age-de-91-ans-20251228 |access-date=28 December 2025 |website=Le Figaro |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2025-01-01,2025-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2025. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] [[Kategorija:2025. gads kino| ]] 2s99m9i8r40ilbnc1idju8rmcks9ebf 0 582081 4542056 4311283 2026-10-31T11:13:23Z Bendžamins 76862 4542056 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|9|23}} | birth_place = | caps1 = 19 | caps2 = 38 | caps3 = 56 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Vitene}} | currentclub = | goals1 = 1 | goals2 = 2 | goals3 = 2 | height = 194 | image = KevinVogt (cropped).jpg | caption = Kevins Fogts 2019. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalcaps1 = 5 | name = | playername = Kevins Fogts | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2010 | years2 = 2009—2012 | years3 = 2012—2014 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U20 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2011—2013 | years4 = 2014—2016 | caps4 = 55 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | years5 = 2016—2024 | caps5 = 193 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | years6 = 2020 | caps6 = 14 | goals6 = 0 | years7 = 2024—2025 | caps7 = 34 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 10 | goals8 = 0 }} '''Kevins Fogts''' ({{Val|de|Kevin Vogt}}, dzimis {{Dat|1991|9|23}}) ir [[Vācija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Fogts spēlē [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandā ''[[VfL Bochum]].'' Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandas ''[[FC Augsburg]]'', ''[[1. FC Köln]]'', ''[[TSG 1899 Hoffenheim]]'', ''[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]'', ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]'' un ''[[VfL Bochum]].'' == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fogts, Kevins}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]] [[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] cd2hc7woz0p0n7haztw3irt1y5ppz6u 0 582174 4542082 4480352 2026-10-31T11:51:56Z Bendžamins 76862 4542082 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|27}} | birth_place = | caps1 = 56 | caps2 = 9 | caps3 = 47 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Štutgarte}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 189 | image = Rani Khedira 2023.jpg | caption = Rāni Hedīra 2023. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | playername = Rāni Hedīra | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012–2014 | years2 = 2014 | years3 = 2014–2017 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2012–2013 | years4 = 2015–2016 | caps4 = 3 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] II | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | years5 = 2017–2021 | caps5 = 119 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | caps6 = 156 | years6 = 2021– | goals6 = 8 | nationalteam5 = {{fb|TUN}} | nationalyears5 = 2026 | nationalcaps5 = 6 | nationalgoals5 = 0 }}'''Rāni Hedīra''' ({{Val|de|Rani Khedira}}, dzimis {{Dat|1994|1|27}}) ir [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Hedīra spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''. Iepriekš pārstāvējis arī Vācijas komandas ''[[VfB Stuttgart]]'', ''[[RB Leipzig]]'' un ''[[FC Augsburg]]''. Rāni Hedīras vecākais brālis ir bijušais [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks [[Sāmi Hedīra]]. Pārstāvējis [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas futbola izlasi]] [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}}{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Hedīra, Rāni}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Tunisijas futbolisti]] [[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] tw9sx95kpmwks6211k7sczkhik3m8s9 0 582176 4541816 4283353 2026-10-30T17:53:23Z Bendžamins 76862 4541816 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|19}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 29 | caps3 = 12 | clubnumber = 32 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] II | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Leipciga}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]] | goals1 = 2 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 171 | image = LeonardoBittencourt (cropped).jpg | caption = Leonardo Bitenkurts 2019. gadā | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalyears2 = 2013—2015 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Leonardo Bitenkurts | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2012 | years2 = 2010—2012 | years3 = 2012—2013 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 5 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] | years5 = 2013—2015 | caps5 = 57 | goals5 = 5 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | years6 = 2015—2018 | caps6 = 67 | goals6 = 11 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | years7 = 2018—2020 | caps7 = 22 | goals7 = 1 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | years8 = 2019—2020 | caps8 = 28 | goals8 = 4 | clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | years9 = 2020—2026 | caps9 = 147 | goals9 = 12 | clubs10 = {{flaga|Vācija}} [[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]] | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Leonardo Žezuss Lureiru Bitenkurts''' ({{Val|de|Leonardo Jesus Loureiro Bittencourt}}, dzimis {{Dat|1993|12|19}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Bitenkurts pārstāv [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandu ''[[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]]''. Iepriekš spēlējis Vācijas komandās [[Dortmundes "Borussia"]], ''[[Hannover 96]]'', ''[[1. FC Köln]]'', ''[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]'' un [[Brēmenes "Werder"]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bitenkurts, Leonardo}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Saksijā dzimušie]] [[Kategorija:FC Energie Cottbus spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] d1ohkyjmrdtbc56y9paoo2nu9p1j5nb 0 582178 4542044 4320044 2026-10-31T11:01:26Z Bendžamins 76862 4542044 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|7}} | birth_place = | caps1 = 84 | caps2 = 6 | caps3 = 9 | clubnumber = 33 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SC Paderborn]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Dortmunde}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | goals1 = 36 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 188 | image = MarvinDucksch (cropped).jpg | caption = Mārvins Dukšs 2021. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | playername = Mārvins Dukšs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2016 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2014—2015 | nationalcaps3 = 15 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | nationalteam5 = {{fb|GER}} | nationalyears3 = 2010—2011 | nationalyears4 = 2012 | nationalyears5 = 2023 | years4 = 2016—2018 | caps4 = 10 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Holstein Kiel]] | years5 = 2017—2018 | caps5 = 49 | goals5 = 23 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]] | years6 = 2018—2019 | caps6 = 16 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] | years7 = 2019—2021 | caps7 = 66 | goals7 = 32 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | years8 = 2021—2025 | caps8 = 128 | goals8 = 52 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | years9 = 2025— | caps9 = 40 | goals9 = 10 }} '''Mārvins Dukšs''' ({{Val|de|Marvin Ducksch}}, dzimis {{Dat|1994|3|7}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Dukšs spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''. Iepriekš spēlējis Vācijas komandās [[Dortmundes "Borussia"]], ''[[SC Paderborn 07|SC Paderborn]]'', ''[[FC St. Pauli]]'', [[Ķīles "Holstein"]], ''[[Fortuna Düsseldorf]]'', ''[[Hannover 96]]'' un [[Brēmenes "Werder"]]. [[Vācijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dukšs, Mārvins}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:SC Paderborn 07 spēlētāji]] [[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]] [[Kategorija:Ķīles "Holstein" spēlētāji]] [[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]] pwjxxwfll370ia2vnrkozo5uijcezir 0 583007 4541782 4482009 2026-10-30T16:54:23Z Bendžamins 76862 4541782 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|31}} | birth_place = | caps1 = 2 | caps2 = 0 | caps3 = 105 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Atenas de San Carlos|Atenas]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | height = 184 | image = Mathías Olivera WC2022.jpg | caption = Matiass Olivera 2022. gadā | nationalcaps2 = 28 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U18 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalyears2 = 2015—2017 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Matiass Olivera | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2017 | years3 = 2017—2022 | nationalcaps3 = 40 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|URU}} | nationalyears3 = 2022— | years4 = 2018—2019 | caps4 = 15 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Alvasetes "Balompie"|Albacete]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years5 = 2022— | caps5 = 116 | goals5 = 3 }} '''Matiass Olivera Miramontess''' ({{Val|es|Mathías Olivera Miramontes}}, dzimis {{Dat|1997|10|31}}) ir [[Urugvaja]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Olivera spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā ''[[SSC Napoli|Napoli]]''. Pārstāvējis arī Urugvajas komandu ''[[Club Nacional de Football|Nacional]]'' un Spānijas komandas ''[[Getafe CF|Getafe]]'' un [[Alvasetes "Balompie"]]. [[Urugvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Napoli''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024—25]] * [[Supercoppa Italiana]]: 2025—26 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Olivera, Matiass}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Alvasetes "Balompie" spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2no25mr40pwfgbcir7yg830yr3w86p2 0 584897 4541708 4396113 2026-10-30T15:09:33Z Bendžamins 76862 4541708 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|20}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 23 | caps3 = 14 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh-2 Zaporizhzhia|Metalurh-2 Zaporizhzhia]] | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh Zaporizhzhia|Metalurh Zaporizhzhia]] | clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | countryofbirth = {{vieta|Ukraina|Viļņanska}} | currentclub = {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec|Jablonec]] | goals1 = 1 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Sobol asse rcsa 2425.jpg | caption = Eduards Soboļs 2024. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U16 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17 | nationalyears2 = 2010—2012 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Eduards Soboļs | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2011 | years2 = 2011—2013 | years3 = 2013—2021 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 15 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 29 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18 | nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19 | nationalteam5 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21 | nationalteam6 = {{fb|UKR}} | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2012—2014 | nationalyears5 = 2012 | nationalyears6 = 2016— | years4 = 2014—2015 | caps4 = 15 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh Donetsk|Metalurh Donetsk]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]] | years5 = 2015—2016 | caps5 = 21 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]] | caps6 = 21 | years6 = 2016—2017 | goals6 = 1 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] | years7 = 2017—2018 | caps7 = 20 | goals7 = 1 | years8 = 2018—2019 | caps8 = 21 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec|Jablonec]] | goals8 = 1 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | years9 = 2019—2021 | caps9 = 56 | goals9 = 2 | clubs10 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | years10 = 2021—2023 | caps10 = 37 | goals10 = 2 | clubs11 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] | years11 = 2023—2026 | caps11 = 28 | goals11 = 0 | clubs12 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | years12 = 2024 | caps12 = 13 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec|Jablonec]] | years13 = 2026— | caps13 = 12 | goals13 = 1 }} '''Eduards Soboļs''' ({{Val|uk|Едуард Со́боль}}, dzimis {{Dat|1995|4|20}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Soboļs spēlē [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[FK Jablonec|Jablonec]]''. Iepriekš spēlējis Ukrainas komandās [[Zaporižjas "Metalurh"]], [[Doneckas "Šahtar"]], [[Harkivas "Metalist"]] un "[[Luhanskas "Zorya"]], Čehijas komandā [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]], Beļģijas komandās ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'' un ''[[KRC Genk|Genk]]'', kā arī Francijas komandā [[Strasbūras "Racing"]]. [[Ukrainas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2012—13, 2013—14 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2012—13 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2012, 2013, 2014 '''Slavia Prague''' * [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]: 2017—18 '''Club Brugge''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2019—20, 2020—21, 2021—22 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Soboļs, Eduards}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Zaporižjas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Luhanskas "Zorya" spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Slavia" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 2gtjlk7cm3xvj8gldqvnay0wfu2cj8v 0 586751 4541668 4465436 2026-10-30T14:25:00Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4541668 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Irēna Folkmane | attēls = Irēna Folkmane 1993.jpg | apraksts = Irēna Folkmane 1993. gadā | amats = [[5. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{Dat|1993|07|06|N}} | term_beigas = {{Dat|1995|11|06|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] * [[Andris Šķēle]] | dzim_dati = {{dat|1941|6|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecpiebalga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|4|13|1941|6|10}} | apglabāts = Bauskas kapi | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] * [[Latvijas Zemnieku savienība]] | tēvs = Ādams Rusiņš | dzīvesb = [[Indulis Folkmanis]] | bērni = * Ivo Folkmanis * Jānis Folkmanis }} '''Irēna Folkmane''' (dzimusi '''Irēna Rusiņa''' {{dat|1941|6|10}} [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], mirusi {{dat|2018|4|13}}) bija [[Latvija]]s ierēdne un politiķe. Bijusi [[5. Saeima]]s deputāte un [[Daugavpils]] pašvaldības deputāte vairākos domes sasaukumos. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1941. gada 10. jūnijā [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], viņas tēvs bijis dzirnavnieks Ādams Rusiņš, brālis diriģents Alberts Rusiņš. No 1983. līdz 2009. gadam strādājusi par [[Daugavpils pilsētas dome]]s Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju. Bija precējusies ar tēlnieku [[Indulis Folkmanis|Induli Folkmani]]. Laulībā dzimis tēlnieks Ivo Folkmanis un preses darbinieks Jānis Folkmanis. === Politiskā darbība === 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] par [[5. Saeima]]s deputāti no saraksta "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]", darbojās arī kā [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. 1995. gadā I. Folkmani ievēlēja par Saeimas sekretāra biedru. Tajā pašā gadā viņa kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] saraksta "Tautsaimnieks", taču netika ievēlēta. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Daugavpils dome|Daugavpils domē]] no [[LSDSP]] saraksta, nebūdama šīs partijas biedre. 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta, netika ievēlēta. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] vēlreiz ievēlēta Daugavpils pilsētas domē, šoreiz no partijas "[[Latgales Gaisma]]" saraksta, nebūdama partijas biedre. 2003. gadā nolikusi Daugavpils domes deputātes mandātu, bet [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēta Daugavpils domē no "Latgales Gaismas". Mirusi 2018. gada 13. aprīlī. Apbedīta Bauskas kapos 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4452|title=Latgales dati - Irēna Folkmane}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Folkmane, Irēna}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] p3cu2tsfzi9zsa9kil8pwfaaohcpa7t 0 590647 4541795 4502384 2026-10-30T17:30:58Z Bendžamins 76862 4541795 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|2|29}} | birth_place = | caps1 = 35 | caps2 = 24 | caps3 = 1 | clubnumber = 45 | clubs1 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Minskas "Energetik-BGU"|Energetik-BGU]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] B | countryofbirth = {{vieta|Uzbekistāna|Taškenta}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 4 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Abdukodir Khusanov (cropped).jpg | caption = Abdukodirs Husanovs 2025. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U19 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = Abdukodirs Husanovs | playername = Sebastjans Šimaņskis | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2023—2025 | years3 = 2024 | nationalcaps3 = 13 | nationalcaps4 = 9 | nationalcaps5 = 33 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U23 | nationalteam5 = {{fb|UZB}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2023— | nationalyears5 = 2023— | years4 = 2025— | caps4 = 32 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals4 = 1 }} '''Abdukodirs Hikmatovičs Husanovs''' ({{Val|uz|Abduqodir Xikmatjon oʻgʻli Xusanov}}, dzimis {{Dat|2004|2|29}}) ir [[Uzbeki|uzbeku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Uzbekistānas futbola izlase|Uzbekistānas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Husanovs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Baltkrievijas komandu [[Minskas "Energetik-BGU"]] un Francijas komandu ''[[RC Lens|Lens]]''. [[Uzbekistānas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]], [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> *[[Anglijas Līgas kauss|EFL Cup]]: 2025–26<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cy030p56zx4t|title=Carabao Cup final: Nico O'Reilly double helps Man City beat Arsenal at Wembley|first=Phil|last=McNulty|website=BBC Sport}}</ref> '''Uzbekistānas U20 izlase''' *[[AFC U-20 Āzijas kauss]]: 2023 '''Uzbekistānas U23 izlase''' *[[AFC U-23 Āzijas kauss]] finālists: 2024 '''Uzbekistāna''' *[[CAFA Nāciju kauss]]: 2025; finālists: 2023 *[[FIFA Sērija]]: 2026 '''Individuālie sasniegumi''' *[[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] Āzijas zvaigžņu izlase: 2023, 2025<ref>{{cite web |url=https://iffhs.com/posts/3332 |title=IFFHS MEN'S AFC TEAM 2023 |publisher=IFFHS |date=20 January 2024 |access-date=2025-01-15 |archive-date=2026-04-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416213616/https://iffhs.com/posts/3332 }}</ref><ref>{{cite web |url=https://iffhs.com/posts/4885 |title=IFFHS TEAMS OF THE YEAR 2025 |publisher=IFFHS |date=2026-01-26 |access-date=2026-01-26 |archive-date=2026-01-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260127122701/https://iffhs.com/posts/4885 }}</ref> *[[FIFA Sērija]]s turnīra labākais spēlētājs: 2026 '''Ordeņi''' * Ordenis "Kelajak Bunyodkori": 2023<ref>{{Cite web |date=25 August 2023 |title=O'zbekiston Respublikasi mustaqilligining o'ttiz ikki yilligi munosabati bilan yuqori natijalarga erishgan sportchi va murabbiylardan bir guruhini mukofotlash to'g'risida |trans-title=On awarding a group of athletes and coaches who have achieved high results on the occasion of the thirty-second anniversary of the independence of the Republic of Uzbekistan |url=https://president.uz/oz/lists/view/6617 |access-date=16 January 2025 |website=[[President of Uzbekistan|president.uz]] |language=uz |archive-date=29 July 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240729231449/https://president.uz/oz/lists/view/6617 |url-status= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Uzbekistānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Husanovs, Abdukodirs}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Uzbekistānas futbolisti]] [[Kategorija:Uzbekistānas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Minskas "Energetik-BGU" spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] efsjt8825piar1whx9ol7r0pok09kgp 0 592331 4541984 4344496 2026-10-31T08:32:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541984 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Gadu navigācija|2067}} '''2067. gads''' ({{Rom sk gadam|2067}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[sestdiena|sestdienā]]. == Gaidāmie notikumi == * 15. februāris — Tiek pieņemts, ka autortiesību termiņš skaņas ierakstiem netiks pagarināts. Visi skaņas ieraksti, kas veikti pirms 1972. gada 15. februāra, nonāks ASV publiskajā lietošanā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://copyright.cornell.edu/resources/publicdomain.cfm |title=Copyright Term and the Public Domain in the United States, 1 January 2011 |publisher=[[Cornell Law School]] |accessdate=September 15, 2011 |archive-date={{dat|2011|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110411050138/http://copyright.cornell.edu/resources/publicdomain.cfm}}{{en ikona}}</ref> * [[Oktobris]] — [[METI]] ziņojums [[Kosmiskais zvans 1]], kas 1999. gadā tika nosūtīts no 70 metru [[Eipatorijas planetārais radars|Eipatorijas planetārā radara]], sasniegs zvaigzni [[Gliese 777]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:2067. gads| ]] 9isnp0qya7ovk5ckfw4xw4octorng0o 0 593550 4541975 4448359 2026-10-31T07:57:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541975 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās | Logo = 2025 European Athletics Indoor Championships logo.png | Izmērs = 200 | Stadions = ''Omnisport Apeldoorn'' | Norises vieta = {{vieta|Nīderlande|Apeldorna}} | Laiks = 6.—9. marts | Valstu skaits = | Disciplīnas = 27 | Iepriekšējais = [[2023. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Stambula 2023]] | Nākamais = ''[[2027. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Valensija 2027]]'' }} '''2025. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās]]''' notika ''[[Omnisport Apeldoorn]]'' arēnā [[Apeldorna|Apeldornā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], no 2025. gada 6. līdz 9. martam. Tas bija 38. [[Eiropa]]s čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] telpās. Četru dienu ilgās sacensībās tika sadalīti 27 medaļu komplekti (13 disciplīnās vīriešiem, 13 sievietēm un jauktajā stafetē). Apeldorna par čempionāta norises vietu tika apstiprināta [[Eiropas Vieglatlētikas asociācija]]s padomes sanāksmē {{dat|2022|5|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/apeldoorn-awarded-the-2025-european-athletics-indoor-championships |title=Apeldoorn awarded the 2025 European Athletics Indoor Championships |language=en |date={{dat|2022|5|6|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2025|3|5||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230528195159/https://www.european-athletics.com/news/apeldoorn-awarded-the-2025-european-athletics-indoor-championships}}</ref> Tā bija trešā reize, kad Nīderlande rīkoja Eiropas čempionātu telpās, iepriekš tas šajā valstī aizvadīts arī [[1973. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1973. gadā]] [[Roterdama|Roterdamā]] un [[1989. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1989. gadā]] [[Hāga|Hāgā]]. 2024. gada martā par turnīra direktori iecelta bijusī vieglatlēte [[Dafne Shipersa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2511653-oud-topsprintster-schippers-toernooidirecteur-ek-indoor-in-apeldoorn |title=Oud-topsprintster Schippers toernooidirecteur EK indoor in Apeldoorn |language=nl |date={{dat|2024|3|6|N|bez}}|website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2025|3|5||bez}}}}</ref> Visvairāk zelta medaļu (7) izcīnīja mājinieki — Nīderlandes vieglatlēti. Viņi ieguva arī visvairāk medaļu kopumā — deviņas. No Latvijas vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza kārtslēcējs [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu. == Sacensību kalendārs == ''Sacensību sākuma laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas laika]] ([[UTC+2]])''.<ref name="schedule">{{Tīmekļa atsauce |url=https://apeldoorn2025.nl/app/uploads/EKA-Schedule-v2.jpg |title=Competition Schedule European Athletics Indoor Championships Apeldoorn 2025 |access-date={{dat|2025|3|5||bez}} |website=apeldoorn2025.nl |language=en |archive-date={{dat|2024|11|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241107235445/https://apeldoorn2025.nl/app/uploads/EKA-Schedule-v2.jpg }}</ref> {|class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%;position:relative; line-height:1.6em;" width=40% |- |bgcolor="#D0A9F5" align=center|Q||Kvalifikācija |bgcolor="#D0A9F5" align=center|R1||1. kārta |bgcolor="#D9FFB2" align=center|SF||Pusfināls |bgcolor="#FFDF80" align=center|F||Fināls |- |colspan=10 align=center|R = rīta sesija, V = vakara sesija |} {{col-begin}} {{col-2}} {|class="wikitable mw-datatable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; line-height:1.5em;" |+Vīrieši<ref name="schedule"/> |- align="center" ! Datums → || width="60px" colspan=1|6. marts || width="80px" colspan=4|7. marts || width="80px" colspan=4|8. marts || width="80px" colspan=2|9. marts |- ! Disciplīna ↓ || width="40px"|V || width="40px" colspan=2|R || width="40px" colspan=2|V || width="40px" colspan=2|R || width="40px" colspan=2|V || width="40px"|R || width="40px"|V |- align="center" | align="left"| 60 m || || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2"|SF || bgcolor="#FFDF80"|F || || |- align="center" | align="left"| 400 m || || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || || |- align="center" | align="left"| 800 m || || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || ||bgcolor="#FFDF80"|F |- align="center" | align="left"| 1500 m || bgcolor="#D0A9F5"|R1 || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || || |- align="center" | align="left"| 3000 m || || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || colspan=2| || || bgcolor="#FFDF80"|F |- align="center" | align="left"| 60 m/b || bgcolor="#D0A9F5"|R1 || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || || |- align="center" | align="left"| 4×400 m stafete || || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || || bgcolor="#FFDF80"|F |- align="center" | align="left"| Augstlēkšana || bgcolor="#D0A9F5"|Q || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || || |- align="center" | align="left"| Kārtslēkšana || || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|Q || colspan=2| || colspan=2| || || bgcolor="#FFDF80" | F |- align="center" | align="left"| Tāllēkšana || bgcolor="#D0A9F5"|Q || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || || |- align="center" | align="left"| Trīssoļlēkšana || || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|Q || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || || |- align="center" | align="left"| Lodes grūšana || || colspan=2| || colspan=2| ||colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" |Q || bgcolor="#FFDF80"|F |- align="center" | align="left"| Septiņcīņa || ||bgcolor="#FFDF80" colspan=8|F || || |} {{col-2}} {|class="wikitable mw-datatable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; line-height:1.5em;" |+Sievietes<ref name="schedule"/> |- align="center" ! Datums → || width="60px" colspan=1|6. marts || width="80px" colspan=4|7. marts || width="80px" colspan=4|8. marts || width="80px" colspan=4|9. marts |- ! Disciplīna ↓ || width="40px"|V || width="40px" colspan=2|R || width="40px" colspan=2|V || width="40px" colspan=2|R || width="40px" colspan=2|V || width="40px"|R || width="40px"colspan=3|V |- align="center" | align="left"| 60 m || || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| ||bgcolor="#D0A9F5" |R1 || bgcolor="#D9FFB2"|SF || bgcolor="#FFDF80"|F |- align="center" | align="left"| 400 m || || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || || colspan=2| |- align="center" | align="left"| 800 m || || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || ||bgcolor="#FFDF80"colspan=2|F |- align="center" | align="left"| 1500 m || bgcolor="#D0A9F5"|R1 || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || || colspan=2| |- align="center" | align="left"| 3000 m || || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || colspan=2| || || bgcolor="#FFDF80"colspan=2|F |- align="center" | align="left"| 60 m/b || bgcolor="#D0A9F5"|R1 || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || || colspan=2| |- align="center" | align="left"| 4×400 m stafete || || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align="center" | align="left"| Augstlēkšana || || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|Q || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align="center" | align="left"| Kārtslēkšana || bgcolor="#D0A9F5"|Q || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || || colspan=2| |- align="center" | align="left"| Tāllēkšana || || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|Q || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || || colspan=2| |- align="center" | align="left"| Trīssoļlēkšana || bgcolor="#D0A9F5"|Q || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || || colspan=2| |- align="center" | align="left"| Lodes grūšana || || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|Q || colspan=2| || ||bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align="center" | align="left"| Pieccīņa || || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=3|F |} {{col-end}} {{col-begin}} {{col-2}} {|class="wikitable mw-datatable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; line-height:1.5em;" |+Jaukti<ref name="schedule"/> |- align="center" ! Datums → || width="60px" colspan=1|6. marts || width="80px" colspan=4|7. marts || width="80px" colspan=4|8. marts || width="80px" colspan=2|9. marts |- ! Disciplīna ↓ || width="40px"|V || width="40px" colspan=2|R || width="40px" colspan=2|V || width="40px" colspan=2|R || width="40px" colspan=2|V || width="40px"|R || width="40px"|V |- align="center" | align="left"| 4×400 m stafete ||bgcolor="#FFDF80"|F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || || |} {|class="wikitable collapsible collapsed" style="border:0; position:relative; font-size:100%;" |+Detalizēts sacensību kalendārs<ref name="schedule"/> |- ! colspan=4|1. diena — 6. marts |- ! style="width:5em"|Laiks !! Disciplīna !! Dzimums || Kārta |- | align=center|19:20 || Augstlēkšana || align=center|V || Kvalifikācija |- | align=center|19:35 || Trīssoļlēkšana || align=center|S || Kvalifikācija |- | align=center|20:05 || Kārtslēkšana || align=center|S || Kvalifikācija |- | align=center|20:10 || 1500 metri || align=center|S || 1. kārta |- | align=center|20:55 || 1500 metri || align=center|V || 1. kārta |- | align=center|21:30 || Tāllēkšana || align=center|V || Kvalifikācija |- | align=center|21:50 || 60 metru barjerskrējiens || align=center|S || 1. kārta |- | align=center|22:17 || 60 metru barjerskrējiens || align=center|V || 1. kārta |- | align=center|22:50 || 4x400 metru stafete || align=center|Jaukti ||'''Fināls''' |- ! colspan=4|2. diena — 7. marts |- ! Laiks !! Disciplīna !! Dzimums || Kārta |- | align=center|10:30 || 60 metri || align=center|V ||Septiņcīņa |- | align=center|11:05 || Tāllēkšana || align=center|V ||Septiņcīņa |- | align=center|11:15 || 800 metri || align=center|S ||1. kārta |- | align=center|12:00 || Augstlēkšana || align=center|S ||Kvalifikācija |- | align=center|12:05 || 800 metri || align=center|V ||1. kārta |- | align=center|12:42 || Tāllēkšana || align=center|S ||Kvalifikācija |- | align=center|12:55 || 400 metri || align=center|S ||1. kārta |- | align=center|13:45 || 400 metri || align=center|V ||1. kārta |- | align=center|13:58 || Lodes grūšana || align=center|V ||Septiņcīņa |- | align=center|14:40 || Trīssoļlēkšana || align=center|V ||Kvalifikācija |- | align=center|14:45 || 60 metru barjerskrējiens || align=center|S ||Pusfināli |- | align=center|15:05 || 60 metru barjerskrējiens || align=center|V ||Pusfināli |- !colspan=4| |- | align=center|19:50 || Trīssoļlēkšana || align=center|S ||'''Fināls''' |- | align=center|20:00 || Augstlēkšana || align=center|V || Septiņcīņa |- | align=center|20:05 || Kārtslēkšana || align=center|V || Kvalifikācija |- | align=center|20:58 || 400 metri || align=center|S ||Pusfināli |- | align=center|21:19 || 400 metri || align=center|V ||Pusfināli |- | align=center|21:34 || Tāllēkšana || align=center|V ||'''Fināls''' |- | align=center|22:00 || 1500 metri || align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|22:15 || 1500 metri || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|22:43 || 60 metru barjerskrējiens || align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|22:53 || 60 metru barjerskrējiens || align=center|V || '''Fināls''' |- ! colspan=4|3. diena — 8. marts |- ! Laiks !! Disciplīna !! Dzimums || Kārta |- | align=center|11:00 || 60 metru barjerskrējiens|| align=center|V ||Septiņcīņa |- | align=center|11:20 || 3000 metri || align=center|S ||1. kārta |- | align=center|11:50 || Lodes grūšana || align=center|S ||Kvalifikācija |- | align=center|12:00 || Kārtslēkšana || align=center|V || Septiņcīņa |- | align=center|13:00 || 60 metri || align=center|V || 1. kārta |- | align=center|13:45 || 3000 metri || align=center|V || 1. kārta |- !colspan=4| |- | align=center|19:40 || Trīssoļlēkšana || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|20:10 || 60 metri || align=center|V || Pusfināli |- | align=center|20:35 || Kārtslēkšana || align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|20:53 || 800 metri || align=center|S || Pusfināli |- | align=center|21:09 || Augstlēkšana || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|21:29 || 800 metri || align=center|V || Pusfināli |- | align=center|21:29 || Tāllēkšana || align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|21:45 || 1000 metri || align=center|V || '''Septiņcīņas fināls''' |- | align=center|22:10 || 400 metri || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|22:40 || 60 metri || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|22:50 || 400 metri || align=center|S || '''Fināls''' |- ! colspan=4|4. diena — 9. marts |- ! Laiks !! Disciplīna !! Dzimums || Kārta |- | align=center|10:00 || 60 metru barjerskrējiens || align=center|S ||Pieccīņa |- | align=center|10:50 || Augstlēkšana || align=center|S ||Pieccīņa |- | align=center|11:05 || Lodes grūšana || align=center|V || Kvalifikācija |- | align=center|13:00 || 60 metri || align=center|V ||1. kārta |- | align=center|13:21 || Lodes grūšana || align=center|S ||Pieccīņa |- !colspan=4| |- | align=center|16:10 || Tāllēkšana || align=center|S ||Pieccīņa |- | align=center|17:00 || Kārtslēkšana || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|17:05 || 60 metri || align=center|S || Pusfināli |- | align=center|17:28 || Lodes grūšana || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|17:33 || 800 metri || align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|17:50 || 3000 metri || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|18:05 || Augstlēkšana || align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|18:27 || 800 metri || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|18:36 || 3000 metri || align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|18:52 || Lodes grūšana || align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|19:03 || 800 metri || align=center|S || '''Pieccīņas fināls''' |- | align=center|19:24 || 4x400 metru stafete || align=center|V || '''Fināls''' |- | align=center|19:37 || 60 metri|| align=center|S || '''Fināls''' |- | align=center|19:50 || 4x400 meteru stafete|| align=center|S || '''Fināls''' |} {{col-end}} == Rezultāti == === Vīrieši === {|{{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 60 m | {{flagathlete|[[Džerimaija Azu]]|GBR}} || 6,49 EL PB | {{flagathlete|[[Henriks Lāšons (vieglatlēts)|Henriks Lāšons]]|SWE}} || 6,52 '''NR''' | {{flagathlete|[[Endrū Robertsons (vieglatlēts)|Endrū Robertsons]]|GBR}} || 6,55 SB |- | 400 m | {{flagathlete|[[Atila Molnārs]]|HUN}} || 45,25 | {{flagathlete|[[Maksimilians Šveds]]|POL}} || 45,31 '''EU23R''' '''NR''' | {{flagathlete|[[Žimī Sudrils]]|FRA}} || 45,59 PB |- | 800 m | {{flagathlete|[[Samuels Čapls]]|NED}} || 1:44,88 '''NR''' | {{flagathlete|[[Eliots Krestans]]|BEL}} || 1:44,92 | {{flagathlete|[[Marks Inglišs]]|IRL}} || 1:45,46 |- | 1500 m | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:36,56 | {{flagathlete|[[Azedins Abzs]]|FRA}} || 3:36,92 | {{flagathlete|[[Īzaks Naders]]|POR}} || 3:37,10 |- | 3000 m | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 7:48,37 SB | {{flagathlete|[[Džordžs Milss]]|GBR}} || 7:49,41 | {{flagathlete|[[Azedins Abzs]]|FRA}} || 7:50,48 |- | 60 m/b | {{flagathlete|[[Jakubs Šimaņskis]]|POL}} || 7,43 | {{flagathlete|[[Vijems Belosjans]]|FRA}} || 7,45 | {{flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 7,50 |- | 4x400 m stafete | {{NED}}<br>[[Jūdžīns Omalla]]<br>[[Niks Smits]]<br>[[Isaja Kleins Ikinks]]<br>[[Tonijs van Dīpens]] || 3:04,95 EL | {{ESP}}<br>[[Markels Fernandess]]<br>[[Manuels Giharro]]<br>[[Oskars Usiljoss]]<br>[[Bernats Erta]] || 3:05,18 '''NR''' | {{BEL}}<br>[[Žiljēns Vatrēns]]<br>[[Kristians Igvasels]]<br>[[Florāns Mabils]]<br>[[Džonatans Sakors]] || 3:05,18 SB |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Olehs Doroščuks]]|UKR}} || 2,34 WL PB | {{flagathlete|[[Jans Štefela]]|CZE}} || 2,29 | {{flagathlete|[[Mateo Sjoli]]|ITA}} || 2,29 PB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Emanuils Karalis]]|GRE}} <hr>{{flagathlete|[[Meno Vlons]]|NED}} || 5,90<hr>5,90 SB | colspan=2 align=center|''nav piešķirta'' | {{flagathlete|[[Sondre Gutormsens]]|NOR}} || 5,90 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Božidars Sarabojukovs]]|BUL}} || 8,13 | {{flagathlete|[[Matija Furlāni]]|ITA}} || 8,12 | {{flagathlete|[[Lesters Leskajs]]|ESP}} || 8,12 SB |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Andi Diass Ernandess]]|ITA}} || 17,71 WL | {{flagathlete|[[Makss Hess]]|GER}} || 17,43 SB | {{flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,19 |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Andrejs Toaders]]|ROU}} || 21,27 '''NR''' | {{flagathlete|[[Viktors Pētešons]]|SWE}} || 21,04 | {{flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 20,75 |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Sanders Skotheims]]|NOR}} || 6558 '''ER''' '''CR''' WL | {{flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 6506 '''NR''' | {{flagathlete|[[Tils Šteinforts]]|GER}} || 6388 '''NR''' |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {|{{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 60 m | {{flagathlete|[[Zajnaba Doso]]|ITA}} || 7,01 WL '''NR''' | {{flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 7,02 SB | {{flagathlete|[[Patrīcija van der Vekena]]|LUX}} || 7,06 '''<nowiki>=</nowiki>NR''' |- | 400 m | {{flagathlete|[[Līke Klavere]]|NED}} || 50,38 EL | {{flagathlete|[[Henriete Jēgere]]|NOR}} || 50,45 | {{flagathlete|[[Paula Sevilja]]|ESP}} || 50,99 '''<nowiki>=</nowiki>NR''' |- | 800 m | {{flagathlete|[[Anna Velgoša]]|POL}} || 2:02,09 | {{flagathlete|[[Klāra Libermana]]|FRA}} || 2:02,32 | {{flagathlete|[[Anita Horvata]]|SLO}} || 2:02,52 |- | 1500 m | {{flagathlete|[[Agate Gijemo]]|FRA}} || 4:07,23 | {{flagathlete|[[Salome Afonso]]|POR}} || 4:07,66 | {{flagathlete|[[Revī Volkota-Nolana]]|GBR}} || 4:08,45 |- | 3000 m | {{flagathlete|[[Sāra Hīlija]]|IRL}} || 8:52,86 | {{flagathlete|[[Melisa Kortnija-Braienta]]|GBR}} || 8:52,92 | {{flagathlete|[[Salome Afonso]]|POR}} || 8:53,42 |- | 60 m/b | {{flagathlete|[[Ditadži Kambundži]]|SUI}} || 7,67 '''ER''' '''ČR''' WL | {{flagathlete|[[Nadīne Visere]]|NED}} || 7,72 '''NR''' | {{flagathlete|[[Pia Skšišovska]]|POL}} || 7,83 SB |- | 4x400 m stafete | {{NED}}<br>[[Līke Klavere]]<br>[[Nina Franke]]<br>[[Kateleina Pētersa]]<br>[[Femke Bola]] || 3:24,34 '''CR''' WL '''NR''' | {{GBR}}<br>[[Laina Nīlsena]]<br>[[Hanna Kellija]]<br>[[Emilija Ņūnema]]<br>[[Embera Anninga]] || 3:24,89 '''NR''' | {{CZE}}<br>[[Lada Vondrova]]<br>[[Nikoleta Jīhova]]<br>[[Tereza Petržilkova]]<br>[[Lurdesa Glorija Manuela]] || 3:25,31 '''NR''' |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 1,99 | {{flagathlete|[[Angelina Topiča]]|SRB}} || 1,95 | {{flagathlete|[[Engla Nilsone]]|SWE}} || 1,92 PB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Angelika Mozere]]|SUI}} || 4,80 SB | {{flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75 SB | {{flagathlete|[[Marī Žilī Bonēna]]|FRA}} || 4,70 |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Larisa Japikīno]]|ITA}} || 6,94 SB | {{flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6,90 '''NR''' | {{flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 6,88 |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Ana Peleteiro-Kompaore]]|ESP}}|| 14,37 EL | {{flagathlete|[[Diana Ana Marija Jona]]|ROU}}|| 14,31 PB | {{flagathlete|[[Senni Salminena]]|FIN}}|| 13,99 |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,69 WL '''NR''' | {{flagathlete|[[Jemisi Ogunleje]]|GER}} || 19,56 | {{flagathlete|[[Auriola Dongmo]]|POR}} || 19,26 SB |- | Pieccīņa | {{flagathlete|[[Sāga Vanninena]]|FIN}} || 4922 '''EU23R''' WL '''NR''' | {{flagathlete|[[Sofija Doktere]]|NED}} || 4826 PB | {{flagathlete|[[Keita O'Konora]]|IRL}} || 4781 '''NR''' |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {|{{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x400 m stafete | {{NED}}<br />[[Niks Smits]]<br />[[Eveline Sālberga]]<br />[[Tonijs van Dīpens]]<br />[[Femke Bola]] || 3:15,63 '''ČR''' SB | {{BEL}}<br />[[Žiljēns Vatrēns]]<br />[[Imke Vervāta]]<br />[[Kristians Igvasels]]<br />[[Helena Ponete]] || 3:16,19 | {{GBR2}}<br />[[Elesteirs Čelmerss]]<br />[[Emilija Ņūnema]]<br />[[Džošua Foldss]]<br />[[Laina Nīlsena]] || 3:16,49 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = NED | show_limit = | remaining_link = | flag_template = | event = | team = | gold_NED = 7 | silver_NED = 2 | bronze_NED = 0 | host_NED = yes | gold_ITA = 3 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 2 | gold_NOR = 3 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1 | gold_SUI = 2 | silver_SUI = 3 | bronze_SUI = 0 | gold_POL = 2 | silver_POL = 1 | bronze_POL = 1 | gold_UKR = 2 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 0 | gold_FRA = 1 | silver_FRA = 3 | bronze_FRA = 4 | gold_GBR = 1 | silver_GBR = 3 | bronze_GBR = 3 | gold_ESP = 1 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 2 | gold_ROU = 1 | silver_ROU = 1 | bronze_ROU = 0 | gold_IRL = 1 | silver_IRL = 0 | bronze_IRL = 2 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 0 | bronze_FIN = 1 | gold_BUL = 1 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 0 | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 0 | bronze_GRE = 0 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 0 | gold_GER = 0 | silver_GER = 2 | bronze_GER = 2 | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 2 | bronze_BEL = 1 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 2 | bronze_SWE = 1 | gold_POR = 0 | silver_POR = 1 | bronze_POR = 3 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 2 | gold_SLO = 0 | silver_SLO = 1 | bronze_SLO = 1 | gold_SRB = 0 | silver_SRB = 1 | bronze_SRB = 0 | gold_LUX = 0 | silver_LUX = 0 | bronze_LUX = 1 }} == Latvijas sportisti == Latviju šajā čempionātā pārstāv trīs vieglatlēti: skrējēja [[Agate Caune]] 3000 metru distancē, augstlēcēja [[Patrīcija Jansone]] un kārtslēcējs [[Valters Kreišs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5372/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-eiropas-cempionata-telpas-un-eiropas-kausam-mesanu-disciplinas |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Eiropas čempionātā telpās un Eiropas kausam mešanu disciplīnās |date={{dat|2025|2|25|N|bez}}|website=athletics.lv |accessdate={{dat|2025|3|5||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- | [[Valters Kreišs]] || Kārtslēkšana || 6. || 5,70 m |- | [[Patrīcija Jansone]] || Augstlēkšana || 18. || 1,80 m |- | [[Agate Caune]] || 3000 m || 22. || 9:22,00 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://apeldoorn2025.nl/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250317133218/https://apeldoorn2025.nl/ |date={{dat|2025|03|17||bez}} }} {{en ikona}} {{nl ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2025. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās]] [[Kategorija:Vieglatlētika Nīderlandē]] tmfn2i865ncwwlrporqzk4x0x3zoff3 0 595302 4541665 4458152 2026-10-30T14:19:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541665 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ģedimins Petraitis | vārds_orig = ''Gediminas Petraitis'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1989 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Kauņa|td=Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[lietuvietis]] | nodarbošanās = basketbola tiesnesis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ģedimins Petraitis''' ({{val|lt|Gediminas Petraitis}}; dzimis {{dat|1989|2|5}} [[Kauņa|Kauņā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] izcelsmas [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis. Viņš tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā. Pirms kļūšanas par tiesnesi profesionālajā basketbolā viņš trīs sezonas strādāja par basketbola tiesnesi [[NCAA]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbra.net/nba-officials/referee-biographies/gediminas-petraitis/|title=Gediminas Petraitis|website=NBRA|access-date=2025-03-25|language=en-US|archive-date=2025-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20250208161043/https://www.nbra.net/nba-officials/referee-biographies/gediminas-petraitis/}}</ref> Strādājis arī kā starptautiskais tiesnesis, tostarp tiesājis [[FIBA]] jaunatnes čempionātos. Tiesājis arī [[G Līga|G Līgā]], bet NBA debitēja 2014. gadā, vadot spēli starp [[Klīvlendas "Cavaliers"]] un [[Atlantas "Hawks"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketball-reference.com/boxscores/201411150CLE.html|title=Hawks vs Cavaliers, November 15, 2014|website=Basketball-Reference.com|access-date=2025-03-25|language=en}}</ref> Viņa tēvs Vidmatas Petraitis arī bija koledžas basketbola tiesnesis. G. Petraitis kļuva par ASV pilsoni 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.in/nba/story/_/id/14423428/nba-referee-gediminas-petraitis-becomes-naturalized-us-citizen|title=Ref Petraitis becomes naturalized U.S. citizen|website=ESPN|access-date=2025-03-25|date=2015-12-22|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{basketbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Petraitis, Ģedimins}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kauņā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas cilvēki]] [[Kategorija:Basketbola tiesneši]] trmh6q9wklf3j172ar4ihn7hdvxjr8d 0 596204 4541932 4254324 2026-10-31T04:50:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 9 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541932 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2013|6|1|N}} |attēls = Ādaži 2013.svg |izmērs = 250px |pašvaldība = [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] |dome = [[Ādažu novada dome]] |deputāti = 15 |uzvarētāji = [[Reģionu alianse]] (6) |citas partijas = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (3)<br />[[Vienotība]] (2)<br />[[Saskaņas centrs]] (2)<br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (1)<br />[[Sadarbība]] (1) |balsstiesīgie = 6 887 |vēlētāji = 3 092 (44,90% aktivitāte) |kandidāti = 61 |saraksti = 6 |pag_vēl = [[2009. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2009]] |nak_vēl = [[2017. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2017]] |atjaunots = {{Dat|2025|4|4}} }} '''2013. gada [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|1}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ādažu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 6 kandidātu saraksti, kas veidoti no 61 kandidāta. Ādažu novadā vēlēšanas notika 1 iecirknī — [[Ādažu novada dome|Ādažu novada domē]]. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "[[Reģionu alianse]]" (40,02%), bet novada domē iekļuva arī pārējās 5 partijas, kas kandidēja vēlēšanās. Ādažu novada domes vēlēšanās piedalījās 3 092 vēlētāji jeb 44,90% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 3086, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 3057 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="silver" | 1 |align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | 18 |align=left| [[Māris Sprindžuks]] | 728 | 23,59% | 3 |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Vienotība]] | 15 |align=left| [[Mareks Joniškāns]] | 336 | 10,89% | 2 |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Sadarbība]] | 14 |align=left| [[Vitālijs Komars]] | 161 | 5,22% | 1 |-bgcolor="gold" | 4 |align=left| '''[[Reģionu alianse]]''' | '''18''' |align=left| '''[[Juris Krūze]]''' | '''1235''' | '''40,02%''' | '''6''' |-bgcolor="silver" | 5 |align=left| [[Saskaņas centrs]] | 5 |align=left| [[Juris Antonovs]] | 312 | 10,11% | 2 |-bgcolor="silver" | 6 |align=left| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | 11 |align=left| [[Irīna Gedertsone]] | 285 | 9,24% | 1 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Pēteris Balzāns]] | rowspan=6 | [[Reģionu alianse]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-502.html "Reģionu alianse" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251212005656/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-502.html |date={{dat|2025|12|12||bez}} }}, aplūkots {{dat|2025|4|4}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Pēteris Bultraks]] |- |align=center| 3 | [[Liāna Pumpure]] |- |align=center| 4 | [[Valērijs Bulāns]] |- |align=center| 5 | [[Jānis Ruks]] |- |align=center| 6 | [[Kerola Dāvidsone]] |- |align=center| 7 | [[Māris Sprindžuks]] | rowspan=3 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-218.html "Zaļo un Zemnieku savienība" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251212004908/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-218.html |date={{dat|2025|12|12||bez}} }}, aplūkots {{dat|2025|4|4}}</ref> |- |align=center| 8 | [[Uģis Dambis]] |- |align=center| 9 | [[Edvīns Šēpers]] |- |align=center| 10 | [[Ilze Pētersone]] | rowspan=2 | [[Vienotība]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-90.html "Vienotība" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251212025712/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-90.html |date={{dat|2025|12|12||bez}} }}, aplūkots {{dat|2025|4|4}}</ref> |- |align=center| 11 | [[Normunds Zviedris]] |- |align=center| 12 | [[Karina Tinamagomedova]] | rowspan=2 | [[Saskaņas centrs]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-580.html "Saskaņas centrs" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251212020145/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-580.html |date={{dat|2025|12|12||bez}} }}, aplūkots {{dat|2025|4|4}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Juris Antonovs]] |- |align=center| 14 | [[Adrija Keiša]] | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-334.html "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251212022257/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-334.html |date={{dat|2025|12|12||bez}} }}, aplūkots {{dat|2025|4|4}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Artis Brūvers]] | [[Sadarbība]]<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-101.html "Sadarbība" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251212015502/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-101.html |date={{dat|2025|12|12||bez}} }}, aplūkots {{dat|2025|4|4}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20251212033512/http://www.pv2013.cvk.lv/saraksti/8044.html Kandidātu saraksti] * [https://web.archive.org/web/20251212005252/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-8044.html Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20220708052144/http://www.pv2013.cvk.lv/report-activities-8044.html Balsotāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2013}} {{Ādažu novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Ādažu novads]] 16lum6r6o834oyg4bums2wfn1giy1az 0 597677 4541931 4371541 2026-10-31T04:31:02Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Amwaj_Towers_Baghdad-2025.png", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No permission since 23 October 2026). 4541931 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bagdādes muhāfaza | official_name = {{ara|محافظة بغداد}} | other_name = | settlement_type = [[Irākas administratīvais iedalījums|muhāfaza]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Bagdāde]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Baghdad in Iraq.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Irāka}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 204.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 8780422 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = UTC | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | blank_name = ISO 3166-2 | blank_info = IQ-BG | website = {{URL|http://www.baghdad.gov.iq/}} | footnotes = }} '''Bagdādes muhāfaza''' ([[Arābu valoda|arābu]]: محافظة بغداد) ir viena no [[Irāka]]s 18 muhāfazām. Tā atrodas valsts centrālajā daļā un ir Irākas galvaspilsētas [[Bagdāde]]s administratīvais reģions. Platība aptuveni 4555 km², iedzīvotāju skaits pārsniedz 7 miljonus, padarot to par visapdzīvotāko Irākas muhāfazu. Bagdādes muhāfaza ir politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs, kur atrodas daudzas valdības iestādes, universitātes un vēsturiskas vietas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Irāka-aizmetnis}} {{Irākas muhāfazas}} {{autoritatīvā vadība}} fs828j1it7h664f9i2waupdorztb6uw 0 600626 4541983 4540908 2026-10-31T08:30:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541983 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 36 | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Čehija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Dalību konkursam ir apstiprinājušas 36 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]. Sākotnēji dalību konkursam apstiprināja arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], taču pēc sabiedrības spiediena, savu dalību tā atsauca.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-28 |title=Izraēlas dēļ Nīderlande nākamgad nepiedalīsies Eirovīzijā |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120140292/izraelas-del-niderlande-nakamgad-nepiedalisies-eirovizija |access-date=2026-10-28 |website=delfi.lv}}</ref> === Pusfināli === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada 20. decembrī''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-10-13 |title=Albania: Festivali i Këngës 65 Final to Take Place on December 20 |url=https://eurovoix.com/2026/10/13/albania-festivali-i-kenges-65-final-december-20/ |access-date=2026-10-13 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- | {{ESC|Armēnija}}<ref name=":36">{{tīmekļa atsauce | date=2026-09-01 |title=Songs from 36 countries to compete at Burgas 2027 |access-date=2026-10-28 |url=https://www.eurovision.com/stories/songs-from-36-countries-to-compete-at-burgas-2027/ |website=eurovision.com |language=en-GB}}</ref> | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | | | | |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Azerbaidžāna}}<ref name=":36" /> | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | | | | |- | {{ESC|Beļģija}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Borght |first=Yasmine Van der |date=2026-09-23 |title=VRT neemt deel aan het Eurovisiesongfestival 2027 |trans-title=VRT is participating in the Eurovision Song Contest 2027 |url=https://communicatie.vrt.be/vrt-neemt-deel-aan-het-eurovisiesongfestival-2027 |access-date=2026-09-23 |website=vrt.be |publisher=VRT |language=nl-BE}}</ref> | [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februāŗī''<ref name="Greece2">{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-16| last=Dulkiewicz|first=Oktawia|title=Grecja wybierze reprezentanta na Eurowizję 2027 w lutym w Salonikach|url=https://escspot.pl/2026/10/16/grecja-sing-for-greece-2027-saloniki/|trans-title=Greece will choose its representative for Eurovision 2027 in February in Thessaloniki|website=ESCSpot|language=pl |access-date=16 October 2026}}</ref> |- | {{ESC|Gruzija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-24 |title=Georgia: GPB confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206416/georgia-gpb-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-24 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | | | | |- | {{ESC|Horvātija}}<ref name=":20">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-28 |title=Croatia: HRT confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206257/croatia-hrt-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-28 |website=ESCToday}}</ref> | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":20" /> |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kipra}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=24 September 2026 |title=Cyprus: CyBC confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206220/cyprus-cybc-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |website=ESCToday|access-date=2026-09-24}}</ref> | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}</ref> |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Moldova}}<ref name="Website-1">{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2026-10-15 |title=Moldova: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/10/15/moldova-eurovision-2027-participation-confirmed/ |access-date=2026-10-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada janvārī vai februārī''<ref name="TVP">{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-01|title=Regulamin krajowych preselekcji do 71. Konkursu Piosenki Eurowizji 2027 (Bułgaria)|trans-title=Rules and regulations for the national preselection for the 71st Eurovision Song Contest 2027 (Bulgaria)|url=https://s.tvp.pl/repository/attachment/c/e/2/ce22b44aa93d46cba7dcf4d9e742aebf.pdf|access-date=2026-10-01|publisher=TVP|language=pl}}</ref> |- | {{ESC|Portugāle}}<ref name=":36" /> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=O Festival da Canção está de volta em 2027 |trans-title=Festival da Canção is back in 2027 |url=https://media.rtp.pt/festivaldacancao/artigos/o-festival-da-cancao-esta-de-volta-em-2027/ |access-date=2026-10-28 |website=media.rtp.pt |publisher=RTP |language=pt-PT}}</ref> |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Serbija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-20|url=https://esc-kompakt.de/exklusiv-serbien-bestaetigt-teilnahme-am-esc-2027-in-burgas/|title=Exklusiv: Serbien bestätigt Teilnahme am ESC 2027 in Burgas |trans-title=Exclusive: Serbia confirms participation in the ESC 2027 in Burgas|access-date=2026-10-20|language=de|website=ESCkompakt}}</ref> | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | | | | |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-09-15 |title=Суспільне розпочало приймання заявок на Нацвідбір та назвало ім’я музичного продюсера |trans-title=Eurovision 2027: Suspilne begins accepting applications for the National Selection and names music producer |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8605-yevrobachennya-2027-suspilne-rozpochalo-pryjmannya-zayavok-na-natsvidbir-ta-nazvalo-imya-muzychnogo-prodyusera/ |access-date=2026-09-24 |website=eurovision.ua |publisher=Suspilne |language=uk}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> |} === Fināls === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}} {{Novecojusi saite}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Francija}}<ref name=":36" /> | [[Francijas Televīzija]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] lhnkwjz0wybwkh6kssx5tiweh38lm1w 0 601685 4541643 4488375 2026-10-30T13:15:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541643 wikitext text/x-wiki '''Čigāni Slovākijā''' ir viena no nozīmīgākajām [[Slovākija|Slovākijā]] dzīvojošajām [[Minoritāte|minoritātēm]]. Saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu 2021. gadā [[Slovākija|Slovākijā]] bija 67 179 [[Čigāni|čigānu tautības]] cilvēki jeb 1,23 % iedzīvotāju. Tomēr čigānu skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita. Tādējādi faktiskais čigānu skaits varētu pārsniegt pusmiljonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://minorityrights.org/minorities/roma-17/|title=Minorities and indigenous peoples in Slovakia|website=minorityrights.org|access-date=19 January 2023|date=19 June 2015}}</ref> ARK, čigānu kopienu atlants, 2019. gadā novērtēja to skaitu kā 405 024 — 8% valsts iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minv.sk/?atlas-romskych-komunit-2019|title=Atlas rómskych komunít 2019, Ministerstvo vnútra SR - Rómske komunity|last=Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky|website=www.minv.sk|access-date=2025-05-31|language=sk}}</ref> == Demogrāfija == Pašvaldības ar vislielāko čigānu skaitu. Dati no Čigānu kopienu atlanta, 2019. gadā # [[Košice]] — 11 391 (4,8%) # [[Bratislava]] — 9 945 (2,3%) # [[Trebišova]] — 6685 (28,4%) # Jarovnice — 6042 (88,0%) # [[Rimavska Sobota]] — 4040 (18,0%) # Fiļakova — 3536 (35,2%) # Kečerovce — 3500 (97,8%) # [[Levoča]] — 3483 (24,0%) # [[Prešova]] — 3434 (4,0%) # [[Lučeneca]] — 3371 (12,0%) # Pavlovce pie Uhas — 3339 (72,0%) # Lomņicka — 3021 (100,0%) Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanu, 62% Slovākijas čigānu piederēja [[Romas Katoļu baznīca]]i. 24% bija bez reliģijas vai neatbildēja, 6% — [[Augsburgas ticības apliecība|Augsburgas evaņģēlisti]], 4% — [[Grieķu katoļticība|grieķu katoļi]], 2% — [[Reformātu baznīca|reformāti]] un 1% — [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Atlikušie 1,4% sadalījās pa 14 konfesijām, tai skaitā [[Jehovas liecinieki]]em (0,32%), [[Jūdaisms|jūdaistiem]] (0,04%) un [[Bahāju ticība|bahājiem]] (0,02%).<ref>[https://census2011.statistics.sk/tabulky.html ''Sčítanie obyvateľov, domov a bytov 2011'' [online] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305060231/https://census2011.statistics.sk/tabulky.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. Štatistický úrad SR, [cit. 2019-02-11].]</ref> [[Attēls:Map of Romani communities in Slovakia.png|thumb|Čigānu kopienu iecienītākās valodas Slovākijā. Ar sarkanu iezīmēta čigānu valoda, ar zilu — slovāku, zaļu — ungāru un haki — rusīnu valoda.]] == Valoda == [[Čigānu valoda]] Slovākijā ilgstoši pastāvēja tikai sarunvalodas formā. Vēlāk tika uzsākta pareizrakstības noteikumu kodifikācija, kuru 1971. gadā pieņēma Čigānu un romu savienības komisija Slovākijā. Čigānu valodas oficiālā pielīdzināšana citu Slovākijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu valodām tika oficiāli atzīmēta 2008. gada 29. jūnijā Slovākijas Republikas Nacionālās padomes vēsturiskajā ēkā [[Bratislava|Bratislavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://amariluma.romanokher.sk/encyclopedia/standardizacia-romskeho-jazyka/|title=ŠTANDARDIZÁCIA RÓMSKEHO JAZYKA|website=Rómska Encyklopédia|access-date=2025-05-31|language=sk-SK}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://domov.sme.sk/c/3952447/romsky-jazyk-zrovnopravnili-s-ostatnymi-jazykmi-mensin.html|title=Rómsky jazyk zrovnoprávnili s ostatnými jazykmi menšín|last=a.s|first=Petit Press|website=domov.sme.sk|access-date=2025-05-31|language=sk}}</ref> Kopš šī likuma pieņemšanas čigānu valodai ir standartizēta forma. Ne visas čigānu kopienas dod priekšroku savas valodas lietošanai. Vairāk nekā trešdaļā viņu kopienu dominē [[slovāku valoda]]. Dienvidos dominējošā ir [[ungāru valoda]], bet četrās Slovākijas ziemeļaustrumu pašvaldībās dominējošā valoda ir [[rusīnu valoda]]. Slovāku valoda ir izplatītāka Slovākijas rietumos un tālāk uz austrumiem. Slovāku valodas priekšroka ir biežāk sastopama arī pašvaldībās, kurās ir mazāka čigānu tautības iedzīvotāju daļa. Čigānu valoda Slovākijā ir iedalīta divās dialektu grupās: centrālā un vlahu (''Olašský''). Vlahu čigāni dzīvo galvenokārt dienvidrietumu pilsētās [[Komarno]], [[Nove Zāmki]], [[Levice]], [[Pještjani]], [[Zlate Moravce]], [[Nitra]], Hājskes ciemā un vairākos mazos ciematos to apkārtnē.<ref>MRUŠKOVIČ, Viliam. ''Európa jazykov a národov na prahu tretieho tisícročia''. Martin : Matica slovenská, 2008. 517 s. <nowiki>ISBN 978-80-7090-858-7</nowiki>. S. 292 — 293.</ref> == Vēsture == === Izcelsme === Slovākijas čigāni ir cēlušies no [[Ziemeļindija|Indijas ziemeļu]]<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Hancock|first=Ian F.|year=2005|title=We are the Romani People|publisher=Univ of Hertfordshire Press|isbn=978-1-902806-19-8|url=https://books.google.com/books?id=MG0ahVw-kdwC&pg=PA70|page=70}}</ref><ref name="IsabelMendizabal">{{Publikācijas atsauce|last=Mendizabal|first=Isabel|date=6 December 2012|title=Reconstructing the Population History of European Romani from Genome-wide Data|journal=Current Biology|volume=22|issue=24|pages=2342–2349|bibcode=2012CBio...22.2342M|doi=10.1016/j.cub.2012.10.039|pmid=23219723|doi-access=free|hdl-access=free}}</ref><ref name="Comas">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/12/11/science/genomic-study-traces-roma-to-northern-india.html|title=Genomic Study Traces Roma to Northern India|work=The New York Times|date=11 December 2012|last=Sindya N. Bhanoo}}</ref> un ziemeļrietumu reģioniem [[Rādžastāna|Radžastānas]] un [[Pendžāba|Pendžabas]].<ref name="books.google.ca">{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=AS61CgAAQBAJ&pg=PA50|title=Flamenco on the Global Stage: Historical, Critical and Theoretical Perspectives|last=K. Meira Goldberg|last2=Ninotchka Devorah Bennahum|last3=Michelle Heffner Hayes|page=50|date=2015-09-28|publisher=McFarland|isbn=9780786494705}}</ref><ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=gyiTOcnb2yYC&pg=PA147|title=World Music: Africa, Europe and the Middle East|last=Simon Broughton|last2=Mark Ellingham|last3=Richard Trillo|page=147|isbn=9781858286358|year=1999|publisher=Rough Guides}}</ref> Lingvistiskie pierādījumi neapstrīdami liecina, ka čigānu valodas saknes meklējamas [[Indija|Indijā]]: valodai piemīt [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valodu]] gramatiskās iezīmes, un tai ir liela daļa no pamatleksikas, piemēram, ķermeņa daļas vai ikdienas rutīna.<ref name="mluvnice">{{Atsauce|last=Šebková|first=Hana|last2=Žlnayová|first2=Edita|year=1998|url=http://rss.archives.ceu.hu/archive/00001112/01/118.pdf|title=Nástin mluvnice slovenské romštiny (pro pedagogické účely)|place=Ústí nad Labem|publisher=Pedagogická fakulta Univerzity J. E. Purkyně v Ústí nad Labem|page=4|isbn=978-80-7044-205-0|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304024041/http://rss.archives.ceu.hu/archive/00001112/01/118.pdf|archivedate=2016-03-04}}</ref> Precīzāk, čigānu valodai ir tāda pati pamata leksika kā [[hindi]] un [[pandžabu valoda]]i. Tai ir daudz kopīgu fonētisko iezīmju ar marvari valodu, savukārt tās gramatika ir vistuvākā [[Bengāļu valoda|bengāļu]] valodai.<ref name="hub1995">{{Publikācijas atsauce|last=Hübschmannová|first=Milena|year=1995|title=Romaňi čhib – romština: Několik základních informací o romském jazyku|journal=Bulletin Muzea Romské Kultury|publisher=Muzeum romské kultury|issue=4/1995|quote=Zatímco romská lexika je bližší hindštině, marvárštině, pandžábštině atd., v gramatické sféře nacházíme mnoho shod s východoindickým jazykem, s bengálštinou.}}</ref> 2012. gadā veiktie ģenētiskie atklājumi apliecina, ka čigāni ir cēlušies no Indijas ziemeļrietumiem un migrējuši kā grupa.<ref name="IsabelMendizabal" /><ref name="Comas" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livescience.com/40652-facts-about-roma-romani-gypsies.html|title=5 Intriguing Facts About the Roma|website=Live Science|date=23 October 2013}}</ref> Saskaņā ar 2012. gadā veiktu ģenētisko pētījumu, pašreizējo [[Indija]]s [[Ziemeļindija|ziemeļu]] cilšu un kastu populāciju senči, kurus tradicionāli kopā dēvē par domiem, ir mūsdienu Eiropas čigānu senču populācijas.<ref>{{Atsauce|last=Rai|first=N|last2=Chaubey|first2=G|last3=Tamang|first3=R|last4=Pathak|first4=AK|last5=Singh|first5=VK|year=2012|title=The Phylogeography of Y-Chromosome Haplogroup H1a1a-M82 Reveals the Likely Indian Origin of the European Romani Populations|journal=PLOS ONE|volume=7|number=11|page=e48477|doi=10.1371/journal.pone.0048477|pmid=23209554|pmc=3509117|bibcode=2012PLoSO...748477R}}</ref> 2016. gada februārī Starptautiskās čigānu konferences laikā Indijas ārlietu ministrs paziņoja, ka čigānu kopienas iedzīvotāji ir Indijas bērni. Konference noslēdzās ar ieteikumu Indijas valdībai atzīt 30 valstīs izplatīto čigānu kopienu par daļu no Indijas diasporas.<ref name="diaspora">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.khaleejtimes.com/international/india/can-romas-be-part-of-indian-diaspora|title=Can Romas be part of Indian diaspora?|publisher=khaleejtimes.com|access-date=4 March 2016|date=29 February 2016}}</ref> === Migrācija uz Slovākiju === [[Attēls:Slovakia_roma_2001.PNG|thumb| Čigānu minoritāte Slovākijā (2001. gada tautas skaitīšana)]] Pirmie ziņu ieraksti par nelielu čigānu grupu novērojumiem mūsdienu Slovākijas teritorijā ir no 1322. gada, kad šis reģions bija daļa no [[Ungārijas Karaliste]]s. Lielāki čigānu klejotāju viļņi tika reģistrēti no 1417. gada. 1423. gadā viņi [[Spišas pils|Spišas pilī]] saņēma dekrētu no Ungārijas karaļa [[Sigismunds Luksemburgs|Sigismunda Luksemburga]], kas viņiem piešķīra caurbraukšanas tiesības visā Eiropā un tiesības apmesties. Viņi izrādījās noderīgi metālapstrādes meistari karaliskajām armijām, kas cīnījās pret turkiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Macsó|first=Kinga|date=2018-12-01|title=The 'Roma Question' in Slovakia|url=https://www.researchgate.net/publication/331705456|journal=Acta Universitatis Sapientiae, European and Regional Studies|volume=14|issue=1|pages=71–83|doi=10.2478/auseur-2018-0012|issn=2068-7583|doi-access=free}}</ref> Turpmākajos gadsimtos, kamēr Rietumeiropā un Centrāleiropā pret čigāniem izturējās vardarbīgi un tie bieži vien tika izraidīti, Ungārijas Karaliste un [[Hābsburgu monarhija]] kopumā deva tolerantu un stabilu patvērumu čigānu kopienai. 18. gadsimtā Hābsburgu dinastijas valdnieks [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] mēģināja "civilizēt" čigānus, piemēram, aizliedzot viņu apģērbu un paražas un izglītojot viņus. Tomēr šie centieni kopumā neizdevās. === 20. gadsimts === Pirmās Čehoslovākijas Republika<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=3DAxAQAAIAAJ&q=After+the+repressive+Romani+policies+of+the+first+Czechoslovak+Republic|title=Chudoba Rómov a sociálna starostlivost̕ o nich v Slovenskej republike|isbn=9788088991144|last=Bank|first=World|year=2002|publisher=Centrum pre analýzu sociálnej politiky}}</ref> (1918.—1939. gads) pieturējās pie mēreni represīvas čigānu politikas. Pēc Vācijas kontrolē esošās [[Slovākijas Pirmā republika|Slovāku valsts]] izveides 1941. gadā tika aizliegts [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveids, čigāniem nebija atļauts ceļot ar sabiedrisko transportu, un pilsētās un ciematos bija atļauts iebraukt tikai noteiktās dienās un stundās. Tas daudziem no viņiem atņēma darba algas.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://romanoforum.dennikn.sk/za-jednu-noc-prislo-o-zivot-3-tisic-ludi-spomienka-na-nich-je-pamatnym-dnom-romskeho-holokaustu/|title=Za jednu noc prišlo o život 3-tisíc ľudí. Spomienka na nich je Pamätným dňom rómskeho holokaustu|website=Romano fórum|access-date=2025-05-31|date=2024-08-01|language=sk-SK}}</ref> Viņiem tika izveidotas speciālas piespiedu darba nometnes smagākajiem darbiem. 1944. gada vidū Slovākijā sākās sacelšanās pret vācu varu, kuru atbalstīja daudzi čigāni, Vācieši vērsa pret viņiem represijas.<ref name=":2" /> [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Komunistiskā valdība]] no 1948. līdz 1989. gadam mēģināja integrēt čigānus pilsoņu vairākumā, izmantojot obligātu izglītību un nodarbinātību, kā arī veidojot čigānu organizācijas. Nomadu dzīvesveids tika atkal aizliegts 1958. gadā. Daļa čigānu iedzīvotāju tika pārvietoti no Slovākijas uz valsts Čehijas reģioniem. Lai gan šī politika bija daļēji veiksmīga,<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=Me8YDAAAQBAJ&q=gypsies+czechoslovakia+party+successful&pg=PA55|title=A History of the Gypsies of Eastern Europe and Russia|isbn=9781349606719|last=Crowe|first=D.|date=2016-04-30|publisher=Springer}}</ref> pēc 1989. gada [[Samta revolūcija]]s čigāni atkal nokļuva sabiedrības nomalē. Slovākijā pastāv dāsna sociālā sistēma, taču tā nespēj viņus efektīvi integrēt sabiedrības pamatstraumē. == Kultūra == Pēc 1992. gada neatkarības pasludināšanas Košicē tika izveidots profesionāls čigānu teātris ''Romathan'' un sāka izdot žurnālus un grāmatas čigānu valodā bērniem un pieaugušajiem. Sabiedriskā televīzija un radio regulāri pārraida programmas šajā valodā. [[Martina|Martinā]] tika izveidots Slovākijas Čigānu kultūras muzejs. Slovākijā notiek vairāki kultūras festivāli, piemēram, [[Banska Bistrica|Banska Bistricā]] un [[Zvolena|Zvolenā]] notiek pasākums "Čigānu ģimenes cilvēki", kurā pulcējas čigānu ansambļi no dzimtenes un ārzemēm. Festivāls ''Balvalfest'' Kokavā pie Rimavces notiek katru gadu kopš 2000. gada . Starptautiskais čigānu festivāls ''Gypsy Fest'' notiek kopš 2008. gada .<ref>DAVIDOVÁ, E.. ''Rómovia na Slovensku''. Prešov : Združenie Jekhetane — Spolu, 2012.</ref> == Diskriminācija == Mūsdienās daudzi čigāni saskaras ar problēmām, kas izriet no sociālās atstumtības. Viņi dzīvo atsevišķos ciematos, reizēm — nelegāli ierīkotos, mājās bez nepieciešamā aprīkojuma, bērnu vecāki parasti ir bez darba. Daudzās šādās apdzīvotās vietās nav kvalitatīva dzeramā ūdens avota, nav publiskā apgaismojuma, nav kanalizācijas sistēmas un nav piekļuves ceļa. Būtiskas atšķirības ir redzamas arī izglītības līmeņa jomā. Šķērslis bērniem, kas sāk mācības pamatskolā, ir mācību valodas nezināšana, jo mājās viņi runā čigānu valodā. Tāpēc šiem bērniem bieži vien ir jāatkārto pirmā klase, un daudzi nepabeidz pamatskolu. Tikai neliela daļa jauniešu turpina mācības vidējā un augstākā izglītībā. Daļa tiek nosūtīti uz skolām bērniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem, un saskaņā ar ''ERRC'' ziņojumiem čigāni ir 60 procenti no speciālās izglītības skolu audzēkņiem. Tā rezultātā čigānu izglītības līmenis ir krietni zem vidējā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amnesty.org.uk/roma-rights-anti-discrimination-europe-violence-eviction-education|title=Roma rights|access-date=September 2, 2014|archive-date={{dat|2014|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140903151350/http://www.amnesty.org.uk/roma-rights-anti-discrimination-europe-violence-eviction-education}}</ref> Kā sekas, Slovākijā priekšlaicīga skolas pamešana ir plaši novērota čigānu iedzīvotāju vidū, un čigānu sievietes veido ievērojamu daļu no tiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Valstī ir vērojama satraucoša tendence pieaugt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājos no 4,9% 2008. gadā līdz gandrīz divkāršojumam, sasniedzot 8,6% 2018. gadā. Galvenās bažas rada nepietiekamais apmācītu pedagogu skaits Slovākijas bērnudārzos un pamatskolās. Ievērojams ir speciālās izglītības skolotāju, skolu psihologu, logopēdu, sociālo pedagogu un pedagoģisko asistentu trūkums. Vēl viena problēma, kas rodas skolas personālā, ir apmācību trūkums iekļaujošas skolas atmosfēras veidošanā klasēs ar čigānu bērniem. Skolotāji bieži vien nesaņem apmācību čigānu valodā un kultūrā, kā rezultātā pastāv pastāvīgas valodas barjeras starp skolas darbiniekiem un skolēniem vai viņu ģimenēm. ''ES-MIFID II'' aptaujas dati liecina par izplatītu diskriminācijas sajūtu čigānu kopienā Slovākijā — 54% ziņo, ka pēdējo piecu gadu laikā ir piedzīvojuši diskrimināciju savas izcelsmes dēļ, bet 30% — pēdējo divpadsmit mēnešu laikā. Lielākā daļa šīs diskriminācijas gadījumu tiek ziņoti saistībā ar darba meklēšanu, kur pretendentiem ar čigānisku uzvārdu bija mazāk nekā 50% iespēja tikt uzņemtiem darba intervijā nekā pretendentiem ar citas tautības uzvārdu, ja abām pusēm bija līdzīga kvalifikācija un izglītība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/648778/IPOL_STU(2020)648778_EN.pdf|title=The social and employment situation of Roma communities in Slovakia|website=www.europarl.europa.eu}}</ref> 2014. gadā [[Eiropas Komisija]] uzsāka pārkāpuma procedūru pret Slovākijas valdību par ES diskriminācijas novēršanas likumu pārkāpšanu, izturoties pret čigānu bērniem skolās. Komisijas lēmums rīkoties pret Slovākiju izriet no bažām, ko paudušas starptautiskas un vietējas cilvēktiesību organizācijas, piemēram, ''[[Amnesty International]]''. Slovākijas valdība ir kritizēta par segregācijas tālāku saasināšanu, nevis diskriminācijas cēloņu novēršanu. Viens no šādiem Slovākijas valdības 2010. gadā veiktajiem pasākumiem bija “konteinerskolu” finansēšana, kas atdalīja čigānu bērnus no citām skolām, būvējot tās tieši čigānu apdzīvotajās vietās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opensocietyfoundations.org/newsroom/european-commission-targets-slovakia-over-roma-school-discrimination|title=European Commission Targets Slovakia over Roma School Discrimination|website=www.opensocietyfoundations.org|access-date=2024-04-29|language=en}}</ref> EK uzskata šādu lauku skolu atvēršanu par diskrimināciju, un arī Slovākijas tiesa 2012. gadā sprieda, ka prakse atdalīt mācībās čigānu bērnus no viņu citu tautību vienaudžiem ir nelikumīga.<ref name=":0" /> 2019. gadā Eiropas Komisija publicēja argumentētu atzinumu, kurā uzsvērta valsts nespēja ievērot ES diskriminācijas novēršanas likumus attiecībā uz čigānu bērnu aprūpi izglītībā. Neskatoties uz Slovākijas likumdošanas reformām un iekļaušanas stratēģiju un rīcības plānu pieņemšanu, Komisija pēc rūpīgas izvērtēšanas un uzraudzības atzina šos centienus par nepietiekamiem. Diskriminācija pret čigānu bērniem joprojām pastāv, un ievērojama daļa no viņiem apmeklē skolas, kurās pārsvarā mācās čigānu izcelsmes skolēni. Slovākijā joprojām ir augstākais čigānu segregācijas līmenis izglītībā starp ES dalībvalstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/home/en|title=Press corner|website=European Commission - European Commission|access-date=2024-04-29}}</ref> == Piespiedu sterilizācija == Cilvēktiesību faktu vākšanas misija atklāja plaši izplatītus čigānu sieviešu cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp piespiedu sterilizāciju, etniski diskriminējošu piekļuvi veselības aprūpei un fizisku un verbālu vardarbību no medicīnas personāla puses.<ref name=":1" /> Savā ziņojumā par šo tēmu Reproduktīvo tiesību centrs ir izklāstījis virkni darbību, kas, viņuprāt, Slovākijas valdībai būtu jāveic, lai risinātu ar piespiedu sterilizāciju saistītos jautājumus. Viņi ierosina izveidot valdības iestādi, kas veltīta individuālu sūdzību izmeklēšanai, kas ietvertu medicīnisko ierakstu pārskatīšanu un pārbaužu veikšanu gadījumos, kad sievietēm ir aizdomas, ka viņas ir sterilizētas bez viņu ziņas. Turklāt viņi iesaka apkopot statistiku, lai izprastu sterilizācijas izplatību čigānu vidū. Centrs arī iesaka izmaksāt finansiālu kompensāciju sievietēm, kuras tika piespiedu kārtā sterilizētas. Turklāt Centrs aicina pieņemt diskriminācijas novēršanas tiesību aktus, kas atbilst ES Rasu direktīvā noteiktajiem principiem. Viņi ierosina izveidot iestādi, kas analizētu diskriminācijas jautājumus, izpētītu iespējamos risinājumus un sniegtu konkrētu palīdzību cietušajiem. Turklāt viņi iestājas par lielāku budžeta resursu piešķiršanu, lai risinātu diskriminācijas problēmu pret čigānu kopienu kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://reproductiverights.org/sites/crr.civicactions.net/files/documents/bo_slov_part1.pdf|title=BODY AND SOUL Forced Sterilization and Other Assaults on Roma Reproductive Freedom in Slovakia|publisher=Center for Reproductive Rights and Poradna pre obcianske a l’udské práva (Centre for Civil and Human Rights or Poradna)|website=Center for Reproductive Rights and Poradna pre obcianske a l'udské práva, in consultation with Ina Zoon|access-date=2 September 2014|archive-date={{dat|2010|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100716210649/http://reproductiverights.org/sites/crr.civicactions.net/files/documents/bo_slov_part1.pdf}}</ref> Apsūdzības par piespiedu sterilizāciju ir sauktas par nepatiesām, piem. nevalstiskas organizācijas publicētā rakstā, kurā norādīts, ka tā "mērķis ir pierādīt iepriekš izvirzītu hipotēzi, kas bija ļoti populāra plašsaziņas līdzekļos. Tajā netika sniegtas nekādas konkrētas zināšanas, nekādi neapstrīdami dati, pateicoties kuriem mēs varētu teikt, ka ir atklāta kāda patiesība. Īsāk sakot, šis ir NVO kaitīgas rīcības piemērs."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neweasterneurope.eu/2016/07/12/real-and-imagined-problems-of-the-roma-community-in-slovakia/|title=Real and imagined problems of the Roma community in Slovakia|last=Pikulicka-Wilczewska|first=Agnieszka|website=New Eastern Europe|access-date=8 April 2023|date=12 July 2016|archive-date={{dat|2024|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240415213734/https://neweasterneurope.eu/2016/07/12/real-and-imagined-problems-of-the-roma-community-in-slovakia/}}</ref> Tomēr daudzas lietas ir apstiprinātas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reproductiverights.org/european-court-of-human-rights-finds-slovakia-violated-romani-womens-rights-in-another-involuntary-sterilization-case/|title=European Court of Human Rights Finds Slovakia violated Romani women's rights in another involuntary sterilization case|date=14 November 2012|access-date={{dat|2025|05|31||bez}}|archive-date={{dat|2025|05|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250531130443/https://reproductiverights.org/european-court-of-human-rights-finds-slovakia-violated-romani-womens-rights-in-another-involuntary-sterilization-case/}}</ref> 2021. gadā Slovākijas valdība atvainojās par tūkstošiem čigānu sieviešu piespiedu sterilizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2021/11/25/slovakian-government-apologises-for-forced-sterilisations-of-roma-women|title=Slovakia apologises for forced sterilisations of Roma women|date=25 November 2021}}</ref> Arī [[Čehija|Čehijas Republika]] 2021. gadā pieņēma kompensācijas likumprojektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amnesty.org/en/latest/press-release/2021/07/czech-republic-hard-won-justice-for-women-survivors-of-unlawful-sterilization/|title=Czech Republic: Hard won justice for women survivors of unlawful sterilization|date=22 July 2021}}</ref> == Noziedzība == Čigāni ir etniski motivētas vardarbības un noziegumu upuri Slovākijā. Saskaņā ar Eiropas Čigānu tiesību centra (''ERRC'') 2013. gadā sniegtajiem ziņojumiem, pēdējo divu gadu laikā Slovākijā bija pieaugusi rasistiska vardarbība, izlikšanas no mājokļa, draudi un smalkākas diskriminācijas formas. Šo divu gadu laikā 11 Slovākijas pašvaldības bija uzcēlušas sienas, lai atdalītu čigānu geto iedzīvotājus no viņu baltajiem kaimiņiem. ''ERRC'' uzskata, ka situācija Slovākijā 2013. gadā bija viena no sliktākajām Eiropā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/the-new-roma-ghettos-000519-v20n4/?Contentpage=2/|title=The New Roma Ghettos &#124; VICE|last=Lake|first=Aaron|website=Vice.com|access-date=2016-05-21|date=2013-12-25}}</ref> Arī paši čigāni ir nozīmīgs krimināla avots — ap 60% ieslodzīto Slovākijas cietumos ir čigāni. Galvenokārt tie tiek tiesāti par nevardarbīgiem noziegumiem, kā sīkām zādzībām. Tomēr tiek norādīts, ka tiesas pret čigāniem ir daudz stingrākas nekā pret citiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://domov.sme.sk/c/7069716/vo-vazniciach-je-vela-romov-za-mreze-ich-zenie-chudoba.html|title=Vo väzniciach je veľa Rómov, za mreže ich ženie chudoba|last=a.s|first=Petit Press|website=domov.sme.sk|access-date=2025-05-31|language=sk}}</ref> == Sociālā palīdzība == Čigānu tautības cilvēki katru gadu bez maksas saņem jaunus mājokļus no pašvaldībām un reģionālajām pārvaldēm, tomēr cilvēki sūdzas, ka dažus no tiem paši čigāni iznīcina.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pluska.sk/regiony/stredne-slovensko/zhorela-im-bytovka-unimobunky-od-mesta-znicili-zijeme-zemi-ako-psy.html|title=VIDEO Zhorela im bytovka, unimobunky od mesta zničili. Teraz Rómovia nariekajú: Žijeme ako psy!|website=Pluska.sk|access-date=2017-07-18|language=sk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webnoviny.sk/video-v-trnave-buraju-bytovku-ktoru-znicili-romovia/|title=Video: V Trnave búrajú bytovku, ktorú zničili Rómovia|website=Webnoviny.sk|access-date=2017-07-18|date=2013-05-02|language=sk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnoviny.sk/domace/1742424_takto-si-romovia-znicili-byvanie-v-ziline?__TUU7NTQxOzAyNDUgcXFzYDhlNTYyXndhZHE=nhhjanvgr|title=Takto si Rómovia zničili bývanie v Žiline|website=TVnoviny.sk|access-date=2017-07-18|date=4 February 2014|language=sk|archive-date=2017-09-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20170921145139/http://www.tvnoviny.sk/domace/1742424_takto-si-romovia-znicili-byvanie-v-ziline?__TUU7NTQxOzAyNDUgcXFzYDhlNTYyXndhZHE=nhhjanvgr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.topky.sk/cl/10/710436/Romovia-odmietaju-ist-do-zdevastovanych-bytov--ktore-sami-znicili|title=Rómovia odmietajú ísť do zdevastovaných bytov, ktoré sami zničili|website=Topky.sk|access-date=2017-07-18|date=2010-04-17|language=sk}}</ref> Ir bijuši gadījumi, ka iedzīvotāji saņem jaunus mājokļus, netiekot saukti pie kriminālatbildības par valsts īpašuma apzinātu iznīcināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.info.sk/sprava/7079/romovia-znicili-bytovku-dostali-nahradne-byvanie/|title=Rómovia zničili bytovku, dostali náhradné bývanie|website=Info.sk|access-date=2017-07-18|date=2013-05-02|language=sk}}</ref> ANO Attīstības programmas ziņojums pavēstīja, ka no 43% līgumu un līdzekļu, ko Slovākijas pašvaldības ir paredzējušas čigānu attīstībai, tikai 18% ir faktiski sasnieguši marginalizētās čigānu kopienas. Starp čigāniem plaši izplatīts uzskats, ka "balto" pašvaldības finansē savtīgus attīstības projektus ar līdzekļiem, kas bija paredzēti čigānu kopienām. == Sabiedriskā doma == 2009. gada ''Pew Research'' aptaujā atklājās, ka 78% slovāku pauda negatīvu viedokli par čigāniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pewresearch.org/global/2009/11/02/end-of-communism-cheered-but-now-with-more-reservations/|title=End of Communism Cheered but Now with More Reservations|website=Pew Research Center|access-date=2024-04-29|date=2009-11-02|language=en-US}}</ref> Analoģiskā 2019. gada aptaujā tādu bija 76%.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pewresearch.org/global/2019/10/14/minority-groups/|title=European Public Opinion Three Decades After the Fall of Communism — 6. Minority groups|work=Pew Research Center|date=14 October 2019}}</ref> == Slovākijas čigānu Y-DNS rezultāts == * H = 40%, *E1b1b = 21%, *J2 = 16,5 %, *I1a = 14%, *R1b = 4,5%, * R1a = 3%, *I2a = 0,5%, *N1 = 0,5%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/figure/Distribution-of-Y-haplogroups-in-Slovak-Romany-population-n-200_tbl1_236178528|title=Distribution of Y-haplogroups in Slovak Romany population (n=200)|access-date=8 April 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Čigāni]] [[Kategorija:Slovākijas cilvēki]] 66lzqu03zjlgtv283izb94hfsugc8tm 0 602212 4541638 4541442 2026-10-30T12:56:41Z Meistars Joda 781 4541638 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{Datorspēles infokaste | bilde = [[Attēls:Growtopia.jpg|200 px]] | apraksts = Growtopia | developer = Ubisoft | publisher = Ubisoft | series = | engine = | release = '''[[Android]], [[iOS]], [[PC]]:''' 2013. gada 9. janvāris<br /> '''[[macOS]]:''' 2013. gada 9. jūlijs <br /> '''[[Nintendo Switch]], [[PlayStation 4]], [[Xbox One]]:''' 2013.gada 27.jūlijs - 2019.gada 18.jūlijs | genre = [[Sandbox]] <br /> [[MMORPG]] | mode = | platforms = [[Android]] <br />[[iOS]] <br /> [[macOS]] <br />[[Microsoft Windows]]<br />[[Steam]] | media = | input = }} '''''Growtopia''''' ir bezmaksas 2D ''[[sandbox]]'' [[videospēle]] ar ''[[MMORPG]]'' elementiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.growtopiagame.com/|title=https://www.growtopiagame.com/|access-date=03.06.2025}}</ref> Spēli izveidoja ''Robinson Technologies'' un ''Hamumu Softwae''. Tā tika izlaista 2012. gada novembrī, bet 2017. gada maijā autortiesības tika pārdotas ''[[Ubisoft]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamedeveloper.com/business/ubisoft-acquires-massively-multiplayer-social-game-i-growtopia-i-|title=Ubisoft acquires massively multiplayer social game, Growtopia|last=Kerr|first=Chris|date=01.03.2017|access-date=06.06.2025|archive-date=19.10.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211019192953/https://www.gamedeveloper.com/business/ubisoft-acquires-massively-multiplayer-social-game-i-growtopia-i-}}</ref> Šobrīd (2025) spēle ir pieejama ''[[Android]]'', ''[[iOS]]'', ''[[macOS]]'', [[Microsoft Windows|''Windows'']] platformās un ''[[Steam]]'' izplatīšanas platformā.<ref name=":0" /> == Spēles gaita == ''Growtopia'' pamatā ir ideja, ka lielāko daļu spēles priekšmetu var izaudzēt no to atbilstošajām [[Sēkla|sēklām]].<ref name="Free Mobile Pick">{{Tīmekļa atsauce|url=http://indiegames.com/2013/01/free_mobile_pick_growtopia.html|title=Free Mobile Pick: Growtopia (Robinson, Hommel)|last=Polson|first=John|publisher=UBM Technology Group|website=Gamasutra|access-date=March 6, 2019|date=January 12, 2013|archive-date={{dat|2015|11|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151105171704/http://indiegames.com/2013/01/free_mobile_pick_growtopia.html}}</ref> Spēlei nav beigu kritērija, to nevar 100% pabeigt, bet tajā ir sasniegumu sistēma un kvesti no [[Nespēlētāja tēls|nespēlētāja tēliem]]. Uzsākot spēli, spēlētājs var sist blokus ar dūri un ar uzgriezni mainīt bloka īpašības. Papildus var [[Tirdzniecība|tirgoties]] ar citiem, apmeklēt citu veidotās pasaules vai izveidot savu pasauli, kur katra pasaule ir procedurāli ģenerēta. Spēlētāji var plēst blokus, iegūt to sēklas, kuras var iestādīt un izaudzēt [[Koks|kokus]] ar papildu blokiem. Sēklas var arī sajaukt kopā un iegūt jaunu bloku veidu. Spēlētāji var iegūt arī [[Dārgakmens|dārgakmeņus]] (spēles [[Valūta|valūtu]]) no bloku plēšanas, koku novākšanas un citām aktivitātēm. Par smaragdiem var iepirkties to paredzētajā veikalā, kurā var iegādāties, piemēram, [[slēdzene]]s, ar kurām var aizslēgt un pasargāt savu pasauli. Tās slēdzenes, kuras var aizslēgt visu pasauli (''world lock'') darbojas kā tirdzniecības oficiālā valūta. Spēlei ir vairākas vadlīnijas, kas spēlētājam jāievēro. Spēlē mēdz sastapt tās izstrādātājus un [[Moderators (internets)|moderatorus]], kurus var identificēt ar attiecīgajiem priedēkļiem <span style="color:Orange;">@</span> un <span style="color:#FF8FF3;">@</span>. Spēlei ir sava spēlētāju uzturēta [[enciklopēdija]]s lapa<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://growtopia.fandom.com/wiki/Items|title=Items|website=Growtopia Wiki|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref>, kurā apkopoti spēlē pieejamie bloki, apģērbi, ikgadējie notikumi un citi spēles aspekti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:Nintendo Switch spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Piedzīvojumu datorspēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:2013. gada videospēles]] pj8bvnbo4kpuittpfjgfpdrkno31pga 0 611172 4541820 4344799 2026-10-30T18:31:53Z Biafra 13794 pieņemu, ka šādi domāts. 4541820 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Moscow July 2011-38a.jpg|thumb|Ministrijas ēka Smolenskas-Sennajas laukumā]] '''PSRS Ārlietu ministrija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Министерство иностранных дел СССР'') bija [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienības]] valdības izpildinstitūcija, kas bija atbildīga par ārpolitikas īstenošanu un starptautiskajām attiecībām. Tā darbojās no 1946. līdz 1991. gadam, bet pirms tam tās funkcijas veica '''PSRS Ārlietu tautas komisariāts''' (1917–1946). == Vēsture == === Ārlietu tautas komisariāts (1917–1946) === Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā tika izveidots Ārlietu tautas komisariāts (NKID). Pirmais tautas komisārs bija [[Ļevs Trockis]], vēlāk – [[Georgijs Čičerins]] un [[Maksims Ļitvinovs|Maksims Litvinovs]]. NKID vadīja diplomātiskās attiecības, noslēdza starptautiskos līgumus un pārstāvēja PSRS starptautiskajās organizācijās. 1946. gada martā, pēc Padomju valdības reformas, NKID tika reorganizēts par Ārlietu ministriju. === Ārlietu ministrija (1946–1991) === PSRS Ārlietu ministrija turpināja tautas komisariāta funkcijas, bet darbojās jau kā ministrija ar plašāku birokrātisko struktūru. Tās galvenais uzdevums bija realizēt PSRS ārpolitiku [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Nozīmīgākie ministri: * [[Vjačeslavs Molotovs]] (1939–1949; arī pēc reorganizācijas 1946. gadā turpināja darbu kā ministrs), * [[Andrejs Višinskis]] (1949–1953), * [[Vjačeslavs Molotovs]] (atkal 1953–1956), * [[Dmitrijs Šepiļovs]] (1956–1957), * [[Andrejs Gromiko]] (1957–1985), * [[Eduards Ševardnadze]] (1985–1990, 1991), * [[Aleksandrs Besmertnijs]] un citi īslaicīgi vadītāji. Īpaši nozīmīgs bija Andreja Gromiko ilgais ministrēšanas periods, kura laikā PSRS bija aktīva gan Aukstā kara konfrontācijā, gan atbruņošanās sarunās. == Likvidācija == Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada decembrī PSRS Ārlietu ministrija tika likvidēta. Tās funkcijas pārmantoja jaunizveidotā [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 8b97m93wjqv2hhfghuic7i1wr4dpgha 0 611174 4541823 4357746 2026-10-30T18:41:29Z Biafra 13794 4541823 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andrejs Kozirevs | vārds_orģ = ''Андрей Козырев'' | attēls = Andrey Kozyrev 1992.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|1991|10|11}} | term_beigas = {{dat|1996|1|5}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]] | premjers = | priekštecis = | pēctecis = [[Jevgeņijs Primakovs]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|3|27}} | dzim_vieta = {{vieta|Beļģija|Brisele}} | dzīves_vieta = {{ASV}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[krievs]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, politiķis | alma_mater = [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|MGIMO]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Andrejs Kozirevs''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Андрей Владимирович Козырев''; dzimis 1951. gada 27. martā, [[Brisele|Briselē]], [[Beļģija|Beļģijā]]) ir [[Krievija]]s politiķis un diplomāts, pazīstams kā pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]. Viņš ieņēma šo amatu no 1991. līdz 1996. gadam prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] valdībā. == Dzīvesgājums == Andrejs Kozirevs dzimis padomju diplomāta ģimenē Briselē, kur viņa tēvs darbojās PSRS diplomātiskajā dienestā. 1974. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtu]] (MGIMO) un drīz sāka darbu [[PSRS Ārlietu ministrija|PSRS Ārlietu ministrijā]]. 1980. gados Kozirevs strādāja dažādos Ārlietu ministrijas amatos, piedaloties starptautisko līgumu sagatavošanā un diplomātisko attiecību uzturēšanā. 1990. gadā viņš kļuva par PSRS Ārlietu ministrijas nodaļas vadītāju, bet 1991. gada oktobrī Boriss Jeļcins viņu iecēla par [[Krievijas PFSR]] ārlietu ministru. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gada decembrī Kozirevs kļuva par Krievijas Federācijas pirmo ārlietu ministru. Kā ārlietu ministrs Kozirevs bija pazīstams ar proeiropeisku un proamerikānisku kursu, atbalstot sadarbību ar [[NATO]] un [[Rietumu pasaule|Rietumiem]]. Viņš iestājās par demokrātisko reformu nostiprināšanu Krievijā un ciešāku integrāciju pasaules politikā. 1996. gadā viņu ārlietu ministra amatā nomainīja [[Jevgeņijs Primakovs]], kas iezīmēja Krievijas ārpolitikas pagriezienu uz konfrontējošāku kursu ar Rietumiem. Pēc aiziešanas no ministra amata Kozirevs kādu laiku darbojās uzņēmējdarbībā un konsultāciju jomā. Viņš vēlāk pārcēlās uz dzīvi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur turpina publiski paust viedokli par Krievijas ārpolitiku, atklāti kritizējot [[Putinisms|Vladimira Putina režīmu]] un [[Krievijas Federācijas ārpolitika|Krievijas agresīvo politiku]] pret kaimiņvalstīm. == Novērtējums == Kozirevs tiek raksturots kā “Rietumiem draudzīgs” Krievijas politiķis, kurš 1990. gados centās nostiprināt Krievijas demokrātiskās un starptautiskās saites. Kritiķi viņu gan bieži apzīmēja kā pārāk piekāpīgu Rietumiem. Krievijas valdība pret Kozirevu pieņēmusi sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazeta.ru/politics/2025/04/11/20867666.shtml|title=Первого главу МИД России признали иноагентом. Он живет в США и поддерживает Украину|website=Газета.Ru|access-date=2025-10-07|date=2025-10-08|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] 2g757wbuqroekxkvcbe01bvhnidp4lq 0 611178 4541822 4490669 2026-10-30T18:39:34Z Biafra 13794 noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu 4541822 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|rakstnieku|citu personu ar šādu uzvārdu|Ramats}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Eduards Ramats | vārds_orig = | attēls = Eduards Ramats-Lejgalietis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Allažu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1979 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsu rajons|Lībagu pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Ādams Ramats | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Henrieta Alma Buļniece | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Lejgalietis | nodarbošanās = skolotājs, virsnieks, ērģelnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = [[dzeja]], [[luga]] | temati = | lit virzieni = [[Romantisms]] | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Eduards Ramats''' ({{dat|1886|7|28|N}} — {{dat|1979|3|31|N}}), pseidonīms — '''Lejgalietis''', bija [[Latvieši|latviešu]] skolotājs, rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, sabiedriskais darbinieks, [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1886|7|28}} [[Allažu pagasts|Allažu pagasta]] Jaunklūgu saimnieka Ādama Ramata ģimenē. Mācījās Allažu pagastskolā un [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju seminārā]] (1903—1907). No 1906. gada publicēja dzejoļus žurnālos "Kāvi" un "Dzelme" un bija līdzstrādnieks laikrakstos "Jaunais laiks" un "[[Dienas Lapa|Jaunā Dienas Lapa]]". Pēc skolotāja semināra absolvēšanas strādāja par skolotāju [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu draudzes]] skolā, [[Ikšķile]]s [[Elkšņi (Ikšķile)|Elkšņu]] pagastskolā un ministrijas skolā, N. Rinka un P. Rumbaha pamatskolā un A. Dombrovska proģimnāzijā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]], [[Rīga]]s 30. vakara vidusskolā. Strādāja arī kā [[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]] ērģelnieks. Darbojās apgādā "Ziemeļblāzma", kur iepazinās ar tās literātiem, kā [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Kārlis Skalbe]], [[Jānis Akuraters|Jānis Akurāters]], [[Linards Laicens|Linards Laicēns]] u.c.<ref name=":0" /> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gadā iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Dienēja [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekos]], piedalījies kaujās pie [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] un [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]].<ref name=":1" /> 1917. gadā bija viens no [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības]] (LKNS) dibinātājiem, tās pirmais priekšsēdētājs. Kopā ar [[Aleksandrs Kociņš|Aleksandru Kociņu]], [[Arturs Kroders|Arturu Kroderu]] un [[Aleksandrs Plensners|Aleksandru Plensneru]] bija LKNS laikraksta "Laika Vēstis" redakcijas kolēģijas loceklis [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Valka|Valkā]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, bija kara cenzors. [[Bermontiāde]]s laikā bija [[Latvija|Latvijas Republikas]] diplomātiskās misijas militārās delegācijas loceklis, 1919. gada decembra sākumā tika komandēts uz [[Lietuva|Lietuvu]] priekš sarunām par kopēju cīņu pret [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]].<ref name=":0" /> Sasniedza [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpi. Pēc kara 1924. gadā bija laikraksta "Jaunatnes Dzīve Skolā un Sētā" redaktors un redakcijas kolēģijas loceklis. No 1924. līdz 1925. gadam bija žurnāla "Pret Sauli" redakcijas vadītājs. Strādāja par skolotāju Rīgas 30. pamatskolā,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/personas/eduards-lejgalietis |title=Eduards Lejgalietis |accessdate=2025-10-07 |accessmonthday= |accessdaymonth= |accessyear= |author= |last= |first= |authorlink= |coauthors= |date= |year= |month= |format= |work= |publisher=www.literatura.lv |pages= |language= |doi= |archiveurl= |archivedate= |quote=}}</ref> M. Milleres vidusskolā un A. Saulieša pamatskolā. 1935. gadā apprecējās ar Lībagu pagasta Buļnieku saimnieka meitu Henrieti Almu Buļnieci. 1939. gadā pensionējās, kopā ar ģimeni dzīvoja [[Lībagi|Lībagu]] Buļnieku sētas mājā Druvas, kur viņš nodarbojās ar zemkopību.<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atkal strādāja par skolotāju. 1941. gada 17. martā ieguva parakstītu atļauju no [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] Tautas izglītības nodaļas vadītāja K. Šprunka, lai strādātu par skolotāju [[Stende|Stendes ciematā]] (1941—1943). [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] devās bēgļu gaitās, pēc tam atgriezās [[Latvijas PSR|Latvijā]]. No 1948. gada marta E. Ramats bija skolotājs Lībagos. Arī vadīja kori un darbojās kā ērģelnieks [[Talsi|Talsu]], Stendes un [[Lauciene|Nurmuižas]] baznīcās. Viņa darbu 1949. gada februārī izvērtēja īpaša izglītības inspekcijas komisija, izdarot sekojošu slēdzienu:<ref name=":0" /> {{Citāts|Neapmierinoša ir skolotāja b.Ramata darba kvalitāte. Neskatoties uz jau agrāk nosodīto b.Ramata bezprincipu nostāju cilvēku apziņas saindētājas reliģijas jautājumos, b.Ramats lieto antiaudzinošus jēdzienu izskaidrojumus, dodot idealizētus piemērus no bijušo fašistisko [[Mazpulki|mazpulku]] dzīves; izskaidrotājas lasīšanas stundās uzdod skolēniem lasāmvielu apgūt mehāniski, izvairoties no izskaidrojuma, kad nepieciešams dziļi partejisks nacionālā lepnuma iedvesmotājs izskaidrojums, mācot par [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā|Latviešu divīzijas]] cīņām [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] rindās pret [[Trešais Reihs|vācu fašistiskajiem iebrucējiem]].<ref name=":0" />}} 1949. gada 1. aprīlī viņš tika atbrīvots no darba Lībagu skolā. Miris {{dat|1979|3|31}} Lībagu pagastā. Apbedīts Lībagu Ķīļu kapsētā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Skolotaji_lidz_1940._gadam/skolotajs_Eduards_Ramats.pdf |title=EDUARDS RAMATS – LEJGALIETIS |accessdate=2025-10-07 |accessmonthday= |accessdaymonth= |accessyear= |author= |last= |first= |authorlink= |coauthors= |date= |year=2024 |month= |format= |work= |publisher=ĀvskM |pages= |language= |doi= |archiveurl= |archivedate= |quote= }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Literārā darbība == Eduarda Ramata—Lejgalieša pirmā publikācija bija [[Dzeja|dzejoļi]] "Liesma iedegās un dzisa" un "Pirmais zieds" laikraksta "Mūsu laiki" literārajā pielikumā 1906. gada 26. maijā. Eduards Ramats—Lejgalietis savā dzīves laikā uzrakstīja dzejoļu krājumus "Ziedu elpā" (1912), "Naktī" (1912), "Pie svešu ļaužu ugunskura" (1923), "Sargs un Karogs", "Zelta graudi", "Zvaigžņu logs". Sastādīja vairākas dzejoļu izlases skolu vajadzībām. Viņa dzejā bija tradicionāli [[Romantisms|romantiskā]] manierē balstīta rezignācija un skumju motīvi.<ref name=":1" /> Rakstīja arī [[luga]]s bērnu teātriem — "Uz gaišā ceļa" (1926), "Slotsējējs un vilks" (1935). Manuskriptā rakstīja tēlojumu grāmatu "Skumju dārzā" — fragmenti publicēti periodikā, tulkoja Nikolaja Čehova bērnu lugu "Sniega karaliene", kā arī [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]], [[Mihails Ļermontovs|Mihailu Ļermontovu]], [[Nikolajs Ņekrasovs|Nikolaju Ņekrasovu]] un citus krievu dzejniekus.<ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * [[Svētā Jura krusts]] par kaujām Tīreļpurvā. * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] par dalību Latvijas Neatkarības karā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ramats, Eduards}} [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] 830dr6ujc1osr4zkagel05pra745y0t 0 611194 4541825 4344915 2026-10-30T18:48:22Z Biafra 13794 būtiska saite. 4541825 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Floridas pussala |attēls = Florida.A2003044.1605.250m.jpg |attēla paraksts = Floridas pussalas satelītuzņēmums |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = ASV#Florida#Ziemeļamerika | map_relief = jā |vietējais nosaukums = ''Florida'' |izvietojums = |arhipelāgs = |latd=28|latm=00 |latNS=N |longd=81|longm=30 |longEW=W |platība = 115 000 |garums = 615 |platums = 240 |krasta līnija = |augstākais kalns = Šugarlofs |augstums = 95 |salu skaits = |valsts = ASV |valsts1 = |valsts2 = |valsts adm vienības tips = Štats |valsts adm vienība = Florida |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = <!-- [[Merida (Meksika)|Merida]] --> |piezīme = }} '''Floridas pussala''' ({{val|en|Florida}}) ir liela [[pussala]] [[Ziemeļamerika]]s dienvidaustrumos, administratīvi ietilpst [[ASV]] [[Florida]]s štatā, kur veido tā lielāko daļu. Pussala izstiepta 615 km garumā ziemeļu—dienvidu virzienā, austrumos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns]], rietumos — [[Meksikas līcis]], bet dienvidos [[Floridas šaurums]] pussalu atdala no [[Kuba (sala)|Kubas]].<ref>{{PZT|210|Florida}}</ref> Pussalas reljefā dominē plakans līdzenums, plaši izplatīts [[karsts|karsta]] process, augstākais punkts ir Šugarlofs 95 m vjl pussalas vidienē. Austrumu krasts piepacelts, rietumu — zems ar daudzām lagūnām un [[mangroves|mangrovju]] audzēm. Valda okeānisks subtropu (ziemeļdaļā) un tropu (dienviddaļā) klimats. Janvāra vidējā temperatūra 14 °C ziemeļdaļā un 20,7 °C dienviddaļā; jūlijā — 27—28,7 °C. Vidējais nokrišņu daudzums 1200—1400 mm. Pussalas teritorijā daudz ezeru (lielākais — [[Okīčobī]]), dienviddaļa — purvaina; plašā [[Evergleidsa]]s purvāja dienvidu daļa kopš 1947. gada ir [[Evergleidsas nacionālais parks|nacionālais parks]] un UNESCO [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] objekts. Pussalas piekraste blīvi apdzīvota, lielākās pilsētas ir [[Maiami]], [[Tampa]] un [[Orlando]]. Pussalas austrumu krastā [[Kanaveralas rags|Kanaveralas ragā]] atrodas [[Kenedija kosmosa centrs]]. [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] šo zemi atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, 1513. gada 27. martā un to nosauca par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas pussalas]] [[Kategorija:ASV ģeogrāfija]] [[Kategorija:Pussalas]] [[Kategorija:Florida]] 3ygoxa6gi2iwv1xq6vpzs25tvvrvgmf 0 611195 4541826 4357362 2026-10-30T18:51:29Z Biafra 13794 jāuzlabo 4541826 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Esmeralda Anstrauta''' (dzimusi {{dat|1999|2|17}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[rakstniece]] un politiskā aktīviste. Pabeigusi [[Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāziju]]. 2020. gadā absolvējusi [[Groningenas Universitāte|Groningenas Universitāti]] iegūstot bakalaura grādu [[angļu valoda|angļu valodā]] un kultūrā. 2025. gada jūnijā izdevusi debijas romānu ''HANDS!'' [[Angļu valoda|angļu valodā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/personibas/no-viesmiles-lidz-romanam-par-restorana-aizkulisem.-esmeraldas-anstrautas-stasts-77146/|title=No viesmīles līdz romānam par restorāna aizkulisēm. Esmeraldas Anstrautas stāsts|website=www.santa.lv|access-date=2025-10-27|language=lv}}</ref> Tā paša gada janvārī iestājās partijā "[[Progresīvie]]" un [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] ar 18. kārtas numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/en/kandidati/14230-esmeralda-anstrauta/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-10-08}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Anstrauta, Esmeralda}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieces]] pnz7kgagq8kw1ve0c2pwd5uetxe9hm8 0 611200 4541827 4344930 2026-10-30T18:52:28Z Biafra 13794 4541827 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Okīčobī |attēls=Florida Lac Okeechobee.jpg |paraksts=Okīčobī apkārtnes satelītaina |map = ASV#Florida |vieta={{USA|Florida}} | plat_d=26 | plat_m=56 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=80 | gar_m=48 | gar_s= | gar_EW=W |platība=1900 |garums=57,5 |paltums=46,6 |Vid_dziļums=2,7 |Max_dziļums=3,7 |tilpums=5,2 |augstums_vjl=3,7—5,5 |izteka= [[Kalūsahačī]], [[Evergleidsa]] |baseins= |valstis=[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |salas= |pilsētas=[[Belgleida]] }} '''Okīčobī''' ({{val|en|Lake Okeechobee}}) ir liels [[ezers]] [[ASV]] dienvidaustrumos [[Florida]]s štatā,<ref>{{PZT|528|Okīčobi ezers}}</ref> otrs aiz [[Mičigans|Mičigana]] lielākais [[saldūdens]] ezers valsts kontinentālajā daļā. Atrodas [[Floridas pussala]]s dienviddaļā, uz dienvidiem no tā plešas [[Evergleidsa]]s purvāji. Ezers apaļas formas, krasti zemi, bieži pārpurvoti. Ezers sekls, tā vidējais dziļums ir 2,7 m, bet dziļākā vieta — 3,7 m. Galvenā pieteka ir Kisimī ziemeļos, bet notece uz Evergleidsu dienvidos un pa Kalūsahačī upi uz [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] rietumos. Ezera krasti apdzīvoti vismaz 1000 gadus p.m.ē.; tā krastos attīstījusies tā sauktā Belgleidas kultūra, bet pēdējie pirms eiropiešu atnākšanas tā apkārtni apdzīvoja [[seminoli]]. 16. gadsimtā starp indiāņiem dzīvojušais spānis Ernando de Eskalante Fontaneda ziņojis par lielu ezeru Floridas iekšzemē, ko vietējie dēvē par ''Mayaimi'' — ‘lielais ūdens’. Līdz pat 18. gadsimtam mītiskais ezers britu kartogrāfiem bija zināms ar tā spānisko nosaukumu ''Laguna de Espiritu Santo'' — ‘Svētā Gara ezers’. 19. gadsimta sākumā tas bija zināms kā ''Mayacco Lake'' vai ''Lake Mayaca'' pēc tā krastos mitušajiem majaku indiāņiem. Mūsdienu ezera nosaukums cēlies no seminolu valodas ''oki'' un ''chubi'', kas arī nozīmē ‘lielais ūdens’.<ref>Hann, John H. (2003). ''Indians of Central and South Florida: 1513–1763.'' Gainesville, Florida: University Press of Florida. ISBN 0-8130-2645-8.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV ezeri]] [[Kategorija:Florida]] i3h0v3eye7l03vx3mf1tcic2zytqkgm 4541828 4541827 2026-10-30T18:54:20Z Biafra 13794 manuprāt, te tieši šādi būtu jābūt. 4541828 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Okīčobī |attēls=Florida Lac Okeechobee.jpg |paraksts=Okīčobī apkārtnes satelītaina |map = ASV#Florida |vieta={{USA|Florida}} | plat_d=26 | plat_m=56 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=80 | gar_m=48 | gar_s= | gar_EW=W |platība=1900 |garums=57,5 |paltums=46,6 |Vid_dziļums=2,7 |Max_dziļums=3,7 |tilpums=5,2 |augstums_vjl=3,7—5,5 |izteka= [[Kalūsahačī]], [[Evergleidsa]] |baseins= |valstis=[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |salas= |pilsētas=[[Belgleida]] }} '''Okīčobī''' ({{val|en|Lake Okeechobee}}) ir liels [[ezers]] [[ASV]] dienvidaustrumos [[Florida]]s štatā,<ref>{{PZT|528|Okīčobi ezers}}</ref> otrs aiz [[Mičigans|Mičigana]] lielākais [[saldūdens]] ezers valsts kontinentālajā daļā, neskaitot [[Aļaska|Aļasku]]. Atrodas [[Floridas pussala]]s dienviddaļā, uz dienvidiem no tā plešas [[Evergleidsa]]s purvāji. Ezers apaļas formas, krasti zemi, bieži pārpurvoti. Ezers sekls, tā vidējais dziļums ir 2,7 m, bet dziļākā vieta — 3,7 m. Galvenā pieteka ir Kisimī ziemeļos, bet notece uz Evergleidsu dienvidos un pa Kalūsahačī upi uz [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] rietumos. Ezera krasti apdzīvoti vismaz 1000 gadus p.m.ē.; tā krastos attīstījusies tā sauktā Belgleidas kultūra, bet pēdējie pirms eiropiešu atnākšanas tā apkārtni apdzīvoja [[seminoli]]. 16. gadsimtā starp indiāņiem dzīvojušais spānis Ernando de Eskalante Fontaneda ziņojis par lielu ezeru Floridas iekšzemē, ko vietējie dēvē par ''Mayaimi'' — ‘lielais ūdens’. Līdz pat 18. gadsimtam mītiskais ezers britu kartogrāfiem bija zināms ar tā spānisko nosaukumu ''Laguna de Espiritu Santo'' — ‘Svētā Gara ezers’. 19. gadsimta sākumā tas bija zināms kā ''Mayacco Lake'' vai ''Lake Mayaca'' pēc tā krastos mitušajiem majaku indiāņiem. Mūsdienu ezera nosaukums cēlies no seminolu valodas ''oki'' un ''chubi'', kas arī nozīmē ‘lielais ūdens’.<ref>Hann, John H. (2003). ''Indians of Central and South Florida: 1513–1763.'' Gainesville, Florida: University Press of Florida. ISBN 0-8130-2645-8.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV ezeri]] [[Kategorija:Florida]] ksahr1vscz78yagyfrufsax0h2r7dty 0 611222 4541836 4408261 2026-10-30T19:01:11Z Biafra 13794 4541836 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Liams Losons | vārds_oriģ = ''Liam Lawson'' | attēls = Liam Lawson Austria 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Liams Losons 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|2002|2|11}} | dz_viet = {{vieta|Jaunzēlande|Hāstingsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = ''[[Racing Bulls]]'' | numurs = | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2023}}— | sacīkstes = 29 | tituli = | uzvaras = 0 | pjedestāli = 0 | p_position = 0 | ā_apļi = 0 | p_sacīkste = {{f1|2023}}. gada {{f1gp|Nīderlandes}} | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = | klubs1 = | kl_sez2 = | klubs2 = | kl_sez3 = | klubs3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Liams Losons''' ({{val|en|Liam Lawson}}, dzimis {{dat|2002|2|11}} [[Hāstingsa|Hāstingsā]]) ir [[Jaunzēlande]]s [[autosports|autosportists]], kurš 2025. gada sezonā piedalās ''[[Formula 1]]'' čempionātā ''[[Racing Bulls]]'' komandas sastāvā. Losons ar [[kartings|kartingu]] sācis nodarboties 2008. gadā, bet 2015. gadā pārgājis uz formulu sacīkstēm, tajā pašā gadā uzvarot Jaunzēlandes ''Formula Ford'' čempionātā. Turpmākajos gados Losons izcīnīja 2. vietu 2017. gada Austrālijas F4, 2018. gada ADAC F4, 2019. gada ''Euroformula Open'' čempionātos, kā arī uzvaru 2019. gada ''Toyota Racing Series''. 2019. gadā Losons pievienojās ''[[Formula 3]]'' čempionātam, iegūstot 11. vietu kopvērtējumā. Nākamajā sezonā ar trīs uzvarām sacīkstēs viņš izcīnīja 5. vietu kopvērtējumā. 2021. gada sezonā Losons pārcēlās uz ''[[Formula 2]]'' čempionātu, iegūstot 9. vietu kopvērtējumā. Nākamajā sezonā ar 4 uzvarām sacīkstēs viņš izcīnīja 3. vietu kopvērtējumā. 2023. gadā Losons piedalījās ''[[Super Formula]]'' čempionātā, izcīnot 2. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Klein|first=Jamie|url=https://www.motorsport.com/super-formula/news/lawson-consistency-title-miyata-suzuka/10539875/|date=29 October 2023|title=Lawson admits he lacked consistency for Super Formula title|access-date=7 November 2023|website=[[Motorsport.com]]}}</ref> 2019. gadā Losons pievienojās ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' junioru komandai.<ref name="Red Bull">{{Tīmekļa atsauce|url=https://juniorteam.redbull.com/article/liam-lawson-joins-juniors-all-corners-global-challenge|title=Liam Lawson joins Juniors from all corners for global challenge|date=18 February 2019|access-date=18 February 2019}}</ref> 2022. gadā viņš kļuva par ''Formula 1'' komandas ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' rezerves pilotu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2 March 2022 |title=Vips, Lawson set for FP1 debuts in 2022 |url=https://www.motorsportweek.com/2022/03/02/vips-lawson-set-for-fp1-debuts-in-2022/ |access-date=19 May 2022 |website=Motorsport Week |language=en-GB}}</ref> bet no tā paša gada jūnija viņš kļuva arī par ''Red Bull'' rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Woodhouse |first=Jamie |date=2 July 2022 |title=Liam Lawson takes over from Juri Vips as Red Bull Formula 1 reserve driver |url=https://www.planetf1.com/news/liam-lawson-red-bull-reserve-driver/ |access-date=4 September 2022 |website=PlanetF1 |language=en}}</ref> {{f1|2023}}. gada {{f1gp|Nīderlandes}} Losons debitēja Pirmajā formulā, ''AlphaTauri'' sastāvā aizvietojot [[Daniels Rikardo|Danielu Rikardo]], kurš otrajā treņinbraucienā avārijas rezultātā guva rokas lūzumu.<ref name="CleerenAug2023">{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Ricciardo out of F1 Dutch GP with injured hand, Lawson to sub |url=https://www.motorsport.com/f1/news/ricciardo-out-of-f1-dutch-gp-with-broken-wrist/10511470/ |access-date=25 August 2023 |work=www.motorsport.com |date=25 August 2023 |language=en}}</ref> Kopumā šajā sezonā viņš aizvadīja 5 sacīkstes, Rikardo atgriežoties {{f1gp|ASV}}. {{f1gp|Singapūras}} Losons izcīnīja 9. vietu, kas bija viņa pirmie punkti Pirmajā formulā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.lawson-hails-fantastic-first-f1-points-scoring-outing-after-finishing-ninth.285FTO9nMyxPKFYho4uWco.html|title=Lawson hails 'fantastic' first F1 points scoring outing after finishing ninth in Singapore|work=[[Formula 1]]|date=18 September 2023|access-date=19 September 2023}}</ref> {{f1|2024}}. gada sezonu viņš arī uzsāka kā ''Red Bull'' un ''RB'' (pārdēvēta ''AlphaTauri'') rezerves pilots, tomēr pirms ASV ''Grand Prix'' Losons ''RB'' sastāvā aizstāja Rikardo, kurš pameta komandu neapmierinoša snieguma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-lawson-to-replace-ricciardo-at-rb-for-remainder-of-the-season.2TZRpkQAnucdPwAgudqdJ2|title=Lawson to replace Ricciardo at RB for remainder of the season|website=Formula 1.com|date=26 September 2024|access-date=26 September 2024}}</ref> Šajā sezonā Losons aizvadīja 6 sacīkstes, divās sacīkstēs izcīnot punktus — 9. vieta ASV ''Grand Prix'', kā arī [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]. Pirms {{f1|2025}}. gada sezonas viņš tika paaugstināts uz ''Red Bull'' komandu, aizvietojot [[Serhio Peress|Serhio Peresu]].<ref name="RB2025">{{Tīmekļa atsauce |title=Lawson confirmed as Verstappen's Red Bull team mate for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-lawson-confirmed-as-verstappens-red-bull-team-mate-for-2025.4umEL3YzqWIv9JEV7qI2Gn |access-date=19 December 2024 |date=19 December 2024 |website=[[Formula 1]] |publisher=[[Formula One Group]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20250223050803/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-lawson-confirmed-as-verstappens-red-bull-team-mate-for-2025.4umEL3YzqWIv9JEV7qI2Gn |archive-date=23 February 2025}}</ref> Tomēr jau pēc divām sacīkstēm (izstāšanās {{f1gp|Austrālijas}} un 12. vietas {{f1gp|Ķīnas}}) viņš tika pazemināts atpakaļ uz savu bijušo komandu, kura tagad startēja ar nosaukumu ''[[Racing Bulls]]''.<ref name="contract">{{Ziņu atsauce |url=https://www.independent.co.uk/f1/yuki-tsunoda-liam-lawson-f1-red-bull-japan-b2722436.html |title=Yuki Tsunoda replaces Liam Lawson at Red Bull for Japan GP in unprecedented F1 driver swap |last=Jackson |first=Kieran |date=27 March 2025 |work=[[The Independent]] |access-date=27 March 2025 |issn=1741-9743 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250327145829/https://www.independent.co.uk/f1/yuki-tsunoda-liam-lawson-f1-red-bull-japan-b2722436.html |archive-date=27 March 2025}}</ref> {{f1gp|Monako}} viņš finišēja 8. vietā, izcīnot pirmos punktus sezonā. Tāpat viņš izcīnīja punktus vairākās citās sacīkstēs sezonā, viņa labākais rezultāts bija {{f1gp|Azerbaidžānas}} izcīnītā 5. vieta. Losons ir divas reizes piedalījies [[Jaunzēlandes Grand Prix|Jaunzēlandes ''Grand Prix'']], izcīnot uzvaru 2019. gadā.<ref name="TRS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.formulascout.com/lawson-wins-new-zealand-grand-prix/48154|title=Lawson defeats Armstrong in New Zealand GP to secure TRS title|last=Waring|first=Bethonie|work=FormulaScout|date=10 February 2019|access-date=10 February 2019}}</ref> Ārpus formulu sacīkstēm Losons 2021. gadā piedalījās ''[[Deutsche Tourenwagen Masters|DTM]]'' čempionātā, izcīnot 2. vietu kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Norisring DTM: Gotz wins title after Mercedes imposes team orders|url=https://www.motorsport.com/dtm/news/norisring-gotz-mercedes-team-orders-lawson/6684404/|website=Motorsport.com|language=en-GB|author=Thukral, Rachit|date=10 October 2021|access-date=10 October 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.liamlawson30.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251008121327/https://www.liamlawson30.com/ |date={{dat|2025|10|08||bez}} }} * [https://www.driverdb.com/drivers/liam-lawson Karjeras pārskats DriverDB.com] {{F1 piloti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Losons, Liams}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Jaunzēlandes autosportisti]] ft8ujbn654k8b04mhoh84wn1x82timq 4541837 4541836 2026-10-30T19:02:46Z Biafra 13794 jaunāks attēls. 4541837 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Liams Losons | vārds_oriģ = ''Liam Lawson'' | attēls = Liam Lawson at the Red Bull Fan Zone – Crown Riverwalk, Melbourne (028A7795).jpg | att_izm = | paraksts = Liams Losons 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|2002|2|11}} | dz_viet = {{vieta|Jaunzēlande|Hāstingsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = ''[[Racing Bulls]]'' | numurs = | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2023}}— | sacīkstes = 29 | tituli = | uzvaras = 0 | pjedestāli = 0 | p_position = 0 | ā_apļi = 0 | p_sacīkste = {{f1|2023}}. gada {{f1gp|Nīderlandes}} | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = | klubs1 = | kl_sez2 = | klubs2 = | kl_sez3 = | klubs3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Liams Losons''' ({{val|en|Liam Lawson}}, dzimis {{dat|2002|2|11}} [[Hāstingsa|Hāstingsā]]) ir [[Jaunzēlande]]s [[autosports|autosportists]], kurš 2025. gada sezonā piedalās ''[[Formula 1]]'' čempionātā ''[[Racing Bulls]]'' komandas sastāvā. Losons ar [[kartings|kartingu]] sācis nodarboties 2008. gadā, bet 2015. gadā pārgājis uz formulu sacīkstēm, tajā pašā gadā uzvarot Jaunzēlandes ''Formula Ford'' čempionātā. Turpmākajos gados Losons izcīnīja 2. vietu 2017. gada Austrālijas F4, 2018. gada ADAC F4, 2019. gada ''Euroformula Open'' čempionātos, kā arī uzvaru 2019. gada ''Toyota Racing Series''. 2019. gadā Losons pievienojās ''[[Formula 3]]'' čempionātam, iegūstot 11. vietu kopvērtējumā. Nākamajā sezonā ar trīs uzvarām sacīkstēs viņš izcīnīja 5. vietu kopvērtējumā. 2021. gada sezonā Losons pārcēlās uz ''[[Formula 2]]'' čempionātu, iegūstot 9. vietu kopvērtējumā. Nākamajā sezonā ar 4 uzvarām sacīkstēs viņš izcīnīja 3. vietu kopvērtējumā. 2023. gadā Losons piedalījās ''[[Super Formula]]'' čempionātā, izcīnot 2. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Klein|first=Jamie|url=https://www.motorsport.com/super-formula/news/lawson-consistency-title-miyata-suzuka/10539875/|date=29 October 2023|title=Lawson admits he lacked consistency for Super Formula title|access-date=7 November 2023|website=[[Motorsport.com]]}}</ref> 2019. gadā Losons pievienojās ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' junioru komandai.<ref name="Red Bull">{{Tīmekļa atsauce|url=https://juniorteam.redbull.com/article/liam-lawson-joins-juniors-all-corners-global-challenge|title=Liam Lawson joins Juniors from all corners for global challenge|date=18 February 2019|access-date=18 February 2019}}</ref> 2022. gadā viņš kļuva par ''Formula 1'' komandas ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' rezerves pilotu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2 March 2022 |title=Vips, Lawson set for FP1 debuts in 2022 |url=https://www.motorsportweek.com/2022/03/02/vips-lawson-set-for-fp1-debuts-in-2022/ |access-date=19 May 2022 |website=Motorsport Week |language=en-GB}}</ref> bet no tā paša gada jūnija viņš kļuva arī par ''Red Bull'' rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Woodhouse |first=Jamie |date=2 July 2022 |title=Liam Lawson takes over from Juri Vips as Red Bull Formula 1 reserve driver |url=https://www.planetf1.com/news/liam-lawson-red-bull-reserve-driver/ |access-date=4 September 2022 |website=PlanetF1 |language=en}}</ref> {{f1|2023}}. gada {{f1gp|Nīderlandes}} Losons debitēja Pirmajā formulā, ''AlphaTauri'' sastāvā aizvietojot [[Daniels Rikardo|Danielu Rikardo]], kurš otrajā treņinbraucienā avārijas rezultātā guva rokas lūzumu.<ref name="CleerenAug2023">{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Ricciardo out of F1 Dutch GP with injured hand, Lawson to sub |url=https://www.motorsport.com/f1/news/ricciardo-out-of-f1-dutch-gp-with-broken-wrist/10511470/ |access-date=25 August 2023 |work=www.motorsport.com |date=25 August 2023 |language=en}}</ref> Kopumā šajā sezonā viņš aizvadīja 5 sacīkstes, Rikardo atgriežoties {{f1gp|ASV}}. {{f1gp|Singapūras}} Losons izcīnīja 9. vietu, kas bija viņa pirmie punkti Pirmajā formulā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.lawson-hails-fantastic-first-f1-points-scoring-outing-after-finishing-ninth.285FTO9nMyxPKFYho4uWco.html|title=Lawson hails 'fantastic' first F1 points scoring outing after finishing ninth in Singapore|work=[[Formula 1]]|date=18 September 2023|access-date=19 September 2023}}</ref> {{f1|2024}}. gada sezonu viņš arī uzsāka kā ''Red Bull'' un ''RB'' (pārdēvēta ''AlphaTauri'') rezerves pilots, tomēr pirms ASV ''Grand Prix'' Losons ''RB'' sastāvā aizstāja Rikardo, kurš pameta komandu neapmierinoša snieguma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-lawson-to-replace-ricciardo-at-rb-for-remainder-of-the-season.2TZRpkQAnucdPwAgudqdJ2|title=Lawson to replace Ricciardo at RB for remainder of the season|website=Formula 1.com|date=26 September 2024|access-date=26 September 2024}}</ref> Šajā sezonā Losons aizvadīja 6 sacīkstes, divās sacīkstēs izcīnot punktus — 9. vieta ASV ''Grand Prix'', kā arī [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]. Pirms {{f1|2025}}. gada sezonas viņš tika paaugstināts uz ''Red Bull'' komandu, aizvietojot [[Serhio Peress|Serhio Peresu]].<ref name="RB2025">{{Tīmekļa atsauce |title=Lawson confirmed as Verstappen's Red Bull team mate for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-lawson-confirmed-as-verstappens-red-bull-team-mate-for-2025.4umEL3YzqWIv9JEV7qI2Gn |access-date=19 December 2024 |date=19 December 2024 |website=[[Formula 1]] |publisher=[[Formula One Group]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20250223050803/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-lawson-confirmed-as-verstappens-red-bull-team-mate-for-2025.4umEL3YzqWIv9JEV7qI2Gn |archive-date=23 February 2025}}</ref> Tomēr jau pēc divām sacīkstēm (izstāšanās {{f1gp|Austrālijas}} un 12. vietas {{f1gp|Ķīnas}}) viņš tika pazemināts atpakaļ uz savu bijušo komandu, kura tagad startēja ar nosaukumu ''[[Racing Bulls]]''.<ref name="contract">{{Ziņu atsauce |url=https://www.independent.co.uk/f1/yuki-tsunoda-liam-lawson-f1-red-bull-japan-b2722436.html |title=Yuki Tsunoda replaces Liam Lawson at Red Bull for Japan GP in unprecedented F1 driver swap |last=Jackson |first=Kieran |date=27 March 2025 |work=[[The Independent]] |access-date=27 March 2025 |issn=1741-9743 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250327145829/https://www.independent.co.uk/f1/yuki-tsunoda-liam-lawson-f1-red-bull-japan-b2722436.html |archive-date=27 March 2025}}</ref> {{f1gp|Monako}} viņš finišēja 8. vietā, izcīnot pirmos punktus sezonā. Tāpat viņš izcīnīja punktus vairākās citās sacīkstēs sezonā, viņa labākais rezultāts bija {{f1gp|Azerbaidžānas}} izcīnītā 5. vieta. Losons ir divas reizes piedalījies [[Jaunzēlandes Grand Prix|Jaunzēlandes ''Grand Prix'']], izcīnot uzvaru 2019. gadā.<ref name="TRS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.formulascout.com/lawson-wins-new-zealand-grand-prix/48154|title=Lawson defeats Armstrong in New Zealand GP to secure TRS title|last=Waring|first=Bethonie|work=FormulaScout|date=10 February 2019|access-date=10 February 2019}}</ref> Ārpus formulu sacīkstēm Losons 2021. gadā piedalījās ''[[Deutsche Tourenwagen Masters|DTM]]'' čempionātā, izcīnot 2. vietu kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Norisring DTM: Gotz wins title after Mercedes imposes team orders|url=https://www.motorsport.com/dtm/news/norisring-gotz-mercedes-team-orders-lawson/6684404/|website=Motorsport.com|language=en-GB|author=Thukral, Rachit|date=10 October 2021|access-date=10 October 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.liamlawson30.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251008121327/https://www.liamlawson30.com/ |date={{dat|2025|10|08||bez}} }} * [https://www.driverdb.com/drivers/liam-lawson Karjeras pārskats DriverDB.com] {{F1 piloti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Losons, Liams}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Jaunzēlandes autosportisti]] 57nqmvrtbdmovrdogy4mnr90fcekjnx 0 611234 4541838 4351529 2026-10-30T19:05:16Z Biafra 13794 4541838 wikitext text/x-wiki {{Lidaparāta negadījuma infokaste |name = Diena, kad nomira mūzika |image = The Day the Music Died.jpg |caption = Lidmašīnas vraks avārijas vietā |date = {{dat|1959|2|3|N|bez}} |type = |occurrence_type = Avārija pēc kontroles zaudēšanas sliktos laika apstākļos naktī |site = {{vieta|ASV|Aiova|Sero-Gordo apgabals|''Grant Township''|4s=Grant Township}} |passengers = 3 |crew = 1 |fatalities = 4 |survivors = 0 |aircraft_type = ''[[Beechcraft Bonanza]]'' |operator = ''Dwyer Flying Service'' |tail_number = [http://registry.faa.gov/aircraftinquiry/NNum_Results.aspx?NNumbertxt=591UA N3794N] |origin = {{vieta|ASV|Aiova|Meisonsitija|Meisonsitijas municipālā lidosta}} |destination = {{vieta|ASV|Ziemeļdakota|Hektora starptautiskā lidosta}} }} '''"Diena, kad nomira mūzika"''' ir nosaukums lidmašīnas avārijai, kas notika otrdien, 1959. gada 3. februārī, netālu no Klīrleikas, [[Aiova|Aiovā]]. Tajā bojā gāja trīs amerikāņu rokmūziķi — [[Badijs Hollijs]], [[Ričijs Valenss]] un ''Big Boppers'', kā arī pilots Rodžers Pītersons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.check-six.com/lib/Famous_Missing/Celebrity_Plane_Crashes.htm Check-Six.com |title=Celebrity Crashes|publisher=check-six.com|language=en|access-date=2010-11-03|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714012315/http://www.check-six.com/lib/Famous_Missing/Celebrity_Plane_Crashes.htm|url-status=}}</ref> Dziedātājs Dons Maklīns vēlāk savā dziesmā "American Pie" šo traģēdiju nosauca par "Dienu, kad nomira mūzika".<ref name = "BBC">{{Ziņu atsauce|title = 1959: Buddy Holly killed in air crash|publisher = [[BBC]]|url = http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/february/3/newsid_2802000/2802541.stm|work = On This Day|access-date = 2008-11-02|date = 1959-02-03|location = London|language = en|archive-date = 2011-11-20|archive-url = https://web.archive.org/web/20111120151016/http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/february/3/newsid_2802000/2802541.stm}}</ref><ref name = "Thimou">{{Tīmekļa atsauce|last = Thimou|first = Theodore|title = Preview: The Twice-Famous Don McLean Plays Rams Head|work = Bay Weekly|date = 2006-12-28|url = http://www.bayweekly.com/musicscene.html|access-date = 2008-09-11 |archive-url = https://web.archive.org/web/20080613224425/http://www.bayweekly.com/musicscene.html <!-- Bot retrieved archive --> |archive-date = 2008-06-13|language=en}}</ref> [[Attēls:Winter Dance Party Tour Schedule, 1959.svg|thumb|«Winter Dance Party Tour» turnejas grafiks]] Pēc līguma ar grupu ''The Crickets'' beigām Hollijs sapulcināja jaunu grupu, kurā bija Veilons Dženingss, Tomijs Alsaps un Karls Bančs "Winter Dance Party" turnejai. Turnejas sastāvā bija arī daudzsološi mūziķi Ričijs Valenss un ''Big Boppers'', kuri uzstājās kā iesildītāji un reklamēja savus ierakstus. Hollija plāns bija trīs nedēļu laikā apmeklēt 24 pilsētas. Lielie attālumi starp pilsētām, laikapstākļi un sliktie dzīves apstākļi turnejas autobusā atstāja negatīvu iespaidu uz mūziķiem. Vairāki cilvēki saslima ar [[gripa|gripu]], un Bančs tika hospitalizēts ar apsaldējumiem. Apbēdināts par dzīves apstākļiem, Hollijs pēc vēl viena koncerta ''Surf Ballroom'' zālē Klīrleikā nolēma rezervēt čarterreisu, lai ātrāk nonāktu savā nākamajā tūres pieturvietā Morhedā, [[Minesota|Minesotas štatās]]. ''Surf Ballroom'' īpašnieks Kerols Andersons viņiem nomāja lidmašīnu, izmantojot firmas ''Dwyer Flying Service'' pakalpojumus. Kopā ar Holliju lidmašīnā bija arī Ričardsons, kurš bija ļoti novājināts gripas dēļ un bija ieņēmis Veilona Dženingsa vietu, un Ričijs Valenss, kurš monētas mešanā bija ieguvis biļeti no Tomija Alsupa. Dions Dimuči no grupas (''Dion and the Belmonts'') nolēma nelidot ar viņiem, jo ​​viņu atturēja biļetes augstā cena 36 ASV dolāri (kas atbilst 291 ASV dolāram 2015. gadā). Avārijas izmeklēšana atklāja, ka neilgi pēc pacelšanās sliktu laikapstākļu un pilota kļūdas kombinācija izraisīja pilotam telpisko dezorientāciju, kā rezultātā pilots zaudēja kontroli pār lidmašīnu. Hūberts Dvaiers, čarterreisu kompānijas īpašnieks, nespēja nodibināt radio sakarus ar lidmašīnu un pasludināja to par pazudušu. Nākamajā rītā viņš uzsāka meklēšanu un atklāja avārijas vietu kukurūzas laukā mazāk nekā 9,7 kilometrus uz ziemeļrietumiem no lidostas. Dvaiers paziņoja par to varas iestādēm, un uz avārijas vietu tika nosūtīts šerifa vietnieks Bils Makgils, kur viņš atrada pasažieru un pilota mirstīgās atliekas. Vēlāk viņus palīdzēja identificēt Kerols Andersons. [[Attēls:Beech 35 N3188V Jan1949 (11124699236).jpg|thumb|Beech 35 N3188V Jan1949 (11124699236) ar līdzīgu lidmašīnu lidoja bojā gājušie mūziķi]] == Atsauces == {{atsauces}} === Literatūra === {{refbegin}} * {{cite book |last1=Carr |first1=Joseph |last2=Munde |first2=Alan |title=Prairie Nights to Neon Lights: The Story of Country Music in West Texas |publisher=[[Texas Tech University Press]] |year=1997 |isbn=978-0-89672-365-8 }} * {{cite book |last=Crouse |first=Richard |title=Who Wrote The Book of Love? |publisher=Random House Digital |year=2012 |isbn=978-0-385-67442-3 }} * {{cite book |last=Everitt |first=Rich |title=Falling Stars: Air Crashes That Filled Rock and Roll Heaven |url=https://archive.org/details/fallingstarsairc0000ever |publisher=Harbor House |year=2004 |isbn=978-1-891799-04-4 }} * {{cite book |last1=Jennings |first1=Waylon |last2=Kaye |first2=Lenny |title=Waylon: An Autobiography |url=https://archive.org/details/waylonautobiogra00jenn |publisher=Warner Books |year=1996 |isbn=978-0-446-51865-9 }} * {{cite book |title=The Day the Music Died: The Last Tour of Buddy Holly, the Big Bopper and Ritchie Valens |url=https://archive.org/details/daymusicdiedlast0000lehm |first=Larry |last=Lehmer |publisher=Music Sales Group |year=2004 |edition=illustrated |isbn=0-8256-7287-2}} * {{cite book |author=Schuck, Raymond |year=2012 |title=Do You Believe in Rock and Roll? Essays on Don Mclean's American Pie |publisher=McFarland |isbn=978-1-4766-0036-9 }} {{refend}} == Ārējās saites == {{wikisource|Aircraft Accident Report for Buddy Holly's crash}} {{sisterlinks-inline}} * [https://www.faa.gov/lessons_learned/small_airplane/accidents/N3794N Beechcraft Bonanza 35 Dwyer Flying Service, N3794N Clear Lake, Iowa February 3, 1959] — [[Federal Aviation Administration]] * [https://www.newspapers.com/clip/1975178/ February 3, 1959 front page of the ''Mason City Globe-Gazette''], via [[Newspapers.com]] {{open access}} * [https://fiftiesweb.com/music/day-music-died/ fiftiesweb.com The Day the Music Died] * [https://web.archive.org/web/20090206223930/http://www.bakotopia.com/home/ViewPost/86213 ''Bakotopia'' Magazine's 50th Anniversary memorial article] * [https://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/february/3/newsid_2802000/2802541.stm 1959: Buddy Holly killed in air crash] * [http://voicesofoklahoma.com/tommy_allsup.html Voices of Oklahoma interview with Tommy Allsup.] First person interview conducted with Tommy Allsup on September 8, 2011. Original audio and transcript archived with [http://voicesofoklahoma.com/index.html Voices of Oklahoma oral history project.] * [https://www.youtube.com/watch?v=HIxwW3NbAx4 The true Buddy Holly history], Dion DiMucci's recollections of the tour and the accident, at his YouTube channel {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:1959. gads]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] 91l0yr85l7byq5snxl2y5w185068cjj 0 611240 4541839 4519947 2026-10-30T19:11:39Z Biafra 13794 4541839 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Baranova sala |attēls = Baranof Island (7663702254).jpg |attēla paraksts = Salas ainava pie [[Sitka]]s |attēla izmērs = |vietaskarte = Aļaska#Ziemeļamerika |mark = Orange pog.svg |label = |reljefa_karte = jā |position = |vietējais nosaukums = ''Baranof Island''<br/>''Shee'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |arhipelāgs = [[Aleksandra arhipelāgs]] |latd=56|latm=57|lats= |latNS=N |longd=134|longm=57|longs= |longEW=W |platība = 4162 |garums = 169 |platums = 48 |krasta līnija = |augstākais kalns = Venjaminova smaile |augstums = 1640 |salu skaits = |valsts = ASV |valsts adm vienības tips = Pavalsts |valsts adm vienība = [[Aļaska]] |iedzīvotāji = 5559 |blīvums = 0,8 |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Sitka]] |piezīme = }} '''Baranova sala''' ({{val|en|Baranof Island}}) jeb '''Šī''' ({{val|tli|Shee}}) ir [[sala]] [[Aļaska|Aļaskas]] dienvidaustrumos, [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] ziemeļrietumu daļā [[ASV]]. Tā ir viena no lielākajām salām Aļaskā un ietilpst [[Sitka]]s pašvaldībā (''City and Borough of Sitka''). Baranova sala atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē dienvidos no [[Čičagova sala]]s un rietumos no [[Admiralitātes sala|Admiralitātes]] un [[Kuju]] salām. Salas platība ir apmēram 4160 km², un tās krasta līnija ir stipri izrobota ar daudziem līčiem, fjordiem un pussalām. Lielākā apdzīvotā vieta ir [[Sitka]] — viena no vecākajām pilsētām Aļaskā. Sala nosaukta krievu pētnieka un tirgotāja Alekseja Baranova vārdā, kurš 18.–19. gadsimta mijā bija [[Krievijas Amerika|Krievijas–Amerikas kompānijas]] vadītājs un pirmais Krievijas koloniju gubernators Aļaskā. Krievu koloniālais periods ilga līdz 1867. gadam, kad Aļaska tika pārdota [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Baranova sala ir kalnaina un klāta ar blīviem mežiem. Tajā atrodas daudzi ezeri, upes un karstie avoti, tostarp ''Baranof Warm Springs'' ciems ar dabīgiem termālajiem avotiem. Klimats ir jūras tipa — mitrs un vēss, ar bagātīgām lietusgāzēm visu gadu. Mūsdienās galvenās saimnieciskās nozares ir [[zvejniecība]], [[mežsaimniecība]] un [[tūrisms]]. Sitka ir populārs kruīzu kuģu galamērķis un vārti uz Tongasas nacionālo mežu — lielāko nacionālo mežu ASV. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV salas]] [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] [[Kategorija:Aļaska]] mqwequvdrzco297pw6l66tnbjdx9are 0 611241 4541840 4345113 2026-10-30T19:14:08Z Biafra 13794 4541840 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russian-American Company flag design authorized by Aleksandr I, 1806.jpg|thumb|Karogs, ko apstiprināja 1806. gadā]] '''Krievijas–Amerikas kompānija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Российско-американская компания'') bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] tirdzniecības monopola kompānija, kas darbojās no 1799. līdz 1867. gadam. Tā tika izveidota, lai attīstītu tirdzniecību, zvejniecību un kolonizāciju [[Aļaska|Aļaskas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu piekrastēs. Kompāniju 1799. gadā nodibināja [[Krievijas imperators]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]], apvienojot vairākas privātas tirgotāju apvienības, kas jau bija aktīvas Aļaskā. Galvenais tās mērķis bija [[Kažokāda|kažokādu]] tirdzniecība, īpaši [[Jūrasūdrs|jūrasūdru]] medības, kas 18. gadsimta beigās bija ļoti ienesīgas. Kompānijas pirmais vadītājs bija Aleksejs Baranovs, kurš kļuva arī par faktisko Krievijas koloniju pārvaldnieku Aļaskā. Viņa vadībā tika izveidotas pastāvīgas apmetnes, tostarp [[Sitka]] (toreiz Jaunā Arhangeļska) — [[Krievijas Amerika|Krievijas Amerikas]] galvaspilsēta. 19. gadsimta vidū kažokzvēru populācijas strauji samazinājās, un kompānijas ienākumi kritās. Turklāt attālums no Krievijas un grūtības ar apgādi padarīja koloniju uzturēšanu arvien neizdevīgāku. 1867. gadā Krievija pārdeva Aļasku [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un Krievijas–Amerikas kompānija tika likvidēta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] it6qpu08yxgmk7ksmeechp3b82m1j56 4541841 4541840 2026-10-30T19:15:30Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Krievijas-Amerikas kompānija]] uz [[Krievijas–Amerikas kompānija]] 4541840 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russian-American Company flag design authorized by Aleksandr I, 1806.jpg|thumb|Karogs, ko apstiprināja 1806. gadā]] '''Krievijas–Amerikas kompānija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Российско-американская компания'') bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] tirdzniecības monopola kompānija, kas darbojās no 1799. līdz 1867. gadam. Tā tika izveidota, lai attīstītu tirdzniecību, zvejniecību un kolonizāciju [[Aļaska|Aļaskas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu piekrastēs. Kompāniju 1799. gadā nodibināja [[Krievijas imperators]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]], apvienojot vairākas privātas tirgotāju apvienības, kas jau bija aktīvas Aļaskā. Galvenais tās mērķis bija [[Kažokāda|kažokādu]] tirdzniecība, īpaši [[Jūrasūdrs|jūrasūdru]] medības, kas 18. gadsimta beigās bija ļoti ienesīgas. Kompānijas pirmais vadītājs bija Aleksejs Baranovs, kurš kļuva arī par faktisko Krievijas koloniju pārvaldnieku Aļaskā. Viņa vadībā tika izveidotas pastāvīgas apmetnes, tostarp [[Sitka]] (toreiz Jaunā Arhangeļska) — [[Krievijas Amerika|Krievijas Amerikas]] galvaspilsēta. 19. gadsimta vidū kažokzvēru populācijas strauji samazinājās, un kompānijas ienākumi kritās. Turklāt attālums no Krievijas un grūtības ar apgādi padarīja koloniju uzturēšanu arvien neizdevīgāku. 1867. gadā Krievija pārdeva Aļasku [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un Krievijas–Amerikas kompānija tika likvidēta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] it6qpu08yxgmk7ksmeechp3b82m1j56 0 611248 4541936 4357381 2026-10-31T06:15:31Z Biafra 13794 4541936 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada oktobris}} [[Attēls:Contemporary art gallery- Solo exhibition by Siddharth Choudhary of his ipad and computer art printed on canvas-view-1.jpg|thumb|Digitāli veidoti mākslas darbi, kas izgatavoti kā kanvas]] '''Kanva''' ir digitāli apdrukāts [[audekls]], kas uzvilkts uz apakšrāmja. Reizēm kanvu sauc par '''fotogleznu'''. Šādi izgatavotu kanvu izmanto kā gatavu mākslas darbu<ref>[https://www.google.lv/books/edition/A_Comprehensive_Guide_to_Digital_Printin/2UJtEQAAQBAJ?hl=lv&gbpv=0 A Comprehensive Guide to Digital Printing]</ref> vai gleznas reprodukciju.<ref>[https://tezaurs.lv/reprodukcija:1 reprodukcija] tezaurs.lv</ref> No [[fotogrāfija]]s atšķiras ar auduma faktūru un apakšrāmi.<ref>[https://www.google.lv/books/edition/Perfect_Clicks_A_Field_Guide_to_the_Art/hgd0EQAAQBAJ?hl=lv&gbpv=1&dq=canvas+prints&pg=PA129&printsec=frontcover Perfect Clicks: A Field Guide to the Art of Photography]</ref> == Drukas paņēmieni == Kanvu izgatavošanai izmanto printēšanas paņēmienus, kas piemēroti auduma apdrukai. Parasti drukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]],<ref>[https://www.google.lv/books/edition/Print_Like_a_Pro/WkTAp8D00LEC?hl=lv&gbpv=1&dq=canvas+prints&pg=SA8-PA37&printsec=frontcover Print Like a Pro — A Digital Photographer's Guide]</ref> drukājot uz 1,5 metrus plata un "bezgalīga" (50 metrus gara) auduma. Ir iespējama arī sublimācijas druka. Apdrukai izmanto speciāli ražotu kanvu audeklu, kas ir pietiekami rupjš, lai būtu redzama auduma tekstūra pēc tintes uzklāšanas, un vienlaicīgi pietiekami gluds, lai to veiksmīgi varētu apdrukāt ar tintes printeri.<ref name="dr">[https://druku.lv/wp-content/uploads/2025/10/Viss-par-kanvam-bez-udens-un-mi.pdf Viss par kanvām vienuviet] (pdf)</ref> Audums var būt 100% sintētisks (visbiežāk [[poliesters]]), pussintētisks jeb poliestera un [[kokvilna]]s apvienojums dažādās attiecībās, 100% kokvilnas, retāk [[Sējas lini|lina]].<ref name="dr" /> == Kanvas rāmis == Pēc apdrukas audeklu uzvelk jeb uzstiepj uz rāmja (ko sauc par apakšrāmi) vai plāksnes, tādējādi garantējot, ka auduma virsma būs gluda, bez krokām un izliekumiem. Audekla malas nostiprina ar skavām rāmja aizmugurē vai arī sānos. Pēdējā gadījumā sānos uzklāj un pielīmē krāsaina auduma sloksnes, lai noslēptu stiprinājumus.<ref name="dr" /> Reizēm rāmja vietā izmanto horizontālas līstes augšā un apakšā. Piekar aiz augšējās, apakšējā ar svaru nostiepj audeklu. Tādas sauc par sarullējamām kanvām. Reizēm apdrukāto audeklu pārdod bez apakšrāmja, un cilvēks pats izvēlas, ko ar to darīt. Tādu audeklu var ierāmēt aiz stikla kā fotogrāfiju. Apakšrāmis ir nozīmīga kanvas sastāvdaļa, kas piešķir attēlam dziļumu, trešo dimensiju, atdala no sienas, izceļ. Tā biezums nosaka daudz: ne vien vizuāli, bet arī mehāniski. Standarta līstes kanvām ir 2, 4, īpašos gadījumos 5 cm biezumā. Mazām kanvām izmanto plānākas, lielākām izturības nodrošināšanai biezākas līstes.<ref name="dr" /> Īpaši kanvām ir izdomāts tā saucamais peldošais rāmis. Tajā ievieto kanvu, kas uzvilkta uz apakšrāmja. Peldošais rāmis ir neuzkrītošs; vienīgais tā uzdevums ir veidot ēnu starp kanvas un rāmja malu.<ref>[https://www.my-picture.co.uk/blog/what-is-a-floating-frame-for-canvas.jsf What is a Floating Frame for Canvas?]</ref> Tādu rāmi izvēlas, ja kanvas un sienas krāsas ir ļoti līdzīgas. Audekla malas, kuras aizlocītas gar apakšrāmja sāniem, var tikt apdrukātas atsevišķā krāsā, bet parasti to speciāli nedara, vienkārši aizloka attēlu, atņemot tam 2—5 cm no katras malas. Šāda attēla turpināšanās aiz apakšrāmja malām izceļ pašu attēlu un pozitīvi ietekmē vizuālo iespaidu.<ref name="dr" /> Protams, izvēloties attēlu, ir jāņem vērā, kas tiks darīts ar malām. Reizēm malas "pagarina", bet vislabāk ir uzņemt speciāli kanvām paredzētas fotogrāfijas ar platām fona malām. == Kanvas lielums == Par mazu kanvu sauc tādu, kuras īsākā mala ir mazāka par {{nobr|40 cm}}. Ja tā ir garāka par {{nobr|60 cm}}, tad to sauc par lielu kanvu. Atsevišķi izdala panorāmas kanvas — kanvas, kuru garākās malas ir divas vai vairāk reižu garākas par īsākajām. Mazas kanvas var likt uz galda kā ierāmētas fotogrāfijas, likt plauktos. Vidējas karina pie sienām. Milzīgas reizēm vienkārši noliek uz grīdas vai paaugstinājuma un atstutē pret sienu.<ref name="dr" /> [[Triptihs]] un poliptihs no kanvām paver plašas iespējas tukšu sienu aizpildīšanai ar mākslu. Multikanvas jeb dalītās kanvas daļām nav jābūt vienādām, ir vieta radošumam. Ir zelta likumi, cik liela kanva iederas interjerā.<ref>[https://druku.lv/kanvu-izmeri/ Kanvu izmēri]</ref> == Papildu apstrāde == Ja kanvu paredzēts piekārt mitrā, saulainā, bērniem aizsniedzamā, ļaužu pilnā vietā, tad ļoti ieteicams apdrukāto virsmu un rāmi īpaši pasargāt no vides un mehāniskas iedarbības, apstrādājot ar kanvu laku vai laminējot.<ref name="dr" /> Izsmalcināti mākslas mīļotāji nekādu papildu apstrādi neatzīst, lai visā pilnībā varētu baudīt audekla tekstūru un krāsas uz tā.<ref>[https://www.google.lv/books/edition/Digital_Print_Styles_Recipe_Book/fs5L9UGxQ2EC?hl=lv&gbpv=0 Digital Print Styles Recipe Book — Getting Professional Results with Photoshop Elements and Your Inkjet Printer]</ref> == Kanvas un vide == Videi visdraudzīgākais jeb [[ekoloģija|visekoloģiskākais]] risinājums, ir kad kanvu izgatavo no kokvilnas vai lina audekla, kas apdrukāts ar ekoloģiskām tintēm un uzvilkts uz sertificēta koka rāmja. == Kanvu izmantošana == Uz kanvām drukā mākslas darbus, fotogrāfijas, zīmējumus, uzrakstus<ref>[https://www.google.lv/books/edition/The_Magic_of_Digital_Printing_for_Today/puZcEQAAQBAJ?hl=lv&gbpv=0 The Magic of Digital Printing for Today's Graphic Designer]</ref> un [[Kolāža|fotokolāžas]] ar vēlējumiem. Tā kā labas gatavas kanvas nereti maksā dārgāk nekā kanvu izgatavošana, tad personalizēta, speciāli izgatavota kanva unikāls [[Interjera dizains|interjera]] risinājums. Kvalitatīvas fotogrāfijas vai digitalizēta mākslas darba uzdrukāšana uz kanvas<ref>[https://www.google.lv/books/edition/The_Digital_Photography_Handbook/I8VKEQAAQBAJ?hl=lv&gbpv=0 The Digital Photography Handbook — Expert Techniques for Success]</ref> ir pieejams risinājums gandrīz visiem, kas vēlas redzēt skaistus mākslas darbus uz audekla. Kanva ir [[glezna]]s alternatīva ar pievilcīgām izmaksām.<ref>[https://www.google.lv/books/edition/Clever_Digital_Photography_Ideas_Enjoyin/tNApEAAAQBAJ?hl=lv&gbpv=1&dq=canvas+prints&pg=PT77&printsec=frontcover Clever Digital Photography Ideas — Enjoying and Sharing Your Photos]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Grafiskais dizains]] oujq7ep6s8swgvox8zk4xzgy4uup2na 0 614217 4542074 4370242 2026-10-31T11:30:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4542074 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | agency_name = ASV maršalu dienests | nativename_a = ''United States Marshals Service'' | nativename_r = | picture = Flag of the United States Marshals Service.svg | picture_width = | picture_caption = ASV maršalu dienesta karoga | logo = US Marshal Badge.png | logo_width = 175 | logo_caption = ASV maršalu dienesta žetons | seal = Seal of the United States Marshals Service.svg | seal_width = 175 | seal_caption = ASV maršalu dienesta emblēma | formed = {{dat|1789|9|24}} | preceding1 = | preceding2 = | dissolved = | parent_agency = [[ASV Tieslietu departaments]] | jurisdiction = {{USA}} | headquarters = [[Kristalsitija]], [[Virdžīnija]], ASV.<br />{{Coord|39|6|32|N|76|46|17|W|type:landmark_region:US-MD|display=inline}} | employees = * 94 ASV maršali, pa vienam katrā federālās tiesas apgabalā (2025. gadā)<ref name=marshalsfactfigure>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usmarshals.gov/sites/default/files/media/document/2024-Facts-and-Figures_0.pdf|title=Fact Sheet Facts and Figures 2024|author=Office of Public Affairs, U.S. Marshals Service|date=October 1, 2023|website=U.S. Marshals|publisher=U.S. Marshals Service|archive-url=https://web.archive.org/web/20240803050510/https://www.usmarshals.gov/sites/default/files/media/document/2024-Facts-and-Figures_0.pdf|archive-date=August 3, 2024|dead-url=|access-date=July 31, 2024}}</ref> * 3892 ASV maršalu vietnieki un kriminālizmeklētāji (2025. gadā) | motto = ''Justice, Integrity, Service'' | budget = | chief1_name = {{nowrap|[[Gedeisis Seralta]]}} | chief1_position = {{nowrap|[[ASV maršalu dienesta direktors|direktors]]}} | chief2_name = Stefānija Krīsija | chief2_position = {{nowrap|[[ASV maršalu dienesta direktora vietnieks|direktora vietnieks]]}} | website = {{URL|https://www.usmarshals.gov/}} }} '''Amerikas Savienoto Valstu Maršalu dienests''' ({{val|en|United States Marshals Service}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Tieslietu departaments|Tieslietu departamenta]] struktūrvienība un vecākā federālā tiesībaizsardzības iestāde Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas tika izveidots 1789. gada 24. septembrī. Dienesta misija ietver federālo tiesu darbības uzturēšanu, to spriedumu un lēmumu izpildi, federālo noziedznieku atrašanās vietas noteikšanu, [[arests|arestēšanu]] un aizturēšanas uzraudzību, konfiscētās mantas izsolīšanu, kā arī [[Terorisms|terorisma]] un pilsoņu nemieru apkarošanu. Dienesta galvenā mītne atrodas Kristalsitijā Arlingtonas apgabalā, Virdžīnijas štatā, un tas vada arī ASV Maršalu dienesta apmācības akadēmiju ({{val|en|U.S. Marshals Service Training Academy}}). ASV Maršalu ieceļ prezidents un apstiprina [[ASV Senāts|Senāts]] uz četru gadu termiņu. Amats ir līdzvērtīgs [[Šerifs|šerifa]] amatam apgabaltiesā. Dažus no ASV Maršala pienākumiem veic maršala vietnieks ({{val|en|deputy marshal}}). == Vēsture == Maršalu un viņu vietnieku amatus izveidoja Pirmais Kongress ar 1789. gada Tiesu varas likumu. Šis likums noteica maršalu funkciju kā tiesībaizsardzības iestādēm. Tādējādi Amerikas Savienoto Valstu Maršalu dienests ir vecākā tiesībaizsardzības iestāde, kas izpilda federālos likumus. Vēstulē Edmundam Rendolfam, pirmajam Amerikas Savienoto Valstu ģenerālprokuroram, prezidents [[Džordžs Vašingtons]] rakstīja: <blockquote>Tiesiskuma iespaids, tā administrēšanas efektivitāte ir mūsu sabiedrības pamats, uz kura balstās valdība. Es uzskatīju Tieslietu departamenta pirmo iekārtošanu par nepieciešamību mūsu valstij, kas noved pie tās politiskās sistēmas stabilitātes. Man vienmēr ir bijusi rūpe par piemērotāko vīru atlasi likumu skaidrošanai un taisnīguma īstenošanai.</blockquote> Daudzi no pirmajiem maršaliem jau bija dienējuši armijā [[Amerikas revolūcija]]s laikā. Starp pirmajiem maršaliem bija kongresmenis Viljams Stīvenss Smits, Džona Adamsa znots, un kongresmeņi Tomass Morisons un Henrijs Dīrborns (no Meinas). Jau no paša sākuma, kopš valsts dibināšanas, maršaliem bija atļauts nodarbināt palīgus: gan parastos pilsoņus, gan citu tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjus. [[Attēls:DodgeCityPeaceCommission.jpg|thumb|Bets Mastersons (stāv otrais no labās), Vaiats Ērps (sēž otrais no kreisās) un citi maršala vietnieki Mežonīgo Rietumu laikmetā]] Maršali varēja arī izveidot vienības un piešķirt pilnvarotu statusu palīgiem; šīs vienības veica tiesībaizsardzības funkcijas. Tiem bija plašas pilnvaras, kuru mērķis bija nodrošināt federālo tiesu darbību savos norīkotajos apgabalos, izpildot federālo tiesnešu, Kongresa vai Amerikas Savienoto Valstu prezidenta izdotos juridiskos rīkojumus. Maršali un viņu palīgi izsniedza tiesas pavēstes, tiesas pavēstes, orderus un citus tiesu izdotus dokumentus, veica arestus un transportēja federālos ieslodzītos. Viņi nodarbojās ar tiesas darbinieku algu transportēšanu, kā arī [[liecinieks|liecinieku]] piegādi un aizsardzību. Kad Džordžs Vašingtons, viņa pirmā administrācija, un pirmais Kongress sāka pieņemt likumus, viņiem bija grūti tos īstenot vietējā līmenī, jo nebija efektīvas izpildes iestādes. Pirmie starpnieki starp federālo valdību un vietējām varas iestādēm bija federālie maršali un viņu palīgi. Maršali pārstāvēja arī federālo valdību savos norīkotajos apgabalos. Viņi veica vispārējo iedzīvotāju skaitīšanu ik pēc desmit gadiem līdz 1870. gadam. Viņi izplatīja prezidenta vēstījumus, vāca statistisko informāciju par tirdzniecību un ražošanu, apkopoja datus par valdības darbiniekiem valsts reģistram un veica citus uzdevumus, kas nepieciešami centrālās valdības efektīvai darbībai. Pēdējo 200 gadu laikā Kongress, prezidents un gubernatori ir aicinājuši maršalus veikt neparastas vai ārkārtējas misijas, piemēram, kara laikā meklēt ienaidnieka spiegus, sargāt Amerikas robežu pret bruņotām ekspedīcijām no ārvalstīm un reizēm [[Aukstais karš|aukstā kara]] laikā apmainīties ar spiegiem ar Padomju Savienību. Viņi arī atjaunoja [[Ziemeļkarolīna]]s Tiesību deklarācijas kopiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = History in Custody: The U.S. Marshals Service Takes Possession of North Carolina’s Copy of the Bill of Rights |work = United States Marshals Service: Historical Perspective |publisher = usmarshals.gov |url = http://www.usmarshals.gov/history/north_carolina_bill_of_rights.htm |access-date = 2007-01-08 |archive-url = https://www.webcitation.org/672AdBTQH?url=http://www.usmarshals.gov/history/north_carolina_bill_of_rights.htm# |archive-date = 2012-04-19 |url-status = }}</ref> Daži maršali (īpaši Amerikas rietumos) aizstāvēja likumu, līdzīgi kā leģendārie [[Mežonīgie rietumi|Mežonīgo Rietumu]] varoņi, saskaroties ar nevaldāmu nelikumību. Maršali 1892. gadā likvidēja Daltonu bandu, 1894. gadā palīdzēja apspiest Pulmanu streiku, darbojās [[Sausais likums ASV|sausā likuma]] laikā 20. gadsimta 20. gados un aizsargāja amerikāņu sportistus [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]]. Maršali bija iesaistīti bēgļu zēna Eliāna Gonsalesa atgriešanā Kubā 2000. gadā un apsargāja [[aborts|abortu]] klīnikas, kā to noteica federālais likums. Kopš 1989. gada maršali ir atbildīgi par tiesībaizsardzību amerikāņu personāla vidū [[Antarktīda|Antarktīdā]], lai gan viņi tur neatrodas pastāvīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.usmarshals.gov/history/antarctica/ |title = U.S. Marshals make legal presence in Antarctica |access-date = 2007-01-08 |work = United States Marshals Service: Historical Perspective |publisher = usmarshals.gov |archive-url = https://www.webcitation.org/672Adgq8B?url=http://www.usmarshals.gov/history/antarctica/# |archive-date = 2012-04-19 |url-status = }}</ref> Viena no tumšākajām nodaļām maršalu vēsturē ir dalība aizbēgušo [[Verdzība ASV|vergu]] meklēšana, kā to noteica likums 1850. gadā. Viņiem bija arī atļauts veidot vienības un savervēt jebkuru pilsoni, lai palīdzētu izbēgušo vergu atgriešanā plantācijā. Atteikšanās sadarboties ar maršalu varēja novest pie 5000 ASV dolāru lielu [[Naudas sods|naudas soda]] vai [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanas]]. [[Attēls:US Marshals with Young Ruby Bridges on School Steps.jpg|thumb|Rūbija Bridžesa dodas uz skolu maršalu pavadībā]] Tomēr 1954. gadā federālie maršali kopā ar ģenerālprokurora vietnieku konfrontēja [[Alabama]]s gubernatoru, kurš nevēlējās uzņemt pirmos melnādainos studentus Alabamas Universitātē. Un 1960. gadā, vienā no galvenajiem brīžiem segregācijas sabrukumā un rasu vienlīdzības sākumā Dienvidos, maršali pavadīja uz skolu Rūbiju Bridžesu, sešus gadus vecu afroamerikāņu meiteni un vienu no pirmajiem melnādainajiem skolēniem, kas tika uzņemti skolā, kurā mācījās tikai baltie. == Pienākumi == [[Attēls:United States Marshals Service Tools.jpg|thumb|Maršalu ekipējums|left]] Maršali ir atbildīgi par bēgļu atrašanu, federālās tiesu varas aizsardzības nodrošināšanu, federālo ieslodzīto transportēšanu ({{val|en|Justice Prisoner and Alien Transportation System}}), federālo liecinieku aizsardzību, ar tiesas rīkojumiem konfiscēta īpašuma aizsardzību un federālās valdības izdotu orderu un rīkojumu izpildi. Maršali darbojas visā valstī vai konkrētā štatā vai apgabalā atkarībā no savas jurisdikcijas. 2007. gadā ASV maršali atrada 36 000 federālo bēgļu (izbēgušus ieslodzītos, meklēšanā esošus bēgļus utt.) un izpildīja 38 900 federālos orderus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.usmarshals.gov/duties/factsheets/facts.pdf |title=U.S. Marshals Service {{!}} 2020 Facts and Figures<!-- Заголовок добавлен ботом --> |access-date=2010-03-04 |archive-date=2009-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090304023116/http://www.usmarshals.gov/duties/factsheets/facts.pdf |dead-url= }}</ref> ASV maršali nepieciešamības gadījumā var pieņemt darbā pilsoņus kā palīgus. Viņi nevar pieņemt darbā karavīrus, kuri atrodas aktīvajā dienestā un ir formas tērpos, bet viņi var pieņemt darbā karavīrus, ja viņi nav dienestā un ir civilā apģērbā. Šī iespēja aizsākās Mežonīgajos Rietumos, kad tika izveidotas vergu medību vienības, ko sauca par "Taisnās tiesas vienībām". == Struktūra == Dienesta direktoru un katru maršalu ieceļ [[ASV prezidents|Amerikas Savienoto Valstu prezidents]] un deleģē [[ASV Senāts|Amerikas Savienoto Valstu Senāts]] saskaņā ar federālo likumu. Tiesu izpildītāju apgabali atbilst štatu vai apgabalu robežām. Amerikas tiesu sistēma ir sadalīta 94 apgabalos, katrā no kuriem atrodas ASV maršala birojs.<ref name="opm.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.opm.gov/fedclass/gs0082.pdf |title=POSITION CLASSIFICATION STANDARD FOR UNITED STATES MARSHAL SERIES, GS-0082<!-- Bot generated title --> |access-date=2010-03-04 |archive-date=2008-09-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080910041016/http://www.opm.gov/fedclass/gs0082.pdf |dead-url= }}</ref> == Piemiņa == Kopš maršala Roberta Forsaita nošaušanas, ko veica tiesas dokumentu saņēmējs [[Ogasta (Džordžija)|Ogastā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]], 1794. gada 11. janvārī, dienesta pienākumu pildīšanas laikā ir nogalināti vairāk nekā 200 ASV maršali, maršala vietnieki un īpašie maršala vietnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.odmp.org/officer/5016-marshal-robert-forsyth |title=Marshal Robert Forsyth |work=Officer Down Memorial Page |access-date=March 26, 2011 |archive-date=March 21, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321042425/http://www.odmp.org/officer/5016-marshal-robert-forsyth |dead-url= }}</ref> Viņš bija pirmais ASV federālais tiesībaizsardzības iestāžu darbinieks, kas gāja bojā dienesta pienākumu pildīšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.odmp.org/officer/16907-constable-darius-quimby |title=Constable Darius Quimby |work=Officer Down Memorial Page |access-date=March 26, 2011 |archive-date=April 29, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110429074511/http://www.odmp.org/officer/16907-constable-darius-quimby |dead-url= }}</ref> Bojāgājušo piemiņai ir izveidots goda saraksts, kas pastāvīgi atrodas dienesta štābā un arī ASV Maršalu Nacionālais muzejs Fortsmitā, [[Ārkanzasa|Arkanzasas štatā]]. == Ievērojami maršali un viņu vietnieki == <gallery> File:Wild Bill Hickok sepia.png|[[Mežonīgais Bils Hikoks]] File:BassReeves.jpg|[[Bass Rīvzs]] File:Wyatt Earp portrait.png|[[Vaiets Ērps]] File:Frederick_Douglass_(circa_1879)_(cropped).jpg|[[Frederiks Duglass]] file:Phoebe W Couzins.jpg|thumb|Fēbe Kazinsa </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ball, Larry D. (1978). ''The United States Marshals of New Mexico and Arizona Territories, 1846—1912''. * Ball, Larry D. (Summer 1993). [https://www.jstor.org/stable/pdf/41696005.pdf] (PDF). ''Journal of Arizona History'' 34.2: 177—200. {{JSTOR|i40079610}}. * Calhoun, Frederick S. (1989). [https://web.archive.org/web/20201104170107/https://www.ncjrs.gov/pdffiles1/Digitization/104856NCJRS.pdf ''The Lawmen: United States Marshals and Their Deputies''] (advance excerpt). Smithsonian Press. * Ellis, Mark R. (2007). ''Law and Order in Buffalo Bill's Country: Legal Culture and Community on the Great Plains, 1867—1910''. University of Nebraska Press. * Gomez, Laura E. (2000). [https://www.cambridge.org/core/journals/law-and-society-review/article/race-colonialism-and-criminal-law-mexicans-and-the-american-criminal-justice-system-in-territorial-new-mexico/77FD23C4EBFDAD60BDC7D41894E0171C "Race, Colonialism, and Criminal Law: Mexicans and the American Criminal Justice System in Territorial New Mexico"]. ''Law and Society Review'' '''34''':4. 1129—1202. * Lamar, Howard R. (1998). ''The New Encyclopedia of the American West''. pp. 678–79. * [[David S. Turk|Turk, David S.]] (2016). ''Forging the Star: The Official Modern History of the United States Marshals Service''. University of North Texas Press. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.flickr.com/usmarshals/ U.S. Marshals Service Office of Public Affairs] Official [[Flickr]] account * [http://www.usmarshals.gov/judicial/ Court Security Program]; {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110716065002/http://www.usmarshals.gov/judicial/ |date=July 16, 2011 }}{{spaced ndash}} includes role in CSOs * [https://www.justice.gov/sites/default/files/olc/opinions/1995/02/31/op-olc-v019-p0033.pdf Authority of FBI agents, serving as special deputy United States marshals, to pursue non-federal fugitives] * [https://www.justice.gov/sites/default/files/olc/opinions/1994/05/31/op-olc-v018-p0125_0.pdf Deputization of Members of Congress as special deputy U.S. marshals] * [http://uscode.house.gov/download/pls/28C37.txt USC on the U.S. Marshals Service]; {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070301013709/http://uscode.house.gov/download/pls/28C37.txt |date=March 1, 2007 }} * [http://rusma.com/ Retired US Marshals Association] * [https://2009-2017.state.gov/m/ds/ U.S. Diplomatic Security Service (DSS)] * [http://www.allgov.com/officials/hylton-stacia?officialid=28491 Stacia Hylton Director of U.S. Marshals Service 12/23/10 to 6/9/15] * [[United States Code]] [https://www.gpo.gov/fdsys/pkg/USCODE-2010-title14/html/USCODE-2010-title14-partI-chap17-sec634.htm 14 U.S.C. § 634 "Officers holding certain offices"] {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV federālās izpildvaras departamenti]] [[Kategorija:Drošība]] m8hhe3nkuvrsjfo4ue3pici8pfl51fp 2 618873 4541713 4538246 2026-10-30T15:20:05Z Meistars Joda 781 4541713 wikitext text/x-wiki '''Jānis Dreimanis''' ir latviešu dziedātājs un dziesmu tekstu autors, grupas [[Tumsa (grupa)|„Tumsa”]] solists. Pirms pievienošanās grupai „Tumsa” viņš dziedāja grupās „Vietu nav” un „Dawn Town”.<ref name="Liepajniekiem">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/muzika/grupas-tumsa-turpinajums-pec-tumsas/ |title=Grupas „Tumsa” turpinājums – „Pēc tumsas” |website=Liepājniekiem.lv |date=2020. gada 10. oktobris}}</ref> == Muzikālā darbība == === Agrākās grupas === Dreimanis dziedājis grupās „Vietu nav” un „Dawn Town”. 2000. gadu sākumā viņš bija grupas „Dawn Town” solists. Precīzs viņa darbības ilgums abās grupās publiski pieejamajos avotos nav norādīts.<ref name="Liepajniekiem" /> Pirms atgriešanās Latvijas mūzikas apritē Dreimanis vairākus gadus dzīvoja ārpus Latvijas.<ref name="Liepajniekiem" /> === „Pēc tumsas” === 2019. gadā grupas „Tumsa” dalībnieki Jānis Daugalis un Haralds Drekslers kopā ar bundzinieku Uldi Knapši turpināja muzikālo darbību jaunā apvienībā. Tās sākums datējams ar 2019. gada februāri, kad mūziķi piedalījās „Muzikālās bankas 2018” koncertā Daugavpilī, veltot priekšnesumu Valteram Frīdenbergam. Vēlāk apvienībai pievienojās Jānis Dreimanis kā vokālists, kā arī ģitārists Krists Dēvics. Līdz 2019. gada beigām bija nostabilizējies apvienības sastāvs.<ref name="LR2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/grupas-tumsa-dalibnieki-turpina-ka-grupa-pec-tumsas.a176639/ |title=Grupas „TUMSA” dalībnieki turpina kā grupa „pēc TUMSAs” |website=Latvijas Radio 2 |date=2023. gada 11. maijs}}</ref> Apvienība uzstājās ar nosaukumu „Pēc tumsas” un izpildīja gan jaunas dziesmas, gan agrākās grupas „Tumsa” repertuāra skaņdarbus. 2023. gada maijā tika izdota dziesma „Acumirklis”.<ref name="LR2" /> === „Tumsa” === Pēc darbības perioda ar nosaukumu „Pēc tumsas” mūziķi atgriezās pie grupas „Tumsa” nosaukuma. Dreimanis kļuva par tās solistu, turpinot grupas iepriekšējo vokālistu Mārtiņa Freimaņa un Valtera Frīdenberga iesākto muzikālo tradīciju.<ref name="enc">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/283023-Tumsa |title=Tumsa |website=Nacionālā enciklopēdija}}</ref> 2024. gada aprīlī tika izdota dziesma „Nemiera kaijas”, kuras autori ir Jānis Daugalis un Jānis Dreimanis. Dziesmas vēstījumā izmantots nemiera kaiju tēls, lai rosinātu klausītājus apstāties, pārdomāt ikdienas notikumus un attiecības ar citiem cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/grupa-tumsa-publice-jaunu-dziesmu-nemiera-kaijas.a191142/ |title=Grupa „Tumsa” publicē jaunu dziesmu „Nemiera kaijas” |website=Latvijas Radio 2 |date=2024. gada 25. aprīlis}}</ref> 2024. gada augustā grupa izdeva dziesmu „Mans rīts”, kuras autori ir Daugalis un Dreimanis. Tā paša gada 1. novembrī klajā nāca grupas astotais studijas albums „Nemiera kaijas”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/grupa-tumsa-izdod-jaunu-dziesmu-un-zino-par-jauna-albuma-prezent.a196084/ |title=Grupa „Tumsa” izdod jaunu dziesmu un ziņo par jauna albuma prezentācijas koncertu! |website=Latvijas Radio 2 |date=2024. gada 29. augusts}}</ref><ref name="enc" /> 2025. gada janvārī grupa izdeva dziesmu „Lecamārais draugs”, kuras autori ir Daugalis un Dreimanis. Dziesma veltīta draugam, ar kuru doties izklaidēties un uz brīdi aizmirst ikdienas rūpes. Dreimanis grupā ir galvenais dziesmu tekstu autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://radioswh.lv/muzika/lai-sagriezas-pareizs-garigais-grupai-tumsa-jauna-brivdienu-dziesma-lecamarais-draugs/ |title=Lai sagriežas pareizs garīgais – grupai „Tumsa” jauna brīvdienu dziesma „Lecamārais draugs” |website=Radio SWH |date=2025. gada 24. februāris}}</ref> 2026. gada 27. martā grupa „Tumsa” izdeva dziesmu „Šonakt”, kurā piedalās arī dziedātāja Elīna Gluzunova. Dreimanis norādīts kā viens no skaņdarba autoriem un izpildītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.qobuz.com/be-nl/album/sonakt-tumsa/cghmsgckohxvu |title=Šonakt |website=Qobuz |date=2026. gada 27. marts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[aKategorija:Latviešu dziedātāji]] [[aKategorija:Latviešu dziesmu tekstu autori]] pccgvrkij788ssz9j8c9r9yvba6voyi 4541933 4541713 2026-10-31T05:19:41Z Meistars Joda 781 4541933 wikitext text/x-wiki '''Jānis Dreimanis''' ir latviešu dziedātājs un dziesmu tekstu autors, grupas "[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]" solists. == Muzikālā darbība == 2000. gadu sākumā pirms pievienošanās grupai "Tumsa" Jānis Dreimanis dziedāja grupās "Vietu nav" un "Dawn Town".<ref name="Liepajniekiem">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/muzika/grupas-tumsa-turpinajums-pec-tumsas/ |title=Grupas „Tumsa” turpinājums – „Pēc tumsas” |website=Liepājniekiem.lv |date=2020. gada 10. oktobris}}</ref> Pirms atgriešanās Latvijas mūzikas apritē Dreimanis vairākus gadus dzīvoja ārpus Latvijas.<ref name="Liepajniekiem" /> Grupai "Tumsa", kas pēc Mārtiņa Freimaņa un Valtera Frīdenberga nāves uzstājās ar nosaukumu "Pēc tumsas", Jānis Dreimanis pievienojās 2019. gadā.<ref name="LR2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/grupas-tumsa-dalibnieki-turpina-ka-grupa-pec-tumsas.a176639/ |title=Grupas „TUMSA” dalībnieki turpina kā grupa „pēc TUMSAs” |website=Latvijas Radio 2 |date=2023. gada 11. maijs}}</ref> Vēlāk, kad "Pēc tumsas" mūziķi atgriezās pie grupas "Tumsa" nosaukuma. Dreimanis kļuva par tās solistu, turpinot grupas iepriekšējo vokālistu Mārtiņa Freimaņa un Valtera Frīdenberga iesākto muzikālo tradīciju.<ref name="enc">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/283023-Tumsa |title=Tumsa |website=Nacionālā enciklopēdija}}</ref><ref name="LR2" /> J. Dreimanis ir viens no autoriem vairākām grupas dziesmām, tai skaitā "Nemiera kaijas"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/grupa-tumsa-publice-jaunu-dziesmu-nemiera-kaijas.a191142/ |title=Grupa „Tumsa” publicē jaunu dziesmu „Nemiera kaijas” |website=Latvijas Radio 2 |date=2024. gada 25. aprīlis}}</ref>, "Mans rīts"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/grupa-tumsa-izdod-jaunu-dziesmu-un-zino-par-jauna-albuma-prezent.a196084/ |title=Grupa „Tumsa” izdod jaunu dziesmu un ziņo par jauna albuma prezentācijas koncertu! |website=Latvijas Radio 2 |date=2024. gada 29. augusts}}</ref><ref name="enc" />, "Lecamārais draugs”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://radioswh.lv/muzika/lai-sagriezas-pareizs-garigais-grupai-tumsa-jauna-brivdienu-dziesma-lecamarais-draugs/ |title=Lai sagriežas pareizs garīgais – grupai „Tumsa” jauna brīvdienu dziesma „Lecamārais draugs” |website=Radio SWH |date=2025. gada 24. februāris}}</ref>, "Šonakt".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.qobuz.com/be-nl/album/sonakt-tumsa/cghmsgckohxvu |title=Šonakt |website=Qobuz |date=2026. gada 27. marts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[aKategorija:Latviešu dziedātāji]] [[aKategorija:Latviešu dziesmu tekstu autori]] 2iofew1ujwnzxa6xxk1syx8o62cub1s 10 619615 4541993 4540556 2026-10-31T09:37:33Z Dainis 876 4541993 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- -->{{!}} [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[SpaceX CRS-35]] {{!}} 8 × [[Xingshidai]]{{,}} 2 × [[Guangchuan]] {{!}} [[Starshield|USA-709 — USA-725]] {{!}} [[Martian Moons eXploration]] {{!}}<!-- -->2 × [[T-MicroSat]]{{,}} 2 × [[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]{{,}} [[FossaSat-2E27]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[LEO Express 4]]{{,}} 3 × [[Hawk-15]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]{{,}} 2 × [[PTS (pavadonis)|PTS]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[FRG-100D4]]{{,}} [[Starburst-1]]{{,}} [[Pelican-12]]{{,}} [[GNOMES-11]]{{,}} [[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]{{,}} [[W-Series 7]]{{,}} 2 × [[Umbra]]<!-- -->{{!}} [[Xiguang-4 01]] {{!}} 3× [[HawkEye 360]] {{!}} [[Yaogan-50]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[NVS-03]] {{!}} 27 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> lwu8l38tg3so9c2nxdmtc0lwd63resb 0 619616 4541991 4540555 2026-10-31T09:36:32Z Dainis 876 /* Oktobris */ 4541991 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-385'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-17''; ''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[9. oktobris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[13. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2''). * [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Yaogan]]'' (53-07 līdz 09 un 56-19 līdz 21); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 28''). * [[27. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. oktobris]] — [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Džošua Kutriks]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]''. * [[31. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] cri56bdk370gi8w48qsrdcjkkxptbzw 4541996 4541991 2026-10-31T09:46:54Z Dainis 876 /* Miruši */ 4541996 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-385'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-17''; ''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[9. oktobris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[13. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2''). * [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Yaogan]]'' (53-07 līdz 09 un 56-19 līdz 21); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 28''). * [[27. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. oktobris]] — [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Džošua Kutriks]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]''. * [[31. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) * [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Elaine Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] ngjlp5w1hc4wcp6ocgbfzucc43mdh03 0 621065 4541630 4418539 2026-10-30T12:34:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 14 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541630 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ātrslidošana | games = 2026. gada Ziemas | image = Speed skating pictogram.svg | caption = | venue = Milānas ātrslidošanas stadions <br />(''[[Fiera Milano]]'' izstāžu centrs) | dates = 2026. gada 7.—21. februāris | num_events = 14 | competitors = 164 | nations = | prev = [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]] | next = ''[[Ātrslidošana 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]'' }} '''[[Ātrslidošana]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika Milānas ātrslidošanas stadionā ''[[Fiera Milano]]'' izstāžu centrā no 2026. gada 7. februāra līdz 21. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti 14 disciplīnās — 7 vīriešiem un 7 sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/speed-skating|title=Olympic Speed skating|language=en |access-date={{dat|2026|1|23||bez}}}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|Disciplīnas ↓ ! 7. feb. <br/> S !! 8. feb. <br/> Sv !! 9. feb. <br/> P !! 10. feb. <br/> O !! 11. feb. <br/> T !! 12. feb. <br/> C !! 13. feb. <br/> Pk !! 14. feb. <br/> S !! 15. feb. <br/> Sv !! 16. feb. <br/> P !! 17. feb. <br/> O !! 18. feb. <br/> T !! 19. feb. <br/> C !! 20. feb. <br/> P !! 21. feb. <br/> S |- | rowspan=7 align=left| Vīrieši | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem|500 metri]] | || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri vīriešiem|1000 metri]] | || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | || || || || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri vīriešiem|5000 metri]] | || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || || || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10 000 metri vīriešiem|10 000 metri]] | || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|Masu starts]] | || || || || || || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana vīriešu komandām|Iedzīšana komandām]] | || || || || || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || |- | rowspan=7 align=left| Sievietes | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm|500 metri]] | || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm|1000 metri]] | || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm|1500 metri]] | || || || || || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 3000 metri sievietēm|3000 metri]] | style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || || || || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri sievietēm|5000 metri]] | || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts sievietēm|Masu starts]] | || || || || || || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | align=left| [[Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sieviešu komandām|Iedzīšana komandām]] | || || || || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || |- | colspan=17|{{Color box|#00cc33| ● |border=darkgray}} — kvalifikācija; {{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) |} {| class="wikitable" style="display:inline-table;" |+Sievietes<ref name="grafiks">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/ssk |title=Olympic Speed Skating Schedule|website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|2|1||bez}}}}</ref> ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna |- | 7. februāris || 16:00 || 17:00 ||bgcolor=F7F6A8| 3000 metri |- | 9. februāris || 17:30 || 18:30 ||bgcolor=F7F6A8| 1000 metri |- | 12. februāris || 16:30 || 17:30 ||bgcolor=F7F6A8| 5000 metri |- | 14. februāris || 16:00 || 17:00 ||bgcolor=lavender| ''Iedzīšana komandām — kvalifikācija'' |- | 15. februāris || 17:00 || 18:00 ||bgcolor=F7F6A8| 500 metri |- | 17. februāris || 14:30 || 15:30 ||bgcolor=F7F6A8| Iedzīšana komandām |- | 20. februāris || 16:30 || 17:30 ||bgcolor=F7F6A8| 1500 metri |- | 21. februāris || 15:00 || 16:00 ||bgcolor=F7F6A8| Masu starts |} {| class="wikitable" style="display:inline-table;" |+Vīrieši<ref name="grafiks" /> ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna |- | 8. februāris || 16:00 || 17:00 ||bgcolor=F7F6A8| 5000 metri |- | 11. februāris || 18:30 || 19:30 ||bgcolor=F7F6A8| 1000 metri |- | 13. februāris || 16:00 || 17:00 ||bgcolor=F7F6A8| 10 000 metri |- | 14. februāris || 17:00 || 18:00 ||bgcolor=F7F6A8| 500 metri |- | 15. februāris || 16:00 || 17:00 ||bgcolor=lavender| ''Iedzīšana komandām — kvalifikācija'' |- | 17. februāris || 14:30 || 15:30 ||bgcolor=F7F6A8| Iedzīšana komandām |- | 19. februāris || 16:30 || 17:30 ||bgcolor=F7F6A8| 1500 metri |- | 21. februāris || 15:00 || 16:00 ||bgcolor=F7F6A8| Masu starts |} == Medaļnieki == <onlyinclude> === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! 500 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordans Stolcs]]|USA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jenings de Bo]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorāns Dibreijs]]|CAN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-14/SSKM500M--------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Men's 500 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|15||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260302073942/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-14/SSKM500M--------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 1000 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordans Stolcs]]|USA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jenings de Bo]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nins Džunjaņs]]|CHN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-11/SSKM1000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Men's 1000 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|12||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260211193929/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-11/SSKM1000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 1500 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nins Džunjaņs]]|CHN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordans Stolcs]]|USA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kjelds Neiss]]|NED|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-19/SSKM1500M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Men's 1500 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|20||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227211401/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-19/SSKM1500M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 5000 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sanders Eitrems]]|NOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Metodejs Jīleks]]|CZE|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rikardo Lorello]]|ITA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-08/SSKM5000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Men's 5000 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|8||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227204741/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-08/SSKM5000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 10 000 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10 000 metri vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Metodejs Jīleks]]|CZE|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Vladimirs Semirunnijs]]|POL|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jorits Bergsma]]|NED|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-13/SSKM10000M------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Men's 10000 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260302043325/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-13/SSKM10000M------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! Masu starts <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jorits Bergsma]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viktors Halds Torups]]|DEN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Andrea Džovannīni]]|ITA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-21/SSKMMS----------------------------__C74B_2.0.pdf |title=Men's Mass Start Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260222063001/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-21/SSKMMS----------------------------__C74B_2.0.pdf}}</ref> |-valign=top ! Iedzīšana komandām <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana vīriešu komandām}}) | {{ValstsOS|ITA|2026. gada ziemas}}<br />[[Davide Gioto]]<br />[[Andrea Džovannīni]]<br />[[Mikele Malfati]] | {{ValstsOS|USA|2026. gada ziemas}}<br />[[Ītans Sepurans]]<br />[[Keisijs Dosons]]<br />[[Emerijs Līmens]] | {{ValstsOS|CHN|2026. gada ziemas}}<br />[[Li Veņhao]]<br />[[Liu Haņbiņs]]<br />[[Vu Jui]]<br />[[Nins Džunjaņs]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-17/SSKMTEAMPU------------------------__C74E_4.0.pdf |title=Men's Team Pursuit Event Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260217195831/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-17/SSKMTEAMPU------------------------__C74E_4.0.pdf}}</ref> |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! 500 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Femke Koka]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Juta Lērdama]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Miho Takagi]]|JPN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-15/SSKW500M--------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Women's 500 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260311072508/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-15/SSKW500M--------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 1000 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Juta Lērdama]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Femke Koka]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Miho Takagi]]|JPN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-09/SSKW1000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Women's 1000 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|9||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227205103/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-09/SSKW1000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 1500 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Antuanete Reipma de Jonga]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ragne Viklunna]]|NOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Valērija Maltē]]|CAN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-20/SSKW1500M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Women's 1500 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|20||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227210345/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-20/SSKW1500M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 3000 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 3000 metri sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frančeska Lollobridžida]]|ITA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ragne Viklunna]]|NOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Valērija Maltē]]|CAN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-07/SSKW3000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Women's 3000 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|7||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227204751/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-07/SSKW3000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 5000 metri <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri sievietēm|5000 metri}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frančeska Lollobridžida]]|ITA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Merela Koneina]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ragne Viklunna]]|NOR|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-12/SSKW5000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Women's 5000 m Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260306094739/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-12/SSKW5000M-------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! Masu starts <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mareike Grūnevauda]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ivanī Blondēna]]|CAN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mija Menganello]]|USA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-21/SSKWMS----------------------------__C74B_2.0.pdf |title=Women's Mass Start Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260222062627/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-21/SSKWMS----------------------------__C74B_2.0.pdf}}</ref> |-valign=top ! Iedzīšana komandām <br/> ({{DetailsLink|Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sieviešu komandām}}) | {{ValstsOS|CAN|2026. gada ziemas}}<br />[[Ivanī Blondēna]]<br />[[Valērija Maltē]]<br />[[Izabella Veidemane]] | {{ValstsOS|NED|2026. gada ziemas}}<br />[[Džoja Bēne]]<br />[[Mareike Grūnevauda]]<br />[[Antuanete Reipma de Jonga]] | {{ValstsOS|JPN|2026. gada ziemas}}<br />[[Hana Noake]]<br />[[Ajano Sato]]<br />[[Miho Takagi]]<br />[[Momoka Horikava]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-17/SSKWTEAMPU------------------------__C74E_4.0.pdf |title=Women's Team Pursuit Event Summary |language=en |access-date={{dat|2026|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260217194738/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SSK/2026-02-17/SSKWTEAMPU------------------------__C74E_4.0.pdf}}</ref> |}</onlyinclude> == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = ITA | flag_template = flagIOC | event = 2026. gada ziemas | team = | host_ITA = yes | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 1 | bronze_CAN = 3 | gold_CHN = 1 | silver_CHN = 0 | bronze_CHN = 2 | gold_CZE = 1 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 0 | gold_DEN = 0 | silver_DEN = 1 | bronze_DEN = 0 | gold_ITA = 3 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 2 | gold_JPN = 0 | silver_JPN = 0 | bronze_JPN = 3 | gold_NED = 5 | silver_NED = 6 | bronze_NED = 2 | gold_NOR = 1 | silver_NOR = 2 | bronze_NOR = 1 | gold_POL = 0 | silver_POL = 1 | bronze_POL = 0 | gold_USA = 2 | silver_USA = 2 | bronze_USA = 1 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Ātrslidošana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Ātrslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ātrslidošana olimpiskajās spēlēs|2026]] pe94tawe9bm7chwv6o4zu5kngolw6mr 0 621282 4541777 4424231 2026-10-30T16:47:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 9 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541777 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Šorttreks | games = 2026. gada Ziemas | image = Short track speed skating pictogram.svg | caption = | venue = [[Forum di Milano|Milānas slidošanas arēna]], <br />{{vieta|Itālija|Asago}} | dates = 2026. gada 10.—20. februāris | num_events = 9 | competitors = | nations = | prev = [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]] | next = ''[[Šorttreks 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]'' }} '''[[Šorttreks]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika [[Forum di Milano|Milānas slidošanas arēnā]] (''Forum di Milano'') [[Asago]] no 2026. gada 10. februāra līdz 20. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti 9 disciplīnās — 4 vīriešiem, 4 sievietēm un 1 jauktajām komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/short-track-speed-skating |title=Olympic Short track speed skating |language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> [[Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju]] šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja divi šorttrekisti — [[Roberts Krūzbergs]] un [[Reinis Bērziņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/23.01.2026-pec-parbaudem-un-formalitatem-latvijas-olimpiskajai-delegacijai-oficiali-pievienojas-vel-3-sportisti.a631373/ |title=Pēc pārbaudēm un formalitātēm Latvijas olimpiskajai delegācijai oficiāli pievienojas vēl 3 sportisti |date={{dat|2026|1|23|N|bez}}|website=lsm.lv |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> R. Krūzbergs izcīnīja bronzas medaļu 1500 metru distancē. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|Disciplīnas ↓ ! 10. feb. <br/> O !! 11. feb. <br/> T !! 12. feb. <br/> C !! 13. feb. <br/> Pk !! 14. feb. <br/> S !! 15. feb. <br/> Sv !! 16. feb. <br/> P !! 17. feb. <br/> O !! 18. feb. <br/> T !! 19. feb. <br/> C !! 20. feb. <br/> Pk |- ! rowspan=4 align=left| Vīrieši ! align=left| [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem|500 metri]] | || || || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- ! align=left| [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri vīriešiem|1000 metri]] | style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || |- ! align=left| [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || |- ! align=left| [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu stafete|Komandu stafete]] | || || || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- ! rowspan=4| Sievietes ! [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm|500 metri]] | style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || |- ! [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm|1000 metri]] | || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || |- ! [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm|1500 metri]] | || || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- ! [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu komandu stafete|Komandu stafete]] | || || || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- ! Jaukti ! [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto komandu stafete|Komandu stafete]] | style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || |- | colspan=12|{{Color box|#00cc33| ● |border=darkgray}} — priekšsacīkstes; {{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — medaļu izcīņa (fināli) |} {| class="wikitable" ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/stk |title=Olympic Schedule - Short Track Speed Skating |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> |- |rowspan=3| 10. februāris ||rowspan=3| 10:30 ||rowspan=3| 11:30 ||bgcolor=lavender| ''500 metri sievietēm — priekšsacīkstes'' |- |bgcolor=lavender| ''1000 metri vīriešiem — priekšsacīkstes'' |- |bgcolor=F7F6A8| Jauktā stafete |- |rowspan=2| 12. februāris ||rowspan=2| 20:15 ||rowspan=2| 21:15 ||bgcolor=F7F6A8| 500 metri sievietēm |- |bgcolor=F7F6A8| 1000 metri vīriešiem |- |rowspan=3| 14. februāris ||rowspan=3| 20:15 ||rowspan=3| 21:15 ||bgcolor=lavender| ''1000 metri sievietēm — priekšsacīkstes'' |- |bgcolor=lavender| ''3000 metru stafete sievietēm — pusfināli'' |- |bgcolor=F7F6A8| 1500 metri vīriešiem |- |rowspan=3| 16. februāris ||rowspan=3| 11:00 ||rowspan=3| 12:00 ||bgcolor=lavender| ''500 metri vīriešiem — priekšsacīkstes'' |- |bgcolor=lavender| ''5000 metru stafete vīriešiem — pusfināli'' |- |bgcolor=F7F6A8| 1000 metri sievietēm |- |rowspan=2| 18. februāris ||rowspan=2| 20:15 ||rowspan=2| 21:15 ||bgcolor=F7F6A8| 500 metri vīriešiem |- |bgcolor=F7F6A8| 3000 metru stafete sievietēm |- |rowspan=2| 20. februāris ||rowspan=2| 20:15 ||rowspan=2| 21:15 ||bgcolor=F7F6A8| 1500 metri sievietēm |- |bgcolor=F7F6A8| 5000 metru stafete vīriešiem |} == Medaļnieki == <onlyinclude> === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! 500 metri <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stīvens Dibuā]]|CAN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Melle van 't Vauts]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jenss van 't Vauts]]|NED|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-18/STKM500M--------------------------__C74A_1.0.pdf |title=Men's 500 m Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260219081820/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-18/STKM500M--------------------------__C74A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 1000 metri <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jenss van 't Vauts]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Suņs Luns]]|CHN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ims Džongons]]|KOR|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-12/STKM1000M-------------------------__C74A_1.0.pdf |title=Men's 1000 m Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260214090134/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-12/STKM1000M-------------------------__C74A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 1500 metri <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jenss van 't Vauts]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hvangs Dehons]]|KOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Krūzbergs]]|LAT|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-14/STKM1500M-------------------------__C74A_1.0.pdf |title=Men's 500 m Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260215100748/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-14/STKM1500M-------------------------__C74A_1.0.pdf}}</ref> |-valign="top" ! 5000 metru stafete <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu stafete}}) | {{flagIOC|NED|2026. gada ziemas}}<br>[[Tēns Būrs]]<br />[[Ichaks de Lāts]]<br />[[Friso Emonss]]<br />[[Jenss van 't Vauts]]<br />[[Melle van 't Vauts]] | {{flagIOC|KOR|2026. gada ziemas}}<br>[[Hvangs Dehons]]<br />[[I Džongmins]]<br />[[I Džunso]]<br />[[Ims Džongons]]<br />[[Šins Dongmins]] | {{flagIOC|ITA|2026. gada ziemas}}<br>[[Pjetro Sīgels]]<br />[[Tomass Nadalīni]]<br />[[Luka Spekenhauzers]]<br />[[Andrea Kasinelli]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-20/STKM5000MRY4----------------------__C74B_1.0.pdf |title=Men's 5000 m Relay Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260302083348/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-20/STKM5000MRY4----------------------__C74B_1.0.pdf}}</ref> |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! 500 metri <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ksandra Felzebūra]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Arianna Fontana]]|ITA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kortnija Saro]]|CAN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-12/STKW500M--------------------------__C74A_1.0.pdf |title=Women's 500 m Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260214090611/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-12/STKW500M--------------------------__C74A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 1000 metri <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ksandra Felzebūra]]|NED|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kortnija Saro]]|CAN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kima Gili]]|KOR|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-16/STKW1000M-------------------------__C74A_1.0.pdf |title=Women's 500 m Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260216143814/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-16/STKW1000M-------------------------__C74A_1.0.pdf}}</ref> |- ! 1500 metri <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kima Gili]]|KOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čoi Mindžonga]]|KOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Korina Stodarda]]|USA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-20/STKW1500M-------------------------__C74A_1.0.pdf |title=Women's 1500 m Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260222062257/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-20/STKW1500M-------------------------__C74A_1.0.pdf}}</ref> |-valign="top" ! 3000 metru stafete <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu komandu stafete}}) | {{flagIOC|KOR|2026. gada ziemas}}<br>[[Čoi Mindžonga]]<br />[[Kima Gili]]<br />[[Šima Sokhi]]<br />[[No Dohi]]<br />[[I Sojona]] | {{flagIOC|ITA|2026. gada ziemas}}<br>[[Eliza Konfortola]]<br />[[Arianna Fontana]]<br />[[Kjara Beti]]<br />[[Arianna Sīgele]] | {{flagIOC|CAN|2026. gada ziemas}}<br>[[Danaē Blē]]<br />[[Florānsa Brinella]]<br />[[Kima Butēna]]<br />[[Kortnija Saro]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-18/STKW3000MRY4----------------------__C74B_1.0.pdf |title=Women's 3000m Relay Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260301003606/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-18/STKW3000MRY4----------------------__C74B_1.0.pdf}}</ref> |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |-valign="top" ! Komandu stafete <br/> ({{DetailsLink|Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto komandu stafete}}) | {{flagIOC|ITA|2026. gada ziemas}}<br>[[Eliza Konfortola]]<br />[[Arianna Fontana]]<br />[[Tomass Nadalīni]]<br />[[Pjetro Sīgels]]<br />[[Kjara Beti]]<br />[[Luka Špehenhauzers]] | {{flagIOC|CAN|2026. gada ziemas}}<br>[[Kima Butēna]]<br />[[Viljams Dandžinu]]<br />[[Fēlikss Rusels]]<br />[[Kortnija Saro]]<br />[[Florānsa Brinella]]<br />[[Stīvens Dibuā]] | {{flagIOC|BEL|2026. gada ziemas}}<br>[[Hanne Desmeta]]<br />[[Steins Desmets]]<br />[[Tineke den Dulka]]<br />[[Vords Petre]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-10/STKXRELAY4------------------------__C74B_1.0.pdf |title=Mixed Team Event Classification |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227211202/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/STK/2026-02-10/STKXRELAY4------------------------__C74B_1.0.pdf}}</ref> |}</onlyinclude> == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table |caption = |host = ITA |flag_template = flagIOC |event = 2026. gada ziemas |team = | host_ITA = yes | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 1 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 2 | bronze_CAN = 2 | gold_CHN = 0 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 0 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 2 | bronze_ITA = 1 | gold_LAT = 0 | silver_LAT = 0 | bronze_LAT = 1 | gold_NED = 5 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 1 | gold_KOR = 2 | silver_KOR = 3 | bronze_KOR = 2 | gold_USA = 0 | silver_USA = 0 | bronze_USA = 1 }} == Latvijas sportisti == {{pamatraksts|Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{#section:Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|short-track}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Šorttreks olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Šorttreks olimpiskajās spēlēs|2026]] cnkf915ghjmykiaijzvhg6ogtp6mi32 0 622528 4541808 4410826 2026-10-30T17:47:08Z Bendžamins 76862 4541808 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|8}} | birth_place = | caps1 = 27 | caps2 = 50 | caps3 = 147 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05 II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Mainca}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | goals1 = 1 | goals2 = 3 | goals3 = 17 | height = 176 | image = Ridle Baku 2020-09-20 Fußball, Männer, 1. Bundesliga, RB Leipzig - 1. FSV Mainz 05 1DX 1394 by Stepro (cropped).jpg | caption = Ridle Baku 2020. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Ridle Baku | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2017—2019 | years2 = 2018—2020 | years3 = 2020—2025 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 14 | nationalcaps5 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam5 = {{fb|GER}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019—2021 | nationalyears5 = 2020— | years4 = 2025— | caps4 = 56 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | goals4 = 6 }} '''Bote Ridle Nzuzi Baku''' ({{Val|de|Bote Ridle Nzuzi Baku}}, dzimis {{Dat|1998|4|8}}) ir [[Vācieši|vāciešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Baku spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[RB Leipzig]]''. Iepriekš spēlējis Vācijas komandās ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'' un ''[[VfL Wolfsburg]]''. [[Vācijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Baku, Ridle}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] fia5d1rvfe0l1s5fmxj5qlo5zy9xgbp 0 622673 4541756 4416458 2026-10-30T16:15:59Z ~2026-58085-67 152589 teksta uzlabojumi 4541756 wikitext text/x-wiki {{Reklāma}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Vinovskis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 25 | dz_vieta = [[Rīga]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[kinoproducents]], [[režisors]], [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = 1991 - pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Roberts Vinovskis''' (dzimis {{dat|1975|9|25}}) ir latviešu [[kinoproducents]], [[režisors]] un [[uzņēmējs]]. == Biogrāfija == Studējis lietišķo dizainu un [[Filozofija|filozofiju]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Darbu kino nozarē sācis 1991. gadā kā [[Juris Podnieks|Jura Podnieka]] asistents. 1995. gadā nodibinājis “Studiju Lokomotīve". Vinovskis veidojis vairāk kā 40 filmas - spēlfilmas, dokumentālajās un animācijas filmas, tostarp arī starptautiskus kopražojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm3274846/|title=Roberts Vinovskis {{!}} Producer, Director, Actor|website=IMDb|access-date=2026-02-17|language=en-US}}</ref> Kā producents strādājis ar režisoriem no visām Baltijas valstīm, tostarp ar [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvi Sīmani]] ("[[Pelnu sanatorija]]", "[[Gads pirms kara]]"), [[Aiks Karapetjans|Aiku Karapetjanu]] ("Cilvēki tur", "[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]"), kā arī Ignu Jonīnu (“Spēlmanis”, “Neredzamais”, Lietuva), Jāku Kilmi (“Ziemassvētki džungļos”, Igaunija), Tomasu Vengri ("Dzimtene", "Pieci ar pusi mīlas stāsti kādā dzīvoklī", Lietuva) un citiem. Roberts Vinovskis producējis pilnmetrāžas animācijas filmas sadarbībā ar Ņujorkā dzīvojošo latviešu režisori [[Signe Baumane|Signi Baumani]] (filmas "[[Akmeņi manās kabatās]]", "Mans laulību projekts") un [[Roze Stiebra|Rozi Stiebru]] ("[[Saule brauca debesīs]]", “Sirds likums”). 2020. gadā nodibinājis studiju "Vino Films". == Darbība kino industrijā un Latvijas kino mantojuma restaurācijā == Vinovskis ir filmēšanas tehnikas nomas un pēcapstrādes uzņēmumu "BBrental" un "BBposthouse" dibinātājs, kas nodrošina filmēšanas tehnikas servisa un pēcapstrādes pakalpojumus Baltijā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/birka/roberts-vinovskis|title=Žurnāls Ir|website=IR.LV|access-date=2026-02-17|language=lv}}</ref> Izveidojis "Locomotive Classics"<ref name=":0" />, kas nodarbojas ar vēsturiskā kino mantojuma restaurāciju. Vadījis [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] filmas "[[Četri balti krekli (filma)|Četri balti krekli]]" un armēņu kino klasiķa ''Frunzes Dovlatjana'' "Sveiki, tas esmu es!" restaurāciju, abas tikušas iekļautas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] programmā ''Cannes Classics''. 2025. gadā nodibinājis organizāciju "Rīgas Sinematēka", kuras mērķis ir pasaules kino mantojuma un autorkino demonstrēšana, izglītojošu pasākumu un diskusiju rīkošana. Plānots, ka "Rīgas Sinematēka" durvis publikai vērs tuvākajos gados. Kopš 2014. gada ir [[Eiropas Kino akadēmija|Eiropas Kino akadēmijas]] (''European Film Academy'') biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/3648|title=Roberts Vinovskis|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-02-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.filmas.lv/person/191/ * https://www.imdb.com/name/nm3274846/ * https://www.lsm.lv/temas/roberts-vinovskis/ * https://ir.lv/nauda/ari-netflix-bijis-klients.210902 {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vinovskis, Roberts}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kinorežisori]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] r66ojvh5gtcnzoc54gaftycie2ddusw 4541815 4541756 2026-10-30T17:52:47Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-58085-67|~2026-58085-67]] ([[User talk:~2026-58085-67|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4541756 Pusi atcēlu, pusi atstāju... 4541815 wikitext text/x-wiki {{Reklāma}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Vinovskis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 25 | dz_vieta = [[Rīga]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[kinoproducents]], [[režisors]], [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = 1991 - pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Roberts Vinovskis''' (dzimis {{dat|1975|9|25}}<ref name="imdb">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm3274846/|title=Roberts Vinovskis {{!}} Producer, Director, Actor|website=IMDb|access-date=2026-02-17|language=en-US}}</ref>) ir latviešu [[kinoproducents]], [[režisors]] un [[uzņēmējs]]. == Biogrāfija == Studējis lietišķo dizainu, vēlāk [[Filozofija|filozofiju]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Darbu kino nozarē uzsācis 1991. gadā kā [[Juris Podnieks|Jura Podnieka]] asistents. 1995. gadā nodibinājis studiju "Lokomotīve". Savas karjeras laikā Vinovskis producējis gandrīz 50 filmas, īpašu uzmanību veltot starptautiskiem kopražojumiem.<ref name="imdb" /> Viņa filmogrāfija aptver plašu žanru spektru — no [[Spēlfilma|spēlfilmām]] un [[Dokumentālā filma|dokumentālā kino]] līdz [[animācija]]i. Vairums filmu pirmizrādes piedzīvojušas A klases kinofestivālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/filozofisks-darbalauzu-balets-13251157|title=Filozofisks darbaļaužu balets|website=www.diena.lv|access-date=2026-02-17}}</ref> Kā producents Vinovskis ir strādājis ar režisoriem no visām Baltijas valstīm, tostarp ar [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvi Sīmani]] ("[[Pelnu sanatorija]]", "[[Gads pirms kara]]"), [[Aiks Karapetjans|Aiku Karapetjanu]] ("Cilvēki tur", "[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]"), kā arī Ignu Jonīnu (“Spēlmanis”, “Neredzamais”), Jāku Kilmi (“Ziemassvētki džungļos”), Tomasu Vengri ("Dzimtene", "Pieci ar pusi mīlas stāsti kādā dzīvoklī") un citiem. Roberts Vinovskis producējis pilnmetrāžas animācijas filmas sadarbībā ar Ņujorkā dzīvojošo latviešu režisori [[Signe Baumane|Signi Baumani]] (filmas "[[Akmeņi manās kabatās]]", "Mans laulību projekts") un [[Roze Stiebra|Rozi Stiebru]] ("[[Saule brauca debesīs]]", “Sirds likums”). 2020. gadā nodibinājis studiju "Vino Films", kas specializējas visu žanru autorkino veidošanā. == Darbība kino industrijā un Latvijas kino mantojuma restaurācijā == Vinovskis ir filmēšanas tehnikas nomas un pēcapstrādes uzņēmumu "BBrental" un "BBposthouse" dibinātājs, kas nodrošina filmēšanas tehnikas servisa un pēcapstrādes pakalpojumus Baltijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/birka/roberts-vinovskis|title=Žurnāls Ir|website=IR.LV|access-date=2026-02-17|language=lv}}</ref> Izveidojis "Locomotive Classics"<ref name=":0" />, kas nodarbojas ar vēsturiskā kino mantojuma restaurāciju. Vadījis [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] filmas "[[Četri balti krekli (filma)|Četri balti krekli]]" un armēņu kino klasiķa Frunzes Dovlatjana "Sveiki, tas esmu es!" restaurāciju, abas tikušas iekļautas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] programmā ''Cannes Classics''. 2025. gadā nodibinājis organizāciju "Rīgas Sinematēka", kuras mērķis ir pasaules kino mantojuma un autorkino demonstrēšana, izglītojošu pasākumu un diskusiju rīkošana. 2026. gadā "Rīgas Sinematēka" durvis publikai vēl nav vērusi. Kopš 2014. gada Roberts Vinovskis ir [[Eiropas Kino akadēmija]]s (''European Film Academy'') biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/3648|title=Roberts Vinovskis|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-02-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.filmas.lv/person/191/ * https://www.imdb.com/name/nm3274846/ * https://www.lsm.lv/temas/roberts-vinovskis/ * https://ir.lv/nauda/ari-netflix-bijis-klients.210902 {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vinovskis, Roberts}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kinorežisori]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] m8tdwas5qj9kjd4km489iddd60lx5n0 0 627558 4541934 4448595 2026-10-31T06:06:41Z Biafra 13794 /* Dzīvesgājums */ 4541934 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Huans Ponse de Leons | vārds_orig = ''Juan Ponce de León'' | attēls = Juan Ponce de León.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1474 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{Vieta|Spānija|Santervasa de Kamposa}} | m_dat_alt = | m_gads = 1521 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Havana]], [[Kuba]] }} '''Huans Ponse de Leons''' ({{val|es|Juan Ponce de León}}; dzimis [[1474. gads|1474. gadā]] [[Santervasa de Kamposa|Santervasā de Kamposā]], miris [[1521. gads|1521. gada]] jūlijā [[Havana|Havanā]]) bija [[spāņi|spāņu]] ceļotājs un [[konkistadors]], pazīstams ar saviem ceļojumiem uz [[Puertoriko]] un [[Florida|Floridu]]. == Dzīvesgājums == Dzimis Santervasā de Kamposā, [[Valjadolida]]s apgabalā, [[Spānija|Spānijā]], 1474. gadā. Lai gan par viņa ģimeni ir maz zināms, viņš bija dzimis dižciltīgā ģimenī un jau no mazotnes bija militārā dienestā. Pirmo reizi viņš ieradās [[Amerika|Amerikā]], piedaloties [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] otrajā ekspedīcijā 1493. gadā. Līdz 16. gadsimta sākumam Ponse de Leons bija augsta ranga virsnieks [[Hispaniola]]s (Haiti) koloniālajā valdībā, kur piedlījās nežēlīgajā vietējo [[taino]] indiāņu apspiešanā. 1508. gadā viņam tika atļauts izpētīt kaimiņos esošo [[Puertoriko]] salu un 1509. gadā viņš kļuva par pirmo [[Puertoriko gubernators|Puertoriko gubernatoru]]. Lai gan Ponse de Leons kļuva diezgan bagāts no plantācijām un raktuvēm, viņš pastāvīgi konfliktēja ar Kristofora Kolumba dēlu [[Djego Kolons|Djego Kolonu]] par tiesībām pārvaldīt Puertoriko. Pēc ilgas tiesas prāvas Kolons 1511. gadā nomainīja Ponsi de Leonu gubernatora amatā. Sekot karaļa [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] padomam, Huans Ponse de Leons devās vairāk pētīt [[Karību jūra|Karību jūru]] un 1513. gadā vadīja pirmo zināmo eiropiešu ekspedīciju uz [[Floridas pussala|Floridas pussalu]], kurai viņš deva nosaukumu sava pirmā ceļojuma laikā. Ekspedīcija izkāpa Floridas austrumu krastā, pēc tam izpētīja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti līdz pussalas dienvidiem un arī [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] piekrasti. Ponse de Leons atgriezās Spānijā 1514. gadā, un karalis Ferdinands viņu iecēla bruņinieku kārtā, kā arī atjaunoja viņu Puertoriko gubernatora amatā un pilnvaroja apmesties Floridā. Viņš atgriezās Karību jūras reģionā 1515. gadā, bet plānus organizēt ekspedīciju uz Floridu aizkavēja karaļa Ferdinanda nāve 1516. gadā, pēc kuras Ponse de Leons atkal devās uz Spāniju, lai aizstāvētu savus amatus un titulus. Viņš neatgriezās Amerikā divus gadus. 1521. gada martā Huans Ponse de Leons beidzot atgriezās Floridas dienvidrietumos, veicot pirmo mēģinājumu izveidot spāņu koloniju tagadējā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kontinentālajā teritorijā. Vietējie iedzīvotāji pretojās konkistadoru iebrukumam, un Ponse de Leons sadursmē ar tiem tika smagi ievainots. Kolonizācijas mēģinājums tika pārtraukts, un ekspedīcijas vadītājs nomira no gūtajām brūcēm drīz pēc atgriešanās [[Kuba|Kubā]] jūlija sākumā. Ponse de Leons tika apglabāts Puertoriko, viņa kaps atrodas Sanhuanas Bautista katedrālē [[Sanhuana|Sanhuanā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ponse de Leons, Huans}} [[Kategorija:1474. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1521. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūrasbraucēji]] [[Kategorija:Konkistadori]] tq69n0kp5qk0oyrbf90672ytelms6py 0 632640 4542038 4497772 2026-10-31T10:56:27Z Bendžamins 76862 4542038 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|16}} | birth_place = | caps1 = 27 | caps2 = 24 | caps3 = 58 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg|1. FC Nürnberg II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Amberga}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 7 | height = 176 | image = Nathaniel Brown Ecuador v Germany 25 June 2026-160.jpg | caption = Natanjels Brauns 2026. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam2 = {{fb|GER}} | nationalyears2 = 2025— | nationalyears1 = 2023—2025 | nationalcaps1 = 14 | pcupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|31|sk|bez}} | name = | playername = Natanjels Brauns | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024—2026 | years4 = 2024 | caps4 = 16 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | years5 = 2026— | caps5 = 7 | goals5 = 1 }} '''Natanjels Brauns''' ({{Val|de|Nathaniel Brown}}, dzimis {{Dat|2003|6|16}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Brauns spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Minhenes "Bayern"]]. Iepriekš spēlējis Vācijas komandās ''[[1. FC Nürnberg]]'' un [[Frankfurtes "Eintracht"]]. [[Vācijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Superkauss]]: 2026 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}}{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Brauns, Natanjels}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 8g82dbnndn0crygujwbqfxyyxtki9ka 0 633637 4541755 4482014 2026-10-30T16:15:39Z Bendžamins 76862 4541755 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|11|9}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 12 | caps3 = 29 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CF Peralada|Peralada]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CF Peralada|Peralada]] | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Club América|América]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 190 | image = Santiago Bueno.png | caption = Santjago Bueno 2024. gadā | nationalcaps2 = 27 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U20 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 25 | pcupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|30|sk|bez}} | name = | playername = Santjago Bueno | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2017—2019 | years2 = 2018 | years3 = 2018—2019 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 8 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U23 | nationalteam4 = {{fb|URU}} | nationalyears3 = 2020 | nationalyears4 = 2023— | years4 = 2019—2023 | caps4 = 110 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | years5 = 2023— | caps5 = 70 | goals5 = 3 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Club América|América]] | years6 = 2026— | caps6 = 1 | goals6 = 1 }} '''Santjago Ignasio Bueno Skito''' ({{Val|es|Santiago Ignacio Bueno Sciutto}}, dzimis {{Dat|1998|11|9}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Bueno spēlē Meksikas ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[Club América|América]]'', kas viņu īrē no [[Vulverhemptonas "Wanderers"]]. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās ''[[CF Peralda|Peralda]]'' un ''[[Girona FC|Girona]]''. [[Urugvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Bueno, Santjago}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ngsa478ikojvqq8gf5c80fbry5pgzhx 0 635361 4541992 4518428 2026-10-31T09:37:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541992 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|autobusu maršrutu Rīgā|45. maršruts|45. autobusu maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 45. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags]] |karte = A45 no-06-07-2026.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2026|7|6}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 39,726 km (20,143 km / 19,583 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 68 (34 / 34) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''45. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). Maršruta kopējais garums ir 39,726 km. Maršruta '''Jugla'''—'''Ķengarags''' kopējais garums ir 20,143 km, bet maršruta '''Ķengarags'''—'''Jugla''' kopējais garums ir 19,583 km. 45. autobusu maršrutu atklāja 2026. gada 6. jūlijā, saīsinot un aizstājot [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15. autobusa maršrutu]] "Jugla—[[Dārziņi]]" pēc mobilitātes punkta "Ķengarags" atklāšanas 2026. gada 1. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}} {{Novecojusi saite}}</ref> 45. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. [[Attēls:A45-hipokrata-iela.png|thumb|240x240px|45. maršruta autobuss Hipokrāta ielā.]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''—'''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], Slāvu rotācijas aplis, [[Slāvu tilts]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. '''Ķengarags'''—'''Jugla''' kursē pa šādām ielām: Višķu iela, Latgales iela, Slāvu iela, Slāvu tilts, Slāvu rotācijas aplis, Lubānas iela, Andreja Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela, Stirnu iela, Ieriķu iela, Biķernieku iela, Hipokrāta iela, Gaiļezera iela, Sergeja Eizenšteina iela, Malienas iela, Juglas iela, Murjāņu iela. == Pieturvietas == 45. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Gan maršrutā '''Jugla'''—'''Ķengarags''', gan maršrutā '''Ķengarags'''—'''Jugla''' ir 34 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 |[[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 |[[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 |[[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 |Sociālās aprūpes centrs "[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]" |x |- | align="center" | 6 |[[Rīgas Motormuzejs|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 |[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 |[[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 |[[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 |[[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 |[[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 |Stacionārs "Biķernieki" |x |- | align="center" | 13 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 |Mēbeļu nams | |- | align="center" |17 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 18 |[[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 19 |[[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 20 |[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 21 |[[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 22 |[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 23 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 |Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 25 |[[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" |26 |[[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" |27 |[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" |28 |[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" |29 |[[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 30 |[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 31 |[[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] | |- | align="center" | 32 |[[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 33 |[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 34 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 |[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 |[[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 |[[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] | |- | align="center" | 5 |[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 |[[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 |[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 |[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 |[[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 |[[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 |Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 |[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 |[[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 |[[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 16 |[[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 17 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 18 |[[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" |19 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 20 |Mēbeļu nams | |- | align="center" | 21 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 22 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 23 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 24 |[[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 25 |[[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 26 |[[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 27 |[[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 28 |[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 29 |[[Rīgas Motormuzejs|Motormuzejs]] |x |- | align="center" |30 |Sociālās aprūpes centrs "[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]" |x |- | align="center" |31 |[[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" |32 |[[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" |33 |[[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" |34 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]] 2k5s0fbbjojagtdnpi8izafwmiodcel 0 636533 4541982 4532194 2026-10-31T08:22:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541982 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2026. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas | country = Igaunija | flag_year = | flag_image = Flag_of_Estonia.svg | type = presidential | ongoing = no | party_colour = | previous_election = 2021. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas | previous_year = 2021 | next_election = 2031. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas | next_year = 2031 | seats_for_election = | election_date = {{Start date|2026|09|02}} | turnout = | image_size = | image1 = Ülle_Madise_2015_(cropped).jpg | nominee1 = '''[[Ille Madise]]''' | party1 = [[Neatkarīgais politiķis|bezpartejiska]]<br />(atbalstīja [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]], [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|SDE]], [[Igaunija 200|E200]], "[[Par Tēvzemi un Res Publica apvienība|Tēvzeme]]") | colour1 = | running_mate1 = | popular_vote1 = 71 | percentage1 = | image2 = | nominee2 = | party2 = | colour2 = | running_mate2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | image3 = | nominee3 = | party3 = | colour3 = | running_mate3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | map_image = | map_size = | map_caption = | title = [[Igaunijas prezidents|prezidents]] | before_election = [[Alars Kariss]] | before_party = [[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]] | after_election = [[Ille Madise]] | after_party = bezpartejiska }} '''2026. gada [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] vēlēšanas''' notika 2026. gada 2. septembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=ERR |date=2026-02-10 |title=Riigikogu presidential election votes set for early September |url=https://news.err.ee/1609937210/riigikogu-presidential-election-votes-set-for-early-september |access-date=2026-02-10 |website=ERR |language=en}}</ref><ref name="2sept">{{ziņu atsauce |title=Igaunijas parlaments par Valsts prezidentu balsos 2. septembrī |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2026-igaunijas-parlaments-par-valsts-prezidentu-balsos-2-septembri.a651899/ |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|6|17||bez}} |language=lv}}</ref> Igaunijas parlaments [[Rīgikogu]] par prezidenti ievēlēja tieslietu kancleri ([[tiesībsargs|tiesībsardzi]]) [[Ille Madise|Illi Madisi]], un viņa valsts prezidentes amatā stāsies 2026. gada 12. oktobrī. Madise kļūs par septīto Igaunijas prezidentu un otro sievieti šajā amatā amatā.<ref name="tiesiib">{{ziņu atsauce |title=Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/ |accessdate={{dat|2026|9|6||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2026|9|2||bez}} |language=lv}}</ref> Esošais prezidents [[Alars Kariss]] ir nostrādājis vienu termiņu un bija tiesīgs kandidēt uz otro pilnvaru termiņu pēc kārtas, taču 2026. gada jūnijā viņš paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=ERR |first=ERR {{!}} |date=2026-06-23 |title=President Alar Karis will not run for second presidential term |url=https://news.err.ee/1610061664/president-alar-karis-will-not-run-for-second-presidential-term |access-date=2026-08-02 |website=ERR |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Igaunijas prezidents Kariss nekandidēs uz amata otro piecu gadu termiņu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-igaunijas-prezidents-kariss-nekandides-uz-amata-otro-piecu-gadu-terminu.a652570/ |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=www.lsm.lv |date={{dat|2026|6|25||bez}} |language=lv}}</ref> Medise bija vienīgā kandidāte uz amatu un par viņu nobalsoja 71 deputāts.<ref name="tiesiib" /> == Process == Saskaņā ar likumu, Igaunijas prezidentu ievēl aizklātās, [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]] uz piecu gadu termiņu. Amatā esošais prezidents, kurš ir nostrādājis vienu pilnvaru termiņu, ir tiesīgs kandidēt uz otro amata termiņu pēc kārtas, savukārt bijušais prezidents, kurš ir nostrādājis divus termiņus pēc kārtas, pēc piecu gadu pārtraukuma var atkal kandidēt vēlēšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Legal Authority |url=https://president.ee/en/president/legal-authority/ |access-date=2026-08-02 |website=president.ee |archive-date=2026-08-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260802092009/https://president.ee/en/president/legal-authority/}}</ref> Prezidentu ievēl [[parlaments]] ― [[Rīgikogu]]<ref name="yle">{{ziņu atsauce |title=Viron presidentinvaali on ajautumassa kaaokseen jo toista kertaa peräkkäin – "Instituutio kyntää pohjamudissa", sanoo politiikan tutkija |url=https://yle.fi/a/3-12053491 |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=Yle Uutiset |date={{dat|2021|8|11||bez}} |language=fi}}</ref> vai vēlēšanu kolēģija, kuru veido Rīgikogu deputāti un pašvaldību sapulču pārstāvji.<ref name="apris">{{ziņu atsauce |title=Iezīmējas Igaunijas prezidenta vēlēšanu aprises |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.08.2026-iezimejas-igaunijas-prezidenta-velesanu-aprises.a657143/ |accessdate={{dat|2026|8|3||bez}} |work=www.lsm.lv |date={{dat|2026|8|2||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="2sept" /> Vismaz vienai piektdaļai Rīgikogu deputātu (21 deputāts) ir tiesības izvirzīt kandidātu pirmajai balsošanas kārtai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=President of the Republic of Estonia Elections |url=http://www.vvk.ee/past-elections/president-of-state-elections/ |publisher=Vabariigi Valimiskomisjon |access-date=25 April 2016}}</ref><ref name="2sept" /> Kandidātam vispirms ir jādod sava piekrišana kandidatūras izvirzīšanai.<ref name="apris" /> Par ievēlētu atzīst kandidātu, kurš saņem divu trešdaļu (68 deputātu) Rīgikogu deputātu balsu vairākumu.<ref name="2sept" /> Ja neviens kandidāts nesaņem tik lielu balsu skaitu, tiek izvirzīti jauni kandidāti un tiek rīkota otrā balsošanas kārta. Ja arī šoreiz neviens kandidāts nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota trešā balsošanas kārta starp diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Lai kandidāts tiktu ievēlēts par prezidentu, abās kārtās ir nepieciešams iegūt divu trešdaļu balsu vairākumu.<ref name="2sept" /> Ja Rīgikogu trešajā balsošanas kārtā neievēl Valsts prezidentu, tiek sasaukta vēlēšanu kolēģija.<ref name="apris" /><ref name="2sept" /> Vēlēšanu kolēģiju veido Rīgikogu deputāti un pašvaldību sapulču pārstāvji.<ref name="apris" /> Pašvaldību sapulču pārstāvju skaits vēlēšanu kolēģijā ir atkarīgs no pašreizējā administratīvā iedalījuma un balsstiesīgo pilsoņu skaita lauku pašvaldībā vai pilsētā. Sākot ar 2026. gada februāri, vēlēšanu kolēģijā būs 107 pašvaldību sapulču pārstāvji un 101 Rīgikogu deputāts, kopā 208 locekļi.<ref name="div08">{{ziņu atsauce |title=Valimiskogu oleks praeguse seisuga 208-liikmeline |url=https://www.err.ee/1609936151/ |accessdate={{dat|2026|8|3||bez}} |work=ERR |date={{dat|2026|2|9||bez}} |language=et}}</ref><ref name="2sept" /> Pirmajā balsošanas kārtā vēlēšanu kolēģijai automātiski tiks iesniegti divi kandidāti, kas piedalījās trešajā balsošanas kārtā Rīgikogu. Turklāt vismaz 21 vēlēšanu kolēģijas loceklis var izvirzīt jaunu kandidātu. Ievēlēts tiek kandidāts, par kuru nobalsojis vairākums no balsošanā piedalījušajiem vēlēšanu kolēģijas locekļiem.<ref name="2sept" /> Ja neviens kandidāts pirmajā kārtā nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, notiek otrā balsošanas kārta starp diviem kandidātiem, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Par ievēlētu tiek pasludināts kandidāts, par kuru nobalsojis vairākums no balsošanā piedalījušajiem vēlēšanu kolēģijas locekļiem. Ja arī tad neviens kandidāts netiek ievēlēts, visa procedūra sāksies no jauna Rīgikogu.<ref>{{laikraksta atsauce|last=Köker|first=Philipp|date=2019|title=The effects of majority requirements, selectorate composition and uncertainty in indirect presidential elections: the case of Estonia|journal=East European Politics|language=en|volume=35|issue=2|pages=238–258|doi=10.1080/21599165.2019.1604339|s2cid=159312855|issn=2159-9165|url=http://create.canterbury.ac.uk/18107/1/18107%20Ko%CC%88ker_2019_Estonia_final%20author%20version.pdf}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=President of the Republic of Estonia Elections {{!}} Elections in Estonia |url=https://www.valimised.ee/en/estonian-elections-nutshell/president-republic-estonia-elections |access-date=2026-02-26 |website=www.valimised.ee}}</ref><ref name="2sept" /> == Skatīt arī == * [[Vēlēšanas Igaunijā]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2026. gads]] [[Kategorija:Igaunijas prezidenta vēlēšanas]] [[Kategorija:Igaunijas politika]] oolxm0qeowxhz74wnweherbauy5lvmc 10 638132 4541629 4540468 2026-10-30T12:29:40Z Kleivas 2704 4541629 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]] — [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džordžs Andervuds]] * [[Čārlzs Dvoraks]] * [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] * [[Džons Flenegens]] * [[Ārčijs Hāns]] * [[Tomass Hikss]] * [[Harijs Hilmens]] * [[Rejs Jūrijs]] * [[Džims Laitbodijs]] * [[Deivids Mansons]] * [[Pols Pilgrims]] * [[Maiers Prinšteins]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Martins Šeridans]] * [[Frederiks Šūle]] * [[Hovards Valentains]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Milvoki Sporta klubs]] — [[Sidnijs Džonsons]] * [[Patriks Flenegens]] * [[Konrāds Magnusons]] * [[Oskars Olsons]] * [[Henrijs Seilings]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]] — [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hamonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Devits]] * [[Frederiks Englharts]] * [[Džons Flenegens]] * [[Denjels Frenks]] * [[Ādams Ganns]] * [[Sidnijs Hečs]] * [[Leisijs Hērns]] * [[Viljams Hogensons]] * [[Natanjels Kārtmens]] * [[Čārlzs Kings]] * [[Veslijs Ko]] * [[Albērs Korē]] * [[Džims Laitbodijs]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Lerojs Semss]] * [[Džarets Serviss]] * [[Džozefs Stadlers]] * [[Tadeuss Šidlers]] * [[Hovards Valentains]] * [[Frenks Verners]] * [[Frenks Vollers]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #1 — [[Orins Apšovs]] * [[Makss Brauns]] * [[Augusts Rodenbergs]] * [[Čārlzs Rouzs]] * [[Viljams Seilings]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]] — [[Gvins Evanss]] * [[Ogastuss Geslings]] * [[Džons Maierss]] * [[Viljams Ortveins]] * [[Amedē Reibērns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Manfrēds Tepens]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Billers]] * [[Emīls Braitkreics]] * [[Leslijs Ešbērners]] * [[Lorenss Feierbahs]] * [[Hermans Gromens]] * [[Trakstans Heirs]] * [[Leisijs Hērns]] * [[Viljams Hogensons]] * [[Džeimss Mičels]] * [[Fejs Moltons]] * [[Artūrs Lī Ņūtons]] * [[Džordžs Podžs]] * [[Losons Robertsons]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Džozefs Stadlers]] * [[Roberts Stenglengs]] * [[Lūiss Vilkinss]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #2 — [[Harijs Džeikobss]] * [[Oskars Frīds]] * [[Čārlzs Haberkorns]] * [[Franks Kuglers]] * [[Čārlzs Tiass]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> hzfrkap4676kt39tzi37pfzjycibaig 4541633 4541629 2026-10-30T12:36:31Z Kleivas 2704 4541633 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]] — [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džordžs Andervuds]] * [[Čārlzs Dvoraks]] * [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] * [[Džons Flenegens]] * [[Ārčijs Hāns]] * [[Tomass Hikss]] * [[Harijs Hilmens]] * [[Rejs Jūrijs]] * [[Džims Laitbodijs]] * [[Deivids Mansons]] * [[Pols Pilgrims]] * [[Maiers Prinšteins]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Martins Šeridans]] * [[Frederiks Šūle]] * [[Hovards Valentains]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Milvoki Sporta klubs]] — [[Sidnijs Džonsons]] * [[Patriks Flenegens]] * [[Konrāds Magnusons]] * [[Oskars Olsons]] * [[Henrijs Seilings]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]] — [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hamonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Devits]] * [[Frederiks Englharts]] * [[Džons Flenegens]] * [[Denjels Frenks]] * [[Ādams Ganns]] * [[Sidnijs Hečs]] * [[Leisijs Hērns]] * [[Viljams Hogensons]] * [[Natanjels Kārtmens]] * [[Čārlzs Kings]] * [[Veslijs Ko]] * [[Albērs Korē]] * [[Džims Laitbodijs]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Lerojs Semss]] * [[Džarets Serviss]] * [[Džozefs Stadlers]] * [[Tadeuss Šidlers]] * [[Hovards Valentains]] * [[Frenks Verners]] * [[Frenks Volers]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #1 — [[Orins Apšovs]] * [[Makss Brauns]] * [[Augusts Rodenbergs]] * [[Čārlzs Rouzs]] * [[Viljams Seilings]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]] — [[Gvins Evanss]] * [[Ogastuss Geslings]] * [[Džons Maierss]] * [[Viljams Ortveins]] * [[Amedē Reibērns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Manfrēds Tepens]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Billers]] * [[Emīls Braitkreics]] * [[Leslijs Ešbērners]] * [[Lorenss Feierbahs]] * [[Hermans Gromens]] * [[Trakstans Heirs]] * [[Leisijs Hērns]] * [[Viljams Hogensons]] * [[Džeimss Mičels]] * [[Fejs Moltons]] * [[Artūrs Lī Ņūtons]] * [[Džordžs Podžs]] * [[Losons Robertsons]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Džozefs Stadlers]] * [[Roberts Stenglengs]] * [[Lūiss Vilkinss]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #2 — [[Harijs Džeikobss]] * [[Oskars Frīds]] * [[Čārlzs Haberkorns]] * [[Franks Kuglers]] * [[Čārlzs Tiass]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> rqhbg4aorspub21vrpwxdgdgrrflr95 0 638388 4541850 4514302 2026-10-30T19:27:48Z Biafra 13794 4541850 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Rolins Feitshanss | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Rollin Feitshans'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frederiks Rolins Feitshanss | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|3|4}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Springfīlda (Ilinoisa)}} | mir_dat = {{dat|1952|1|11}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Frederiks Rolins Feitshanss''' ({{val|en|Frederick Rollin Feitshans}}; dzimis {{dat|1881|3|4}}, miris {{dat|1952|1|11}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fe/rollin-feitshans-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418083218/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fe/rollin-feitshans-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Rollin Feitshans Olympic Results |access-date=January 28, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2758 |title=Rollin Feitshans |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> Pēc olimpiskajām spēlēm pārcēlās uz [[Losandželosas apgabals|Losandželosas apgabalu]], kur strādāja pilsētā dažādos administratīvos amatos. No 1921. līdz 1925. gadam viņš bija Pilsētplānošanas padomes komisārs, pēc tam no 1923. līdz 1927. gadam — Izglītības padomes loceklis. No 1925. līdz 1939. gadam viņš bija Uzticības padomes komisārs, bet no 1925. līdz 1939. gadam — šīs padomes prezidents. Feitshansa ģimene kļuva ievērojama [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. Viņa dēls Frederiks jaunākais bija filmu montāžas speciālists, režisors un producents, kura kontā bija 71 filma, tostarp 1969. gadā viņš tika nominēts Oskara balvai par montāžu filmai ''“Wild in the Streets”''. Viņa mazdēls Bazs Feitshanss III bija producents un operators, kurš bija producents pirmajām dažām Rembo sērijas filmām. Viņa mazmazdēls ''Buzz 4'' bija filmu un televīzijas operators, kurš sāka kā operators. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Feitshanss, Rolins}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] jm55tbhkwevlyu03kbalt7nar0oiufz 0 639320 4541714 4520275 2026-10-30T15:21:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541714 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schloss_Kerklingen_(Ķerkliņi).png|thumb| Ķērkliņu pils 19. gadsimta vidū]] '''Ķērkliņu muiža''' ({{val|de|Kerklingen}}) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļa pils,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.castle.lv/castles4/orden.html#Kerklini|title=Замки Ордена {{!}} Средневековые замки Латвии|website=www.castle.lv|access-date=2026-09-10}}</ref> kas atradās [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Saldus novads|Saldus novad]]<nowiki/>a [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]] netālu no [[Ķerkliņu ezers|Ķerkliņu ezera]] dienvidrietumu krasta. == Vēsture == [[Attēls:Ķerkliņu muižas siena.jpg|thumb|Vienīgā mūsdienās saglabājusies siena]] [[Attēls:Ķerkliņu muižas drupas.jpg|thumb|Muižas drupu iekšienē]] [[Attēls:Ķerkliņu muižas drupas (2).jpg|thumb|Vētras izgāzta koka saknes ar zemi pie bijušās sienas satur senos ķieģeļus]] Muižas teritorija būves laikā piederēja [[Dobeles komturi|Dobeles komturejai]]. Ordeņa laikā mazākas vasaļu pilis tika novietotas lielāku ordeņa piļu priekšā kā priekšposteņi robežu aizsardzībai pret ārvalstu ienaidniekiem. [[1575. gads|1575. gadā]] bijušais pēdējais ordeņa mestrs un sekojošais pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes hercogs]] [[Gothards Ketlers]] piešķīra zemi pie Ķerkliņa ezera Rotgeram [[Koskuli|Koskulam]], kurš, pēc dažu Latvijas vēsturnieku domām, tur arī uzbūvēja muižas ēkas un nosauca to ezera vārdā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/search/label/%C4%B6erkli%C5%86u%20mui%C5%BEa%20(Kerklingen)|title=Ķerkliņu muiža (Kerklingen)|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-09-10|date=2019-05-06}}</ref> Ir apgalvojumi, ka muiža ar šo nosaukumu pastāvējusi jau 1549. gadā. Laikā no [[1591. gads|1591.]] līdz [[1596. gads|1596. gadam]] [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes hercogi]] Frīdrihs un [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms Ketleri]] piešķīra savam kancleram un galvenajam padomniekam Mihaelam fon [[Manteifeļi|Manteifelim]], kura ģimene 16. gadsimta beigās bija pārcēlusies [[Pomerānija|no Pomerānijas]] uz Kurzemi, karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] privilēģijas iegūt vecas feodālās muižas, ko apstiprināja Polijas varas iestādes. Tās bija ''Dobelsbergas'' ([[Kokmuiža (Vītiņu pagasts)|Kokmuižas]]) un ''Kerklingas'' muižas, no kurām pēdējā sastāvēja no nelielas pils, kas sākotnēji bija uzcelta kā aizsardzības būve.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Quellen und Studien zur baltischen Geschichte|url=https://austria-forum.org/af/AustriaWiki/Michael_von_Manteuffel|publisher=Böhlau Verlag|date=1985|location=Köln / Wien|isbn=978-3-412-07183-7|volume=8/I|first=Gertrud|last=Westermann}}</ref> Jau no [[1568. gads|1568.]] gada hercogs pavēlēja uzaicināt piemērotu dižciltīgo no ārzemēm par hercogistes [[Kanclers|kancleru]]. [[1641. gads|1641. gadā]] Ķērkliņos netālu no vecās pils tika uzcelta akmens luterāņu baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dbs.herder-institut.de/bildkatalog/index/pic?galerieansicht=d4ed9ef68ebdd12ad3c6154ad534e4a3&params_before_galerieansicht=a:0:%7B%7D&id=b9ee6b313df46e51ca924f0f1e01dc2c|title=Herder-Institut: Bildkatalog|website=dbs.herder-institut.de|access-date=2026-09-10}} {{Novecojusi saite}}</ref> Pils, visticamāk, tika pārbūvēta 17. gadsimtā. Tā bija Kurzemes un [[Zemgale|Zemgales]] hercoga vasaļu pils. [[1718. gads|1718. gadā]] muiža nonāca Frīdriha Kazimira fon [[Kleisti (dzimta)|Kleista]] īpašumā, kura ģimenei tā piederēja līdz [[1920. gads|1920. gadam]]. Fon Kleistu dzimtas valdīšanas laikā muiža tika divas reizes pārbūvēta.<ref name=":2" /> Fon Kleistu ģimenes hronikā, kas publicēta [[1885. gads|1885. gadā,]] ir Ķērkliņu muižas attēls, kas ir gandrīz kvadrātveida, divstāvu ēka ar nelieliem apaļiem torņiem, kas novietoti pa diagonāli tās divos stūros.<ref>Geschichte des Geschlechts von Kleist - III. Teil Dritte Abteilung (Muttrin-Damensche Linie III), Familienverband derer von Kleist, Berlin 1885; ka von Manteuffel</ref> Laikā no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1935. gads|1935. gadam]] tika apkopota Baltijas arhitektūras pieminekļu arhīva fotokolekcija, kurā bija iekļautas arī trīs Ķērkliņu muižas fotogrāfijas. Masīvajai divstāvu galvenajai ēkai ar biezām sienām diagonālos stūros ir divi torņi, no kuriem viens ir masīvāks un zemāks, ar smailu jumtu un ar sienām sniedzas līdz otrā stāva dzegai, bet otrs ir slaidāks un augstāks, ar divslīpju parapetu un sniedzas vismaz tikpat augstu kā muižas ēkas kore. Fotogrāfijas autors ir barons Frīdrihs fon [[Volfi|Volfs]] - Letjēns. Muižas ēka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika stipri bojāta, bet pēc kara vēl joprojām pastāvēja. 1949. gada aprakstā teikts, ka "pils durvis un logi ir izgāzti, grīdas salauztas, jumts iebrucis, un otrā stāva istabu mēbeles ir salauztas". No 1954. gada Ķērkliņi atradās [[PSRS Gaisa spēki|Padomju Savienības gaisa spēku]] [[Zvārdes poligons|Zvārdes poligonā]], un muižas ēku tuvumā pastāvīgi krita lidmašīnu bumbas. Uz 1990. gadu, kad tur esošais militārais poligons tika likvidēts, no kādreiz krāšņās kungu mājas nekas daudz nebija palicis pāri. == Būvniecība == Pils ēka atrodas aptuveni 110 m augstumā virs jūras līmeņa, ap 300 metrus uz rietumiem no Ķerkliņu ezera dienvidrietumu krasta un aptuveni 15 metrus uz rietumiem no vietējā ceļa gar ezeru, paugurā, no kura rietumos atrodas aizaugušais Baznīcas dīķis. Šaujamieroču attīstības dēļ diagonālajos stūros papildu aizsardzībai tika piebūvēti nelieli apaļi torņi. Tie tika uzcelti ar spēcīgu flankējošu ietekmi, t.i., lai labāk aizsargātu cietokšņa sānus. Pati muižas galvenā ēka galvenokārt celta no sarkaniem ķieģeļiem, bet ir arī no dabīgā akmens pilnīgi vai daļēji veidotas sienas. Vēlākos muižas laikos ēkas otrajā stāvā atradās liela zāle. Aptuveni 5 km uz dienvidaustrumiem no pils vietas Kokmuižā atrodas bijušais [[Zemgaļi|zemgaļu]] pilskalns Dobe (mūsdienās [[Incēnu pilskalns]]), ko savulaik nocietināja un izmantoja arī Livonijas ordenis, bet vēlāk pameta. == Pašreizējais stāvoklis == Otrā pasaules kara laikā muiža tika bojāta, un vēlāk, izmantojot apkārtni kā militāro poligonu, tā tika gandrīz pilnībā iznīcināta, lai gan tieši bumbu trāpījumi nav konstatēti.<ref name=":1" /> No pirmā stāva līmeņa ir palikušas tikai vienas sienas drupas un daži līdz 2 m augsti mūri, kas apauguši ar liepām. Drupu iekšpuse un tuvākā apkaime 2026. gada septembrī bija pilna ar sagāztiem kokiem pēc [[2026. gada 22. augusta vētra|vasaras vētras]]. Arī kā apdzīvotā vieta apkaime pēc kara vairs faktiski nepastāv, un līdz tuvākajai pastāvīgi funkcionējošai autobusu pieturai ([[Ražotāji|Ražotājos]] uz [[Autoceļš P108|autoceļa P104]]) 2026. gadā bija 14 kilometri. Aptuveni 450 m uz dienvidrietumiem no cietokšņa vietas atrodas [[Ķerkliņu luterāņu baznīca]], kas ir aizaugušās drupās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pilis Latvijā]] eg24bkmwignwdys4afg7nit91plreuk 0 640686 4541773 4538577 2026-10-30T16:43:01Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Main| → {{pamatraksts|, <br/> → <br /> (4) using [[Project:AWB|AWB]] 4541773 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 60 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Finish of 60 m running event during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no 60 metru fināla finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 12 |nations = 3 |gold= [[Ārčijs Hāns]] |goldNOC = USA |silver= [[Viljams Hogensons]] |silverNOC = USA |bronze = [[Fejs Moltons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''60 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Tā bija īsākā šo olimpisko spēļu skriešanas disciplīna. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56109 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=60 metres, Men |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija otrā un pēdējā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 60 metres |accessdate=2020. gada 28. septembris}}</ref> [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. [[Ungārijs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un ASV bija pārstāvētas otro reizi, kļūstot par vienīgajām divām valstīm, kas piedalījušās abās olimpiskajās 60 metru skriešanas sacensībās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Viljams Hogensons]], bet bronzas medaļu — [[Fejs Moltons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 60m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Ārčīja Hāna uzstādītais rezultāts finālā, 7.0 sekundes, kļuva par jauno, laboto, olimpisko rekordu šajā disciplīnā. Amerikānis [[Džordžs Podžs]], startējot šīs disciplīnas pirmajā kārtā, kļuva par pirmo tumšādaino sportistu, kurš piedalījies vieglatlētikas sacensībās olimpiskajās spēlēs. Vēlāk viņš kļuva arī par pirmo tumšādaino sportistu, kurš izcīnījis olimpisko medaļu vieglatlētikā, iegūstot bronzu gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru]], gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskriešanā]]. == Sacensību formāts == Sacensības veidoja trīs kārtas: pirmā kārta, gandarījuma skrējiens ''(repechage)'' un fināls. Katra pirmā kārtas skrējiena uzvarētājs kvalificējās tieši finālam. Katra pirmās kārtas otrās vietas ieguvējs startēja gandarījuma skrējienā, no kura divi labākie sportisti iekļuva finālā. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=3|29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Gandarījuma skrējiens''' || style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4" align=center| ''Nav zināms'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | rowspan="3"| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan="3" align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Pirmā kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam;<br />{{Color box|#bbf3ff |'''R'''|border=darkgray}} Kvalifikācija gandarījuma kārtai;<br />{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords ;1. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |- |rowspan=2| 3/4 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;2. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |} ;3. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |- | 3 || align=left|[[Losons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;4. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |} === Gandarījuma kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} === Fināls (medaļu izcīņa) === {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[ Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Gandarījuma kārta || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.0 '''(OR)''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.2 |- | 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 |- | 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms'' |- | 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms'' |- |rowspan=2| 7/8 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- |rowspan=4| 9/12 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Losons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 60 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56109 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 60 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60 metri]] 850gnc8wc673un7wbr3ac7h7bdhsufe 0 640758 4541768 4531123 2026-10-30T16:39:31Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Main| → {{pamatraksts|, <br/> → <br /> (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4541768 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 200 metru barjerskrējiens |games = 1904. gada Vasaras |image = Finish of the 200 meter hurdle race at the 1904 Olympics. H.L. Hillman, N.Y. Athletic Club, first; George Poage, Milwaukee Athletic Club, third.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no skrējiena finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 5 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Kāslmens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''200 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56137 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=200 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 5 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā un arī pēdējā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Kāslmens]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''23.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Alvins Krencleins]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1898. gada 28. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''25.4 ''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || '''24.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,1 m)'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Castleman.jpg|140px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.6 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.9 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 200 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 5 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56137 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 200 metri]] ki7yvthl8takmqbxw4pgc4ziax05qo3 0 640760 4541631 4536418 2026-10-30T12:35:16Z Kleivas 2704 4541631 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par rekordu.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Waller.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.'' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] 83p2cl67i0ezqw0de0ipnecsf7wti57 4541657 4541631 2026-10-30T13:47:02Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4541657 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par rekordu.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Waller.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.'' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Vornels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] g0gik73cov9egab0fhwcbuk62woyj92 4541770 4541657 2026-10-30T16:41:02Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Main| → {{pamatraksts|, <br/> → <br /> (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4541770 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par rekordu.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Waller.jpg|160px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.'' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Vornels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] mv4q5ny8ix0a01651pkrxbo43gnqtlq 0 641027 4541661 4540562 2026-10-30T13:57:32Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4541661 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā<br />valsts || Vecums || Dalības<br />reizes OS || Dzimums || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās<br />disciplīnas<br />kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolajs|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bertijs|Heriss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Hāgermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hečs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || '''X''' || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilajs|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Korē}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Mansons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || '''X''' || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Melors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || '''X''' || || || '''X''' || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Losons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Vornels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Hrists|Zehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā<br />valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Vieglatlēti]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] 8b7j4lt0dt971e8fhaqfqb47b0tonzo 0 641037 4541852 4533119 2026-10-30T19:32:06Z Biafra 13794 jāuzlabo 4541852 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Martins Velcels''' ({{val|de|Martin Welzel}} dzimis {{dat|1972|11|11}} Vehtā, [[Vācija|Vācijā]]) ir vācu [[ērģelnieks]], muzikologs un mūzikas pedagogs, kurš strādā [[Šveice|Šveicē]]. == Biogrāfija == Velcels pirmo muzikālo izglītību ieguva [[Brēmene|Brēmenē]].<ref name="Biography">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.martinwelzel.ch/en/Biography/ |title=Biography |publisher=Martin Welzel |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref> No 1993. līdz 2001. gadam viņš studēja katoļu baznīcas mūziku Zāras mūzikas vidusskolā [[Zārbrikene|Zārbrikenē]]. Viņš mācījās ērģeļspēli, kora diriģēšanu, klavieru un klavesīna spēli. 1997. gadā viņš ieguva B-diplomu katoļu baznīcas mūzikā, bet 1999. gadā — A-diplomu. Tajā pašā gadā viņš ar izcilību ieguva koncertēšanas diplomu (''Konzertreife)'' ērģeļspēlē, bet 2001. gadā — solista diplomu ērģeļspēlē.<ref name="Biography" /> Pēc tam Velcels turpināja ērģeļu un klavesīna studijas [[Vašingtonas Universitāte|Vašingtonas Universitātē]] [[Sietla|Sietlā]]. 2005. gadā viņš ieguva mūzikas mākslu doktora grādu ar disertāciju par franču ērģelnieci un komponisti Žannu Demesjē (''Jeanne Demessieux''). Studiju laikā viņš saņēma [[Rotari|Rotari fonda]] stipendiju.<ref name="Biography" /> No 2006. līdz 2007. gadam Velcels uz laiku veica ērģeļspēles pasniedzēja pienākumus Zāras mūzikas vidusskolā.<ref name="Biography" /> No 2017. līdz 2021. gadam viņš pasniedza praktisko klavierspēli mūzikas skolotāju izglītības programmā [[Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitāte|Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē]].<ref name="Biography" /> No 2013. līdz 2021. gadam viņš bija asociētais ērģelnieks [[Minhene]]s Kaetāna baznīcā un Minhenes katedrālē, bet no 2021. gada novembra līdz 2022. gada augustam pildīja katedrāles ērģelnieka pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.muenchner-dom.de/index.php?id=30&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1158&cHash=ee5bc89e11fc221650faab0f23bd5c08 |title=Stellvertretender Domorganist Dr. Martin Welzel |publisher=Münchner Dommusik |date=2021-11-19 |language=de |access-date=2026-10-05 |archive-date=2021-11-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211122155357/https://www.muenchner-dom.de/index.php?id=30&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1158&cHash=ee5bc89e11fc221650faab0f23bd5c08}}</ref> Kā koncertērģelnieks Velcels ir uzstājies Eiropā, Krievijā, Dienvidāfrikā un Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="Biography" /> Ierakstu kompānijai [[Naxos]] viņš [[Trīre]]s katedrālē ieskaņoja trīs albumus ar [[Makss Rēgers|Maksa Rēgera]] ērģeļmūziku, kas izdoti 2005., 2008. un 2010. gadā.<ref name="Naxos6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.557338 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 6 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref><ref name="Naxos8">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.570455 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 8 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref><ref name="Naxos10">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.570960 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 10 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref> 2023. gadā Velcels kļuva par katoļu draudzes galveno ērģelnieku [[Vīle|Vīlē]], Šveicē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kathwil.ch/wp-content/uploads/2023/06/Impuls_07_08_2023_web.pdf |title=Impuls 07/08 2023 |publisher=Katholische Kirchgemeinde Wil |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> Viņš ir arī koncertu cikla "''Toccatawil"'' mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stadtwil.ch/directories/vereinsverzeichnis/toccatawil |title=toccatawil |publisher=Stadt Wil |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> [[Sanktgallene]]s diecēzes baznīcas mūzikas skolā viņš māca ērģeļspēli, ērģeļu improvizāciju un liturģisko dziedājumu pavadīšanu pie ērģelēm, kā arī vada ērģeļu nodaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kirchenmusik-sg.ch/ueber-uns/lehrpersonen/welzel-martin |title=Martin Welzel |publisher=Diözesane Kirchenmusikschule St. Gallen |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> == Diskogrāfija == * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 6''. Korāļfantāzija „Alle Menschen müssen sterben”, op. 52 Nr. 1; Seši trio, op. 47; Variācijas un fūga par oriģināltēmu, op. 73. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.557338, 2005.<ref name="Naxos6" /> * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 8''. Korāļfantāzija „Ein feste Burg ist unser Gott”, op. 27; Divpadsmit skaņdarbi, op. 80, Nr. 7 un 8; 30 mazas korāļprelūdijas, op. 135a, Nr. 11—30; Prelūdija un fūga fadiez minorā no op. 82, IV sējuma; Romance la minorā, WoO IV/11; Introdukcija un pasakalja re minorā, WoO IV/6. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.570455, 2008.<ref name="Naxos8" /> * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 10''. Prelūdija un fūga mi minorā, op. 85 Nr. 4; 52 vieglas korāļprelūdijas, op. 67, Nr. 39—52; Prelūdija un fūga soldiez minorā, WoO IV/15; Korāļfantāzija „Freu dich sehr, o meine Seele”, op. 30. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.570960, 2010.<ref name="Naxos10" /> == Publikācijas == * ''Jeanne Demessieux (1921—1968): A Critical Examination of Her Life''. ''Doctor of Musical Arts'' disertācija, Vašingtonas Universitāte, 2005. ''ProQuest Dissertations & Theses Global'', publikācijas Nr. 3178169. * “Petr Eben. Das Orgelwerk”. ''Musik & Ästhetik'', 13. sēj., Nr. 50, 2009, 109.—112. lpp. * “Organist an Notre-Dame de Paris. Eine Erinnerung an Pierre Cochereau (1924—1984) — zum 90. Geburtstag und 30. Todestag”. ''Organ — Journal für die Orgel'', 17. sēj., Nr. 4, 2014, 42.—45. lpp. * “Pierre Cochereau. Eine Würdigung zum 100. Geburtstag und 40. Todestag”. ''Musica sacra'', 144. sēj., Nr. 5, 2024, 296.—297. lpp. * “Die Mathis-Orgel (2024) in der Wallfahrtskirche Maria Dreibrunnen”. ''Bulletin St. Galler Orgelfreunde'', 44. sēj., Nr. 2, 2026, 4.—6. lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.martinwelzel.ch/en/ Oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Vācijas mūziķi]] [[Kategorija:Ērģelnieki]] fklwtgpulix6vdvzb16ow22fvuqnsko 0 641160 4542000 4539593 2026-10-31T10:00:20Z Lietotaajs 19361 4542000 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta videospēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Sega Mega Drive]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> 2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}</ref> 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}</ref> Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''. ''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. == Vēsture == {{Izlaišanas gada hronoloģija | 1993 = ''[[FIFA International Soccer]]'' | 1994 = ''[[FIFA Soccer 95]]'' | 1995 = ''[[FIFA Soccer 96]]'' | 1996 = ''[[FIFA 97]]'' | 1997 = ''[[FIFA: Road to World Cup 98]]'' | 1997b = ''[[FIFA 64]]'' | 1998a = ''[[World Cup 98 (video game)|FIFA World Cup 98]]'' | 1998b = ''[[FIFA 99]]'' | 1999 = ''[[FIFA 2000]]'' | 2000 = ''[[FIFA 2001]]'' | 2001 = ''[[FIFA Football 2002]]'' | 2002a = ''[[2002 FIFA World Cup (video game)|2002 FIFA World Cup]]'' | 2002b = ''[[FIFA Football 2003]]'' | 2003 = ''[[FIFA Football 2004]]'' | 2004 = ''[[FIFA Football 2005]]'' | 2005a = ''[[FIFA Street (2005 video game)|FIFA Street]]'' | 2005b = ''[[FIFA 06]]'' | 2006 = ''[[FIFA Street 2]]'' | 2006b = ''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]'' | 2006c = ''[[FIFA 07]]'' | 2007 = ''[[FIFA 08]]'' | 2008a = ''[[FIFA Street 3]]'' | 2008b = ''[[FIFA 09]]'' | 2009 = ''[[FIFA 10]]'' | 2010a = ''[[2010 FIFA World Cup South Africa (video game)|2010 FIFA World Cup South Africa]]'' | 2010b = ''[[FIFA 11]]'' | 2011 = ''[[FIFA 12]]'' | 2012a = ''[[FIFA Street (2012 video game)|FIFA Street]]'' | 2012b = ''[[FIFA 13]]'' | 2013a = ''[[FIFA 14]]'' | 2013b = ''[[FIFA World]]'' | 2014a = ''[[2014 FIFA World Cup Brazil (video game)|2014 FIFA World Cup Brazil]]'' | 2014b = ''[[FIFA 15]]'' | 2015 = ''[[FIFA 16]]'' | 2016a = ''[[FIFA 17]]'' | 2016b = ''[[FIFA Mobile]]'' | 2017 = ''[[FIFA 18]]'' | 2018 = ''[[FIFA 19]]'' | 2019 = ''[[FIFA 20]]'' | 2020 = ''[[FIFA 21]]'' | 2021 = ''[[FIFA 22]]'' | 2022 = ''[[FIFA 23]]'' }} Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram. [[Džons Motsons]] bija pirmais komentētājs ''FIFA'' spēļu sērijā, un viņš ir strādājis kopā ar [[Elijs Makoists|Eliju Makoistu]], [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], [[Dess Linems|Desu Linemu]], [[Marks Lorensons|Marku Lorensonu]] un [[Kriss Vodls|Krisu Vodlu]]. Motsons pirmo reizi pievienojās spēļu sērijai ''FIFA 96'' izlaidumā. ''FIFA 06'' spēlē viņu un Makoistu nomainīja Grejs un [[Klaivs Taildslijs]], taču vēlāk Motsons un Makoists atgriezās spēlē ''FIFA Manager 08''. No 2006. līdz 2020. gadam ''FIFA'' spēļu sērijas galvenais komentētājs bija [[Mārtins Tailers]]. No 2006. līdz 2010. gadam viņš komentēja kopā ar Endiju Greju, bet no 2011. līdz 2020. gadam — kopā ar [[Alans Smits (futbolists, 1962)|Alanu Smitu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/a-conversation-with-football-commentator-martin-tyler-at-the-launch-of-fifa-16-959/|title=A Conversation with Football Commentator Martin Tyler at the Launch of ‘FIFA 16’|last=Diver|first=Mike|website=VICE|access-date=2026-10-12|date=2015-09-27|language=en-US}}</ref> ''FIFA 19'' spēlē [[Dereks Rejs]] un [[Lī Diksons]] komentēja UEFA turnīrus, savukārt ''FIFA 20'' spēlē viņi pārmaiņus ar Taileru un Smitu komentēja visas sacensības. ''FIFA 21'' spēlē Rejs un Diksons kļuva par vienīgajiem komentētājiem angļu valodā, nomainot Taileru un Smitu. ''FIFA 22'' un ''FIFA 23'' spēlēs [[Stjuarts Robsons]] kļuva par Dereka Reja komentēšanas partneri, aizstājot Diksonu. Spēlē ''EA Sports FC 24'' tika ieviests jauns komentētāju duets — [[Gajs Moubrejs]] un [[Sjū Smita]]. Viņi komentē pārmaiņus ar Dereku Reju un Stjuartu Robsonu. ''FIFA'' spēles ir saņēmušas nelielu kritiku, piemēram, par uzlabojumiem, kas tiek ieviesti katrā jaunajā spēles versijā salīdzinājumā ar iepriekšējo. Attīstoties konsoļu tirgum, ''FIFA'' nācās tieši konkurēt ar citām spēlēm, jo īpaši ar ''[[Konami]]'' izstrādāto ''[[Pro Evolution Soccer]]'' (''PES'') sēriju.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2018/aug/28/six-best-football-video-games-fifa-pro-evolution-soccer|title=A league of their own: six of the best football video games|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2018-08-28|last=Boxer|first=Steve|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Abu franšīžu sāncensība kopš 20. gadsimta 90. gadiem tiek uzskatīta par „lielāko sāncensību” sporta videospēļu vēsturē. Sākotnēji ''FIFA'' piedāvāja vairāk [[Arkādes spēle|arkādes]] stila spēles pieeju, savukārt ''PES'' bija vairāk orientēta uz futbola [[Simulācijas videospēle|simulāciju]], piedāvājot „ātrāku taktisko spēli” un daudzveidīgāku, spēles gaitā veidojošos spēles pieredzi. Tā rezultātā 2000. gados ''PES'' pārdošanas apjoma ziņā spēja konkurēt ar ''FIFA''. ''EA'' uz to reaģēja, pārņemot atsevišķus ''PES'' spēles elementus, lai uzlabotu ''FIFA'', un 2010. gadu sākumā ''FIFA'' komerciālo panākumu ziņā ievērojami apsteidza savu konkurenti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2020/jun/26/fifa-v-pes-pro-evolution-soccer-the-history-of-gamings-greatest-rivalry|title=Fifa v PES: the history of gaming's greatest rivalry|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2020-06-26|last=Wilson|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/dec/21/fifa-video-game-changed-football|title=Fifa: the video game that changed football|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2016-12-21|last=Parkin|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Gan ''FIFA'', gan ''Pro Evolution Soccer'' bija liels fanu pulks, taču 2010. gadu sākumā ''FIFA'' pārdošanas apjomi ik gadu pieauga pat par 23 procentiem.<ref name=":1" /> Līdz 2000. gadam ''FIFA'' spēļu sērija visā pasaulē bija pārdota vairāk nekā 16 miljonos eksemplāru, kļūstot par visu laiku visvairāk pārdoto futbola videospēļu sēriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Guinness world records 2001|url=http://archive.org/details/guinnessworldrec00enfi|publisher=Enfield : Guinness|date=2000|isbn=978-0-85112-102-4|last=Guinness world records|page=121}}</ref> Līdz 2010. gadam ''FIFA'' sērijas pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonus eksemplāru, padarot to par pasaulē visvairāk pārdoto sporta videospēļu franšīzi un ienesīgāko ''[[EA Sports]]'' produktu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en|title=EA SPORTS FIFA Soccer Franchise Sales Top 100 Million Units Lifetime|access-date=2026-10-14|language=en|archive-date=2019-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117110959/https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en}}</ref><ref name=":1" /> Pēc tam, kad ''FIFA 12'' pirmajā nedēļā pēc tās izlaišanas Ziemeļamerikā, 2011. gada 27. septembrī, tika pārdota 3,2 miljonos eksemplāru, ''EA Sports'' to nodēvēja par „veiksmīgāko spēles izlaišanu ''EA Sports'' vēsturē”.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''EA Sports'' noslēdza līgumu ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]], piesaistot viņu ''FIFA'' franšīzei un tādējādi pārvilinot no konkurējošās spēļu sērijas ''[[Pro Evolution Soccer]]''. Mesi attēls drīz vien tika izvietots uz spēles ''[[FIFA Street 4|FIFA Street]]'' vāka. 2013. gadā spāņu futboliste [[Vero Bokete]] vietnē ''[[Change.org]]'' uzsāka petīciju, aicinot uzņēmumu ''Electronic Arts'' iekļaut ''FIFA'' spēļu sērijā sieviešu futbolistes. 24 stundu laikā petīcija ieguva 20 000 parakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/deportes/2013/02/22/vero-busca-gol-videojuego/0003_201302G22P49991.htm|title=Vero busca el gol de videojuego|website=La Voz de Galicia|access-date=2026-10-14|date=2013-02-22|language=es}}</ref> ''FIFA 16'', kas tika izlaista 2015. gada 25. septembrī, pirmo reizi iekļāva sieviešu nacionālās futbola izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-16-worlds-best-female-6406129|title=FIFA 16: Where do the world's best female players rank against their male counterparts?|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-10-14}}</ref> 2018. gadā Stīvs Boksers no laikraksta ''[[The Guardian]]'' nosauca ''FIFA 18'' par „visizsmalcinātāko, vispilnīgāk izstrādāto un neapšaubāmi populārāko futbola spēli pasaulē”, kā arī par „futbola videospēļu ekvivalentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgai]]”. Viņš uzslavēja spēles režīmu "FIFA Ultimate Team", kas „mudina iegādāties spēlētāju paciņas, līdzīgas ''[[Panini Group|Panini]]'' uzlīmju paciņām, lai izveidotu sapņu komandu”. Viņš arī piebilda, ka šajā spēļu sērijā ir „lielisks režīms"Journey", kas ļauj vadīt futbolistu, kurš tikai sāk savu profesionāļa karjeru, un palīdzēt viņam kļūt par starptautiska mēroga zvaigzni, kā arī "Career" režīms, kurā iespējams vadīt savu iecienītāko komandu gan laukumā, gan ārpus tā.”<ref name=":3" /> Līdz 2021. gadam ''FIFA'' spēļu sērija, kas ieņēma sesto vietu visu laiku visvairāk pārdoto videospēļu franšīžu sarakstā, bija pārdota vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2" /> Jaunākajās sērijas spēlēs ir iekļautas daudzas līgas, kuru izmantošanas tiesības ir iegūtas ar ekskluzīvām licencēm. Tās ietver līgas un komandas no visas pasaules, tostarp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]] un [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas Futbola līgas čempionātu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]] un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], Spānijas ''[[La Liga]]'' un ''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|La Liga 2]]'', Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Portugāles ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'', Turcijas ''[[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgu]], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgu]], [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgu]], Polijas ''[[Ekstraklasa]]'', Meksikas ''[[Liga MX]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]], Dienvidkorejas ''[[K-League]]'', Japānas ''[[J1 League]]'', [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgu]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālo līgu]], Austrālijas ''[[A-League]]'', [[Čīles futbola Pirmā divīzija|Čīles]] [[Čīles futbola Pirmā divīzija|futbola Pirmo divīziju]], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas čempionātu]] un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Profesionālo futbola līgu]]. Šīs licences ļauj spēlēs izmantot īsto līgu un klubu nosaukumus, kā arī futbolistu vārdus un vizuālo izskatu. Spēlēs ir iekļauti arī populāri klubi no visas pasaules, tostarp atsevišķas komandas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Indijas futbola Superlīga|Indijas Superlīgas]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] un [[Dienvidāfrikas futbola Premjerlīga|Dienvidāfrikas]], taču šo valstu līgas nav pārstāvētas pilnā apjomā. Šīs komandas ir pieejamas sadaļā "Rest of World". === Pārtraukšana un nākotne === {{Pamatraksts|EA Sports FC}} Tā kā ''EA Sports'' un FIFA nespēja vienoties par licences maksām par FIFA nosaukuma izmantošanu, ''FIFA 23'' kļuva par pēdējo spēli, ko ''EA Sports'' izstrādāja ar šo nosaukumu. Sākot ar 2023. gadu, ''EA Sports'' turpināja izdot futbola spēles ar nosaukumu ''EA Sports FC'', savukārt FIFA paziņoja par nodomu sadarboties ar jaunu izstrādātāju, lai 2024. gadā izveidotu FIFA spēli. FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] paziņoja: „Es varu jums apliecināt, ka vienīgā autentiskā un īstā spēle, kurai būs FIFA nosaukums, būs labākā pieejamā spēle spēlētājiem un futbola faniem.” Viņš piebilda: „FIFA nosaukums ir vienīgais globālais un oriģinālais zīmols. ''FIFA 23'', ''FIFA 24'', ''FIFA 25'', ''FIFA 26'' un tā tālāk — nemainīgs paliek FIFA nosaukums, un tas pastāvēs mūžīgi un arī turpmāk būs labākais.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/fifa-soccer-ea-games-sports-fc-franchise-pro-evolution-1848905860|title=EA's FIFA Series Loses Its Name After Nearly 30 Years|last=Gach|first=Ethan|website=Kotaku|access-date=2026-10-17|date=2022-05-10|language=en-US}}</ref> 2024. gada oktobrī FIFA noslēdza partnerību ar ''[[Konami]]'', lai ''Konami'' spēlē ''[[eFootball]]'' rīkotu divus ''[[FIFAe World Cup|FIFAe]]'' ''[[FIFAe World Cup|World Cup]]'' turnīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/newsround/articles/cn4yp84qx33o|title=Fifa and Konami join forces to create eFootball World Cup|website=BBC Newsround|access-date=2026-10-17|date=2024-10-11|language=en-GB}}</ref> Spēlē ''EA Sports FC 24'' bija iekļautas ekskluzīvas partnerības ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgu]], Spānijas ''[[La Liga]]'', Francijas ''[[Ligue 1]]'', Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' un [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html|title=Why FIFA's split with EA Sports could be a huge mistake - FCP|work=FCP|access-date=2026-10-17|date=2022-09-06|last=RolandoPontos|language=en-GB|archive-date=2022-09-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220909132357/https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html}}</ref> 2025. gada oktobrī FIFA paziņoja par spēles ''[[FIFA Heroes]]'' izdošanu — tā bija pirmā ''FIFA'' videospēle, ko neizstrādāja ''EA Sports''. == Sērijas spēles == === 1990. gadi === ==== ''FIFA International Soccer'' ==== {{Pamatraksts|FIFA International Soccer}} * Vāka sportisti: [[Deivids Plats]] un [[Pjotrs Sverčevskis|Pjotrs]] [[Pjotrs Sverčevskis|Sverčevskis]] (dažās versijās — [[Pekijs Boners]] un [[Rūds Gullits]]) * Izlaista platformām: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[MS-DOS]]'', ''[[Amiga]]'', ''[[Sega CD]]'' (ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''), ''[[3DO]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Master System]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datumi: 1993. gada 15. decembris (''Mega Drive'' versija); 1994. gads (pārējās platformu versijas) Izstrādes laikā spēle bija pazīstama ar nosaukumu ''EA Soccer'', un vēlāk to dažkārt dēvēja arī par ''FIFA '94''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/2078/fifa-international-soccer/|title=FIFA International Soccer (1993)|website=MobyGames|access-date=2026-10-19|language=en}}</ref> Pirmā spēle šajā sērijā tika izdota platformai ''Mega Drive'' 1993. gada nogalē, dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Šī plaši reklamētā futbola spēle pārkāpa 16 bitu ēras spēļu tradicionālās robežas, piedāvājot izometrisku skata leņķi, nevis ierastāko skatu no augšas (''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]''), sānskatu (''[[European Club Soccer]]'') vai skatu no putna lidojuma (''[[Tehkan World Cup]]'' un ''[[Sensible Soccer]]''). Spēlē bija iekļautas tikai [[Nacionālā sporta izlase|nacionālās izlases]], un futbolistu īstie vārdi netika izmantoti. Spēlē bija arī bēdīgi slavena kļūda, kas ļāva gūt vārtus, nostājoties [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] priekšā un panākot, ka bumba pēc atsitiena pret viņu ielido vārtos. Spēle ieņēma pirmo vietu Apvienotās Karalistes spēļu topos, nomainot ''[[Street Fighter II Special Champion Edition]]'', un noturējās pirmajā vietā veselus sešus mēnešus.<ref>Official Gallup UK Mega Drive sales chart, February–July 1994, published in Mega issues 17–22</ref> Žurnāls ''[[Mega (videospēļu žurnāls)|Mega]]'' ierindoja spēli 11. vietā savā visu laiku 50 labāko "Mega Drive" spēļu sarakstā.<ref name="Atsauce-1">Mega magazine issue 26, 74. lpp., Maverick Magazines, November 1994</ref> ''Mega-CD'' versija tika izdota ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''. Tajā bija iekļautas dažas funkcijas, kas vēlāk tika izmantotas nākamajā sērijas spēlē, un tā bija ievērojami noslīpēta oriģinālās spēles versija. Žurnāla ''Mega'' visu laiku 10 labāko "Mega-CD" spēļu sarakstā šī versija ieņēma 7. vietu.<ref name="Atsauce-1" /> Spēles versijā, kas bija paredzēta konsolei ''3DO'', tika izmantotas pseido-3D kameras, un tā bija grafiski visattīstītākā no visām versijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgmuseum.com/images/3do/01/31.htm|title=3DO: FIFA International Soccer|website=www.vgmuseum.com|access-date=2026-10-19}}</ref> Spēli iespējams spēlēt arī ''[[FIFA 06]]'' ''[[PlayStation 2]]'' versijā. Spēle tika izveidota par godu [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausam]] futbolā, kas norisinājās Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir īpaši pamanāms ''Super NES'' versijā, kurā, neraugoties uz mazāku izlašu izvēli nekā ''Genesis'' versijā, bija iekļautas trīs ekskluzīvas izlases, kas kvalificējās reālajam turnīram: [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvija]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] un [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]. Spēle tika nosaukta par ''International Soccer'', jo uzņēmums ''EA'' uzskatīja, ka amerikāņus šāda spēle neinteresēs, un vēlējās nodrošināt tās veiksmīgu pārdošanu Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/how-times-change-ea-didnt-give-a-s-t-about-fifa-20-1159830549|title=How Times Change: 'EA Didn't Give a S-t About FIFA' 20 Years Ago|last=Good|first=Owen|website=Kotaku|access-date=2026-10-19|date=2013-08-17|language=en-US}}</ref> ==== ''FIFA 95'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 95}} * Vāka sportists: [[Ēriks Torstvets]] (dažās versijās — [[Aleksi Lalass]]) * Izlaista platformai: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' * Izdošanas datums: 1994. gada 10. novembris Izmantojot to pašu spēles dzinēju, tikai ar nelieliem uzlabojumiem,<ref name="Atsauce-2">{{cite magazine|date=January 1995|title=FIFA '95 Is the World Champ!|publisher=[[International Data Group|IDG]]|issue=66|page=118|magazine=[[GamePro]]}}</ref> ''FIFA 95'' ieviesa klubu komandas šajā spēļu sērijā, piedāvājot astoņas valstu līgas: Brazīlijas līgu, Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]], Spānijas ''[[La Liga|La Ligu]]'', [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]], Francijas ''[[Ligue 1]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' un ASV līgu. Lielākajā daļā līgu komandu sastāvi bija balstīti uz 1993.–94. gada sezonu. Lai gan komandas bija atpazīstamas kā reāli klubi, tajās joprojām spēlēja izdomāti spēlētāji, no kuriem daudzi bija pārņemti pat no iepriekšējās spēles. ASV līgā bija iekļautas komandas un spēlētāji no ''A-League'' — valsts otrās divīzijas. Turpmākajos spēles izdevumos tika izmantotas „mākslīgas” pirmās divīzijas līgas. Šī problēma tika novērsta tikai 2000. gada izdevumā, kad pirmoreiz tika iekļauta Augstākā futbola līga (''[[Major League Soccer]]'' jeb ''MLS''). Turklāt Brazīlijas līgā bija iekļautas tikai komandas no [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatiem, izņemot klubu ''[[SC Internacional|Internacional]]'', kas pārstāvēja [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulas]] štatu. Brazīlijas nacionālais čempionāts (''[[Campeonato Brasileiro Serie A|Campeonato Brasileiro]]'') spēlē tika pienācīgi pārstāvēts tikai ar ''FIFA 07'' iznākšanu. Spēlē tika likvidēta vienas piespēles laikā izpildāmā piespēļu mehānika, kas bija pieejama oriģinālajā ''FIFA International Soccer''.<ref name="Atsauce-2" /> Šī bija arī vienīgā galvenās sērijas spēle, kas netika izdota vairāk nekā vienai platformai. Ja skaita arī atvasinātās spēles, šo īpatnību dala tikai ''FIFA 64'' un dažas ''FIFA Manager'' sērijas versijas. ==== ''FIFA 96'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 96}} * Vāka sportisti: [[Joans Sabau|Joans Ovidiu Sabau]] un [[Džeisons Makatīrs]] (Eiropas versija) * Izlaista platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[32X]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1995. gada 30. septembris Šī ir pirmā ''FIFA'' spēle, kurā ''Saturn'', ''PlayStation'', ''MS-DOS'' un ''Windows'' platformās tika izmantota reāllaika 3D grafika, ko nodrošināja tehnoloģija ar nosaukumu „Virtual Stadium”. Tā ir arī pirmā sērijas spēle, kurā spēlētājiem tika norādīti futbolistu īstie vārdi un pozīcijas, kā arī ieviesti rīki spēlētāju reitingu pārvaldībai, pāreju veikšanai un komandu pielāgošanai. Tomēr Brazīlijas komandām pārsvarā bija neprecīzi spēlētāju sastāvi, un dažās no tām bija iekļauti pat futbolisti, kuri jau sen bija beiguši profesionālo karjeru. Šī problēma tika novērsta tikai spēlē ''FIFA 99''. Savukārt ASV līga sastāvēja tikai no izdomātām komandām un spēlētāju sastāviem. „[[Major League Soccer]]” bija izveidota tikai dažus mēnešus pirms spēles iznākšanas, taču tās komandas ''FIFA'' spēlēs sāka parādīties tikai sākot ar ''FIFA 2000''. ''Super NES'' un ''Mega Drive'' versijās tika izmantota atjaunināta ''FIFA 95'' spēles dzinēja versija ar jaunām komandām un grafiku. Tā ir arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā tika iekļauts spēlētāju un komandu redaktors, taču šī funkcija bija pieejama tikai ''Mega Drive'' un piektās paaudzes konsoļu versijās. Turklāt līdzās astoņām iepriekšējā spēlē pieejamajām nacionālajām līgām tika ieviestas vēl trīs jaunas līgas: [[Skotijas Futbola līgas Premjerdivīzija]], ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' un [[Malaizijas futbola Superlīga|Malaizijas Superlīga]]. Šāds līgu klāsts tika saglabāts arī nākamajās divās spēlēs. Šī bija arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā bija pilnvērtīgs ievadvideo. ==== ''FIFA 97'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 97}} * Vāka sportisti: [[Deivids Žinola]] (Eiropas versija); [[Bebetu]] (pārējā pasaulē) * Izlaista platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Super NES]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1996. gada 30. novembris Lielākais jaunievedums spēlē ''FIFA 97'' bija seši pret seši telpu futbola režīms un daudzstūru modeļos veidoti spēlētāji. Spēlētāju kustību animācijām tika izmantota [[kustību tveršanas tehnoloģija]] (''motion capture''), par kuras modeli kalpoja [[Deivids Žinola]]. Spēlē bija pieejams ievērojami lielāks spēlējamo līgu skaits no Anglijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas un Malaizijas. Šajās spēles versijās bija iekļauti arī komentāri, kurus sniedza [[Džons Motsons]] kopā ar [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], savukārt spēles ievadā skatītājus sagaidīja [[Dess Linems]]. ==== ''FIFA: Road to World Cup 98'' ==== {{Pamatraksts|FIFA: Road to World Cup 98}} * Vāka sportisti: [[Rojs Lasiters]] (ASV); [[Deivids Bekhems]] (Apvienotā Karaliste); [[Paolo Maldīni]] (Itālija); [[Deivids Žinola]] (Francija); [[Andreass Mellers]] (Vācija); [[Rauls Gonsaless|Rauls]] (Spānija) * Tituldziesma: ''[[Blur]]'' — „[[Song 2]]” * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Nintendo 64]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1997. gada 8. novembris Šī spēle iezīmēja jauna izaugsmes posma sākumu ''FIFA'' sērijā. Tajā tika ieviests pilnveidots grafikas dzinējs, komandu un spēlētāju pielāgošanas iespējas, 16 stadioni, uzlabots [[mākslīgais intelekts]], režīms „Ceļš uz Pasaules kausu” (''Road to World Cup''), kurā bija iekļautas visas FIFA reģistrētās nacionālās izlases, kā arī licencēts skaņu celiņš ar tā laika populāru mūziķu dziesmām. Spēlē bija iekļauti daudzu izlašu precīzi spēlētāju sastāvi, kurus varēja izmantot, izsaucot futbolistus uz nacionālo komandu spēlēm apļa turnīra formāta kvalifikācijas režīmos. Vēl viens jaunievedums bija iespēja manuāli mainīt [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] stingrības līmeni. Tas ļāva panākt, ka daži [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|pārkāpumi]] paliek nepamanīti vai netiek sodīti. Turklāt ''FIFA 98'' bija pirmā sērijas spēle, kurā [[Aizmugure (futbols)|aizmugures noteikums]] tika ieviests korekti. Iepriekšējās spēlēs spēlētājs, kurš atradās aizmugures pozīcijā un darīja jebko citu, nevis skrēja, tika sodīts par aizmuguri pat tad, ja bumba tika piespēlēta atpakaļ. ''FIFA 98'' spēles 32 bitu versijā šī problēma tika novērsta — [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] par aizmuguri tika piešķirts tikai tad, ja bumba tika piespēlēta aptuveni tajā virzienā, kur atradās aizmugures pozīcijā esošais spēlētājs. ''FIFA 98'' bija arī pirmā sērijas spēle ar licencētu skaņu celiņu. Spēles ievadā skanēja grupas ''[[Blur]]'' dziesma „[[Song 2]]”. Tā bija pēdējā ''FIFA'' spēle, kas tika izdota 16 bitu spēļu konsolēm, uz kurām šī sērija sākotnēji bija radusies. ==== ''FIFA 99'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 99}} * Vāka sportisti: [[Deniss Bergkamps]] (pasaules versija); [[Keisijs Kellers]] (ASV); [[Fabjēns Bartēzs]] (Francija); [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Olafs Tons]] (Vācija); [[Rui Košta (futbolists)|Ruī Košta]] (Portugāle); [[Kristians Vjēri]] (Itālija); [[Ans Džonhvans]] (Dienvidkoreja); [[Fernando Morjentess]] (Spānija); [[Džeisons Krīss]] (ASV beta versija) * Tituldziesma: ''[[Fatboy Slim]]'' — „[[The Rockafeller Skank]] (Remix)” * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'' un ''[[Nintendo 64]]'' * Izdošanas datums: 1998. gada 30. novembris ==== ''FIFA 2000'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 2000}} * Tituldziesma: [[Robijs Viljamss]] — „[[It's Only Us]]” * Vāka sportisti: [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Sols Kempbels]] (Apvienotā Karaliste); [[Vinčenco Montella]] (Itālija); [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] (Spānija); [[Emanuels Petī]] (Francija); [[Jāps Stams]] (Nīderlande); [[Vasilioss Cjartass]] (Grieķija); [[Mehmets Šolls]] (Vācija); [[Simau Sabrosa|Simau]] (Portugāle); [[Edijs Poups]] (ASV); [[Rai (futbolists)|Rai]] (Brazīlija); [[Pērs Zeterbergs]] (Zviedrija); [[Džovani Roso]] (Izraēla); [[Kims Bjondži]] (Dienvidkoreja); [[Kiatisaks Senamuangs|Kiatisuks Senamuangs]] (Taizeme) * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'' un ''[[Game Boy Color]]'' * Izdošanas datums: 1999. gada 26. oktobris Šajā FIFA sērijas spēles versijā bija iekļautas vairāk nekā 40 „klasiskās” komandas, ļaujot spēlētājiem izvēlēties arī futbolā jau karjeru beigušās leģendas. Spēlē pirmoreiz tika iekļauta ''[[Major League Soccer]]'', aizstājot iepriekšējās spēlēs izmantoto izdomāto „Amerikas” līgu. Tāpat tika pievienotas [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas]], [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas]], [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas]] un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas]] nacionālās līgas, lai gan „[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]” spēlē nebija iekļauta. Savukārt Portugāles līga tika izņemta. Spēle saņēma neviennozīmīgas atsauksmes tās karikatūriskā grafikas dzinēja un vienkāršotās spēles gaitas dēļ. Tika ieviests pilnīgi jauns dzinējs, lai piešķirtu 3D spēlētāju modeļiem vairāk „emociju”. Kopumā spēle tika uzskatīta par ievērojami vājāku salīdzinājumā ar tās konkurentu. Spēles ''FIFA 2000'' ievadvideo redzams, kā Sols Kempbels piedalās kustību tveršanas (''motion capture'') procesā, lai ierakstītu spēlei nepieciešamās kustības. Pēc tam viņa digitālais tēls spēlē sacenšas pret 1904. gada retro komandu — 1904. gadā tika dibināta [[FIFA]]. Spēlē „Pārējā pasaule” (''Rest of the World'') sadaļā tika iekļauts arī futbola klubs „[[Port Vale F.C.|Port Vale]]”, kuru atbalsta Robijs Viljamss. Tajā laikā klubs spēlēja [[Anglijas Futbola līgas pirmā divīzija|Anglijas Futbola līgas pirmajā divīzijā]]. Lai gan šajā spēles versijā pirmoreiz tika ieviesta ideja par [[Paaugstināšana un pazemināšana|paaugstināšanu]] augstākā līgā un [[Paaugstināšana un pazemināšana|pazemināšanu]] zemākā pēc sezonas beigām, zemāku līgu komandas kā spēlējamas vienības varēja izvēlēties tikai sākot no ''FIFA 2004''. === 2000. gadi === ==== ''FIFA 2001'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 2001}} * Tituldziesma: ''[[Moby]]'' — “[[Bodyrock]]” * Vāka sportisti: [[Edgars Davidss]] (Nīderlande); [[Pols Skoulzs]] (Apvienotā Karaliste); [[George Hadži]] (Rumānija) (Turcija); [[Bens Olsens]] (ASV); [[Rikardu Sā Pintu]] (Portugāle); [[Gaiska Mendjeta]] (Spānija); [[Filipo Indzagi]] (Itālija); [[Lotārs Mateuss]] (Vācija); [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Tjerī Anrī]] (Francija); [[Leonardu Araužu|Leonardu]] (Brazīlija); [[Šimons Geršons]] (Izraēla); [[Ko Čonsu]] (Dienvidkoreja). * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation 2]]'', ''[[PlayStation]]'' * Izdošanas datums: 2000. gada 8. novembris Šajā spēles versijā tika izmantots jauns grafikas dzinējs, kas tika pārņemts no spēles ''FIFA Soccer World Championship''. Tas ļāva katrai komandai izmantot detalizētu formas tērpu, bet dažiem spēlētājiem — arī unikālus sejas attēlojumus. Parasto, vienkrāsaino karodziņu vietā, kas tika izmantoti kā klubu emblēmas, pirmo reizi tika iekļautas oficiālās klubu emblēmas. Tomēr dažām līgām, piemēram, Nīderlandes līgai, nebija iegūta licence. Fizikas iestatījumus bija iespējams nedaudz pielāgot, tāpēc spēle kļuva īpaši iecienīta modificēšanas entuziastu vidū. Spēlē pirmo reizi bija pieejamas arī [[Austrijas Bundeslīga]] un Korejas ''[[K-League]]'', kurās varēja spēlēt, taču Turcijas Premjerlīga tika izņemta no spēles. Spēlē tika iekļauta arī tā dēvētā „[[Pēdējās cerības pārkāpums|hack]]” funkcija, kas ļāva spēlētājam, nospiežot pogu R1, mēģināt apzināti pārkāpt noteikumus, piemēram, veicot agresīvu izklupienu ar slīdošo tvērienu. Šī bija pirmā sērijas spēle, kurā sitienu izdarīšanai tika izmantota spēka josla. Līdzīga funkcija jau bija pieejama pirmās spēles ''Super NES'' versijā, taču tā nebija iekļauta visās spēles versijās. ''FIFA 2001'' bija pirmā šīs sērijas spēle personālajiem datoriem, kuru varēja spēlēt tiešsaistē. Tas tolaik bija revolucionārs jaunums. Tā bija arī pirmā franšīzes spēle, kas tika izdota sestās paaudzes videospēļu konsolēm ASV un Eiropā. Spēles ''FIFA 2001'' ''PlayStation'' versija saņēma „Zelta” pārdošanas apjoma apbalvojumu no Izklaides un brīvā laika programmatūras izdevēju asociācijas (ELSPA).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20090319031650/http://www.elspa.com/?i=3943|title=ELSPA: About ELSPA: Sales Awards: Gold|website=web.archive.org|access-date=2026-10-25}}</ref> Šis apbalvojums apliecināja, ka Apvienotajā Karalistē pārdoti vismaz 200 000 spēles eksemplāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20170918063107/https://www.gamasutra.com/view/news/112220/ELSPA_Wii_Fit_Mario_Kart_Reach_Diamond_Status_In_UK.php|title=ELSPA: Wii Fit, Mario Kart Reach Diamond Status In UK|access-date=2026-10-25|last=Caoili|first=Eric|language=en}}</ref> ==== ''FIFA Football 2002'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Football 2002}} * Tituldziesma: ''[[Gorillaz]]'' — “19-2000 ([[Soulchild]] Remix)” * Vāka sportisti: [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Tjerī Anrī]] (Francija, Apvienotā Karaliste, ASV); [[Zlatans Ibrahimovičs]] (Zviedrija); [[Nunu Gomišs]] (Portugāle); [[Frančesko Toti]] (Itālija); [[Rūds van Nistelrojs]] (Nīderlande); [[Ilhans Mansizs]] (Turcija); [[Geralds Asamoa]] (Vācija); [[Lampross Houtoss]] (Grieķija); [[Hons Mjonbo]] (Dienvidkoreja); [[Sibusiso Zuma]] (Dienvidāfrika un Dānija); [[Navafs Al-Temjats]] (Saūda Arābija); [[Tomašs Radzinskis]] (ASV); [[Roberto Karloss]] (Brazīlija); [[Ikers Kasiljass]] (Spānija); [[Tomašs Frankovskis]] (Polija); [[Aims Revivo]] (Izraēla) * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation 2]]'', ''[[GameCube]]'' un ''[[PlayStation]]'' * Izdošanas datums: 2001. gada 1. novembris ==== ''FIFA Football 2003'' ==== ==== ''FIFA Football 2004'' ==== ==== ''FIFA Football 2005'' ==== ==== ''FIFA 06'' ==== ==== ''FIFA 07'' ==== ==== ''FIFA 08'' ==== ==== ''FIFA 09'' ==== == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] 0wihw0kova017mrfee1pocyk5hojrpk 0 641351 4541981 4541596 2026-10-31T08:18:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4541981 wikitext text/x-wiki {{Referendums |nosaukums = ''«Vai Albertai jāpaliek Kanādas provincei, vai arī Albertas valdībai jāuzsāk Kanādas Konstitūcijā noteiktā juridiskā procedūra, lai rīkotu saistošu provinces referendumu par to, vai Albertai vajadzētu atdalīties no Kanādas?»'' (rezultāts dots pēc 97% balsu saskaitīšanas) |par =520,233 |par% =25.05 |pret =1,556,316 |pret% =74.95 |atbalsts = |derīgas = |derīgo% = |nederīgas = |nederīgo% = |kopā =2,076,549 |aktivitāte% = |vajadzīgā_aktivitāte = |elektorāts =3,148,204 |avots = {{url|https://results.elections.ab.ca/8400}} }} Neatkarības jautājums bija viens no desmit jautājumiem [[2026. gada Albertas referendumi|2026.&nbsp;gada Albertas referendumos]], kas notika 2026.&nbsp;gada 19.&nbsp;oktobrī. Jautājums bija par divu iespēju izvēli: [[Alberta|Albertas provincei]] palikt [[Kanāda]]s sastāvā vai Albertas provincei spert soļus juridiski saistoša{{efn|Lai gan šis potenciālais otrais referendums būtu saistošs tādā nozīmē, ka tas piespiestu Albertas valdību juridiski tiekties pēc neatkarības no Kanādas, tas nekavējoties nenodrošinātu faktisku neatkarības atzīšanu, jo [[Kanādas Konstitūcija|Kanādas Konstitūcijā]] nav noteikumu, kas ļautu [[Kanādas provinces un teritorijas|provincei]] vienpusēji atdalīties no Kanādas. Tas nozīmē, ka Albertas valdība varētu lūgt federālo likumu konstitucionālu grozījumu, lai padarītu vienpusēju atdalīšanos likumīgu, tikai ievērojot federālajā Skaidrības aktā izklāstīto procesu.}} [[Referendums|referenduma]] rīkošanai par atdalīšanos no Kanādas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|last=Bellefontaine|first=Michelle|date=May 21, 2026|title=Alberta to hold fall referendum on whether to have binding referendum on separating from Canada|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/alberta-separation-referendum-televised-address-9.7208162|website=CBC News|access-date=May 21, 2026}}</ref> Lēmums bija par palikšanu Kanādā. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Albertas separātisms}} Kopš [[Kanādas Liberālā partija|Liberālās partija]]s ceturtās uzvaras pēc kārtas [[2025. gada Kanādas federālās vēlēšanas|2025.&nbsp;gada Kanādas federālajās vēlēšanās]] pret Albertas premjerministri [[Daniela Smita|Danielu Smitu]] tika vērsts spiediens rīkot referendumu par atdalīšanos.<ref name="Politico">{{Tīmekļa atsauce|last=Djuric|first=Mickey|date=May 21, 2026|title=Alberta to vote on whether to pursue separation referendum|url=https://www.politico.com/news/2026/05/21/alberta-separation-referendum-00933323|website=Politico|access-date=May 21, 2026}}</ref> Tomēr juridiskie ierobežojumi kavē ātru rīcību. Albertas Pilsoņu iniciatīvas likums ļauj [[Pilsoņu iniciatīva|pilsoņu grupai piespiest]] valdību rīkot referendumu. Apzinoties situāciju un lai novērstu diskusiju, [[Tomass Lukašuks]] un citi, kas atbalstīja Albertas palikšanu Kanādas sastāvā, vāca parakstus, lai piespiestu Albertas valdību rīkot referendumu par Albertas palikšanu Kanādas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-04 |title=Beyond Local: Federalist petition approved for Alberta referendum on remaining in Canada |url=https://www.stalbertgazette.com/beyond-local/federalist-petition-approved-for-alberta-referendum-on-remaining-in-canada-10902233 |access-date=2026-09-01 |website=St. Albert Gazette |language=en}}</ref> Albertas neatkarības atbalstītāju organizācija ''[[Stay Free Alberta]]'' 2026. gada 4. maijā paziņoja, ka viņiem izdevies savākt vairāk nekā 302 tūkstošu Albertas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu referendumu par provinces atdalīšanos no Kanādas.<ref name="lsm">{{ziņu atsauce |title=Kanādā separātisti savākuši 302 000 parakstu par Albertas provinces neatkarības referenduma rīkošanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-kanada-separatisti-savakusi-302-000-parakstu-par-albertas-provinces-neatkaribas-referenduma-rikosanu.a645638/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|05|05||bez}} |language=lv}}</ref> Šos parakstus organizācija iesniedza Albertas vēlēšanu komisijai ''[[Elections Alberta]]'' provinces galvaspilsētā [[Edmontona|Edmontonā]].<ref name="lsm" /> == Iespējamā ārvalstu iejaukšanās == 2026.&nbsp;gada 3.&nbsp;oktobrī Kanādas laikraksta ''[[The Globe and Mail]]'' veiktā izmeklēšana atklāja, ka ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partiju]] saistīti politiskie aģenti palīdzēja Albertas atdalīšanās kampaņai. Lakraksta žurnālisti arī atklāja, ka, kad Albertas separātistu līderi devās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], lai tiktos ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]], separātistu līderi piedāvāja piekļuvi saldūdenim un honorārus par [[Nafta|jēlnaftu]], ja ASV Valsts departaments palīdzētu Albertai iegūt neatkarību.<ref name=":9">{{Ziņu atsauce |date=2026-10-03 |title=The elephant in the room |url= https://www.theglobeandmail.com/canada/article-alberta-separatism-canada-united-states-republican/ |access-date= 2026-10-08 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> Pēc dažām dienām organizācijas ''Alberta Prosperity Project'' izpilddirektors Mičs Silvestrs pastāstīja laikrakstam ''The Globe and Mail'', ka ar viņu un viņa grupu sazinājies Kanādas Ārvalstu ietekmes pārredzamības komisāra Antona Bēgmana birojs.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2026-10-06 |title=Foreign influence watchdog reached out to Alberta separatist group that met with U.S. State Department, leader says |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-foreign-influence-watchdog-reached-out-to-alberta-separatist-group/ |access-date=2026-10-09 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> [[Britu Kolumbija]]s premjerministrs [[Deivids Ībijs]] separātistu kustības aicinājumu ārvalstu intervencei nosauca par "[[Valsts nodevība|valsts nodevību]]", un citi Kanādas likumdevēji aicināja atjaunināt Kanādas likumus par valsts nodevību un [[Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās|ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās]]. == Rezultāts == Pēc galīgās balsu saskaitīšanas 74,95% bija par palikšanu Kanādas sastāvā, bet 25,05% vēlējās sākt sarunas par atdalīšanos. Oficiālo rezultātu izziņošana notika 29. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.elections.ab.ca/voters/voterlink/|title=Election Results|website=Elections Alberta|access-date=2026-10-30|language=en|archive-date=2019-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327150528/https://www.elections.ab.ca/voters/voterlink/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Albertas separātisms]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} [[Kategorija:Referendumi]] [[Kategorija:2026. gada referendumi]] [[Kategorija:Referendumi Kanādā]] [[Kategorija:Alberta]] [[Kategorija:Kanāda]] 35hocskbzhwdaezx3tgic0b3zq49768 0 641495 4542017 4535359 2026-10-31T10:26:30Z Biafra 13794 4542017 wikitext text/x-wiki '''Jūras novērošanas un sakaru dienests''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] [[Jūras spēki|Jūras spēku]] struktūrvienība, kas ietilpst Specializētajā krasta aizsardzības bataljonā. Dienesta galvenais uzdevums ir Latvijas teritoriālo ūdeņu un jūras piekrastes novērošana, kā arī sakaru un informācijas apmaiņas nodrošināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/zinas/amata-stajies-jaunais-juras-noverosanas-un-sakaru-dienesta-komandieris |title=Amatā stājies jaunais Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandieris |website=mil.lv |date=2025-08-28 |access-date=2026-10-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/zinas/juras-speku-specializetais-krasta-aizsardzibas-bataljons-atzimes-pirmo-gadadienu |title=Jūras spēku Specializētais krasta aizsardzības bataljons atzīmēs pirmo gadadienu |website=mil.lv |date=2026-08-21 |access-date=2026-10-13}}</ref> Dienests veic jūras situācijas uzraudzību, izmantojot tehniskos novērošanas un sakaru līdzekļus, lai atklātu, identificētu un izsekotu kuģu kustībai Latvijas atbildības rajonā. Tā darbība palīdz nodrošināt savlaicīgu informācijas apmaiņu par situāciju [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un iespējamiem drošības apdraudējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/en/node/6032 |title=Profesionālais dienests Jūras spēkos Liepājā vai Rīgā |website=mil.lv |access-date=2026-10-13}}</ref> Jūras novērošanas un sakaru dienests sadarbojas ar citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām un starptautiskajiem partneriem, sniedzot informāciju jūras drošības un aizsardzības uzdevumu izpildei. Dienests sniedz arī atbalstu meklēšanas un glābšanas operācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/zinas/amata-stajies-jaunais-juras-noverosanas-un-sakaru-dienesta-komandieris |title=Amatā stājies jaunais Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandieris |website=mil.lv |date=2025-08-28 |access-date=2026-10-13}}</ref> == Vēsture == Dienesta pirmsākumi meklējami 1991. gada 13. decembrī, kad tika izveidots 7. Ventspils robežsardzes bataljons. 1993. gadā to iekļāva Jūras spēku sastāvā un pārveidoja par '''Krasta apsardzes bataljonu'''. Vēlāk vienība darbojās kā '''Radiotehniskais bataljons''' (1999–2001) un '''Krasta aizsardzības bataljons''' (2001–2004). Jūras novērošanas un sakaru dienesta nosaukumu tā ieguva 2004. gada 1. jūlijā. 2010. gadā vienība tika pārvietota no [[Ventspils]] uz [[Liepāja|Liepāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/juras-speki/specializetais-krasta-aizsardzibas-bataljons |title=Specializētais krasta aizsardzības bataljons |website=mil.lv |access-date=2026-10-13}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras spēki]] * [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] * [[Baltijas jūra]] [[Kategorija:Latvijas Jūras spēki]] 6kffbw9ydl1ncjowjh9jyxoslmylu4a 0 641935 4541854 4538760 2026-10-30T19:39:53Z Egilus 27634 Manuprāt, tas ir jādzēš, jo uz mudinājumu sakārtot rakstu neviens nav atsaucies. Dodu vēl 30 dienas. 4541854 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Jāsakārto formatējums, pareizrakstība, iekšsaites, jāuzraksta vairāk nekā divi teikumi par tēmu utt.}} {{Dzēst|Uzrakstīt normāli vai izdzēst|due=30|due_date=29.11.2026}} '''Cīņas [[Jemena|Jemenā]]''' starp [[Hutieši|hūsiešu nemierniekiem]] ( [[Hutieši|Ansar Allah]] ) un saūdarābu atbalstītajiem valsts starptautiski atzītas valdības spēkiem, turpinoties kopš 2014. gada ilgstošajam pilsoņu karam, atsākās 2026. gada 3. septembrī. Hūsiju kustība savu ofensīvo '''operāciju nosauca par "Allāhs ir visvarenākais un visbargākais Sodā"''' . Valdības pretuzbrukums tika nodēvēts par '''"Jemenas rītausmu"'''. == Priekšvēsture un konteksts == Kopš 2022. gada starp pusēm ir ievērots [[Pamiers|pamiera līgums]], tomēr miera sarunas konflikta risināšanai nonāca strupceļā 2023. gadā. Neskatoties uz daļēju klusumu pēc 2022. gada un diplomātiskām iniciatīvām, konfliktu joprojām bija grūti atrisināt etnoreliģisku, vēsturisku un ģeopolitisku faktoru dēļ — ietekmīgi reģionālie un globālie "spēlētāji"atbalsta dažādas konflikta puses, radot sarežģītu un nestabilu situāciju. 2024. gada janvārī ASV un Lielbritānija veica sēriju gaisa triecienu pa kustības “Ansar Allah” objektiem. 2025. gada martā–aprīlī pēc ASV un Izraēlas triecienu sērijas tika iznīcinātas ieroču noliktavas un likvidēta daļa kustības vadības; 2025. gada 6. maijā ASV un “Ansar Allah” noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu. Papildus Saūda Arābijas atbalstītajai Jemenas valdībai pret hūsiem vērsās arī [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] atbalstītie tā sauktās Dienvidu pārejas padomes (STC) spēki (tomēr viņi nebija sabiedrotie, bet gan konkurenti Jemenas iekšējo lietu ietekmēšanā). 2025. gada beigās Jemenas valdība sastrīdējās ar Emirātiem/YPA pēc tam, kad tie atņēma valdībai vairākas teritorijas, tostarp Hadramautas provinci . Atbildot uz to, Emirāti izveda savus karaspēkus un pārtrauca finansēt savus pilnvarotos. Palikuši bez ieročiem, naudas un līdz ar to arī kaujiniekiem (saskaņā ar dažiem avotiem, faktiskais grupas skaits šajā teritorijā bija tikai 20% no uzskaitītā skaita), viņi vēlāk nespēja noturēt fronti pret hūsu karaspēku . [[Irānas karš (2026)|2026. gada jūlijā]] "Ansar Allah" paziņoja par jūras blokādes ieviešanu Saūda Arābijā. iejzwgimeril289seo37in1z2rp069l 0 642049 4541662 4541622 2026-10-30T14:05:48Z Ingii 8177 papildināts 4541662 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Myotis.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | ģints = Myotis | ģints_lv = Naktssikspārņi | suga = Myotis myotis | suga_lv = Lielais naktssikspārnis | binomial = Myotis myotis ([[Borkhausen]], 1797) | izplatība = [[Attēls:Distribution of Myotis myotis.png|center||250px]] {{legend|#4b0000|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais naktssikspārnis''' (''Myotis myotis'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=179987#null "Myotis".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatības areāla ziemeļaustrumu robeža nesasniedz [[Latvija|Latviju]]. Līdz šim konstatēts vienu reizi dienvidrietumu daļā rudens pārlidojumu periodā.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-myotis-borkhausen/ Latvijas daba: Lielais naktssikspārnis]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Myotis myotis Großes Mausohr2 (cropped).jpg|thumb|left|220px|Auss radziņš šaurs, taisns, ar tumšu galu]] [[Attēls:Myotis myotis (5394846011).jpg|thumb|left|220px|Lidplēves pelēkbrūnas vai tumši brūnas]] Lielais naktssikspārnis ir viens no lielākajiem [[sikspārņi]]em Eiropā ar garu un platu purnu. Ķermeņa garums 65—84 [[milimetrs|mm]], svars 20—45 [[grams|g]], apakšdelma garums 55—71 mm, spārnu izplētums 35—45 [[centimetrs|cm]], ausu garums 24—31 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm.<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-myotis/ Bat Monitoring: Greater mouse-eared bat]</ref> Lielā naktssikspārņa matojums uz muguras gaiši pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|sarkanbrūna]], vēderpuse gaišpelēka. Jaunie īpatņi kopumā pelēcīgāki nekā vecākie sikspārņi. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. [[auss|Ausis]] samērā šauras un garas. Auss radziņš (''tragus'') šaurs, taisns, sniedzas līdz auss vidusdaļai, gals tumšs. Lidplēves pelēkbrūnas vai tumši brūnas.<ref name="dab"/><ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta, strauji maina frekvenci (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]). Uzsākas ar augstu frekvenci (120—170 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 26—29 kHz. Skaņas ilgums 6—10 ms.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Myotis myotis|Lielais naktssikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/myotis-myotis EuroBats: Myotis myotis] (''angliski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Myotis_myotis/ ADW: Myotis myotis] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Naktssikspārņi]] bjk4xn9f4hvdir5di907c31a5uns8ow 4541664 4541662 2026-10-30T14:16:51Z Ingii 8177 papildināts 4541664 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Myotis.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | ģints = Myotis | ģints_lv = Naktssikspārņi | suga = Myotis myotis | suga_lv = Lielais naktssikspārnis | binomial = Myotis myotis ([[Borkhausen]], 1797) | izplatība = [[Attēls:Distribution of Myotis myotis.png|center||250px]] {{legend|#4b0000|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais naktssikspārnis''' (''Myotis myotis'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=179987#null "Myotis".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="dab"/> Izplatības areāls plešas no [[Rietumeiropa]]s līdz [[Austrumeiropa]]i, no [[Portugāle]]s līdz [[Turcija]]i, sasniedzot [[Anatolija|Anatoliju]]. Areāls ziemeļu virzienā plešas līdz [[Nīderlande]]s dienvidiem, [[Vācija]]i, [[Dānija]]i, [[Polija]]i un [[Ukraina]]i. Sastopams arī [[Baleāru salas|Baleāru salās]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Atsevišķi novērojumi datēti [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Zviedrija]]s dienvidos.<ref name="mon"/> Izplatības areāla ziemeļaustrumu robeža [[Latvija|Latviju]] nesasniedz, tomēr viens gadījums līdz šim konstatēts Latvijas dienvidrietumu daļā rudens pārlidojumu periodā.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-myotis-borkhausen/ Latvijas daba: Lielais naktssikspārnis]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Myotis myotis Großes Mausohr2 (cropped).jpg|thumb|left|220px|Auss radziņš šaurs, taisns, ar tumšu galu]] [[Attēls:Myotis myotis (5394846011).jpg|thumb|left|220px|Lidplēves pelēkbrūnas vai tumši brūnas]] Lielais naktssikspārnis ir viens no lielākajiem [[sikspārņi]]em Eiropā ar garu un platu purnu. Ķermeņa garums 65—84 [[milimetrs|mm]], svars 20—45 [[grams|g]], apakšdelma garums 55—71 mm, spārnu izplētums 35—45 [[centimetrs|cm]], ausu garums 24—31 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm.<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-myotis/ Bat Monitoring: Greater mouse-eared bat]</ref> Lielā naktssikspārņa matojums uz muguras gaiši pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|sarkanbrūna]], vēderpuse gaišpelēka. Jaunie īpatņi kopumā pelēcīgāki nekā vecākie sikspārņi. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. [[auss|Ausis]] samērā šauras un garas. Auss radziņš (''tragus'') šaurs, taisns, sniedzas līdz auss vidusdaļai, gals tumšs. Lidplēves pelēkbrūnas vai tumši brūnas.<ref name="dab"/><ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta, strauji maina frekvenci (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]). Uzsākas ar augstu frekvenci (120—170 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 26—29 kHz. Skaņas ilgums 6—10 ms.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Myotis myotis|Lielais naktssikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/myotis-myotis EuroBats: Myotis myotis] (''angliski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Myotis_myotis/ ADW: Myotis myotis] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Naktssikspārņi]] r3ds4lzthvrvsxqvg1sx6q6bta6gcvh 4 642130 4541656 4541582 2026-10-30T13:46:52Z Biafra 13794 +attēls 4541656 wikitext text/x-wiki {{Vikitikšanās | nosaukums = Kopienas sanākšana | attēls = Latvian Wikipedians meeting at 28-10-2026 in Riga.jpg | datums = {{dat|2026|10|28}} | laiks = 18.30—20.30 | vieta = [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sētas]] birojā | apraksts = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana | virtuve = tēja, kafija, ūdens un cepumi | wifi = jā | adrese = Krasta iela 105A, Rīga | dalībnieki = Ieradās: * {{u|Baisulis}} * {{u|Biafra}} * {{u|Edgars2007}} * {{u|Egilus}} * {{u|Feens}} * {{u|Kleivas}} * {{u|Meistars Joda}} * {{u|Papuass}} * {{u|Titāns}} }} == Apspriestās tēmas == * Iespaidi no [[:m:Wikimedia CEE Meeting 2026]] konference Rumānijā, kur pabija {{u|Papuass}}, * Iespaidi no [[:m:Wikimania 2026|Wikimania 2026]] Francijā, kur pabija {{u|Papuass}} * Aktualitātes pēc starptautiskajām konferencēm: (nākotnes prasības oficiālām lietotāju grupām (Wikimedia User Groups), administratoru un patrulētāju atbalsts u.c.) * Konkursa CEE Spring sekmes un apbalvojamo dalībnieku noskaidrošana (plānots to drīzumā paveikt) * Lietotāju ar paplašinātām iespējām (administratoru un patrulētāju) problemātika - izaicinājumi, atbalsta nepieciešamība u.c. kontekstā ar {{u|Biafra}} došanos uz [[:m:Users with Extended Rights Conference 2026]] Portugālē decembrī * Iespējas konferencēm nākotnē ([[:m:Wikimania 2027|Wikimania 2027]] u.c.) * Vikipēdijas ikdienas aktualitātes * Dažādas sadzīviskas sarunas [[Kategorija:Vikitikšanās]] 13fgfrw27ke6ytgw8916yjbpe9krcab 0 642280 4541763 4541065 2026-10-30T16:27:23Z Baisulis 11523 sakārtotas atsauces..... 4541763 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu [[ērģelniece]], [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija — ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Ilona Birģele – biogrāfija|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola|Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā]] klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses. Studijas turpināja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] studiju programmu profesora [[Tālivaldis Deksnis|Tālivalda Dekšņa]] vadībā.<ref name="bio" /> Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), [[Zalcburga|Zalcburgā]] pie H. Mecgera (2007), [[Leipciga|Leipcigā]] (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī [[Hārlema|Hārlemā]] pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014).<ref name="bio" /> == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece.<ref name="bio" /> Regulāri muzicē [[Rīgas Doms|Rīgas Domā]] un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /> Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā.<ref name="bio" /> Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja.<ref name="bio" /> Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem. Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /> == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija — ērģeļu zeme” — dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|url=https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/146837/monopola-viesna-ergelniece-ilona-birgele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.07.2026-ergeles-dievnamu-krasna-vertiba-svetki-latvija-ergelu-zeme-mudina-restauret-vesturiskos-instrumentus.a656182/|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija — ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm — 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Tīmekļa atsauce|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu.<ref name="bio" /> == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) — Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts.<ref name="bio" /> * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) — Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti.<ref name="bio" /> * ''Trumpets of Angels'' (2020) — Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm.<ref name="bio" /> * ''Dialogi'' (2023) — kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|url=https://www.discogs.com/release/28835998-Ilona-Birģele-Armands-Alksnis-Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) — latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas Katoļu baznīcā.<ref name="bio" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] m5xrj7letcqbg65rzegaqew7t9x129z 4541764 4541763 2026-10-30T16:30:07Z Baisulis 11523 izņemta tukša atsauce....... 4541764 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ilona Birģele''' (dzimusi 1979. gadā Madonā) ir latviešu [[ērģelniece]], [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Ir vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija — ērģeļu zeme”, dibinātāja un vadītāja. == Izglītība == Mūzikas studijas sāka Varakļānu Mūzikas skolā. No 1995. gada mācījās [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola|Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā]] klavieru specialitātē, paralēli apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses. Studijas turpināja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]: bakalaura grādu ieguva Ligitas Sneibes klasē, bet 2009. gada jūnijā absolvēja [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] studiju programmu profesora [[Tālivaldis Deksnis|Tālivalda Dekšņa]] vadībā. Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk (2002, 2006), [[Zalcburga|Zalcburgā]] pie H. Mecgera (2007), [[Leipciga|Leipcigā]] (2013, 2017, 2019, 2023) pie O. Latri, H. O. Ēriksona, D. Rota, E. le Prado, M. Šmēdinga un H. Fagiusa, kā arī [[Hārlema|Hārlemā]] pie O. Latri, J. Laukvika un J. van der Koija (2014). == Darbība == Ir [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]s galvenā ērģelniece. Regulāri muzicē [[Rīgas Doms|Rīgas Domā]] un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un solistiem, tostarp ar vijolnieci Paulu Šūmani, Ditu Krenbergu, mecosoprānu [[Ilona Bagele|Ilonu Bageli]], [[Jūlija Vasiļjeva|Jūliju Vasiļjevu]], Artjomu Safronovu, Krišjāni Norveli, [[Inga Šļubovska-Kancēviča|Ingu Šļubovsku-Kancēviču]], Kristīni Gailīti, Guntu Gelgoti un ģitāristu Armandu Alksni. Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā un Maltā. Ir vairāku latviešu komponistu darbu pirmatskaņotāja. Uzstājas ērģeļmūzikas koncertu organizatora ''OKONCERT'' programmās Rīgā, kur muzicē kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistēm Jūliju Vasiļjevu un Ilonu Bageli, tenoru Artjomu Safronovu un instrumentālistiem. Kopš 2013. gada ir ērģeļu dueta ''Riga Organum Duo'' dalībniece kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju. == Festivāli == * ''Heure Mystique'' (Šveice) * Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms” * Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija — ērģeļu zeme” — dibinātāja un vadītāja kopā ar Diānu Jaunzemi-Portnaju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/716956-latvija-ergelu-zeme-vesturisko-ergelu-svetki-svin-desmitgadi|title=“Latvija - ērģeļu zeme”: vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi|publisher=Jauns.lv|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monopola viešņa – ērģelniece Ilona Birģele|url=https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/146837/monopola-viesna-ergelniece-ilona-birgele|publisher=Latvijas Radio 1|accessdate=2026-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ērģeles – dievnamu krāšņā vērtība|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.07.2026-ergeles-dievnamu-krasna-vertiba-svetki-latvija-ergelu-zeme-mudina-restauret-vesturiskos-instrumentus.a656182/|publisher=LSM.lv|accessdate=2026-10-28|date=2026-07-24}}</ref> == Projekti un organizatoriskā darbība == Vadījusi ērģeļkultūras popularizēšanas projektus, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētkus „Latvija — ērģeļu zeme”, „Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm — 100” un „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē…”, kā arī ir biedrības „Pleno” dibinātāja kopā ar D. Jaunzemi-Portnaju.<ref name="doms">{{Tīmekļa atsauce|url=https://doms.lv/lapas/181|title=Birģele Ilona|publisher=Rīgas Doms|accessdate=2026-10-28}}</ref> == Apbalvojumi == * 2019. gadā saņēmusi atzinības rakstu par Viļakas novada attīstības veicināšanu kultūras jomā un novada tēla popularizēšanu. == Diskogrāfija == * ''Mūzika Dievnamam'' (2015) — Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu ieraksts. * ''Vecrīgas gravīras'' (2016) — Romualda Jermaka jubilejas koncerta ieraksts Rīgas Domā; kopā ar Tālivaldi Dekšni un Kristīni Adamaiti. * ''Trumpets of Angels'' (2020) — Indras Rišes dziesmu cikls „Dziesmas par laimi” soprānam (Inga Šļubovska) un ērģelēm. * ''Dialogi'' (2023) — kopā ar ģitāristu Armandu Alksni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ilona Birģele, Armands Alksnis – Dialogues|url=https://www.discogs.com/release/28835998-Ilona-Birģele-Armands-Alksnis-Dialogues|publisher=Discogs|accessdate=2026-10-28}}</ref> * ''Mūzika debesīm'' (2024) — latviešu ērģeļmūzikas ieraksts kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini Viļakas Romas Katoļu baznīcā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lmic.lv/en Ilona Birģele] Latvijas Mūzikas informācijas centra datubāzē * [https://doms.lv/lapas/181 Birģele Ilona] Rīgas Doma lapā [[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]] n3yy31u42bsf7z76mgz55n2njgl9p6a 0 642350 4541848 4541602 2026-10-30T19:24:12Z Biafra 13794 4541848 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Meie Mees'' | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{EST}} | Žanrs = [[popmūzika]] | Gadi = 1997—pašlaik |Izdevējkompānija = ''BGM Records'' | Mlapa = [https://www.meiemees.ee/ meiemees.ee] | Dalībnieki = ''Aivar Riisalu<br>Margus Mõttus<br>Toomas Pae<br>Vahur Parve<br>Tarvi Jaago<br>Emil Oja'' | Bij_dalībnieki = }} '''''Meie Mees''''' ("Mūsu cilvēks") ir [[Igaunija|igauņu]] [[popmūzika]]s grupa. No 2002. līdz 2007. gadam viņa sešas reizes pēc kārtas ieguva ''Estonian Pop Music Annual Awards'' ("Igaunijas popmūzikas gada") balvu kategorijā "Labākā popmūzikas grupa".<ref>[http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2002 Estonian Pop Music Annual Awards 2002]<br>- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2003 Estonian Pop Music Annual Awards 2003]<br>- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2004 Estonian Pop Music Annual Awards 2004]<br>- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2005 Estonian Pop Music Annual Awards 2005]<br>- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2006 Estonian Pop Music Annual Awards 2006]<br>- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2007 Estonian Pop Music Annual Awards 2007]</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Ära näe vaeva'' (1997) * ''Piraat plaat'' (1998) * ''Sina oled minu sõber'' (1999) * ''Best of 2000'' (1999) * ''Teen tapeeti'' (2000) * ''Pühi kogu perele'' (2001) * ''Pööning põleb'' (2001) * ''Kut senap sule'' (2002) * ''Kutse napsule'' (2002) * ''Lastelaulud'' (2002) * ''Klounide rünnak'' (2003) * ''Pest off 2004'' (2004) * ''Eesti mees on tantsulõvi'' (2004) * ''Meieh rullaadid'' (2005) * ''Jookse, põder!'' (2005) * ''Laulud lastele'' (2006) * ''Vaba mees'' (2006) * ''Pest of the Pest'' (2007) * ''Päike looja läks'' (2008) * ''Puhal Kuld II'' (2013) * ''Puhal Kuld I'' (2020) === DVD === * ''Karaoke'' (2004) * ''Meieh rullaadid'' (2005) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat}} * [https://www.meiemees.en/ Oficiālā tīmekļa vietne] oeg98t3f97z5t4h9x0s4jzlmmbv0mf0 0 642368 4541625 2026-10-30T12:16:34Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Harijs Hilmens | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Harry Hillman'' | attēls = Harry Hillman.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Harijs Livingstons Hilmens | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|9|8}} | d... 4541625 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Harijs Hilmens | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Harry Hillman'' | attēls = Harry Hillman.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Harijs Livingstons Hilmens | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|9|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1945|8|9}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Hanovere (Ņūhempšīra)}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 4 (3 zelta un 1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{karogs|ASV}} (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} {{MedalSilver | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} }} '''Harijs Livingstons Hilmens''' ({{val|en|Harry Livingston Hillman}}; dzimis {{dat|1881|9|8}}, miris {{dat|1945|8|9}}) bija amerikāņu vieglatlēts. Vairāku olimpisko medaļu ieguvējs 1904. gada un 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78555 |title=Harry Hillman |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/harry-hillman |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=Harry HILLMAN |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> 1902. gadā Hilmes pievienojās [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubam]]. Līdzīgi vairāki citi [[Ņujorka]]s atlēti, viņš dienēja kā leitnants [[Ņujorkas nacionālā gvarde|Ņujorkas Nacionālajā gvardē]] — vecā Bruklinas 13. pulka E rotā. Hilmena pirmie lielie tituli tika izcīnīti 1902. gada ASV [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] (AAU) junioru un pieaugušo čempionātā 220 jardu [[barjerskriešana|barjerskriešanā]], savukārt nākamajā gadā viņš pievienoja Amatieru sporta savienības čempiona titulu pieaugušajiem 400 jardu (ceturtdaļjūdzes) skējienā. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Hilmens startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru distancē]], [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējienā]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]]. Visās šajās disciplīnās viņš izcīnīja zelta medaļas. [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] labāko rezultātu, 4. vietu, viņš ieguva [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skrējienā]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hi/harry-hillman-1.html |title=Harry Hillman Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180205184539/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hi/harry-hillman-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref> Viņš bija olimpisko spēļu vieglatlētikas treneru korpusā [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada Parīzes]], [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada Amsterdamas]] un [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada Losandželosas]] vasaras olimpiskajās spēlēs, kā arī 1935. gadā darbojās kā ASV [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandas fiziskās sagatavotības treneris, kur viņš pārliecināja spēlētājus par [[sāls tablete|sāls tablešu]] nozīmi zaudētā šķidruma kompensēšanai.<ref name=Taken>{{Cite news |url=https://www.newspapers.com/article/the-cumberland-news-harry-hillman-taken/129233343/ |title=Harry Hillman Taken by Death |newspaper=[[Cumberland Times-News|Cumberland News]] |page=19 |place=Hanover, New Hampshire |agency=AP |date=1945-08-09 |publication-date=1945-08-10 |access-date=2023-07-31 |via=Newspapers.com}}</ref> Viens no viņa slavenākajiem audzēkņiem bija kanādiešu barjerskrienošais sportists [[Ērls Tomsons]].<ref>{{Cite news |url=https://www.newspapers.com/article/alton-evening-telegraph-coaches-design-n/129234143/ |title=Coaches Design New Track Hurdle to Prevent Falls |newspaper=[[Alton Evening Telegraph]] |page=8 |place=New York |agency=AP |date=1930-07-08 |access-date=2023-07-31 |via=Newspapers.com}}</ref> Hilmens bija arī Amerikas Koledžu vieglatlētikas treneru asociācijas sekretārs-kasieris. Viņš sarakstīja daudzus rakstus par vieglatlētiku un fizisko sagatavotību laikrakstiem un žurnāliem, tostarp ''The Boston Herald, The New York Times, The Athletic Journal un The Scholastic Coach''.<ref name=DAM>{{cite magazine |url=https://archive.dartmouthalumnimagazine.com/article/1945/10/1/harry-l-hillman|title=Hazleton, Sydney, Harry Hillman|magazine=Dartmouth Alumni Magazine |date=October 1945 |access-date=January 10, 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metri vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Hilmens, Harijs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] ckm0shlm3nun70gqvd95bnxvbq4lwds 4541776 4541625 2026-10-30T16:45:14Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls:, {{cite magazine → {{publikācijas atsauce, {{Cite news → {{ziņu atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4541776 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Harijs Hilmens | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Harry Hillman'' | attēls = Harry Hillman.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Harijs Livingstons Hilmens | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|9|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1945|8|9}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Hanovere (Ņūhempšīra)}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 4 (3 zelta un 1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{karogs|ASV}} (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} {{MedalSilver | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} }} '''Harijs Livingstons Hilmens''' ({{val|en|Harry Livingston Hillman}}; dzimis {{dat|1881|9|8}}, miris {{dat|1945|8|9}}) bija amerikāņu vieglatlēts. Vairāku olimpisko medaļu ieguvējs 1904. gada un 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78555 |title=Harry Hillman |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/harry-hillman |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=Harry HILLMAN |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> 1902. gadā Hilmes pievienojās [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubam]]. Līdzīgi vairāki citi [[Ņujorka]]s atlēti, viņš dienēja kā leitnants [[Ņujorkas nacionālā gvarde|Ņujorkas Nacionālajā gvardē]] — vecā Bruklinas 13. pulka E rotā. Hilmena pirmie lielie tituli tika izcīnīti 1902. gada ASV [[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) junioru un pieaugušo čempionātā 220 jardu [[barjerskriešana|barjerskriešanā]], savukārt nākamajā gadā viņš pievienoja Amatieru sporta savienības čempiona titulu pieaugušajiem 400 jardu (ceturtdaļjūdzes) skējienā. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Hilmens startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru distancē]], [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējienā]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]]. Visās šajās disciplīnās viņš izcīnīja zelta medaļas. [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] labāko rezultātu, 4. vietu, viņš ieguva [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skrējienā]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hi/harry-hillman-1.html |title=Harry Hillman Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180205184539/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hi/harry-hillman-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref> Viņš bija olimpisko spēļu vieglatlētikas treneru korpusā [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada Parīzes]], [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada Amsterdamas]] un [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada Losandželosas]] vasaras olimpiskajās spēlēs, kā arī 1935. gadā darbojās kā ASV [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandas fiziskās sagatavotības treneris, kur viņš pārliecināja spēlētājus par [[sāls tablete|sāls tablešu]] nozīmi zaudētā šķidruma kompensēšanai.<ref name=Taken>{{ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/article/the-cumberland-news-harry-hillman-taken/129233343/ |title=Harry Hillman Taken by Death |newspaper=[[Cumberland Times-News|Cumberland News]] |page=19 |place=Hanover, New Hampshire |agency=AP |date=1945-08-09 |publication-date=1945-08-10 |access-date=2023-07-31 |via=Newspapers.com}}</ref> Viens no viņa slavenākajiem audzēkņiem bija kanādiešu barjerskrienošais sportists [[Ērls Tomsons]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/article/alton-evening-telegraph-coaches-design-n/129234143/ |title=Coaches Design New Track Hurdle to Prevent Falls |newspaper=[[Alton Evening Telegraph]] |page=8 |place=New York |agency=AP |date=1930-07-08 |access-date=2023-07-31 |via=Newspapers.com}}</ref> Hilmens bija arī Amerikas Koledžu vieglatlētikas treneru asociācijas sekretārs-kasieris. Viņš sarakstīja daudzus rakstus par vieglatlētiku un fizisko sagatavotību laikrakstiem un žurnāliem, tostarp ''The Boston Herald, The New York Times, The Athletic Journal un The Scholastic Coach''.<ref name=DAM>{{publikācijas atsauce |url=https://archive.dartmouthalumnimagazine.com/article/1945/10/1/harry-l-hillman|title=Hazleton, Sydney, Harry Hillman|magazine=Dartmouth Alumni Magazine |date=October 1945 |access-date=January 10, 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metri vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Hilmens, Harijs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] eqf2ungjp65pavadovpxvytgz62hvz4 0 642369 4541626 2026-10-30T12:16:55Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Harijs Hilmens]] 4541626 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Harijs Hilmens]] kwy3c4r3bwdlubfgl4qz8q5bupti9t2 0 642370 4541627 2026-10-30T12:17:07Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Harijs Hilmens]] 4541627 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Harijs Hilmens]] kwy3c4r3bwdlubfgl4qz8q5bupti9t2 0 642371 4541635 2026-10-30T12:45:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Dienvidsīnāja muhāfaza]] 4541635 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dienvidsīnāja muhāfaza]] qi1694zt9ced7bq1nyien3xp8e234rn 0 642372 4541639 2026-10-30T13:04:42Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Volers | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Frank Waller'' | attēls = Frank Waller.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Lērds Volers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884|6|24}} | dz_viet =... 4541639 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Volers | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Frank Waller'' | attēls = Frank Waller.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Lērds Volers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884|6|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentpola (Minesota)}} | mir_dat = {{dat|1941|11|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kanzasitija}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{karogs|ASV}} (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} }} '''Frenks Lērds Volers''' ({{val|en|Frank Laird Waller}}; dzimis {{dat|1884|6|24}}, miris {{dat|1941|11|29}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš specializējās [[400 metri|400 metru]] skriešanā. Vēlāk kļuva par balss treneri (vokālo pedagogu).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79165 |title=Frank Waller |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/frank-waller |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=Frank WALLER |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Volers izcīnīja sudraba medaļas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skrējienā]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]].Pārstāvot [[Milvoki Sportaa klubs|Milvoki Sporta klubu]], viņš 1905. un 1906. gadā kļuva par ASV čempionu 440 jardu distancē, kā arī 220 jardu barjerskriešanā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/frank-waller-1.html |title=Frank Waller Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180213135320/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/frank-waller-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref> 1907. gadā viņš absolvēja [[Viskonsīnas Universitāte|Viskonsīnas Universitāti]]. Pēc tam Volers pārcēlās uz [[Čikāga|Čikāgu]]. Čikāgā viņš pazina Viljamu T. Pērdijuun Karlu Beku, kuri kopā sarakstīja Viskonsinas Universitātes cīņas dziesmu ''"[[On, Wisconsin!]]"''. Vēlāk viņš devās turnejā kopā ar dziedātāju [[Liliana Rasels|Lilianu Raselu]] kā viņas pianists. Vairākus gadus viņš pavadīja [[Vācija|Vācijā]], diriģējot dažādos operas namos. No 1924. līdz 1925. gadam viņš bija pianists, treneris un teātra diriģents [[Īstmena Mūzikas skola]]s operas nodaļā [[Ročestera (Ņujorka)|Ročesterā]]. Vēlāk viņš strādāja par vokālo pedagogu un vadīja vokālo nodaļu Kanzassitijas Mūzikas konservatorijā. Savas karjeras laikā viņš bija [[Trīs pilsētu simfoniskais orķestris|Trīs pilsētu simfoniskā orķestra]], [[Milvoki Filharmonijas orķestris|Milvoki Filharmonijas orķestra]], Ņujorkas ''National Broadcasting Company'' (NBC) un VPA orķestra Ričmondā direktors. Starp viņa skolotajiem dziedātājiem bija [[Čārlzs Sīrss]], [[Edīte Meisone]], [[Roza Raisa]], [[Alise Nīlsena]], [[Luīza Tetracīni]], [[Frānsesa Peralta]] un [[Olga Blani]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Volers, Frenks}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] pbh628txw5a45dlmxo2jdow4r2bzva2 4541640 4541639 2026-10-30T13:06:19Z Kleivas 2704 4541640 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Volers | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Frank Waller'' | attēls = Frank Waller.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Lērds Volers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884|6|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentpola (Minesota)}} | mir_dat = {{dat|1941|11|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kanzasitija}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{karogs|ASV}} (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} }} '''Frenks Lērds Volers''' ({{val|en|Frank Laird Waller}}; dzimis {{dat|1884|6|24}}, miris {{dat|1941|11|29}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš specializējās [[400 metri|400 metru]] skriešanā. Vēlāk kļuva par balss treneri (vokālo pedagogu).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79165 |title=Frank Waller |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/frank-waller |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=Frank WALLER |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Volers izcīnīja sudraba medaļas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skrējienā]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]].Pārstāvot [[Milvoki Sportaa klubs|Milvoki Sporta klubu]], viņš 1905. un 1906. gadā kļuva par ASV čempionu 440 jardu distancē, kā arī 220 jardu barjerskriešanā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/frank-waller-1.html |title=Frank Waller Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180213135320/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/frank-waller-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref> 1907. gadā viņš absolvēja [[Viskonsīnas Universitāte|Viskonsīnas Universitāti]]. Pēc tam Volers pārcēlās uz [[Čikāga|Čikāgu]]. Čikāgā viņš pazina Viljamu T. Pērdijuun Karlu Beku, kuri kopā sarakstīja Viskonsinas Universitātes cīņas dziesmu ''"[[On, Wisconsin!]]"''. Vēlāk viņš devās turnejā kopā ar dziedātāju [[Liliana Rasels|Lilianu Raselu]] kā viņas pianists. Vairākus gadus viņš pavadīja [[Vācija|Vācijā]], diriģējot dažādos operas namos. No 1924. līdz 1925. gadam viņš bija pianists, treneris un teātra diriģents [[Īstmena Mūzikas skola]]s operas nodaļā [[Ročestera (Ņujorka)|Ročesterā]]. Vēlāk viņš strādāja par vokālo pedagogu un vadīja vokālo nodaļu Kanzassitijas Mūzikas konservatorijā. Savas karjeras laikā viņš bija [[Trīs pilsētu simfoniskais orķestris|Trīs pilsētu simfoniskā orķestra]], [[Milvoki Filharmonijas orķestris|Milvoki Filharmonijas orķestra]], Ņujorkas ''National Broadcasting Company'' (NBC) un VPA orķestra Ričmondā direktors. Starp viņa skolotajiem dziedātājiem bija [[Čārlzs Sīrss]], [[Edīte Meisone]], [[Roza Raisa]], [[Alise Nīlsena]], [[Luīza Tetracīni]], [[Frānsesa Peralta]] un [[Olga Blani]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Volers, Frenks}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] scg0zo07y6sc1qtblzcxej0dr171pta 0 642373 4541641 2026-10-30T13:06:36Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frenks Volers]] 4541641 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frenks Volers]] 74xpl5cefr7soj3068wckszjo8ipgir 0 642374 4541642 2026-10-30T13:06:51Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frenks Volers]] 4541642 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frenks Volers]] 74xpl5cefr7soj3068wckszjo8ipgir 0 642375 4541646 2026-10-30T13:24:07Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Katrīnas kalns | Photo = Sinai-Katharinenberg-102-kleine Katharinenberge-2009-gje.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Ēģipte | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=28|latm=30|lats=34|latNS=N | longd=33|longm=57|longs=20|longEW=E | Augstums = 2653 | Relatīvais_augstums = 2420 | Atrašanās vieta = {{vieta|Ēģipte|Dienvidsīnājs}} | Kāpums... 4541646 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Katrīnas kalns | Photo = Sinai-Katharinenberg-102-kleine Katharinenberge-2009-gje.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Ēģipte | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=28|latm=30|lats=34|latNS=N | longd=33|longm=57|longs=20|longEW=E | Augstums = 2653 | Relatīvais_augstums = 2420 | Atrašanās vieta = {{vieta|Ēģipte|Dienvidsīnājs}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Katrīnas kalns''' ({{val|ar|جبل كاثرين}}) vai '''Svētās Katrīnas kalns''' ({{val|el|Όρος της Αγίας Αικατερίνης}}) ir kalns [[Sīnāja pussala]]s dienvidos, [[Ēģipte]]s augstākā virsotne. Katrīnas kalns un viss apkārtējais kalnu masīvs veidots no vulkāniskiem iežiem. Kalns nodēvēts par godu Svētajai Katrīnai no Aleksandrijas. Kristiešu tradīcijā tiek uzskatīts, ka mūsu ēras 3. gadsimta sākumā [[Romas impērija|Romas]] imperators [[Maksentijs]] [[Aleksandrija|Aleksandrijā]] spīdzināja un nogalināja Katrīnu, jo tā atteicās noliegt kristīgo ticību. Saskaņā ar leģendu, eņģeli pārcēluši Katrīnas ķermeni kalna virsotnē, kur to vēlāk atraduši mūki. Netālu atrodas 6. gadsimtā dibinātais [[Svētās Katrīnas klosteris]], bet kalna virsotnē atrodas 1905. gadā būvēta kapela un meteoroloģiskā stacija.<ref>[https://whc.unesco.org/document/154680 "The Saint Catherine Area (Egypt) No 954". UNESCO.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ēģiptes kalni]] fc8ayyemz2hu7mp4wjblilfxxs2qmlk 0 642376 4541647 2026-10-30T13:25:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Katrīnas kalns]] 4541647 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Katrīnas kalns]] id4asdwaot8ikq0l9elaoil2i1cxgmt 1 642377 4541652 2026-10-30T13:41:00Z Tāāārpiņš 114786 /* Miršanas laiks un vieta? */ jauna sadaļa 4541652 wikitext text/x-wiki == Miršanas laiks un vieta? == LME kā nāves datumu nosauc 21. augustu un vietu - Rūjienu. 1. sējums, 52. lappuse. [[Dalībnieks:Tāāārpiņš|Tāāārpiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Tāāārpiņš|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 15.41 (EET) dcybx9tlxlph9hwwpy4vctg6qtu00bu 4541758 4541652 2026-10-30T16:16:55Z Baisulis 11523 /* Miršanas laiks un vieta? */ Atbilde 4541758 wikitext text/x-wiki == Miršanas laiks un vieta? == LME kā nāves datumu nosauc 21. augustu un vietu - Rūjienu. 1. sējums, 52. lappuse. [[Dalībnieks:Tāāārpiņš|Tāāārpiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Tāāārpiņš|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 15.41 (EET) :[https://enciklopedija.lv/skirklis/101611 Te teikts citādi]. Apbedīts gan Rūjienā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 18.16 (EET) i7jng2v86tx1bpn33fjmshalv98ozje 4541801 4541758 2026-10-30T17:41:37Z Tāāārpiņš 114786 /* Miršanas laiks un vieta? */ Atbilde 4541801 wikitext text/x-wiki == Miršanas laiks un vieta? == LME kā nāves datumu nosauc 21. augustu un vietu - Rūjienu. 1. sējums, 52. lappuse. [[Dalībnieks:Tāāārpiņš|Tāāārpiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Tāāārpiņš|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 15.41 (EET) :[https://enciklopedija.lv/skirklis/101611 Te teikts citādi]. Apbedīts gan Rūjienā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 18.16 (EET) ::Tad vismaz par datumu NE piekrīt LME... [[Dalībnieks:Tāāārpiņš|Tāāārpiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Tāāārpiņš|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 19.41 (EET) cge9y2x1p1wtnvn4s2v1kzby8tddn1z 0 642378 4541653 2026-10-30T13:43:56Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Podžs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''George Poage'' | attēls = George C Poage 1904.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Kolmens Podžs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1890|11|6}} |... 4541653 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Podžs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''George Poage'' | attēls = George C Poage 1904.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Kolmens Podžs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1890|11|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Hannibala (Misūri)}} | mir_dat = {{dat|1962|4|11}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Viskonsīnas vieglatlētikas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{karogs|ASV}} (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} }} '''Džordžs Kolmens Podžs''' ({{val|en|George Coleman Poage}}; dzimis {{dat|1890|11|6}}, miris {{dat|1962|4|11}}) bija anerikāņu vieglatlēts. Pirmais melnais [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] sportists, kurš izcīnījis medaļas Olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78903 |title=George Poage |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/george-poage |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=George POAGE |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> Podžs bija pirmais melnādainais sportists, kurš pārstāvēja [[Viskonsīnas Universitāte|Viskonsinas Universitāti]], specializējoties īsajos [[sprints|sprintos]] un [[barjerskriešana|barjerskriešanā]]. 1903. gadā Podžs absolvēja universitāti, iegūstot grādu [[vēsture|vēsturē]]. Viņa universitātes noslēguma darba tēma bija "Pētījums par nēģeru ekonomisko stāvokli Džordžijas štatā no 1860. līdz 1900. gadam". 1903./ 1904. mācību gadā viņš atgriezās universitātē, lai apmeklētu [[maģistrantūra]]s kursus vēsturē, un viņu atbalstīja Viskonsīnas Universitātes Sporta katedra, kas viņu noalgoja par [[futbols|futbola]] komandas sporta treneri. 1904. gada jūnijā viņš kļuva par pirmo afroamerikāni [[Big Ten konference]]s vēsturē, kurš izcīnīja vieglatlētikas čempiona titulu, ieņemot pirmo vietu gan 440 jardu sprintā, gan 220 jardu barjerskriešanā.<ref name="UW">{{cite web |title=Celebrating UW's African-American Olympians: George Poage |url=http://www.uwbadgers.com/genrel/020512aab.html |accessdate=2 September 2013 |publisher=University of Wisconsin}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Podžs pārstāvēja [[Milvoki Sporta klubs|Milvoki Sporta klubu]]. Olimpiskajās spēlēs viņš startēja vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas skriešanas disciplīnās]], uzcīnot bronzas medaļas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējienā]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/george-poage-1.html |title=George Poage Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180213135129/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/george-poage-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{cite news|last=Bloom|first=Betsy|title=Monday profile: La Crosse's George C. Poage was first black medal winner in modern Olympics|url=http://lacrossetribune.com/news/local/monday-profile-la-crosse-s-george-c-poage-was-first/article_3e3bd118-1386-11e3-ba30-001a4bcf887a.html|accessdate=2 September 2013|newspaper=[[La Crosse Tribune]]|date=2 September 2013}}</ref> 1998. gadā Podžs tika uzņemts [[Viskonsīnas vieglatlētikas slavas zāle|Viskonsīnas vieglatlētikas slavas zālē]].<ref>{{cite web|title=Walk of Fame Inductees|url=http://wcd.org/walkoffame/|publisher=Wisconsin Center District|accessdate=2 September 2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130622143509/http://wcd.org/walkoffame|archivedate=22 June 2013}}</ref> Vairākas desmitgades pēc viņa nāves 1962. gadā kāds radinieks atklāja, meklējot dzimtas vēsturi, ka Pougs bija [[homoseksualitāte|homoseksuāls]].<ref name="secret">{{cite news |last1=Groh |first1=James |title=Wisconsin's Forgotten Olympian: The first Black Olympic medalist and the secret he kept |url=https://www.tmj4.com/lifestyle/black-history-month/wisconsins-forgotten-olympian-the-first-black-olympic-medalist-and-the-secret-he-kept |access-date=17 February 2026 |work=TMJ4 News |date=27 February 2025 |language=en}}</ref> 2013. gadā Lakrosas pilsētas dome par godu Podžam pārdēvēja Huda parku ''(Hood Park)'' par Džordža K. Pouga parku ''(George C. Poage Park)''. 2014. gadā šajā parkā tika uzstādīta Podža bronzas statuja.<ref>{{cite web | title=Cast-bronze statue of Olympic hurdler George Coleman Poage, erected in 2016 in Poage Park, the renamed Hood Street Park, in the Mississippi River port of la Crosse, Wisconsin | website=[[Library of Congress]] | url=https://www.loc.gov/item/2016631277/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Podžs, Džordžs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] b3uaewlguv7a1u677yyv5b2ekcfz3zd 4541765 4541653 2026-10-30T16:34:10Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[File: → [[Attēls:, {{cite news → {{ziņu atsauce (2), {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4541765 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Podžs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''George Poage'' | attēls = George C Poage 1904.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Kolmens Podžs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1890|11|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Hannibala (Misūri)}} | mir_dat = {{dat|1962|4|11}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Viskonsinas vieglatlētikas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{karogs|ASV}} (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} }} '''Džordžs Kolmens Podžs''' ({{val|en|George Coleman Poage}}; dzimis {{dat|1890|11|6}}, miris {{dat|1962|4|11}}) bija anerikāņu vieglatlēts. Pirmais melnais [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] sportists, kurš izcīnījis medaļas Olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78903 |title=George Poage |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/george-poage |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=George POAGE |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> Podžs bija pirmais melnādainais sportists, kurš pārstāvēja [[Viskonsinas Universitāte|Viskonsinas Universitāti]], specializējoties īsajos [[sprints|sprintos]] un [[barjerskriešana|barjerskriešanā]]. 1903. gadā Podžs absolvēja universitāti, iegūstot grādu [[vēsture|vēsturē]]. Viņa universitātes noslēguma darba tēma bija "Pētījums par nēģeru ekonomisko stāvokli Džordžijas štatā no 1860. līdz 1900. gadam". 1903./ 1904. mācību gadā viņš atgriezās universitātē, lai apmeklētu [[maģistrantūra]]s kursus vēsturē, un viņu atbalstīja Viskonsinas Universitātes Sporta katedra, kas viņu noalgoja par [[futbols|futbola]] komandas sporta treneri. 1904. gada jūnijā viņš kļuva par pirmo afroamerikāni [[Big Ten konference]]s vēsturē, kurš izcīnīja vieglatlētikas čempiona titulu, ieņemot pirmo vietu gan 440 jardu sprintā, gan 220 jardu barjerskriešanā.<ref name="UW">{{tīmekļa atsauce |title=Celebrating UW's African-American Olympians: George Poage |url=http://www.uwbadgers.com/genrel/020512aab.html |accessdate=2 September 2013 |publisher=University of Wisconsin}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Podžs pārstāvēja [[Milvoki Sporta klubs|Milvoki Sporta klubu]]. Olimpiskajās spēlēs viņš startēja vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas skriešanas disciplīnās]], uzcīnot bronzas medaļas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējienā]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/george-poage-1.html |title=George Poage Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180213135129/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/george-poage-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|last=Bloom|first=Betsy|title=Monday profile: La Crosse's George C. Poage was first black medal winner in modern Olympics|url=http://lacrossetribune.com/news/local/monday-profile-la-crosse-s-george-c-poage-was-first/article_3e3bd118-1386-11e3-ba30-001a4bcf887a.html|accessdate=2 September 2013|newspaper=[[La Crosse Tribune]]|date=2 September 2013}}</ref> 1998. gadā Podžs tika uzņemts [[Viskonsinas vieglatlētikas slavas zāle|Viskonsinas vieglatlētikas slavas zālē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Walk of Fame Inductees|url=http://wcd.org/walkoffame/|publisher=Wisconsin Center District|accessdate=2 September 2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130622143509/http://wcd.org/walkoffame|archivedate=22 June 2013}}</ref> Vairākas desmitgades pēc viņa nāves 1962. gadā kāds radinieks atklāja, meklējot dzimtas vēsturi, ka Pougs bija [[homoseksualitāte|homoseksuāls]].<ref name="secret">{{ziņu atsauce |last1=Groh |first1=James |title=Wisconsin's Forgotten Olympian: The first Black Olympic medalist and the secret he kept |url=https://www.tmj4.com/lifestyle/black-history-month/wisconsins-forgotten-olympian-the-first-black-olympic-medalist-and-the-secret-he-kept |access-date=17 February 2026 |work=TMJ4 News |date=27 February 2025 |language=en}}</ref> 2013. gadā Lakrosas pilsētas dome par godu Podžam pārdēvēja Huda parku ''(Hood Park)'' par Džordža K. Pouga parku ''(George C. Poage Park)''. 2014. gadā šajā parkā tika uzstādīta Podža bronzas statuja.<ref>{{tīmekļa atsauce | title=Cast-bronze statue of Olympic hurdler George Coleman Poage, erected in 2016 in Poage Park, the renamed Hood Street Park, in the Mississippi River port of la Crosse, Wisconsin | website=[[Library of Congress]] | url=https://www.loc.gov/item/2016631277/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Podžs, Džordžs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] 8u8cl1z8sqkgghfp1a7jcb2ksdx50ol 4541766 4541765 2026-10-30T16:37:21Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4541766 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Podžs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''George Poage'' | attēls = George C Poage 1904.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Kolmens Podžs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1890|11|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Hannibala (Misūri)}} | mir_dat = {{dat|1962|4|11}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Viskonsinas vieglatlētikas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{karogs|ASV}} (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} }} '''Džordžs Kolmens Podžs''' ({{val|en|George Coleman Poage}}; dzimis {{dat|1890|11|6}}, miris {{dat|1962|4|11}}) bija amerikāņu vieglatlēts. Pirmais melnais [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] sportists, kurš izcīnījis medaļas olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78903 |title=George Poage |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/george-poage |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=George POAGE |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> Podžs bija pirmais melnādainais sportists, kurš pārstāvēja [[Viskonsinas-Medisonas Universitāte|Viskonsinas Universitāti]], specializējoties īsajos [[sprints|sprintos]] un [[barjerskriešana|barjerskriešanā]]. 1903. gadā Podžs absolvēja universitāti, iegūstot grādu [[vēsture|vēsturē]]. Viņa universitātes noslēguma darba tēma bija "Pētījums par nēģeru ekonomisko stāvokli Džordžijas štatā no 1860. līdz 1900. gadam". 1903./ 1904. mācību gadā viņš atgriezās universitātē, lai apmeklētu [[maģistrantūra]]s kursus vēsturē, un viņu atbalstīja Viskonsinas Universitātes Sporta katedra, kas viņu noalgoja par [[futbols|futbola]] komandas sporta treneri. 1904. gada jūnijā viņš kļuva par pirmo afroamerikāni [[Big Ten konference]]s vēsturē, kurš izcīnīja vieglatlētikas čempiona titulu, ieņemot pirmo vietu gan 440 jardu sprintā, gan 220 jardu barjerskriešanā.<ref name="UW">{{tīmekļa atsauce |title=Celebrating UW's African-American Olympians: George Poage |url=http://www.uwbadgers.com/genrel/020512aab.html |accessdate=2 September 2013 |publisher=University of Wisconsin}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Podžs pārstāvēja [[Milvoki Sporta klubs|Milvoki Sporta klubu]]. Olimpiskajās spēlēs viņš startēja vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas skriešanas disciplīnās]], uzcīnot bronzas medaļas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējienā]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/george-poage-1.html |title=George Poage Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180213135129/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/george-poage-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|last=Bloom|first=Betsy|title=Monday profile: La Crosse's George C. Poage was first black medal winner in modern Olympics|url=http://lacrossetribune.com/news/local/monday-profile-la-crosse-s-george-c-poage-was-first/article_3e3bd118-1386-11e3-ba30-001a4bcf887a.html|accessdate=2 September 2013|newspaper=[[La Crosse Tribune]]|date=2 September 2013}}</ref> 1998. gadā Podžs uzņemts [[Viskonsinas vieglatlētikas slavas zāle|Viskonsinas vieglatlētikas slavas zālē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Walk of Fame Inductees|url=http://wcd.org/walkoffame/|publisher=Wisconsin Center District|accessdate=2 September 2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130622143509/http://wcd.org/walkoffame|archivedate=22 June 2013}}</ref> Vairākas desmitgades pēc viņa nāves 1962. gadā kāds radinieks atklāja, meklējot dzimtas vēsturi, ka Podžs bija [[homoseksualitāte|homoseksuāls]].<ref name="secret">{{ziņu atsauce |last1=Groh |first1=James |title=Wisconsin's Forgotten Olympian: The first Black Olympic medalist and the secret he kept |url=https://www.tmj4.com/lifestyle/black-history-month/wisconsins-forgotten-olympian-the-first-black-olympic-medalist-and-the-secret-he-kept |access-date=17 February 2026 |work=TMJ4 News |date=27 February 2025 |language=en}}</ref> 2013. gadā Lakrosas pilsētas dome par godu Podžam pārdēvēja Huda parku ''(Hood Park)'' par Džordža K. Podža parku ''(George C. Poage Park)''. 2014. gadā šajā parkā tika uzstādīta Podža bronzas statuja.<ref>{{tīmekļa atsauce | title=Cast-bronze statue of Olympic hurdler George Coleman Poage, erected in 2016 in Poage Park, the renamed Hood Street Park, in the Mississippi River port of la Crosse, Wisconsin | website=[[Kongresa bibliotēka|Library of Congress]] | url=https://www.loc.gov/item/2016631277/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Podžs, Džordžs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] s718aghfpqlo09fvq2xc7r4o1n23l1q 0 642379 4541654 2026-10-30T13:44:24Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džordžs Podžs]] 4541654 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Podžs]] 7c6afkpd9193jv0vn9vax65ors36hpp 0 642380 4541655 2026-10-30T13:44:41Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džordžs Podžs]] 4541655 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Podžs]] 7c6afkpd9193jv0vn9vax65ors36hpp 0 642381 4541659 2026-10-30T13:54:58Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Vornels | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''George Varnell'' | attēls = George Varnell.jpeg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Maršals Vornels | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|10|8}} |... 4541659 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Vornels | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''George Varnell'' | attēls = George Varnell.jpeg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Maršals Vornels | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|10|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1967|2|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sietla}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džordžs Maršals Vornels''' ({{val|en|George Marshall Varnell}}; dzimis {{dat|1882|10|8}}, miris {{dat|1967|2|4}}) bija amerikāņu vieglatlēts, [[Gonzagas Universitāte]]s pirmais basketbola treneris, koledžas futbola spēlētājs, treneris un tiesnesis. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiena]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]], abās šajās disciplīnās viņš izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/george-varnell-1.html |title=George Varnell Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20110519115434/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/george-varnell-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref> 1925. gadā viņš pārcēlās uz [[Sietla|Sietlu]], kur līdz pat iešanai pensijā 1966. gadā strādāja par laikraksta ''The Seattle Times'' sporta redaktoru un redaktora biedru. Dzīvojot Sietlā, Varnels dedzīgi atbalstīja Vašingtonas ''"Huskies"'' airēšanas komandu un atspoguļoja tās gaitas vairākas desmitgades, tostarp ziņojot par 1936. gada komandu, kas izcīnīja zelta medaļu olimpiskajās spēlēs Vācijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vornels, Džordžs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] d3jp2rg06k5ndpo5vv2rfp0a8i8ak3c 4541660 4541659 2026-10-30T13:56:52Z Kleivas 2704 4541660 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Vornels | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''George Varnell'' | attēls = George Varnell.jpeg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Maršals Vornels | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|10|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1967|2|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sietla}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džordžs Maršals Vornels''' ({{val|en|George Marshall Varnell}}; dzimis {{dat|1882|10|8}}, miris {{dat|1967|2|4}}) bija amerikāņu vieglatlēts, [[Gonzagas Universitāte]]s pirmais basketbola treneris, koledžas futbola spēlētājs, treneris un tiesnesis.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79152 |title=George Varnell |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/george-varnell |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=George VARNELL |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiena]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]], abās šajās disciplīnās viņš izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/george-varnell-1.html |title=George Varnell Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20110519115434/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/george-varnell-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref> 1925. gadā viņš pārcēlās uz [[Sietla|Sietlu]], kur līdz pat iešanai pensijā 1966. gadā strādāja par laikraksta ''The Seattle Times'' sporta redaktoru un redaktora biedru. Dzīvojot Sietlā, Varnels dedzīgi atbalstīja Vašingtonas ''"Huskies"'' airēšanas komandu un atspoguļoja tās gaitas vairākas desmitgades, tostarp ziņojot par 1936. gada komandu, kas izcīnīja zelta medaļu olimpiskajās spēlēs Vācijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vornels, Džordžs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 6dek97aa0q151a5187l5qw4ix2vao5v 0 642382 4541667 2026-10-30T14:22:06Z Pirags 3757 jauna lpp 4541667 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |leader = [[Edvīns Kide]] |foundation = [[1993]]. gadā |dissolution = [[1994]]. gadā |ideology = uzņēmēju partija |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai''' bija vēlēšanu apvienība, ko izveidoja 1993. gadā, lai startētu atjaunotās [[Latvijas Republika]]s [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == 1993. gada jūnijā notikušajās [[5. Saeima]]s vēlēšanās apvienība saņēma 12,01% balsu un ieguva 13 deputātu mandātus, kļūstot par trešo lielāko frakciju parlamentā.<ref>[https://web.archive.org/web/20210709183256/https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 5. SAEIMAS VĒLĒŠANU REZULTĀTI. DEPUTĀTU VIETU SADALĪJUMS]</ref> {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1993 | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 12,01 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#00000}} |- |} === Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Deputāts !Darbības laiks !Amats |- |align="left"|[[Andris Ameriks]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Vilnis Edvīns Bresis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Igors Bukovskis]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Irēna Folkmane]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Juris Janeks]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ēriks Kaža]] |06.07.1993. - 03.05.1995. | |- |align="left"|[[Edvīns Kide]] |08.07.1993. - 25.05.1994. |priekšsēdētājs |- |align="left"|[[Ludmila Kuprijanova]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Lucāns]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Leonards Stašs]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jevģenijs Zaščerinskis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |} == Sadalīšanās == 1994. gada pavasarī [[5. Saeima]]s frakcija "Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai" sadalījās. [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] vadībā izveidojās [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), bet [[Edvīns Kide|Edvīna Kides]] vadībā izveidojās "[[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] flsw6vqe1shkh8krqm1cgp0h3qwg01t 4541693 4541667 2026-10-30T14:55:57Z Pirags 3757 /* Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) */ pap 4541693 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |leader = [[Edvīns Kide]] |foundation = [[1993]]. gadā |dissolution = [[1994]]. gadā |ideology = uzņēmēju partija |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai''' bija vēlēšanu apvienība, ko izveidoja 1993. gadā, lai startētu atjaunotās [[Latvijas Republika]]s [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == 1993. gada jūnijā notikušajās [[5. Saeima]]s vēlēšanās apvienība saņēma 12,01% balsu un ieguva 13 deputātu mandātus, kļūstot par trešo lielāko frakciju parlamentā.<ref>[https://web.archive.org/web/20210709183256/https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 5. SAEIMAS VĒLĒŠANU REZULTĀTI. DEPUTĀTU VIETU SADALĪJUMS]</ref> {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1993 | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 12,01 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#00000}} |- |} === Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Deputāts !Darbības laiks !Amats |- |align="left"|[[Andris Ameriks]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Vilnis Edvīns Bresis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Igors Bukovskis]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Irēna Folkmane]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Juris Janeks]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ernests Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ēriks Kaža]] |06.07.1993. - 03.05.1995. | |- |align="left"|[[Edvīns Kide]] |08.07.1993. - 25.05.1994. |priekšsēdētājs |- |align="left"|[[Ludmila Kuprijanova]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Lucāns]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Leonards Stašs]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jevģenijs Zaščerinskis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |} == Sadalīšanās == 1994. gada pavasarī [[5. Saeima]]s frakcija "Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai" sadalījās. [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] vadībā izveidojās [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), bet [[Edvīns Kide|Edvīna Kides]] vadībā izveidojās "[[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] hv7e083s3buv8juzhtld9ebzz2f3dp5 4541698 4541693 2026-10-30T15:02:01Z Pirags 3757 /* Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) */ 4541698 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |leader = [[Edvīns Kide]] |foundation = [[1993]]. gadā |dissolution = [[1994]]. gadā |ideology = uzņēmēju partija |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai''' bija vēlēšanu apvienība, ko izveidoja 1993. gadā, lai startētu atjaunotās [[Latvijas Republika]]s [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == 1993. gada jūnijā notikušajās [[5. Saeima]]s vēlēšanās apvienība saņēma 12,01% balsu un ieguva 13 deputātu mandātus, kļūstot par trešo lielāko frakciju parlamentā.<ref>[https://web.archive.org/web/20210709183256/https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 5. SAEIMAS VĒLĒŠANU REZULTĀTI. DEPUTĀTU VIETU SADALĪJUMS]</ref> {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1993 | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 12,01 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#00000}} |- |} === Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Deputāts !Darbības laiks !Amats |- |align="left"|[[Andris Ameriks]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Vilnis Edvīns Bresis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Igors Bukovskis]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Irēna Folkmane]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Juris Janeks]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ernests Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ēriks Kaža]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Edvīns Kide]] |08.07.1993. - 25.05.1994. |priekšsēdētājs |- |align="left"|[[Ludmila Kuprijanova]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Lucāns]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Leonards Stašs]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jevģenijs Zaščerinskis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |} == Sadalīšanās == 1994. gada pavasarī [[5. Saeima]]s frakcija "Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai" sadalījās. [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] vadībā izveidojās [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), bet [[Edvīns Kide|Edvīna Kides]] vadībā izveidojās "[[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] l1rqsgw4whpm7lswu0ygrd0qkrs7qhc 4541709 4541698 2026-10-30T15:09:58Z Pirags 3757 4541709 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |leader = [[Edvīns Kide]] |foundation = [[1993]]. gadā |dissolution = [[1994]]. gadā |ideology = uzņēmēju partija |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai''' bija vēlēšanu apvienība, ko izveidoja 1993. gadā, lai startētu atjaunotās [[Latvijas Republika]]s [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]]. Tās sastāvā ietilpa arī [[Latvijas Jaunatnes progresa savienība]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == 1993. gada jūnijā notikušajās [[5. Saeima]]s vēlēšanās apvienība saņēma 12,01% balsu un ieguva 13 deputātu mandātus, kļūstot par trešo lielāko frakciju parlamentā.<ref>[https://web.archive.org/web/20210709183256/https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 5. SAEIMAS VĒLĒŠANU REZULTĀTI. DEPUTĀTU VIETU SADALĪJUMS]</ref> {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1993 | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 12,01 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#00000}} |- |} === Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Deputāts !Darbības laiks !Amats |- |align="left"|[[Andris Ameriks]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Vilnis Edvīns Bresis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Igors Bukovskis]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Irēna Folkmane]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Juris Janeks]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ernests Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ēriks Kaža]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Edvīns Kide]] |08.07.1993. - 25.05.1994. |priekšsēdētājs |- |align="left"|[[Ludmila Kuprijanova]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Lucāns]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Leonards Stašs]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jevģenijs Zaščerinskis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |} == Sadalīšanās == 1994. gada pavasarī [[5. Saeima]]s frakcija "Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai" sadalījās. [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] vadībā izveidojās [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), bet [[Edvīns Kide|Edvīna Kides]] vadībā izveidojās "[[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] 5hjb25qwc0q6w4fzhfy122wd3j4kwbr 4541712 4541709 2026-10-30T15:18:36Z Pirags 3757 4541712 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |leader = [[Edvīns Kide]] |foundation = [[1993]]. gadā |dissolution = [[1994]]. gadā |ideology = uzņēmēju partija |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai''' bija vēlēšanu apvienība, ko izveidoja 1993. gadā, lai startētu atjaunotās [[Latvijas Republika]]s [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]]. Tās sastāvā ietilpa arī [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|Latvijas Jaunatnes progresa savienība]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == 1993. gada jūnijā notikušajās [[5. Saeima]]s vēlēšanās apvienība saņēma 12,01% balsu un ieguva 13 deputātu mandātus, kļūstot par trešo lielāko frakciju parlamentā.<ref>[https://web.archive.org/web/20210709183256/https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 5. SAEIMAS VĒLĒŠANU REZULTĀTI. DEPUTĀTU VIETU SADALĪJUMS]</ref> {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1993 | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 12,01 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#00000}} |- |} === Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Deputāts !Darbības laiks !Amats |- |align="left"|[[Andris Ameriks]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Vilnis Edvīns Bresis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Igors Bukovskis]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Irēna Folkmane]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Juris Janeks]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ernests Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ēriks Kaža]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Edvīns Kide]] |08.07.1993. - 25.05.1994. |priekšsēdētājs |- |align="left"|[[Ludmila Kuprijanova]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Lucāns]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Leonards Stašs]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jevģenijs Zaščerinskis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |} == Sadalīšanās == 1994. gada pavasarī [[5. Saeima]]s frakcija "Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai" sadalījās. [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] vadībā izveidojās [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), bet [[Edvīns Kide|Edvīna Kides]] vadībā izveidojās "[[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] pl5axbp6q6y1u2o1czthpo3zcv1eq2z 4541878 4541712 2026-10-30T20:38:09Z Pirags 3757 /* Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) */ 4541878 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |leader = [[Edvīns Kide]] |foundation = [[1993]]. gadā |dissolution = [[1994]]. gadā |ideology = uzņēmēju partija |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai''' bija vēlēšanu apvienība, ko izveidoja 1993. gadā, lai startētu atjaunotās [[Latvijas Republika]]s [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]]. Tās sastāvā ietilpa arī [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|Latvijas Jaunatnes progresa savienība]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == 1993. gada jūnijā notikušajās [[5. Saeima]]s vēlēšanās apvienība saņēma 12,01% balsu un ieguva 13 deputātu mandātus, kļūstot par trešo lielāko frakciju parlamentā.<ref>[https://web.archive.org/web/20210709183256/https://www.vestnesis.lv/url/2461?arhive=1 5. SAEIMAS VĒLĒŠANU REZULTĀTI. DEPUTĀTU VIETU SADALĪJUMS]</ref> {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1993 | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 12,01 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#00000}} |- |} === Saeimas deputāti (06.07.1993. - 25.05.1994) === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Deputāts !Darbības laiks !Amats |- |align="left"|[[Andris Ameriks]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Vilnis Edvīns Bresis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Igors Bukovskis]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Irēna Folkmane]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Juris Janeks]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Ernests Jurkāns]] |06.07.1993. - 25.05.1994 | |- |align="left"|[[Ēriks Kaža]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Edvīns Kide]] |08.07.1993. - 25.05.1994. |priekšsēdētājs |- |align="left"|[[Ludmila Kuprijanova]] |06.07.1993. - 24.03.1994. | |- |align="left"|[[Jānis Lucāns]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Leonards Stašs]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |- |align="left"|[[Jevģenijs Zaščerinskis]] |06.07.1993. - 25.05.1994. | |} == Sadalīšanās == 1994. gada pavasarī [[5. Saeima]]s frakcija "Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai" sadalījās. [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] vadībā izveidojās [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), bet [[Edvīns Kide|Edvīna Kides]] vadībā izveidojās "[[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] mmovt3ac65pnggszvappuxibq4nsz9w 0 642383 4541683 2026-10-30T14:48:44Z Tāāārpiņš 114786 Jauna lapa: '''Andrejs Alksnis''' (dzimis {{dat|1928|7|15}} [[Valmiera|Valmierā]], miris {{dat|2017|3|11}})<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> bija latviešu [[Astrofizika|astrofiziķis]], fiz.-mat. zinātņu kandidāts (1961),<ref name="LME">{{LME|1|52}}</ref> [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] goda doktors astronomijā (1999).<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.lu.lv/notikumi-1/diena/notikums/e/dzimis-andrejs-alksnis-20270715/|title=Dzimis Andrejs A... 4541683 wikitext text/x-wiki '''Andrejs Alksnis''' (dzimis {{dat|1928|7|15}} [[Valmiera|Valmierā]], miris {{dat|2017|3|11}})<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> bija latviešu [[Astrofizika|astrofiziķis]], fiz.-mat. zinātņu kandidāts (1961),<ref name="LME">{{LME|1|52}}</ref> [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] goda doktors astronomijā (1999).<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.lu.lv/notikumi-1/diena/notikums/e/dzimis-andrejs-alksnis-20270715/|title=Dzimis Andrejs Alksnis|website=www.muzejs.lu.lv|access-date=2026-10-30|language=lv}}</ref> == Izglītība == Mācījies [[Valmieras Valsts ģimnāzija|Valmieras ģimnāzijā]] (1943-1947), kur spēlējis arī basketbolu skolas komandā un klarneti orķestrī,<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> pēc tam studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LVU FMF]] [[Astronomija|astronomijas]] specialitātē, 1952. gadā studijas pabeidza jau [[Maskavas Valsts universitāte]]s Mehānikas un matemātikas fakultātē.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu ieguva par disertāciju “Zvaigžņlielumu, krāsu indeksu un spektra klašu noteikšana vājām zvaigznēm un starpzvaigžņu absorbcijas pētīšana Cefeja apgabalā”.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Darbs == Kopš 1953. gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] zinātniskais līdzstrādnieks.<ref name="LME" /> Pētījis starpzvaigžņu absorbciju un zvaigžņu sadalījumu [[Cefejs (zvaigznājs)|Cefeja]] zvaigznāja virzienā,<ref>Распределение звезд в области созвездия Цефея. ''Тр. Астрофиз. лаборатории АН ЛССР.'' 1961, 8</ref><ref>''Zvaigznes un miglāji.'' Rīga, 1961</ref> oglekļa un infrasarkano zvaigžņu fotometriskās īpašības. Kopā ar Maskavas astronomi Aleksandru Žarovu<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alksnis|first=Andrejs|last2=Zharova|first2=A.|date=2000-05-31|title=PT Andromedae: the Recent Outburst and Earlier Ones|url=https://www.researchgate.net/publication/234413697_PT_Andromedae_the_Recent_Outburst_and_Earlier_Ones|journal=Information Bulletin on Variable Stars|volume=4909|pages=1}}</ref> atklājis 54 [[Nova|novas]] [[Andromedas galaktika|Andromedas galaktikā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Alkšņa pirmā un vienīgā darba vieta bija ZA Astronomijas sektors un tā vēlākās variācijas – Astrofizikas laboratorija, Radioastrofizikas observatorija un [[Latvijas Universitātes Astronomijas institūts|LU Astronomijas institūts]], kur viņš strādāja dažādos amatos no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz vadošajam pētniekam.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Sarakstījis grāmatu "Zvaigznes un miglāji" (1961) un vairāk nekā 240 publikācijas, līdzautors trijās [[Monogrāfija|monogrāfijās]] ("Properties of carbon stars of the galaxy" 1983, "Carbon stars in a field in Cygnus" 1988, "General Catalog of Galactic Carbon Stars by C. B. Stephenson" 2001).<ref name="Tīmekļa vietne-2" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alksnis|first=Andrejs|last2=Balklavs|first2=A.|last3=Dzervitis|first3=U.|last4=Eglitis|first4=Ilgmars|last5=Paupers|first5=O.|last6=Pundure|first6=I.|date=2001-04-30|title=General Catalog of galactic Carbon stars, 3d Ed. (Alksnis+ 2001)|url=https://www.researchgate.net/publication/234174613_General_Catalog_of_galactic_Carbon_stars_3d_Ed_Alksnis_2001|journal=VizieR Online Data Catalog|volume=3227}}</ref> Žurnāla “[[Zvaigžņotā Debess]]” redakcijas kolēģijas loceklis kopš izdevuma dibināšanas (1958 - 2017). Kopš 2002. gada bija zinātniskā žurnāla „Baltic Astronomy” redakcijas kolēģijas loceklis. Latvijas Astronomijas biedrības dibinātājbiedrs (1947).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] biedrs.<ref>[https://www.iau.org/Iau/Shared_Content/Contacts/ContactLayouts/Obituary.aspx?ID=31478 IAU. IAU Past-Affiliations]</ref> == Apbalvojumi == A. Alksnim piešķirtas LPSR ZA Prezidija prēmijas (1978 un 1986), PSRS ZA Zinātniskās padomes medaļa (1987), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) M. Keldiša prēmija (1990), Latvijas Astronomijas biedrības J. Ikaunieka medaļa (2002), LZA Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā (2008).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Alkšņa vārdā nosaukts 2017. gadā atklātais [[asteroīds]] "(658787) Alksnis = 2017 UM95".<ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/success-the-asteroid-discovered-in-2017-is-named-in-honor-of-the-latvian-astronomer/|title=SUCCESS: The asteroid, discovered in 2017, is named in honor of the Latvian astronomer|website=LATVIAN TECHNOLOGY IN SPACE|access-date=2026-10-30}}</ref> Asteroīdu atklāja viņa ilgstoši vadītajā [[Baldones observatorija|Baldones Astrofizikas observatorijā]] dažus mēnešus pēc viņa nāves.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Astrofiziķi]] e2emdq1sjkolicc6ltba3aw8az4ntwv 4541687 4541683 2026-10-30T14:52:06Z Tāāārpiņš 114786 4541687 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Andrejs Alksnis - LU publicity photo.png|thumb|Andrejs Alksnis]] '''Andrejs Alksnis''' (dzimis {{dat|1928|7|15}} [[Valmiera|Valmierā]], miris {{dat|2017|3|11}})<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> bija latviešu [[Astrofizika|astrofiziķis]], fiz.-mat. zinātņu kandidāts (1961),<ref name="LME">{{LME|1|52}}</ref> [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] goda doktors astronomijā (1999).<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.lu.lv/notikumi-1/diena/notikums/e/dzimis-andrejs-alksnis-20270715/|title=Dzimis Andrejs Alksnis|website=www.muzejs.lu.lv|access-date=2026-10-30|language=lv}}</ref> == Izglītība == Mācījies [[Valmieras Valsts ģimnāzija|Valmieras ģimnāzijā]] (1943-1947), kur spēlējis arī basketbolu skolas komandā un klarneti orķestrī,<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> pēc tam studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LVU FMF]] [[Astronomija|astronomijas]] specialitātē, 1952. gadā studijas pabeidza jau [[Maskavas Valsts universitāte]]s Mehānikas un matemātikas fakultātē.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu ieguva par disertāciju “Zvaigžņlielumu, krāsu indeksu un spektra klašu noteikšana vājām zvaigznēm un starpzvaigžņu absorbcijas pētīšana Cefeja apgabalā”.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Darbs == Kopš 1953. gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] zinātniskais līdzstrādnieks.<ref name="LME" /> Pētījis starpzvaigžņu absorbciju un zvaigžņu sadalījumu [[Cefejs (zvaigznājs)|Cefeja]] zvaigznāja virzienā,<ref>Распределение звезд в области созвездия Цефея. ''Тр. Астрофиз. лаборатории АН ЛССР.'' 1961, 8</ref><ref>''Zvaigznes un miglāji.'' Rīga, 1961</ref> oglekļa un infrasarkano zvaigžņu fotometriskās īpašības. Kopā ar Maskavas astronomi Aleksandru Žarovu<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alksnis|first=Andrejs|last2=Zharova|first2=A.|date=2000-05-31|title=PT Andromedae: the Recent Outburst and Earlier Ones|url=https://www.researchgate.net/publication/234413697_PT_Andromedae_the_Recent_Outburst_and_Earlier_Ones|journal=Information Bulletin on Variable Stars|volume=4909|pages=1}}</ref> atklājis 54 [[Nova|novas]] [[Andromedas galaktika|Andromedas galaktikā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Alkšņa pirmā un vienīgā darba vieta bija ZA Astronomijas sektors un tā vēlākās variācijas – Astrofizikas laboratorija, Radioastrofizikas observatorija un [[Latvijas Universitātes Astronomijas institūts|LU Astronomijas institūts]], kur viņš strādāja dažādos amatos no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz vadošajam pētniekam.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Sarakstījis grāmatu "Zvaigznes un miglāji" (1961) un vairāk nekā 240 publikācijas, līdzautors trijās [[Monogrāfija|monogrāfijās]] ("Properties of carbon stars of the galaxy" 1983, "Carbon stars in a field in Cygnus" 1988, "General Catalog of Galactic Carbon Stars by C. B. Stephenson" 2001).<ref name="Tīmekļa vietne-2" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alksnis|first=Andrejs|last2=Balklavs|first2=A.|last3=Dzervitis|first3=U.|last4=Eglitis|first4=Ilgmars|last5=Paupers|first5=O.|last6=Pundure|first6=I.|date=2001-04-30|title=General Catalog of galactic Carbon stars, 3d Ed. (Alksnis+ 2001)|url=https://www.researchgate.net/publication/234174613_General_Catalog_of_galactic_Carbon_stars_3d_Ed_Alksnis_2001|journal=VizieR Online Data Catalog|volume=3227}}</ref> Žurnāla “[[Zvaigžņotā Debess]]” redakcijas kolēģijas loceklis kopš izdevuma dibināšanas (1958 - 2017). Kopš 2002. gada bija zinātniskā žurnāla „Baltic Astronomy” redakcijas kolēģijas loceklis. Latvijas Astronomijas biedrības dibinātājbiedrs (1947).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] biedrs.<ref>[https://www.iau.org/Iau/Shared_Content/Contacts/ContactLayouts/Obituary.aspx?ID=31478 IAU. IAU Past-Affiliations]</ref> == Apbalvojumi == A. Alksnim piešķirtas LPSR ZA Prezidija prēmijas (1978 un 1986), PSRS ZA Zinātniskās padomes medaļa (1987), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) M. Keldiša prēmija (1990), Latvijas Astronomijas biedrības J. Ikaunieka medaļa (2002), LZA Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā (2008).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Alkšņa vārdā nosaukts 2017. gadā atklātais [[asteroīds]] "(658787) Alksnis = 2017 UM95".<ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/success-the-asteroid-discovered-in-2017-is-named-in-honor-of-the-latvian-astronomer/|title=SUCCESS: The asteroid, discovered in 2017, is named in honor of the Latvian astronomer|website=LATVIAN TECHNOLOGY IN SPACE|access-date=2026-10-30}}</ref> Asteroīdu atklāja viņa ilgstoši vadītajā [[Baldones observatorija|Baldones Astrofizikas observatorijā]] dažus mēnešus pēc viņa nāves.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Astrofiziķi]] ahw4pe11stwuokk4vi6j3i9qyc18xf5 4541690 4541687 2026-10-30T14:55:04Z Egilus 27634 4541690 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Andrejs Alksnis - LU publicity photo.png|thumb|Andrejs Alksnis]] '''Andrejs Alksnis''' (dzimis {{dat|1928|7|15}} [[Valmiera|Valmierā]], miris {{dat|2017|3|11}})<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> bija latviešu [[Astrofizika|astrofiziķis]], fiz.-mat. zinātņu kandidāts (1961),<ref name="LME">{{LME|1|52}}</ref> [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] goda doktors astronomijā (1999).<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.lu.lv/notikumi-1/diena/notikums/e/dzimis-andrejs-alksnis-20270715/|title=Dzimis Andrejs Alksnis|website=www.muzejs.lu.lv|access-date=2026-10-30|language=lv}}</ref> == Izglītība == Mācījies [[Valmieras Valsts ģimnāzija|Valmieras ģimnāzijā]] (1943-1947), kur spēlējis arī basketbolu skolas komandā un klarneti orķestrī,<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> pēc tam studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LVU FMF]] [[Astronomija|astronomijas]] specialitātē, 1952. gadā studijas pabeidza jau [[Maskavas Valsts universitāte]]s Mehānikas un matemātikas fakultātē.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu ieguva par disertāciju “Zvaigžņlielumu, krāsu indeksu un spektra klašu noteikšana vājām zvaigznēm un starpzvaigžņu absorbcijas pētīšana Cefeja apgabalā”.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Darbs == Kopš 1953. gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] zinātniskais līdzstrādnieks.<ref name="LME" /> Pētījis starpzvaigžņu absorbciju un zvaigžņu sadalījumu [[Cefejs (zvaigznājs)|Cefeja]] zvaigznāja virzienā,<ref>Распределение звезд в области созвездия Цефея. ''Тр. Астрофиз. лаборатории АН ЛССР.'' 1961, 8</ref><ref>''Zvaigznes un miglāji.'' Rīga, 1961</ref> oglekļa un infrasarkano zvaigžņu fotometriskās īpašības. Kopā ar Maskavas astronomi Aleksandru Žarovu<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alksnis|first=Andrejs|last2=Zharova|first2=A.|date=2000-05-31|title=PT Andromedae: the Recent Outburst and Earlier Ones|url=https://www.researchgate.net/publication/234413697_PT_Andromedae_the_Recent_Outburst_and_Earlier_Ones|journal=Information Bulletin on Variable Stars|volume=4909|pages=1}}</ref> atklājis 54 [[Nova|novas]] [[Andromedas galaktika|Andromedas galaktikā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Alkšņa pirmā un vienīgā darba vieta bija ZA Astronomijas sektors un tā vēlākās variācijas – Astrofizikas laboratorija, Radioastrofizikas observatorija un [[Latvijas Universitātes Astronomijas institūts|LU Astronomijas institūts]], kur viņš strādāja dažādos amatos no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz vadošajam pētniekam.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Sarakstījis grāmatu "Zvaigznes un miglāji" (1961) un vairāk nekā 240 publikācijas, līdzautors trijās [[Monogrāfija|monogrāfijās]] ("Properties of carbon stars of the galaxy" 1983, "Carbon stars in a field in Cygnus" 1988, "General Catalog of Galactic Carbon Stars by C. B. Stephenson" 2001).<ref name="Tīmekļa vietne-2" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alksnis|first=Andrejs|last2=Balklavs|first2=A.|last3=Dzervitis|first3=U.|last4=Eglitis|first4=Ilgmars|last5=Paupers|first5=O.|last6=Pundure|first6=I.|date=2001-04-30|title=General Catalog of galactic Carbon stars, 3d Ed. (Alksnis+ 2001)|url=https://www.researchgate.net/publication/234174613_General_Catalog_of_galactic_Carbon_stars_3d_Ed_Alksnis_2001|journal=VizieR Online Data Catalog|volume=3227}}</ref> Žurnāla “[[Zvaigžņotā Debess]]” redakcijas kolēģijas loceklis kopš izdevuma dibināšanas (1958 - 2017). Kopš 2002. gada bija zinātniskā žurnāla „Baltic Astronomy” redakcijas kolēģijas loceklis. Latvijas Astronomijas biedrības dibinātājbiedrs (1947).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] biedrs.<ref>[https://www.iau.org/Iau/Shared_Content/Contacts/ContactLayouts/Obituary.aspx?ID=31478 IAU. IAU Past-Affiliations]</ref> == Apbalvojumi == A. Alksnim piešķirtas LPSR ZA Prezidija prēmijas (1978 un 1986), PSRS ZA Zinātniskās padomes medaļa (1987), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) M. Keldiša prēmija (1990), Latvijas Astronomijas biedrības J. Ikaunieka medaļa (2002), LZA Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā (2008).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Alkšņa vārdā nosaukts 2017. gadā atklātais [[asteroīds]] "(658787) Alksnis = 2017 UM95".<ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/success-the-asteroid-discovered-in-2017-is-named-in-honor-of-the-latvian-astronomer/|title=SUCCESS: The asteroid, discovered in 2017, is named in honor of the Latvian astronomer|website=LATVIAN TECHNOLOGY IN SPACE|access-date=2026-10-30}}</ref> Asteroīdu atklāja viņa ilgstoši vadītajā [[Baldones observatorija|Baldones Astrofizikas observatorijā]] dažus mēnešus pēc viņa nāves.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Astrofiziķi]] [[Kategorija:Latviešu zinātnieki]] r56yph1id68desmtm12tf8gyydbsf29 4541750 4541690 2026-10-30T16:03:16Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4541750 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Andrejs Alksnis - LU publicity photo.png|thumb|Andrejs Alksnis]] '''Andrejs Alksnis''' (dzimis {{dat|1928|7|15}} [[Valmiera|Valmierā]], miris {{dat|2017|3|11}})<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> bija latviešu [[Astrofizika|astrofiziķis]], fizizikas-matemātikas zinātņu kandidāts (1961),<ref name="LME">{{LME|1|52}}</ref> [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] goda doktors astronomijā (1999).<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.lu.lv/notikumi-1/diena/notikums/e/dzimis-andrejs-alksnis-20270715/|title=Dzimis Andrejs Alksnis|website=www.muzejs.lu.lv|access-date=2026-10-30|language=lv}}</ref> == Izglītība == Mācījies [[Valmieras Valsts ģimnāzija|Valmieras ģimnāzijā]] (1943—1947), kur spēlējis arī basketbolu skolas komandā un klarneti orķestrī,<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> pēc tam studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LVU FMF]] [[astronomija]]s specialitātē, 1952. gadā studijas pabeidza jau [[Maskavas Valsts universitāte]]s Mehānikas un matemātikas fakultātē.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu ieguva par disertāciju “Zvaigžņlielumu, krāsu indeksu un spektra klašu noteikšana vājām zvaigznēm un starpzvaigžņu absorbcijas pētīšana Cefeja apgabalā”.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Darbs == Kopš 1953. gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] zinātniskais līdzstrādnieks.<ref name="LME" /> Pētījis starpzvaigžņu absorbciju un zvaigžņu sadalījumu [[Cefejs (zvaigznājs)|Cefeja]] zvaigznāja virzienā,<ref>Распределение звезд в области созвездия Цефея. ''Тр. Астрофиз. лаборатории АН ЛССР.'' 1961, 8</ref><ref>''Zvaigznes un miglāji.'' Rīga, 1961</ref> oglekļa un infrasarkano zvaigžņu fotometriskās īpašības. Kopā ar Maskavas astronomi Aleksandru Žarovu<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alksnis|first=Andrejs|last2=Zharova|first2=A.|date=2000-05-31|title=PT Andromedae: the Recent Outburst and Earlier Ones|url=https://www.researchgate.net/publication/234413697_PT_Andromedae_the_Recent_Outburst_and_Earlier_Ones|journal=Information Bulletin on Variable Stars|volume=4909|pages=1}}</ref> atklājis 54 [[nova]]s [[Andromedas galaktika|Andromedas galaktikā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Alkšņa pirmā un vienīgā darba vieta bija ZA Astronomijas sektors un tā vēlākās variācijas — Astrofizikas laboratorija, Radioastrofizikas observatorija un [[Latvijas Universitātes Astronomijas institūts|LU Astronomijas institūts]], kur viņš strādāja dažādos amatos no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz vadošajam pētniekam.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Sarakstījis grāmatu "Zvaigznes un miglāji" (1961) un vairāk nekā 240 publikācijas, līdzautors trijās [[Monogrāfija|monogrāfijās]] (''Properties of carbon stars of the galaxy'' 1983, ''Carbon stars in a field in Cygnus'' 1988, ''General Catalog of Galactic Carbon Stars by C. B. Stephenson'' 2001).<ref name="Tīmekļa vietne-2" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alksnis|first=Andrejs|last2=Balklavs|first2=A.|last3=Dzervitis|first3=U.|last4=Eglitis|first4=Ilgmars|last5=Paupers|first5=O.|last6=Pundure|first6=I.|date=2001-04-30|title=General Catalog of galactic Carbon stars, 3d Ed. (Alksnis+ 2001)|url=https://www.researchgate.net/publication/234174613_General_Catalog_of_galactic_Carbon_stars_3d_Ed_Alksnis_2001|journal=VizieR Online Data Catalog|volume=3227}}</ref> Žurnāla “[[Zvaigžņotā Debess]]” redakcijas kolēģijas loceklis kopš izdevuma dibināšanas (1958—2017). Kopš 2002. gada bija zinātniskā žurnāla ''Baltic Astronomy'' redakcijas kolēģijas loceklis. Latvijas Astronomijas biedrības dibinātājbiedrs (1947).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] biedrs.<ref>[https://www.iau.org/Iau/Shared_Content/Contacts/ContactLayouts/Obituary.aspx?ID=31478 IAU. IAU Past-Affiliations]</ref> == Apbalvojumi == A. Alksnim piešķirtas LPSR ZA Prezidija prēmijas (1978 un 1986), PSRS ZA Zinātniskās padomes medaļa (1987), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) M. Keldiša prēmija (1990), Latvijas Astronomijas biedrības J. Ikaunieka medaļa (2002), LZA Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā (2008).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Alkšņa vārdā nosaukts 2017. gadā atklātais [[asteroīds]] "(658787) Alksnis = 2017 UM95".<ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/success-the-asteroid-discovered-in-2017-is-named-in-honor-of-the-latvian-astronomer/|title=SUCCESS: The asteroid, discovered in 2017, is named in honor of the Latvian astronomer|website=LATVIAN TECHNOLOGY IN SPACE|access-date=2026-10-30}}</ref> Asteroīdu atklāja viņa ilgstoši vadītajā [[Baldones observatorija|Baldones Astrofizikas observatorijā]] dažus mēnešus pēc viņa nāves.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Astrofiziķi]] [[Kategorija:Latviešu zinātnieki]] p3m7tjbnb5pwnqra4271sl2k5e2kzim 6 642384 4541685 2026-10-30T14:51:03Z Tāāārpiņš 114786 No [https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/success-the-asteroid-discovered-in-2017-is-named-in-honor-of-the-latvian-astronomer/ šejienes]. Cilvēks ir miris un brīvu attēlu jau vairs neuzņemt. 4541685 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/success-the-asteroid-discovered-in-2017-is-named-in-honor-of-the-latvian-astronomer/ šejienes]. Cilvēks ir miris un brīvu attēlu jau vairs neuzņemt. == Licence == {{Copyr}} 1e1jjdr57v1ggxezdb44vllf94q43a6 3 642385 4541697 2026-10-30T15:00:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4541697 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Mazscinitis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 17.00 (EET) n1agu2jm5oe6d0k3bdqldumm9fffj0z 0 642386 4541739 2026-10-30T15:50:54Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Harijs Hilmens]] 4541739 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Harijs Hilmens]] kwy3c4r3bwdlubfgl4qz8q5bupti9t2 0 642387 4541741 2026-10-30T15:51:33Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Harijs Hilmens]] 4541741 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Harijs Hilmens]] kwy3c4r3bwdlubfgl4qz8q5bupti9t2 0 642388 4541742 2026-10-30T15:52:22Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džordžs Podžs]] 4541742 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Podžs]] 7c6afkpd9193jv0vn9vax65ors36hpp 0 642389 4541743 2026-10-30T15:52:37Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džordžs Podžs]] 4541743 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Podžs]] 7c6afkpd9193jv0vn9vax65ors36hpp 0 642390 4541752 2026-10-30T16:08:24Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kāns Ajhans]] 4541752 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kāns Ajhans]] cbbhd6flxlcxw3dvsmc7wq1dijpbllq 3 642391 4541760 2026-10-30T16:17:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4541760 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=KinoRedaktors}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 18.17 (EET) sh5jhpgx1dpnz26cvnwe49y3ujc6ziq 0 642392 4541811 2026-10-30T17:48:59Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] 4541811 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] dp5q0j37980mmes8cit6xh5u52mja7u 0 642393 4541812 2026-10-30T17:49:38Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] 4541812 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] dp5q0j37980mmes8cit6xh5u52mja7u 0 642394 4541821 2026-10-30T18:34:34Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Andrejs Kozirevs]] 4541821 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Andrejs Kozirevs]] 4ux8v2kspmbte7mv7y6qf0em62mx7rk 0 642395 4541833 2026-10-30T18:59:28Z Biafra 13794 Jauna lapa: '''Losons''' var būt: * [[Liams Losons]]; * [[Tajs Losons]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 4541833 wikitext text/x-wiki '''Losons''' var būt: * [[Liams Losons]]; * [[Tajs Losons]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 1mtko894dcp686qkqne29jbyk9tapw1 0 642396 4541834 2026-10-30T19:00:12Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Losons]] 4541834 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Losons]] 0j3lry6d44z9h2eh2z1fi580qu5f8kr 0 642397 4541842 2026-10-30T19:15:30Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Krievijas-Amerikas kompānija]] uz [[Krievijas–Amerikas kompānija]] 4541842 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krievijas–Amerikas kompānija]] qa2ek4rbwgaqjjvm2lq9njpcbllifrk 3 642398 4541845 2026-10-30T19:16:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4541845 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Elaibats}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 21.16 (EET) 5tr9rzmsec6gb2e8ufkaymy0h0c3s75 0 642400 4541849 2026-10-30T19:26:32Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Rolins Feitshanss]] 4541849 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rolins Feitshanss]] 1w2cfi619l6c857trx5apkq61jdn8pw 0 642401 4541851 2026-10-30T19:31:38Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Martins Velcels]] 4541851 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Martins Velcels]] nqgq1oo2ofuc3nsphcm21sw5x69c6jn 0 642402 4541855 2026-10-30T19:47:07Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Spānijas karalieni 4541855 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Kastīlijas Huana | vārds_orģ = {{val|es|Juana I de Castilla}} | attēls = Juan de Flandes - Portrait of Joan the Mad - WGA12045.jpg | att_izm = 220px | apraksts = Huanas portrets, ap 1496—1500 | dzimums = S | succession = [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] un [[Leonas Karaliste|Leonas]] karaliene | reign = {{dat|1504|11|26|N}} — {{dat|1555|4|12|N}} | predecessor = [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] | successor = [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]] | reg-type = Līdzvaldnieki | regent = [[Felipe I]] <small>(1506)</small><br>[[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]] <small>(1516—1555)</small> | succession1 = [[Aragonas Karaliste|Aragonas]] un [[Navarras Karaliste|Navarras]] karaliene | reign1 = {{dat|1516|1|23|N}} — {{dat|1555|4|12|N}} | predecessor1 = [[Aragonas Ferdinands II]] | successor1 = [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]] | reg-type1 = Līdzvaldnieks | regent1 = [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]] <small>(1516—1555)</small> | othertitles = [[Astūrijas princis|Astūrijas princese]] <small>(1502—1504)</small> | dzim_dati = {{dat|1479|11|6}} | dzim_vieta = [[Toledo]], [[Kastīlijas kronis]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1555|4|12|1479|11|6}} | mir_vieta = [[Tordesiljasa]], [[Kastīlijas kronis]] | burial_place = Karaliskā kapela, [[Granada]], [[Spānija]] | dinastija = [[Trastamaru dinastija]] | tēvs = [[Aragonas Ferdinands II]] | māte = [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] | dzīvesb = [[Felipe I]] <small>(1496—1506)</small> | bērni = Eleonora, [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis]], Izabella, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands]], Marija un Katrīna | reliģija = [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] }} '''Kastīlijas Huana''' ({{val|es|Juana I de Castilla}}; dzimusi {{dat|1479|11|6}}, mirusi {{dat|1555|4|12}}), pazīstama arī kā '''Huana I''', bija [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] karaliene no 1504. gada un [[Aragonas karaliste|Aragonas]] un [[Navarras karaliste|Navarras]] karaliene no 1516. gada līdz savai nāvei.<ref name="pares-juana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pares.cultura.gob.es/ParesBusquedas20/catalogo/autoridad/46503/imprimir |title=Juana I (1479-1555, reina de Castilla y Aragón) |work=Portal de Archivos Españoles |publisher=Ministerio de Cultura |language=es |access-date=2026-10-30}}</ref> Viņa bija Kastīlijas karalienes [[Izabella I (Kastīlija)|Izabellas I]] un Aragonas karaļa [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] meita un piederēja [[Trastamaru dinastija]]i.<ref name="colecciones-juana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.galeriadelascoleccionesreales.es/monarca/juana-i/2c6acb49-2101-c2d0-78fb-ddbc4889e1d8 |title=Juana I |work=Galería de las Colecciones Reales |publisher=Patrimonio Nacional |language=es |access-date=2026-10-30}}</ref> Viņas laulība ar [[Hābsburgi|Hābsburgu nama]] pārstāvi [[Felipe I|Felipi Skaisto]] un abu dēla [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa]] kāpšana tronī ievadīja Hābsburgu dinastijas valdīšanu [[Spānijas Karaliste|Spānijas monarhijā]].<ref name="enciklopedija-habsburgi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/246965-Habsburgu-dinastija |title=Habsburgu dinastija |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |language=lv |access-date=2026-10-30}}</ref> Vēstures avotos un vēlākajā historiogrāfijā viņa tradicionāli pazīstama ar iesauku '''Huana Trakā''' ({{val|es|Juana la Loca}}). Tomēr Huanas psihiskā stāvokļa raksturs un smagums, kā arī apgalvojumu par viņas nespēju valdīt izmantošana tālaika politiskajā cīņā joprojām ir vēsturnieku diskusiju priekšmets.<ref name="silleras-fernandez-2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/cornell-scholarship-online/book/56557/chapter-abstract/453202068 |title=Madness in the Age of Empire: Juana I, Queen of Castile |author=Nuria Silleras-Fernandez |work=The Politics of Emotion: Love, Grief, and Madness in Medieval and Early Modern Iberia |publisher=Cornell University Press |date=2024-02-15 |pages=255–297 |language=en |doi=10.7591/cornell/9781501773860.003.0009 |access-date=2026-10-30}}</ref> 1496. gadā Huana apprecējās ar Austrijas erchercogu [[Felipe I|Filipu Skaisto]]. Viņiem piedzima seši bērni, tostarp nākamais [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]], kurš Spānijas monarhijā valdīja kā Kārlis I.<ref name="colecciones-juana"/> Pēc mātes Izabellas I nāves 1504. gadā Huana mantoja Kastīlijas troni. Tomēr pēc Filipa nāves 1506. gadā Kastīlijas pārvaldi pārņēma viņas tēvs Ferdinands, bet pēc Ferdinanda nāves 1516. gadā Huana mantoja arī Aragonas un Navarras troņus un par viņas līdzvaldnieku kļuva dēls Kārlis.<ref name="rah-juana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://historia-hispanica.rah.es/biografias/24922-juana-i |title=Juana I. La Loca |author=Manuel Fernández Álvarez |work=Historia Hispánica |publisher=Real Academia de la Historia |language=es |access-date=2026-10-30}}</ref> Huana saglabāja karalienes titulus līdz nāvei, taču kopš 1506. gada faktisku politisko varu vairs neīstenoja.<ref name="pares-juana"/> 1509. gadā pēc Ferdinanda II rīkojuma Huana tika ieslodzīta [[Tordesiljasa]]s karaļa pilī, kur pavadīja atlikušos 46 dzīves gadus.<ref name="pares-juana"/> Pēc Ferdinanda nāves viņas izolāciju turpināja dēls Kārlis, kas valdīja kopā ar māti tikai nomināli un pats īstenoja valdnieka pilnvaras.<ref name="colecciones-juana"/> Huanas ilgstošā atstādināšana no varas tiek skaidrota gan ar bažām par viņas psihisko stāvokli, gan ar Filipa, Ferdinanda un Kārļa politiskajām interesēm; tādēļ iesauka “Trakā” nav uzskatāma par neapstrīdamu vēsturisku medicīnisku diagnozi.<ref name="silleras-fernandez-2024"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Spānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1479. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1555. gadā mirušie]] [[Kategorija:Trastamaru dinastija]] [[Kategorija:Spānijas monarhi]] [[Kategorija:Karalienes]] 23pkwx7bs955y8ko9f39jpwza7qq5uw 4541871 4541855 2026-10-30T19:55:23Z Treisijs 347 4541871 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Kastīlijas Huana | vārds_orģ = {{val|es|Juana I de Castilla}} | attēls = Juan de Flandes - Portrait of Joan the Mad - WGA12045.jpg | att_izm = 220px | apraksts = Huanas portrets, ap 1496—1500 | dzimums = S | succession = [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] un [[Leonas Karaliste|Leonas]] karaliene | reign = {{dat|1504|11|26|N}} — {{dat|1555|4|12|N}} | predecessor = [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] | successor = [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]] | reg-type = Līdzvaldnieki | regent = [[Felipe I]] <small>(1506)</small><br>[[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]] <small>(1516—1555)</small> | succession1 = [[Aragonas Karaliste|Aragonas]] un [[Navarras Karaliste|Navarras]] karaliene | reign1 = {{dat|1516|1|23|N}} — {{dat|1555|4|12|N}} | predecessor1 = [[Aragonas Ferdinands II]] | successor1 = [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]] | reg-type1 = Līdzvaldnieks | regent1 = [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]] <small>(1516—1555)</small> | othertitles = [[Astūrijas princis|Astūrijas princese]] <small>(1502—1504)</small> | dzim_dati = {{dat|1479|11|6}} | dzim_vieta = [[Toledo]], [[Kastīlijas kronis]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1555|4|12|1479|11|6}} | mir_vieta = [[Tordesiljasa]], [[Kastīlijas kronis]] | burial_place = Karaliskā kapela, [[Granada]], [[Spānija]] | dinastija = [[Trastamaru dinastija]] | tēvs = [[Aragonas Ferdinands II]] | māte = [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] | dzīvesb = [[Felipe I]] <small>(1496—1506)</small> | bērni = Eleonora, [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis]], Izabella, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands]], Marija un Katrīna | reliģija = [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] }} '''Kastīlijas Huana''' ({{val|es|Juana I de Castilla}}; dzimusi {{dat|1479|11|6}}, mirusi {{dat|1555|4|12}}), pazīstama arī kā '''Huana I''', bija [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] karaliene no 1504. gada un [[Aragonas karaliste|Aragonas]] un [[Navarras karaliste|Navarras]] karaliene no 1516. gada līdz savai nāvei.<ref name="pares-juana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pares.cultura.gob.es/ParesBusquedas20/catalogo/autoridad/46503/imprimir |title=Juana I (1479-1555, reina de Castilla y Aragón) |work=Portal de Archivos Españoles |publisher=Ministerio de Cultura |language=es |access-date=2026-10-30}}</ref> Viņa bija Kastīlijas karalienes [[Izabella I (Kastīlija)|Izabellas I]] un Aragonas karaļa [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] meita un piederēja [[Trastamaru dinastija]]i.<ref name="colecciones-juana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.galeriadelascoleccionesreales.es/monarca/juana-i/2c6acb49-2101-c2d0-78fb-ddbc4889e1d8 |title=Juana I |work=Galería de las Colecciones Reales |publisher=Patrimonio Nacional |language=es |access-date=2026-10-30}}</ref> Viņas laulība ar [[Hābsburgi|Hābsburgu nama]] pārstāvi [[Felipe I|Felipi Skaisto]] un abu dēla [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa]] kāpšana tronī ievadīja Hābsburgu dinastijas valdīšanu [[Spānijas Karaliste|Spānijas monarhijā]].<ref name="enciklopedija-habsburgi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/246965-Habsburgu-dinastija |title=Habsburgu dinastija |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |language=lv |access-date=2026-10-30}}</ref> Vēstures avotos un vēlākajā historiogrāfijā viņa tradicionāli pazīstama ar iesauku '''Huana Trakā''' ({{val|es|Juana la Loca}}). Tomēr Huanas psihiskā stāvokļa raksturs un smagums, kā arī apgalvojumu par viņas nespēju valdīt izmantošana tālaika politiskajā cīņā joprojām ir vēsturnieku diskusiju priekšmets.<ref name="silleras-fernandez-2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/cornell-scholarship-online/book/56557/chapter-abstract/453202068 |title=Madness in the Age of Empire: Juana I, Queen of Castile |author=Nuria Silleras-Fernandez |work=The Politics of Emotion: Love, Grief, and Madness in Medieval and Early Modern Iberia |publisher=Cornell University Press |date=2024-02-15 |pages=255–297 |language=en |doi=10.7591/cornell/9781501773860.003.0009 |access-date=2026-10-30}}</ref> 1496. gadā Huana apprecējās ar Austrijas erchercogu [[Felipe I|Filipu Skaisto]]. Viņiem piedzima seši bērni, tostarp nākamais [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]], kurš Spānijas monarhijā valdīja kā Kārlis I.<ref name="colecciones-juana"/> Pēc mātes Izabellas I nāves 1504. gadā Huana mantoja Kastīlijas troni. Tomēr pēc Filipa nāves 1506. gadā Kastīlijas pārvaldi pārņēma viņas tēvs Ferdinands, bet pēc Ferdinanda nāves 1516. gadā Huana mantoja arī Aragonas un Navarras troņus un par viņas līdzvaldnieku kļuva dēls Kārlis.<ref name="rah-juana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://historia-hispanica.rah.es/biografias/24922-juana-i |title=Juana I. La Loca |author=Manuel Fernández Álvarez |work=Historia Hispánica |publisher=Real Academia de la Historia |language=es |access-date=2026-10-30}}</ref> Huana saglabāja karalienes titulus līdz nāvei, taču kopš 1506. gada faktisku politisko varu vairs neīstenoja.<ref name="pares-juana"/> 1509. gadā pēc Ferdinanda II rīkojuma Huana tika ieslodzīta [[Tordesiljasa]]s karaļa pilī, kur pavadīja atlikušos 46 dzīves gadus.<ref name="pares-juana"/> Pēc Ferdinanda nāves viņas izolāciju turpināja dēls Kārlis, kas valdīja kopā ar māti tikai nomināli un pats īstenoja valdnieka pilnvaras.<ref name="colecciones-juana"/> Huanas ilgstošā atstādināšana no varas tiek skaidrota gan ar bažām par viņas psihisko stāvokli, gan ar Filipa, Ferdinanda un Kārļa politiskajām interesēm; tādēļ iesauka “Trakā” nav uzskatāma par neapstrīdamu vēsturisku medicīnisku diagnozi.<ref name="silleras-fernandez-2024"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Leonas karaļi}} {{Kastīlijas karaļi}} {{Galisijas karaļi}} {{Aragonas karaļi}} {{Barselonas grāfi}} {{Valensijas karaļi}} {{Maļorkas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1479. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1555. gadā mirušie]] [[Kategorija:Trastamaru dinastija]] [[Kategorija:Spānijas monarhi]] [[Kategorija:Karalienes]] rim9s9fu9tz70496esey76nika9yloz 0 642403 4541856 2026-10-30T19:48:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kastīlijas Huana]] 4541856 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kastīlijas Huana]] m05cufpsgvxgbq1yuywo0wcb1du96kn 0 642404 4541857 2026-10-30T19:48:44Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kastīlijas Huana]] 4541857 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kastīlijas Huana]] m05cufpsgvxgbq1yuywo0wcb1du96kn 0 642405 4541859 2026-10-30T19:49:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kastīlijas Huana]] 4541859 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kastīlijas Huana]] m05cufpsgvxgbq1yuywo0wcb1du96kn 0 642406 4541860 2026-10-30T19:49:19Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kastīlijas Huana]] 4541860 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kastīlijas Huana]] m05cufpsgvxgbq1yuywo0wcb1du96kn 0 642407 4541861 2026-10-30T19:49:42Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kastīlijas Huana]] 4541861 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kastīlijas Huana]] m05cufpsgvxgbq1yuywo0wcb1du96kn 0 642408 4541862 2026-10-30T19:50:01Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kastīlijas Huana]] 4541862 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kastīlijas Huana]] m05cufpsgvxgbq1yuywo0wcb1du96kn 0 642409 4541872 2026-10-30T19:56:14Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kastīlijas Huana]] 4541872 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kastīlijas Huana]] m05cufpsgvxgbq1yuywo0wcb1du96kn 0 642410 4541873 2026-10-30T19:56:42Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kastīlijas Huana]] 4541873 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kastīlijas Huana]] m05cufpsgvxgbq1yuywo0wcb1du96kn 0 642411 4541879 2026-10-30T20:39:19Z Pivo1488 152585 Izveidots, tulkojot lapu "[[:ru:Special:Redirect/revision/155599239|Cursum Perficio]]" 4541879 wikitext text/x-wiki  {{Albuma infokaste}}{{Muzikālais albums|Nosaukums=Cursum Perficio|Tips=[[Studijas albums]]|Izpildītājs=[[Anthrax]]|Vāks=Anthrax — Cursum Perficio.jpg|Izdošanas datums=2026. gada 18. septembris|Ierakstīšanas datums=2023–2026|Ierakstīšanas vieta=Studio 606, {{iw|Nortridža (Losandželosa)|Nortridža|en|Northridge, Los Angeles}}, ASV|Žanrs=[[trešmetāls]], [[smagais metāls]], [[grūvmetāls]]|Ilgums=53:43|Izdevējkompānija=[[Nuclear Blast]], [[Megaforce Records|Megaforce]]|Producents=Džejs Rastons|Valsts={{Karogifikācija|ASV}}|Valoda=[[Angļu valoda|angļu]]|Apskati=* [[AllMusic]] ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= James Christopher Monger|url= https://www.allmusic.com/album/cursum-perficio-mw0004813318|title= Cursum Perficio Review|lang= en|website= allmusic.com|publisher= [[AllMusic]]|date= |access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Blabbermouth]] ► 8/10<ref>{{cite web |author= Dom Lawson|url= https://blabbermouth.net/reviews/cursum-perficio|title= Cursum Perficio — Review|lang= en|website= blabbermouth.net|publisher= [[Blabbermouth]]|date= 2026-09-16|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Brave Words & Bloody Knuckles|BW&BK]]'' ► 7/10<ref>{{cite web |author= Nick Balazs|url= https://bravewords.com/album-reviews/review-anthraxs-cursum-perficio-quite-the-journey-indeed/|title= Review: Anthrax’s Cursum Perficio – “Quite The Journey Indeed”|lang= en|website= bravewords.com|publisher= ''[[Brave Words & Bloody Knuckles]]''|date= 2026-09-22|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Classic Rock]]'' ► {{Reitings|4|5}}<ref>{{cite web |author= Essi Berelian|url= https://www.loudersound.com/music/albums/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax return with new album Cursum Perficio after a decade-long drought. "The variety is hugely impressive, the delivery a hundred per cent on-point"|lang= en|website= loudersound.com|publisher= ''[[Classic Rock]]''|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[metal.de]] ► 8/10<ref>{{cite web |author= Michael|url= https://www.metal.de/reviews/anthrax-cursum-perficio-630383/|title= Anthrax - Cursum Perficio — Review|lang= de|website= metal.de|publisher= [[metal.de]]|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Metal Hammer]]'' ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= Paul Travers|url= https://www.loudersound.com/music/albums/anthrax-cursum-perficio-album-review|title= "Not quite the glorious showstopper it could have been." Are Anthrax nearing the end? If so, new album Cursum Perficio is a solid if imperfect send-off|lang= en|website= loudersound.com|publisher= ''[[Metal Hammer]]''|date= 2026-09-12|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Metal Storm (vietne)|Metal Storm]] ► 7.5/10<ref>{{cite web |author= omne metallum|url= https://metalstorm.net/pub/review.php?review_id=21432|title= Anthrax - Cursum Perficio - review|lang= en|website= metalstorm.net|publisher= [[Metal Storm (vietne)|Metal Storm]]|date= 2026-10-02|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[musicOMH]] ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= Sam Shepherd|url= https://www.musicomh.com/reviews/albums/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax – Cursum Perficio|lang= en|website= musicomh.com|publisher= [[musicOMH]]|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Rock Hard]]'' ► 8/10<ref>{{cite web |author= Simon Bauer|url= https://www.rockhard.de/reviews/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax: Cursum Perficio|lang= de|website= rockhard.de|publisher= ''[[Rock Hard]]''|date= 2026-08-26|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Sputnikmusic]] ► 4/5<ref>{{cite web |author= Futures|url= https://www.sputnikmusic.com/review/91266/Anthrax-Cursum-Perficio/|title= Review: Anthrax - Cursum Perficio|lang= en|website= sputnikmusic.com|publisher= [[Sputnikmusic]]|date= 2026-09-29|access-date=2026-10-11}}</ref>|Iepriekšējais=[[For All Kings]]|Iepr_gads=2016|Gads=2026|Nākamais=|Nākam_gads=|Vēl=|Citi=}} '''''Cursum Perficio''''' ({{tr-la|Mans ceļš ir galā}}) ir [[ASV|amerikāņu]] [[Trešmetāls|trešmetāla]] grupas [[Anthrax]] divpadsmitais [[studijas albums]], ko 2026. gada 18. septembrī izdeva ierakstu kompānijas [[Nuclear Blast]] un [[Megaforce Records]]. == Par albumu == [[Anthrax]] plānoja sākt darbu pie jauna studijas albuma 2020. gadā, taču grupas sanākšanu kopā aizkavēja [[COVID-19 pandēmija]]. Rezultātā ''Cursum Perficio'' izstrāde sākās 2022 ganā [[Deivs Grols|Deiva Grola]] studijā Studio 606. Albuma nosaukumu bundzinieks [[Čarlijs Benante]] noskatīja dokumentālajā filmā par [[Merilina Monro|Merilinu Monro]], kur latīņu frāze "Cursum Perficio" redzama uz viņas pēdējās mājas flīzēm<ref>{{cite web|url=https://www.kerrang.com/anthrax-announce-first-album-in-ten-years-cursum-perficio-thrash-metal-joey-belladonna-scott-ian-charlie-benante|title="We aren’t saying this is our last record, but our journey has come to an end": Anthrax announce first album in ten years, Cursum Perficio|author=Emma Wilkes|publisher=''[[Kerrang!]]''|website=kerrang.com|access-date=2026-10-13|date=2026-05-15|lang=en}}</ref>. Ieraksts tika izziņots 2026. gada 15. maijā, vienlaikus ar pirmā singla "It's for the Kids" izdošanu, kuram tika izdots arī mūzikas video<ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-announces-new-album-cursum-perficio-shares-first-single-and-video-its-for-the-kids|title=Anthrax Announces New Album 'Cursum Perficio', Shares First Single And Video 'It's For The Kids'|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-05-15|lang=en}}</ref>. Otrais singls "The Edge Of Perfection" tika izdots 10. jūlijā, bet vēlāk grupa izlaida videoklipus dziesmām "Everybody's Got A Plan" un albuma tituldziesmai "Cursum Perficio"<ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-the-edge-of-perfection-single-from-upcoming-cursum-perficio-album|title=Anthrax Shares Music Video For 'The Edge Of Perfection' Single From Upcoming 'Cursum Perficio' Album|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-07-10|lang=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-everybodys-got-a-plan-from-upcoming-cursum-perficio-album|title=Anthrax Shares Music Video For 'Everybody's Got A Plan' From Upcoming 'Cursum Perficio' Album|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-08-06|lang=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-releases-music-video-for-cursum-perficio-title-track|title=Anthrax Releases Music Video For 'Cursum Perficio' Title Track|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-09-17|lang=en}}</ref>. == Skaņdarbu saraksts == {{Track listing|total_length=53:43|all_writing=Anthrax ([[Džoijs Belladonna]], [[Frenks Bello]], [[Čarlijs Benante]] un [[Skots Iens]]), ja vien nav norādīts citādi|title1=Persistence of Memory|writer1=Anthrax, Blērs Deilijs|length1=1:07|title2=The Long Goodbye|length2=5:34|title3=It's for the Kids|length3=4:20|title4=Everybody's Got a Plan|length4=4:36|title5=The Edge of Perfection|writer5=Anthrax, Deilijs|length5=6:46|title6=Infectious|writer6=Anthrax, Deilijs|length6=5:16|title7=NYC 93|length7=4:48|title8=Cursum Perficio|length8=6:08|title9=T.O.M.B.|length9=4:31|title10=Watch It Go|writer10=Anthrax, Deilijs|length10=5:43|title11=My Victory|length11=4:54}} == Ieraksta dalībnieki == * [[Džoijs Belladonna]] — [[Dziedāšana|vokāls]] * [[Skots Iens]] — [[Elektroģitāra|ģitāra]] * Džonatans Doniss — ģitāra * [[Frenks Bello]] — [[basa ģitāra]] * [[Čarlijs Benante]] — [[Bungu komplekts|bungas]]   [[Kategorija:2026. gada albumi]] 1czmfg8h0bwegze4e7rgsr71igsqwne 4541882 4541879 2026-10-30T20:43:02Z Pivo1488 152585 4541882 wikitext text/x-wiki  {{Albuma infokaste}}{{Muzikālais albums|Nosaukums=Cursum Perficio|Tips=[[Studijas albums]]|Izpildītājs=[[Anthrax]]|Vāks=Anthrax — Cursum Perficio.jpg|Izdošanas datums=2026. gada 18. septembris|Ierakstīšanas datums=2023–2026|Ierakstīšanas vieta=Studio 606, {{iw|Nortridža (Losandželosa)|Nortridža|en|Northridge, Los Angeles}}, ASV|Žanrs=[[trešmetāls]], [[smagais metāls]], [[grūvmetāls]]|Ilgums=53:43|Izdevējkompānija=[[Nuclear Blast]], [[Megaforce Records|Megaforce]]|Producents=Džejs Rastons|Valsts={{Karogifikācija|ASV}}|Valoda=[[Angļu valoda|angļu]]|Apskati=* [[AllMusic]] ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= James Christopher Monger|url= https://www.allmusic.com/album/cursum-perficio-mw0004813318|title= Cursum Perficio Review|lang= en|website= allmusic.com|publisher= [[AllMusic]]|date= |access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Blabbermouth]] ► 8/10<ref>{{cite web |author= Dom Lawson|url= https://blabbermouth.net/reviews/cursum-perficio|title= Cursum Perficio — Review|lang= en|website= blabbermouth.net|publisher= [[Blabbermouth]]|date= 2026-09-16|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Brave Words & Bloody Knuckles|BW&BK]]'' ► 7/10<ref>{{cite web |author= Nick Balazs|url= https://bravewords.com/album-reviews/review-anthraxs-cursum-perficio-quite-the-journey-indeed/|title= Review: Anthrax’s Cursum Perficio – “Quite The Journey Indeed”|lang= en|website= bravewords.com|publisher= ''[[Brave Words & Bloody Knuckles]]''|date= 2026-09-22|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Classic Rock]]'' ► {{Reitings|4|5}}<ref>{{cite web |author= Essi Berelian|url= https://www.loudersound.com/music/albums/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax return with new album Cursum Perficio after a decade-long drought. "The variety is hugely impressive, the delivery a hundred per cent on-point"|lang= en|website= loudersound.com|publisher= ''[[Classic Rock]]''|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[metal.de]] ► 8/10<ref>{{cite web |author= Michael|url= https://www.metal.de/reviews/anthrax-cursum-perficio-630383/|title= Anthrax - Cursum Perficio — Review|lang= de|website= metal.de|publisher= [[metal.de]]|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Metal Hammer]]'' ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= Paul Travers|url= https://www.loudersound.com/music/albums/anthrax-cursum-perficio-album-review|title= "Not quite the glorious showstopper it could have been." Are Anthrax nearing the end? If so, new album Cursum Perficio is a solid if imperfect send-off|lang= en|website= loudersound.com|publisher= ''[[Metal Hammer]]''|date= 2026-09-12|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Metal Storm (vietne)|Metal Storm]] ► 7.5/10<ref>{{cite web |author= omne metallum|url= https://metalstorm.net/pub/review.php?review_id=21432|title= Anthrax - Cursum Perficio - review|lang= en|website= metalstorm.net|publisher= [[Metal Storm (vietne)|Metal Storm]]|date= 2026-10-02|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[musicOMH]] ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= Sam Shepherd|url= https://www.musicomh.com/reviews/albums/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax – Cursum Perficio|lang= en|website= musicomh.com|publisher= [[musicOMH]]|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Rock Hard]]'' ► 8/10<ref>{{cite web |author= Simon Bauer|url= https://www.rockhard.de/reviews/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax: Cursum Perficio|lang= de|website= rockhard.de|publisher= ''[[Rock Hard]]''|date= 2026-08-26|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Sputnikmusic]] ► 4/5<ref>{{cite web |author= Futures|url= https://www.sputnikmusic.com/review/91266/Anthrax-Cursum-Perficio/|title= Review: Anthrax - Cursum Perficio|lang= en|website= sputnikmusic.com|publisher= [[Sputnikmusic]]|date= 2026-09-29|access-date=2026-10-11}}</ref>|Iepriekšējais=[[For All Kings]]|Iepr_gads=2016|Gads=2026|Nākamais=|Nākam_gads=|Vēl=|Citi=}} '''''Cursum Perficio''''' ({{tr-la|Mans ceļš ir galā}}) ir [[ASV|amerikāņu]] [[Trešmetāls|trešmetāla]] grupas [[Anthrax]] divpadsmitais [[studijas albums]], ko 2026. gada 18. septembrī izdeva ierakstu kompānijas [[Nuclear Blast]] un [[Megaforce Records]]. == Par albumu == [[Anthrax]] plānoja sākt darbu pie jauna studijas albuma 2020. gadā, taču grupas sanākšanu kopā aizkavēja [[COVID-19 pandēmija]]. Rezultātā ''Cursum Perficio'' izstrāde sākās 2022 ganā [[Deivs Grols|Deiva Grola]] studijā Studio 606. Albuma nosaukumu bundzinieks [[Čarlijs Benante]] noskatīja dokumentālajā filmā par [[Merilina Monro|Merilinu Monro]], kur latīņu frāze "Cursum Perficio" redzama uz viņas pēdējās mājas flīzēm<ref>{{cite web|url=https://www.kerrang.com/anthrax-announce-first-album-in-ten-years-cursum-perficio-thrash-metal-joey-belladonna-scott-ian-charlie-benante|title="We aren’t saying this is our last record, but our journey has come to an end": Anthrax announce first album in ten years, Cursum Perficio|author=Emma Wilkes|publisher=''[[Kerrang!]]''|website=kerrang.com|access-date=2026-10-13|date=2026-05-15|lang=en}}</ref>. Ieraksts tika izziņots 2026. gada 15. maijā, vienlaikus ar pirmā singla "It's for the Kids" izdošanu, kuram tika izdots arī mūzikas video<ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-announces-new-album-cursum-perficio-shares-first-single-and-video-its-for-the-kids|title=Anthrax Announces New Album 'Cursum Perficio', Shares First Single And Video 'It's For The Kids'|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-05-15|lang=en}}</ref>. Otrais singls "The Edge Of Perfection" tika izdots 10. jūlijā, bet vēlāk grupa izlaida videoklipus dziesmām "Everybody's Got A Plan" un albuma tituldziesmai "Cursum Perficio"<ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-the-edge-of-perfection-single-from-upcoming-cursum-perficio-album|title=Anthrax Shares Music Video For 'The Edge Of Perfection' Single From Upcoming 'Cursum Perficio' Album|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-07-10|lang=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-everybodys-got-a-plan-from-upcoming-cursum-perficio-album|title=Anthrax Shares Music Video For 'Everybody's Got A Plan' From Upcoming 'Cursum Perficio' Album|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-08-06|lang=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-releases-music-video-for-cursum-perficio-title-track|title=Anthrax Releases Music Video For 'Cursum Perficio' Title Track|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-09-17|lang=en}}</ref>. == Skaņdarbu saraksts == {{Track listing|total_length=53:43|all_writing=Anthrax ([[Džoijs Belladonna]], [[Frenks Bello]], [[Čarlijs Benante]] un [[Skots Iens]]), ja vien nav norādīts citādi|title1=Persistence of Memory|writer1=Anthrax, Blērs Deilijs|length1=1:07|title2=The Long Goodbye|length2=5:34|title3=It's for the Kids|length3=4:20|title4=Everybody's Got a Plan|length4=4:36|title5=The Edge of Perfection|writer5=Anthrax, Deilijs|length5=6:46|title6=Infectious|writer6=Anthrax, Deilijs|length6=5:16|title7=NYC 93|length7=4:48|title8=Cursum Perficio|length8=6:08|title9=T.O.M.B.|length9=4:31|title10=Watch It Go|writer10=Anthrax, Deilijs|length10=5:43|title11=My Victory|length11=4:54}} == Ieraksta dalībnieki == * [[Džoijs Belladonna]] — [[Dziedāšana|vokāls]] * [[Skots Iens]] — [[Elektroģitāra|ģitāra]] * Džonatans Doniss — ģitāra * [[Frenks Bello]] — [[basa ģitāra]] * [[Čarlijs Benante]] — [[Bungu komplekts|bungas]] == Topi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col"| Tops (2026) ! scope="col"| Augstākā<br>pozīcija |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Austrālija}} (Australian Albums, [[ARIA Charts|ARIA]])<ref>{{cite web|url=https://www.aria.com.au/charts/albums-chart/2026-09-28|title=ARIA Top 50 Albums Chart|publisher=[[Australian Recording Industry Association]]|date=2026-09-28|access-date=2026-09-25}}</ref> | 24 |- {{album chart|Austria|5|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|Flanders|24|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 27, 2026}} |- {{album chart|Wallonia|6|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 27, 2026}} |- {{album chart|UK2|46|date=20260925|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|UKIndependent|5|date=20260925|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|UKRock|1|date=20260925|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Ungārija}} (Hungarian Physical Albums, [[Mahasz]])<ref>{{cite web |title=Album Top 40 slágerlista (fizikai hanghordozók) – 2026. 39. hét |url=https://slagerlistak.hu/album-top-40-slagerlista-fizikai-hanghordozok/2026/39 |publisher=[[Association of Hungarian Record Companies|MAHASZ]] |access-date=2026-09-30}}</ref> | 7 |- {{album chart|Germany|5|id=571501|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 25, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Vācija}} (German Rock & Metal Albums, [[Offizielle Top 100]])<ref>{{cite web|url=https://www.offiziellecharts.de/charts/metal/for-date-1790338293000|title=Offizielle Deutsche Charts: Top 20 Rock/Metal-Charts – 25 September 2026|publisher=[[GfK Entertainment charts]]|access-date=2026-09-28|lang=de}}</ref> | 2 |- {{album chart|Ireland Independent|22|date=2026-09-25|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|Spain|30|rowheader=true|M|url=https://www.elportaldemusica.es/album/anthrax-cursum-perficio?list=top-100-albums|title=Cursum Perficio - Anthrax|work=El portal de Música|publisher=[[Promusicae]]|access-date=September 30, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Itālija}} (Italian Physical Albums, [[Itālijas Skaņu ierakstu industrijas federācija|FIMI]])<ref>{{cite web|url=https://www.fimi.it/top-of-the-music/archivio-classifiche-settimanali/archivio-classifiche-per-settimana/?tipo=6&anno=2026&settimana=39|title=CD, vinili e musicassette – Classifica settimanale WK 39|publisher=[[Federazione Industria Musicale Italiana]]|access-date=2026-09-29|lang=it}}</ref> | 10 |- {{album chart|Netherlands|36|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 25, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Jaunzēlande}} (New Zealand Albums, [[Recorded Music NZ|RMNZ]])<ref>{{cite web|url=https://aotearoamusiccharts.co.nz/archive/albums/2026-09-25|title=Official Top 40 Albums|publisher=[[Recorded Music NZ]]|date=2026-09-25|access-date=2026-09-25}}</ref> | 35 |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Norvēģija}} (Norwegian Physical Albums, [[IFPI Norge]])<ref>{{cite web|url=https://topplista.no/charts/physicalalbums/2026-w39/|title=Fysisk Albums 2026 uke 39|publisher=[[IFPI Norge]]|access-date=2026-09-26|lang=nb-no}}</ref> | 1 |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Norvēģija}} (Norwegian Rock Albums, [[IFPI Norge]])<ref>{{cite web|url=https://topplista.no/charts/rockalbums/2026-w39/|title=Rock Albums 2026 uke 39|publisher=[[IFPI Norge]]|access-date=2026-09-26|lang=nb-no}}</ref> | 9 |- {{album chart|Poland2|18|date=18.09.2026–24.09.2026|rowheader=true|access-date=October 1, 2026}} |- {{album chart|Billboard200|27|artist=Anthrax|rowheader=true|access-date=September 29, 2026}} |- {{album chart|BillboardIndependent|3|artist=Anthrax|rowheader=true|access-date=September 29, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|ASV}} (US [[Top Rock & Alternative Albums]], ''[[Billboard]]'')<ref>{{cite magazine|url=https://www.billboard.com/artist/anthrax/chart-history/rkc/|title=Anthrax Chart History: Top Rock & Alternative Albums|magazine=[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]|access-date=2026-09-29}}</ref> | 6 |- {{album chart|Finland|5|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|France|57|M|url=https://snepmusique.com/les-tops/le-top-de-la-semaine/top-albums/?categorie=Top%20Albums&semaine=39&annee=2026|title=Top Albums (Semaine du 25 septembre 2026)|publisher=[[Syndicat national de l'édition phonographique]]|rowheader=true|access-date=September 28, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Francija}} (French Rock & Metal Albums, [[SNEP]])<ref>{{Cite web|url=https://snepmusique.com/les-tops/le-top-de-la-semaine/top-albums/?categorie=Top%20Rock%20%26%20Metal&semaine=39&annee=2026|title=Top Rock & Metal Albums (Semaine du 25 septembre 2026)|publisher=[[Syndicat national de l'édition phonographique]]|access-date=2026-09-28|lang=fr}}</ref> | 2 |- {{album chart|Switzerland|4|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 28, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Zviedrija}} (Swedish Albums, [[Sverigetopplistan]])<ref>{{cite web|url=https://www.sverigetopplistan.se/chart/54/?dspy=2026&dspp=39|title=Veckolista Album, vecka 39, 2026|publisher=[[Sverigetopplistan]]|access-date=2026-09-25}}</ref> | 5 |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Zviedrija}} (Swedish Hard Rock Albums, [[Sverigetopplistan]])<ref>{{cite web|url=https://www.sverigetopplistan.se/chart/93/?dspy=2026&dspp=39|title=Veckolista Hårdrock, vecka 39, 2026|publisher=[[Sverigetopplistan]]|access-date=2026-09-26}}</ref> | 1 |- {{album chart|Oricon|32|date=2026<!-- needs to stay YYYY-MM-DD -->-09-28|rowheader=true|access-date=September 23, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Japāna}} (Japanese Download Albums, ''[[Billboard Japan]]'')<ref>{{cite web|url=http://billboard-japan.com/charts/detail?a=dlalbums&year=2026&month=09&day=28|title=Billboard Japan Download Albums – Week of September 23, 2026|website=[[Billboard Japan]]|lang=ja|access-date=2026-09-24}}</ref> | 29 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Ārējās saites|Albums}} {{Anthrax}} [[Kategorija:Anthrax albumi]] [[Kategorija:Nuclear Blast Records albumi]] [[Kategorija:Megaforce Records albumi]] [[Kategorija:2026. gada albumi]] ov589r8v34ghdy8dr3vh9buo7ca2xye 4541883 4541882 2026-10-30T20:48:20Z Pivo1488 152585 4541883 wikitext text/x-wiki  {{Albuma infokaste|Tops: Cursum Perficio|Anthrax — Cursum Perficio.jpg }}{{Muzikālais albums|Nosaukums=Cursum Perficio|Tips=[[Studijas albums]]|Izpildītājs=[[Anthrax]]|Vāks=Anthrax — Cursum Perficio.jpg|Izdošanas datums=2026. gada 18. septembris|Ierakstīšanas datums=2023–2026|Ierakstīšanas vieta=Studio 606, {{iw|Nortridža (Losandželosa)|Nortridža|en|Northridge, Los Angeles}}, ASV|Žanrs=[[trešmetāls]], [[smagais metāls]], [[grūvmetāls]]|Ilgums=53:43|Izdevējkompānija=[[Nuclear Blast]], [[Megaforce Records|Megaforce]]|Producents=Džejs Rastons|Valsts={{Karogifikācija|ASV}}|Valoda=[[Angļu valoda|angļu]]|Apskati=* [[AllMusic]] ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= James Christopher Monger|url= https://www.allmusic.com/album/cursum-perficio-mw0004813318|title= Cursum Perficio Review|lang= en|website= allmusic.com|publisher= [[AllMusic]]|date= |access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Blabbermouth]] ► 8/10<ref>{{cite web |author= Dom Lawson|url= https://blabbermouth.net/reviews/cursum-perficio|title= Cursum Perficio — Review|lang= en|website= blabbermouth.net|publisher= [[Blabbermouth]]|date= 2026-09-16|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Brave Words & Bloody Knuckles|BW&BK]]'' ► 7/10<ref>{{cite web |author= Nick Balazs|url= https://bravewords.com/album-reviews/review-anthraxs-cursum-perficio-quite-the-journey-indeed/|title= Review: Anthrax’s Cursum Perficio – “Quite The Journey Indeed”|lang= en|website= bravewords.com|publisher= ''[[Brave Words & Bloody Knuckles]]''|date= 2026-09-22|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Classic Rock]]'' ► {{Reitings|4|5}}<ref>{{cite web |author= Essi Berelian|url= https://www.loudersound.com/music/albums/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax return with new album Cursum Perficio after a decade-long drought. "The variety is hugely impressive, the delivery a hundred per cent on-point"|lang= en|website= loudersound.com|publisher= ''[[Classic Rock]]''|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[metal.de]] ► 8/10<ref>{{cite web |author= Michael|url= https://www.metal.de/reviews/anthrax-cursum-perficio-630383/|title= Anthrax - Cursum Perficio — Review|lang= de|website= metal.de|publisher= [[metal.de]]|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Metal Hammer]]'' ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= Paul Travers|url= https://www.loudersound.com/music/albums/anthrax-cursum-perficio-album-review|title= "Not quite the glorious showstopper it could have been." Are Anthrax nearing the end? If so, new album Cursum Perficio is a solid if imperfect send-off|lang= en|website= loudersound.com|publisher= ''[[Metal Hammer]]''|date= 2026-09-12|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Metal Storm (vietne)|Metal Storm]] ► 7.5/10<ref>{{cite web |author= omne metallum|url= https://metalstorm.net/pub/review.php?review_id=21432|title= Anthrax - Cursum Perficio - review|lang= en|website= metalstorm.net|publisher= [[Metal Storm (vietne)|Metal Storm]]|date= 2026-10-02|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[musicOMH]] ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= Sam Shepherd|url= https://www.musicomh.com/reviews/albums/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax – Cursum Perficio|lang= en|website= musicomh.com|publisher= [[musicOMH]]|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Rock Hard]]'' ► 8/10<ref>{{cite web |author= Simon Bauer|url= https://www.rockhard.de/reviews/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax: Cursum Perficio|lang= de|website= rockhard.de|publisher= ''[[Rock Hard]]''|date= 2026-08-26|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Sputnikmusic]] ► 4/5<ref>{{cite web |author= Futures|url= https://www.sputnikmusic.com/review/91266/Anthrax-Cursum-Perficio/|title= Review: Anthrax - Cursum Perficio|lang= en|website= sputnikmusic.com|publisher= [[Sputnikmusic]]|date= 2026-09-29|access-date=2026-10-11}}</ref>|Iepriekšējais=[[For All Kings]]|Iepr_gads=2016|Gads=2026|Nākamais=|Nākam_gads=|Vēl=|Citi=}} '''''Cursum Perficio''''' ({{tr-la|Mans ceļš ir galā}}) ir [[ASV|amerikāņu]] [[Trešmetāls|trešmetāla]] grupas [[Anthrax]] divpadsmitais [[studijas albums]], ko 2026. gada 18. septembrī izdeva ierakstu kompānijas [[Nuclear Blast]] un [[Megaforce Records]]. == Par albumu == [[Anthrax]] plānoja sākt darbu pie jauna studijas albuma 2020. gadā, taču grupas sanākšanu kopā aizkavēja [[COVID-19 pandēmija]]. Rezultātā ''Cursum Perficio'' izstrāde sākās 2022 ganā [[Deivs Grols|Deiva Grola]] studijā Studio 606. Albuma nosaukumu bundzinieks [[Čarlijs Benante]] noskatīja dokumentālajā filmā par [[Merilina Monro|Merilinu Monro]], kur latīņu frāze "Cursum Perficio" redzama uz viņas pēdējās mājas flīzēm<ref>{{cite web|url=https://www.kerrang.com/anthrax-announce-first-album-in-ten-years-cursum-perficio-thrash-metal-joey-belladonna-scott-ian-charlie-benante|title="We aren’t saying this is our last record, but our journey has come to an end": Anthrax announce first album in ten years, Cursum Perficio|author=Emma Wilkes|publisher=''[[Kerrang!]]''|website=kerrang.com|access-date=2026-10-13|date=2026-05-15|lang=en}}</ref>. Ieraksts tika izziņots 2026. gada 15. maijā, vienlaikus ar pirmā singla "It's for the Kids" izdošanu, kuram tika izdots arī mūzikas video<ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-announces-new-album-cursum-perficio-shares-first-single-and-video-its-for-the-kids|title=Anthrax Announces New Album 'Cursum Perficio', Shares First Single And Video 'It's For The Kids'|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-05-15|lang=en}}</ref>. Otrais singls "The Edge Of Perfection" tika izdots 10. jūlijā, bet vēlāk grupa izlaida videoklipus dziesmām "Everybody's Got A Plan" un albuma tituldziesmai "Cursum Perficio"<ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-the-edge-of-perfection-single-from-upcoming-cursum-perficio-album|title=Anthrax Shares Music Video For 'The Edge Of Perfection' Single From Upcoming 'Cursum Perficio' Album|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-07-10|lang=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-everybodys-got-a-plan-from-upcoming-cursum-perficio-album|title=Anthrax Shares Music Video For 'Everybody's Got A Plan' From Upcoming 'Cursum Perficio' Album|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-08-06|lang=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-releases-music-video-for-cursum-perficio-title-track|title=Anthrax Releases Music Video For 'Cursum Perficio' Title Track|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-09-17|lang=en}}</ref>. == Skaņdarbu saraksts == {{Track listing|total_length=53:43|all_writing=Anthrax ([[Džoijs Belladonna]], [[Frenks Bello]], [[Čarlijs Benante]] un [[Skots Iens]]), ja vien nav norādīts citādi|title1=Persistence of Memory|writer1=Anthrax, Blērs Deilijs|length1=1:07|title2=The Long Goodbye|length2=5:34|title3=It's for the Kids|length3=4:20|title4=Everybody's Got a Plan|length4=4:36|title5=The Edge of Perfection|writer5=Anthrax, Deilijs|length5=6:46|title6=Infectious|writer6=Anthrax, Deilijs|length6=5:16|title7=NYC 93|length7=4:48|title8=Cursum Perficio|length8=6:08|title9=T.O.M.B.|length9=4:31|title10=Watch It Go|writer10=Anthrax, Deilijs|length10=5:43|title11=My Victory|length11=4:54}} == Ieraksta dalībnieki == * [[Džoijs Belladonna]] — [[Dziedāšana|vokāls]] * [[Skots Iens]] — [[Elektroģitāra|ģitāra]] * Džonatans Doniss — ģitāra * [[Frenks Bello]] — [[basa ģitāra]] * [[Čarlijs Benante]] — [[Bungu komplekts|bungas]] == Topi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col"| Tops (2026) ! scope="col"| Augstākā<br>pozīcija |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Austrālija}} (Australian Albums, [[ARIA Charts|ARIA]])<ref>{{cite web|url=https://www.aria.com.au/charts/albums-chart/2026-09-28|title=ARIA Top 50 Albums Chart|publisher=[[Australian Recording Industry Association]]|date=2026-09-28|access-date=2026-09-25}}</ref> | 24 |- {{album chart|Austria|5|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|Flanders|24|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 27, 2026}} |- {{album chart|Wallonia|6|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 27, 2026}} |- {{album chart|UK2|46|date=20260925|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|UKIndependent|5|date=20260925|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|UKRock|1|date=20260925|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Ungārija}} (Hungarian Physical Albums, [[Mahasz]])<ref>{{cite web |title=Album Top 40 slágerlista (fizikai hanghordozók) – 2026. 39. hét |url=https://slagerlistak.hu/album-top-40-slagerlista-fizikai-hanghordozok/2026/39 |publisher=[[Association of Hungarian Record Companies|MAHASZ]] |access-date=2026-09-30}}</ref> | 7 |- {{album chart|Germany|5|id=571501|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 25, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Vācija}} (German Rock & Metal Albums, [[Offizielle Top 100]])<ref>{{cite web|url=https://www.offiziellecharts.de/charts/metal/for-date-1790338293000|title=Offizielle Deutsche Charts: Top 20 Rock/Metal-Charts – 25 September 2026|publisher=[[GfK Entertainment charts]]|access-date=2026-09-28|lang=de}}</ref> | 2 |- {{album chart|Ireland Independent|22|date=2026-09-25|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|Spain|30|rowheader=true|M|url=https://www.elportaldemusica.es/album/anthrax-cursum-perficio?list=top-100-albums|title=Cursum Perficio - Anthrax|work=El portal de Música|publisher=[[Promusicae]]|access-date=September 30, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Itālija}} (Italian Physical Albums, [[Itālijas Skaņu ierakstu industrijas federācija|FIMI]])<ref>{{cite web|url=https://www.fimi.it/top-of-the-music/archivio-classifiche-settimanali/archivio-classifiche-per-settimana/?tipo=6&anno=2026&settimana=39|title=CD, vinili e musicassette – Classifica settimanale WK 39|publisher=[[Federazione Industria Musicale Italiana]]|access-date=2026-09-29|lang=it}}</ref> | 10 |- {{album chart|Netherlands|36|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 25, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Jaunzēlande}} (New Zealand Albums, [[Recorded Music NZ|RMNZ]])<ref>{{cite web|url=https://aotearoamusiccharts.co.nz/archive/albums/2026-09-25|title=Official Top 40 Albums|publisher=[[Recorded Music NZ]]|date=2026-09-25|access-date=2026-09-25}}</ref> | 35 |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Norvēģija}} (Norwegian Physical Albums, [[IFPI Norge]])<ref>{{cite web|url=https://topplista.no/charts/physicalalbums/2026-w39/|title=Fysisk Albums 2026 uke 39|publisher=[[IFPI Norge]]|access-date=2026-09-26|lang=nb-no}}</ref> | 1 |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Norvēģija}} (Norwegian Rock Albums, [[IFPI Norge]])<ref>{{cite web|url=https://topplista.no/charts/rockalbums/2026-w39/|title=Rock Albums 2026 uke 39|publisher=[[IFPI Norge]]|access-date=2026-09-26|lang=nb-no}}</ref> | 9 |- {{album chart|Poland2|18|date=18.09.2026–24.09.2026|rowheader=true|access-date=October 1, 2026}} |- {{album chart|Billboard200|27|artist=Anthrax|rowheader=true|access-date=September 29, 2026}} |- {{album chart|BillboardIndependent|3|artist=Anthrax|rowheader=true|access-date=September 29, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|ASV}} (US [[Top Rock & Alternative Albums]], ''[[Billboard]]'')<ref>{{cite magazine|url=https://www.billboard.com/artist/anthrax/chart-history/rkc/|title=Anthrax Chart History: Top Rock & Alternative Albums|magazine=[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]|access-date=2026-09-29}}</ref> | 6 |- {{album chart|Finland|5|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 26, 2026}} |- {{album chart|France|57|M|url=https://snepmusique.com/les-tops/le-top-de-la-semaine/top-albums/?categorie=Top%20Albums&semaine=39&annee=2026|title=Top Albums (Semaine du 25 septembre 2026)|publisher=[[Syndicat national de l'édition phonographique]]|rowheader=true|access-date=September 28, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Francija}} (French Rock & Metal Albums, [[SNEP]])<ref>{{Cite web|url=https://snepmusique.com/les-tops/le-top-de-la-semaine/top-albums/?categorie=Top%20Rock%20%26%20Metal&semaine=39&annee=2026|title=Top Rock & Metal Albums (Semaine du 25 septembre 2026)|publisher=[[Syndicat national de l'édition phonographique]]|access-date=2026-09-28|lang=fr}}</ref> | 2 |- {{album chart|Switzerland|4|artist=Anthrax|album=Cursum Perficio|rowheader=true|access-date=September 28, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Zviedrija}} (Swedish Albums, [[Sverigetopplistan]])<ref>{{cite web|url=https://www.sverigetopplistan.se/chart/54/?dspy=2026&dspp=39|title=Veckolista Album, vecka 39, 2026|publisher=[[Sverigetopplistan]]|access-date=2026-09-25}}</ref> | 5 |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Zviedrija}} (Swedish Hard Rock Albums, [[Sverigetopplistan]])<ref>{{cite web|url=https://www.sverigetopplistan.se/chart/93/?dspy=2026&dspp=39|title=Veckolista Hårdrock, vecka 39, 2026|publisher=[[Sverigetopplistan]]|access-date=2026-09-26}}</ref> | 1 |- {{album chart|Oricon|32|date=2026<!-- needs to stay YYYY-MM-DD -->-09-28|rowheader=true|access-date=September 23, 2026}} |- ! scope="row"| {{Karogifikācija|Japāna}} (Japanese Download Albums, ''[[Billboard Japan]]'')<ref>{{cite web|url=http://billboard-japan.com/charts/detail?a=dlalbums&year=2026&month=09&day=28|title=Billboard Japan Download Albums – Week of September 23, 2026|website=[[Billboard Japan]]|lang=ja|access-date=2026-09-24}}</ref> | 29 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Ārējās saites|Albums}} {{Anthrax}} [[Kategorija:Anthrax albumi]] [[Kategorija:Nuclear Blast Records albumi]] [[Kategorija:Megaforce Records albumi]] [[Kategorija:2026. gada albumi]] 5d63zim5vaifbpt320mfbfl5yvnt583 4541884 4541883 2026-10-30T20:50:46Z Pivo1488 152585 4541884 wikitext text/x-wiki  {{Albuma infokaste}}{{Muzikālais albums|Nosaukums=Cursum Perficio|Tips=[[Studijas albums]]|Izpildītājs=[[Anthrax]]|Vāks=Anthrax — Cursum Perficio.jpg|Izdošanas datums=2026. gada 18. septembris|Ierakstīšanas datums=2023–2026|Ierakstīšanas vieta=Studio 606, {{iw|Nortridža (Losandželosa)|Nortridža|en|Northridge, Los Angeles}}, ASV|Žanrs=[[trešmetāls]], [[smagais metāls]], [[grūvmetāls]]|Ilgums=53:43|Izdevējkompānija=[[Nuclear Blast]], [[Megaforce Records|Megaforce]]|Producents=Džejs Rastons|Valsts={{Karogifikācija|ASV}}|Valoda=[[Angļu valoda|angļu]]|Apskati=* [[AllMusic]] ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= James Christopher Monger|url= https://www.allmusic.com/album/cursum-perficio-mw0004813318|title= Cursum Perficio Review|lang= en|website= allmusic.com|publisher= [[AllMusic]]|date= |access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Blabbermouth]] ► 8/10<ref>{{cite web |author= Dom Lawson|url= https://blabbermouth.net/reviews/cursum-perficio|title= Cursum Perficio — Review|lang= en|website= blabbermouth.net|publisher= [[Blabbermouth]]|date= 2026-09-16|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Brave Words & Bloody Knuckles|BW&BK]]'' ► 7/10<ref>{{cite web |author= Nick Balazs|url= https://bravewords.com/album-reviews/review-anthraxs-cursum-perficio-quite-the-journey-indeed/|title= Review: Anthrax’s Cursum Perficio – “Quite The Journey Indeed”|lang= en|website= bravewords.com|publisher= ''[[Brave Words & Bloody Knuckles]]''|date= 2026-09-22|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Classic Rock]]'' ► {{Reitings|4|5}}<ref>{{cite web |author= Essi Berelian|url= https://www.loudersound.com/music/albums/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax return with new album Cursum Perficio after a decade-long drought. "The variety is hugely impressive, the delivery a hundred per cent on-point"|lang= en|website= loudersound.com|publisher= ''[[Classic Rock]]''|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[metal.de]] ► 8/10<ref>{{cite web |author= Michael|url= https://www.metal.de/reviews/anthrax-cursum-perficio-630383/|title= Anthrax - Cursum Perficio — Review|lang= de|website= metal.de|publisher= [[metal.de]]|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Metal Hammer]]'' ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= Paul Travers|url= https://www.loudersound.com/music/albums/anthrax-cursum-perficio-album-review|title= "Not quite the glorious showstopper it could have been." Are Anthrax nearing the end? If so, new album Cursum Perficio is a solid if imperfect send-off|lang= en|website= loudersound.com|publisher= ''[[Metal Hammer]]''|date= 2026-09-12|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Metal Storm (vietne)|Metal Storm]] ► 7.5/10<ref>{{cite web |author= omne metallum|url= https://metalstorm.net/pub/review.php?review_id=21432|title= Anthrax - Cursum Perficio - review|lang= en|website= metalstorm.net|publisher= [[Metal Storm (vietne)|Metal Storm]]|date= 2026-10-02|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[musicOMH]] ► {{Reitings|3.5|5}}<ref>{{cite web |author= Sam Shepherd|url= https://www.musicomh.com/reviews/albums/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax – Cursum Perficio|lang= en|website= musicomh.com|publisher= [[musicOMH]]|date= 2026-09-18|access-date=2026-10-11}}</ref> * ''[[Rock Hard]]'' ► 8/10<ref>{{cite web |author= Simon Bauer|url= https://www.rockhard.de/reviews/anthrax-cursum-perficio|title= Anthrax: Cursum Perficio|lang= de|website= rockhard.de|publisher= ''[[Rock Hard]]''|date= 2026-08-26|access-date=2026-10-11}}</ref> * [[Sputnikmusic]] ► 4/5<ref>{{cite web |author= Futures|url= https://www.sputnikmusic.com/review/91266/Anthrax-Cursum-Perficio/|title= Review: Anthrax - Cursum Perficio|lang= en|website= sputnikmusic.com|publisher= [[Sputnikmusic]]|date= 2026-09-29|access-date=2026-10-11}}</ref>|Iepriekšējais=[[For All Kings]]|Iepr_gads=2016|Gads=2026|Nākamais=|Nākam_gads=|Vēl=|Citi=}} '''''Cursum Perficio''''' ({{tr-la|Mans ceļš ir galā}}) ir [[ASV|amerikāņu]] [[Trešmetāls|trešmetāla]] grupas [[Anthrax]] divpadsmitais [[studijas albums]], ko 2026. gada 18. septembrī izdeva ierakstu kompānijas [[Nuclear Blast]] un [[Megaforce Records]]. == Par albumu == [[Anthrax]] plānoja sākt darbu pie jauna studijas albuma 2020. gadā, taču grupas sanākšanu kopā aizkavēja [[COVID-19 pandēmija]]. Rezultātā ''Cursum Perficio'' izstrāde sākās 2022 ganā [[Deivs Grols|Deiva Grola]] studijā Studio 606. Albuma nosaukumu bundzinieks [[Čarlijs Benante]] noskatīja dokumentālajā filmā par [[Merilina Monro|Merilinu Monro]], kur latīņu frāze "Cursum Perficio" redzama uz viņas pēdējās mājas flīzēm<ref>{{cite web|url=https://www.kerrang.com/anthrax-announce-first-album-in-ten-years-cursum-perficio-thrash-metal-joey-belladonna-scott-ian-charlie-benante|title="We aren’t saying this is our last record, but our journey has come to an end": Anthrax announce first album in ten years, Cursum Perficio|author=Emma Wilkes|publisher=''[[Kerrang!]]''|website=kerrang.com|access-date=2026-10-13|date=2026-05-15|lang=en}}</ref>. Ieraksts tika izziņots 2026. gada 15. maijā, vienlaikus ar pirmā singla "It's for the Kids" izdošanu, kuram tika izdots arī mūzikas video<ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-announces-new-album-cursum-perficio-shares-first-single-and-video-its-for-the-kids|title=Anthrax Announces New Album 'Cursum Perficio', Shares First Single And Video 'It's For The Kids'|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-05-15|lang=en}}</ref>. Otrais singls "The Edge Of Perfection" tika izdots 10. jūlijā, bet vēlāk grupa izlaida videoklipus dziesmām "Everybody's Got A Plan" un albuma tituldziesmai "Cursum Perficio"<ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-the-edge-of-perfection-single-from-upcoming-cursum-perficio-album|title=Anthrax Shares Music Video For 'The Edge Of Perfection' Single From Upcoming 'Cursum Perficio' Album|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-07-10|lang=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-everybodys-got-a-plan-from-upcoming-cursum-perficio-album|title=Anthrax Shares Music Video For 'Everybody's Got A Plan' From Upcoming 'Cursum Perficio' Album|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-08-06|lang=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-releases-music-video-for-cursum-perficio-title-track|title=Anthrax Releases Music Video For 'Cursum Perficio' Title Track|publisher=[[Blabbermouth]]|website=blabbermouth.net|access-date=2026-10-13|date=2026-09-17|lang=en}}</ref>. == Skaņdarbu saraksts == {{Track listing|total_length=53:43|all_writing=Anthrax ([[Džoijs Belladonna]], [[Frenks Bello]], [[Čarlijs Benante]] un [[Skots Iens]]), ja vien nav norādīts citādi|title1=Persistence of Memory|writer1=Anthrax, Blērs Deilijs|length1=1:07|title2=The Long Goodbye|length2=5:34|title3=It's for the Kids|length3=4:20|title4=Everybody's Got a Plan|length4=4:36|title5=The Edge of Perfection|writer5=Anthrax, Deilijs|length5=6:46|title6=Infectious|writer6=Anthrax, Deilijs|length6=5:16|title7=NYC 93|length7=4:48|title8=Cursum Perficio|length8=6:08|title9=T.O.M.B.|length9=4:31|title10=Watch It Go|writer10=Anthrax, Deilijs|length10=5:43|title11=My Victory|length11=4:54}} == Ieraksta dalībnieki == * [[Džoijs Belladonna]] — [[Dziedāšana|vokāls]] * [[Skots Iens]] — [[Elektroģitāra|ģitāra]] * Džonatans Doniss — ģitāra * [[Frenks Bello]] — [[basa ģitāra]] * [[Čarlijs Benante]] — [[Bungu komplekts|bungas]]   [[Kategorija:2026. gada albumi]] 1czmfg8h0bwegze4e7rgsr71igsqwne 4541976 4541884 2026-10-31T08:00:29Z Votre Provocateur 111653 4541976 wikitext text/x-wiki '''''Cursum Perficio''''' (no [[Latīņu valoda|latīņu valodas]] — 'Mans ceļš ir galā') ir [[ASV|amerikāņu]] [[trešmetāls|trešmetāla]] grupas [[Anthrax]] divpadsmitais [[studijas albums]], ko 2026. gada 18. septembrī izdeva ierakstu kompānijas [[Nuclear Blast]] un [[Megaforce Records]]. Albums ir grupas pirmais studijas ieraksts kopš ''[[For All Kings]]'' (2016), un tas tapis sadarbībā ar producentu Džeju Rastonu. == Par albumu == Grupa [[Anthrax]] sākotnēji plānoja sākt darbu pie jauna studijas albuma 2020. gadā, taču grupas dalībnieku kopīgu darbu aizkavēja [[COVID-19 pandēmija]]. Albuma izstrāde sākās 2022. gadā [[Deivs Grols|Deiva Grola]] ierakstu studijā ''Studio 606''. Albuma nosaukumu bundzinieks [[Čarlijs Benante]] aizguva no dokumentālās filmas par [[Merilina Monro|Merilinu Monro]]. Latīņu frāze ''Cursum Perficio'' bija redzama uz flīzēm pie aktrises pēdējās dzīvesvietas.<ref name="kerrang">{{cite web |author=Emma Wilkes |url=https://www.kerrang.com/anthrax-announce-first-album-in-ten-years-cursum-perficio-thrash-metal-joey-belladonna-scott-ian-charlie-benante |title="We aren’t saying this is our last record, but our journey has come to an end": Anthrax announce first album in ten years, Cursum Perficio |website=[[Kerrang!]] |date=2026-05-15 |access-date=2026-10-13 |lang=en}}</ref> Albums tika oficiāli izziņots 2026. gada 15. maijā, vienlaikus izdodot pirmo singlu ''It's for the Kids'' un tā mūzikas videoklipu.<ref>{{cite web |url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-announces-new-album-cursum-perficio-shares-first-single-and-video-its-for-the-kids |title=Anthrax Announces New Album 'Cursum Perficio', Shares First Single And Video 'It's For The Kids' |website=[[Blabbermouth]] |date=2026-05-15 |access-date=2026-10-13 |lang=en}}</ref> Otrais singls ''The Edge of Perfection'' tika izdots 2026. gada 10. jūlijā.<ref>{{cite web |url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-the-edge-of-perfection-single-from-upcoming-cursum-perficio-album |title=Anthrax Shares Music Video For 'The Edge Of Perfection' Single From Upcoming 'Cursum Perficio' Album |website=[[Blabbermouth]] |date=2026-07-10 |access-date=2026-10-13 |lang=en}}</ref> Vēlāk grupa publicēja videoklipus dziesmām ''Everybody's Got a Plan'' un ''Cursum Perficio''.<ref>{{cite web |url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-shares-music-video-for-everybodys-got-a-plan-from-upcoming-cursum-perficio-album |title=Anthrax Shares Music Video For 'Everybody's Got A Plan' From Upcoming 'Cursum Perficio' Album |website=[[Blabbermouth]] |date=2026-08-06 |access-date=2026-10-13 |lang=en}}</ref><ref>{{cite web |url=https://blabbermouth.net/news/anthrax-releases-music-video-for-cursum-perficio-title-track |title=Anthrax Releases Music Video For 'Cursum Perficio' Title Track |website=[[Blabbermouth]] |date=2026-09-17 |access-date=2026-10-13 |lang=en}}</ref> == Kritiķu vērtējums == ''Cursum Perficio'' saņēma pārsvarā pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. ''[[Classic Rock]]'' albumam piešķīra četras no piecām zvaigznēm, savukārt ''[[Metal Hammer]]'' to novērtēja ar 3,5 zvaigznēm no piecām. [[Blabbermouth]] un vācu mūzikas izdevums ''Rock Hard'' albumam piešķīra astoņus punktus no desmit, bet [[AllMusic]] — 3,5 zvaigznes no piecām.<ref name="blabbermouth-review" /><ref name="allmusic" /> == Skaņdarbu saraksts == Visu dziesmu autori ir grupas ''Anthrax'' dalībnieki [[Džoijs Belladonna]], [[Frenks Bello]], [[Čarlijs Benante]] un [[Skots Iens]], izņemot dziesmas, kuru tapšanā piedalījies arī Blērs Deilijs. {{Track listing | total_length = 53:43 | all_writing = Anthrax ([[Džoijs Belladonna]], [[Frenks Bello]], [[Čarlijs Benante]] un [[Skots Iens]]), ja vien nav norādīts citādi | title1 = Persistence of Memory | writer1 = Anthrax, Blērs Deilijs | length1 = 1:07 | title2 = The Long Goodbye | length2 = 5:34 | title3 = It's for the Kids | length3 = 4:20 | title4 = Everybody's Got a Plan | length4 = 4:36 | title5 = The Edge of Perfection | writer5 = Anthrax, Blērs Deilijs | length5 = 6:46 | title6 = Infectious | writer6 = Anthrax, Blērs Deilijs | length6 = 5:16 | title7 = NYC 93 | length7 = 4:48 | title8 = Cursum Perficio | length8 = 6:08 | title9 = T.O.M.B. | length9 = 4:31 | title10 = Watch It Go | writer10 = Anthrax, Blērs Deilijs | length10 = 5:43 | title11 = My Victory | length11 = 4:54 }} == Ieraksta dalībnieki == ; Anthrax * [[Džoijs Belladonna]] — [[Dziedāšana|vokāls]] * [[Skots Iens]] — [[Elektriskā ģitāra|elektriskā ģitāra]] * Džonatans Doniss — elektriskā ģitāra * [[Frenks Bello]] — [[basa ģitāra]] * [[Čarlijs Benante]] — [[Bungu komplekts|bungas]] ; Ieraksta veidotāji * Džejs Rastons — producents == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.anthrax.com/ Anthrax oficiālā tīmekļvietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gada albumi]] j6x0jj0acja8yxsisnipl0w1lc4qnvi 0 642412 4541880 2026-10-30T20:39:20Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] 4541880 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]] dp5q0j37980mmes8cit6xh5u52mja7u 3 642413 4541881 2026-10-30T20:39:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4541881 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Pivo1488}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 22.39 (EET) smj6qt353b2468w7thch21pie3o4egv 0 642414 4541887 2026-10-30T21:16:39Z Pirags 3757 jauna lpp 4541887 wikitext text/x-wiki '''Aivars Kraps''' (1975) ir [[Latvieši|latviešu]] ekonomists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Latvija pirmajā vietā]]". Jēkabpils novada pašvaldības deputāts.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/80150-aivars-kraps/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kraps, Aivars}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] 3yi5l9dlg1oy7eycnse48rsi4s00916 4541892 4541887 2026-10-30T21:28:42Z Pirags 3757 pap 4541892 wikitext text/x-wiki '''Aivars Kraps''' (1975) ir [[Latvieši|latviešu]] ekonomists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Latvija pirmajā vietā]]". Jēkabpils novada pašvaldības deputāts.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/80150-aivars-kraps/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> 2021. gada decembrī [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] (KNAB) rosināja apsūdzēt bijušo Jēkabpils pilsētas domes vadītāju Krapu un vēl trīs personas par iespējamu liela apmēra krāpšanu organizētā grupā. 2025. gada 21. novembrī Zemgales rajona tiesā Aizkrauklē nosprieda atzīt Krapu par vainīgu krāpšanā, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, un sodīt ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.<ref>[https://www.tvnet.lv/8573532/tiesa-lugs-saeimas-piekrisanu-turpinat-tiesat-krapsana-apsudzeto-krapu Tiesa lūgs Saeimas piekrišanu turpināt tiesāt krāpšanā apsūdzēto Krapu] tvnet.lv / [[LETA]] 2026. gada 29. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kraps, Aivars}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] 19h78z82ac3vl5b2tw48pfuilxo2w5x 4541943 4541892 2026-10-31T07:17:05Z Vitaly P 25520 Dzimšanas dati 4541943 wikitext text/x-wiki '''Aivars Kraps''' (dzimis {{dat|1975|6|28}}) ir [[Latvieši|latviešu]] ekonomists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Latvija pirmajā vietā]]". Jēkabpils novada pašvaldības deputāts.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/80150-aivars-kraps/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> 2021. gada decembrī [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] (KNAB) rosināja apsūdzēt bijušo Jēkabpils pilsētas domes vadītāju Krapu un vēl trīs personas par iespējamu liela apmēra krāpšanu organizētā grupā. 2025. gada 21. novembrī Zemgales rajona tiesā Aizkrauklē nosprieda atzīt Krapu par vainīgu krāpšanā, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, un sodīt ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.<ref>[https://www.tvnet.lv/8573532/tiesa-lugs-saeimas-piekrisanu-turpinat-tiesat-krapsana-apsudzeto-krapu Tiesa lūgs Saeimas piekrišanu turpināt tiesāt krāpšanā apsūdzēto Krapu] tvnet.lv / [[LETA]] 2026. gada 29. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kraps, Aivars}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] gqmhpitbw2lslew7s3db3j2de9mvooc 0 642415 4541888 2026-10-30T21:19:59Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: '''Kriegsmarine''' (burtiski — "kara flote") bija [[Trešais Reihs|nacistiskās Vācijas]] [[kara flote]] laika posmā no 1935. līdz 1945. gadam. Tā nomainīja [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Impērijas kara floti]] (1871–1918) un [[Veimāras Republika]]s laikmeta ''Reichsmarine'' ("Reiha floti", 1919–1935). ''Kriegsmarine'' bija viens no trim oficiālajiem [[Vērmahts|Vērmahta]] (Vācijas bruņoto spēku 1935.–1945. gadā) atzariem — līdzās sauszemes... 4541888 wikitext text/x-wiki '''Kriegsmarine''' (burtiski — "kara flote") bija [[Trešais Reihs|nacistiskās Vācijas]] [[kara flote]] laika posmā no 1935. līdz 1945. gadam. Tā nomainīja [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Impērijas kara floti]] (1871–1918) un [[Veimāras Republika]]s laikmeta ''Reichsmarine'' ("Reiha floti", 1919–1935). ''Kriegsmarine'' bija viens no trim oficiālajiem [[Vērmahts|Vērmahta]] (Vācijas bruņoto spēku 1935.–1945. gadā) atzariem — līdzās sauszemes spēkiem ([[Vācu karaspēks (1935—1945)|Heer]]) un gaisa spēkiem ([[Luftwaffe]]). Pārkāpjot [[Versaļas līgums|Versaļas miera līgumu]], ''Kriegsmarine'' strauji attīstījās Vācijas jūras spēku pārapbruņošanās gaitā 20. gadsimta 30. gados. 1919. gada līgums bija ierobežojis Vācijas kara flotes lielumu un aizliedzis būvēt [[zemūdene]]s.<ref>{{Cite web|url=https://net.lib.byu.edu/~rdh7/wwi/versa/versa4.html|title=Peace Treaty of Versailles, Articles 159–213, Military, Naval and Air Clauses|website=net.lib.byu.edu}}</ref> [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (1936–1939) laikā Kriegsmarine kuģi tika nosūtīti uz ūdeņiem ap [[Spānija|Spāniju]], it kā lai nodrošinātu neiejaukšanās politikas ievērošanu, taču patiesībā tie atbalstīja [[Franko diktatūra Spānijā|nacionālistus]] cīņā pret Spānijas [[Spānijas Otrā republika|republikāņiem]]. 1939. gada janvārī tika uzsākts "Z plāns" (''Plan Z'') — vērienīga kuģu būves programma, kuras mērķis bija līdz 1944. gadam panākt līdzsvaru virsūdens kuģu skaitā ar Lielbritānijas Karalisko kara floti. Kad 1939. gada septembrī sākās [[Otrais pasaules karš]], "Z plāns" tika apturēts; tā vietā prioritāte tika piešķirta paātrinātai zemūdeņu būvei, nevis lielo virsūdens karakuģu celtniecībai, turklāt stratēģiskie resursi galvenokārt tika novirzīti sauszemes un gaisa spēkiem. Kriegsmarine virspavēlnieks (tāpat kā visu citu bruņoto spēku atzaru vadītājs nacistu varas laikā) bija [[Ādolfs Hitlers]], kurš īstenoja savu varu ar Jūras spēku augstākās pavēlniecības (''Oberkommando der Marine'') starpniecību. Starp nozīmīgākajiem Kriegsmarine kuģiem bija zemūdenes; lielākā daļa no tām tika uzbūvētas pēc tam, kad Otrā pasaules kara sākumā no "Z plāna" tika atteikts. "[[Vilku bars (flotes taktika)|Vilku bari]]" ({{val|de|Wolfsrudel}}) bija operatīvi izveidotas zemūdeņu grupas, kas Atlantijas okeāna kaujas pirmajā pusē uzbruka britu konvojiem. Tomēr līdz 1943. gada maijam, pieaugot vācu zemūdeņu (''U-Boot'') zaudējumiem, no šīs taktikas lielā mērā nācās aateikties. Kara sākumposmā, lai traucētu Sabiedroto kuģniecību, līdztekus zemūdenēm tika izmantoti arī virsūdens reideri (tostarp palīgkreiseri); no tiem slavenākie bija smagie kreiseri "[[Admiral Graf Spee]]" un "[[Admiral Scheer]]", kā arī [[līnijkuģis]] "[[Bismarck (līnijkuģis)|Bismarck]]". Tomēr konvoju apsardzes ieviešana, īpaši Atlantijas okeānā, ievērojami mazināja virsūdens reideru efektivitāti cīņā pret konvojiem. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Vācijas kara flotes atlikušie kuģi tika sadalīti starp Sabiedroto lielvalstīm un izmantoti dažādiem mērķiem, tostarp mīnu meklēšanai un neitralizēšanai. Daži kuģi tika piekrauti ar nevajadzīgiem ķīmiskajiem ieročiem un nogremdēti.<ref>[https://www.smithsonianmag.com/science-nature/decaying-weapons-world-war-II-threaten-waters-worldwide-180961046/ Chemical Weapons Dumped in the Ocean After World War II Could Threaten Waters Worldwide] smithsonianmag.com November 11, 2016</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons}} * [https://www.feldgrau.com/ww2-german-kriegsmarine-navy/ The Nazi German Navy 1935–1945 (Kriegsmarine)] * {{cite web |url= http://www.uboataces.com/ |title= German U-Boats and Battle of the Atlantic |publisher= uboataces.com |access-date= 2007-01-20}} * {{cite web |url= http://www.german-navy.de/kriegsmarine/ |title= Kriegsmarine History |publisher= german-navy.de |access-date= 2007-01-20}} * {{cite web | url = http://www.uboat.net/ | title = The U-boat War 1939–1945 | last = Helgason | first = Guðmundur | website = German U-boats of WWII – uboat.net | access-date = 2007-01-20}} * {{cite web |url= http://www.bismarck-class.dk/ |title= Bismarck & Tirpitz |publisher= bismarck-class.dk |access-date= 2007-01-20}} * {{cite web |url= http://www.deutschland-class.dk/deutschland_luetzow/deutschland_luetzow_operation_hist.html |title= Deutschland in Spanish Civil War |publisher= bismarck-class.dk |access-date= 2007-01-20 |archive-date= 6 February 2007 |archive-url= https://web.archive.org/web/20070206061325/http://www.deutschland-class.dk/deutschland_luetzow/deutschland_luetzow_operation_hist.html |url-status= }} * [http://photo-war.com/eng/archives/album2278.htm The photo album of Kriegsmarine minelayer 'Roland' crew member.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150508112814/http://photo-war.com/eng/archives/album2278.htm |date=8 May 2015 }} Photos of minelayers on combat missions and various ''Kriegsmarine'' vessels. [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Trešais reihs]] [[Kategorija:Jūras spēki]] gn756r9jz9eq8uofi247tl0kczlyf7s 0 642416 4541893 2026-10-30T21:37:22Z Pirags 3757 jauna lpp 4541893 wikitext text/x-wiki '''Eduards Zivtiņš''' (2000) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Latvija pirmajā vietā]]". Rīgas pilsētas tiesas tiesneša palīgs. [[Rīgas Dome]]s deputāts.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/79740-eduards-zivtins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zivtiņš, Eduards}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] 0pxh7h1hrgldb6dqwa78virf16lhgm9 4541944 4541893 2026-10-31T07:19:09Z Vitaly P 25520 Dzimšanas dati 4541944 wikitext text/x-wiki '''Eduards Zivtiņš''' (dzimis {{dat|2000|12|27}}) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Latvija pirmajā vietā]]". Rīgas pilsētas tiesas tiesneša palīgs. [[Rīgas Dome]]s deputāts.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/79740-eduards-zivtins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zivtiņš, Eduards}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] 4er7kewkmrt58pp96cnyreu8jb8izy6 0 642417 4541894 2026-10-30T21:46:25Z Pirags 3757 jauna lpp 4541894 wikitext text/x-wiki '''Roberts Žemaitis''' (1985) ir [[Latvieši|latviešu]] inženieris un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Latvija pirmajā vietā]]". [[Eiropas Parlaments|Eiropas parlamenta]] deputāta palīgs. [[Rīgas Dome]]s deputāts.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/79390-roberts-zemaitis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Žemaitis, Roberts}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] 2irfakrlp62hlpz1763nxixmlt9qd2i 4541945 4541894 2026-10-31T07:20:46Z Vitaly P 25520 Dzimšanas dati 4541945 wikitext text/x-wiki '''Roberts Žemaitis''' (dzimis {{dat|1985|8|29}}) ir [[Latvieši|latviešu]] inženieris un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no "[[Latvija pirmajā vietā]]". [[Eiropas Parlaments|Eiropas parlamenta]] deputāta palīgs. [[Rīgas Dome]]s deputāts.<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/79390-roberts-zemaitis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Žemaitis, Roberts}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] 06ggzbl12lmnfpo6malb0euddeib3t0 3 642418 4541930 2026-10-31T04:25:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4541930 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Marks Sāmietis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 31. oktobris, plkst. 06.25 (EET) n8jnh8q0yx4cwrmjhvv7cibrhj9fb0a 0 642419 4541947 2026-10-31T07:39:17Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hallasans | Photo = Hallasan Above.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Dienvidkoreja | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=33|latm=21|lats=42|latNS=N | longd=126|longm=31|longs=45|longEW=E | Augstums = 1947 | Relatīvais_augstums = 1947 | Atrašanās vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Čedžudo}} | Kāpums = | Topographic map = | Type... 4541947 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hallasans | Photo = Hallasan Above.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Dienvidkoreja | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=33|latm=21|lats=42|latNS=N | longd=126|longm=31|longs=45|longEW=E | Augstums = 1947 | Relatīvais_augstums = 1947 | Atrašanās vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Čedžudo}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = vairogvulkāns | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = 1007 | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Hallasans''' ({{val|ko|한라산}}) ir aprimis [[vulkāns]] [[Čedžudo]] salā [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]], [[Dienvidkoreja]]s augstākā virsotne. Atrodas Čedžudo salas vidienē un vulkāns bieži tiek asociēts ap pašu salu kā galvenais to veidojošais elements. Vulkāna virsotnē atrodas 400 m plats krāteris, bet visā salā izkaisīti ap 360 mazāku krāteru. Nesenākās vulkāniskās aktivitātes hronikās attiecināmas uz 1007. gadu.<ref>[https://volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=1006-04- Halla. ''Global Volcanism Program. Smithsonian Institution.'']</ref> Ietilpst 1970. gadā dibinātā Hallasana nacionālā parka teritorijā, kas kopš 2007. gada ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/list/1264/|title=Jeju Volcanic Island and Lava Tubes|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2020-11-20|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ēģiptes kalni]] gczawxc1mah9wzyai3yvqb5fc5zqovp 0 642420 4541950 2026-10-31T07:39:52Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Infobox person | name = Jana Lantratova | birth_date = {{Dzimšanas datums|1988|12|14}} | birth_place = Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS | occupation = politiķe }} '''Jana Valerjevna Lantratova''' (dzimusi [[1988. gada 14. decembris|1988. gada 14. decembrī]] [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2026. gada 14. maija — Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. No 2021. gada 12.... 4541950 wikitext text/x-wiki {{Infobox person | name = Jana Lantratova | birth_date = {{Dzimšanas datums|1988|12|14}} | birth_place = Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS | occupation = politiķe }} '''Jana Valerjevna Lantratova''' (dzimusi [[1988. gada 14. decembris|1988. gada 14. decembrī]] [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2026. gada 14. maija — Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. No 2021. gada 12. oktobra bija [[Krievijas Valsts dome]]s astotā sasaukuma deputāte. No 2021. līdz 2025. gadam — Valsts domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. No 2025. gada 11. marta līdz 2026. gada 14. maijam vadīja Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komiteju. No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref>{{Cite web |url=https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |title=Список избранных депутатов Государственной думы восьмого созыва |access-date=2021-10-02 |archive-date=2021-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211006172242/https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |url-status=live }}</ref> Pret Lantratovu noteiktas starptautiskas sankcijas par atbalstu [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. Ukrainā viņa tiek turēta aizdomās par līdzdalību Ukrainas bērnu nelikumīgā izvešanā no okupētajām teritorijām.<ref name="Новини-1" /><ref name="Веб-сайт-1" /><ref name="Веб-сайт-2" /><ref name="Веб-сайт-3" /> == Biogrāfija == Dzimusi 1988. gada 14. decembrī Ļeņingradā karavīra un ārstes ģimenē.<ref name="tass" /> 2011. gadā ar izcilību absolvēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti sabiedrisko attiecību specialitātē. 2012. gadā absolvēja Ziemeļrietumu Valsts pārvaldes akadēmijas Juridisko fakultāti tiesību zinātnē.<ref name="tass">[https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna Лантратова Яна Валерьевна] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211002104407/https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna |date=2021-10-02 }} // [[ТАРС]]</ref> No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas Federācijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref name="ukazspch">{{cite web |url=http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |title=«Утверждён новый состав Совета при президенте РФ по правам человека» |archive-url=https://web.archive.org/web/20150323233327/http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |archive-date=2015-03-23 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>[https://www.kommersant.ru/doc/2872662 Общественность вызвалась на борьбу с терроризмом] {{Wayback|url=https://www.kommersant.ru/doc/2872662|date=20211002104400}}//Коммерсант 08.12.2015</ref> 2016. gadā studēja maģistrantūrā pedagoģijas un psiholoģijas jomā Maskavas Valsts humanitārajā universitātē M. Šolohova vārdā (kopīgā vecumposmu psiholoģiskās konsultēšanas programmā ar Maskavas Pedagoģisko valsts universitāti). Tajā pašā gadā Cilvēktiesību padome viņu izvirzīja par kandidāti Krievijas prezidenta bērnu tiesību pilnvarotā amatam.<ref name="tass" /><ref>[https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu Путину предложили несколько кандидатов на замену Астахову] {{Wayback|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu|date=20211010102238}}//Ведомости 12.07.2016</ref> No 2017. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta administrācijas Sabiedrisko projektu pārvaldes departamenta galvenā padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām.<ref>[https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a В Кремле нашли нового куратора гражданского общества] {{Wayback|url=https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a|date=20211002104407}}//РБК 05.06.2017</ref> No 2019. līdz 2021. gadam vadīja humanitāros projektus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskās savienības]] teritorijā Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas Integrācijas projektu attīstības departamentā. Sagatavoja ziņojumus Krievijas Drošības padomei un prezidentam par nacionālās drošības jautājumiem.<ref>{{Cite web |url=https://www.gosrf.ru/news/41664/ |title=Минэкономразвития займется гуманитарными проектами на территории СНГ и ЕАЭС |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://www.gosrf.ru/news/41664/ |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> [[Attēls:1st_meeting_of_8th_State_Duma_47.jpg|thumb|Jana Lantratova un [[Ella Pamfilova]] Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma pirmajā plenārsēdē 2021. gada 12. oktobrī.]] 2021. gadā Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma vēlēšanās viņa ieguva deputātes mandātu no partijas [[Taisnīgā Krievija]] saraksta Čeļabinskas apgabalā (otrajā vietā).<ref>{{Cite web |url=https://ura.news/news/1052486624 |title=Гартунг определился с челябинский тройкой в Госдуму. На выборы идёт член совета при Путине |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104409/https://ura.news/news/1052486624 |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |title=Справедливая Россия» призывает в свои ряды опытных медийщиков |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> 2025. gada februārī kļuva par Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāju.<ref>{{Cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/67bf352f9a7947fcb2257a6f |title=Комитет Думы по развитию гражданского общества возглавила Лантратова |date=2025-02-26 |website=РБК |lang=ru |access-date=2025-03-26}}</ref> 2026. gada 14. maijā Valsts dome iecēla Janu Lantratovu Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā.<ref>{{Cite news|url=https://rtvi.com/news/lantratova-zamenila-moskalkovu-na-postu-upolnomochennogo-po-pravam-cheloveka/|title=Лантратова сменила Москалькову на посту уполномоченного по правам человека|date=2026-05-14|lang=ru|website=rtvi.com}}</ref> Kā Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā viņa piedalījās humānās palīdzības iniciatīvās. 2026. gada 30. oktobrī kopā ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto [[Dmitro Lubinecs|Dmitro Lubinecu]] piedalījās cilvēku evakuācijas organizēšanā no [[Oleški]]em. Misijas atspoguļošanā piedalījās žurnālisti no Ukrainas, ASV un Krievijas.<ref>{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/10/30/8060399/ |title=Понад 75 годин тиші: Лубінець прибув до Армянська, для евакуації з Олешок готові 25 автобусів |website=Українська правда |language=uk |access-date=2026-10-30}}</ref> == Iniciatīvas == 2020. gadā ierosināja Krievijā noteikt administratīvo atbildību par tā dēvēto «LGBT propagandu» datorspēlēs. Pēc Lantratovas domām, geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tēli ir sastopami tādās spēlēs kā [[Assassin's Creed]], [[Assassin's Creed Odyssey]], [[Borderlands]], [[Divinity: Original Sin II]], [[Dragon Age: Origins]], [[Dragon Age: Inquisition]], [[Life Is Strange]], [[The Last of Us]], [[Fallout]], [[Apex Legends]], [[RimWorld]] un [[Overwatch]].<ref name=":0">{{Cite web |url=https://theins.ru/news/256905 |title=Sims 3, Last of Us, Assassin&#x27;s Creed. В Госдуме составили список игр с ЛГБТ-персонажами — их хотят запретить |date=2022-11-11 |website=[[The Insider]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://theins.ru/news/256905 |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> Viņa vērsās pie Krievijas Federālā drošības dienesta direktora Aleksandra Bortņikova un Sberbank vadītāja Germana Grefa, lūdzot pārbaudīt ziņas, ka blogere Vasilisa Levčenko vāc ziedojumus [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] atbalstam. Lantratova bankai nosūtīja arī deputātes pieprasījumu.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|title=Сбербанк передаёт властям РФ данные о переводах на нужды украинской армии|date=2022-05-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220504202703/https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|archivedate=2022-05-04|accessdate=2022-05-04|website=Радио Свобода}}</ref> 2022. gada aprīlī kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas ļautu Krievijas ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem anulēt plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju un pārtraukt televīzijas un radio apraides licences par «viltus ziņu par Krievijas karavīriem» izplatīšanu, viņu «diskreditēšanu», aicinājumiem noteikt sankcijas pret Krieviju vai informāciju, kas pauž «klaju necieņu pret sabiedrību, valsti un Krievijas Federācijas konstitūciju».<ref>{{Cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|title=В Думе предложили разрешить генпрокурору лишать СМИ регистрации за фейки|date=2022-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220406223920/https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|archivedate=2022-04-06|accessdate=2022-04-06|website=[[РБК]]}}</ref> 2022. gada augustā kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas aizliegtu «nedraudzīgo» valstu pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Viņa bija arī autore grozījumam Krievijas likumprojektā par «LGBT propagandu», kas paredzēja aizliegt videospēles ar pornogrāfijas, nežēlības un vardarbības propagandu, kā arī necenzētu leksiku.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|title=Гражданам «недружественных» стран могут запретить усыновлять детей из России|date=2022-08-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220801152332/https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|archivedate=2022-08-01|accessdate=2022-08-01|website=Радио Свобода}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://dumabingo.org/person/366857/ |title=Лантратова Яна Валерьевна |date=2026-09-14 |website=dumabingo.org |lang=ru}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |title=Как в России прививают традиционные ценности |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2022. gada decembra sākumā Lantratova vērsās Krievijas Ģenerālprokuratūrā un Roskomnadzor, lūdzot pārbaudīt blogeru Dašas Koreikas un Hilmi Forksa darbību saistībā ar iespējamu «LGBT propagandu», «transdzimuma propagandu», «amorālas uzvedības» demonstrēšanu un «ticīgo jūtu aizskaršanu». Viņa apgalvoja, ka saņēmusi sūdzības par vairāku Krievijas blogeru un straumētāju «destruktīvu darbību». Vēlāk tiesa piesprieda Hilmi Forksam trīs gadu brīvības atņemšanu kolonijā-apmetnē par pornogrāfijas izgatavošanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |title=Против блогеров Даши Корейки и Хилми Форкса завели дело об ЛГБТ-пропаганде |website=www.sostav.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072852/https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |title=В России завели сразу несколько дел по новому закону о «ЛГБТ-пропаганде» |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |title=В Госдуме попросили проверить двух тиктокеров на «пропаганду ЛГБТ» |date=2022-12-06 |website=Forbes.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.bfm.ru/news/541010 |title=Суд отправил блогера Хилми Форкс в колонию на три года за изготовление порнографии |last= |website=BFM.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.bfm.ru/news/541010 |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref> 2024. gada aprīlī pēc Lantratovas iesnieguma no Krievijas 11. klases papildu literatūras programmas izņēma Vladimira Makaņina stāstu «Kaukāza gūsteknis». Lantratova apgalvoja, ka darbā «tiek propagandēta ekstrēmistiska LGBT tematika».<ref>{{Cite web |url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |title=Из школьной программы убрали повесть Владимира Маканина «Кавказский пленный» после доноса на «ЛГБТ-пропаганду». Это первый подобный случай |date=2024-04-03 |website=Новая газета Европа |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |title=Из дополнительной школьной программы убрали повесть «Кавказский пленный» после доноса депутатки на «ЛГБТ+ пропаганду» |last= |first= |date=2024-04-03 |website=[[DOXA]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101355/https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2024. gada oktobrī viņa paziņoja, ka izstrādā likumprojektu par jebkādas «destruktīvas» ideoloģijas, tostarp kvadroberu kustības, propagandas aizliegšanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |title=В Госдуму скоро внесут проект о запрете пропаганды деструктивной идеологии |date=2024-10-26 |website=Ведомости |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20250503153634/https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |archive-date=2025-05-03 |url-status=live |access-date=2025-03-26}}</ref> == Sankcijas == 2022. gada 23. februārī Lantratova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā, jo «atbalstīja un īstenoja darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un vēl vairāk destabilizē Ukrainu».<ref>{{Статья|ссылка=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|автор=Official Journal of the European Union L 042I|заглавие=COUNCIL REGULATION (EU) 2022/259|год=2022|издание=|issn=1977-0677|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223235356/https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|archivedate=2022-02-23}}</ref><ref>{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=ЕС решил ввести санкции против 351 депутата Госдумы в ответ на признание ДНР и ЛНР|url=https://www.bbc.com/russian/news-60483789|archivedate=2022-04-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220409041308/https://www.bbc.com/russian/news-60483789}}</ref> 2022. gada 24. februārī viņa tika iekļauta Kanādas sankciju sarakstā kā viena no «režīma tuvākajām sabiedrotajām» saistībā ar balsojumu par tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarības atzīšanu.<ref>{{Cite web|url=https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|title=Sanctions – Russian invasion of Ukraine|author=|website=GAC|date=2022-02-04|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818151101/https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|title=Канада ввела санкции против Валентины Матвиенко, Татьяны Голиковой, олигарха Мордашова и «Юнармии»|website=Настоящее Время|date=2023-02-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230412135055/https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|url-status=live}}</ref> 2022. gada 24. martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lantratova tika iekļauta ASV sankciju sarakstā par «līdzdalību Putina karā» un «atbalstu Kremļa centieniem iebrukt Ukrainā». ASV Valsts departaments norādīja, ka Valsts domes deputāti izmanto savas pilnvaras citādi domājošo un politisko oponentu vajāšanai, ierobežo informācijas brīvību, cilvēktiesības un Krievijas pilsoņu pamatbrīvības.<ref name="Новини-1">{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=Новые санкции после месяца войны. Кого включили в списки США и Британии и что им грозит|url=https://www.bbc.com/russian/news-60861453|archivedate=2022-03-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220324171858/https://www.bbc.com/russian/news-60861453}}</ref><ref name="Веб-сайт-1">{{Cite web|lang=ru|url=https://business-magazine.online/fn_1072351.html|title=США вводит новые санкции против России: полный список компаний и депутатов, попавших под ограничения|website=Федеральный бизнес журнал|date=2022-03-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230513092708/https://business-magazine.online/fn_1072351.html|url-status=live}}</ref><ref name="Веб-сайт-2">{{Cite web|lang=en|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|title=U.S. Treasury Sanctions Russia's Defense-Industrial Base, the Russian Duma and Its Members, and Sberbank CEO|website=U.S. Department of the Treasury|date=2023-05-18|access-date=2023-05-21|archive-date=2022-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220324133120/https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=en|url=https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|title=U.S. Sanctions Over 400 Russian Elites And Entities—Targeting Billionaire Oligarch Timchenko, The Duma And A Bank CEO|author=Jonathan Ponciano|website=Forbes|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102701/https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|title=Sanctioning Additional Members of Russia's Duma, Russian Elites, Bank Board Members, and Defense Entities|website=Department of State|date=2022-03-24|access-date=2023-05-24|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102850/https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|url-status=live}}</ref> Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa tika iekļauta arī Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas, Ukrainas, Japānas un Jaunzēlandes sankciju sarakstos.<ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://rupep.org/ru/person/16917|title=Лантратова Яна Валерьевна, Государственная Дума, депутат, первый заместитель председателя комитета по просвещению|website=Rupep|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035633/https://rupep.org/ru/person/16917|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|title=ЛАНТРАТОВА Яна Валерьевна - биография, досье, активы|website=Война и санкции|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035636/https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref> === Kriminālvajāšana === 2022. gada augusta beigās partijas «Taisnīgā Krievija» vadītāja Sergeja Mironova sieva Inna Varlamova un Jana Lantratova ieradās Krievijas okupētajā Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]]. No [[Hersona]]s viņas izveda divus bērnunama audzēkņus — desmit mēnešus veco Margaritu Prokopenko un divus gadus veco Iļju Vaščenko. Izdevuma Važnije istorii izmeklēšanā ziņots, ka Sergejs Mironovs un Inna Varlamova adoptēja ukraiņu meiteni, mainot viņas personas datus un par dzimšanas vietu norādot Podoļsku.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|title=Сергей Миронов с женой вывезли из оккупированного Херсона девочку, записали себя ее родителями и сменили ей имя|lang=ru|website=BBC News Русская служба|date=2023-11-23|access-date=2023-11-24|archive-date=2023-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20231124083850/https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|url-status=live}}</ref> 2024. gada martā [[Ukrainas Drošības dienests]] neklātienē paziņoja Lantratovai par aizdomām saistībā ar aizsargājamu personu piespiedu deportāciju no okupētās teritorijas uz okupētājvalsti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un kara likumu un paražu pārkāpšanu. Pēc Hersonas atbrīvošanas izmeklētāji bērnunamā atrada dokumentus par bērnu izvešanu uz Krieviju ar Lantratovas un Varlamovas parakstiem.<ref name="Веб-сайт-3">{{Cite web|url=https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|title=СБУ заочно обвинила депутатку Госдумы Яну Лантратову и жену депутата Миронова Инну Варламову в принудительном вывозе двух детей из Херсона|lang=ru|website=Настоящее Время|date=2024-03-19|access-date=2024-05-06|archive-date=2024-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240501084948/https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|url-status=live}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķes]] [[Kategorija:Krievijas cilvēktiesību aizstāvji]] [[Kategorija:Taisnīgā Krievija]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā]] ceiknsg1dzd2mvjk4flrcszghq5p98o 4541952 4541950 2026-10-31T07:41:33Z Votre Provocateur 111653 4541952 wikitext text/x-wiki '''Jana Valerjevna Lantratova''' (dzimusi 1988. gada 14. decembrī [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2026. gada 14. maija — Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. No 2021. gada 12. oktobra bija [[Krievijas Valsts dome]]s astotā sasaukuma deputāte. No 2021. līdz 2025. gadam — Valsts domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. No 2025. gada 11. marta līdz 2026. gada 14. maijam vadīja Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komiteju. No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref>{{Cite web |url=https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |title=Список избранных депутатов Государственной думы восьмого созыва |access-date=2021-10-02 |archive-date=2021-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211006172242/https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |url-status=live }}</ref> Pret Lantratovu noteiktas starptautiskas sankcijas par atbalstu [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. Ukrainā viņa tiek turēta aizdomās par līdzdalību Ukrainas bērnu nelikumīgā izvešanā no okupētajām teritorijām.<ref name="Новини-1" /><ref name="Веб-сайт-1" /><ref name="Веб-сайт-2" /><ref name="Веб-сайт-3" /> == Biogrāfija == Dzimusi 1988. gada 14. decembrī Ļeņingradā karavīra un ārstes ģimenē.<ref name="tass" /> 2011. gadā ar izcilību absolvēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti sabiedrisko attiecību specialitātē. 2012. gadā absolvēja Ziemeļrietumu Valsts pārvaldes akadēmijas Juridisko fakultāti tiesību zinātnē.<ref name="tass">[https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna Лантратова Яна Валерьевна] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211002104407/https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna |date=2021-10-02 }} // [[ТАРС]]</ref> No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas Federācijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref name="ukazspch">{{cite web |url=http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |title=«Утверждён новый состав Совета при президенте РФ по правам человека» |archive-url=https://web.archive.org/web/20150323233327/http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |archive-date=2015-03-23 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>[https://www.kommersant.ru/doc/2872662 Общественность вызвалась на борьбу с терроризмом] {{Wayback|url=https://www.kommersant.ru/doc/2872662|date=20211002104400}}//Коммерсант 08.12.2015</ref> 2016. gadā studēja maģistrantūrā pedagoģijas un psiholoģijas jomā Maskavas Valsts humanitārajā universitātē M. Šolohova vārdā (kopīgā vecumposmu psiholoģiskās konsultēšanas programmā ar Maskavas Pedagoģisko valsts universitāti). Tajā pašā gadā Cilvēktiesību padome viņu izvirzīja par kandidāti Krievijas prezidenta bērnu tiesību pilnvarotā amatam.<ref name="tass" /><ref>[https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu Путину предложили несколько кандидатов на замену Астахову] {{Wayback|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu|date=20211010102238}}//Ведомости 12.07.2016</ref> No 2017. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta administrācijas Sabiedrisko projektu pārvaldes departamenta galvenā padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām.<ref>[https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a В Кремле нашли нового куратора гражданского общества] {{Wayback|url=https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a|date=20211002104407}}//РБК 05.06.2017</ref> No 2019. līdz 2021. gadam vadīja humanitāros projektus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskās savienības]] teritorijā Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas Integrācijas projektu attīstības departamentā. Sagatavoja ziņojumus Krievijas Drošības padomei un prezidentam par nacionālās drošības jautājumiem.<ref>{{Cite web |url=https://www.gosrf.ru/news/41664/ |title=Минэкономразвития займется гуманитарными проектами на территории СНГ и ЕАЭС |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://www.gosrf.ru/news/41664/ |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> [[Attēls:1st_meeting_of_8th_State_Duma_47.jpg|thumb|Jana Lantratova un [[Ella Pamfilova]] Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma pirmajā plenārsēdē 2021. gada 12. oktobrī.]] 2021. gadā Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma vēlēšanās viņa ieguva deputātes mandātu no partijas [[Taisnīgā Krievija]] saraksta Čeļabinskas apgabalā (otrajā vietā).<ref>{{Cite web |url=https://ura.news/news/1052486624 |title=Гартунг определился с челябинский тройкой в Госдуму. На выборы идёт член совета при Путине |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104409/https://ura.news/news/1052486624 |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |title=Справедливая Россия» призывает в свои ряды опытных медийщиков |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> 2025. gada februārī kļuva par Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāju.<ref>{{Cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/67bf352f9a7947fcb2257a6f |title=Комитет Думы по развитию гражданского общества возглавила Лантратова |date=2025-02-26 |website=РБК |lang=ru |access-date=2025-03-26}}</ref> 2026. gada 14. maijā Valsts dome iecēla Janu Lantratovu Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā.<ref>{{Cite news|url=https://rtvi.com/news/lantratova-zamenila-moskalkovu-na-postu-upolnomochennogo-po-pravam-cheloveka/|title=Лантратова сменила Москалькову на посту уполномоченного по правам человека|date=2026-05-14|lang=ru|website=rtvi.com}}</ref> Kā Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā viņa piedalījās humānās palīdzības iniciatīvās. 2026. gada 30. oktobrī kopā ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto [[Dmitro Lubinecs|Dmitro Lubinecu]] piedalījās cilvēku evakuācijas organizēšanā no [[Oleški]]em. Misijas atspoguļošanā piedalījās žurnālisti no Ukrainas, ASV un Krievijas.<ref>{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/10/30/8060399/ |title=Понад 75 годин тиші: Лубінець прибув до Армянська, для евакуації з Олешок готові 25 автобусів |website=Українська правда |language=uk |access-date=2026-10-30}}</ref> == Iniciatīvas == 2020. gadā ierosināja Krievijā noteikt administratīvo atbildību par tā dēvēto «LGBT propagandu» datorspēlēs. Pēc Lantratovas domām, geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tēli ir sastopami tādās spēlēs kā ''[[Assassin's Creed]]'', ''[[Assassin's Creed Odyssey]]'', ''[[Borderlands]]'', ''[[Divinity: Original Sin II]]'', ''[[Dragon Age: Origins]]'', ''[[Dragon Age: Inquisition]]'', ''[[Life Is Strange]]'', [[The Last of Us]], ''[[Fallout]]'', ''[[Apex Legends]]'', ''[[RimWorld]]'' un ''[[Overwatch]]''.<ref name=":0">{{Cite web |url=https://theins.ru/news/256905 |title=Sims 3, Last of Us, Assassin&#x27;s Creed. В Госдуме составили список игр с ЛГБТ-персонажами — их хотят запретить |date=2022-11-11 |website=[[The Insider]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://theins.ru/news/256905 |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> Viņa vērsās pie Krievijas Federālā drošības dienesta direktora Aleksandra Bortņikova un Sberbank vadītāja Germana Grefa, lūdzot pārbaudīt ziņas, ka blogere Vasilisa Levčenko vāc ziedojumus [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] atbalstam. Lantratova bankai nosūtīja arī deputātes pieprasījumu.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|title=Сбербанк передаёт властям РФ данные о переводах на нужды украинской армии|date=2022-05-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220504202703/https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|archivedate=2022-05-04|accessdate=2022-05-04|website=Радио Свобода}}</ref> 2022. gada aprīlī kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas ļautu Krievijas ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem anulēt plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju un pārtraukt televīzijas un radio apraides licences par «viltus ziņu par Krievijas karavīriem» izplatīšanu, viņu «diskreditēšanu», aicinājumiem noteikt sankcijas pret Krieviju vai informāciju, kas pauž «klaju necieņu pret sabiedrību, valsti un Krievijas Federācijas konstitūciju».<ref>{{Cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|title=В Думе предложили разрешить генпрокурору лишать СМИ регистрации за фейки|date=2022-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220406223920/https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|archivedate=2022-04-06|accessdate=2022-04-06|website=[[РБК]]}}</ref> 2022. gada augustā kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas aizliegtu «nedraudzīgo» valstu pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Viņa bija arī autore grozījumam Krievijas likumprojektā par «LGBT propagandu», kas paredzēja aizliegt videospēles ar pornogrāfijas, nežēlības un vardarbības propagandu, kā arī necenzētu leksiku.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|title=Гражданам «недружественных» стран могут запретить усыновлять детей из России|date=2022-08-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220801152332/https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|archivedate=2022-08-01|accessdate=2022-08-01|website=Радио Свобода}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://dumabingo.org/person/366857/ |title=Лантратова Яна Валерьевна |date=2026-09-14 |website=dumabingo.org |lang=ru}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |title=Как в России прививают традиционные ценности |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2022. gada decembra sākumā Lantratova vērsās Krievijas Ģenerālprokuratūrā un Roskomnadzor, lūdzot pārbaudīt blogeru Dašas Koreikas un Hilmi Forksa darbību saistībā ar iespējamu «LGBT propagandu», «transdzimuma propagandu», «amorālas uzvedības» demonstrēšanu un «ticīgo jūtu aizskaršanu». Viņa apgalvoja, ka saņēmusi sūdzības par vairāku Krievijas blogeru un straumētāju «destruktīvu darbību». Vēlāk tiesa piesprieda Hilmi Forksam trīs gadu brīvības atņemšanu kolonijā-apmetnē par pornogrāfijas izgatavošanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |title=Против блогеров Даши Корейки и Хилми Форкса завели дело об ЛГБТ-пропаганде |website=www.sostav.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072852/https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |title=В России завели сразу несколько дел по новому закону о «ЛГБТ-пропаганде» |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |title=В Госдуме попросили проверить двух тиктокеров на «пропаганду ЛГБТ» |date=2022-12-06 |website=Forbes.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.bfm.ru/news/541010 |title=Суд отправил блогера Хилми Форкс в колонию на три года за изготовление порнографии |last= |website=BFM.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.bfm.ru/news/541010 |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref> 2024. gada aprīlī pēc Lantratovas iesnieguma no Krievijas 11. klases papildu literatūras programmas izņēma Vladimira Makaņina stāstu «Kaukāza gūsteknis». Lantratova apgalvoja, ka darbā «tiek propagandēta ekstrēmistiska LGBT tematika».<ref>{{Cite web |url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |title=Из школьной программы убрали повесть Владимира Маканина «Кавказский пленный» после доноса на «ЛГБТ-пропаганду». Это первый подобный случай |date=2024-04-03 |website=Новая газета Европа |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |title=Из дополнительной школьной программы убрали повесть «Кавказский пленный» после доноса депутатки на «ЛГБТ+ пропаганду» |last= |first= |date=2024-04-03 |website=[[DOXA]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101355/https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2024. gada oktobrī viņa paziņoja, ka izstrādā likumprojektu par jebkādas «destruktīvas» ideoloģijas, tostarp kvadroberu kustības, propagandas aizliegšanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |title=В Госдуму скоро внесут проект о запрете пропаганды деструктивной идеологии |date=2024-10-26 |website=Ведомости |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20250503153634/https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |archive-date=2025-05-03 |url-status=live |access-date=2025-03-26}}</ref> == Sankcijas == 2022. gada 23. februārī Lantratova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā, jo «atbalstīja un īstenoja darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un vēl vairāk destabilizē Ukrainu».<ref>{{Статья|ссылка=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|автор=Official Journal of the European Union L 042I|заглавие=COUNCIL REGULATION (EU) 2022/259|год=2022|издание=|issn=1977-0677|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223235356/https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|archivedate=2022-02-23}}</ref><ref>{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=ЕС решил ввести санкции против 351 депутата Госдумы в ответ на признание ДНР и ЛНР|url=https://www.bbc.com/russian/news-60483789|archivedate=2022-04-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220409041308/https://www.bbc.com/russian/news-60483789}}</ref> 2022. gada 24. februārī viņa tika iekļauta Kanādas sankciju sarakstā kā viena no «režīma tuvākajām sabiedrotajām» saistībā ar balsojumu par tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarības atzīšanu.<ref>{{Cite web|url=https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|title=Sanctions – Russian invasion of Ukraine|author=|website=GAC|date=2022-02-04|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818151101/https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|title=Канада ввела санкции против Валентины Матвиенко, Татьяны Голиковой, олигарха Мордашова и «Юнармии»|website=Настоящее Время|date=2023-02-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230412135055/https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|url-status=live}}</ref> 2022. gada 24. martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lantratova tika iekļauta ASV sankciju sarakstā par «līdzdalību Putina karā» un «atbalstu Kremļa centieniem iebrukt Ukrainā». ASV Valsts departaments norādīja, ka Valsts domes deputāti izmanto savas pilnvaras citādi domājošo un politisko oponentu vajāšanai, ierobežo informācijas brīvību, cilvēktiesības un Krievijas pilsoņu pamatbrīvības.<ref name="Новини-1">{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=Новые санкции после месяца войны. Кого включили в списки США и Британии и что им грозит|url=https://www.bbc.com/russian/news-60861453|archivedate=2022-03-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220324171858/https://www.bbc.com/russian/news-60861453}}</ref><ref name="Веб-сайт-1">{{Cite web|lang=ru|url=https://business-magazine.online/fn_1072351.html|title=США вводит новые санкции против России: полный список компаний и депутатов, попавших под ограничения|website=Федеральный бизнес журнал|date=2022-03-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230513092708/https://business-magazine.online/fn_1072351.html|url-status=live}}</ref><ref name="Веб-сайт-2">{{Cite web|lang=en|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|title=U.S. Treasury Sanctions Russia's Defense-Industrial Base, the Russian Duma and Its Members, and Sberbank CEO|website=U.S. Department of the Treasury|date=2023-05-18|access-date=2023-05-21|archive-date=2022-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220324133120/https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=en|url=https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|title=U.S. Sanctions Over 400 Russian Elites And Entities—Targeting Billionaire Oligarch Timchenko, The Duma And A Bank CEO|author=Jonathan Ponciano|website=Forbes|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102701/https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|title=Sanctioning Additional Members of Russia's Duma, Russian Elites, Bank Board Members, and Defense Entities|website=Department of State|date=2022-03-24|access-date=2023-05-24|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102850/https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|url-status=live}}</ref> Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa tika iekļauta arī Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas, Ukrainas, Japānas un Jaunzēlandes sankciju sarakstos.<ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://rupep.org/ru/person/16917|title=Лантратова Яна Валерьевна, Государственная Дума, депутат, первый заместитель председателя комитета по просвещению|website=Rupep|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035633/https://rupep.org/ru/person/16917|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|title=ЛАНТРАТОВА Яна Валерьевна - биография, досье, активы|website=Война и санкции|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035636/https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref> === Kriminālvajāšana === 2022. gada augusta beigās partijas «Taisnīgā Krievija» vadītāja Sergeja Mironova sieva Inna Varlamova un Jana Lantratova ieradās Krievijas okupētajā Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]]. No [[Hersona]]s viņas izveda divus bērnunama audzēkņus — desmit mēnešus veco Margaritu Prokopenko un divus gadus veco Iļju Vaščenko. Izdevuma Važnije istorii izmeklēšanā ziņots, ka Sergejs Mironovs un Inna Varlamova adoptēja ukraiņu meiteni, mainot viņas personas datus un par dzimšanas vietu norādot Podoļsku.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|title=Сергей Миронов с женой вывезли из оккупированного Херсона девочку, записали себя ее родителями и сменили ей имя|lang=ru|website=BBC News Русская служба|date=2023-11-23|access-date=2023-11-24|archive-date=2023-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20231124083850/https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|url-status=live}}</ref> 2024. gada martā [[Ukrainas Drošības dienests]] neklātienē paziņoja Lantratovai par aizdomām saistībā ar aizsargājamu personu piespiedu deportāciju no okupētās teritorijas uz okupētājvalsti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un kara likumu un paražu pārkāpšanu. Pēc Hersonas atbrīvošanas izmeklētāji bērnunamā atrada dokumentus par bērnu izvešanu uz Krieviju ar Lantratovas un Varlamovas parakstiem.<ref name="Веб-сайт-3">{{Cite web|url=https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|title=СБУ заочно обвинила депутатку Госдумы Яну Лантратову и жену депутата Миронова Инну Варламову в принудительном вывозе двух детей из Херсона|lang=ru|website=Настоящее Время|date=2024-03-19|access-date=2024-05-06|archive-date=2024-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240501084948/https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|url-status=live}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] 4zv80e4kj3cdhzgjzly7hypfokvbn21 4541953 4541952 2026-10-31T07:43:05Z Votre Provocateur 111653 4541953 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jana Lantratova | vārds_orģ = ''Яна Лантратова'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2026|5|14}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Tatjana Moskaļkova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = {{dat|2025|3|11}} | term_beigas2 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2021|10|12}} | term_beigas3 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķe, valsts amatpersona | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jana Valerjevna Lantratova''' (dzimusi 1988. gada 14. decembrī [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2026. gada 14. maija — Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. No 2021. gada 12. oktobra bija [[Krievijas Valsts dome]]s astotā sasaukuma deputāte. No 2021. līdz 2025. gadam — Valsts domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. No 2025. gada 11. marta līdz 2026. gada 14. maijam vadīja Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komiteju. No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref>{{Cite web |url=https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |title=Список избранных депутатов Государственной думы восьмого созыва |access-date=2021-10-02 |archive-date=2021-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211006172242/https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |url-status=live }}</ref> Pret Lantratovu noteiktas starptautiskas sankcijas par atbalstu [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. Ukrainā viņa tiek turēta aizdomās par līdzdalību Ukrainas bērnu nelikumīgā izvešanā no okupētajām teritorijām.<ref name="Новини-1" /><ref name="Веб-сайт-1" /><ref name="Веб-сайт-2" /><ref name="Веб-сайт-3" /> == Biogrāfija == Dzimusi 1988. gada 14. decembrī Ļeņingradā karavīra un ārstes ģimenē.<ref name="tass" /> 2011. gadā ar izcilību absolvēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti sabiedrisko attiecību specialitātē. 2012. gadā absolvēja Ziemeļrietumu Valsts pārvaldes akadēmijas Juridisko fakultāti tiesību zinātnē.<ref name="tass">[https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna Лантратова Яна Валерьевна] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211002104407/https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna |date=2021-10-02 }} // [[ТАРС]]</ref> No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas Federācijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref name="ukazspch">{{cite web |url=http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |title=«Утверждён новый состав Совета при президенте РФ по правам человека» |archive-url=https://web.archive.org/web/20150323233327/http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |archive-date=2015-03-23 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>[https://www.kommersant.ru/doc/2872662 Общественность вызвалась на борьбу с терроризмом] {{Wayback|url=https://www.kommersant.ru/doc/2872662|date=20211002104400}}//Коммерсант 08.12.2015</ref> 2016. gadā studēja maģistrantūrā pedagoģijas un psiholoģijas jomā Maskavas Valsts humanitārajā universitātē M. Šolohova vārdā (kopīgā vecumposmu psiholoģiskās konsultēšanas programmā ar Maskavas Pedagoģisko valsts universitāti). Tajā pašā gadā Cilvēktiesību padome viņu izvirzīja par kandidāti Krievijas prezidenta bērnu tiesību pilnvarotā amatam.<ref name="tass" /><ref>[https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu Путину предложили несколько кандидатов на замену Астахову] {{Wayback|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu|date=20211010102238}}//Ведомости 12.07.2016</ref> No 2017. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta administrācijas Sabiedrisko projektu pārvaldes departamenta galvenā padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām.<ref>[https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a В Кремле нашли нового куратора гражданского общества] {{Wayback|url=https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a|date=20211002104407}}//РБК 05.06.2017</ref> No 2019. līdz 2021. gadam vadīja humanitāros projektus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskās savienības]] teritorijā Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas Integrācijas projektu attīstības departamentā. Sagatavoja ziņojumus Krievijas Drošības padomei un prezidentam par nacionālās drošības jautājumiem.<ref>{{Cite web |url=https://www.gosrf.ru/news/41664/ |title=Минэкономразвития займется гуманитарными проектами на территории СНГ и ЕАЭС |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://www.gosrf.ru/news/41664/ |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> [[Attēls:1st_meeting_of_8th_State_Duma_47.jpg|thumb|Jana Lantratova un [[Ella Pamfilova]] Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma pirmajā plenārsēdē 2021. gada 12. oktobrī.]] 2021. gadā Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma vēlēšanās viņa ieguva deputātes mandātu no partijas [[Taisnīgā Krievija]] saraksta Čeļabinskas apgabalā (otrajā vietā).<ref>{{Cite web |url=https://ura.news/news/1052486624 |title=Гартунг определился с челябинский тройкой в Госдуму. На выборы идёт член совета при Путине |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104409/https://ura.news/news/1052486624 |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |title=Справедливая Россия» призывает в свои ряды опытных медийщиков |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> 2025. gada februārī kļuva par Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāju.<ref>{{Cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/67bf352f9a7947fcb2257a6f |title=Комитет Думы по развитию гражданского общества возглавила Лантратова |date=2025-02-26 |website=РБК |lang=ru |access-date=2025-03-26}}</ref> 2026. gada 14. maijā Valsts dome iecēla Janu Lantratovu Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā.<ref>{{Cite news|url=https://rtvi.com/news/lantratova-zamenila-moskalkovu-na-postu-upolnomochennogo-po-pravam-cheloveka/|title=Лантратова сменила Москалькову на посту уполномоченного по правам человека|date=2026-05-14|lang=ru|website=rtvi.com}}</ref> Kā Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā viņa piedalījās humānās palīdzības iniciatīvās. 2026. gada 30. oktobrī kopā ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto [[Dmitro Lubinecs|Dmitro Lubinecu]] piedalījās cilvēku evakuācijas organizēšanā no [[Oleški]]em. Misijas atspoguļošanā piedalījās žurnālisti no Ukrainas, ASV un Krievijas.<ref>{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/10/30/8060399/ |title=Понад 75 годин тиші: Лубінець прибув до Армянська, для евакуації з Олешок готові 25 автобусів |website=Українська правда |language=uk |access-date=2026-10-30}}</ref> == Iniciatīvas == 2020. gadā ierosināja Krievijā noteikt administratīvo atbildību par tā dēvēto «LGBT propagandu» datorspēlēs. Pēc Lantratovas domām, geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tēli ir sastopami tādās spēlēs kā ''[[Assassin's Creed]]'', ''[[Assassin's Creed Odyssey]]'', ''[[Borderlands]]'', ''[[Divinity: Original Sin II]]'', ''[[Dragon Age: Origins]]'', ''[[Dragon Age: Inquisition]]'', ''[[Life Is Strange]]'', [[The Last of Us]], ''[[Fallout]]'', ''[[Apex Legends]]'', ''[[RimWorld]]'' un ''[[Overwatch]]''.<ref name=":0">{{Cite web |url=https://theins.ru/news/256905 |title=Sims 3, Last of Us, Assassin&#x27;s Creed. В Госдуме составили список игр с ЛГБТ-персонажами — их хотят запретить |date=2022-11-11 |website=[[The Insider]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://theins.ru/news/256905 |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> Viņa vērsās pie Krievijas Federālā drošības dienesta direktora Aleksandra Bortņikova un Sberbank vadītāja Germana Grefa, lūdzot pārbaudīt ziņas, ka blogere Vasilisa Levčenko vāc ziedojumus [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] atbalstam. Lantratova bankai nosūtīja arī deputātes pieprasījumu.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|title=Сбербанк передаёт властям РФ данные о переводах на нужды украинской армии|date=2022-05-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220504202703/https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|archivedate=2022-05-04|accessdate=2022-05-04|website=Радио Свобода}}</ref> 2022. gada aprīlī kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas ļautu Krievijas ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem anulēt plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju un pārtraukt televīzijas un radio apraides licences par «viltus ziņu par Krievijas karavīriem» izplatīšanu, viņu «diskreditēšanu», aicinājumiem noteikt sankcijas pret Krieviju vai informāciju, kas pauž «klaju necieņu pret sabiedrību, valsti un Krievijas Federācijas konstitūciju».<ref>{{Cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|title=В Думе предложили разрешить генпрокурору лишать СМИ регистрации за фейки|date=2022-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220406223920/https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|archivedate=2022-04-06|accessdate=2022-04-06|website=[[РБК]]}}</ref> 2022. gada augustā kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas aizliegtu «nedraudzīgo» valstu pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Viņa bija arī autore grozījumam Krievijas likumprojektā par «LGBT propagandu», kas paredzēja aizliegt videospēles ar pornogrāfijas, nežēlības un vardarbības propagandu, kā arī necenzētu leksiku.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|title=Гражданам «недружественных» стран могут запретить усыновлять детей из России|date=2022-08-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220801152332/https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|archivedate=2022-08-01|accessdate=2022-08-01|website=Радио Свобода}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://dumabingo.org/person/366857/ |title=Лантратова Яна Валерьевна |date=2026-09-14 |website=dumabingo.org |lang=ru}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |title=Как в России прививают традиционные ценности |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2022. gada decembra sākumā Lantratova vērsās Krievijas Ģenerālprokuratūrā un Roskomnadzor, lūdzot pārbaudīt blogeru Dašas Koreikas un Hilmi Forksa darbību saistībā ar iespējamu «LGBT propagandu», «transdzimuma propagandu», «amorālas uzvedības» demonstrēšanu un «ticīgo jūtu aizskaršanu». Viņa apgalvoja, ka saņēmusi sūdzības par vairāku Krievijas blogeru un straumētāju «destruktīvu darbību». Vēlāk tiesa piesprieda Hilmi Forksam trīs gadu brīvības atņemšanu kolonijā-apmetnē par pornogrāfijas izgatavošanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |title=Против блогеров Даши Корейки и Хилми Форкса завели дело об ЛГБТ-пропаганде |website=www.sostav.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072852/https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |title=В России завели сразу несколько дел по новому закону о «ЛГБТ-пропаганде» |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |title=В Госдуме попросили проверить двух тиктокеров на «пропаганду ЛГБТ» |date=2022-12-06 |website=Forbes.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.bfm.ru/news/541010 |title=Суд отправил блогера Хилми Форкс в колонию на три года за изготовление порнографии |last= |website=BFM.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.bfm.ru/news/541010 |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref> 2024. gada aprīlī pēc Lantratovas iesnieguma no Krievijas 11. klases papildu literatūras programmas izņēma Vladimira Makaņina stāstu «Kaukāza gūsteknis». Lantratova apgalvoja, ka darbā «tiek propagandēta ekstrēmistiska LGBT tematika».<ref>{{Cite web |url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |title=Из школьной программы убрали повесть Владимира Маканина «Кавказский пленный» после доноса на «ЛГБТ-пропаганду». Это первый подобный случай |date=2024-04-03 |website=Новая газета Европа |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |title=Из дополнительной школьной программы убрали повесть «Кавказский пленный» после доноса депутатки на «ЛГБТ+ пропаганду» |last= |first= |date=2024-04-03 |website=[[DOXA]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101355/https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2024. gada oktobrī viņa paziņoja, ka izstrādā likumprojektu par jebkādas «destruktīvas» ideoloģijas, tostarp kvadroberu kustības, propagandas aizliegšanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |title=В Госдуму скоро внесут проект о запрете пропаганды деструктивной идеологии |date=2024-10-26 |website=Ведомости |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20250503153634/https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |archive-date=2025-05-03 |url-status=live |access-date=2025-03-26}}</ref> == Sankcijas == 2022. gada 23. februārī Lantratova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā, jo «atbalstīja un īstenoja darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un vēl vairāk destabilizē Ukrainu».<ref>{{Статья|ссылка=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|автор=Official Journal of the European Union L 042I|заглавие=COUNCIL REGULATION (EU) 2022/259|год=2022|издание=|issn=1977-0677|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223235356/https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|archivedate=2022-02-23}}</ref><ref>{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=ЕС решил ввести санкции против 351 депутата Госдумы в ответ на признание ДНР и ЛНР|url=https://www.bbc.com/russian/news-60483789|archivedate=2022-04-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220409041308/https://www.bbc.com/russian/news-60483789}}</ref> 2022. gada 24. februārī viņa tika iekļauta Kanādas sankciju sarakstā kā viena no «režīma tuvākajām sabiedrotajām» saistībā ar balsojumu par tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarības atzīšanu.<ref>{{Cite web|url=https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|title=Sanctions – Russian invasion of Ukraine|author=|website=GAC|date=2022-02-04|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818151101/https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|title=Канада ввела санкции против Валентины Матвиенко, Татьяны Голиковой, олигарха Мордашова и «Юнармии»|website=Настоящее Время|date=2023-02-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230412135055/https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|url-status=live}}</ref> 2022. gada 24. martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lantratova tika iekļauta ASV sankciju sarakstā par «līdzdalību Putina karā» un «atbalstu Kremļa centieniem iebrukt Ukrainā». ASV Valsts departaments norādīja, ka Valsts domes deputāti izmanto savas pilnvaras citādi domājošo un politisko oponentu vajāšanai, ierobežo informācijas brīvību, cilvēktiesības un Krievijas pilsoņu pamatbrīvības.<ref name="Новини-1">{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=Новые санкции после месяца войны. Кого включили в списки США и Британии и что им грозит|url=https://www.bbc.com/russian/news-60861453|archivedate=2022-03-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220324171858/https://www.bbc.com/russian/news-60861453}}</ref><ref name="Веб-сайт-1">{{Cite web|lang=ru|url=https://business-magazine.online/fn_1072351.html|title=США вводит новые санкции против России: полный список компаний и депутатов, попавших под ограничения|website=Федеральный бизнес журнал|date=2022-03-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230513092708/https://business-magazine.online/fn_1072351.html|url-status=live}}</ref><ref name="Веб-сайт-2">{{Cite web|lang=en|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|title=U.S. Treasury Sanctions Russia's Defense-Industrial Base, the Russian Duma and Its Members, and Sberbank CEO|website=U.S. Department of the Treasury|date=2023-05-18|access-date=2023-05-21|archive-date=2022-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220324133120/https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=en|url=https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|title=U.S. Sanctions Over 400 Russian Elites And Entities—Targeting Billionaire Oligarch Timchenko, The Duma And A Bank CEO|author=Jonathan Ponciano|website=Forbes|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102701/https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|title=Sanctioning Additional Members of Russia's Duma, Russian Elites, Bank Board Members, and Defense Entities|website=Department of State|date=2022-03-24|access-date=2023-05-24|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102850/https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|url-status=live}}</ref> Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa tika iekļauta arī Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas, Ukrainas, Japānas un Jaunzēlandes sankciju sarakstos.<ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://rupep.org/ru/person/16917|title=Лантратова Яна Валерьевна, Государственная Дума, депутат, первый заместитель председателя комитета по просвещению|website=Rupep|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035633/https://rupep.org/ru/person/16917|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|title=ЛАНТРАТОВА Яна Валерьевна - биография, досье, активы|website=Война и санкции|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035636/https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref> === Kriminālvajāšana === 2022. gada augusta beigās partijas «Taisnīgā Krievija» vadītāja Sergeja Mironova sieva Inna Varlamova un Jana Lantratova ieradās Krievijas okupētajā Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]]. No [[Hersona]]s viņas izveda divus bērnunama audzēkņus — desmit mēnešus veco Margaritu Prokopenko un divus gadus veco Iļju Vaščenko. Izdevuma Važnije istorii izmeklēšanā ziņots, ka Sergejs Mironovs un Inna Varlamova adoptēja ukraiņu meiteni, mainot viņas personas datus un par dzimšanas vietu norādot Podoļsku.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|title=Сергей Миронов с женой вывезли из оккупированного Херсона девочку, записали себя ее родителями и сменили ей имя|lang=ru|website=BBC News Русская служба|date=2023-11-23|access-date=2023-11-24|archive-date=2023-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20231124083850/https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|url-status=live}}</ref> 2024. gada martā [[Ukrainas Drošības dienests]] neklātienē paziņoja Lantratovai par aizdomām saistībā ar aizsargājamu personu piespiedu deportāciju no okupētās teritorijas uz okupētājvalsti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un kara likumu un paražu pārkāpšanu. Pēc Hersonas atbrīvošanas izmeklētāji bērnunamā atrada dokumentus par bērnu izvešanu uz Krieviju ar Lantratovas un Varlamovas parakstiem.<ref name="Веб-сайт-3">{{Cite web|url=https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|title=СБУ заочно обвинила депутатку Госдумы Яну Лантратову и жену депутата Миронова Инну Варламову в принудительном вывозе двух детей из Херсона|lang=ru|website=Настоящее Время|date=2024-03-19|access-date=2024-05-06|archive-date=2024-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240501084948/https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|url-status=live}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] 70jp0ip7io3evtar4n3svttdpimvrsv 4541954 4541953 2026-10-31T07:43:13Z Votre Provocateur 111653 4541954 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jana Lantratova | vārds_orģ = ''Яна Лантратова'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2026|5|14}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Tatjana Moskaļkova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = {{dat|2025|3|11}} | term_beigas2 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2021|10|12}} | term_beigas3 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķe, valsts amatpersona | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jana Lantratova''' (dzimusi 1988. gada 14. decembrī [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2026. gada 14. maija — Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. No 2021. gada 12. oktobra bija [[Krievijas Valsts dome]]s astotā sasaukuma deputāte. No 2021. līdz 2025. gadam — Valsts domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. No 2025. gada 11. marta līdz 2026. gada 14. maijam vadīja Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komiteju. No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref>{{Cite web |url=https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |title=Список избранных депутатов Государственной думы восьмого созыва |access-date=2021-10-02 |archive-date=2021-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211006172242/https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |url-status=live }}</ref> Pret Lantratovu noteiktas starptautiskas sankcijas par atbalstu [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. Ukrainā viņa tiek turēta aizdomās par līdzdalību Ukrainas bērnu nelikumīgā izvešanā no okupētajām teritorijām.<ref name="Новини-1" /><ref name="Веб-сайт-1" /><ref name="Веб-сайт-2" /><ref name="Веб-сайт-3" /> == Biogrāfija == Dzimusi 1988. gada 14. decembrī Ļeņingradā karavīra un ārstes ģimenē.<ref name="tass" /> 2011. gadā ar izcilību absolvēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti sabiedrisko attiecību specialitātē. 2012. gadā absolvēja Ziemeļrietumu Valsts pārvaldes akadēmijas Juridisko fakultāti tiesību zinātnē.<ref name="tass">[https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna Лантратова Яна Валерьевна] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211002104407/https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna |date=2021-10-02 }} // [[ТАРС]]</ref> No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas Federācijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref name="ukazspch">{{cite web |url=http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |title=«Утверждён новый состав Совета при президенте РФ по правам человека» |archive-url=https://web.archive.org/web/20150323233327/http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |archive-date=2015-03-23 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>[https://www.kommersant.ru/doc/2872662 Общественность вызвалась на борьбу с терроризмом] {{Wayback|url=https://www.kommersant.ru/doc/2872662|date=20211002104400}}//Коммерсант 08.12.2015</ref> 2016. gadā studēja maģistrantūrā pedagoģijas un psiholoģijas jomā Maskavas Valsts humanitārajā universitātē M. Šolohova vārdā (kopīgā vecumposmu psiholoģiskās konsultēšanas programmā ar Maskavas Pedagoģisko valsts universitāti). Tajā pašā gadā Cilvēktiesību padome viņu izvirzīja par kandidāti Krievijas prezidenta bērnu tiesību pilnvarotā amatam.<ref name="tass" /><ref>[https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu Путину предложили несколько кандидатов на замену Астахову] {{Wayback|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu|date=20211010102238}}//Ведомости 12.07.2016</ref> No 2017. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta administrācijas Sabiedrisko projektu pārvaldes departamenta galvenā padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām.<ref>[https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a В Кремле нашли нового куратора гражданского общества] {{Wayback|url=https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a|date=20211002104407}}//РБК 05.06.2017</ref> No 2019. līdz 2021. gadam vadīja humanitāros projektus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskās savienības]] teritorijā Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas Integrācijas projektu attīstības departamentā. Sagatavoja ziņojumus Krievijas Drošības padomei un prezidentam par nacionālās drošības jautājumiem.<ref>{{Cite web |url=https://www.gosrf.ru/news/41664/ |title=Минэкономразвития займется гуманитарными проектами на территории СНГ и ЕАЭС |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://www.gosrf.ru/news/41664/ |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> [[Attēls:1st_meeting_of_8th_State_Duma_47.jpg|thumb|Jana Lantratova un [[Ella Pamfilova]] Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma pirmajā plenārsēdē 2021. gada 12. oktobrī.]] 2021. gadā Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma vēlēšanās viņa ieguva deputātes mandātu no partijas [[Taisnīgā Krievija]] saraksta Čeļabinskas apgabalā (otrajā vietā).<ref>{{Cite web |url=https://ura.news/news/1052486624 |title=Гартунг определился с челябинский тройкой в Госдуму. На выборы идёт член совета при Путине |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104409/https://ura.news/news/1052486624 |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |title=Справедливая Россия» призывает в свои ряды опытных медийщиков |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> 2025. gada februārī kļuva par Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāju.<ref>{{Cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/67bf352f9a7947fcb2257a6f |title=Комитет Думы по развитию гражданского общества возглавила Лантратова |date=2025-02-26 |website=РБК |lang=ru |access-date=2025-03-26}}</ref> 2026. gada 14. maijā Valsts dome iecēla Janu Lantratovu Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā.<ref>{{Cite news|url=https://rtvi.com/news/lantratova-zamenila-moskalkovu-na-postu-upolnomochennogo-po-pravam-cheloveka/|title=Лантратова сменила Москалькову на посту уполномоченного по правам человека|date=2026-05-14|lang=ru|website=rtvi.com}}</ref> Kā Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā viņa piedalījās humānās palīdzības iniciatīvās. 2026. gada 30. oktobrī kopā ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto [[Dmitro Lubinecs|Dmitro Lubinecu]] piedalījās cilvēku evakuācijas organizēšanā no [[Oleški]]em. Misijas atspoguļošanā piedalījās žurnālisti no Ukrainas, ASV un Krievijas.<ref>{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/10/30/8060399/ |title=Понад 75 годин тиші: Лубінець прибув до Армянська, для евакуації з Олешок готові 25 автобусів |website=Українська правда |language=uk |access-date=2026-10-30}}</ref> == Iniciatīvas == 2020. gadā ierosināja Krievijā noteikt administratīvo atbildību par tā dēvēto «LGBT propagandu» datorspēlēs. Pēc Lantratovas domām, geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tēli ir sastopami tādās spēlēs kā ''[[Assassin's Creed]]'', ''[[Assassin's Creed Odyssey]]'', ''[[Borderlands]]'', ''[[Divinity: Original Sin II]]'', ''[[Dragon Age: Origins]]'', ''[[Dragon Age: Inquisition]]'', ''[[Life Is Strange]]'', [[The Last of Us]], ''[[Fallout]]'', ''[[Apex Legends]]'', ''[[RimWorld]]'' un ''[[Overwatch]]''.<ref name=":0">{{Cite web |url=https://theins.ru/news/256905 |title=Sims 3, Last of Us, Assassin&#x27;s Creed. В Госдуме составили список игр с ЛГБТ-персонажами — их хотят запретить |date=2022-11-11 |website=[[The Insider]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://theins.ru/news/256905 |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> Viņa vērsās pie Krievijas Federālā drošības dienesta direktora Aleksandra Bortņikova un Sberbank vadītāja Germana Grefa, lūdzot pārbaudīt ziņas, ka blogere Vasilisa Levčenko vāc ziedojumus [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] atbalstam. Lantratova bankai nosūtīja arī deputātes pieprasījumu.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|title=Сбербанк передаёт властям РФ данные о переводах на нужды украинской армии|date=2022-05-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220504202703/https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|archivedate=2022-05-04|accessdate=2022-05-04|website=Радио Свобода}}</ref> 2022. gada aprīlī kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas ļautu Krievijas ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem anulēt plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju un pārtraukt televīzijas un radio apraides licences par «viltus ziņu par Krievijas karavīriem» izplatīšanu, viņu «diskreditēšanu», aicinājumiem noteikt sankcijas pret Krieviju vai informāciju, kas pauž «klaju necieņu pret sabiedrību, valsti un Krievijas Federācijas konstitūciju».<ref>{{Cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|title=В Думе предложили разрешить генпрокурору лишать СМИ регистрации за фейки|date=2022-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220406223920/https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|archivedate=2022-04-06|accessdate=2022-04-06|website=[[РБК]]}}</ref> 2022. gada augustā kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas aizliegtu «nedraudzīgo» valstu pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Viņa bija arī autore grozījumam Krievijas likumprojektā par «LGBT propagandu», kas paredzēja aizliegt videospēles ar pornogrāfijas, nežēlības un vardarbības propagandu, kā arī necenzētu leksiku.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|title=Гражданам «недружественных» стран могут запретить усыновлять детей из России|date=2022-08-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220801152332/https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|archivedate=2022-08-01|accessdate=2022-08-01|website=Радио Свобода}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://dumabingo.org/person/366857/ |title=Лантратова Яна Валерьевна |date=2026-09-14 |website=dumabingo.org |lang=ru}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |title=Как в России прививают традиционные ценности |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2022. gada decembra sākumā Lantratova vērsās Krievijas Ģenerālprokuratūrā un Roskomnadzor, lūdzot pārbaudīt blogeru Dašas Koreikas un Hilmi Forksa darbību saistībā ar iespējamu «LGBT propagandu», «transdzimuma propagandu», «amorālas uzvedības» demonstrēšanu un «ticīgo jūtu aizskaršanu». Viņa apgalvoja, ka saņēmusi sūdzības par vairāku Krievijas blogeru un straumētāju «destruktīvu darbību». Vēlāk tiesa piesprieda Hilmi Forksam trīs gadu brīvības atņemšanu kolonijā-apmetnē par pornogrāfijas izgatavošanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |title=Против блогеров Даши Корейки и Хилми Форкса завели дело об ЛГБТ-пропаганде |website=www.sostav.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072852/https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |title=В России завели сразу несколько дел по новому закону о «ЛГБТ-пропаганде» |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |title=В Госдуме попросили проверить двух тиктокеров на «пропаганду ЛГБТ» |date=2022-12-06 |website=Forbes.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.bfm.ru/news/541010 |title=Суд отправил блогера Хилми Форкс в колонию на три года за изготовление порнографии |last= |website=BFM.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.bfm.ru/news/541010 |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref> 2024. gada aprīlī pēc Lantratovas iesnieguma no Krievijas 11. klases papildu literatūras programmas izņēma Vladimira Makaņina stāstu «Kaukāza gūsteknis». Lantratova apgalvoja, ka darbā «tiek propagandēta ekstrēmistiska LGBT tematika».<ref>{{Cite web |url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |title=Из школьной программы убрали повесть Владимира Маканина «Кавказский пленный» после доноса на «ЛГБТ-пропаганду». Это первый подобный случай |date=2024-04-03 |website=Новая газета Европа |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |title=Из дополнительной школьной программы убрали повесть «Кавказский пленный» после доноса депутатки на «ЛГБТ+ пропаганду» |last= |first= |date=2024-04-03 |website=[[DOXA]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101355/https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2024. gada oktobrī viņa paziņoja, ka izstrādā likumprojektu par jebkādas «destruktīvas» ideoloģijas, tostarp kvadroberu kustības, propagandas aizliegšanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |title=В Госдуму скоро внесут проект о запрете пропаганды деструктивной идеологии |date=2024-10-26 |website=Ведомости |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20250503153634/https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |archive-date=2025-05-03 |url-status=live |access-date=2025-03-26}}</ref> == Sankcijas == 2022. gada 23. februārī Lantratova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā, jo «atbalstīja un īstenoja darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un vēl vairāk destabilizē Ukrainu».<ref>{{Статья|ссылка=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|автор=Official Journal of the European Union L 042I|заглавие=COUNCIL REGULATION (EU) 2022/259|год=2022|издание=|issn=1977-0677|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223235356/https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|archivedate=2022-02-23}}</ref><ref>{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=ЕС решил ввести санкции против 351 депутата Госдумы в ответ на признание ДНР и ЛНР|url=https://www.bbc.com/russian/news-60483789|archivedate=2022-04-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220409041308/https://www.bbc.com/russian/news-60483789}}</ref> 2022. gada 24. februārī viņa tika iekļauta Kanādas sankciju sarakstā kā viena no «režīma tuvākajām sabiedrotajām» saistībā ar balsojumu par tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarības atzīšanu.<ref>{{Cite web|url=https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|title=Sanctions – Russian invasion of Ukraine|author=|website=GAC|date=2022-02-04|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818151101/https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|title=Канада ввела санкции против Валентины Матвиенко, Татьяны Голиковой, олигарха Мордашова и «Юнармии»|website=Настоящее Время|date=2023-02-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230412135055/https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|url-status=live}}</ref> 2022. gada 24. martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lantratova tika iekļauta ASV sankciju sarakstā par «līdzdalību Putina karā» un «atbalstu Kremļa centieniem iebrukt Ukrainā». ASV Valsts departaments norādīja, ka Valsts domes deputāti izmanto savas pilnvaras citādi domājošo un politisko oponentu vajāšanai, ierobežo informācijas brīvību, cilvēktiesības un Krievijas pilsoņu pamatbrīvības.<ref name="Новини-1">{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=Новые санкции после месяца войны. Кого включили в списки США и Британии и что им грозит|url=https://www.bbc.com/russian/news-60861453|archivedate=2022-03-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220324171858/https://www.bbc.com/russian/news-60861453}}</ref><ref name="Веб-сайт-1">{{Cite web|lang=ru|url=https://business-magazine.online/fn_1072351.html|title=США вводит новые санкции против России: полный список компаний и депутатов, попавших под ограничения|website=Федеральный бизнес журнал|date=2022-03-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230513092708/https://business-magazine.online/fn_1072351.html|url-status=live}}</ref><ref name="Веб-сайт-2">{{Cite web|lang=en|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|title=U.S. Treasury Sanctions Russia's Defense-Industrial Base, the Russian Duma and Its Members, and Sberbank CEO|website=U.S. Department of the Treasury|date=2023-05-18|access-date=2023-05-21|archive-date=2022-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220324133120/https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=en|url=https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|title=U.S. Sanctions Over 400 Russian Elites And Entities—Targeting Billionaire Oligarch Timchenko, The Duma And A Bank CEO|author=Jonathan Ponciano|website=Forbes|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102701/https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|title=Sanctioning Additional Members of Russia's Duma, Russian Elites, Bank Board Members, and Defense Entities|website=Department of State|date=2022-03-24|access-date=2023-05-24|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102850/https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|url-status=live}}</ref> Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa tika iekļauta arī Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas, Ukrainas, Japānas un Jaunzēlandes sankciju sarakstos.<ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://rupep.org/ru/person/16917|title=Лантратова Яна Валерьевна, Государственная Дума, депутат, первый заместитель председателя комитета по просвещению|website=Rupep|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035633/https://rupep.org/ru/person/16917|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|title=ЛАНТРАТОВА Яна Валерьевна - биография, досье, активы|website=Война и санкции|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035636/https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref> === Kriminālvajāšana === 2022. gada augusta beigās partijas «Taisnīgā Krievija» vadītāja Sergeja Mironova sieva Inna Varlamova un Jana Lantratova ieradās Krievijas okupētajā Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]]. No [[Hersona]]s viņas izveda divus bērnunama audzēkņus — desmit mēnešus veco Margaritu Prokopenko un divus gadus veco Iļju Vaščenko. Izdevuma Važnije istorii izmeklēšanā ziņots, ka Sergejs Mironovs un Inna Varlamova adoptēja ukraiņu meiteni, mainot viņas personas datus un par dzimšanas vietu norādot Podoļsku.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|title=Сергей Миронов с женой вывезли из оккупированного Херсона девочку, записали себя ее родителями и сменили ей имя|lang=ru|website=BBC News Русская служба|date=2023-11-23|access-date=2023-11-24|archive-date=2023-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20231124083850/https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|url-status=live}}</ref> 2024. gada martā [[Ukrainas Drošības dienests]] neklātienē paziņoja Lantratovai par aizdomām saistībā ar aizsargājamu personu piespiedu deportāciju no okupētās teritorijas uz okupētājvalsti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un kara likumu un paražu pārkāpšanu. Pēc Hersonas atbrīvošanas izmeklētāji bērnunamā atrada dokumentus par bērnu izvešanu uz Krieviju ar Lantratovas un Varlamovas parakstiem.<ref name="Веб-сайт-3">{{Cite web|url=https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|title=СБУ заочно обвинила депутатку Госдумы Яну Лантратову и жену депутата Миронова Инну Варламову в принудительном вывозе двух детей из Херсона|lang=ru|website=Настоящее Время|date=2024-03-19|access-date=2024-05-06|archive-date=2024-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240501084948/https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|url-status=live}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] tgxr087r0xxq8bj043ydxt25uvno3r5 4541955 4541954 2026-10-31T07:43:34Z Votre Provocateur 111653 4541955 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jana Lantratova | vārds_orģ = ''Яна Лантратова'' | attēls = Yana_Lantratova1.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2026|5|14}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Tatjana Moskaļkova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = {{dat|2025|3|11}} | term_beigas2 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2021|10|12}} | term_beigas3 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķe, valsts amatpersona | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jana Lantratova''' (dzimusi 1988. gada 14. decembrī [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2026. gada 14. maija — Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. No 2021. gada 12. oktobra bija [[Krievijas Valsts dome]]s astotā sasaukuma deputāte. No 2021. līdz 2025. gadam — Valsts domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. No 2025. gada 11. marta līdz 2026. gada 14. maijam vadīja Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komiteju. No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref>{{Cite web |url=https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |title=Список избранных депутатов Государственной думы восьмого созыва |access-date=2021-10-02 |archive-date=2021-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211006172242/https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |url-status=live }}</ref> Pret Lantratovu noteiktas starptautiskas sankcijas par atbalstu [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. Ukrainā viņa tiek turēta aizdomās par līdzdalību Ukrainas bērnu nelikumīgā izvešanā no okupētajām teritorijām.<ref name="Новини-1" /><ref name="Веб-сайт-1" /><ref name="Веб-сайт-2" /><ref name="Веб-сайт-3" /> == Biogrāfija == Dzimusi 1988. gada 14. decembrī Ļeņingradā karavīra un ārstes ģimenē.<ref name="tass" /> 2011. gadā ar izcilību absolvēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti sabiedrisko attiecību specialitātē. 2012. gadā absolvēja Ziemeļrietumu Valsts pārvaldes akadēmijas Juridisko fakultāti tiesību zinātnē.<ref name="tass">[https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna Лантратова Яна Валерьевна] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211002104407/https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna |date=2021-10-02 }} // [[ТАРС]]</ref> No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas Federācijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref name="ukazspch">{{cite web |url=http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |title=«Утверждён новый состав Совета при президенте РФ по правам человека» |archive-url=https://web.archive.org/web/20150323233327/http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |archive-date=2015-03-23 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>[https://www.kommersant.ru/doc/2872662 Общественность вызвалась на борьбу с терроризмом] {{Wayback|url=https://www.kommersant.ru/doc/2872662|date=20211002104400}}//Коммерсант 08.12.2015</ref> 2016. gadā studēja maģistrantūrā pedagoģijas un psiholoģijas jomā Maskavas Valsts humanitārajā universitātē M. Šolohova vārdā (kopīgā vecumposmu psiholoģiskās konsultēšanas programmā ar Maskavas Pedagoģisko valsts universitāti). Tajā pašā gadā Cilvēktiesību padome viņu izvirzīja par kandidāti Krievijas prezidenta bērnu tiesību pilnvarotā amatam.<ref name="tass" /><ref>[https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu Путину предложили несколько кандидатов на замену Астахову] {{Wayback|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu|date=20211010102238}}//Ведомости 12.07.2016</ref> No 2017. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta administrācijas Sabiedrisko projektu pārvaldes departamenta galvenā padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām.<ref>[https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a В Кремле нашли нового куратора гражданского общества] {{Wayback|url=https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a|date=20211002104407}}//РБК 05.06.2017</ref> No 2019. līdz 2021. gadam vadīja humanitāros projektus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskās savienības]] teritorijā Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas Integrācijas projektu attīstības departamentā. Sagatavoja ziņojumus Krievijas Drošības padomei un prezidentam par nacionālās drošības jautājumiem.<ref>{{Cite web |url=https://www.gosrf.ru/news/41664/ |title=Минэкономразвития займется гуманитарными проектами на территории СНГ и ЕАЭС |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://www.gosrf.ru/news/41664/ |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> [[Attēls:1st_meeting_of_8th_State_Duma_47.jpg|thumb|Jana Lantratova un [[Ella Pamfilova]] Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma pirmajā plenārsēdē 2021. gada 12. oktobrī.]] 2021. gadā Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma vēlēšanās viņa ieguva deputātes mandātu no partijas [[Taisnīgā Krievija]] saraksta Čeļabinskas apgabalā (otrajā vietā).<ref>{{Cite web |url=https://ura.news/news/1052486624 |title=Гартунг определился с челябинский тройкой в Госдуму. На выборы идёт член совета при Путине |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104409/https://ura.news/news/1052486624 |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |title=Справедливая Россия» призывает в свои ряды опытных медийщиков |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> 2025. gada februārī kļuva par Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāju.<ref>{{Cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/67bf352f9a7947fcb2257a6f |title=Комитет Думы по развитию гражданского общества возглавила Лантратова |date=2025-02-26 |website=РБК |lang=ru |access-date=2025-03-26}}</ref> 2026. gada 14. maijā Valsts dome iecēla Janu Lantratovu Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā.<ref>{{Cite news|url=https://rtvi.com/news/lantratova-zamenila-moskalkovu-na-postu-upolnomochennogo-po-pravam-cheloveka/|title=Лантратова сменила Москалькову на посту уполномоченного по правам человека|date=2026-05-14|lang=ru|website=rtvi.com}}</ref> Kā Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā viņa piedalījās humānās palīdzības iniciatīvās. 2026. gada 30. oktobrī kopā ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto [[Dmitro Lubinecs|Dmitro Lubinecu]] piedalījās cilvēku evakuācijas organizēšanā no [[Oleški]]em. Misijas atspoguļošanā piedalījās žurnālisti no Ukrainas, ASV un Krievijas.<ref>{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/10/30/8060399/ |title=Понад 75 годин тиші: Лубінець прибув до Армянська, для евакуації з Олешок готові 25 автобусів |website=Українська правда |language=uk |access-date=2026-10-30}}</ref> == Iniciatīvas == 2020. gadā ierosināja Krievijā noteikt administratīvo atbildību par tā dēvēto «LGBT propagandu» datorspēlēs. Pēc Lantratovas domām, geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tēli ir sastopami tādās spēlēs kā ''[[Assassin's Creed]]'', ''[[Assassin's Creed Odyssey]]'', ''[[Borderlands]]'', ''[[Divinity: Original Sin II]]'', ''[[Dragon Age: Origins]]'', ''[[Dragon Age: Inquisition]]'', ''[[Life Is Strange]]'', [[The Last of Us]], ''[[Fallout]]'', ''[[Apex Legends]]'', ''[[RimWorld]]'' un ''[[Overwatch]]''.<ref name=":0">{{Cite web |url=https://theins.ru/news/256905 |title=Sims 3, Last of Us, Assassin&#x27;s Creed. В Госдуме составили список игр с ЛГБТ-персонажами — их хотят запретить |date=2022-11-11 |website=[[The Insider]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://theins.ru/news/256905 |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> Viņa vērsās pie Krievijas Federālā drošības dienesta direktora Aleksandra Bortņikova un Sberbank vadītāja Germana Grefa, lūdzot pārbaudīt ziņas, ka blogere Vasilisa Levčenko vāc ziedojumus [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] atbalstam. Lantratova bankai nosūtīja arī deputātes pieprasījumu.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|title=Сбербанк передаёт властям РФ данные о переводах на нужды украинской армии|date=2022-05-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220504202703/https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|archivedate=2022-05-04|accessdate=2022-05-04|website=Радио Свобода}}</ref> 2022. gada aprīlī kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas ļautu Krievijas ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem anulēt plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju un pārtraukt televīzijas un radio apraides licences par «viltus ziņu par Krievijas karavīriem» izplatīšanu, viņu «diskreditēšanu», aicinājumiem noteikt sankcijas pret Krieviju vai informāciju, kas pauž «klaju necieņu pret sabiedrību, valsti un Krievijas Federācijas konstitūciju».<ref>{{Cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|title=В Думе предложили разрешить генпрокурору лишать СМИ регистрации за фейки|date=2022-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220406223920/https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|archivedate=2022-04-06|accessdate=2022-04-06|website=[[РБК]]}}</ref> 2022. gada augustā kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas aizliegtu «nedraudzīgo» valstu pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Viņa bija arī autore grozījumam Krievijas likumprojektā par «LGBT propagandu», kas paredzēja aizliegt videospēles ar pornogrāfijas, nežēlības un vardarbības propagandu, kā arī necenzētu leksiku.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|title=Гражданам «недружественных» стран могут запретить усыновлять детей из России|date=2022-08-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220801152332/https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|archivedate=2022-08-01|accessdate=2022-08-01|website=Радио Свобода}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://dumabingo.org/person/366857/ |title=Лантратова Яна Валерьевна |date=2026-09-14 |website=dumabingo.org |lang=ru}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |title=Как в России прививают традиционные ценности |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2022. gada decembra sākumā Lantratova vērsās Krievijas Ģenerālprokuratūrā un Roskomnadzor, lūdzot pārbaudīt blogeru Dašas Koreikas un Hilmi Forksa darbību saistībā ar iespējamu «LGBT propagandu», «transdzimuma propagandu», «amorālas uzvedības» demonstrēšanu un «ticīgo jūtu aizskaršanu». Viņa apgalvoja, ka saņēmusi sūdzības par vairāku Krievijas blogeru un straumētāju «destruktīvu darbību». Vēlāk tiesa piesprieda Hilmi Forksam trīs gadu brīvības atņemšanu kolonijā-apmetnē par pornogrāfijas izgatavošanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |title=Против блогеров Даши Корейки и Хилми Форкса завели дело об ЛГБТ-пропаганде |website=www.sostav.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072852/https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |title=В России завели сразу несколько дел по новому закону о «ЛГБТ-пропаганде» |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |title=В Госдуме попросили проверить двух тиктокеров на «пропаганду ЛГБТ» |date=2022-12-06 |website=Forbes.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.bfm.ru/news/541010 |title=Суд отправил блогера Хилми Форкс в колонию на три года за изготовление порнографии |last= |website=BFM.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.bfm.ru/news/541010 |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref> 2024. gada aprīlī pēc Lantratovas iesnieguma no Krievijas 11. klases papildu literatūras programmas izņēma Vladimira Makaņina stāstu «Kaukāza gūsteknis». Lantratova apgalvoja, ka darbā «tiek propagandēta ekstrēmistiska LGBT tematika».<ref>{{Cite web |url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |title=Из школьной программы убрали повесть Владимира Маканина «Кавказский пленный» после доноса на «ЛГБТ-пропаганду». Это первый подобный случай |date=2024-04-03 |website=Новая газета Европа |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |title=Из дополнительной школьной программы убрали повесть «Кавказский пленный» после доноса депутатки на «ЛГБТ+ пропаганду» |last= |first= |date=2024-04-03 |website=[[DOXA]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101355/https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2024. gada oktobrī viņa paziņoja, ka izstrādā likumprojektu par jebkādas «destruktīvas» ideoloģijas, tostarp kvadroberu kustības, propagandas aizliegšanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |title=В Госдуму скоро внесут проект о запрете пропаганды деструктивной идеологии |date=2024-10-26 |website=Ведомости |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20250503153634/https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |archive-date=2025-05-03 |url-status=live |access-date=2025-03-26}}</ref> == Sankcijas == 2022. gada 23. februārī Lantratova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā, jo «atbalstīja un īstenoja darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un vēl vairāk destabilizē Ukrainu».<ref>{{Статья|ссылка=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|автор=Official Journal of the European Union L 042I|заглавие=COUNCIL REGULATION (EU) 2022/259|год=2022|издание=|issn=1977-0677|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223235356/https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|archivedate=2022-02-23}}</ref><ref>{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=ЕС решил ввести санкции против 351 депутата Госдумы в ответ на признание ДНР и ЛНР|url=https://www.bbc.com/russian/news-60483789|archivedate=2022-04-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220409041308/https://www.bbc.com/russian/news-60483789}}</ref> 2022. gada 24. februārī viņa tika iekļauta Kanādas sankciju sarakstā kā viena no «režīma tuvākajām sabiedrotajām» saistībā ar balsojumu par tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarības atzīšanu.<ref>{{Cite web|url=https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|title=Sanctions – Russian invasion of Ukraine|author=|website=GAC|date=2022-02-04|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818151101/https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|title=Канада ввела санкции против Валентины Матвиенко, Татьяны Голиковой, олигарха Мордашова и «Юнармии»|website=Настоящее Время|date=2023-02-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230412135055/https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|url-status=live}}</ref> 2022. gada 24. martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lantratova tika iekļauta ASV sankciju sarakstā par «līdzdalību Putina karā» un «atbalstu Kremļa centieniem iebrukt Ukrainā». ASV Valsts departaments norādīja, ka Valsts domes deputāti izmanto savas pilnvaras citādi domājošo un politisko oponentu vajāšanai, ierobežo informācijas brīvību, cilvēktiesības un Krievijas pilsoņu pamatbrīvības.<ref name="Новини-1">{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=Новые санкции после месяца войны. Кого включили в списки США и Британии и что им грозит|url=https://www.bbc.com/russian/news-60861453|archivedate=2022-03-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220324171858/https://www.bbc.com/russian/news-60861453}}</ref><ref name="Веб-сайт-1">{{Cite web|lang=ru|url=https://business-magazine.online/fn_1072351.html|title=США вводит новые санкции против России: полный список компаний и депутатов, попавших под ограничения|website=Федеральный бизнес журнал|date=2022-03-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230513092708/https://business-magazine.online/fn_1072351.html|url-status=live}}</ref><ref name="Веб-сайт-2">{{Cite web|lang=en|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|title=U.S. Treasury Sanctions Russia's Defense-Industrial Base, the Russian Duma and Its Members, and Sberbank CEO|website=U.S. Department of the Treasury|date=2023-05-18|access-date=2023-05-21|archive-date=2022-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220324133120/https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=en|url=https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|title=U.S. Sanctions Over 400 Russian Elites And Entities—Targeting Billionaire Oligarch Timchenko, The Duma And A Bank CEO|author=Jonathan Ponciano|website=Forbes|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102701/https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|title=Sanctioning Additional Members of Russia's Duma, Russian Elites, Bank Board Members, and Defense Entities|website=Department of State|date=2022-03-24|access-date=2023-05-24|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102850/https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|url-status=live}}</ref> Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa tika iekļauta arī Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas, Ukrainas, Japānas un Jaunzēlandes sankciju sarakstos.<ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://rupep.org/ru/person/16917|title=Лантратова Яна Валерьевна, Государственная Дума, депутат, первый заместитель председателя комитета по просвещению|website=Rupep|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035633/https://rupep.org/ru/person/16917|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|title=ЛАНТРАТОВА Яна Валерьевна - биография, досье, активы|website=Война и санкции|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035636/https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref> === Kriminālvajāšana === 2022. gada augusta beigās partijas «Taisnīgā Krievija» vadītāja Sergeja Mironova sieva Inna Varlamova un Jana Lantratova ieradās Krievijas okupētajā Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]]. No [[Hersona]]s viņas izveda divus bērnunama audzēkņus — desmit mēnešus veco Margaritu Prokopenko un divus gadus veco Iļju Vaščenko. Izdevuma Važnije istorii izmeklēšanā ziņots, ka Sergejs Mironovs un Inna Varlamova adoptēja ukraiņu meiteni, mainot viņas personas datus un par dzimšanas vietu norādot Podoļsku.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|title=Сергей Миронов с женой вывезли из оккупированного Херсона девочку, записали себя ее родителями и сменили ей имя|lang=ru|website=BBC News Русская служба|date=2023-11-23|access-date=2023-11-24|archive-date=2023-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20231124083850/https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|url-status=live}}</ref> 2024. gada martā [[Ukrainas Drošības dienests]] neklātienē paziņoja Lantratovai par aizdomām saistībā ar aizsargājamu personu piespiedu deportāciju no okupētās teritorijas uz okupētājvalsti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un kara likumu un paražu pārkāpšanu. Pēc Hersonas atbrīvošanas izmeklētāji bērnunamā atrada dokumentus par bērnu izvešanu uz Krieviju ar Lantratovas un Varlamovas parakstiem.<ref name="Веб-сайт-3">{{Cite web|url=https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|title=СБУ заочно обвинила депутатку Госдумы Яну Лантратову и жену депутата Миронова Инну Варламову в принудительном вывозе двух детей из Херсона|lang=ru|website=Настоящее Время|date=2024-03-19|access-date=2024-05-06|archive-date=2024-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240501084948/https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|url-status=live}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] rskxiexiofiho9gv7jvgceeoiaom1ie 4541956 4541955 2026-10-31T07:43:53Z Votre Provocateur 111653 4541956 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jana Lantratova | vārds_orģ = ''Яна Лантратова'' | attēls = Yana_Lantratova1.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2026|5|14}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Tatjana Moskaļkova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = {{dat|2025|3|11}} | term_beigas2 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2021|10|12}} | term_beigas3 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķe, valsts amatpersona | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jana Lantratova''' (dzimusi 1988. gada 14. decembrī [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2026. gada 14. maija — Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. No 2021. gada 12. oktobra bija [[Krievijas Valsts dome]]s astotā sasaukuma deputāte. No 2021. līdz 2025. gadam — Valsts domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. No 2025. gada 11. marta līdz 2026. gada 14. maijam vadīja Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komiteju. No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref>{{Cite web |url=https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |title=Список избранных депутатов Государственной думы восьмого созыва |access-date=2021-10-02 |archive-date=2021-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211006172242/https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |url-status=live }}</ref> Pret Lantratovu noteiktas starptautiskas sankcijas par atbalstu [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. Ukrainā viņa tiek turēta aizdomās par līdzdalību Ukrainas bērnu nelikumīgā izvešanā no okupētajām teritorijām.<ref name="Новини-1" /><ref name="Веб-сайт-1" /><ref name="Веб-сайт-2" /><ref name="Веб-сайт-3" /> == Biogrāfija == Dzimusi 1988. gada 14. decembrī Ļeņingradā karavīra un ārstes ģimenē.<ref name="tass" /> 2011. gadā ar izcilību absolvēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti sabiedrisko attiecību specialitātē. 2012. gadā absolvēja Ziemeļrietumu Valsts pārvaldes akadēmijas Juridisko fakultāti tiesību zinātnē.<ref name="tass">[https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna Лантратова Яна Валерьевна] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211002104407/https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna |date=2021-10-02 }} // [[ТАРС]]</ref> No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas Federācijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref name="ukazspch">{{cite web |url=http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |title=«Утверждён новый состав Совета при президенте РФ по правам человека» |archive-url=https://web.archive.org/web/20150323233327/http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |archive-date=2015-03-23 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>[https://www.kommersant.ru/doc/2872662 Общественность вызвалась на борьбу с терроризмом] {{Wayback|url=https://www.kommersant.ru/doc/2872662|date=20211002104400}}//Коммерсант 08.12.2015</ref> 2016. gadā studēja maģistrantūrā pedagoģijas un psiholoģijas jomā Maskavas Valsts humanitārajā universitātē M. Šolohova vārdā (kopīgā vecumposmu psiholoģiskās konsultēšanas programmā ar Maskavas Pedagoģisko valsts universitāti). Tajā pašā gadā Cilvēktiesību padome viņu izvirzīja par kandidāti Krievijas prezidenta bērnu tiesību pilnvarotā amatam.<ref name="tass" /><ref>[https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu Путину предложили несколько кандидатов на замену Астахову] {{Wayback|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu|date=20211010102238}}//Ведомости 12.07.2016</ref> No 2017. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta administrācijas Sabiedrisko projektu pārvaldes departamenta galvenā padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām.<ref>[https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a В Кремле нашли нового куратора гражданского общества] {{Wayback|url=https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a|date=20211002104407}}//РБК 05.06.2017</ref> No 2019. līdz 2021. gadam vadīja humanitāros projektus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskās savienības]] teritorijā Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas Integrācijas projektu attīstības departamentā. Sagatavoja ziņojumus Krievijas Drošības padomei un prezidentam par nacionālās drošības jautājumiem.<ref>{{Cite web |url=https://www.gosrf.ru/news/41664/ |title=Минэкономразвития займется гуманитарными проектами на территории СНГ и ЕАЭС |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://www.gosrf.ru/news/41664/ |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> [[Attēls:1st_meeting_of_8th_State_Duma_47.jpg|thumb|Jana Lantratova un [[Ella Pamfilova]] Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma pirmajā plenārsēdē 2021. gada 12. oktobrī.]] 2021. gadā Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma vēlēšanās viņa ieguva deputātes mandātu no partijas [[Taisnīgā Krievija]] saraksta Čeļabinskas apgabalā (otrajā vietā).<ref>{{Cite web |url=https://ura.news/news/1052486624 |title=Гартунг определился с челябинский тройкой в Госдуму. На выборы идёт член совета при Путине |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104409/https://ura.news/news/1052486624 |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |title=Справедливая Россия» призывает в свои ряды опытных медийщиков |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> 2025. gada februārī kļuva par Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāju.<ref>{{Cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/67bf352f9a7947fcb2257a6f |title=Комитет Думы по развитию гражданского общества возглавила Лантратова |date=2025-02-26 |website=РБК |lang=ru |access-date=2025-03-26}}</ref> 2026. gada 14. maijā Valsts dome iecēla Janu Lantratovu Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā.<ref>{{Cite news|url=https://rtvi.com/news/lantratova-zamenila-moskalkovu-na-postu-upolnomochennogo-po-pravam-cheloveka/|title=Лантратова сменила Москалькову на посту уполномоченного по правам человека|date=2026-05-14|lang=ru|website=rtvi.com}}</ref> Kā Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā viņa piedalījās humānās palīdzības iniciatīvās. 2026. gada 30. oktobrī kopā ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto [[Dmitro Lubinecs|Dmitro Lubinecu]] piedalījās cilvēku evakuācijas organizēšanā no [[Oleški]]em. Misijas atspoguļošanā piedalījās žurnālisti no Ukrainas, ASV un Krievijas.<ref>{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/10/30/8060399/ |title=Понад 75 годин тиші: Лубінець прибув до Армянська, для евакуації з Олешок готові 25 автобусів |website=Українська правда |language=uk |access-date=2026-10-30}}</ref> == Iniciatīvas == 2020. gadā ierosināja Krievijā noteikt administratīvo atbildību par tā dēvēto «LGBT propagandu» datorspēlēs. Pēc Lantratovas domām, geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tēli ir sastopami tādās spēlēs kā ''[[Assassin's Creed]]'', ''[[Assassin's Creed Odyssey]]'', ''[[Borderlands]]'', ''[[Divinity: Original Sin II]]'', ''[[Dragon Age: Origins]]'', ''[[Dragon Age: Inquisition]]'', ''[[Life Is Strange]]'', [[The Last of Us]], ''[[Fallout]]'', ''[[Apex Legends]]'', ''[[RimWorld]]'' un ''[[Overwatch]]''.<ref name=":0">{{Cite web |url=https://theins.ru/news/256905 |title=Sims 3, Last of Us, Assassin&#x27;s Creed. В Госдуме составили список игр с ЛГБТ-персонажами — их хотят запретить |date=2022-11-11 |website=[[The Insider]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://theins.ru/news/256905 |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> Viņa vērsās pie Krievijas Federālā drošības dienesta direktora Aleksandra Bortņikova un Sberbank vadītāja Germana Grefa, lūdzot pārbaudīt ziņas, ka blogere Vasilisa Levčenko vāc ziedojumus [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] atbalstam. Lantratova bankai nosūtīja arī deputātes pieprasījumu.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|title=Сбербанк передаёт властям РФ данные о переводах на нужды украинской армии|date=2022-05-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220504202703/https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|archivedate=2022-05-04|accessdate=2022-05-04|website=Радио Свобода}}</ref> 2022. gada aprīlī kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas ļautu Krievijas ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem anulēt plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju un pārtraukt televīzijas un radio apraides licences par «viltus ziņu par Krievijas karavīriem» izplatīšanu, viņu «diskreditēšanu», aicinājumiem noteikt sankcijas pret Krieviju vai informāciju, kas pauž «klaju necieņu pret sabiedrību, valsti un Krievijas Federācijas konstitūciju».<ref>{{Cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|title=В Думе предложили разрешить генпрокурору лишать СМИ регистрации за фейки|date=2022-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220406223920/https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|archivedate=2022-04-06|accessdate=2022-04-06|website=[[РБК]]}}</ref> 2022. gada augustā kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas aizliegtu «nedraudzīgo» valstu pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Viņa bija arī autore grozījumam Krievijas likumprojektā par «LGBT propagandu», kas paredzēja aizliegt videospēles ar pornogrāfijas, nežēlības un vardarbības propagandu, kā arī necenzētu leksiku.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|title=Гражданам «недружественных» стран могут запретить усыновлять детей из России|date=2022-08-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220801152332/https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|archivedate=2022-08-01|accessdate=2022-08-01|website=Радио Свобода}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://dumabingo.org/person/366857/ |title=Лантратова Яна Валерьевна |date=2026-09-14 |website=dumabingo.org |lang=ru}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |title=Как в России прививают традиционные ценности |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2022. gada decembra sākumā Lantratova vērsās Krievijas Ģenerālprokuratūrā un Roskomnadzor, lūdzot pārbaudīt blogeru Dašas Koreikas un Hilmi Forksa darbību saistībā ar iespējamu «LGBT propagandu», «transdzimuma propagandu», «amorālas uzvedības» demonstrēšanu un «ticīgo jūtu aizskaršanu». Viņa apgalvoja, ka saņēmusi sūdzības par vairāku Krievijas blogeru un straumētāju «destruktīvu darbību». Vēlāk tiesa piesprieda Hilmi Forksam trīs gadu brīvības atņemšanu kolonijā-apmetnē par pornogrāfijas izgatavošanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |title=Против блогеров Даши Корейки и Хилми Форкса завели дело об ЛГБТ-пропаганде |website=www.sostav.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072852/https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |title=В России завели сразу несколько дел по новому закону о «ЛГБТ-пропаганде» |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |title=В Госдуме попросили проверить двух тиктокеров на «пропаганду ЛГБТ» |date=2022-12-06 |website=Forbes.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.bfm.ru/news/541010 |title=Суд отправил блогера Хилми Форкс в колонию на три года за изготовление порнографии |last= |website=BFM.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.bfm.ru/news/541010 |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref> 2024. gada aprīlī pēc Lantratovas iesnieguma no Krievijas 11. klases papildu literatūras programmas izņēma Vladimira Makaņina stāstu «Kaukāza gūsteknis». Lantratova apgalvoja, ka darbā «tiek propagandēta ekstrēmistiska LGBT tematika».<ref>{{Cite web |url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |title=Из школьной программы убрали повесть Владимира Маканина «Кавказский пленный» после доноса на «ЛГБТ-пропаганду». Это первый подобный случай |date=2024-04-03 |website=Новая газета Европа |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |title=Из дополнительной школьной программы убрали повесть «Кавказский пленный» после доноса депутатки на «ЛГБТ+ пропаганду» |last= |first= |date=2024-04-03 |website=[[DOXA]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101355/https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2024. gada oktobrī viņa paziņoja, ka izstrādā likumprojektu par jebkādas «destruktīvas» ideoloģijas, tostarp kvadroberu kustības, propagandas aizliegšanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |title=В Госдуму скоро внесут проект о запрете пропаганды деструктивной идеологии |date=2024-10-26 |website=Ведомости |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20250503153634/https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |archive-date=2025-05-03 |url-status=live |access-date=2025-03-26}}</ref> == Sankcijas == 2022. gada 23. februārī Lantratova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā, jo «atbalstīja un īstenoja darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un vēl vairāk destabilizē Ukrainu».<ref>{{Статья|ссылка=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|автор=Official Journal of the European Union L 042I|заглавие=COUNCIL REGULATION (EU) 2022/259|год=2022|издание=|issn=1977-0677|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223235356/https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|archivedate=2022-02-23}}</ref><ref>{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=ЕС решил ввести санкции против 351 депутата Госдумы в ответ на признание ДНР и ЛНР|url=https://www.bbc.com/russian/news-60483789|archivedate=2022-04-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220409041308/https://www.bbc.com/russian/news-60483789}}</ref> 2022. gada 24. februārī viņa tika iekļauta Kanādas sankciju sarakstā kā viena no «režīma tuvākajām sabiedrotajām» saistībā ar balsojumu par tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarības atzīšanu.<ref>{{Cite web|url=https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|title=Sanctions – Russian invasion of Ukraine|author=|website=GAC|date=2022-02-04|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818151101/https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|title=Канада ввела санкции против Валентины Матвиенко, Татьяны Голиковой, олигарха Мордашова и «Юнармии»|website=Настоящее Время|date=2023-02-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230412135055/https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|url-status=live}}</ref> 2022. gada 24. martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lantratova tika iekļauta ASV sankciju sarakstā par «līdzdalību Putina karā» un «atbalstu Kremļa centieniem iebrukt Ukrainā». ASV Valsts departaments norādīja, ka Valsts domes deputāti izmanto savas pilnvaras citādi domājošo un politisko oponentu vajāšanai, ierobežo informācijas brīvību, cilvēktiesības un Krievijas pilsoņu pamatbrīvības.<ref name="Новини-1">{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=Новые санкции после месяца войны. Кого включили в списки США и Британии и что им грозит|url=https://www.bbc.com/russian/news-60861453|archivedate=2022-03-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220324171858/https://www.bbc.com/russian/news-60861453}}</ref><ref name="Веб-сайт-1">{{Cite web|lang=ru|url=https://business-magazine.online/fn_1072351.html|title=США вводит новые санкции против России: полный список компаний и депутатов, попавших под ограничения|website=Федеральный бизнес журнал|date=2022-03-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230513092708/https://business-magazine.online/fn_1072351.html|url-status=live}}</ref><ref name="Веб-сайт-2">{{Cite web|lang=en|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|title=U.S. Treasury Sanctions Russia's Defense-Industrial Base, the Russian Duma and Its Members, and Sberbank CEO|website=U.S. Department of the Treasury|date=2023-05-18|access-date=2023-05-21|archive-date=2022-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220324133120/https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=en|url=https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|title=U.S. Sanctions Over 400 Russian Elites And Entities—Targeting Billionaire Oligarch Timchenko, The Duma And A Bank CEO|author=Jonathan Ponciano|website=Forbes|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102701/https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|title=Sanctioning Additional Members of Russia's Duma, Russian Elites, Bank Board Members, and Defense Entities|website=Department of State|date=2022-03-24|access-date=2023-05-24|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102850/https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|url-status=live}}</ref> Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa tika iekļauta arī Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas, Ukrainas, Japānas un Jaunzēlandes sankciju sarakstos.<ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://rupep.org/ru/person/16917|title=Лантратова Яна Валерьевна, Государственная Дума, депутат, первый заместитель председателя комитета по просвещению|website=Rupep|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035633/https://rupep.org/ru/person/16917|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|title=ЛАНТРАТОВА Яна Валерьевна - биография, досье, активы|website=Война и санкции|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035636/https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref> === Kriminālvajāšana === 2022. gada augusta beigās partijas «Taisnīgā Krievija» vadītāja Sergeja Mironova sieva Inna Varlamova un Jana Lantratova ieradās Krievijas okupētajā Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]]. No [[Hersona]]s viņas izveda divus bērnunama audzēkņus — desmit mēnešus veco Margaritu Prokopenko un divus gadus veco Iļju Vaščenko. Izdevuma Važnije istorii izmeklēšanā ziņots, ka Sergejs Mironovs un Inna Varlamova adoptēja ukraiņu meiteni, mainot viņas personas datus un par dzimšanas vietu norādot Podoļsku.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|title=Сергей Миронов с женой вывезли из оккупированного Херсона девочку, записали себя ее родителями и сменили ей имя|lang=ru|website=BBC News Русская служба|date=2023-11-23|access-date=2023-11-24|archive-date=2023-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20231124083850/https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|url-status=live}}</ref> 2024. gada martā [[Ukrainas Drošības dienests]] neklātienē paziņoja Lantratovai par aizdomām saistībā ar aizsargājamu personu piespiedu deportāciju no okupētās teritorijas uz okupētājvalsti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un kara likumu un paražu pārkāpšanu. Pēc Hersonas atbrīvošanas izmeklētāji bērnunamā atrada dokumentus par bērnu izvešanu uz Krieviju ar Lantratovas un Varlamovas parakstiem.<ref name="Веб-сайт-3">{{Cite web|url=https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|title=СБУ заочно обвинила депутатку Госдумы Яну Лантратову и жену депутата Миронова Инну Варламову в принудительном вывозе двух детей из Херсона|lang=ru|website=Настоящее Время|date=2024-03-19|access-date=2024-05-06|archive-date=2024-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240501084948/https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|url-status=live}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] 6wgkm8r52xh8is67wmys3qohe5yvhzh 4541961 4541956 2026-10-31T07:49:01Z Votre Provocateur 111653 4541961 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jana Lantratova | vārds_orģ = ''Яна Лантратова'' | attēls = Yana_Lantratova1.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2026|5|14}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Tatjana Moskaļkova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = {{dat|2025|3|11}} | term_beigas2 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2021|10|12}} | term_beigas3 = {{dat|2026|5|14}} <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķe, valsts amatpersona | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jana Lantratova''' (dzimusi 1988. gada 14. decembrī [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2026. gada 14. maija — Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. No 2021. gada 12. oktobra bija [[Krievijas Valsts dome]]s astotā sasaukuma deputāte. No 2021. līdz 2025. gadam — Valsts domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. No 2025. gada 11. marta līdz 2026. gada 14. maijam vadīja Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komiteju. No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref>{{Cite web |url=https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |title=Список избранных депутатов Государственной думы восьмого созыва |access-date=2021-10-02 |archive-date=2021-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211006172242/https://rg.ru/2021/09/24/spisok.html |url-status=live }}</ref> Pret Lantratovu noteiktas starptautiskas sankcijas par atbalstu [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. Ukrainā viņa tiek turēta aizdomās par līdzdalību Ukrainas bērnu nelikumīgā izvešanā no okupētajām teritorijām.<ref name="Новини-1" /><ref name="Веб-сайт-1" /><ref name="Веб-сайт-2" /><ref name="Веб-сайт-3" /> == Biogrāfija == Dzimusi 1988. gada 14. decembrī Ļeņingradā karavīra un ārstes ģimenē.<ref name="tass" /> 2011. gadā ar izcilību absolvēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti sabiedrisko attiecību specialitātē. 2012. gadā absolvēja Ziemeļrietumu Valsts pārvaldes akadēmijas Juridisko fakultāti tiesību zinātnē.<ref name="tass">[https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna Лантратова Яна Валерьевна] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211002104407/https://tass.ru/encyclopedia/person/lantratova-yana-valerevna |date=2021-10-02 }} // [[ТАРС]]</ref> No 2015. līdz 2019. gadam bija Krievijas Federācijas prezidenta Cilvēktiesību padomes atbildīgā sekretāre.<ref name="ukazspch">{{cite web |url=http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |title=«Утверждён новый состав Совета при президенте РФ по правам человека» |archive-url=https://web.archive.org/web/20150323233327/http://ria.ru/politics/20121112/910433776.html |archive-date=2015-03-23 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>[https://www.kommersant.ru/doc/2872662 Общественность вызвалась на борьбу с терроризмом] {{Wayback|url=https://www.kommersant.ru/doc/2872662|date=20211002104400}}//Коммерсант 08.12.2015</ref> 2016. gadā studēja maģistrantūrā pedagoģijas un psiholoģijas jomā Maskavas Valsts humanitārajā universitātē M. Šolohova vārdā (kopīgā vecumposmu psiholoģiskās konsultēšanas programmā ar Maskavas Pedagoģisko valsts universitāti). Tajā pašā gadā Cilvēktiesību padome viņu izvirzīja par kandidāti Krievijas prezidenta bērnu tiesību pilnvarotā amatam.<ref name="tass" /><ref>[https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu Путину предложили несколько кандидатов на замену Астахову] {{Wayback|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2016/07/12/648839-kandidatov-zamenu-astahovu|date=20211010102238}}//Ведомости 12.07.2016</ref> No 2017. līdz 2019. gadam bija Krievijas prezidenta administrācijas Sabiedrisko projektu pārvaldes departamenta galvenā padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām.<ref>[https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a В Кремле нашли нового куратора гражданского общества] {{Wayback|url=https://www.rbc.ru/politics/05/06/2017/5901eba79a79477cc995880a|date=20211002104407}}//РБК 05.06.2017</ref> No 2019. līdz 2021. gadam vadīja humanitāros projektus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskās savienības]] teritorijā Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas Integrācijas projektu attīstības departamentā. Sagatavoja ziņojumus Krievijas Drošības padomei un prezidentam par nacionālās drošības jautājumiem.<ref>{{Cite web |url=https://www.gosrf.ru/news/41664/ |title=Минэкономразвития займется гуманитарными проектами на территории СНГ и ЕАЭС |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://www.gosrf.ru/news/41664/ |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> [[Attēls:1st_meeting_of_8th_State_Duma_47.jpg|thumb|Jana Lantratova un [[Ella Pamfilova]] Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma pirmajā plenārsēdē 2021. gada 12. oktobrī]] 2021. gadā Krievijas Valsts domes astotā sasaukuma vēlēšanās viņa ieguva deputātes mandātu no partijas [[Taisnīgā Krievija]] saraksta Čeļabinskas apgabalā (otrajā vietā).<ref>{{Cite web |url=https://ura.news/news/1052486624 |title=Гартунг определился с челябинский тройкой в Госдуму. На выборы идёт член совета при Путине |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104409/https://ura.news/news/1052486624 |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |title=Справедливая Россия» призывает в свои ряды опытных медийщиков |archive-url=https://web.archive.org/web/20211002104402/https://amp.vedomosti.ru/politics/articles/2021/05/13/869661-spravedlivaya-rossiya |archive-date=2021-10-02 |url-status=live |access-date=2021-10-02}}</ref> 2025. gada februārī kļuva par Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību jautājumu komitejas priekšsēdētāju.<ref>{{Cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/67bf352f9a7947fcb2257a6f |title=Комитет Думы по развитию гражданского общества возглавила Лантратова |date=2025-02-26 |website=РБК |lang=ru |access-date=2025-03-26}}</ref> 2026. gada 14. maijā Valsts dome iecēla Janu Lantratovu Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā.<ref>{{Cite news|url=https://rtvi.com/news/lantratova-zamenila-moskalkovu-na-postu-upolnomochennogo-po-pravam-cheloveka/|title=Лантратова сменила Москалькову на посту уполномоченного по правам человека|date=2026-05-14|lang=ru|website=rtvi.com}}</ref> Kā Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā viņa piedalījās humānās palīdzības iniciatīvās. 2026. gada 30. oktobrī kopā ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto [[Dmitro Lubinecs|Dmitro Lubinecu]] piedalījās cilvēku evakuācijas organizēšanā no [[Oleški]]em. Misijas atspoguļošanā piedalījās žurnālisti no Ukrainas, ASV un Krievijas.<ref>{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/10/30/8060399/ |title=Понад 75 годин тиші: Лубінець прибув до Армянська, для евакуації з Олешок готові 25 автобусів |website=Українська правда |language=uk |access-date=2026-10-30}}</ref> == Iniciatīvas == 2020. gadā ierosināja Krievijā noteikt administratīvo atbildību par tā dēvēto «LGBT propagandu» datorspēlēs. Pēc Lantratovas domām, geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tēli ir sastopami tādās spēlēs kā ''[[Assassin's Creed]]'', ''[[Assassin's Creed Odyssey]]'', ''[[Borderlands]]'', ''[[Divinity: Original Sin II]]'', ''[[Dragon Age: Origins]]'', ''[[Dragon Age: Inquisition]]'', ''[[Life Is Strange]]'', [[The Last of Us]], ''[[Fallout]]'', ''[[Apex Legends]]'', ''[[RimWorld]]'' un ''[[Overwatch]]''.<ref name=":0">{{Cite web |url=https://theins.ru/news/256905 |title=Sims 3, Last of Us, Assassin&#x27;s Creed. В Госдуме составили список игр с ЛГБТ-персонажами — их хотят запретить |date=2022-11-11 |website=[[The Insider]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://theins.ru/news/256905 |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> Viņa vērsās pie Krievijas Federālā drošības dienesta direktora Aleksandra Bortņikova un Sberbank vadītāja Germana Grefa, lūdzot pārbaudīt ziņas, ka blogere Vasilisa Levčenko vāc ziedojumus [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] atbalstam. Lantratova bankai nosūtīja arī deputātes pieprasījumu.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|title=Сбербанк передаёт властям РФ данные о переводах на нужды украинской армии|date=2022-05-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220504202703/https://www.svoboda.org/a/sberbank-peredaet-v-rosfinmonitoring-dannye-o-perevodah-na-nuzhdy-vsu-/31834557.html|archivedate=2022-05-04|accessdate=2022-05-04|website=Радио Свобода}}</ref> 2022. gada aprīlī kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas ļautu Krievijas ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem anulēt plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju un pārtraukt televīzijas un radio apraides licences par «viltus ziņu par Krievijas karavīriem» izplatīšanu, viņu «diskreditēšanu», aicinājumiem noteikt sankcijas pret Krieviju vai informāciju, kas pauž «klaju necieņu pret sabiedrību, valsti un Krievijas Federācijas konstitūciju».<ref>{{Cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|title=В Думе предложили разрешить генпрокурору лишать СМИ регистрации за фейки|date=2022-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220406223920/https://www.rbc.ru/politics/06/04/2022/624da8e69a79475f2119a4e8|archivedate=2022-04-06|accessdate=2022-04-06|website=[[РБК]]}}</ref> 2022. gada augustā kopā ar citiem deputātiem iesniedza likumprojektu, kas aizliegtu «nedraudzīgo» valstu pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Viņa bija arī autore grozījumam Krievijas likumprojektā par «LGBT propagandu», kas paredzēja aizliegt videospēles ar pornogrāfijas, nežēlības un vardarbības propagandu, kā arī necenzētu leksiku.<ref>{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|title=Гражданам «недружественных» стран могут запретить усыновлять детей из России|date=2022-08-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220801152332/https://www.svoboda.org/a/grazhdanam-nedruzhestvennyh-stran-mogut-zapretitj-usynovlyatj-detey-iz-rossii/31969066.html|archivedate=2022-08-01|accessdate=2022-08-01|website=Радио Свобода}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://dumabingo.org/person/366857/ |title=Лантратова Яна Валерьевна |date=2026-09-14 |website=dumabingo.org |lang=ru}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |title=Как в России прививают традиционные ценности |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://istories.media/news/2022/11/14/kak-v-rossii-privivayut-traditsionnie-tsennosti/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2022. gada decembra sākumā Lantratova vērsās Krievijas Ģenerālprokuratūrā un Roskomnadzor, lūdzot pārbaudīt blogeru Dašas Koreikas un Hilmi Forksa darbību saistībā ar iespējamu «LGBT propagandu», «transdzimuma propagandu», «amorālas uzvedības» demonstrēšanu un «ticīgo jūtu aizskaršanu». Viņa apgalvoja, ka saņēmusi sūdzības par vairāku Krievijas blogeru un straumētāju «destruktīvu darbību». Vēlāk tiesa piesprieda Hilmi Forksam trīs gadu brīvības atņemšanu kolonijā-apmetnē par pornogrāfijas izgatavošanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |title=Против блогеров Даши Корейки и Хилми Форкса завели дело об ЛГБТ-пропаганде |website=www.sostav.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072852/https://www.sostav.ru/publication/lgbt-58733.html |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |title=В России завели сразу несколько дел по новому закону о «ЛГБТ-пропаганде» |website=[[Важные истории]] |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101351/https://istories.media/news/2023/01/24/v-rossii-zaveli-srazu-neskolko-del-po-novomu-zakonu-o-lgbt-propagande/ |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |title=В Госдуме попросили проверить двух тиктокеров на «пропаганду ЛГБТ» |date=2022-12-06 |website=Forbes.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.forbes.ru/forbeslife/482096-v-gosdume-poprosili-proverit-dvuh-tiktokerov-na-propagandu-lgbt |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.bfm.ru/news/541010 |title=Суд отправил блогера Хилми Форкс в колонию на три года за изготовление порнографии |last= |website=BFM.ru |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20231229072851/https://www.bfm.ru/news/541010 |archive-date=2023-12-29 |url-status=live |access-date=2023-12-29}}</ref> 2024. gada aprīlī pēc Lantratovas iesnieguma no Krievijas 11. klases papildu literatūras programmas izņēma Vladimira Makaņina stāstu «Kaukāza gūsteknis». Lantratova apgalvoja, ka darbā «tiek propagandēta ekstrēmistiska LGBT tematika».<ref>{{Cite web |url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |title=Из школьной программы убрали повесть Владимира Маканина «Кавказский пленный» после доноса на «ЛГБТ-пропаганду». Это первый подобный случай |date=2024-04-03 |website=Новая газета Европа |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101350/https://novayagazeta.eu/articles/2024/04/03/iz-shkolnoi-programmy-ubrali-povest-vladimira-makanina-kavkazskii-plennyi-posle-donosa-na-lgbt-propagandu-eto-pervyi-podobnyi-sluchai-news |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |title=Из дополнительной школьной программы убрали повесть «Кавказский пленный» после доноса депутатки на «ЛГБТ+ пропаганду» |last= |first= |date=2024-04-03 |website=[[DOXA]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501101355/https://doxa.team/news/2024-04-03-kavkazkiy-plenniy |archive-date=2024-05-01 |url-status=live |access-date=2024-05-01}}</ref> 2024. gada oktobrī viņa paziņoja, ka izstrādā likumprojektu par jebkādas «destruktīvas» ideoloģijas, tostarp kvadroberu kustības, propagandas aizliegšanu.<ref>{{Cite web |url=https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |title=В Госдуму скоро внесут проект о запрете пропаганды деструктивной идеологии |date=2024-10-26 |website=Ведомости |lang=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20250503153634/https://www.vedomosti.ru/society/news/2024/10/26/1071139-gosdumu-skoro-vnesut |archive-date=2025-05-03 |url-status=live |access-date=2025-03-26}}</ref> == Sankcijas == 2022. gada 23. februārī Lantratova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā, jo «atbalstīja un īstenoja darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un vēl vairāk destabilizē Ukrainu».<ref>{{Статья|ссылка=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|автор=Official Journal of the European Union L 042I|заглавие=COUNCIL REGULATION (EU) 2022/259|год=2022|издание=|issn=1977-0677|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223235356/https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=EN|archivedate=2022-02-23}}</ref><ref>{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=ЕС решил ввести санкции против 351 депутата Госдумы в ответ на признание ДНР и ЛНР|url=https://www.bbc.com/russian/news-60483789|archivedate=2022-04-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220409041308/https://www.bbc.com/russian/news-60483789}}</ref> 2022. gada 24. februārī viņa tika iekļauta Kanādas sankciju sarakstā kā viena no «režīma tuvākajām sabiedrotajām» saistībā ar balsojumu par tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarības atzīšanu.<ref>{{Cite web|url=https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|title=Sanctions – Russian invasion of Ukraine|author=|website=GAC|date=2022-02-04|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818151101/https://www.international.gc.ca/world-monde/issues_development-enjeux_developpement/response_conflict-reponse_conflits/crisis-crises/ukraine-sanctions.aspx|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|title=Канада ввела санкции против Валентины Матвиенко, Татьяны Голиковой, олигарха Мордашова и «Юнармии»|website=Настоящее Время|date=2023-02-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230412135055/https://www.currenttime.tv/a/canada-sanctions/32287194.html|url-status=live}}</ref> 2022. gada 24. martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lantratova tika iekļauta ASV sankciju sarakstā par «līdzdalību Putina karā» un «atbalstu Kremļa centieniem iebrukt Ukrainā». ASV Valsts departaments norādīja, ka Valsts domes deputāti izmanto savas pilnvaras citādi domājošo un politisko oponentu vajāšanai, ierobežo informācijas brīvību, cilvēktiesības un Krievijas pilsoņu pamatbrīvības.<ref name="Новини-1">{{Cite news|accessdate=2023-05-21|website=BBC News Русская служба|title=Новые санкции после месяца войны. Кого включили в списки США и Британии и что им грозит|url=https://www.bbc.com/russian/news-60861453|archivedate=2022-03-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220324171858/https://www.bbc.com/russian/news-60861453}}</ref><ref name="Веб-сайт-1">{{Cite web|lang=ru|url=https://business-magazine.online/fn_1072351.html|title=США вводит новые санкции против России: полный список компаний и депутатов, попавших под ограничения|website=Федеральный бизнес журнал|date=2022-03-24|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230513092708/https://business-magazine.online/fn_1072351.html|url-status=live}}</ref><ref name="Веб-сайт-2">{{Cite web|lang=en|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|title=U.S. Treasury Sanctions Russia's Defense-Industrial Base, the Russian Duma and Its Members, and Sberbank CEO|website=U.S. Department of the Treasury|date=2023-05-18|access-date=2023-05-21|archive-date=2022-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220324133120/https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy0677|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=en|url=https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|title=U.S. Sanctions Over 400 Russian Elites And Entities—Targeting Billionaire Oligarch Timchenko, The Duma And A Bank CEO|author=Jonathan Ponciano|website=Forbes|access-date=2023-05-21|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102701/https://www.forbes.com/sites/jonathanponciano/2022/03/24/us-sanctions-over-400-russian-elites-and-entities-including-billionaire-oligarch-timchenko-duma-and-bank-ceo/|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|title=Sanctioning Additional Members of Russia's Duma, Russian Elites, Bank Board Members, and Defense Entities|website=Department of State|date=2022-03-24|access-date=2023-05-24|archive-date=2023-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230521102850/https://www.state.gov/sanctioning-additional-members-of-russias-duma-russian-elites-bank-board-members-and-defense-entities/|url-status=live}}</ref> Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa tika iekļauta arī Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas, Ukrainas, Japānas un Jaunzēlandes sankciju sarakstos.<ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://rupep.org/ru/person/16917|title=Лантратова Яна Валерьевна, Государственная Дума, депутат, первый заместитель председателя комитета по просвещению|website=Rupep|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035633/https://rupep.org/ru/person/16917|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|lang=ru|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|title=ЛАНТРАТОВА Яна Валерьевна - биография, досье, активы|website=Война и санкции|archive-url=https://web.archive.org/web/20230104035636/https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/904/|archive-date=2023-01-04|access-date=2023-01-04|url-status=live}}</ref> === Kriminālvajāšana === 2022. gada augusta beigās partijas «Taisnīgā Krievija» vadītāja Sergeja Mironova sieva Inna Varlamova un Jana Lantratova ieradās Krievijas okupētajā Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]]. No [[Hersona]]s viņas izveda divus bērnunama audzēkņus — desmit mēnešus veco Margaritu Prokopenko un divus gadus veco Iļju Vaščenko. Izdevuma Važnije istorii izmeklēšanā ziņots, ka Sergejs Mironovs un Inna Varlamova adoptēja ukraiņu meiteni, mainot viņas personas datus un par dzimšanas vietu norādot Podoļsku.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|title=Сергей Миронов с женой вывезли из оккупированного Херсона девочку, записали себя ее родителями и сменили ей имя|lang=ru|website=BBC News Русская служба|date=2023-11-23|access-date=2023-11-24|archive-date=2023-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20231124083850/https://www.bbc.com/russian/articles/czq2ne9qql7o|url-status=live}}</ref> 2024. gada martā [[Ukrainas Drošības dienests]] neklātienē paziņoja Lantratovai par aizdomām saistībā ar aizsargājamu personu piespiedu deportāciju no okupētās teritorijas uz okupētājvalsti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un kara likumu un paražu pārkāpšanu. Pēc Hersonas atbrīvošanas izmeklētāji bērnunamā atrada dokumentus par bērnu izvešanu uz Krieviju ar Lantratovas un Varlamovas parakstiem.<ref name="Веб-сайт-3">{{Cite web|url=https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|title=СБУ заочно обвинила депутатку Госдумы Яну Лантратову и жену депутата Миронова Инну Варламову в принудительном вывозе двух детей из Херсона|lang=ru|website=Настоящее Время|date=2024-03-19|access-date=2024-05-06|archive-date=2024-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240501084948/https://www.currenttime.tv/a/sbu-podozrenie-lantratovoy-varlamovoy/32868726.html|url-status=live}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] 80rhfn8dbdzuyr4feztg3c9m7svziva 0 642421 4541951 2026-10-31T07:40:04Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Hallasans]] 4541951 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hallasans]] eyw04zja461q100i39lkuk5fm6n3b0e 0 642422 4541957 2026-10-31T07:45:40Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dmitro Lubinecs | vārds_orģ = ''Дмитро Лубінець'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību pilnvarotais | term_sākums = {{dat|2022|7|1}} | term_beigas = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | priekštecis = [[Ludmila Denisova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]]... 4541957 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dmitro Lubinecs | vārds_orģ = ''Дмитро Лубінець'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību pilnvarotais | term_sākums = {{dat|2022|7|1}} | term_beigas = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | priekštecis = [[Ludmila Denisova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|27}} | term_beigas2 = {{dat|2022|7|1}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|7|4}} | dzim_vieta = [[Volnovaha]], [[Doņeckas apgabals]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = ukrainis | partija = [[Par nākotni (politiskā partija)|Par nākotni]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, jurists, valsts amatpersona | alma_mater = [[Doņeckas Nacionālā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Dmitro Lubinecs''' ({{val-uk|Дмитро Валерійович Лубінець}}; dzimis [[1981. gads|1981. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]] [[Volnovaha|Volnovahā]], [[Doņeckas apgabals|Doņeckas apgabalā]], [[Ukrainas PSR]]) ir [[Ukraina|Ukrainas]] politiķis, jurists un valsts amatpersona. Kopš 2022. gada 1. jūlija ir Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību pilnvarotais. Iepriekš bijis [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] astotā un devītā sasaukuma deputāts.<ref name="ombudsman">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ombudsman.gov.ua/uk/ombudsman-ukrayini |title=Омбудсман України |website=ombudsman.gov.ua |language=uk}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1981. gada 4. jūlijā Volnovahā, Doņeckas apgabalā. 2003. gadā absolvējis [[Doņeckas Nacionālā universitāte|Doņeckas Nacionālo universitāti]], iegūstot izglītību starptautisko attiecību specialitātē. 2012. gadā ieguvis juridisko izglītību Jaroslava Gudrā Nacionālajā juridiskajā universitātē.<ref name="ombudsman" /> 2010. gadā tika ievēlēts Volnovahas pilsētas padomē. 2014. gadā ievēlēts Ukrainas Augstākajā Radā, bet 2019. gadā atkārtoti ieguva deputāta mandātu Doņeckas apgabala 60. vēlēšanu apgabalā.<ref name="rada">{{Tīmekļa atsauce |url=https://itd.rada.gov.ua/mps/info/page/18116 |title=Лубінець Дмитро Валерійович |website=Ukrainas Augstākā Rada |language=uk}}</ref> No 2019. līdz 2022. gadam vadīja Ukrainas Augstākās Radas Cilvēktiesību, okupēto teritoriju deokupācijas un reintegrācijas, nacionālo minoritāšu un starpetnisko attiecību komiteju.<ref name="rada" /> == Cilvēktiesību pilnvarotais == 2022. gada 1. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada ar 250 deputātu balsīm iecēla Dmitro Lubinecu Ukrainas parlamenta cilvēktiesību pilnvarotā amatā. Viņš šajā amatā nomainīja Ludmilu Denisovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rada.gov.ua/en/news/News/top_news/224937.html |title=The Verkhovna Rada voted for the appointment of Dmytro Lubinets as the Commissioner for Human Rights |website=Verkhovna Rada of Ukraine |date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Viņa darbības galvenie virzieni ir cilvēktiesību aizsardzība, Ukrainas civiliedzīvotāju un karagūstekņu tiesību ievērošana, deportēto bērnu atgriešana un Krievijas okupēto teritoriju iedzīvotāju tiesību aizsardzība.<ref name="ombudsman" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas juristi]] [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dzīvie cilvēki]] pfakbfu54uarcvkwrlhq6qiqnhke2aq 4541958 4541957 2026-10-31T07:46:23Z Votre Provocateur 111653 4541958 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dmitro Lubinecs | vārds_orģ = ''Дмитро Лубінець'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību pilnvarotais | term_sākums = {{dat|2022|7|1}} | term_beigas = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | priekštecis = [[Ludmila Denisova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|27}} | term_beigas2 = {{dat|2022|7|1}} <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|7|4}} | dzim_vieta = [[Volnovaha]], [[Doņeckas apgabals]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = ukrainis | partija = [[Par nākotni (politiskā partija)|Par nākotni]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, jurists, valsts amatpersona | alma_mater = [[Doneckas Nacionālā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Dmitro Lubinecs''' ({{val-uk|Дмитро Валерійович Лубінець}}; dzimis [[1981. gads|1981. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]] [[Volnovaha|Volnovahā]], [[Doņeckas apgabals|Doņeckas apgabalā]], [[Ukrainas PSR]]) ir [[Ukraina|Ukrainas]] politiķis, jurists un valsts amatpersona. Kopš 2022. gada 1. jūlija ir Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību pilnvarotais. Iepriekš bijis [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] astotā un devītā sasaukuma deputāts.<ref name="ombudsman">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ombudsman.gov.ua/uk/ombudsman-ukrayini |title=Омбудсман України |website=ombudsman.gov.ua |language=uk}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1981. gada 4. jūlijā Volnovahā, Doņeckas apgabalā. 2003. gadā absolvējis [[Doneckas Nacionālā universitāte|Doneckas Nacionālo universitāti]], iegūstot izglītību starptautisko attiecību specialitātē. 2012. gadā ieguvis juridisko izglītību Jaroslava Gudrā Nacionālajā juridiskajā universitātē.<ref name="ombudsman" /> 2010. gadā tika ievēlēts Volnovahas pilsētas padomē. 2014. gadā ievēlēts Ukrainas Augstākajā Radā, bet 2019. gadā atkārtoti ieguva deputāta mandātu Doņeckas apgabala 60. vēlēšanu apgabalā.<ref name="rada">{{Tīmekļa atsauce |url=https://itd.rada.gov.ua/mps/info/page/18116 |title=Лубінець Дмитро Валерійович |website=Ukrainas Augstākā Rada |language=uk}}</ref> No 2019. līdz 2022. gadam vadīja Ukrainas Augstākās Radas Cilvēktiesību, okupēto teritoriju deokupācijas un reintegrācijas, nacionālo minoritāšu un starpetnisko attiecību komiteju.<ref name="rada" /> == Cilvēktiesību pilnvarotais == 2022. gada 1. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada ar 250 deputātu balsīm iecēla Dmitro Lubinecu Ukrainas parlamenta cilvēktiesību pilnvarotā amatā. Viņš šajā amatā nomainīja Ludmilu Denisovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rada.gov.ua/en/news/News/top_news/224937.html |title=The Verkhovna Rada voted for the appointment of Dmytro Lubinets as the Commissioner for Human Rights |website=Verkhovna Rada of Ukraine |date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Viņa darbības galvenie virzieni ir cilvēktiesību aizsardzība, Ukrainas civiliedzīvotāju un karagūstekņu tiesību ievērošana, deportēto bērnu atgriešana un Krievijas okupēto teritoriju iedzīvotāju tiesību aizsardzība.<ref name="ombudsman" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] i6t7z80h8eriwcnixtxus88bgwxuyax 4541959 4541958 2026-10-31T07:46:34Z Votre Provocateur 111653 4541959 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dmitro Lubinecs | vārds_orģ = ''Дмитро Лубінець'' | attēls = Dmytro_Lubinets_Ombudsman.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību pilnvarotais | term_sākums = {{dat|2022|7|1}} | term_beigas = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | priekštecis = [[Ludmila Denisova]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|27}} | term_beigas2 = {{dat|2022|7|1}} <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|7|4}} | dzim_vieta = [[Volnovaha]], [[Doņeckas apgabals]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = ukrainis | partija = [[Par nākotni (politiskā partija)|Par nākotni]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, jurists, valsts amatpersona | alma_mater = [[Doneckas Nacionālā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Dmitro Lubinecs''' ({{val-uk|Дмитро Валерійович Лубінець}}; dzimis [[1981. gads|1981. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]] [[Volnovaha|Volnovahā]], [[Doņeckas apgabals|Doņeckas apgabalā]], [[Ukrainas PSR]]) ir [[Ukraina|Ukrainas]] politiķis, jurists un valsts amatpersona. Kopš 2022. gada 1. jūlija ir Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību pilnvarotais. Iepriekš bijis [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] astotā un devītā sasaukuma deputāts.<ref name="ombudsman">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ombudsman.gov.ua/uk/ombudsman-ukrayini |title=Омбудсман України |website=ombudsman.gov.ua |language=uk}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1981. gada 4. jūlijā Volnovahā, Doņeckas apgabalā. 2003. gadā absolvējis [[Doneckas Nacionālā universitāte|Doneckas Nacionālo universitāti]], iegūstot izglītību starptautisko attiecību specialitātē. 2012. gadā ieguvis juridisko izglītību Jaroslava Gudrā Nacionālajā juridiskajā universitātē.<ref name="ombudsman" /> 2010. gadā tika ievēlēts Volnovahas pilsētas padomē. 2014. gadā ievēlēts Ukrainas Augstākajā Radā, bet 2019. gadā atkārtoti ieguva deputāta mandātu Doņeckas apgabala 60. vēlēšanu apgabalā.<ref name="rada">{{Tīmekļa atsauce |url=https://itd.rada.gov.ua/mps/info/page/18116 |title=Лубінець Дмитро Валерійович |website=Ukrainas Augstākā Rada |language=uk}}</ref> No 2019. līdz 2022. gadam vadīja Ukrainas Augstākās Radas Cilvēktiesību, okupēto teritoriju deokupācijas un reintegrācijas, nacionālo minoritāšu un starpetnisko attiecību komiteju.<ref name="rada" /> == Cilvēktiesību pilnvarotais == 2022. gada 1. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada ar 250 deputātu balsīm iecēla Dmitro Lubinecu Ukrainas parlamenta cilvēktiesību pilnvarotā amatā. Viņš šajā amatā nomainīja Ludmilu Denisovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rada.gov.ua/en/news/News/top_news/224937.html |title=The Verkhovna Rada voted for the appointment of Dmytro Lubinets as the Commissioner for Human Rights |website=Verkhovna Rada of Ukraine |date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Viņa darbības galvenie virzieni ir cilvēktiesību aizsardzība, Ukrainas civiliedzīvotāju un karagūstekņu tiesību ievērošana, deportēto bērnu atgriešana un Krievijas okupēto teritoriju iedzīvotāju tiesību aizsardzība.<ref name="ombudsman" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] rs98pdpn5ra0pw80twg4rb4wtibzo8r 0 642423 4541962 2026-10-31T07:49:49Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ella Pamfilova | vārds_orģ = ''Элла Памфилова'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja | term_sākums = {{dat|2016|3|28}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Vladimirs Čurovs]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | t... 4541962 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ella Pamfilova | vārds_orģ = ''Элла Памфилова'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja | term_sākums = {{dat|2016|3|28}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Vladimirs Čurovs]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums2 = {{dat|2014|3|18}} | term_beigas2 = {{dat|2016|3|25}} | priekštecis2 = [[Vladimirs Lukins]] | pēctecis2 = [[Tatjana Moskaļkova]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|9|12}} | dzim_vieta = [[Almalika]], [[Uzbekijas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = [[Krievija]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = | profesija = politiķe, valsts amatpersona | alma_mater = [[Maskavas Enerģētikas institūts]] | piezīmes = }} '''Ella Pamfilova''' ({{val-ru|Элла Александровна Памфилова}}; dzimusi [[1953. gads|1953. gada]] [[12. septembris|12. septembrī]] [[Almalika|Almalikā]], [[Uzbekijas PSR]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2016. gada 28. marta ir Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja. Iepriekš bijusi Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā (2014—2016).<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kommersant.ru/doc/8550969 |title=Чем известна Элла Памфилова |website=Коммерсантъ |date=2026-03-30 |language=ru}}</ref> == Biogrāfija == 1976. gadā absolvējusi Maskavas Enerģētikas institūtu. 1989. gadā ievēlēta par PSRS tautas deputāti. No 1991. līdz 1994. gadam ieņēma Krievijas sociālās aizsardzības ministres amatu. 2000. gadā kandidēja Krievijas prezidenta vēlēšanās, kļūstot par pirmo sievieti, kas piedalījusies Krievijas prezidenta vēlēšanās. Ieguva 1,01 % balsu.<ref name="bio" /> 2016. gadā kļuva par Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Amatā atkārtoti ievēlēta 2021. un 2026. gadā.<ref name="bio" /> == Kritika un vēlēšanu pārkāpumi == Pamfilovas vadītā Centrālā vēlēšanu komisija ir kritizēta par vēlēšanu procesa caurskatāmības trūkumu, opozīcijas kandidātu izslēgšanu un iespējamiem vēlēšanu rezultātu viltojumiem. 2019. gada Maskavas pilsētas domes vēlēšanās vairākiem neatkarīgajiem opozīcijas kandidātiem tika atteikta reģistrācija, izraisot plašus protestus. 2020. gadā Pamfilovas vadībā tika organizēta balsošana par Krievijas konstitūcijas grozījumiem, kas ļāva Vladimiram Putinam kandidēt uz jauniem prezidentūras termiņiem. Vēlēšanu novērotāji kritizēja balsošanas procedūras un nepietiekamo neatkarīgo kontroli. 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās netika pielaisti vairāki opozīcijas kandidāti. Starptautiskie mediji un neatkarīgie novērotāji kritizēja arī elektronisko balsošanu, novērotāju darbības ierobežojumus un vēlēšanu norisi Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lemonde.fr/en/m-le-mag/article/2024/03/14/ella-pamfilova-putin-s-devoted-chief-election-official_6619523_117.html |title=Ella Pamfilova, Putin's devoted chief election official |website=Le Monde |date=2024-03-14 |language=en}}</ref> Pamfilova noraidījusi apsūdzības par vēlēšanu viltošanu un aizstāvējusi Krievijas vēlēšanu sistēmas uzticamību. == Sankcijas == 2022. gadā Pamfilova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar nelikumīgo referendumu organizēšanu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. Pret viņu sankcijas noteikusi arī [[Kanāda]] un [[Apvienotā Karaliste]]. Sankciju pamatojumā norādīta viņas līdzdalība darbībās, kas apdraud Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sanctions.lursoft.lv/person/-/uk-15656 |title=Ella Aleksandrovna PAMFILOVA — Sanctions record |website=Lursoft |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dzīvie cilvēki]] 8w7ckqfrdll0rup6b56n0g8a62niyt8 4541963 4541962 2026-10-31T07:50:05Z Votre Provocateur 111653 4541963 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ella Pamfilova | vārds_orģ = ''Элла Памфилова'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja | term_sākums = {{dat|2016|3|28}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Vladimirs Čurovs]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums2 = {{dat|2014|3|18}} | term_beigas2 = {{dat|2016|3|25}} | priekštecis2 = [[Vladimirs Lukins]] | pēctecis2 = [[Tatjana Moskaļkova]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|9|12}} | dzim_vieta = [[Almalika]], [[Uzbekijas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = [[Krievija]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = | profesija = politiķe, valsts amatpersona | alma_mater = [[Maskavas Enerģētikas institūts]] | piezīmes = }} '''Ella Pamfilova''' ({{val-ru|Элла Александровна Памфилова}}; dzimusi [[1953. gads|1953. gada]] [[12. septembris|12. septembrī]] [[Almalika|Almalikā]], [[Uzbekijas PSR]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2016. gada 28. marta ir Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja. Iepriekš bijusi Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā (2014—2016).<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kommersant.ru/doc/8550969 |title=Чем известна Элла Памфилова |website=Коммерсантъ |date=2026-03-30 |language=ru}}</ref> == Biogrāfija == 1976. gadā absolvējusi Maskavas Enerģētikas institūtu. 1989. gadā ievēlēta par PSRS tautas deputāti. No 1991. līdz 1994. gadam ieņēma Krievijas sociālās aizsardzības ministres amatu. 2000. gadā kandidēja Krievijas prezidenta vēlēšanās, kļūstot par pirmo sievieti, kas piedalījusies Krievijas prezidenta vēlēšanās. Ieguva 1,01 % balsu.<ref name="bio" /> 2016. gadā kļuva par Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Amatā atkārtoti ievēlēta 2021. un 2026. gadā.<ref name="bio" /> == Kritika un vēlēšanu pārkāpumi == Pamfilovas vadītā Centrālā vēlēšanu komisija ir kritizēta par vēlēšanu procesa caurskatāmības trūkumu, opozīcijas kandidātu izslēgšanu un iespējamiem vēlēšanu rezultātu viltojumiem. 2019. gada Maskavas pilsētas domes vēlēšanās vairākiem neatkarīgajiem opozīcijas kandidātiem tika atteikta reģistrācija, izraisot plašus protestus. 2020. gadā Pamfilovas vadībā tika organizēta balsošana par Krievijas konstitūcijas grozījumiem, kas ļāva Vladimiram Putinam kandidēt uz jauniem prezidentūras termiņiem. Vēlēšanu novērotāji kritizēja balsošanas procedūras un nepietiekamo neatkarīgo kontroli. 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās netika pielaisti vairāki opozīcijas kandidāti. Starptautiskie mediji un neatkarīgie novērotāji kritizēja arī elektronisko balsošanu, novērotāju darbības ierobežojumus un vēlēšanu norisi Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lemonde.fr/en/m-le-mag/article/2024/03/14/ella-pamfilova-putin-s-devoted-chief-election-official_6619523_117.html |title=Ella Pamfilova, Putin's devoted chief election official |website=Le Monde |date=2024-03-14 |language=en}}</ref> Pamfilova noraidījusi apsūdzības par vēlēšanu viltošanu un aizstāvējusi Krievijas vēlēšanu sistēmas uzticamību. == Sankcijas == 2022. gadā Pamfilova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar nelikumīgo referendumu organizēšanu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. Pret viņu sankcijas noteikusi arī [[Kanāda]] un [[Apvienotā Karaliste]]. Sankciju pamatojumā norādīta viņas līdzdalība darbībās, kas apdraud Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sanctions.lursoft.lv/person/-/uk-15656 |title=Ella Aleksandrovna PAMFILOVA — Sanctions record |website=Lursoft |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] glyal61mx1axxadf4x2zx013ws56aze 4541964 4541963 2026-10-31T07:50:42Z Votre Provocateur 111653 4541964 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ella Pamfilova | vārds_orģ = ''Элла Памфилова'' | attēls = Ella_Pamfilova_(2025-04-15)_(cropped).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja | term_sākums = {{dat|2016|3|28}} | term_beigas = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Vladimirs Čurovs]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums2 = {{dat|2014|3|18}} | term_beigas2 = {{dat|2016|3|25}} | priekštecis2 = [[Vladimirs Lukins]] | pēctecis2 = [[Tatjana Moskaļkova]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|9|12}} | dzim_vieta = [[Almalika]], [[Uzbekijas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = [[Krievija]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = | profesija = politiķe, valsts amatpersona | alma_mater = [[Maskavas Enerģētikas institūts]] | piezīmes = }} '''Ella Pamfilova''' ({{val-ru|Элла Александровна Памфилова}}; dzimusi [[1953. gads|1953. gada]] [[12. septembris|12. septembrī]] [[Almalika|Almalikā]], [[Uzbekijas PSR]]) ir [[Krievija]]s politiķe un valsts amatpersona. Kopš 2016. gada 28. marta ir Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja. Iepriekš bijusi Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā (2014—2016).<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kommersant.ru/doc/8550969 |title=Чем известна Элла Памфилова |website=Коммерсантъ |date=2026-03-30 |language=ru}}</ref> == Biogrāfija == 1976. gadā absolvējusi Maskavas Enerģētikas institūtu. 1989. gadā ievēlēta par PSRS tautas deputāti. No 1991. līdz 1994. gadam ieņēma Krievijas sociālās aizsardzības ministres amatu. 2000. gadā kandidēja Krievijas prezidenta vēlēšanās, kļūstot par pirmo sievieti, kas piedalījusies Krievijas prezidenta vēlēšanās. Ieguva 1,01 % balsu.<ref name="bio" /> 2016. gadā kļuva par Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Amatā atkārtoti ievēlēta 2021. un 2026. gadā.<ref name="bio" /> == Kritika un vēlēšanu pārkāpumi == Pamfilovas vadītā Centrālā vēlēšanu komisija ir kritizēta par vēlēšanu procesa caurskatāmības trūkumu, opozīcijas kandidātu izslēgšanu un iespējamiem vēlēšanu rezultātu viltojumiem. 2019. gada Maskavas pilsētas domes vēlēšanās vairākiem neatkarīgajiem opozīcijas kandidātiem tika atteikta reģistrācija, izraisot plašus protestus. 2020. gadā Pamfilovas vadībā tika organizēta balsošana par Krievijas konstitūcijas grozījumiem, kas ļāva Vladimiram Putinam kandidēt uz jauniem prezidentūras termiņiem. Vēlēšanu novērotāji kritizēja balsošanas procedūras un nepietiekamo neatkarīgo kontroli. 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās netika pielaisti vairāki opozīcijas kandidāti. Starptautiskie mediji un neatkarīgie novērotāji kritizēja arī elektronisko balsošanu, novērotāju darbības ierobežojumus un vēlēšanu norisi Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lemonde.fr/en/m-le-mag/article/2024/03/14/ella-pamfilova-putin-s-devoted-chief-election-official_6619523_117.html |title=Ella Pamfilova, Putin's devoted chief election official |website=Le Monde |date=2024-03-14 |language=en}}</ref> Pamfilova noraidījusi apsūdzības par vēlēšanu viltošanu un aizstāvējusi Krievijas vēlēšanu sistēmas uzticamību. == Sankcijas == 2022. gadā Pamfilova tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar nelikumīgo referendumu organizēšanu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. Pret viņu sankcijas noteikusi arī [[Kanāda]] un [[Apvienotā Karaliste]]. Sankciju pamatojumā norādīta viņas līdzdalība darbībās, kas apdraud Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sanctions.lursoft.lv/person/-/uk-15656 |title=Ella Aleksandrovna PAMFILOVA — Sanctions record |website=Lursoft |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] 2kuqqhllba1qc56z0pb6gm8d8kbl2kx 0 642424 4541966 2026-10-31T07:52:48Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Moskaļkova | vārds_orģ = ''Татьяна Москалькова'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2016|4|22}} | term_beigas = {{dat|2026|5|14}} | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Ella Pamfilova]] | pēctecis = [[Jana Lantratova]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Krievijas Vals... 4541966 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Moskaļkova | vārds_orģ = ''Татьяна Москалькова'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2016|4|22}} | term_beigas = {{dat|2026|5|14}} | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Ella Pamfilova]] | pēctecis = [[Jana Lantratova]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2026|9}} | term_beigas2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|5|30}} | dzim_vieta = [[Vitebska]], [[Baltkrievijas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = [[Krievija]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | profesija = politiķe, juriste, valsts amatpersona | alma_mater = Vissavienības Neklātienes juridiskais institūts | piezīmes = }} '''Tatjana Moskaļkova''' ({{val-ru|Татьяна Николаевна Москалькова}}; dzimusi [[1955. gads|1955. gada]] [[30. maijs|30. maijā]] [[Vitebska|Vitebskā]], [[Baltkrievijas PSR]]) ir [[Krievija]]s politiķe, juriste un valsts amatpersona. No 2016. gada 22. aprīļa līdz 2026. gada 14. maijam bija Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. Iepriekš bijusi Krievijas Valsts domes deputāte (2007—2016), bet 2026. gadā atkārtoti ievēlēta parlamentā.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://map.ombudsmanrf.org/Karta_Yadro/ross_fed_inst_moskalkova.html |title=Москалькова Татьяна Николаевна |website=Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā birojs |language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi 1955. gada 30. maijā Vitebskā militārpersonas ģimenē. Ieguvusi juridisko izglītību, ir juridisko un filozofijas zinātņu doktore. No 1984. līdz 2007. gadam strādāja PSRS un Krievijas Iekšlietu ministrijas struktūrās, sasniedzot milicijas ģenerālmajores pakāpi. No 2007. līdz 2016. gadam bija Krievijas Valsts domes deputāte no partijas «Taisnīgā Krievija».<ref name="bio" /> 2016. gada aprīlī tika iecelta Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā, nomainot Ellu Pamfilovu. 2021. gadā apstiprināta otrajam pilnvaru termiņam. 2026. gada 14. maijā viņas vietā tika iecelta Jana Lantratova, jo Moskaļkova bija sasniegusi likumā noteikto divu pilnvaru termiņu ierobežojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/14/05/2026/6a033b269a794702d2c3ba7c |title=Дума назначила Яну Лантратову новым уполномоченным по правам человека |website=РБК |date=2026-05-14 |language=ru}}</ref> == Darbība un kritika == Moskaļkovas darbība cilvēktiesību pilnvarotās amatā tika kritizēta saistībā ar cilvēktiesību situāciju Krievijā, politiski motivētām krimināllietām un valsts represijām pret opozīciju. Vienlaikus atsevišķi Krievijas cilvēktiesību aizstāvji atzinuši, ka viņas birojs izskatīja ieslodzīto sūdzības un dažos gadījumos palīdzēja risināt ieslodzīto tiesību jautājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.svoboda.org/a/pechaljnoe-sobytie-novaya-upolnomochennaya-po-pravam-cheloveka-v-rossii/33757539.html |title=«Печальное событие». Новая уполномоченная по правам человека в России |website=Radio Brīvība |date=2026-05-15 |language=ru}}</ref> Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Moskaļkova piedalījās sarunās par karagūstekņu apmaiņu un civiliedzīvotāju humanitārajiem jautājumiem. Viņas birojs uzturēja kontaktus ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/person/69afd8bc9a794769eee7a4b2 |title=Татьяна Москалькова — биография |website=РБК |language=ru}}</ref> == Sankcijas == Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Moskaļkova tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Sankcijas pret viņu noteikusi [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Kanāda]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Šveice]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://war-sanctions.gur.gov.ua/sanctions/persons/12920 |title=МОСКАЛЬКОВА Тетяна Миколаївна |website=War & Sanctions |language=uk}}</ref> Moskaļkova kritizējusi pret viņu noteiktās sankcijas, apgalvojot, ka tās ierobežo starptautisko sadarbību cilvēktiesību aizsardzības jomā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dzīvie cilvēki]] 2kt7ecf6tqgdyuf4y0joroev7btd0pt 4541967 4541966 2026-10-31T07:53:11Z Votre Provocateur 111653 4541967 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Moskaļkova | vārds_orģ = ''Татьяна Москалькова'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2016|4|22}} | term_beigas = {{dat|2026|5|14}} | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Ella Pamfilova]] | pēctecis = [[Jana Lantratova]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|5|30}} | dzim_vieta = [[Vitebska]], [[Baltkrievijas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = [[Krievija]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | profesija = politiķe, juriste, valsts amatpersona | alma_mater = Vissavienības Neklātienes juridiskais institūts | piezīmes = }} '''Tatjana Moskaļkova''' ({{val-ru|Татьяна Николаевна Москалькова}}; dzimusi [[1955. gads|1955. gada]] [[30. maijs|30. maijā]] [[Vitebska|Vitebskā]], [[Baltkrievijas PSR]]) ir [[Krievija]]s politiķe, juriste un valsts amatpersona. No 2016. gada 22. aprīļa līdz 2026. gada 14. maijam bija Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. Iepriekš bijusi Krievijas Valsts domes deputāte (2007—2016), bet 2026. gadā atkārtoti ievēlēta parlamentā.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://map.ombudsmanrf.org/Karta_Yadro/ross_fed_inst_moskalkova.html |title=Москалькова Татьяна Николаевна |website=Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā birojs |language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi 1955. gada 30. maijā Vitebskā militārpersonas ģimenē. Ieguvusi juridisko izglītību, ir juridisko un filozofijas zinātņu doktore. No 1984. līdz 2007. gadam strādāja PSRS un Krievijas Iekšlietu ministrijas struktūrās, sasniedzot milicijas ģenerālmajores pakāpi. No 2007. līdz 2016. gadam bija Krievijas Valsts domes deputāte no partijas «Taisnīgā Krievija».<ref name="bio" /> 2016. gada aprīlī tika iecelta Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā, nomainot Ellu Pamfilovu. 2021. gadā apstiprināta otrajam pilnvaru termiņam. 2026. gada 14. maijā viņas vietā tika iecelta Jana Lantratova, jo Moskaļkova bija sasniegusi likumā noteikto divu pilnvaru termiņu ierobežojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/14/05/2026/6a033b269a794702d2c3ba7c |title=Дума назначила Яну Лантратову новым уполномоченным по правам человека |website=РБК |date=2026-05-14 |language=ru}}</ref> == Darbība un kritika == Moskaļkovas darbība cilvēktiesību pilnvarotās amatā tika kritizēta saistībā ar cilvēktiesību situāciju Krievijā, politiski motivētām krimināllietām un valsts represijām pret opozīciju. Vienlaikus atsevišķi Krievijas cilvēktiesību aizstāvji atzinuši, ka viņas birojs izskatīja ieslodzīto sūdzības un dažos gadījumos palīdzēja risināt ieslodzīto tiesību jautājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.svoboda.org/a/pechaljnoe-sobytie-novaya-upolnomochennaya-po-pravam-cheloveka-v-rossii/33757539.html |title=«Печальное событие». Новая уполномоченная по правам человека в России |website=Radio Brīvība |date=2026-05-15 |language=ru}}</ref> Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Moskaļkova piedalījās sarunās par karagūstekņu apmaiņu un civiliedzīvotāju humanitārajiem jautājumiem. Viņas birojs uzturēja kontaktus ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/person/69afd8bc9a794769eee7a4b2 |title=Татьяна Москалькова — биография |website=РБК |language=ru}}</ref> == Sankcijas == Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Moskaļkova tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Sankcijas pret viņu noteikusi [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Kanāda]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Šveice]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://war-sanctions.gur.gov.ua/sanctions/persons/12920 |title=МОСКАЛЬКОВА Тетяна Миколаївна |website=War & Sanctions |language=uk}}</ref> Moskaļkova kritizējusi pret viņu noteiktās sankcijas, apgalvojot, ka tās ierobežo starptautisko sadarbību cilvēktiesību aizsardzības jomā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] oht187kxccip3ttcetrqn0xla9nddy3 4541968 4541967 2026-10-31T07:53:22Z Votre Provocateur 111653 4541968 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Moskaļkova | vārds_orģ = ''Татьяна Москалькова'' | attēls = Moskalkova_2025.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā | term_sākums = {{dat|2016|4|22}} | term_beigas = {{dat|2026|5|14}} | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis = [[Ella Pamfilova]] | pēctecis = [[Jana Lantratova]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|5|30}} | dzim_vieta = [[Vitebska]], [[Baltkrievijas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = [[Krievija]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | profesija = politiķe, juriste, valsts amatpersona | alma_mater = Vissavienības Neklātienes juridiskais institūts | piezīmes = }} '''Tatjana Moskaļkova''' ({{val-ru|Татьяна Николаевна Москалькова}}; dzimusi [[1955. gads|1955. gada]] [[30. maijs|30. maijā]] [[Vitebska|Vitebskā]], [[Baltkrievijas PSR]]) ir [[Krievija]]s politiķe, juriste un valsts amatpersona. No 2016. gada 22. aprīļa līdz 2026. gada 14. maijam bija Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotā. Iepriekš bijusi Krievijas Valsts domes deputāte (2007—2016), bet 2026. gadā atkārtoti ievēlēta parlamentā.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://map.ombudsmanrf.org/Karta_Yadro/ross_fed_inst_moskalkova.html |title=Москалькова Татьяна Николаевна |website=Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā birojs |language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi 1955. gada 30. maijā Vitebskā militārpersonas ģimenē. Ieguvusi juridisko izglītību, ir juridisko un filozofijas zinātņu doktore. No 1984. līdz 2007. gadam strādāja PSRS un Krievijas Iekšlietu ministrijas struktūrās, sasniedzot milicijas ģenerālmajores pakāpi. No 2007. līdz 2016. gadam bija Krievijas Valsts domes deputāte no partijas «Taisnīgā Krievija».<ref name="bio" /> 2016. gada aprīlī tika iecelta Krievijas Federācijas cilvēktiesību pilnvarotās amatā, nomainot Ellu Pamfilovu. 2021. gadā apstiprināta otrajam pilnvaru termiņam. 2026. gada 14. maijā viņas vietā tika iecelta Jana Lantratova, jo Moskaļkova bija sasniegusi likumā noteikto divu pilnvaru termiņu ierobežojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/14/05/2026/6a033b269a794702d2c3ba7c |title=Дума назначила Яну Лантратову новым уполномоченным по правам человека |website=РБК |date=2026-05-14 |language=ru}}</ref> == Darbība un kritika == Moskaļkovas darbība cilvēktiesību pilnvarotās amatā tika kritizēta saistībā ar cilvēktiesību situāciju Krievijā, politiski motivētām krimināllietām un valsts represijām pret opozīciju. Vienlaikus atsevišķi Krievijas cilvēktiesību aizstāvji atzinuši, ka viņas birojs izskatīja ieslodzīto sūdzības un dažos gadījumos palīdzēja risināt ieslodzīto tiesību jautājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.svoboda.org/a/pechaljnoe-sobytie-novaya-upolnomochennaya-po-pravam-cheloveka-v-rossii/33757539.html |title=«Печальное событие». Новая уполномоченная по правам человека в России |website=Radio Brīvība |date=2026-05-15 |language=ru}}</ref> Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Moskaļkova piedalījās sarunās par karagūstekņu apmaiņu un civiliedzīvotāju humanitārajiem jautājumiem. Viņas birojs uzturēja kontaktus ar Ukrainas cilvēktiesību pilnvaroto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/person/69afd8bc9a794769eee7a4b2 |title=Татьяна Москалькова — биография |website=РБК |language=ru}}</ref> == Sankcijas == Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Moskaļkova tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Sankcijas pret viņu noteikusi [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Kanāda]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Šveice]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://war-sanctions.gur.gov.ua/sanctions/persons/12920 |title=МОСКАЛЬКОВА Тетяна Миколаївна |website=War & Sanctions |language=uk}}</ref> Moskaļkova kritizējusi pret viņu noteiktās sankcijas, apgalvojot, ka tās ierobežo starptautisko sadarbību cilvēktiesību aizsardzības jomā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] 8x4ipmxodzd5u6c9h35rus33jcz9nel 0 642425 4541969 2026-10-31T07:55:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas Bruņotie spēki<br />Вооружённые силы Российской империи | attēls = | virsraksts = | karogs = Flag of Russia.svg | valsts = [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1721—1917 | pakļautība = [[Krievijas imperators]] | daļa no = | karaspēka ve... 4541969 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas Bruņotie spēki<br />Вооружённые силы Российской империи | attēls = | virsraksts = | karogs = Flag of Russia.svg | valsts = [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1721—1917 | pakļautība = [[Krievijas imperators]] | daļa no = | karaspēka veids = [[bruņotie spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Lielais Ziemeļu karš]]<br />[[Septiņgadu karš]]<br />[[Napoleona kari]]<br />[[Krimas karš]]<br />[[Krievu—turku karš (1877—1878)]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Pēteris I]]<br />[[Aleksandrs Suvorovs]]<br />[[Mihails Kutuzovs]]<br />[[Mihails Barklajs de Tolli]]<br />[[Nikolajs II]] }} '''Krievijas Impērijas Bruņotie spēki''' ({{val-ru|Вооружённые силы Российской империи}}) bija [[Krievijas Impērija]]s militārie spēki, kas pastāvēja no 1721. līdz 1917. gadam. Tos veidoja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armija]] un [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas Impērijas flote]], kas bija pakļautas [[Krievijas imperators|Krievijas imperatoram]]. Bruņotie spēki piedalījās daudzos Eiropas un Āzijas militārajos konfliktos, nodrošinot Krievijas Impērijas teritoriālo paplašināšanos un tās politiskās ietekmes nostiprināšanos. == Vēsture == Krievijas regulāro bruņoto spēku veidošanās sākās [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā 17. gadsimta beigās. Viņa īstenotās militārās reformas paredzēja pastāvīgas regulārās armijas un kara flotes izveidi pēc Rietumeiropas valstu parauga. 18. gadsimtā Krievijas bruņotie spēki piedalījās karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]] un citām Eiropas valstīm. Uzvaras šajos konfliktos veicināja impērijas teritorijas paplašināšanos. 19. gadsimta sākumā Krievijas armija piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]], tostarp 1812. gada karā pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadīto Francijas armiju. 1853.—1856. gada [[Krimas karš|Krimas karā]] Krievija cieta sakāvi, kas atklāja tās bruņoto spēku tehnoloģisko un organizatorisko atpalicību. Pēc kara tika īstenotas militārās reformas, tostarp 1874. gadā ieviesta vispārējā karaklausība. 20. gadsimta sākumā Krievijas bruņotie spēki cieta sakāvi [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] (1904—1905). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas armija cīnījās galvenokārt Austrumu frontē pret [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] un [[Austrija-Ungārija|Austrijas-Ungārijas]] bruņotajiem spēkiem. == Struktūra == Krievijas Impērijas bruņotos spēkus veidoja divi galvenie karaspēka veidi: * '''[[Krievijas Impērijas armija]]''' — sauszemes karaspēks, kurā ietilpa kājnieki, kavalērija, artilērija, inženieru un citas militārās vienības. * '''[[Krievijas Impērijas flote]]''' — jūras spēki, kuru galvenās sastāvdaļas bija Baltijas un Melnās jūras flotes. Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks bija Krievijas imperators. Militāro pārvaldi īstenoja Kara ministrija un Jūras ministrija. == Loma impērijas ekspansijā == Krievijas Impērijas bruņotie spēki bija viens no galvenajiem impērijas teritoriālās paplašināšanās instrumentiem. 18. un 19. gadsimtā Krievijas armija piedalījās [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts sadalīšanā]], [[Kaukāza karš|Kaukāza iekarošanā]] un [[Krievijas Vidusāzijas iekarošana|Vidusāzijas iekarošanā]]. Militārās kampaņas bija saistītas ar vietējo iedzīvotāju pretošanās apspiešanu, piespiedu pārvietošanu un Krievijas impērijas pārvaldes ieviešanu iekarotajās teritorijās. Īpaši smagas sekas bija [[Čerkesu genocīds|čerkesu masveida izraidīšanai un nogalināšanai]] 19. gadsimtā Kaukāzā. == Likvidācija == Pēc [[1917. gada Februāra revolūcija|1917. gada Februāra revolūcijas]] un monarhijas gāšanas Krievijas armijā strauji samazinājās disciplīna un pieauga politiskā nestabilitāte. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] un boļševiku nākšanas pie varas bijušās impērijas militārās struktūras tika pakāpeniski likvidētas. Daļa bijušo Krievijas Impērijas armijas karavīru un virsnieku pievienojās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], savukārt citi piedalījās [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās kustības]] spēkos [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. == Skatīt arī == * [[Krievijas Impērijas armija]] * [[Krievijas Impērijas flote]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] [[Kategorija:Krievijas militārā vēsture]] kgj5eupznxytitgp0ljb9prp898ajhp 4541970 4541969 2026-10-31T07:55:50Z Votre Provocateur 111653 4541970 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas Bruņotie spēki<br />Вооружённые силы Российской империи | attēls = | virsraksts = | karogs = Flag of Russia.svg | valsts = [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1721—1917 | pakļautība = [[Krievijas imperators]] | daļa no = | karaspēka veids = [[bruņotie spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Lielais Ziemeļu karš]]<br />[[Septiņgadu karš]]<br />[[Napoleona kari]]<br />[[Krimas karš]]<br />[[Krievu—turku karš (1877—1878)]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Pēteris I]]<br />[[Aleksandrs Suvorovs]]<br />[[Mihails Kutuzovs]]<br />[[Mihails Barklajs de Tolli]]<br />[[Nikolajs II]] }} '''Krievijas Impērijas Bruņotie spēki''' ({{val-ru|Вооружённые силы Российской империи}}) bija [[Krievijas Impērija]]s militārie spēki, kas pastāvēja no 1721. līdz 1917. gadam. Tos veidoja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armija]] un [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas Impērijas flote]], kas bija pakļautas [[Krievijas imperators|Krievijas imperatoram]]. Bruņotie spēki piedalījās daudzos Eiropas un Āzijas militārajos konfliktos, nodrošinot Krievijas Impērijas teritoriālo paplašināšanos un tās politiskās ietekmes nostiprināšanos. == Vēsture == Krievijas regulāro bruņoto spēku veidošanās sākās [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā 17. gadsimta beigās. Viņa īstenotās militārās reformas paredzēja pastāvīgas regulārās armijas un kara flotes izveidi pēc Rietumeiropas valstu parauga. 18. gadsimtā Krievijas bruņotie spēki piedalījās karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]] un citām Eiropas valstīm. Uzvaras šajos konfliktos veicināja impērijas teritorijas paplašināšanos. 19. gadsimta sākumā Krievijas armija piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]], tostarp 1812. gada karā pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadīto Francijas armiju. 1853.—1856. gada [[Krimas karš|Krimas karā]] Krievija cieta sakāvi, kas atklāja tās bruņoto spēku tehnoloģisko un organizatorisko atpalicību. Pēc kara tika īstenotas militārās reformas, tostarp 1874. gadā ieviesta vispārējā karaklausība. 20. gadsimta sākumā Krievijas bruņotie spēki cieta sakāvi [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] (1904—1905). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas armija cīnījās galvenokārt Austrumu frontē pret [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] un [[Austroungārija|Austroungārijas]] bruņotajiem spēkiem. == Struktūra == Krievijas Impērijas bruņotos spēkus veidoja divi galvenie karaspēka veidi: * '''[[Krievijas Impērijas armija]]''' — sauszemes karaspēks, kurā ietilpa kājnieki, kavalērija, artilērija, inženieru un citas militārās vienības. * '''[[Krievijas Impērijas flote]]''' — jūras spēki, kuru galvenās sastāvdaļas bija Baltijas un Melnās jūras flotes. Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks bija Krievijas imperators. Militāro pārvaldi īstenoja Kara ministrija un Jūras ministrija. == Loma impērijas ekspansijā == Krievijas Impērijas bruņotie spēki bija viens no galvenajiem impērijas teritoriālās paplašināšanās instrumentiem. 18. un 19. gadsimtā Krievijas armija piedalījās [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts sadalīšanā]], [[Kaukāza karš|Kaukāza iekarošanā]] un Vidusāzijas iekarošanā. Militārās kampaņas bija saistītas ar vietējo iedzīvotāju pretošanās apspiešanu, piespiedu pārvietošanu un Krievijas impērijas pārvaldes ieviešanu iekarotajās teritorijās. Īpaši smagas sekas bija čerkesu masveida izraidīšanai un nogalināšanai 19. gadsimtā Kaukāzā. == Likvidācija == Pēc [[Februāra revolūcija|1917. gada Februāra revolūcijas]] un monarhijas gāšanas Krievijas armijā strauji samazinājās disciplīna un pieauga politiskā nestabilitāte. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] un boļševiku nākšanas pie varas bijušās impērijas militārās struktūras tika pakāpeniski likvidētas. Daļa bijušo Krievijas Impērijas armijas karavīru un virsnieku pievienojās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], savukārt citi piedalījās [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās kustības]] spēkos [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. == Skatīt arī == * [[Krievijas Impērijas armija]] * [[Krievijas Impērijas flote]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] pykussacrxf8r65423qa5q91x4u1kr1 4541971 4541970 2026-10-31T07:56:17Z Votre Provocateur 111653 4541971 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas Bruņotie spēki<br />Вооружённые силы Российской империи | attēls =Badge_of_the_Russian_Imperial_Army.jpg | virsraksts = | karogs = Flag of Russia.svg | valsts = [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1721—1917 | pakļautība = [[Krievijas imperators]] | daļa no = | karaspēka veids = [[bruņotie spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Lielais Ziemeļu karš]]<br />[[Septiņgadu karš]]<br />[[Napoleona kari]]<br />[[Krimas karš]]<br />[[Krievu—turku karš (1877—1878)]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Pēteris I]]<br />[[Aleksandrs Suvorovs]]<br />[[Mihails Kutuzovs]]<br />[[Mihails Barklajs de Tolli]]<br />[[Nikolajs II]] }} '''Krievijas Impērijas Bruņotie spēki''' ({{val-ru|Вооружённые силы Российской империи}}) bija [[Krievijas Impērija]]s militārie spēki, kas pastāvēja no 1721. līdz 1917. gadam. Tos veidoja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armija]] un [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas Impērijas flote]], kas bija pakļautas [[Krievijas imperators|Krievijas imperatoram]]. Bruņotie spēki piedalījās daudzos Eiropas un Āzijas militārajos konfliktos, nodrošinot Krievijas Impērijas teritoriālo paplašināšanos un tās politiskās ietekmes nostiprināšanos. == Vēsture == Krievijas regulāro bruņoto spēku veidošanās sākās [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā 17. gadsimta beigās. Viņa īstenotās militārās reformas paredzēja pastāvīgas regulārās armijas un kara flotes izveidi pēc Rietumeiropas valstu parauga. 18. gadsimtā Krievijas bruņotie spēki piedalījās karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]] un citām Eiropas valstīm. Uzvaras šajos konfliktos veicināja impērijas teritorijas paplašināšanos. 19. gadsimta sākumā Krievijas armija piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]], tostarp 1812. gada karā pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadīto Francijas armiju. 1853.—1856. gada [[Krimas karš|Krimas karā]] Krievija cieta sakāvi, kas atklāja tās bruņoto spēku tehnoloģisko un organizatorisko atpalicību. Pēc kara tika īstenotas militārās reformas, tostarp 1874. gadā ieviesta vispārējā karaklausība. 20. gadsimta sākumā Krievijas bruņotie spēki cieta sakāvi [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] (1904—1905). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas armija cīnījās galvenokārt Austrumu frontē pret [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] un [[Austroungārija|Austroungārijas]] bruņotajiem spēkiem. == Struktūra == Krievijas Impērijas bruņotos spēkus veidoja divi galvenie karaspēka veidi: * '''[[Krievijas Impērijas armija]]''' — sauszemes karaspēks, kurā ietilpa kājnieki, kavalērija, artilērija, inženieru un citas militārās vienības. * '''[[Krievijas Impērijas flote]]''' — jūras spēki, kuru galvenās sastāvdaļas bija Baltijas un Melnās jūras flotes. Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks bija Krievijas imperators. Militāro pārvaldi īstenoja Kara ministrija un Jūras ministrija. == Loma impērijas ekspansijā == Krievijas Impērijas bruņotie spēki bija viens no galvenajiem impērijas teritoriālās paplašināšanās instrumentiem. 18. un 19. gadsimtā Krievijas armija piedalījās [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts sadalīšanā]], [[Kaukāza karš|Kaukāza iekarošanā]] un Vidusāzijas iekarošanā. Militārās kampaņas bija saistītas ar vietējo iedzīvotāju pretošanās apspiešanu, piespiedu pārvietošanu un Krievijas impērijas pārvaldes ieviešanu iekarotajās teritorijās. Īpaši smagas sekas bija čerkesu masveida izraidīšanai un nogalināšanai 19. gadsimtā Kaukāzā. == Likvidācija == Pēc [[Februāra revolūcija|1917. gada Februāra revolūcijas]] un monarhijas gāšanas Krievijas armijā strauji samazinājās disciplīna un pieauga politiskā nestabilitāte. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] un boļševiku nākšanas pie varas bijušās impērijas militārās struktūras tika pakāpeniski likvidētas. Daļa bijušo Krievijas Impērijas armijas karavīru un virsnieku pievienojās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], savukārt citi piedalījās [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās kustības]] spēkos [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. == Skatīt arī == * [[Krievijas Impērijas armija]] * [[Krievijas Impērijas flote]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] 22wwn8j8tkeiqkndu416ihnmka0slqz 4541972 4541971 2026-10-31T07:57:08Z Votre Provocateur 111653 4541972 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas Bruņotie spēki<br />Вооружённые силы Российской империи | attēls = Badge_of_the_Russian_Imperial_Army.jpg | virsraksts = | karogs = Flag of Russia.svg | valsts = [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1721—1917 | pakļautība = [[Krievijas imperators]] | daļa no = | karaspēka veids = [[bruņotie spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Lielais Ziemeļu karš]]<br />[[Septiņgadu karš]]<br />[[Napoleona kari]]<br />[[Krimas karš]]<br />[[Krievu—turku karš (1877—1878)]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Pēteris I]]<br />[[Aleksandrs Suvorovs]]<br />[[Mihails Kutuzovs]]<br />[[Mihails Barklajs de Tolli]]<br />[[Nikolajs II]] }} '''Krievijas Impērijas Bruņotie spēki''' ({{val-ru|Вооружённые силы Российской империи}}) bija [[Krievijas Impērija]]s militārie spēki, kas pastāvēja no 1721. līdz 1917. gadam. Tos veidoja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armija]] un [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas Impērijas flote]], kas bija pakļautas [[Krievijas imperators|Krievijas imperatoram]].<ref name="imperial">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/military-imperial-era |title=Military, Imperial Era |website=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> Bruņotie spēki piedalījās daudzos Eiropas un Āzijas militārajos konfliktos, nodrošinot Krievijas Impērijas teritoriālo paplašināšanos un tās politiskās ietekmes nostiprināšanos.<ref name="imperial" /> == Vēsture == Krievijas regulāro bruņoto spēku veidošanās sākās [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā 17. gadsimta beigās. Viņa īstenotās militārās reformas paredzēja pastāvīgas regulārās armijas un kara flotes izveidi pēc Rietumeiropas valstu parauga.<ref name="reforms">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/military-reforms |title=Military Reforms |website=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> 18. gadsimtā Krievijas bruņotie spēki piedalījās karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]] un citām Eiropas valstīm. Uzvaras šajos konfliktos veicināja impērijas teritorijas paplašināšanos.<ref name="imperial" /> 19. gadsimta sākumā Krievijas armija piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]], tostarp 1812. gada karā pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadīto Francijas armiju.<ref name="imperial" /> 1853.—1856. gada [[Krimas karš|Krimas karā]] Krievija cieta sakāvi, kas atklāja tās bruņoto spēku tehnoloģisko un organizatorisko atpalicību. Pēc kara tika īstenotas militārās reformas, tostarp 1874. gadā ieviesta vispārējā karaklausība.<ref name="reforms" /> 20. gadsimta sākumā Krievijas bruņotie spēki cieta sakāvi [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] (1904—1905).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/Russo-Japanese-War |title=Russo-Japanese War |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas armija cīnījās galvenokārt Austrumu frontē pret [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] un [[Austroungārija|Austroungārijas]] bruņotajiem spēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/World-War-I |title=World War I |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> == Struktūra == Krievijas Impērijas bruņotos spēkus veidoja divi galvenie karaspēka veidi: * '''[[Krievijas Impērijas armija]]''' — sauszemes karaspēks, kurā ietilpa kājnieki, kavalērija, artilērija, inženieru un citas militārās vienības. * '''[[Krievijas Impērijas flote]]''' — jūras spēki, kuru galvenās sastāvdaļas bija Baltijas un Melnās jūras flotes. Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks bija Krievijas imperators. Militāro pārvaldi īstenoja Kara ministrija un Jūras ministrija.<ref name="imperial" /> == Loma impērijas ekspansijā == Krievijas Impērijas bruņotie spēki bija viens no galvenajiem impērijas teritoriālās paplašināšanās instrumentiem.<ref name="imperial" /> 18. un 19. gadsimtā Krievijas armija piedalījās [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts sadalīšanā]], [[Kaukāza karš|Kaukāza iekarošanā]] un Vidusāzijas iekarošanā.<ref name="imperial" /> Militārās kampaņas bija saistītas ar vietējo iedzīvotāju pretošanās apspiešanu, piespiedu pārvietošanu un Krievijas impērijas pārvaldes ieviešanu iekarotajās teritorijās. Īpaši smagas sekas bija čerkesu masveida izraidīšanai un nogalināšanai 19. gadsimtā Kaukāzā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Richmond |first=Walter |title=The Circassian Genocide |publisher=Rutgers University Press |year=2013 |isbn=9780813560687 |language=en}}</ref> == Likvidācija == Pēc [[Februāra revolūcija|1917. gada Februāra revolūcijas]] un monarhijas gāšanas Krievijas armijā strauji samazinājās disciplīna un pieauga politiskā nestabilitāte.<ref name="collapse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1080/10611983.2017.1392213 |title=The Disintegration of the Russian Army in 1917: Factors and Actors in the Process |author=I. N. Grebenkin |website=Russian Studies in History |date=2018 |language=en}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] un boļševiku nākšanas pie varas bijušās impērijas militārās struktūras tika pakāpeniski likvidētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/Russian-Revolution |title=Russian Revolution |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> Daļa bijušo Krievijas Impērijas armijas karavīru un virsnieku pievienojās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], savukārt citi piedalījās [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās kustības]] spēkos [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā.<ref name="collapse" /> == Skatīt arī == * [[Krievijas Impērijas armija]] * [[Krievijas Impērijas flote]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] j6ya3yvwjbz47qxioqj8bmivo3tltlr 4541973 4541972 2026-10-31T07:57:21Z Votre Provocateur 111653 4541973 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas Bruņotie spēki<br />Вооружённые силы Российской империи | attēls = Badge_of_the_Russian_Imperial_Army.jpg | virsraksts = | karogs = Flag of Russia.svg | valsts = [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1721—1917 | pakļautība = [[Krievijas imperators]] | daļa no = | karaspēka veids = [[bruņotie spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Lielais Ziemeļu karš]]<br />[[Septiņgadu karš]]<br />[[Napoleona kari]]<br />[[Krimas karš]]<br />[[Krievu—turku karš (1877—1878)]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Pēteris I]]<br />[[Aleksandrs Suvorovs]]<br />[[Mihails Kutuzovs]]<br />[[Mihails Barklajs de Tolli]]<br />[[Nikolajs II]] }} '''Krievijas Impērijas Bruņotie spēki''' ({{val-ru|Вооружённые силы Российской империи}}) bija [[Krievijas Impērija]]s militārie spēki, kas pastāvēja no 1721. līdz 1917. gadam. Tos veidoja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armija]] un [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas Impērijas flote]], kas bija pakļautas [[Krievijas imperators|Krievijas imperatoram]].<ref name="imperial">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/military-imperial-era |title=Military, Imperial Era |website=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> Bruņotie spēki piedalījās daudzos Eiropas un Āzijas militārajos konfliktos, nodrošinot Krievijas Impērijas teritoriālo paplašināšanos un tās politiskās ietekmes nostiprināšanos.<ref name="imperial" /> == Vēsture == Krievijas regulāro bruņoto spēku veidošanās sākās [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā 17. gadsimta beigās. Viņa īstenotās militārās reformas paredzēja pastāvīgas regulārās armijas un kara flotes izveidi pēc Rietumeiropas valstu parauga.<ref name="reforms">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/military-reforms |title=Military Reforms |website=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> 18. gadsimtā Krievijas bruņotie spēki piedalījās karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]] un citām Eiropas valstīm. Uzvaras šajos konfliktos veicināja impērijas teritorijas paplašināšanos.<ref name="imperial" /> 19. gadsimta sākumā Krievijas armija piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]], tostarp 1812. gada karā pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadīto Francijas armiju.<ref name="imperial" /> 1853.—1856. gada [[Krimas karš|Krimas karā]] Krievija cieta sakāvi, kas atklāja tās bruņoto spēku tehnoloģisko un organizatorisko atpalicību. Pēc kara tika īstenotas militārās reformas, tostarp 1874. gadā ieviesta vispārējā karaklausība.<ref name="reforms" /> 20. gadsimta sākumā Krievijas bruņotie spēki cieta sakāvi [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] (1904—1905).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/Russo-Japanese-War |title=Russo-Japanese War |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas armija cīnījās galvenokārt Austrumu frontē pret [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] un [[Austroungārija|Austroungārijas]] bruņotajiem spēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/World-War-I |title=World War I |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> == Struktūra == Krievijas Impērijas bruņotos spēkus veidoja divi galvenie karaspēka veidi: * '''[[Krievijas Impērijas armija]]''' — sauszemes karaspēks, kurā ietilpa kājnieki, kavalērija, artilērija, inženieru un citas militārās vienības. * '''[[Krievijas Impērijas flote]]''' — jūras spēki, kuru galvenās sastāvdaļas bija Baltijas un Melnās jūras flotes. Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks bija Krievijas imperators. Militāro pārvaldi īstenoja Kara ministrija un Jūras ministrija.<ref name="imperial" /> == Loma impērijas ekspansijā == Krievijas Impērijas bruņotie spēki bija viens no galvenajiem impērijas teritoriālās paplašināšanās instrumentiem.<ref name="imperial" /> 18. un 19. gadsimtā Krievijas armija piedalījās [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts sadalīšanā]], [[Kaukāza karš|Kaukāza iekarošanā]] un Vidusāzijas iekarošanā.<ref name="imperial" /> Militārās kampaņas bija saistītas ar vietējo iedzīvotāju pretošanās apspiešanu, piespiedu pārvietošanu un Krievijas impērijas pārvaldes ieviešanu iekarotajās teritorijās. Īpaši smagas sekas bija čerkesu masveida izraidīšanai un nogalināšanai 19. gadsimtā Kaukāzā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Richmond |first=Walter |title=The Circassian Genocide |publisher=Rutgers University Press |year=2013 |isbn=9780813560687 |language=en}}</ref> == Likvidācija == Pēc [[Februāra revolūcija|1917. gada Februāra revolūcijas]] un monarhijas gāšanas Krievijas armijā strauji samazinājās disciplīna un pieauga politiskā nestabilitāte.<ref name="collapse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1080/10611983.2017.1392213 |title=The Disintegration of the Russian Army in 1917: Factors and Actors in the Process |author=I. N. Grebenkin |website=Russian Studies in History |date=2018 |language=en}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] un boļševiku nākšanas pie varas bijušās impērijas militārās struktūras tika pakāpeniski likvidētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/Russian-Revolution |title=Russian Revolution |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> Daļa bijušo Krievijas Impērijas armijas karavīru un virsnieku pievienojās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], savukārt citi piedalījās [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās kustības]] spēkos [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā.<ref name="collapse" /> == Skatīt arī == * [[Krievijas Impērijas armija]] * [[Krievijas Impērijas flote]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] hzaec89eb74znhkbdm92ue4mh2mf85g 4541974 4541973 2026-10-31T07:57:32Z Votre Provocateur 111653 4541974 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas Bruņotie spēki<br />Вооружённые силы Российской империи | attēls = Badge_of_the_Russian_Imperial_Army.jpg | virsraksts = | karogs = Flag of Russia.svg | valsts = [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1721—1917 | pakļautība = [[Krievijas imperators]] | daļa no = | karaspēka veids = [[bruņotie spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Lielais Ziemeļu karš]]<br />[[Septiņgadu karš]]<br />[[Napoleona kari]]<br />[[Krimas karš]]<br />[[Krievu—turku karš (1877—1878)]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Pēteris I]]<br />[[Aleksandrs Suvorovs]]<br />[[Mihails Kutuzovs]]<br />[[Mihails Barklajs de Tolli]]<br />[[Nikolajs II]] }} '''Krievijas Impērijas Bruņotie spēki''' ({{val-ru|Вооружённые силы Российской империи}}) bija [[Krievijas Impērija]]s militārie spēki, kas pastāvēja no 1721. līdz 1917. gadam. Tos veidoja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armija]] un [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas Impērijas flote]], kas bija pakļautas [[Krievijas imperators|Krievijas imperatoram]].<ref name="imperial">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/military-imperial-era |title=Military, Imperial Era |website=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> Bruņotie spēki piedalījās daudzos Eiropas un Āzijas militārajos konfliktos, nodrošinot Krievijas Impērijas teritoriālo paplašināšanos un tās politiskās ietekmes nostiprināšanos.<ref name="imperial" /> == Vēsture == Krievijas regulāro bruņoto spēku veidošanās sākās [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā 17. gadsimta beigās. Viņa īstenotās militārās reformas paredzēja pastāvīgas regulārās armijas un kara flotes izveidi pēc Rietumeiropas valstu parauga.<ref name="reforms">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/military-reforms |title=Military Reforms |website=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> 18. gadsimtā Krievijas bruņotie spēki piedalījās karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]] un citām Eiropas valstīm. Uzvaras šajos konfliktos veicināja impērijas teritorijas paplašināšanos.<ref name="imperial" /> 19. gadsimta sākumā Krievijas armija piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]], tostarp 1812. gada karā pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadīto Francijas armiju.<ref name="imperial" /> 1853.—1856. gada [[Krimas karš|Krimas karā]] Krievija cieta sakāvi, kas atklāja tās bruņoto spēku tehnoloģisko un organizatorisko atpalicību. Pēc kara tika īstenotas militārās reformas, tostarp 1874. gadā ieviesta vispārējā karaklausība.<ref name="reforms" /> 20. gadsimta sākumā Krievijas bruņotie spēki cieta sakāvi [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] (1904—1905).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/Russo-Japanese-War |title=Russo-Japanese War |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas armija cīnījās galvenokārt Austrumu frontē pret [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] un [[Austroungārija|Austroungārijas]] bruņotajiem spēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/World-War-I |title=World War I |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> == Struktūra == Krievijas Impērijas bruņotos spēkus veidoja divi galvenie karaspēka veidi: * [[Krievijas Impērijas armija]] — sauszemes karaspēks, kurā ietilpa kājnieki, kavalērija, artilērija, inženieru un citas militārās vienības. * [[Krievijas Impērijas flote]] — jūras spēki, kuru galvenās sastāvdaļas bija Baltijas un Melnās jūras flotes. Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks bija Krievijas imperators. Militāro pārvaldi īstenoja Kara ministrija un Jūras ministrija.<ref name="imperial" /> == Loma impērijas ekspansijā == Krievijas Impērijas bruņotie spēki bija viens no galvenajiem impērijas teritoriālās paplašināšanās instrumentiem.<ref name="imperial" /> 18. un 19. gadsimtā Krievijas armija piedalījās [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts sadalīšanā]], [[Kaukāza karš|Kaukāza iekarošanā]] un Vidusāzijas iekarošanā.<ref name="imperial" /> Militārās kampaņas bija saistītas ar vietējo iedzīvotāju pretošanās apspiešanu, piespiedu pārvietošanu un Krievijas impērijas pārvaldes ieviešanu iekarotajās teritorijās. Īpaši smagas sekas bija čerkesu masveida izraidīšanai un nogalināšanai 19. gadsimtā Kaukāzā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Richmond |first=Walter |title=The Circassian Genocide |publisher=Rutgers University Press |year=2013 |isbn=9780813560687 |language=en}}</ref> == Likvidācija == Pēc [[Februāra revolūcija|1917. gada Februāra revolūcijas]] un monarhijas gāšanas Krievijas armijā strauji samazinājās disciplīna un pieauga politiskā nestabilitāte.<ref name="collapse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1080/10611983.2017.1392213 |title=The Disintegration of the Russian Army in 1917: Factors and Actors in the Process |author=I. N. Grebenkin |website=Russian Studies in History |date=2018 |language=en}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] un boļševiku nākšanas pie varas bijušās impērijas militārās struktūras tika pakāpeniski likvidētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/event/Russian-Revolution |title=Russian Revolution |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> Daļa bijušo Krievijas Impērijas armijas karavīru un virsnieku pievienojās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], savukārt citi piedalījās [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās kustības]] spēkos [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā.<ref name="collapse" /> == Skatīt arī == * [[Krievijas Impērijas armija]] * [[Krievijas Impērijas flote]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] 9ddzv03rizzqqusmxlsyvwqpm2qdzer 14 642426 4541979 2026-10-31T08:09:14Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Commonscat|Military of Ukraine|Militārisms Ukrainā}} [[Kategorija:Militārisms pēc valsts|Ukraina]] [[Kategorija:Ukraina]] 4541979 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Military of Ukraine|Militārisms Ukrainā}} [[Kategorija:Militārisms pēc valsts|Ukraina]] [[Kategorija:Ukraina]] 36ttz04gqmm0ir0x4zaz8qkc7c2kjdj 6 642427 4542079 2026-10-31T11:45:59Z Pirags 3757 izɡriezts no https://raremaps.com/gallery/detail/63953/rigas-plans-izdevusi-1937-gada-rigas-pilsetas-nekustamu-ipasumu-valde-riga-plan-issued-in-1937-by-the-riga-city-real-estate-board {{NA-70}} 4542079 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://raremaps.com/gallery/detail/63953/rigas-plans-izdevusi-1937-gada-rigas-pilsetas-nekustamu-ipasumu-valde-riga-plan-issued-in-1937-by-the-riga-city-real-estate-board {{NA-70}} hzqffb903ygedrk73z7rjldbdvqunfc